• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Republikas Ministru kabinets, kam Latvijas Republikas 6. Saeima 1995. gada 21. decembrī izteikusi uzticību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.1995., Nr. 199 https://www.vestnesis.lv/ta/id/27891

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstnesim", mīļi Ziemassvētku vārdi

Vēl šajā numurā

22.12.1995., Nr. 199

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabinets, kam Latvijas Republikas 6. Saeima 1995. gada 21. decembrī izteikusi uzticību

Balsojums par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai

Datums: 1995. gada 21. decembrī - 14:24:02

Balsošanas motīvs: par uzticību Andra Šķēles sastādītajai valdībai

Rezultāts (94): Par - 70; Pret - 24; Atturas - 0; Nebalsoja - 0

1. Dzintars Ābiķis - Par
2. Jānis Ādamsons - Pret
3. Raitis Apalups - Par
4. Pēteris Apinis - Par
5. Romāns Apsītis - Par
6. Vents Balodis - Par
7. Edgars Bāns - Par
8. Aleksandrs Bartaševičs - Pret
9. Martijans Bekasovs - Pret
10. Indulis Bērziņš - Par
11. Valdis Birkavs - Par
12. Ilmārs Bišers - Par
13. Jānis Bunkšs - Par
14. Juris Celmiņš - Par
15. Alfreds Čepānis - Par
16. Kārlis Čerāns - Pret
17. Ziedonis Čevers - Par
18. Imants Daudišs - Par
19. Oļegs Deņisovs - Pret
20. Roberts Dilba - Par
21. Juris Dobelis - Par
22. Vladilens Dozorcevs - Pret
23. Oļģerts Dunkers - Pret
24. Indulis Emsis - Par
25. Aivars Endziņš - Par
26. Guntis Eniņš - Par
27. Māris Gailis - Par
28. Gunta Gannusa - Pret
29. Modris Goba - Par
30. Aleksandrs Golubovs - Pret
31. Anatolijs Gorbunovs - Par
32. Viesturs Gredzens - Par
33. Oskars Grīgs - Par
34. Ojārs Grinbergs - Pret
35. Edmunds Grīnbergs - Pret
36. Māris Grīnblats - Par
37. Guntars Grīnblats - Par
38. Ervids Grinovskis - Par
39. Aigars Jirgens - Par
40. Roberts Jurdžs - Par
41. Ernests Jurkāns - Par
42. Juris Kaksītis - Par
43. Viktors Kalnbērzs - Pret
44. Jānis Kalviņš - Par
45. Ēriks Kaža - Par
46. Jānis Kazāks - Pret
47. Aleksandrs Kiršteins - Par
48. Paulis Kļaviņš - Par
49. Odisejs Kostanda - Pret
50. Andrejs Krastiņš - Par
51. Ilga Kreituse - Par
52. Aivars Guntis Kreituss - Par
53. Vilis Krištopans - Par
54. Valdis Krisbergs - Par
55. Janīna Kušnere - Pret
56. Ludmila Kuprijanova - Pret
57. Ivars Jānis Ķezbers - Par
58. Jānis Lagzdiņš - Par
59. Aristids Jēkabs Lambergs - Par
60. Kristiāna Lībane - Par
61. Imants Liepa - Pret
62. Modris Lujāns - Pret
63. Jānis Mauliņš - Pret
64. Andrejs Naglis - Par
65. Valdis Nagobads - Par
66. Andrejs Panteļējevs - Par
67. Normunds Pēterkops - Par
68. Aleksandrs Pētersons - Par
69. Andrejs Požarnovs - Par
70. Aida Prēdele - Par
71. Pauls Putniņš - Par
72. Jānis Rāzna - Par
73. Andris Rubins - Pret
74. Jānis Rubulis - Par
75. Māris Rudzītis - Pret
76. Anta Rugāte - Par
77. Andris Saulītis - Pret
78. Atis Sausnītis - Par
79. Antons Seiksts - Par
80. Anna Seile - Par
81. Juris Sinka - Par
82. Jānis Straume - Par
83. Jānis Strods - Pret
84. Pēteris Tabūns - Par
85. Leonards Teniss - Par
86. Andris Tomašūns - Par
87. Anatolijs Tučs - Par
88. Dainis Turlais - Par
89. Gundars Valdmanis - Par
90. Juris Galerijs Vidiņš - Par
91. Māris Vītols - Par
92. Juris Zaķis - Par
93. Elmārs Zelgalvis - Pret
94. Roberts Zīle - Par

 

Pēc Saeimā iesniegtajiem materiāliem:

