21. decembra sēde

Kopsavilkums

70 deputātiem balsojot par, 24 — pret, Saeima pie-ņēma lēmumu par uzticības izteikšanu Andra Šķēles sastādītajam Ministru kabinetam. (dok.nr.131)

 

Saeima pieņēma lēmumu par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata:

— "Par A.Lepses apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi". (dok.nr.127) Balsojums: 58 par, 19 pret, 6 atturas.

 

Saeima 2.lasījumā kā steidzamus pieņēma šādus likumprojektus:

— "Grozījums likumā "Par tiesu varu"". (Reģ.nr.60) (dok.nr.121; nr.121a) Balsojums par steidzamību: 75 par, 1 pret, 2 atturas, balsojums par 1.lasījumu: 70 par, 0 pret, 3 atturas, balsojums par 2.lasījumu: 70 par, 1 pret, 3 atturas.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par draudzību un sadarbību". (Reģ.nr.12) (dok.nr.23, nr.91) Balsojums: 76 par, 0 pret, 5 atturas.

— "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā". (Reģ.nr.46) (dok.nr.74; nr.119) Balsojums: 67 par, 10 pret, 8 atturas.

— "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"". (Reģ.nr.55) (dok.nr.104) Balsojums: 84 par, 1 pret, 1 atturas.

— "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par gaisa satiksmi". (Reģ.nr.2) (dok.nr.9; nr.112) Balsojums par steidzamību: 84 par, 0 pret, 1 atturas, balsojums par 1.lasījumu, balsojums par 2.lasījumu: 81 par, 0 pret, 4 atturas.

— "Par līgumu starp Latvijas Republiku un Spānijas Karalisti par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību". (Reģ.nr.3) (dok.nr.10, nr.113) Balsojums par steidzamību: 83 par, 0 pret, 3 atturas, balsojums par 1.lasījumu: 81 par, 0 pret, 3 atturas, balsojums par 2.lasījumu: 82 par, 0 pret, 6 atturas.

 

Jautājumi un atbildes:

— Saeima noklausījās finansu ministres I.Sāmītes atbildi uz deputātu A.Prēdeles, P.Putniņa, M.Vītola, K.Druvas un P.Kļaviņa jautājumu par precīza saraksta sastādīšanu priekšmetiem, kuri ietilpst jēdzienā "humānā palīdzība". (dok.nr.123)

 

Saeima nodeva komisijām šādus likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"". (Reģ.nr.62) (dok.nr.125; nr.125a) Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"." (Reģ.nr.63) (dok.nr.126; nr.126a) Likumprojekts nodots Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.

Saeimas preses dienests

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Ieņemiet savas vietas! Pulkstenis ir 9.00. Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, gribu jūs informēt, ka 1995.gada 20.decembrī pulksten 14.00 Saeimas kanceleja saņēma sekojošu dokumentu: "Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai. Jūsu ekselence! Šā gada 14.decembrī Latvijas Republikas Valsts prezidents ar rīkojumu nr.6 uzaicināja mani sastādīt Ministru kabinetu. Atbilstoši likuma par Ministru kabineta iekārtu 4.panta prasībām paziņoju tā sastāvu un aicinu jūs celt to priekšā Saeimai jau tuvākajā sēdē. Ievērojot šā jautājuma svarīgumu valstij, lūdzu Jūsu ekselenci aicināt Saeimas Prezidiju iekļaut jautājumu par uzticības izteikšanu manis sastādītajam Ministru kabinetam šā gada 21.decembra sēdes darba kārtībā kā pirmo pēc Prezidija ziņojumiem. Ar cieņu Andris Šķēle. Rīgā 1995.gada 20.decembrī."

Lūdzu, vai deputātiem ir kādi priekšlikumi par šī jautājuma izskatīšanas vietu mūsu šodienas darba kārtībā? Juris Kaksītis, Demokrātiskā partija Saimnieks!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamā Saeima! Man nav nekādu iebildumu, ka šis jautājums tiktu izskatīts šodien darba kārtībā, bet es jūs lūdzu neiekļaut šā jautājumu izskatīšanu tūlīt aiz Prezidija ziņojumiem. Izsludinātajā darba kārtībā ir vairāki jautājumi, kurus ir nolemts izskatīt steidzamības kārtībā. Šo jautājumu izskatīšana ir saistīta ar to, ka 1995.gada 30.decembrī beidzas tie nosacījumi, kādi ir paredzēti šajos likumos, un jau ar 1.janvāri, ja mēs nepaspēsim izskatīt šo darba kārtību šodien, radīsies problēmas. Tādēļ, cienot Ministru prezidenta kandidāta iesniegto priekšlikumu, es tomēr lūdzu atbalstīt mani un noteikt, ka šis jautājums izskatāms pēc Prezidija izziņotās darba kārtības jautājumu izskatīšanas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti, tātad ir viens priekšlikums no deputātu vidus — šodien izskatīt valdības iesniegto deklarāciju kā pēdējo darba kārtības jautājumu. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Ja nav citu priekšlikumu, tad to iekļaujam dienas kārtībā kā pēdējo darba kārtības jautājumu. Un tagad sākam izskatīt šodienas darba kārtību.

 

Pirmais — Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" . Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Līdz ar to Saeimas Prezidijā ir jāizskata sekojošs dokuments: "Sakarā ar Kārtības ruļļa 51.pantu un 86.panta pirmās daļas otro teikumu Juridiskā komisija lūdz izdarīt Saeimas 21.decembra sēdes darba kārtībā izmaiņas un iekļaut kā 1.punktu ceturtajā sadaļā likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" pirmajā lasījumā.

Kaksīša kungs, jūs vēlaties runāt? Juris Kaksītis, Demokrātiskā partija Saimnieks — Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis

(DPS). Godātais Prezidij! Cienījamā Saeima! Es lūdzu šo jautājumu izskatīt šodien un iekļaut dienas kārtībā tūlīt aiz jautājuma par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata izskatīšanas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vai ir kāds cits viedoklis? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas priekšlikumu iekļaut likumprojektu "Grozījums likumā "Par tiesu varu"" pirmajā lasījumā kā ceturtās sadaļas pirmo jautājumu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 2. Dienas kārtībā grozījumi izdarīti.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" . Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Deņisova, Bekasova, Golubova, Kuprijanovas, Bartaševiča un citu deputātu iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Atklājam debates. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

