Daugavpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.46

Daugavpilī 2015.gada 10.decembrī (prot. Nr.24, 18.§)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 43.panta trešo daļu, Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35.panta ceturto un
piekto daļu, Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumu Nr.299
"Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par
trūcīgu" 19.4.apakšpunktu, Ministru kabineta 2009.gada 17.jūnija
noteikumu Nr.550 "Kārtība, kādā aprēķināms, piešķirams, izmaksājams
pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai un
slēdzama vienošanās par līdzdarbību" 13.punktu un Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.913 "Noteikumi par garantēto
minimālo ienākumu līmeni" 3.punktu

1. Saistošie noteikumi nosaka Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālās palīdzības pabalstu veidus un apmērus, saņemšanas kārtību, to personu loku, kurām ir tiesības saņemt sociālās palīdzības pabalstus, īpašumu, kuru neņem vērā, nosakot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam, kā arī lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.

2. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

2.1. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie pakalpojumi – šo noteikumu izpratnē ir pārvaldnieka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības dzīvojamās mājas tehniskai uzturēšanai (dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts) un sanitārajai apkopei, aukstā ūdens, gāzes, elektroenerģijas piegāde un atkritumu apsaimniekošana;

2.2. apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par sociālās palīdzības pieprasītāju. Par apgādnieku šo noteikumu izpratnē neuzskata:

2.2.1. personu līdz 18 gadiem, vai līdz 21 gadam, ja tā turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un iegūst vidējo izglītību klātienē;

2.2.2. pensijas vecuma personu vai personu ar invaliditāti;

2.2.3. personu, kura atrodas brīvības atņemšanas iestādē.

2.3. atsevišķi dzīvojoša persona – persona, kura dzīvesvietā dzīvo viena un nav stājusies laulībā;

2.4. bērns – šo noteikumu izpratnē ir persona līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vai līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja tā turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu klātienē un nav stājusies laulībā;

2.5. daudzbērnu ģimene – ģimene, kura aprūpē trīs vai vairāk bērnus, tai skaitā audžuģimenē ievietotus un aizbildnībā esošus bērnus;

2.6. e-iesniegums – dokuments, kas ir nosūtīts izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai elektroniskais dokuments, kas ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu;

2.7. ģimene – laulātie, bērni un citas personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.8. ienākumus apliecinoši dokumenti – dokumenti, kas apliecina pabalsta pieprasītāja, tā laulātā un citu personu ienākumus un materiālo stāvokli, ar kurām pabalsta pieprasītājam ir kopējie izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī;

2.9. izdevumus apliecinoši dokumenti – kases čeka, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls, kurā norādīts klienta vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, samaksas summa un samaksas datums;

2.10. krīzes situācija – stāvoklis, kad kāda ģimene (persona) ir nonākusi tādā sociāli – ekonomiskā situācijā, ka nav spējīga apmierināt savas pamatvajadzības;

2.11. pabalsta pieprasītājs – persona vai personas ģimenes locekļi, kuri tieši vai ar pārstāvja palīdzību vēršas sociālajā dienestā un lūdz sociālās palīdzības pabalstu;

2.12. pensijas vecuma persona – persona, kura sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju;

2.13. vientuļa persona – persona, kura dzīvesvietā dzīvo viena, un kurai nav Civillikumā noteikto likumīgo apgādnieku.

3. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt pašvaldības sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošinātu finansiālu atbalstu trūcīgām, maznodrošinātām un krīzes situācijā nonākušām ģimenēm (personām) to pamatvajadzību apmierināšanai un veicinātu viņu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā.

4. Šajos noteikumos noteiktos sociālās palīdzības pabalstus piešķir ģimenei (personai), kura savu dzīvesvietu ir deklarējusi Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā.