Ministru prezidents Andris Šķēle

Dzīves vieta: Latvija, Rīgas raj., Stopiņu pag. Dzimšanas vieta, datums: Latvija, Ape, 1958.gada 16.janvāris. Latvijas Republikas pilsonis. Precējies, divi bērni. Darba pieredze uz šo brīdi - a/s "Uzvara" valdes priekšsēdētājs; no 08.1990. līdz 09.1993. - lauksaimniecības ministra pirmais vietnieks, ministra vietas izpildītājs; no 10.1989. līdz 08.1990. - direktora vietnieks, Latvijas Lauksaimniecības mehanizācijas un elektrifikācijas zinātniskās pētniecības institūts (LLMEZPI); no 10.1981. līdz 08.1990. - darbs institūtā (LLMEZPI), sektora vadītājs, galvenais speciālists, vecākais zin.līdzstrādnieks, vecākais inženieris; līdz 10.1981. - mācības Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Vēlēti amati uzņēmējsabiedrībās uz šo brīdi - padomes priekšsēdētājs, a/s "Rīgas miesnieks"; padomes priekšsēdētājs, a/s "Rīgas vīni"; padomes priekšsēdētājs, a/s "Rīgas alus"; padomes priekšsēdētājs, a/s "Kaija"; padomes priekšsēdētājs, VAS "Latvijas kuģniecība". Izglītība: 1976. - absolvēta Jelgavas 1.vidusskola, 1976.-1981. - Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, 1982.-1983. nokārtoti kandidāta minimuma eksāmeni. Atzinības - Latvijas Lauksaimnieku gada prēmijas "Sējējs" laureāts. Vēlēti amati līdz 05.1994. - deputāts, Rīgas raj., Stopiņu pagasta Tautas deputātu padome. Valodas: brīvi - latviešu un krievu valoda, biznesa vadībā - angļu valoda.

 

 

Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers

Dzimis 1960.gada 29.janvārī Rīgā; precējies, divi bērni. Izglītība: 1967.-1978. - Rīgas 8.vidusskola; 1978.-1982. Latvijas Fiziskās kultūras un sporta institūts. Ziņas par darbu: 1976.-1977. - strādnieks rūpnīcā "Sarkanā zvaigzne", Autoelektroaparātu rūpnīcā; 1979.-1981. - treneris - pasniedzējs Centrālajā sporta klubā "Daugava"; 1981.-1989. - darbs komjaunatnē; 1989.-1989. - Rīgas pilsētas Kirova rajona izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks; 1989.-1991. - Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes priekšnieka vietnieks; 1991.-1994. - Latvijas Republikas iekšlietu ministrs; 1994.-1995. - atklātā sabiedriskā fonda "Par Latvijas iekšējo drošību" prezidents; 1995. - Latvijas Republikas 6.Saeimas deputāts. Profesionālās un sabiedriskās aktivitātes: daudzu sporta un sabiedrisko organizāciju aktīvists.

 

Aizsardzības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs Andrejs Krastiņš

Dzimis 1951.gada 6.maijā Rīgā; precējies, divi bērni. Izglītība: 1969.g.beidzis Rīgas 50.vidusskolu; 1969.-1974. LVU Juridiskā fakultāte, tiesību zinātņu specialitāte; 1974.g. absolvējis LU Juridisko fakultāti tiesību zinātņu specialitātē; 1991.-1992. beidzis ASV Luiziānas universitātes un ASV Valsts departamenta speciālo kursu - Pretterorisma darbība un krīzes situāciju vadība augstākajā līmenī, kā arī vairākus citus ASV valdības organizētos speciālos kursus. Ziņas par darbu: 1974.-1980. Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes izmeklētājs, Jūrmalas pilsētas Iekšlietu daļas izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks; 1980.-1982. Sportloto pārvaldes realizācijas daļas priekšnieks; 1982. - pašreiz Latvijas Advokātu (vēlāk zvērināto advokātu) kolēģijas loceklis. Zvērināts advokāts (pašlaik nepraktizē); 1990.-1993. LR Augstākās padomes deputāts, AP priekšsēdētāja vietnieks; 1993.-1995. LR 5.Saeimas deputāts, 5.Saeimas priekšsēdētāja biedrs; 1995.g.oktobris - pašreiz 6.Saeimas deputāts. Citas politiskās un sabiedriskās aktivitātes: Starpparlamentu savienības padomes loceklis, SPS Latvijas Nacionālās grupas prezidents; no 1988.g.jūlija LNNK biedrs, vēlāk Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas - LNNK biedrs, visu LNNK un LNKP - LNNK padomju un valdes loceklis; bijis LTF domes un valdes loceklis; 1990.g. Latvijas delegācijas sarunām ar Krieviju un PSRS vadītājs; 1990.-1995. vadījis Latvijas delegācijas Rietumeiropas asamblejā, Starpparlamentu savienībā un daudzās starptautiskās konferencēs; 1991.- 1995. vadījis Dānijas karalienes, Romas pāvesta u.c.valstu un parlamentu vadītāju vizīšu organizāciju. Svešvalodas: angļu.

 

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

Dzimis 1942. gada 28. jūlijā Rīgā; precējies, ir dēls. Izglītība: beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu; 1964.-1969. ar izcilību beidz Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, vienlaikus studē Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā. Zinātniskie grādi: 1978.g. aizstāv juridisko zinātņu disertāciju. Ziņas par darbu: 1968.-1986. strādā Latvijas tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas zinātniskās pētniecības laboratorijā (eksperts, nodaļas vadītājs, direktors); 1986.g. sāk strādāt Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē; viens no 1988.g. izveidotās Latvijas Juristu biedrības dibinātājiem, 1991.g. un 1993.g. atkārtoti ievēlēts par tās prezidentu; 1990.g. ievēlēts par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu un likumdošanas komisijas priekšsēdētāja vietnieku, 1992.g. febr. - par LR AP priekšsēdētāja vietnieku; Latvijas Republikas 5. Saeimas deputāts un no 1993. gada 3. augusta - Ministru prezidents; no 1994.g. septembra ārlietu ministrs un Ministru prezidenta biedrs; 6. Saeimas deputāts, politiskās partijas - savienība "Latvijas Ceļš" priekšsēdētājs. Svešvalodas: angļu, krievu.