J.Dobelis

(LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es, protams, saprotu šīs dienas nopietnību, bet es domāju, ka mēs esam šeit tāpēc, lai nopietni izturētos pret jebkuru ierosinājumu, par kuru šeit, sēdē, ir jābalso. Un tāpēc par šo konkrēto iesniegumu. Laikam neviens nestrīdēsies par to, kādos apstākļos šodien atrodas Latvijas valsts, neviens nestrīdēsies par nabadzību un daudzām citām nepatikšanām, kas valstī šodien ir raksturīgas. Un es domāju, ka katras valsts vissvētākais pienākums numur viens ir rūpes par saviem pilsoņiem. Pavisam nesen pieņēma likumu par valsts pensijām, kur pietiekoši skaidri bija pateikts, kas attiecas uz Latvijas pilsoņiem un kas attiecas uz citu valstu pilsoņiem un bezvalstniekiem. Runājot par šo stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai, pārejas noteikumu 1.punktā ir skaidri pateikts, ka pilsoņiem līdz 1991.gada 1.janvārim Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darbi un tiem pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, un tā tālāk. Taču uz ārvalstu pilsoņiem un bezvalstniekiem attiecinot šo normu, mēs varam runāt tikai par Latvijā uzkrātajiem darba periodiem un tiem pielīdzinātajiem periodiem. Iedomāsimies tādu absurdu gadījumu, ka pēc 1990.gada 4.maija šeit ierodas un sāk baudīt visas vietējās ērtības kāds gadījuma ceļotājs, kas nostrādājis praktiski visu mūžu ārpus Latvijas, varbūt nostrādājis Latvijā vienu dienu pēc ierašanās, un mēs viņam no valsts kases ar lielu prieku izmaksāsim pensiju kā atalgojumu par to, ka viņš ir strādājis nepavisam ne Latvijas labā. Un ļoti bieži tas var iegūt pat anekdotisku nokrāsu, jo šis darbs, taisni otrādi, ir devis tikai kaitīgumu Latvijas Republikai. Un tagad ir tāds ļoti jauks piedāvājums. Man ir tāda maza cerība, ka tie, kuri ir parakstījuši šo ierosinājumu, ne visi tur ir iedziļinājušies, jo citādi ar tik vieglu roku nedalītu naudu no Latvijas valsts kases uz Latvijas Republikas pilsoņu rēķina. Te mēs dzirdam asarainas runas, ka mēs rūpēsimies par saviem nabadzīgajiem pilsoņiem, ka mēs viņiem palīdzēsim. Un tajā pašā laikā mēs te dažādu kalibru klaidoņiem uz mūsu pilsoņu rēķina mierīgi kaut ko taisāmies piedāvāt. Kur tad ir tie vārdi un tie darbi? Kurš ir šeit uzrādījis, kāda summa paredzama šādos gadījumos un no kurienes to naudu šie veiklie piedāvātāji taisās ņemt? Ja starp minētajiem ir kādi veiksmīgi uzņēmēji, kuri no savas peļņas ir gatavi kaut ko piedāvāt, tad tāpēc nav vajadzīgs likums un nav vajadzīgs šeit par to diskutēt. Es saprotu, ka zināmā mērā galvenie ierosinātāji šeit ir cerējuši uz savu kolēģu atbalstu, domājot tanī laikā par kopīgu bloku un par kopīgu balsošanu. Nu tas laiks ir drusciņ garām, tagad ir nedaudz citāds stāvoklis. Un es tomēr, ja jau mēs taisāmies tūlīt pat grozīt likumu par valsts pensijām, kurš praktiski vēl nav sācis darboties, un tūlīt pat mēs tur taisāmies iekļaut tādus piedāvājumus, kuri jau tā mūsu pensionāru bēdīgo stāvokli praktiski pasliktina, tad kāda tam visam ir loģika? Izņemot to, ka acīmredzot paliek cerības uz kaut kādu strauju naturalizāciju Latvijā, paliek cerības, ka tūkstošiem šo šāsdienas nepilsoņu īsā laika posmā spēs kļūt par pilsoņiem un 7. Saeima ar sajūsmu balsos par šāda projekta ierosinātājiem. Es citas jēgas šeit neredzu. Un tāpēc es ierosinu neapstiprināt šāda projekta virzīšanu tālāk uz izskatīšanu. Tas jau tagad ir jāpārstrādā, un tad var runāt par tālāko darbu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte!

A.Seile

(LNNK, LZP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, Prezidij un deputāti! Es aicinu noraidīt šo likumprojektu, kuru ir iesnieguši Deņisovs, Bekasovs, Golubovs, Kuprijanova, Krisbergs, Stašs, Jurkāns, Dozorcevs, Ivars Ķezbers un vēl daudzas citas mūsu valstī slavenas personas. Bet es domāju, ka ne visi viņi ir rūpīgi izlasījuši šo iesniegto likumprojektu un iepazinušies ar tā saturu.

Es pamatoju, kāpēc es aicinu noraidīt šo likumprojektu. Pašlaik ir spēkā likums "Par valsts pensijām", kuru mēs pieņēmām pavisam nesen — pirms pāris mēnešiem — un kurš paredz, ka pensijas piešķir par Latvijā nostrādāto laiku. Šīs likuma izmaiņas paredz, ka visiem, kuri 1991.gada 1.janvārī Latvijā atradās, bija šeit pierakstīti, tiek aprēķinātas pensijas par visu viņu dzīves laiku. Tas nozīmē — trimdas latviešiem, kas bija izbraukuši, kas godīgi nopelnījuši pensijas kādā no šīm mītnes zemēm, kuras viņus uzņēma, kurām viņi veltījuši savu darba mūžu, arī tiem, un arī visiem tiem, kuri dzīvoja Padomju Savienībā, jebkurā no pašreizējām NVS valstīm, par tur nostrādāto laiku. Varētu tā darīt, bet vai Latvija ir tā vienīgā laimes zeme, kura var nodrošināt visus pasaules gājējus?

Tāda nostāja nav nevienai valstij, pat ne bagātajai Vācijai, kuras teritorijā dzīvo pietiekami daudz ārvalstnieku, kas ir lētākais darbaspēks. Un neviens viņiem nemaksā pensiju par to laiku, kuru viņi ir nostrādājuši Itālijā vai Albānijā.

Un vai tad mēs maksāsim pensijas visiem šiem cilvēkiem, ja nav pat norādīti šajā iesniegtajā likumprojektā avoti, no kurienes ņemt naudu? Kārtības rullis nosaka, ka, iesniedzot šādus projektus, ir jāiesniedz arī projekts, no kurienes šādus līdzekļus ņemt. Šādi grozījumi, ja gadījumā mēs tos izskatītu, pieņemtu un nobalsotu, izslēgtu minimālās algas pielikšanu Latvijā. Līdz ar to arī pensiju paaugstināšanu, uz kuru gaida simtiem un tūkstošiem mūsu Latvijas iedzīvotāju, to iedzīvotāju, kuri šeit, Latvijā, ir aizvadījuši visu savu darba mūžu, kuri ir sagādājuši un radījuši mūsu nacionālās bagātības.

Un visbeidzot. Šāds ierosinājums acīmredzot liktu paaugstināt nodokļus. Vai tad var maksāt vēl lielu sociālo nodokli nekā 38 procenti? Šāda likumprojekta sekas būtu tās, ka mēs pilnīgi izpostītu savus ražotājus, kuru nodokļu maksājumi taču ir galvenais ienākumu avots, lai mēs paši savus pensionārus varētu balstīt. Un tāpēc es aicinu Saeimu domāt saprātīgi, kā jau tas klājas jaunajiem tautas pārstāvjiem, un noraidīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, "Tēvzemes un Brīvības" frakcijas deputāts!

J.Vidiņš

(TB). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Zem šī likumprojekta ir deputāta Krisberga kunga paraksts, un viņš pagājušajā plenārsēdē teica, ka šeit sēž simt gudrāko nācijas cilvēku. Tad es kategoriski atsakos no šī goda, es uzskatu, ka šeit sēž 99, un es sevi izslēdzu no šī simta. Un varbūt es kaut ko šeit mazliet nesaprotu, Krisberga kungs, ar to jūsu parakstu, ka jūs mēģināt šo likumprojektu grozīt...jau pieņemto, ja... Es domāju, ka Dobeļa kungs un Seiles kundze jau būtiskāko pateica, bet es kategoriski noraidu to ažiotāžu ap šo pensiju likumu, ko izvērš avīze "SM segodņa", ka tie cilvēki, Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, top diskriminēti no Latvijas valdības puses. Es domāju, ka viņi tiešām top diskriminēti, bet ne jau no Latvijas valdības puses, bet no PSRS pārmantotājas — Krievijas valdības — puses. Un, ja mēs šodien apstiprināsim jauno valdību, tad mūsu pirmais uzdevums, tās pirmais uzdevums būtu tieši vest starpvalstu sarunas par šiem jautājumiem, par pensiju jautājumu — kādā veidā pensijas maksāt par nostrādāto laiku Krievijā pašreiz Latvijā dzīvojošajiem pilsoņiem.

Un tamdēļ es arī aicinātu balsot pret šo likumprojektu un to nenodot tālāk izskatīšanai komisijā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aleksandrs Golubovs, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Sakarā ar to, ka Latvija piecus gadus atpakaļ atguva neatkarību, līdz šim momentam mūsu valdība nav noslēgusi nevienu līgumu ar tām valstīm, no kurām pie mums tagad dzīvo tie ļaudis, nepilsoņi, pensionāri, par viņu pensijām, un tāpēc mēs ierosinām pieņemt tādu grozījumu likumā par pensijām. It īpaši tāpēc, ka mūs nesapratīs arī Eiropas Savienībā, kur Latvija grib stāties. Viss. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs

(DPS). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Man ir liels prieks, protams, kad es dzirdu paškritiskas domas, ka ne visi simts šeit ir tie gudrākie. Domāju, ka varbūt arī cipars ne vienmēr izsaka precizitāti rezultātā. Man gribas pateikt tikai vienu lietu. Tika izteikta doma, ka visi jau nav uzmanīgi ieklausījušies un izlasījuši šo tekstu, tā esot cerība. Es gribu atgādināt, ka cerība pēc latviešu tautas parunas esot attiecīgajās kategorijās domājošu cilvēku pēdējais mierinājums. Es domāju, ka šeit visi izlasa to, ko viņi paraksta.