5. Daugavpils pilsētas pašvaldība izmaksā šādus sociālās palīdzības pabalstu veidus:

5.1. vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā;

5.2. pabalstu garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai;

5.3. dzīvokļa pabalstu;

5.4. veselības aprūpes pabalstu;

5.5. pabalstu mācību piederumu iegādei;

5.6. pabalstu pārtikas produktu iegādei bērniem;

5.7. bērnu ēdināšanas pabalstu;

5.8. pieaugušo ēdināšanas pabalstu.

6. Noteikumos noteiktās ģimenes (personas), kuru materiālais stāvoklis nav novērtēts atbilstoši kārtībai, kāda noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu, var saņemt noteikumu 5.2. – 5.8.punktos noteiktos sociālās palīdzības pabalstus, ja to ienākumi nepārsniedz noteikumos noteikto maksimālo apmēru, tai nepieder uzkrājumi, kas pārsniedz normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu noteikto apmēru, un tām nepieder īpašums, kuru varētu izmantot ienākumu gūšanai. Sociālo lietu pārvalde katrā atsevišķā gadījumā izvērtē pabalsta pieprasītāja noslēgtā uztura līguma (no uztura ņēmēja puses) atbilstību pabalstu saņemšanai.

7. Nosakot ģimenes (personas) atbilstību trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes (personas) statusam, vai novērtējot ģimenes (personas) materiālo stāvokli atbilstoši noteikumu 6.punktam, par īpašumu netiek uzskatīts šāds ģimenei (personai) piederošs īpašums:

7.1. īpašums, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;

7.2. viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kuru kopējā kadastrālā vērtība ir mazāka par 5000,00 euro;

7.3. apbūvēts zemes gabals, uz kura atrodas dzīvojamā māja (dzīvoklis), kur savu dzīvesvietu deklarējis un dzīvo iesniedzējs un pārējās personas, kurām ir kopīga saimniecība ar iesniedzēju;

7.4. viens automobilis vai motocikls, kas ģimenes (personas) īpašumā ir ilgāk par 24 mēnešiem un ir vecāks par 10 gadiem, skaitot no pirmās reģistrācijas gada, kā arī piekabe, viens motorollers, mopēds, motorlaiva vai airu laiva. Nosacījums par īpašuma tiesību ilgumu un automobiļa vecumu neattiecas uz I–II grupas invalīdiem piederošajiem transportlīdzekļiem, kā arī speciāli personām ar invaliditāti pielāgotu vieglo automobili. Transportlīdzeklis, kuram reģistrēts atsavināšanas aizliegums (izņemot gadījumu, ja tas ir reģistrēts uz paša īpašnieka iesnieguma pamata) valsts reģistros (tikai uz aizlieguma laiku);

7.5. viens automobilis, kurš tiek izmantots ģimenes (personas) aizgādībā vai aprūpē esoša bērna ar invaliditāti (ar kustības vai garīga rakstura traucējumiem) pārvietošanai;

7.6. nekustamais īpašums vai tā daļa, uz kuru ir vērsta piedziņa pēc izpildu dokumentiem vai rīcība ar to ir aprobežota ar tiesas lēmumu un šāds aprobežojums ir ierakstīts zemesgrāmatā, vai īpašums uz kuru uzlikta hipotēka vai citi atsavināšanas tiesību aprobežojumi, kas ierakstīti zemesgrāmatā.

8. Nosakot ģimenes (personas) ienākumu līmeni, Daugavpils pilsētas domes Sociālo lietu pārvalde (turpmāk – Sociālo lietu pārvalde) ņem vērā ģimenes (personas) vidējos ienākumus par pēdējiem pilniem trim kalendāra mēnešiem, kuru aprēķinam piemēro kārtību, kāda noteikta normatīvajos aktos par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu.

9. Lai saņemtu sociālās palīdzības pabalstu, pabalsta pieprasītājs iesniedz Sociālo lietu pārvaldei e-iesniegumu vai, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, vēršas ar iesniegumu klātienē un iesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju un izdevumus apliecinošus dokumentus, ja pieprasīta izdevumu kompensācija. Iztikas līdzekļu deklarācija nav jāiesniedz, ja pieprasa vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā.