 

Ekonomikas ministrs Guntars Krasts

Dzimis 1957. gada 16. oktobrī Rīgā; precējies, trīs dēli. Izglītība: 1965.-1976. - Rīgas 31. vidusskola; 1976.-1983. - Latvijas Valsts universitāte, Ekonomikas fakultāte. Ziņas par darbu: 1983.-1991. - Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts, zinātniskais līdzstrādnieks; 1991.- pašreiz - SIA "R.A.N.G." valdes priekšsēdētājs. Aktivitātes: 1986.-1991. - vairākas zinātniskas publikācijas Latvijā un ārzemēs; 1995.- pašreiz darbojas Rīgas Domes Ziemeļu rajona pašvaldības nekustamā īpašuma komisijā. Svešvalodas: angļu, krievu. Vaļasprieks: tūrisms, peldēšana, slēpošana.

 

Finansu ministrs Aivars Guntis Kreituss

Dzimis 1945.gada 21.septembrī Rīgā; precējies, divi bērni. Izglītība: augstākā, Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultāte, ķīmijas zinātņu doktors. Darba gaitas: 1972.‚1978. - RPI Ķīmijas faultāte, pasniedzējs, dekāna vietnieks zinātniskajā darbā, sektora vadītājs; 1978.-1985. - Latvijas Zinātņu akadēmijas Koksnes ķīmijas institūts, direktora vietnieks zinātniskajā darbā; 1985.-1994. - LZA Koksnes ķīmijas institūts, laboratorijas vadītājs, daļas vadītājs; 1989.-1993. - SIA "Latvijas koks" prezidents; 1991.-1992. - a/s "Latvijas Birža", ģenerāldirektors; 1992.-1993. - a/s "Rīgas Fondu birža", ģenerāldirektors; 1993.g. janv. - sept. - LR ekonomisko reformu ministrs; 1993.-1995. - LR 5.Saeimas deputāts, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas priekšsēdētājs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas loceklis; 1995.g. sept. - valsts akciju sabiedrības VEF prezidents; 1995. - LR 6.Saeimas deputāts, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas vadītājs, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Citas profesionālās aktivitātes: līdzdalība konferencēs un simpozijos ASV, Japānā, Francijā u.c.; zinātniskais darbs ASV sadarbībā ar "Shuttle" kosmosa programmas īstenotājiem; apmēram 200 publikāciju par kompozītmateriālu fizikālo īpašību izpēti, patenti. Svešvalodas: krievu, angļu.

 

Iekšlietu ministrs Dainis Turlais

Dzimis 1950.gada 24.novembrī Madonā, precējies, ir divi bērni. Izglītība: 1969.g. pabeigta Valmieras Viestura vidusskola; 1969.-1973. - Ļeņingradas augstākā karaskola; 1982.-1985. - Kara akadēmija; 1991.-1992. - Ģenerālštāba Kara akadēmija; 1993.-1995. - Krīžu pārvarēšanas, aizsardzības un drošības problēmu kursi ASV, Francijā, Anglijā. Dienesta un darba stāžs: 1969.-1991. - dienests PSRS bruņotajos spēkos; 1992.-1994. - LR Aizsardzības spēku komandieris; 1995. - Valsts prezidenta padomnieks. Aizraušanās: sports, teātris, filozofija. Svešvalodas: krievu, angļu.

Izglītības un zinātnes ministrs,

Ministru prezidenta biedrs Māris Grīnblats

Dzimis 1955.gadā Kuldīgā; precējies, ir dēls un meita. Izglītība: beidzis Kuldīgas 1.vidusskolu; 1977.- 1982.- Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļa. Ziņas par darbu: 1980.- 1981., 1983. - sociologs Latvijas Valsts universitātē; 1982.g. - sociologs Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā; 1974., 1976.- 1977. - ceļstrādnieks un virpotājs Talsu un Kuldīgas uzņēmumos; 1983. - sargs Ārpusresoru apsardzē Rīgā; 1983.- 1984. - skolotājs Madonas un Cesvaines vidusskolās; 1984.- 1990. - burtlicis, sargs Madonas uzņēmumos. Politiskā un sabiedriskā darbība: 1990.- 1993. - Latvijas Republikas Pilsoņu kongresa Latvijas Komitejas priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk priekšsēdētājs; 1993.- 1995. - 5.Saeimas deputāts, frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai" priekšsēdētājs, Saeimas Juridiskās komisijas sekretārs; 1994.- 1995. - 18.Novembra savienības priekšsēdētājs; 1995. - pašreiz - 6.Saeimas deputāts; apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" priekšsēdētājs. Publikācijas: žurnālā "Avots"; laikrakstos "Literatūra un Māksla", "Atmoda", "Diena", "Labrīt", "Pilsonis", "Pavalstnieks" u.c. Svešvalodas: krievu, angļu (lasa).