Man ļoti interesanti bija to dzirdēt, atklāti sakot, no cilvēka, kurš kļuva ļoti slavens ar to, ka Rīgā vajag aizliegtubagot un ubagus kaut kur ietupināt... Es nezinu nevienu valsti pasaulē, kur pret ubagu paceltu roku. Ļoti slaveni lēmumu projekti Rīgas Domē nāca par to, ka tai pašai nabaga pensionārei, ko tik ļoti aizstāv šie cilvēki, ir jāmaksā par savu sunīti un kaķīti vairāk nekā gandrīz vai dienā viņa spēj iztērēt... Un tagad — tagad kārtējais gājiens. Es gribētu pateikt, ka jā, tik tiešām man dziļi rūp manu pilsoņu labklājība. Bet es vēl pie visa tā esmu ne tikai pilsonis, bet arī cilvēks. Un diez vai es varēšu ielikt savā mutē kumosu maizes, ja blakus tāds pats cilvēks, bet dotajā mirklī nepilsonis, nevis bandīts vai okupants, vai laupītājs, bet vienkārši cilvēks, to mutē ielikt nevarēs.

Man gribētos pateikt vienu lietu. Par labdarību, šķiet, šeit visvairāk runā tie cilvēki, kuri nekad neko nav spējuši nopelnīt priekš sevis, lai varētu ar labdarību nodarboties. Valsts nav labdarības iestāde. Valsts ir savu iedzīvotāju, savu pilsoņu attiecību regulētāja. Un, ja šeit kāds iedomājas, ka valsts ir tikai priekš tam, lai sakurinātu sociālo slāņu savstarpējo naidu, tad, manuprāt, tai pašā pieminētajā Vācijā tas bija ļoti labi redzams divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, pie kādu spēku nākšanas pie varas tas noveda.

Es gribētu aicināt visus savus kolēģus un kolēģes iedziļināties vienā citā domā. Viena lieta — es nesaprotu, kāpēc bieži vien tiek piešķirtas prioritātes tiem cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā 40.gadā, bet ārkārtīgi uztraucamies par tiem cilvēkiem, kuri tajā pašā totalitārajā režīmā dzīvodami un ticēdami, es pasvītroju, ticēdami, ka PSRS ir vienota valsts, bieži vien pēc mācību iestāžu norīkojumiem ieradās Latvijā un godīgi strādāja. Negribētu apskatīt, kas lika viņiem strādāt, jo tiem jau nu gan mēs pensijas nedosim. Bet šeit pat ir deputāti, kuri ir bijuši arī Maskavā Augstākās padomes laikā, un, ja nu viņi būtu palikuši tajā Maskavā? Tā mēs līdz daudz kam varam aizrunāties. Es domāju, ka cilvēkam vecumdienās ir jāmaksā par to, ka viņš ir godīgi strādājis. Kas viņa darbu izmantojis, lūk, tā jau ir pavisam cita runa, tā ir politika. Bet, ja cilvēks atdevis savas darba rokas, darba mūžu darbam, tad par to valstij, kurā viņš dzīvo kā pilsonis vai kā iedzīvotājs, ir jāuzņemas pilna atbildība.

Es aicinu ubagus no baznīcu kāpnēm netrenkt. Es aicinu nodrošināt ar maizi jebkuru vecu cilvēku, kurš godīgi ir strādājis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Andris Saulītis, frakcijas "Latvijai" deputāts!

A.Saulītis

(TKL). Labrīt, godājamā priekšsēdētāja, godājamais Prezidij, augsti godātie kolēģi, dāmas un kungi! Šis ir viens no tiem jautājumiem, kur mēs mēģinām risināt samilzušās problēmas, kuras esam saņēmuši mantojumā no tās pagātnes, kādā mēs visi kopīgi esam bijuši. Es gribu atgādināt tikai vienu vēsturi. Šis jautājums tika risināts 5.Saeimā, šo jautājumu mēs izskatījām Darba un sociālo lietu komisijā, un šajā komisijā tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija... Tā bija Sociālo un darba lietu komisijas iniciatīva, šīs iniciatīvas autors bija mana persona. Es esmu priecīgs un pateicīgs, ka toreiz komisija vienbalsīgi atbalstīja šo iniciatīvu, un tās jēga bija tāda, ka tika izveidota darba grupa, kurā bija Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvji, Labklājības ministrijas pārstāvji un Ārlietu ministrijas pārstāvji. Un tā tika izveidota tādēļ, lai risinātu jautājumus, kas bija saistīti ar Černobiļas mantojuma izvērtēšanu, un ar tās seku likvidēšanu un ar palīdzības sniegšanu šiem cilvēkiem, kas veikuši šo uzdevumu, likvidējot Černobiļas avārijas sekas. Un, risinot šo jautājumu, mēs arī pienācām pie šī pensiju jautājumu, un mums kļuva skaidrs, ka Latvijai šodien ir vesela virkne jautājumu, kurus nevar atrisināt ar likuma spēku. Nevar! Ar spēku šie jautājumi nav atrisināmi, šie jautājumi ir risināmi tikai un vienīgi sarunu ceļā. Mēs rakstījām vairākas vēstules, mēs rīkojām vairākas komisijas sēdes, mēs griezāmies personīgi, atmetot visas ambīcijas, pie mūsu valsts valdības augstākajiem ierēdņiem ar lūgumu intensīvi uzsākt šīs starpvalstu sarunas un vienoties par principiem, kā mums risināt šīs problēmas, kuras mēs esam saņēmuši mantojumā no mūsu visu grūtās pagātnes, ko mēs kā tādu grūtu slimību gribam ātrāk aizmirst un sākt jaunu dzīvi. Un es gribu atgādināt šiem varoņiem, šiem mazajiem žirinovskiem — nu netaisīsim politiku tur, kur nevajag! Šis ir klasisks valdības jautājums, ko mēnešu laikā — 6 līdz 10—11 mēnešu laikā — aktīvu sarunu ceļā varam atrisināt. Un es šiem politiķiem gribu atgādināt. Šodien dienas kārtībā pēdējais punkts būs par Ministru kabineta atbalstīšanu. Lūdzu, kungi, kāpiet šeit tribīnē! Es tikai gribu atgādināt, ka visu šo laiku ārlietu ministrs bija Valdis Birkavs un viņa vadītais ārlietu resors nevienu reizi nopietni nav aizbraucis uz Krieviju un nav nopietni runājis par sociāli ekonomiskajām problēmām. Es gribu atgādināt, ka tagad labklājības ministrs ir Makarova kungs, kas visai skeptiski un ņirdzīgi izsacījās pret šīm problēmām un pret šo jautājumu risinājumu sarunu ceļā. Es gribu atgādināt, ka šajā valdībā ir arī Māris Gailis. Kungi, būsim atklāti! Es ceru, ka vismaz no rīta, ķemmējot matus, jūs skatījāties spogulī. Nu tad es iesaku nokāpt vēlreiz tualetes telpā un vēlreiz paskatīties spogulī un ieskatīties sev acīs — par ko tad mēs te runājam?

Vēl ir viens kungs, kas ir darba lietu un valsts ministrijā kā cilvēks... kā persona... Es tiešām šo cilvēku cienu, viņš ir korekts un kārtīgs cilvēks, bet arī viņš, Bērziņa kungs, Andris Bērziņš,— arī viņš nespēja ietekmēt ne ārlietas, ne vēl kaut ko. Un es gribētu šeit Sinkas kungam uzdot jautājumus. Sinkas kungs, jūs būsiet tagad valsts ministrs, kuram būs jābrauc uz Krieviju pēc visām Čečenijas aktivitātēm un visām pārējām aktivitātēm. Es gribu redzēt, kā jums nu tagad būs tajā Krievijā risināt visus šos sociāliekonomiskos jautājumus. Jā, Sinkas kungs, par nabagiem... tik nepatīkamiem. Bet tie ir jautājumi, un tie ir jārisina, un es jūsu vietā nesmaidītu, Sinkas kungs... Un kāpēc es nesmaidītu? Es nesmaidītu tāpēc, ka jūs līdz šim brīdim vēl neesat nodevis Sarkanā Krusta arhīvu Latvijas Republikas rīcībā, jūs vēl līdz šim brīdim to saglabājat personiskā īpašumā un tagad gribat pateikt, ka jūs pretendējat uz valsts ārlietu ministra posteni un tagad nu jūs veiksiet brīnumus. Es gribu cerēt, es tiešām gribu ticēt šai Ziemassvētku pasakai.