10. Pabalsta pieprasītājam ir tiesības iesniegt e-iesniegumu Sociālo lietu pārvaldei, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai nosūtot e-iesniegumu uz Sociālo lietu pārvaldes e-pastu iesniegumi@soclp.lv.

11. Ģimene (persona) var saņemt šajos saistošajos noteikumos noteiktos dzīvokļa vai veselības aprūpes pabalstus, ja ģimene (persona) nav saņēmusi materiālu atbalstu dzīvokļa vai veselības aprūpes nodrošināšanai atbilstoši citiem pašvaldības normatīvajiem aktiem.

12. Sociālo lietu pārvalde sniegtās ziņas pārbauda, izmantojot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamās ziņas par ģimeni (personu) vai pieprasot ziņas no privātpersonām, ja informāciju nevar iegūt valsts informācijas sistēmās, un apsekojot ģimeni (personu) dzīvesvietā.

13. Sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumā, Sociālo lietu pārvalde, ievērojot Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu likumā noteikto kārtību un ierobežojumus, var noslēgt rakstisku vienošanos par līdzdarbības pienākumu pildīšanu ar katru klientu.

14. Sociālo lietu pārvalde ir tiesīga pieprasīt pabalsta pieprasītājam iesniegt atskaiti (izdevumus apliecinošus dokumentus) par izmaksātā sociālās palīdzības pabalsta izlietošanu atbilstoši tā mērķim.

15. Ģimene (persona), kas vienlaicīgi atbilst divām vai vairākām attiecīgā pabalsta veidā noteiktajām personu kategorijām, drīkst pieprasīt un saņemt attiecīgo pabalstu tikai saskaņā ar vienu kategoriju.

16. Lēmumu par pabalsta piešķiršanu Sociālo lietu pārvalde pabalsta pieprasītājam paziņo mutvārdos, bet lēmumu par atteikumu piešķirt sociālās palīdzības pabalstu noformē rakstveidā, norādot atteikuma iemeslus, kā arī lēmuma apstrīdēšanas termiņus un kārtību.

17. Izdevumus apliecinošus dokumentus Sociālo lietu pārvalde pieņem un atzīst, ja tie izdoti ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms iesniegšanas dienas.

18. Sociālo lietu pārvalde, neizvērtējot ģimenes (personas) ienākumus, var piešķirt ģimenei (personai) vienreizēju pabalstu ārkārtas situācijā, kura maksimālais apmērs ir 1500,00 euro vienai ģimenei (personai).

19. Pabalstu piešķir, ja pabalsta pieprasītāja iesniegums saņemts ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no ārkārtas situācijas rašanās brīža, izņemot gadījumus, kad vērsties pēc palīdzības nav bijis iespējams objektīvu iemeslu dēļ.

20. Lai saņemtu pabalstu, pabalsta pieprasītājam jāiesniedz iesniegums un dokumenti, kas apliecina ārkārtas situācijas esamību un zaudējumu apmēru.

21. Sociālo lietu pārvalde lēmumu par pabalsta piešķiršanu un tā apmēru pieņem, pamatojoties uz sociālā darba speciālista sniegto atzinumu. Nosakot pabalsta apmēru, ņem vērā:

21.1. pabalsta pieprasītāja spēju apmierināt savas pamatvajadzības, ievērojot ārkārtas situācijas izraisītās sekas;

21.2. pabalsta pieprasītāja zaudējumus, kas radušies ārkārtas situācijas izraisīto seku rezultātā;

21.3. pabalsta pieprasītāja tiesības pieprasīt apdrošināšanas atlīdzību.

22. Pabalstu izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu kredītiestādē.

23. Pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai aprēķina, piešķir un izmaksā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

24. Pabalsta apmērs mēnesī ir:

24.1. pilngadīgai personai – 57,00 euro;

24.2. bērnam – 65,00 euro.