 

Zemkopības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs Alberts Kauls

Dzimis 1938.gada 15.oktobrī Kuldīgas raj. Skrundā; latvietis, precējies, sieva Ārija Dzidra un trīs dēli - Alberts, Armands, Ernests, divi vecākie noslepkavoti. Izglītība - augstākā: Viļņas augstākā partijas skola, lauksaimniecības zinātņu kandidāts. Darba vietas: Skrundas MTS - atslēdznieks-kombainieris, strādnieks Skrundas remontu un celtniecības kantorī, nodaļas pārvaldnieks Rīgas rajona p/s "Saliena", Rīgas rajona k-za "Ļeņina ceļš" priekšsēdētājs, Rīgas rajona k-za "Uzvara" priekšsēdētājs, Rīgas rajona izpildkomitejas Lauksaimniecības pārvaldes priekšnieks, Rīgas rajona k-a "Ādaži" priekšsēdētājs, pašreiz Cēsu rajona Drabešu pagasta zemnieks.

 

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans

Dzimis 1954.gada 13.jūnijā Omskas apgabalā; precējies, divi dēli un meita. Izglītība: 1972.gadā beidzis Rīgas 4.vidusskolu; 1980.gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti. Ziņas par darbu: 1980.-1982. - nacionālās sporta bāzes "Mežaparks" galvenais inženieris; 1982.-1989. - VEF basketbola meistarkomandas treneris; galvenais treneris; 1989.-1993. - uzņēmējs; 1993.-1995. - 5.Saeimas deputāts; 1993.g. sept.-1994.g.aug. - valsts ieņēmumu valsts ministrs; 1995. - 6.Saeimas deputāts. Citas profesijas un sabiedriskās aktivitātes: 1972.-1980.- VEF basketbola meistarkomandas spēlētājs; no 1992.g. - Latvijas basketbola līgas prezidents; no 1994.g.sept. - Ventspils ostas valdes loceklis; a/s "Vācijas-Latvijas banka" padomes priekšsēdētājs.

 

Labklājības ministrs Vladimirs Makarovs

Dzimis 1957.gada 14.oktobrī Latvijā, Rēzeknē; precējies, ģimenē - divi dēli, sieva Dzintra - skolotāja, dēli - Edgars - 15 un Kaspars - 13 gadi. Izglītība: 1977.gadā absolvējis Strazdumuižas internātskolu; 1977.-1982. - studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē vēstures specialitātes dienas nodaļā. Darba gaitas: 1979.gadā darbs Rīgas Mācību ražošanas kombinātā - atslēdznieks montētājs; 1980.-1990. - audzinātājs, skolotājs Strazdumuižas internātskolā; 1990.-1991. - Rīgas Vidzemes priekšpilsētas galvenais speciālists, Sociālās nodrošināšanas nodaļas vadītājs; 1991.-1994. - Sociālās palīdzības departamenta direktors; no 1994.gada 10.novembra - sociālo lietu valsts ministrs.

 

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Dzimis 1963.gada 17.jūlijā Jūrmalā; precējies, divi bērni. Izglītība: 1982.g. beidzis Rīgas Industriālo politehnikumu štanču un presformu izgatavošanas tehnologa specialitātē; 1990.g.beidzis Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vakara nodaļu tiesību zinātņu specialitātē un ieguvis jurista kvalifikāciju. Ziņas par darbu: 1982.g. tehniķis-konstruktors RRA VEF instrumentu nodaļā; 1982.-1984. - dienests okupācijas armijā; 1984.-1990. - slīpētājs RRA VEF instrumentu ražotnes profilslīpēšanas iecirknī, 1990.-1992. - koordinācijas centra vadītājs LTF Rīgas Vidzemes priekšpilsētas nodaļu apvienībā, 1992.g. - direktora vietnieks juridiskajā birojā "Taxfree", 1992.-1993. - galvenais speciālists Rīgas Vidzemes priekšpilsētas valdes Juridiskajā nodaļā, 1993.-1995. - deputāta Aleksandra Pētersona palīgs Latvijas Republikas Saeimā. Vēlētie amati: 1990.-1994. - Rīgas Vidzemes priekšpilsētas TDP deputāts, darbojies Zemes komisijas darba grupā, Namīpašumu denacionalizācijas komisijā un Vidzemes priekšpilsētas Sodu izciešanas iestāžu novērošanas komisijā; 1994.-1995. - Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis. Sabiedriskās un politiskās aktivitātes: 1993.-1995. - strādājot Saeimā, piedalījies vairāk nekā 20 likumdošanas iniciatīvu sagatavošanā, vadījis Saeimas Nacionālā bloka Tieslietu sekretariātu; specializējies valststiesību jautājumos; apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" dalībnieks un Latvijas Juristu biedrības biedrs. Svešvalodas: krievu, angļu - sarunvalodas līmenī. Vaļasprieks: kalnu slēpošana, riteņbraukšana, ūdenstūrisms, makšķerēšana.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs Māris Gailis