Dārgie kungi! Es domāju, ka Latvija ir pelnījusi valdību. Tā ir pelnījusi labu valdību, un tā ir pelnījusi valdību, kas nevis saasina iekšzemes politisko situāciju, bet spēj reāli risināt tās problēmas, kuras ir nepieciešamas cilvēkiem, nevis politiķiem. Politiķu problēmas lai politiķi risina mājās ar savām kundzēm, mums ir jārisina to vēlētāju problēmas, kas mūs ir ievēlējuši. Es novēlu risināt šos jautājumus sarunu ceļā, un tāpēc Tautas kustības Latvijai frakcijas vārdā mēs ierosinām šo jautājumu atlikt un uzdot risināt valdībai visātrākajā un visefektīvākajā veidā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts!

A.Jirgens.

(TB). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Es aicinu vienkārši iedziļināties šī jautājuma būtībā un nerunāt par to, ka mēs atņemam it kā pēdējo maizes kumosu šeit kādiem cilvēkiem. Es gribu atgādināt, ka pašreizējais likums "Par valsts pensijām" paredz sociālo pensiju arī tiem cilvēkiem, kuri Latvijā nav nostrādājuši nevienu dienu. Bet nevar būt tāda situācija, ka Latvijas valsts maksā pensiju ārvalstniekiem par laiku, ko viņi strādājuši citās valstīs, ko viņi ir strādājuši Krievijā, Ukrainā, Kazahijā un tā tālāk. Un nevajadzētu šeit atsaukties arī uz Eiropas Savienību. Arī Eiropas Savienības valstis nemaksā ieceļotājiem ārvalstniekiem pensijas pat laiku, ko viņi strādājuši citās valstīs. Viņiem, teiksim Vācijā, aprēķina darba stāžu par laiku, ko cilvēks ir nostrādājis Vācijā. Un šāds pats princips ir arī pašreiz pieņemtajā likumā "Par valsts pensijām", un nekādi grozījumi šajā situācijā nav nepieciešami. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

M.Lujāns

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, var saprast potenciālā vairākuma problēmas. Bet mani arī uztrauc šinī gadījumā opozīcijas problēma. Taču reāli ir jāsaprot tas jautājums, ko mēs diemžēl kopā ar Kustību Latvijai, gan tagad neatkarīgie deputāti, ka mēs nevarēsim pabarot šos 700 tūkstošus potenciālo mūsu klientu. Tā kā mēs neejam valdībā, tad tomēr laikam vairākumam vajadzētu apzināties to, ka tā ir tomēr valdības problēma. Nevis gluži opozīcijas vai labdarības organizāciju darbība. Tas daļēji ir nenopietni runājot, bet, ja mēs nopietni runāsim, tad es gribētu uzdot arī otru jautājumu — par kādu naudu šie cilvēki sāks dzīvot? Viņi ir godīgi nostrādājuši, viņi tagad ir pensijas vecumā un darbu Latvijas Republikā atrast nevar. Un tad kā šis cilvēks pārtiks, no kā? Ja valsts atsakās pilnībā no jebkādām savām saistībām attiecībā pret šo cilvēku, tai skaitā potenciālo nākamo Latvijas pilsoni. Ar ko mēs saskarsimies? Vai tad Latvijā vajag vēl papildus nākošajā budžeta gadā ielikt kādu jaunu cietumu atvēršanu vai patiešām municipālās policijas skaita pavairošanu, lai cīnītos ar ubagiem, kaut kādiem laupītājiem vai vēl ar kaut ko? Jo, dabiski, ir tā saucamais savienoto trauku princips. Ja attiecīgi šie cilvēki nesaņems tos savus pāris nabaga latus, kuri, kā šodien mēs zinām, neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai, ja viņi nesaņems šo naudu, tātad viņiem šī nauda būs jāatrod kaut kur citur.

Es nevaru iedomāties, vai autori cer, ka šie cilvēki tūlīt sadosies rociņās un kaut kur soļos prom. Tai skaitā vēl arī nākošais jautājums — kas par viņiem nes atbildību? Vai tā ir Krievija, Ukraina, Baltkrievija, Lietuva? Vai varbūt Amerika? Amerikā jau "Brighton Bridge" arī ir, kur it kā krieviski runājošo daudz. Iespējams, ka būs daudz darba ministriem, kuri varēs braukāt pa visām šīm valstīm un piedāvāt: "Vai jūs negribat apmaksāt mūsu pastāvīgo iedzīvotāju pensijas?" Taču vajag padomāt normāli — vai mēs gribam beidzot taisīt normālu valsti, kurā ir stabilitāte un normāla valsts, vai arī mēs gribam atkal izraisīt kaut kādu krīzes situāciju? Šajā gadījumā es brīnos vispār, vai cienījamiem kolēģiem gribas šādu diskusiju izvērst? Es saku vēlreiz — vai mēs taisām to, ka drīzumā būs vajadzīgs uz stūra pa kādam policistam? Nu ja mēs to gribam, tas būs lētāk nekā samaksāt šo pensiju. Dabiski, tā arī var darīt. Tas arī ir risinājums. Tādēļ es domāju, ka daudz normālāk būtu balsot vienreiz, lai šis jautājums ietu Saeimas komisijas izskatīšanā, un tad jau redzēsim tālāk. Būs diskusijas, un tad jau redzēsim diskusiju ceļā. Bet ne jau nobloķēt šā jautājuma izskatīšanu komisijās. Es atbalstu šo projektu.

Sēdes vadītāja. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

L.Kuprijanova

(TSP). Labrīt cienījamie kolēģi! Es gribētu sākt ar to, ka, protams, šajā zālē mēs visi esam pilsoņi un, kam lai mēs nestrādātu visu savu mūžu, mums pienāksies pensija. Bet es gribētu visiem atgādināt, ka mēs esam vēl 100 deputāti šajā mazajā valstī, mēs esam tikai 100. Tādēļ man negribas šodien runāt par kaut kādām emocijām, par bada nāvi. Tieši otrādi — par valsts naudas tērēšanu nepilsoņiem. Es gribētu runāt tīri it kā no Saeimas funkciju viedokļa, no likumdošanas funkciju viedokļa. Es gribētu jums atgādināt, ka likums "Par valsts pensijām", kas šobrīd darbojas mūsu valstī līdz 1.janvārim, tika pieņemts 1990.gadā un stājās spēkā 1991.gadā. Tas netika pieņemts padomju laikos, tas tika pieņemts pēc 4.maija. Tas tika pieņemts Augstākajā padomē, kur lielāko vairākumu sastādīja Tautas frontes frakcija, un šajā likumā skaidri pateikts, ka tie pastāvīgie iedzīvotāji, jo toreiz vēl nebija pilsoņu un nepilsoņu, kas Latvijā ir ieradušies līdz 1991.gada 1.janvārim, bauda visas tiesības vienādi. Bet tos, kas iebrauks pēc 1991.gada janvāra, laicīgi, kā jau civilizētā valstī, brīdina par to, ka viņi varēs saņemt tikai sociālo pensiju, ja viņiem nebūs mūsu valsts stāža. Un tas bija ļoti korekti juridiski.

Jā, patiešām, tie 139, varbūt šobrīd viņu ir 143 vai 137, nepilsoņi, kas ir iebraukuši mūsu valstī pēc 1991.gada 1.janvāra un saņem sociālo pensiju, kura ir mazāka nekā valsts pilsoņiem par pusotru latu, zināja, ar ko viņiem ir jārēķinās.