25. Pabalstu par pirmo mēnesi personai izmaksā desmit dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pabalsta piešķiršanu. Pabalstu par katru nākamo mēnesi personai izmaksā desmit dienu laikā pēc vienošanās par līdzdarbību izpildīšanas.

26. Pabalstu izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu kredītiestādē.

27. Dzīvokļa pabalstu šajā nodaļā noteiktajā kārtībā piešķir izdevumu apmaksai par pakalpojumiem, kas saistīti ar viena nekustamā īpašuma lietošanu, kurā pabalsta pieprasītājs dzīvo, ja īpašums atrodas Daugavpils pilsētas administratīvajā teritorijā. Dzīvokļa pabalstu nepiešķir maksājumu parādu segšanai.

28. Dzīvokļa pabalsts ietver pabalstus šādiem mērķiem:

28.1. siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures un karstā ūdens piegādes nodrošināšanai;

28.2. kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai;

28.3. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu apmaksai.

29. Ģimenēm (personām), kuras pretendē saņemt dzīvokļa pabalstu sakarā ar atbilstību trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes (personas) statusam, pabalstu izmaksā par laikposmu, kurā ģimenei (personai) noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātās ģimenes (personas) statusam.

30. Pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures un karstā ūdens piegādes nodrošināšanai un pabalstu ar dzīvojamās telpas lietošanu saistīto pakalpojumu apmaksai izmaksā pārskaitījuma veidā uz attiecīgā pakalpojumu sniedzēju norēķinu kontu kredītiestādē.

31. Pabalstu kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai izmaksā skaidrā naudā, pārskaitījuma veidā uz pabalsta pieprasītāja norēķinu kontu kredītiestādē vai pārskaitījuma veidā komersantam kā samaksu par iegādāto kurināmo.

32. Noteikumu 5.nodaļā minētajām ģimenēm (personām), kuras dzīvo pašvaldībai piederošajā Sociālajā mājā, īres līguma darbības laikā piešķir dzīvokļa pabalstu, kura apmērs nepārsniedz apmaksas rēķinā norādīto summu.

33. Pabalstu siltumenerģijas piegādes izdevumu apmaksai apkures nodrošināšanai ir tiesības saņemt šādām personām vai ģimenēm, šādā apmērā:

33.1. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā vai aprūpē:

33.1.1. nav bērnu – 46,00 euro apmērā mēnesī;

33.1.2. ir viens bērns – 49,00 euro apmērā mēnesī;

33.1.3. ir divi bērni – 58,00 euro apmērā mēnesī;

33.1.4. trīs vai vairāk bērnu – 29,00 euro apmērā mēnesī par katru bērnu, bet ne vairāk par 129,00 euro mēnesī.

33.2. ģimenēm (personām), kurām piešķirts maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā vai aprūpē:

33.2.1. nav bērnu – 20,00 euro apmērā mēnesī;

33.2.2. ir viens bērns – 43,00 euro apmērā mēnesī;

33.2.3. ir divi bērni – 53,00 euro apmērā mēnesī;

33.2.4. trīs vai vairāk bērnu – 25,00 euro apmērā mēnesī par katru bērnu, bet ne vairāk par 125,00 euro mēnesī.

33.3. ģimenēm, kurām piešķirts maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss un kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecuma personas un/vai personas ar invaliditāti, un ģimenes ienākumi:

33.3.1. nepārsniedz 345,00 euro mēnesī – 35,00 euro apmērā mēnesī;

33.3.2. ir no 345,01 līdz 455,00 euro mēnesī – 29,00 euro apmērā mēnesī.

33.4. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kurai piešķirts maznodrošinātas personas statuss un kuras ienākumi:

33.4.1. nepārsniedz 160,00 euro mēnesī – 46,00 euro apmērā mēnesī;

33.4.2. ir no 160,01 līdz 220,00 euro mēnesī – 35,00 euro apmērā mēnesī;

33.4.3. ir no 220,01 līdz 280,00 euro mēnesī – 29,00 euro apmērā mēnesī;

33.4.4. ir no 280,01 līdz 296,00 euro mēnesī un kura ir vientuļa – 29,00 euro apmērā mēnesī.