Dzimis 1951. gada 9. jūlijā Rīgā; precējies, trīs bērni. Izglītība: 1969.g. - absolvējis Rīgas 1. vidusskolu; 1978.g. - beidzis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas fakultāti. Ziņas par darbu: 1973. - 1979. - inženieris mēbeļu fabrikā "Teika"; 1979. - 1983. - galvenais enerģētiķis Kokapstrādes ministrijā; 1983. - 1985. - galvenais darba tehniskais inspektors Mežniecības, papīra un kokapstrādes rūpniecības arodbiedrībā; 1985. - 1987. - departamenta vadītājs Latvijas Valsts kinokomitejā; 1987. - 1990. - direktors Rīgas videocentrā; 1990. - 1992. - Latvijas Republikas Ministru padomes Ārējo ekonomisko sakaru departamenta direktors; 1992. g. febr. - sept. -Latvijas Republikas ārlietu ministra vietnieks ekonomiskajos jautājumos; 1992. - 1993. - Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs; 1993. g. aug. - Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs, 1994. g. sept. - valsts reformu ministrs; 1994. g. sept. - Latvijas Republikas Ministru prezidents. Vēlētie amati: 5. Saeimas deputāts, 6. Saeimas deputāts. Citas profesionālās un sabiedriskās aktivitātes: viens no starptautiskā kinoforuma "Arsenāls" dibinātājiem; vairāku Latvijas valsts oficiālo delegāciju vadītājs; ASV prezidenta Bila Klintona vizītes Latvijā organizācijas komitejas priekšsēdētājs. Publikācijas: grāmatas "Mēbeles jauniem cilvēkiem" autors. Svešvalodas: angļu, krievu. Vaļasprieks: burāšana, slēpošana.

 

Kultūras ministrs Ojārs Spārītis

Dzimis 1955. gadā Liepājas rajona Priekulē kalpotāju ģimenē, pašlaik dzīvo Rīgā; precējies, viens bērns. Izglītība: Jūrmalas 1. vidusskola (1974. gads); Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāte (1979. gads, latviešu valoda un literatūra), Latvijas Mākslas akadēmija (1987. gads, mākslas vēsture). Darbs: 1979. - 1981. - Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka, redaktors; 1981. - 1986. - Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Centrālā padome, instruktors; no 1986. gada - Latvijas Mākslas akadēmija, lektors, vecākais pasniedzējs, docents, dekāns, prorektors; Pašlaik - Latvijas Mākslas akadēmija, maģistratūras vadītājs, Mākslas vēstures katedras vadītājs, docents. Sabiedriskais darbs: Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs. Zinātniskais darbs: piedalījies 25 starptautiskās konferencēs Baltijā un ārvalstīs par mākslas vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības tēmām.

 

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs Kiršteins

Dzimis 1948. gada 27. augustā; precējies, trīs dēli. Izglītība: beidzis Cēsu 1. vidusskolu; 1972. g. ieguvis Rīgas Politehniskajā institūtā arhitekta grādu. Ziņas par darbu: līdz 1975.g. strādājis Rīgas pilsētas Galvenās arhitektūras un plānošanas pārvaldē; līdz 1989. g. - institūta "Pilsētprojekts" projektēšanas galvenais arhitekts. Politiskā darbība: 1988.g. - piedalījies LNNK dibināšanā; 1989.g. - LNNK biroja vadītājs, LNNK ārlietu sekretārs; 1992.g. - LR AP Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks; 1993. - 1995. - 5. Saeimas LNNK frakcijas un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, LR delegācijas vadītājs EDSO, Latvijas delegācijas loceklis EPPA; pašreiz - 6. Saeimas LNNK frakcijas un Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs. Vēlētie amati: 1990. g. - LR Augstākās padomes deputāts, 1993.g. - 5. Saeimas deputāts, 1995.g. - 6. Saeimas deputāts.

 

Īpašu uzdevumu ministrs pašvaldību lietās

Ernests Jurkāns

Dzimis 1954. gada 31. oktobrī, Ludzas raj.; precējies, ir meita. Izglītība: augstākā juridiskā, 1978.g. - Latvijas Valsts universitāte; 1981.-1983. - Kijevas T.Ševčenko universitāte, pasaules ekonomika un starptautiskās attiecības. Ziņas par darbu: 1978.-1981. - Rēzeknes pilsētas pašvaldības instruktors - jurists, vecākais juriskonsuls; 1981.-1984. - Rēzeknes pilsētas pašvaldības tirdzniecības un sagādes nodaļas vadītāja vietas izpildītājs, vadītājs; 1984.-1988. - Rēzeknes tirdzniecības un sagādes valsts uzņēmuma direktors; 1988.-1989. - Rēzeknes agrokombināta tirdzniecības bāzes direktors, vēlāk ģenerāldirektora vietnieks rūpniecības un tirdzniecības jautājumos; 1989. - ražošanas sabiedrības "Agroindustrija" ģenerāldirektors; 1993.-1994. - asociācijas "Latinterkomerc" prezidents. Vēlēti amati: 1993.-1994. - 5. Saeimas deputāts; 1994.-1995. - Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs; 1995.- 6. Saeimas deputāts, Budžeta un finansu komisijas loceklis. Sabiedriskās un politiskās aktivitātes: Pašvaldību savienības domes un valdes loceklis, ārējo sakaru komitejas priekšsēdētājs, budžeta un finansu komitejas loceklis; Ministru prezidenta padomnieks ekonomiskās attīstības jautājumos; Demokrātiskās partijas Saimnieks valdes loceklis; a/s "Rīgas komercbanka" padomes loceklis. Svešvalodas: krievu, daļēji vācu.