Un tad, kad 5.Saeimā bija priekšlikums nolīdzināt šīs sociālās pensijas un pat Finansu ministrija deva atzinumu, ka, protams, tā nauda ir ļoti maza aiz komata, tomēr bija politisks lēmums — jā, viņi tika brīdināti, ka būs tādi nosacījumi, un Saeima arī neatbalstīja. To var dažādi traktēt dažādas partijas, bet tas arī bija korekti juridiski.

Ko mēs šobrīd gribam izdarīt? Ko ir izdarījusi 5.Saeima? Es pieļauju zināmā mērā, ka, nobalsojot jau pieklusušu jautājumu un īpaši neiedziļinoties, mēs gribam likt strādāt atpakaļejošam likumam. Tātad ir runa par tiem cilvēkiem, kas šobrīd atrodas darba attiecībās, ir runa par viņiem. Jo tiem nepilsoņiem, kam varbūt ir tikai viens gads Latvijas stāža, bet tas ir līdz 1991.gadam, jau neatņems, vismaz pēc jaunā pensiju likuma. Viņi saņems tā, kā viņiem ir.

Ir runa par tiem, kas sāks iet pensijā pēc 1996.gada 1.janvāra. Ir runa par tiem vēlētājiem, kas, starp citu, 1990.gadā lielākajā vairākumā nobalsoja par Tautas frontes frakciju. Par nepilsoņiem. Es jums atgādinu — toreiz balsoja pat armija kazarmās vēl. Un tad viņiem pateica, ka mēs pieņemam jauno pensiju likumu, mēs pasakām nosacījumus. Un tagad mēs gribam viņiem pateikt jaunus spēles noteikumus pēc četriem gadiem? Atpakaļejošu likumu tagad mēs gribam? Tas ir pēc būtības un manā izpratnē, ne juridiski.

Tagad es gribētu pieskarties dažādiem apgalvojumiem par līdzekļiem. Tātad es vēlreiz atkārtoju. Tiem cilvēkiem, kas šodien atrodas pensijā, neko neatņems un nekādu stāžu nepārskatīs. Tādēļ nekādi papildu līdzekļi neradīsies kādam citam. Viņi turpinās saņemt.

Otrkārt es gribētu atgādināt, ka mums pensiju izmaksā no sociālā budžeta un nekāda darīšana valsts budžetam, kas paaugstinās minimālās algas, gar šīm izmaksām nav.

Un pēdējais varbūt, ko es gribētu pateikt. Es gribētu zināmā daļā piekrist Lujāna kungam, bet varbūt drusciņ pagriezt to jautājumu citādi. Mēs šobrīd gribam nepilsoņus ierobežot stāža ieskaitīšanā un vēl kaut kādos jautājumos. Mēs runājam par mūsu uzņēmējiem un nodokļu maksātājiem, kas tagad iegūs lielus apgrozījuma līdzekļus tāpēc, ka trijiem nepilsoņiem neieskaitīs trīs gadus, ko viņi ir nostrādājuši kaut kur bijušās PSRS teritorijā. Bet tādā gadījumā varbūt jūs tomēr atļausit Sociālo un darba lietu komisijai saņemt šo likumprojektu izskatīšanai un pieprasīt datus. Un paskaitīsim, cik ir to nodokļu maksātāju nepilsoņu, kas maksā nodokļus visai valstij, cik ir nepilsoņu, kam ir tāds stāžs, un tad saliksim to bilanci. Tādēļ es lūgtu Saeimu tomēr atbalsīt šā likumprojekta nodošanu komisijai, un tālāk mēs strādāsim, un tālāk visi varēs minēt argumentus. Patiešām ar aprēķiniem, ar juridisko pamatojumu, bez emocijām. Un es vēlreiz lūdzu, kolēģi, novirziet šo likumprojektu izskatīšanai komisijā! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus pievērst uzmanību, ka mēs balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kuru ierosina deputāti Deņisovs, Bekasovs, Golubovs, Kuprijanova, Bartaševičs... kopumā 22 paraksti, par šā likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas rezīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 24, atturas — 29. Lēmums nav pieņemts.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bartaševiča, Lujāna, Kuprijanovas, Staša, Urbanoviča un Kažas iesniegto likumprojektu nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

 

Nākamais dienas kārtības punkts — "Atbilde uz deputātu jautājumiem". Lūdzu, Ministru kabineta pārstāve Indra Sāmīte — finansu ministre!

I.Sāmīte

(Finansu ministre). Labdien, cienījamais Prezidij! Atbilde ir sagatavota rakstiski un izdalīta. Tātad, atbildot uz Saeimas deputātu 1995.gada 12.decembra vēstuli, Finansu ministrija paskaidro, ka Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par humānās palīdzības sūtījumu uzskaiti, izsniegšanas un izmantošanas kārtību" izskatīšana iekļauta Ekonomikas un finansu komitejas 1995.gada 13.novembra sēdes darba kārtībā. Diemžēl, ņemot vērā ministriju ļoti atšķirīgos viedokļus, izskatīšana tika atlikta un minētā komiteja projektu uzdeva nosūtīt papildu saskaņošanai. Saņemtie ieteikumi tika ņemti vērā un iestrādāti projekta jaunajā variantā, kurš saskaņots un sagatavots izskatīšanai Ekonomikas un finansu komitejas sēdē. Finansu ministrijai ir vienošanās ar Valsts ieņēmumu dienestu, ka līdz noteikumu projekta pieņemšanai kravas, kuras nāk ar atzīmi "humānā palīdzība" un kuru saturs atbilst minētajai norādei, tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļu samaksas. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Priekšlikumu par debatēm nav. Jautājums izskatīts.

Nākamais — Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu . Saeimas lēmuma projekts par A.Lepses apstiprināšanu par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts — Juridiskās komisijas vārdā!

J.Kaksītis

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Rīgas apgabaltiesā ir vakanta tiesneša vieta, tādēļ saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 61.pantu tieslietu ministrs ir griezies Saeimā ar lūgumu apstiprināt par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Alekseju Lepsi. Juridiskā komisija izskatīja šo jautājumu un ar balsu vairākumu atbalsta šo projektu. Es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu un apstiprināt Alekseju Lepsi par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums aizklāts. Lūdzu balsot! Aizklātā balsošana. Tāpēc, lūdzu, nepievērsiet uzmanību tam, ka jums neiedegas spuldzītes! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 19, atturas — 6. Aleksejs Lepse apstiprināts par Rīgas apgabaltiesas tiesnesi.

 

Nākamais jautājums. " Par tiesu varu ". Referents —— likumprojekts " Grozījumi likumā " — Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts Juris Kaksītis — Juridiskās komisijas vārdā.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Jūsu rīcībā ir dokuments nr.121. Šajā dokumentā ir mūsu apraksts, kādēļ mēs uzskatām, ka šis jautājums šodien ir izskatāms. Es lūdzu to izskatīt steidzamības kārtībā. Šādu savu lūgumu es pamatoju ar to, ka, kā jūs redzat aprakstā, likumā "Par pašvaldībām" ir noteikts, ka Rīgas administratīvais iedalījums priekšpilsētās saglabājams līdz 1995.gada 31.decembrim. Es zinu, ka kolēģi attiecīgajā komisijā, izskatot šo jautājumu, ir saņēmuši Rīgas pašvaldību apliecinājumu, ka tās ir gatavas šādai pārejai. Tādēļ sakarā ar to, ka likumā "Par tiesu varu" ir noteikts, ka rajonos, tātad arī Rīgā, tiesas ir ar nosaukumiem, kas atbilst attiecīgā rajona vai priekšpilsētas nosaukumam, bet pēc 31.decembra tādu nebūs, tad, dabīgi, ir nepieciešams, lai tiktu izdarītas izmaiņas likumā "Par tiesu varu". Un attiecīgais pants jūsu rīcībā ir mūsu priekšlikums. Attiecīgais likuma "Par tiesu varu" 29.pants tiktu izteikts divās daļās tādā redakcijā, kādu mēs šeit liekam priekšā. Tātad es lūdzu jūs atbalstīt steidzamību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" steidzamības atzīšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 2. Steidzamība pieņemta.

J.Kaksītis.

Ņemot vērā to, ka es jau izskaidroju nepieciešamību pieņemt šādā redakcijā, "Par tiesu varu" 29.pantu, šī redakcija jūsu rīcībā. Tā ir ļoti īsa un konkrēta. Tādēļ es domāju, ka man nav nepieciešamības vairāk izskaidrot šo jautājumu. Jūs esat visi to izlasījuši, un es lūdzu to pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Kaksītis.

Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka jūs tik vienbalsīgi atbalstījāt manu priekšlikumu, es lūdzu šo likumu pieņemt otrajā lasījumā tūlīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" pieņemts.

J.Kaksītis.

Paldies.

 

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par draudzību un sadarbību". Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts — Ārlietu komisijas vārdā!

I.Bērziņš

(LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, šo likumprojektu kā steidzamu mēs izskatījām pagājušajā nedēļā. Ārlietu komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu izdarīt kaut kādas izmaiņas un arī pati nav izdarījusi nebkādas izmaiņas, jo tas nav bijis nepieciešams. Tāpat nav notikušas nekādas būtiskas izmaiņas Latvijas un Ukrainas attiecībās šīs nedēļas laikā. Tāpēc es lūdzu pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par draudzību un sadarbību" pieņemts.

 

Likumprojekts "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā". Aivars Endziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts — Juridiskās komisijas vārdā!

A.Endziņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēgas! Lūdzu izmantot dokumentu nr.119a, kur ir tabulas veidā norādīts, kādi ir pašreiz spēkā esošie noteikumi, kāds ir pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, kādi priekšlikumi ir iesniegti un kāds ir Juridiskās komisijas viedoklis.

Vispirms par pirmo pārejas noteikumu, kur pirmajā lasījumā mēs apstiprinājām 1996.gada 1.martu, nosakot, ka līdz tam laikam Ministru kabinetam un Valsts ieņēmumu dienestam ir jāapstiprina normatīvie akti, kas nepieciešami šā likuma izpildei. Šeit bija priekšlikums, ko ierosināja deputāts Jirgens,— aizstāt 1.martu ar 15.februāri. Juridiskā komisija, analizējot šo priekšlikumu, tomēr šo priekšlikumu neatbalstīja. Un neatbalstīja sekojošo motīvu dēļ. Mums tikai šodien dienas kārtībā ir jautājums par uzticības izteikšanu jaunajai valdībai. Tātad jaunajai valdībai ir jāpārņem lietas, jāuzsāk savs darbs. Normāli, ja projekts jau ir gatavs, tikai dokumenta virzībai vien caur Ministru kabinetu minimālais termiņš ir trīs nedēļas. Tā ka praktiski pusotra mēneša laikā — tas nebūs reāli. Tāpēc mēs tomēr palikām pie šī datuma — 1.marta, lai mēs vienkārši atkal neierakstītu kādu saīsinātu termiņu un šis termiņš diemžēl netiktu izpildīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, vai deputāts Jirgens prasa balsojumu? Lūdz. Zvanu! Balsojam par deputāta Jirgena iesniegto priekšlikumu — aizstāt vārdus "1996.gada 1.martam" ar vārdiem "1996.gada 15.februārim". Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 38, atturas — 8. Iesniegtais priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš.

Pie pārejas noteikumu 2.punkta, kur bija norādīts, ka, lai saskaņotu spēkā esošos likumdošanas aktus ar Korupcijas novēršanas likumu, Ministru kabinetam līdz 1996.gada 1.martam jāiesniedz Saeimai grozījumi spēkā esošajos likumos. Arī šeit bija analoģisks Jirgena kunga priekšlikums — saīsināt šo termiņu līdz 15.februārim. Motivācija, kāpēc Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, ir tāda pati — tas vienkārši nebūs reāli iespējams, jo atkal, lai tas viss izietu cauri Ministru kabinetam, praktiski tas nevarētu notikt. Jo acīmredzot Ministru kabinetam tas jau nebūs vienīgais jautājums, ar ko kabinets nodarbosies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jirgens prasa balsojumu? Lūdzu zvanu! Balsojam par deputāta Jirgena iesniegto priekšlikumu — aizstāt vārdus "1996.gada 1.martam" ar vārdiem "1996.gada 15.februārim"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 47, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Endziņš.

Pie trešā pārejas noteikuma Juridiskā komisija pirmajā lasījumā ierosināja Korupcijas novēršanas likuma spēkā stāšanos atlikt līdz 1.jūlijam nākošajā gadā. Deputāts Jirgens ierosināja šo datumu — 1.jūliju — aizstāt ar 1.aprīli. Un tika saņemts arī Juridiskā biroja priekšlikums izteikt šo pārejas noteikumu 3.punktu citādā redakcijā, proti, noteikt, ka likuma 12. un 17.pants un no 20. līdz 29.pantam piemērojami, sākot ar 1996.gada 1.jūliju. Juridiskā komisija neatbalstīja Jirgena kunga priekšlikumu ar to pašu motivāciju, proti, ja arī mēs būtu nobalsojuši par 15.februāri (tagad ir 1.marts), mēneša laikā visus šos grozījumus, ja mēs vadāmies pēc mūsu procedūras, pēc Kārtības ruļļa, praktiski nav iespējams īstenot. Tajā pašā laikā Juridiskā komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, tikai izdarot šeit grozījumu datumu ziņā, proti, saīsinot šo termiņu no 1.jūlija un 1.jūniju, jo tas jau būtu reālāk.

Kas tie par pantiem, kuru izpilde tiek atlikta? 12.pants ir tas pants, par kuru mēs diskutējām pirmā lasījuma laikā, — algota darba pildīšanas ierobežojumi — un kurš būtu jāprecizē. 17.pants — tas ir pienākums pārtraukt nelikumīgi ietekmējamu korumpētu stāvokli. Kā jūs zināt, pārejas noteikumi paredzēja, ka ar 31.decembri tas ir jāizdara. Un 20. līdz 29.pants. Šeit ir papildnoteikumi attiecībā uz Ministru prezidentu, ministriem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem. Papildnoteikumi attiecībā uz pašvaldību (domju, padomju) priekšsēdētājiem, deputātiem, revīzijas komisiju locekļiem un pašvaldību izpilddirektoriem. Un no 22. līdz 29.pantam ir nodaļa, kas paredz valsts amatpersonu deklarācijas. Arī šie attiecīgie panti būtu jāprecizē un jāsakārto. Tāpēc arī Juridiskā komisija, to ņemot vērā, atbalstīja priekšlikumu, jo pārējās likuma normas līdz ar to ir spēkā jau pašreiz, bet šo normu spēkā stāšanās tiek atlikta līdz 1.jūnijam.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jirgens noņem savu priekšlikumu. Atklājam debates. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts!

J.Lagzdiņš

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Es runāšu ļoti īsi, jo tūlīt mums būs jāapstiprina jaunā valdība. Juridiskās komisijas pieņemtais priekšlikums faktiski neko negroza tajā mūsu, respektīvi, Saeimas pozīcijā, Saeimas vairākuma pozīcijā, kāda tā bija pirms nedēļas, kad Korupcijas novēršanas likuma stāšanās tika atlikta uz pusgadu. Tātad Juridiskā komisija ierosina, lai svarīgākās šī likuma normas praktiski nedarbotos. Vēl vairāk. Ja tiek līdz 1.jūnijam atlikta 17.panta piemērošana, tas nozīmē, ka teorētiski daudzi ierobežojumi it kā stājas spēkā, bet tie vienkārši nav piemērojami. Tādējādi mēs mānām paši sevi un it kā radām ilūziju, ka Korupcijas novēršanas likums ir spēkā. Vēl vairāk. Pasakot, ka nav piemērojams 20.pants, kas attiecas uz ministriem, 21.pants un vēl ceturtās nodaļas panti, faktiski mēs radām priekšrocības ministriem un paši sev. Tālāk. Nav šajā periodā jāsniedz deklarācijas, nav iespējams pārbaudīt, vai valsts amatpersonas ir interešu konflikta stāvoklī. Tādēļ, godātie deputāti, es aicinātu balsot pret šo priekšlikumu un balsot pret likumu kopumā.

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs

(DPS). Godājamais Prezidij! Kolēģi! Es gribētu ieviest mazu skaidrību vēl šajā jautājumā. Šo pašu likumprojekta izmaiņu atbalstīja arī aizvakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kuru es vadu, un šeit tieši izskanēja doma, ko nupat šis referents negribēja atcerēties. Nekādā gadījumā nav jāatceļ visa likuma darbība, jo, protams, cīnīties ar korupciju ir nepieciešams un kategoriski vajadzīgs.