33.5. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti, kurai noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un kuras ienākumi nepārsniedz 320,00 euro mēnesī – 22,00 euro apmērā mēnesī;

33.6. ģimenēm, kuru aizgādībā vai aprūpē ir bērns ar invaliditāti, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 29,00 euro apmērā mēnesī par katru bērnu ar invaliditāti, bet ne vairāk par 107,00 euro mēnesī;

34. Pabalstu karstā ūdens piegādes nodrošināšanai šo noteikumu 33.punktā minētajām personām (ģimenēm) ir tiesības saņemt 18,00 euro apmērā kalendārajā gadā.

35. Sociālo lietu pārvalde pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu samazinātā apmērā atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kurai piešķirts maznodrošinātas personas statuss un ienākumu līmenis pārsniedz 280,00 euro mēnesī. Samazināta pabalsta apmēru aprēķina pēc šādas formulas:

P_s = 29 – (Ie – 280)

P_s – Samazināta pabalsta apmērs;

Ie – vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā.

36. Lai saņemtu pabalstu siltumenerģijas izdevumu apmaksai apkures nodrošināšanai, pabalsta pieprasītājs iesniedz Sociālo lietu pārvaldē iesniegumu laika periodā no 1.okotobra līdz 31.martam. Pabalstu piešķir un izmaksā par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.martam, neatkarīgi no tā, kad saņemts personas iesniegums.

37. Pabalstu kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai ir tiesības saņemt šādām ģimenēm (personām), šādā apmērā:

37.1. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā vai aprūpē:

37.1.1. nav bērnu – 143,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

37.1.2. ir viens vai divi bērni – 157,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

37.1.3. ir trīs vai vairāk bērnu – 171,00 euro apmērā kalendārajā gadā.

37.2. ģimenēm (personām), kurām piešķirts maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss – 129,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

37.3. ģimenēm, kurām piešķirts maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecuma personas un/vai personas ar invaliditāti un kuru ģimenes ienākumi nepārsniedz 445,00 euro mēnesī – 143,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

37.4. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kurai piešķirts maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss un kuras ienākumi:

37.4.1. nepārsniedz 160,00 euro mēnesī – 171,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

37.4.2. nepārsniedz 280,00 euro mēnesī – 143,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

37.5. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti, kurai noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un kuras ienākumi nepārsniedz 320,00 euro mēnesī – 120,00 euro apmērā kalendārajā gadā;

37.6. ģimenēm, kuru aizgādībā vai aprūpē ir bērns ar invaliditāti, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 129,00 euro apmērā kalendārajā gadā.

38. Pabalstu kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai, piešķir vienu reizi kalendārajā gadā.

39. Sociālo lietu pārvalde triju mēnešu laikā pēc pabalsta kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai piešķiršanas, apseko pabalsta saņēmēju dzīvesvietā un sastāda apsekošanas aktu par piešķirtā pabalsta izlietojuma atbilstību tam paredzētajam mērķim.

40. Pabalstu kurināmā iegādei individuālās apkures nodrošināšanai izmaksā skaidrā naudā vai pārskaitījuma veidā uz pabalsta pieprasītāja norēķinu kontu kredītiestādē, vai pārskaitījuma veidā komersantam kā samaksu par iegādāto kurināmo.