 

 

 

Valsts ministrs Ārlietu ministrijā Juris Sinka

Dzimis 1927. gada 4. maijā Rīgā; precējies, meita un dēls, trīs mazbērni. Izglītība: mācījies Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā; pēc kara Vācijas latviešu bēgļu nometnē beidzis vidējo izglītību; 1950.g. ieguvis stipendiju studijām Oksfordas universitātē Anglijā, kur mācījies filozofiju, politoloģiju un tautsaimniecību; studijas beidzis ar bakalaura un maģistra grādu. Ziņas par darbu: pēc kara strādājis angļu iestādēs Vācijā, ilgus gadus strādājis angļu raidītājā BBC par tulku, redaktoru, galveno redaktoru; 1988.g. kļūst par latviešu laikraksta "Brīvā Latvija" atbildīgo redaktoru Vācijas latviešu centrā Minsterē; 1993.g. ievēlēts par Latvijas Republikas 5. Saeimas deputātu; 5. Saeimas laikā bijis Ārlietu komisijas loceklis, Mandātu komisijas sekretārs, vadījis Vācijas, Čečenijas un Tibetas parlamentārās atbalsta grupas; darbojies Baltijas asamblejā, kur vadījis Latvijas daļas Ārlietu un aizsardzības komisiju; kā Latvijas delegāciju loceklis darbojies vairākās Eiropas Padomes asamblejas un Rietumeiropas Savienības asamblejas komisijās; piedalījies Baltijas jūras valstu padomes parlamentārās konferences 1995. gada programmas sastādīšanā, iecelts par 1996. gada konferences programmas darba grupas priekšsēdi.

 

Rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs

Ekonomikas ministrijā Ēriks Kaža

Dzimis 1963.gada 28.februārī; precējies, divas meitas. Izglītība: 1980.gadā beidzis Rīgas 34.vidusskolu; 1985.gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un celtniecības fakultāti. Ziņas par darbu: 1985.- 1986. - RPI Celtniecības katedras inženieris; 1986.- 1988. - RPI zinātniskās pētniecības daļas vec. inženieris; 1988.- 1991. - Jaunatnes darba centra direktors; 1991.- 1993. - SIA "Mikas" prezidents. Vēlētie amati: 1993.- 1995. - 5.Saeimas deputāts, 1995.g. - 6.Saeimas deputāts. Citas profesionālās un sabiedriskās aktivitātes: Latvijas hokeja līgas prezidents. Vaļasprieks: hokejs.

 

Investīciju un kredītpolitikas valsts ministre

Finansu ministrijā Sarmīte Jēgere

Dzimusi 1950.gada 1.janvārī Rīgā; precējusies, divas meitas. Izglītība: 1968.g. - absolvē Rīgas 6.vidusskolu; 1968.- 1973. - Latvijas Universitāte, ekonomiskās kibernētikas specialitāte; 1978.- 1982. - neklātienes aspirantūra Latvijas Universitātē; 1983.g. maijā Maskavā B.Pļehanova v. n. tautsaimniecības institūtā aizstāvēts doktora grāds ekonomikā; 1993.g. - stažēšanās Kopenhāgenas Biznesa skolā un Ekonomikas institūtā (4 mēneši); 1993.g. - Starptautiskā valūtas fonda kursi makroekonomikā un finansu politikā; 1994.g. - Pasaules Bankas kursi Vašingtonā un Rīgā. Iepriekšējās darbavietas: 1973.- 1977. - inženiere-ekonomiste Tirdzniecības ministrijas skaitļošanas centrā; 1977.- 1981. - inženiere-ekonomiste Sakaru ministrijas skaitļošanas centrā; 1981.- 1992. - docente Latvijas Universitātes Finansu un tirdzniecības fakultātē;

1993.- Finansu ministrijas zinātniskās laboratorijas vadītāja; 1993. - 1994. - finansu ministra padomniece; 1994.- 1995. - Pasaules Bankas konsultante; 1995. - Pasaules krājaizdevu sabiedrības padomes lektore; 1995. - DPS konsultante ekonomikas un finansu politikas jautājumos. Dalība starptautiskās konferencēs par ekonomiskām un finansu problēmām: Norvēģijā, Somijā, Čehijā, Slovakijā, Francijā, ASV, Ungārijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā. Publikācijas: sākot no 1976.g līdz 1995.g. ir 40 publikācijas kopējā apjomā 593 lpp. Valodu prasme: brīvi lasa un raksta latviešu, krievu un angļu valodā.

 

Valsts ieņēmumu valsts ministre

Finansu ministrijā Aija Poča

Dzimusi 1948. gadā Rīgā; precējusies, ir divi dēli un viens mazdēls. Izglītība: Rīgas 3. vidusskolu beigusi 1966. gadā; Latvijas Universitāti - 1971. gadā, ieguvusi ekonomiskās kibernētikas specialitāti; beigusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta aspirantūru. Darba pieredze: Valsts plāna komitejas Plānošanas zinātniskās pētniecības institūts; Centrālās patērētāju savienības Pieprasījuma zinātniskās pētniecības laboratorija; LZA Ekonomikas institūts (10 gadi) - zinātniskā līdzstrādniece, Ekonomiskās nodaļas vadītāja; strādājusi gadu Latgales priekšpilsētas pašvaldībā. No 1992. gada jūnija - Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisijas konsultante; no 1993. gada jūlija - 5. Saeimas deputāte; no 1995. gada jūnija - valsts ieņēmumu valsts ministre. Bija Latvijas Tautas frontes biedre, tagad - "Latvijas ceļa" biedre.