Sakarā ar attiecīgo likumu normu nesakārtotību tiek apturēta tikai zināmu pantu darbība, kuri ir uzskaitīti šajā priekšlikumā, bet pats likums sāk darboties. Jā, varbūt tā ir zināma juridiska kazuistika, bet te ir arī morālās un ētiskās vērtības — ir jāzina, ka korumpēties nedrīkst, un to jau arī nosaka likums, šo aizliegumu. Sakarā ar to, ka likums nebija iepriekšējās Saeimas komisijas laikā pietiekoši kvalitatīvi sagatavots, attiecīgās likuma pantu normas ir jāaptur un jāsakārto. Tāpēc es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas slēdzienu un balsot par to. Paldies!

Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, "Tēvzemei un Brīvībai" frakcijas deputāts!

A.Jirgens

(TB). Godātie kolēģi! Es aicinu tomēr noņemt šo politisko spriedzi un atturēties no apvainojumiem, ka Juridiskā komisija un deputātu vairākums atbalsta korupciju vai ka šeit, Saeimā, un īpaši Juridiskajā komisijā, ieviesušies kaut kādi lobiji, kuru intereses tiek aizstāvētas un tāpēc tiek atlikta šī likuma attiecīgo normu piemērošana. Šī likuma attiecīgo normu piemērošana tiek atlikta tikai un vienīgi tāpēc, ka līdzšinējais Ministru kabinets diemžēl nav izpildījis to, kas šajā likumā tika uzdots, proti, līdz 30.novembrim pieņemt visus tos normatīvos aktus, kuri nepieciešami, lai šis likums varētu darboties. Jo nav jau nekāda māka noraidīt šos grozījumus un radīt situāciju, ka formāli likums ir spēkā. Formāli ir jāiesniedz deklarācijas, bet tajā pašā laikā nav absolūti nekādas normatīvās bāzes, kādā veidā, kam un kur šīs deklarācijas jāiesniedz. Un šādā situācijā visas valsts amatpersonas, pašas to negribot, kļūtu par likuma pārkāpējiem no 1.janvāra. Šādu situāciju nevajadzētu radīt. Lai mazinātu šo politisko spriedzi, es biju iesniedzis šos priekšlikumus par termiņu saīsināšanu. Vairākums tos neatbalstīja, bet tik un tā likums kopumā ir jāpieņem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds referentam!

A.Endziņš.

Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribētu tikai vērst jūsu uzmanību uz to neprecizitāti, ko pieļāva Lagzdiņa kungs, aicinot balsot pret šo likumprojektu kopumā. Proti, ja šo pantu darbība tiek apturēta, tad tādā gadījumā darbojas Kārtības ruļļa prasība attiecībā uz Saeimas deputātiem par deklarācijām, darbojas Civildienesta likums, kas prasa to, kā arī citi likumi. Kad būs precizēts, tad līdz ar to arī sāksies jau kārtība — tad, kad to mēs izdarīsim. Bet pašreiz es aicinātu cienījamo Saeimu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu "Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā"! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 10, atturas — 9. Likumprojekts ir pieņemts.

A.Endziņš.

Paldies cienījamajai Saeimai!

 

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — "Par maternitātes un slimības pabalstiem". Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts — Sociālo un darba lietu komisijas vārdā!

V.Nagobads

(DPS). Godāto priekšsēdētāj! Kolēģi! Kā jūs atceraties, 14.decembrī Saeimas sēde izskatīja trīs likumprojektus "Grozījums likumā par maternitātes un slimības pabalstiem". Pēc debatēm, balsojot 81 deputātam par un nevienam nebalsojot pret, tika pieņemts kā steidzams pirmajā lasījumā Sociālo un darba lietu komisijas alternatīvais variants, dokuments nr.104, kas paredzēja, ka principā netiek kopumā mainīts 5.Saeimas 6.novembrī pieņemtais likums "Par maternitātes un slimības pabalstiem", bet vienīgi ierosināja izmainīt tā spēkā stāšanās datumu no 1996.gada 1.aprīļa uz 1997.gada 1.janvāri, tas ir, vienlaicīgi ar sociālā nodokļa maksājuma samazināšanu. Citi priekšlikumi komisijā šajā laikā ienākuši nav, tādēļ es aicinātu deputātus pieņemt likumprojektu "Grozījums likumā par maternitātes un slimības pabalstiem" atbilstoši dokumentam nr.104 otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Un galīgajā lasījumā.

V.Nagobads

. Un galīgajā vienlaicīgi.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, atturas — 1. Likums "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības pabalstiem"" ir pieņemts.

 

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par gaisa satiksmi". Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts — Ārlietu komisijas vārdā!

I.Bērziņš

(LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šis ir tipveida līgums, kas ir noslēgts ar ļoti daudzām valstīm, un pamatideja šim līgumam ir sakārtot šo sfēru, tas ir, gaisa satiksmi, šajā gadījumā starp Latvijas Republiku un Ukrainu. Komisijas vārdā vispirms es lūdzu pieņemt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta steidzamības atzīšanu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Steidzamība pieņemta.

I.Bērziņš.

Lūdzu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likuma "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par gaisa satiksmi" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts. Lūdzu datumu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam!

I.Bērziņš.

Tātad nepieciešams atstāt laiku priekšlikumu iesniegšanai, jo pretējā gadījumā, ja neviens neiebilst, mēs varētu pieņemt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums šodien šo likumprojektu izskatīt otrajā un galīgajā lasījumā. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 4. Likums "Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumu par gaisa satiksmi" ir pieņemts.

 

Likumprojekts "Par līgumu starp Latvijas Republiku un Spānijas Karalisti par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību". Indulis Bērziņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts — Ārlietu komisijas vārdā!

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Arī šis ir tipveida līgums, gan cita veida līgums. Ar šādu līgumu palīdzību — šajā gadījumā ar Spānijas Karalisti, citos gadījumos ar citām valstīm — mēs mēģinām veicināt investīciju ienākšanu un ekonomisko sadarbību ar tām valstīm, ar kurām Latvija grib veicināt šo ekonomisko sadarbību un investīciju ienākšanu šeit, Latvijā. Pašreizējā likumdošana kopumā, jāsaka godīgi, par to runāja arī Ārlietu komisija, ne vienmēr to veicina, tā ka mums ir liels darba lauks priekšā, bet šis konkrētais gadījums, konkrēti ar Spāniju, varētu pavērt lielākas iespējas investoriem no Spānijas Karalistes parādīties šeit, Latvijā, un tātad dot reālu labumu mums visiem. Šajā sakarā Ārlietu komisija lūdz nobalsot par šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 3. Steidzamība pieņemta.

I.Bērziņš.

Lūdzu cienījamos kolēģus nobalsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš.

Tieši tāpat kā iepriekšējā gadījumā, es lūdzu kolēģus, ja nav iebildumu, pieņemt to tūdaļ otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 6. Likums "Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību" ir pieņemts.

Līdz pārtraukumam ir 15 minūtes. Vai Šķēles kungs izmantos iespēju runāt par Ministru kabineta sastādīšanu? Jūs izmantosit iespēju? 15 minūtes ir jūsu rīcībā. Ja ne, jūs varat runāt pēc pārtraukuma. Šķēles kungs iespēju izmantos. Vārds Andrim Šķēlem, lai iepazīstinātu ar Ministru kabineta deklarāciju!

A.Šķēle.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Vispirms es gribu pateikties par parādīto godu, uzticot man šo smago uzdevumu. Divi mēģinājumi veidot valdību uz konfrontējošu bloku pamatiem ir izrādījušies neveiksmīgi. Jūsu priekšā šobrīd ir valdības deklarācija, kas balstīta uz plašāka iespējamā kompromisa bāzes. Politiskā, ekonomiskā un sociālā situācija valstī liek īpaši domāt par politiķu atbildību. Atbildību sabiedrības, savas valsts un sava laika priekšā. Apstākļus, kādos uzsāks darbu tā valdība, ar kuras deklarāciju jūs esat iepazinušies, pēc problēmu smaguma var salīdzināt ar tiem apstākļiem, kādi Latvijā bija īsi pēc neatkarības atgūšanas. Taču ir svarīgi apzināties, ka atšķirībā no valstiskuma atjaunošanas laika, kad tauta uzticējās un juta līdzi saviem valstsvīriem, šodien politiskie spēki Latvijā nevar lepoties ar nedalītu tautas uzticību un paļāvību. Valsts varas prestižs tautas acīs ir zems, un tam ir pamats.