41. Pabalstu dzīvojamās mājas tehniskās uzturēšanas (dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts) un sanitārās uzturēšanas izdevumu segšanai pārvaldniekam, aukstā ūdens, gāzes, elektroenerģijas piegādes un atkritumu apsaimniekošanas izdevumu apmaksai ir tiesības saņemt šādām ģimenēm (personām), šādā apmērā:

41.1. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā vai aprūpē:

41.1.1. nav bērnu – 8,00 euro apmērā mēnesī kalendārajā gadā;

41.1.2. ir bērni – 15,00 euro apmērā mēnesī kalendārā gada laikā un papildus 15,00 euro mēnesī laika periodā no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot;

41.2. ģimenēm ar bērniem, kurām piešķirts maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss – 15,00 euro apmērā mēnesī par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot;

41.3. vientuļai personai ar invaliditāti vai vientuļai pensijas vecuma personai, kurai piešķirts maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss un kuras ienākumi nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – 15,00 euro apmērā mēnesī laika periodā no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot;

41.4. ģimenēm, kuru aizgādībā ir bērns ar invaliditāti, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 15,00 euro apmērā mēnesī laika periodā no 1.oktobra līdz 31.martam ieskaitot.

42. Veselības aprūpes pabalsts ietver pabalstus šādiem mērķiem:

42.1. veselības apdrošināšanas polises iegādes izdevumu kompensēšanai;

42.2. medikamentu, kuriem piemēro samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi, iegādes izdevumu kompensēšanai;

42.3. zobu protezēšanas, ārstēšanas un ortodonta pakalpojuma apmaksai vai apmaksas izdevumu kompensēšanai;

42.4. optisko briļļu lēcu iegādes izdevumu kompensēšanai;

42.5. autiņbiksīšu iegādes izdevumu kompensēšanai;

42.6. vienreizējai medikamentu iegādei vai medicīnisku manipulāciju apmaksai pabalsta pieprasītājam, kuram ir psihoaktīvo vielu, datoru vai azartspēļu atkarība;

42.7. izdevumu kompensēšanai par vizīti pie ārsta speciālista;

42.8. medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensēšanai;

42.9. pacienta iemaksas un līdzmaksājumiem par operācijām kompensēšanai.

43. Veselības aprūpes pabalstu ir tiesības saņemt šādām ģimenēm (personām), šādā apmērā kalendārajā gadā:

43.1. ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss:

43.1.1. līdz 105,00 euro;

43.1.2. un kuru aizgādībā vai aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu – līdz 135,00 euro;

43.1.3. un kuru aizgādībā vai aprūpē ir bērns, kuram nepieciešami ortodonta pakalpojumi – līdz 135,00 euro ortodonta pakalpojuma apmaksai vai apmaksas izdevumu kompensēšanai;

43.2. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kurai piešķirts maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss un kuras ienākumi:

43.2.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – līdz 120,00 euro;

43.2.2. ir no 155,01 euro līdz 215,00 euro mēnesī – līdz 105 euro;

43.2.3. ir no 215,01 euro līdz 260,00 euro mēnesī –līdz 90 euro.

43.3. ģimenēm, kurām piešķirts maznodrošinātas ģimenes statuss, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensijas vecuma personas un/vai personas ar invaliditāti un/vai politiski represētās personas un kuru vidējie ienākumi:

43.3.1. nepārsniedz 155,00 euro mēnesī vienai personai – līdz 90,00 euro katram ģimenes loceklim;

43.3.2. ir no 155,01 euro līdz 215,00 euro mēnesī vienai personai – līdz 75,00 euro katram ģimenes loceklim;

43.4. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti, kurai noteiktas medicīniskās indikācijas īpašas kopšanas nepieciešamībai un kuras ienākumi nepārsniedz 320,00 euro mēnesī – līdz 120,00 euro.

44. Sociālo lietu pārvalde pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu samazinātā apmērā atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kurai piešķirts maznodrošinātas personas statuss un ienākumu līmenis pārsniedz 260,00 euro mēnesī. Samazināta pabalsta apmēru aprēķina pēc šādas formulas:

P_s = 90 – (Ie – 260)

P_s – Samazināta pabalsta apmērs;

Ie – vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā

45. Veselības aprūpes pabalstu izmaksā skaidrā naudā, vai ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu kredītiestādē vai pārskaitījuma veidā tieši pakalpojuma sniedzējam.