 

Izglītības valsts ministrs

Izglītības un zinātnes ministrijā Jānis Gaigals

Dzimis 1956. gada 20. janvārī Rīgā; šķīries, divi bērni. Izglītība: 1963. - 1974. - Rīgas 6. vidusskola; 1974. - 1979. - Igaunijas Mākslas akadēmija; 1993. g. - kursu "Strādājot sev" sertifikāts (Durham University Busines School, CIPE); 1993. g. - diploms par Politechnical upgrading and retraining Course beigšanu. Ziņas par darbu: 1979. - 1981. - kolhoza "Nākotne" arhitekts interjerists, skolotājs Šķibes 8 gad. skolā; 1981. - 1986. - Zvejnieku kolhozu savienības Proj. tehnoloģiskā biroja vad. konstruktors; 1986. - 1988.g. - Latvijas reklāmas aģentūras galvenais mākslinieks; 1988. - 1989. - Rīgas pilsētas Tirdzniecības pārvalde - Tirdzniecības reklāmas biroja vadītājs; 1989. - 1995. - Rīgas Amatniecības vidusskolas direktors; izglītības un zinātnes ministra padomnieks (1994); no 1995. - Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs. Sabiedriskā darbība: 1988. g. - Latvijas Dizaineru savienības biedrs, 1991.g. - Latvijas Direktoru kluba biedrs, 1994. - 1995. - Latvijas Direktoru kluba prezidents. Svešvalodas: lietuviešu, krievu, angļu.

 

Augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs

Izglītības un zinātnes ministrijā Pēteris Cimdiņš

Dzimis 1944. gadā Cēsu rajona Vecpiebalgā, pašlaik dzīvo Salaspilī; precējies (sieva - LU Filoloģijas fakultātes docente), 3 bērni. Izglītība: 1961.g. - Vecpiebalgas 1905. gada vidusskola; 1971.g. - Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, biologs; 1993.-1994. - Vācijā un Itālijā studējis izglītības un zinātnes politikas veidošanas pamatus pārejai uz tirgus ekonomiku. Darbs: kopš 1972. gada strādā Latvijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūtā par upju un ezeru pētījumiem (profesors, laboratorijas vadītājs, akadēmiķis). Zinātniskais darbs: 1978. gads - aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju; 1989. gads - aizstāvējis zinātņu doktora disertāciju; 1992. gads - habilitētais zinātņu doktors. Publikācijas: publicējis vairāk nekā 120 zinātnisku rakstu, vairāk nekā 200 populārzinātnisku rakstu, 3 populārzinātnisku grāmatu autors, lasa ekoloģijas, hidrobioloģijas un vides politikas kursus Latvijas Universitātē. Sabiedriskais darbs: kopš 1992. gada piedalījies izglītības un zinātnes reformas īstenošanā Latvijā, vadījis Latvijas augstskolu struktūrkomisiju augstākās izglītības un zinātnes integrācijai. Pašlaik strādā Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupā par reģionālo augstskolu izveidošanu, vada Latvijas Zinātņu padomes ekspertu komisiju.

 

Mežu valsts ministrs

Zemkopības ministrijā Arvīds Ozols

Dzimis 1959. gada 8. novembrī Rīgā; neprecējies. Izglītība: 1978.g. - Rīgas 45. vidusskola; 1983.g. - Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Mežsaimniecības fakultāte - mežsaimniecības inženieris. Ziņas par darbu: 1983.g. - ZRA "Silava", jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks; 1989.g. - ZRA "Silava" Biotehnoloģijas sektora vadītājs; 1991.g. - ZRA "Silava" direktora vietnieks zinātniskajā darbā; 1992.g. - LR Meža ministrijas valsts sekretārs; 1993.g. LR Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, atbildības joma - meža sektors; 1995.g. meža valsts ministrs. Citas profesionalās aktivitātes: zinātniskais darbs LMI "Silava", lekcijas LLU Meža fakultāte, nacionālais koordinators ministru konferencei "Par mežu aizsardzību Eiropā", Latvijas pārstāvis Baltijas Ministru kabineta Mežsaimniecības komitejā, projekta vadītājs projektam - Latvijas meža politika un likumdošana, Latvijas meža sektora attīstības programma - Meža politika un likumdošana, FAO Augsta līmeņa ārējo ekspertu grupas stratēģijas un politikas jautājumos mežsaimniecībā eksperts. Starptautiskā pieredze: pārstāvējis Latviju FAO Mežsaimniecības komisijā, Eiropas Mežsaimniecības komisijā, FAO/EEC Kokmateriālu komitejā un virknē citu ar mežsaimniecību un mežrūpniecību saistītu institūciju un procesu. Svešvalodas: krievu, angļu.