46. Veselības aprūpes pabalstu izmaksā vienreiz ceturksnī.

47. Lai saņemtu veselības aprūpes pabalstu, persona vai tās likumiskais pārstāvis, papildus šo noteikumu 9.punktā minētajiem dokumentiem, iesniedz pamatojumu par nepieciešamo veselības aprūpi, ko izsniedz primārās veselības aprūpes ārsts, ārsts speciālists, psihologs vai ārsta speciālista atzinumu par funkcionālo traucējumu esamību un medicīnas vai higiēnas preču iegādes nepieciešamību.

48. Tiesības saņemt pabalstu mācību piederumu iegādei, kuri nepieciešami izglītojamiem mācību procesa nodrošināšanai, vienu reizi kalendārajā gadā uz katru izglītojamo ir ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss.

49. Pabalsta apmērs mācību piederumu iegādei uz katru izglītojamo ir:

49.1. Daugavpils pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamiem – 22,00 euro;

49.2. Daugavpils izglītības iestāžu 1.klases izglītojamiem – 43,00 euro;

49.3. Daugavpils pamatskolās, vidusskolās un profesionālās izglītības iestādēs izglītojamiem, izņemot 1.klases izglītojamos – 29,00 euro.

50. Pabalstu izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu kredītiestādē.

51. Pabalstu pārtikas produktu iegādei bērniem izmaksā kā kompensāciju par bērniem iegādātajiem pārtikas produktiem par laikposmu, kurā ģimenei (personai) noteikta atbilstība trūcīgas ģimenes (personas) statusam.

52. Tiesības saņemt pabalstu pārtikas produktu iegādei bērniem 30,00 euro apmērā mēnesī uz katru bērnu ir ģimenēm (personām), kurām piešķirts trūcīgās ģimenes (personas) statuss un kuru aizgādībā ir bērns līdz viena gada vecumam.

53. Pabalstu izmaksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu uz pabalsta pieprasītāja norādīto norēķinu kontu kredītiestādē.

54. Bērnu ēdināšanas pabalsts ietver pabalstus šādiem mērķiem:

54.1. ēdināšanas izdevumu segšanai Daugavpils pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamiem bērniem;

54.2. ēdināšanas izdevumu segšanai vai kompensācijai par laiku, kad bija izskatīts ģimenes (personas) iesniegums par trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanu, Daugavpils pamatskolās, vidusskolās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs izglītojamiem bērniem mācību gada laikā;

54.3. bērnu vasaras ēdināšanas apmaksai vasaras nometnēs Daugavpils pilsētā;

54.4. bērnu ēdināšanas izdevumu segšanai Daugavpils pilsētas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vasaras brīvlaika periodā.

55. Pabalstu ēdināšanas izdevumu segšanai Daugavpils pirmsskolas izglītības iestādēs ir tiesības saņemt šādām ģimenēm, šādā apmērā:

55.1. ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas;

55.2. ģimenēm, kuru aizgādībā vai aprūpē ir bērns, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, un vismaz viens no vecākiem ir bijis Černobiļas AES avārijas seku novēršanas un/vai Afganistānas kara notikumu dalībnieks – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas.

56. Pabalstu ēdināšanas izdevumu segšanai Daugavpils pamatskolās, vidusskolās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs mācību gada laikā (pusdienas un launagi), vasaras nometnēs Daugavpils pilsētā un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos vasaras brīvlaika periodā, ir tiesības saņemt šādām ģimenēm, šādā apmērā:

56.1. ģimenēm, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas;

56.2. ģimenēm, kuru aizgādībā vai aprūpē ir bērns ar invaliditāti, ja vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā uz katru ģimenes locekli nepārsniedz attiecīgajā periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas.

57. Šo noteikumu 55.2. un 56.2.apakšpunktā minētajām ģimenēm pabalstu izmaksā uz triju mēnešu periodu. Pēc minētā termiņa notecējuma, pabalsta pieprasītājs šajos noteikumos noteiktajā kārtībā var atkārtoti pieprasīt bērnu ēdināšanas pabalstu uz nākamo triju mēnešu periodu.