 

Kooperācijas valsts ministrs

Zemkopības ministrijā Jānis Muižnieks

Dzimis 1947. gada 23. jūnijā Saldus rajona Blīdenes pagastā zemnieku ģimenē; precējies, sieva - ģeogrāfijas skolotāja, meita - precējusies, studē LU, dēls strādā par galdnieku. Izglītība: Blīdenes pamatskola, Brocēnu vidusskola; 1965. gadā iestājies LLA un ieguvis autotransporta inženiera kvalifikāciju. Darbs: darbu lauksaimniecībā sācis kā kolhoza galvenais inženieris; paralēli darbam apguvis LLA teorētiskos vadītāja kursus; pirmais skolotājs praktiskajā vadītāja darbā bija Saldus rajona kolhoza "Druva" priekšsēdētājs Jānis Rubulis; no 1975. gada līdz 1990. gadam strādājis vadošajos amatos lauksaimniecības nozarēs (5 gadus par padomju saimniecības "Kursīši" direktoru, 5 gadus par Saldus rajona agrorūpnieciskās apvienības priekšsēdētāja vietnieku, 5 gadus par Talsu rajona agrorūpnieciskās apvienības priekšsēdētāju); paralēli šajā laikā papildinājis zināšanas ASV un Maskavā tautsaimniecības akadēmijā. Kopš 1990. gada nodarbojas ar privātuzņēmējdarbību; ir vairāku uzņēmumu dibinātājs; strādājis par Talsu komercbankas valdes priekšsēdētāja vietnieku; pašreiz strāda a/s "Rojas zivju konservu rūpnīca" par valdes priekšsēdētāja vietnieku.

 

Zvejniecības valsts ministrs

Zemkopības ministrijā Ivars Amoliņš

Dzimis 1941.gada 1.aprīlī Rīgā, kalpotāju ģimenē; precējies, divas meitas. Izglītība: 1959.gadā beidzis Džūkstes vidusskolu; 1971.gadā beidzis RPI Elektroenerģētikas fakultāti. Darbs: no 1968.gada līdz 1978.gadam strādājis Jūrmalas pilsētas uzņēmumā "Gaisma" par galveno inženieri; no 1978.gada līdz 1985.gadam - zvejnieku kolhoza "Selga" priekšsēdētāja vietnieks; no 1985.gada līdz 1993.gadam - Tukuma "Lauktehnika" pārvaldnieks; no 1993.gada - zvejnieku sabiedrības SIA "Selga" direktors.

 

Veselības valsts ministrs

Labklājības ministrijā Juris Viņķelis

Dzimis 1952.gada 8.februārī Rīgā; precējies, trīs bērni. Izglītība: 1970.g. - absolvējis Rīgas 49.vidusskolu; 1970.-1977. - Rīgas Medicīnas institūts, diplomēts ārsts. Ziņas par darbu: 1977.-1981. - strādājis Jelgavas 2.slimnīcā un P.Stradiņa republikāniskajā klīniskajā slimnīcā; iecirkņa ārsts Bolderājas poliklīnikā; 1986.-1991. - strādājis BJFS "Daugava"; 1992.-pašreiz - Rīgas Starptautiskā medicīnas zinātnes un Farmācijas centra direktors. Vēlētie amati: Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis. Sodāmība: 1981.-1983. - ieslodzīts OC 78/7 par padomju varu apmelojošu materiālu izplatīšanu.

 

Darba lietu valsts ministrs

Labklājības ministrijā Andris Bērziņš

Dzimis 1951.gadā Rīgā; precējies, divi bērni. Izglītība: 1979.g.beidzis Latvijas Universitāti, vēsturnieks. Ziņas par darbu: strādājis Ogres vakara vidusskolā, Ogres lauksaimniecības skolā par skolotāju un direktora vietnieku; 1981.- 1984. - Profesionāli tehniskās izglītības valsts komitejā - inspektors; 1984.- 1989. - Darba un sociālo lietu valsts komitejā - nodaļas vadītājs; 1989.- 1991. - Ekonomikas ministrijas Labklājības departamenta direktora vietnieks; 1991.- 1993. - Labklājības ministrijas Darba departamenta direktors - ministra vietnieks; 1993.- 1994. - darba valsts ministrs; 1994. - pašreiz - Latvijas Republikas labklājības ministrs, Ministru prezidenta biedrs.

 

Vides valsts ministrs Vides aizsardzības

un reģionālās attīstības ministrijā Indulis Emsis

Dzimis 1952.gada 2.janvārī Limbažu rajonā; precējies, ir meita. Izglītība: 1975.g. beidzis Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti, 1986.g. aizstāvējis bioloģijas zinātņu kandidāta disertāciju, 1992.g. nostrificēts kā Latvijas Republikas doktors. Ziņas par darbu: pēc disertācijas aizstāvēšanas līdz 1988.gadam turpina zinātnisko darbu; 1989.- 1993.g. strādā Vides aizsardzības komitejā (sākot ar 1990.g. - priekšsēdētājs); 1990.- 1993. - Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts; kopš 1993.g. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības valsts ministrs; 1995.g. ievēlēts par 6.Saeimas deputātu. Ir vairāk nekā 30 zinātniskās publikācijas, divas monogrāfijas. Vēlētie amati: 1990.- 1993. - Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts; 1995.g. ievēlēts par 6.Saeimas deputātu. Politiskā darbība: viens no Latvijas Zaļās partijas dibinātājiem, ar 1995.g. arī tās līdzpriekšsēdētājs. Svešvalodas: krievu, vācu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!