58. Ģimenēm (personām), kuras pretendē saņemt šo noteikumu 55. vai 56.punktā noteikto pabalstu sakarā ar atbilstību trūcīgās vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, pabalstu izmaksā par laikposmu, kurā ģimenei (personai) noteikta atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.

59. Bērnu ēdināšanas pabalstu izmaksā pārskaitījuma veidā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam vai pabalsta pieprasītājam, ja tiek uzrādīti izdevumus apliecinoši dokumenti no ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja, atbilstoši starp Sociālo lietu pārvaldi un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju noslēgtā līgumā noteiktajam apmēram. Bērnu ēdināšanas pabalstu neizmaksā ģimenēm, kuru bērni:

59.1. ievietoti audžuģimenēs un saņem pabalstu bērna uzturam;

59.2. saņem brīvpusdienas izglītības iestādē uz cita normatīvā akta pamata.

60. Pieaugušo ēdināšanas pabalsts ir paredzēts pusdienu izdevumu segšanai Sociālo lietu pārvaldes norādītajā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā personām, kurām pietrūkst līdzekļu ēdiena iegādei.

61. Pieaugušo ēdināšanas pabalstu ir tiesības saņemt šādām personām, šādā apmērā:

61.1. atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti vai atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss un kuras ienākumi nepārsniedz 155,00 euro mēnesī – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas 80 dienas kalendārajā gadā, vienu reizi dienā;

61.2. pilngadīgajiem darbspējīgajiem ģimenes locekļiem, kuriem piešķirts trūcīgas ģimenes (personas) statuss un kuri Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajā kartībā iesaistās Sociālo lietu pārvaldes noteiktajos darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos vai darbos pašvaldības teritorijā – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas 80 dienas kalendārajā gadā, vienu reizi dienā;

61.3. pabalsta pieprasītājam, kurš atrodas VSIA "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" dienas centrā personām ar invaliditāti un kura vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā laika periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas par laika periodu, kamēr pabalsta pieprasītājs atrodas dienas centrā personām ar invaliditāti;

61.4. iesniedzot ārsta izziņu, kas apliecina grūtniecības faktu, sievietēm grūtniecības stāvoklī, kuras atrodas Daugavpils pilsētas sociālajā patversmē, sociālajā mājā vai ģimenes atbalsta centrā/patversmē un kuru vidējie ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz attiecīgajā laika periodā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas periodā līdz bērna piedzimšanai, piecas dienas nedēļā;

61.5. pabalsta pieprasītājam, kurš saņem Sociālās patversmes vai Krīzes centra pakalpojumu un kurš pēkšņi nonāca tāda krīzes situācijā, ka nevar nodrošināt sev ēdienu – 100% apmērā no ēdināšanas izdevumu summas līdz 60 dienām kalendārajā gadā, vienu reizi dienā vai līdz trūcīgas ģimenes (personas) statusa piešķiršanai, atkarībā no tā, kurš nosacījums iestājas ātrāk.

62. Pieaugušo ēdināšanas pabalstu izmaksā pārskaitījuma veidā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam.

63. Sociālo lietu pārvaldes pieņemto lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt un faktisko rīcību, pabalsta pieprasītājs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Daugavpils pilsētas domē.

64. Daugavpils pilsētas domes lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, pabalsta pieprasītājs Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.

65. Atzīt par spēku zaudējušiem Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 30.janvāra saistošos noteikumus Nr.6 "Daugavpils pilsētas pašvaldības sociālie pabalsti" (Latvijas Vēstnesis, 29 (5347), 11.02.2015., 82 (5400), 28.04.2015., 90 (5408), 11.05.2015., 127 (5445), 02.07.2015., 148 (5466), 31.07.2015., 164 (5482), 24.08.2015., 213 (5531), 30.10.2015.).

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis

Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs J.Lāčplēsis