Situācija valstī ir smaga. Mēs ielās redzam ubagojošus bērnus. Mēs redzam vecus cilvēkus, kas dzīvo pusbadā, jo tie nespēj zaudēt savu pašcieņu, ejot lūgties vai palikt parādā par dzīvokli. Mēs redzam slimus cilvēkus, kas nespēj nopirkt ārstu izrakstītās zāles. Mēs zinām ģimenes, kas nespēj savus bērnus sūtīt skolās. Mēs redzam cilvēkus, kas pārtiek no atkritumu konteineros atrastā. Mēs zinām ģimenes, kurās vienīgais ienākumu avots ir sievas vai meitu prostitūcija. Daudzi no trūkumā nonākušajiem cilvēkiem visu mūžu ir smagi un godīgi strādājuši. Viņu izmisums nav ietērpjams vārdos. Uzņemties atbildību par šo situāciju un tās tālāko attīstību ir milzīgs izaicinājums katra politiķa profesionalitātei, goda un atbildības jūtām. Politiķiem ir dziļi jāapzinās šī situācija, jāapzinās sava atbildība par valsts tagadni un nākotni. Atbildībai ir jākļūst par galveno motīvu katra valstsvīra darbībā. Tikai tā valsts vara var atgūt tautas uzticību un attaisnot uz viņu liktās cerības. Tas arī ir uzskatāms par visaugtāko valdības mērķi. Valdība nav nekas no sabiedrības atdalīts. Tā var strādāt tikai kopā ar sabiedrību. Varas pārstāvji, kas atļaujas būt augstprātīgi, vienaldzīgi vai neiecietīgi pret cilvēku, ar savu attieksmi izdara vairāk ļauna, nekā viena valdība savu pilnvaru laikā spēj izdarīt laba. Konfrontācija starp varu un sabiedrību, smagais stāvoklis ekonomikā un sociālajā sfērā, politiskās cīņas tradīciju trūkums ir novedis pie morālas stagnācijas. Politiskajā vidē ir zināma puvuma smaka, kas ir skārusi arī eliti. Tāpēc, uzsākot smago, uz pārmaiņām vērsto darbu, politiķiem daudz kas ir jāpārdomā un ir jāpaskatās uz sevi spogulī.

Trūkumā nonākušo izmisums un bezcerība ne katru noved pie ubaga tarbas. Daudzi nonāk pie alkoholisma un noziegumiem, kļūst par ieroci reliģiozu sektantu un pērkamu politiķu rokās. Tas draud pārvērst Latviju par "humpalas" valsti, kurā sociāli un politiski kukuļi sagrauž veselu sabiedrības slāņu spēju pašiem rīkoties.

Valdības uzdevums ir attīstīt privātās iniciatīvas garu sabiedrībā un palīdzēt mainīties cilvēku domāšanai. Tam ir jāziedo laiks, spēks un nauda. Ir jāpārstāj tautu aicināt uz izturību un labāku laiku gaidīšanu. Ir jāstrādā un jādomā par sava potenciāla atraisīšanu. Sabiedrība ir jāpārliecina, ka tā var. Katrs atsevišķais indivīds ir jāpārliecina, ka viņš var.

Latviešu tautas vēsturē mēs atrodam daudz pierādījumu tam milzīgajam intelektuālajam, kultūras un pašapziņas potenciālam, kāds mājo mūsu tautas dzīlēs. Latvietis vienmēr ir tiecies pēc izglītības un ar to izcēlies citu tautu vidū. Latvietis vienmēr ir bijis čakls un spējis daudz strādāt. Latvietis, lai gan vienmēr tiecas uz vienotību ar savu tautu, kas parādās gan koru dziedāšanas tradīcijās, gan valstij kritiskajos brīžos, tomēr ir individuālists. Tas ir iemesls, kāpēc latvietis vienmēr ir tiecies būt turīgs un neatkarīgs saimnieks savā zemes stūrītī.

Valdības uzdevums ir radīt apstākļus, kuros varētu izpausties visas šīs īpašības, atklāties tautas potenciāls. Valstī ir daudz skaudru problēmu. Tās saistās ar naudas trūkumu izglītībai, kultūras programmu finansēšanai, tiesībsargājošo iestāžu darba pilnveidošanai, sociālajiem jautājumiem un daudzām citām sfērām. Šie jautājumi prasa tūlītēju risinājumu, tādēļ visupirms ir jāpārvar stagnācija tautsaimniecībā.

Tas ir iemesls, kāpēc valdība ar šo deklarāciju apņemas īstenot konsekventu kursu uz brīvā tirgus ekonomikas attīstību Latvijā. Izvēles valdībai nav. Mums ir jānodrošina ekonomikas augšupeja, jo tikai tā mēs spēsim attaisnot tautas cerības un dot valstij to, ko tā gaida no savas valdības un politiķiem.

Reformu ceļš ir kā velosipēds. Tas vai nu iet uz priekšu, vai apgāžas. Šodien, kad šis velosipēds jau grīļojas, sēsties pie tā stūres ir drosmīgs solis. Un tas raksturo, kā es saprotu to, atbildību un izaicinājumu. Izaicinājumu sevī ietver ne tikai sarežģītie uzdevumi, bet arī tas, ka šīs valdības darba stilu galvenokārt noteiks laika trūkums. Apņēmīgu rīcību vairs nevar atlikt, aizbildinoties ar nepieciešamību apsvērt, pārdomāt, pamācīties. Ir pienācis laiks atteikties no populistiskiem solījumiem, savstarpējiem kariem, tukšas spriedelēšanas un bezjēdzīgas ķīvēšanās par otršķirīgiem jautājumiem. Šāda ievirze liek formulēt divus valdības darba pamatvirzienus.

Pirmais. Visā rūpēties par tādas sociālpolitiskās un ekonomiskās vides radīšanu Latvijā, kas sekmētu virzību uz sociāli atbildīgas brīvā tirgus ekonomikas attīstību un tās neatgriezenisku nostiprināšanos. Šī virziena stūrakmeņi ir stabila valsts valūta, sabalansēti budžeta ieņēmumi un izdevumi, zemes tirgus izveidošana, ārvalstu investīcijām labvēlīga klimata radīšana, privatizācijas procesa intensifikācija, lauksaimniecības attīstība un rūpniecības atbalstīšana, transporta sistēmas un tranzīta koridoru attīstīšana.

Otrs virziens. Rūpēties par sociālās atbildības principa ievērošanu ceļā uz attīstītu brīvā tirgus sabiedrību. Labklājība nenokritīs no gaisa nedz rīt, nedz parīt. Un valdībai ir jārūpējas par to, lai šajā skarbajā laikā tiktu saglabāta nācija ar visiem to raksturojošajiem atribūtiem — valodu, kultūru, izglītību, zinātni, stipru valstiskumu un cilvēkiem, kas vēlas būt tam piederīgi. Šā virziena pamats ir apdrošināšanas principa ieviešana veselības aprūpes un sociālajā sfērā, pilnas pensijas saglabāšana strādājošajiem pensionāriem, privatizācijā iegūto līdzekļu novirzīšana sociālajām mērķprogrammām, studiju kreditēšanas uzsākšana, uz izlīdzinātu attīstību orientēta reģionālā politika, lauku subsidēšanas ilgtermiņa politikas izstrāde. Tikai nekavējoties risinot jautājumus, kas saistīti ar tautsaimniecības augšupejai labvēlīgas vides radīšanu, mēs spēsim nodrošināt apmierinošu sociālo problēmu risinājumu. Tas ļaus veiksmīgi integrēties Eiropas Savienībā, celt valsts iekšējās un ārējās drošības līmeni.

Stratēģiski tikpat svarīgs uzdevums ir nodrošināt draudzīgas un stabilas attiecības ar mūsu Austrumu kaimiņiem.

Iekšpolitikā īpaši svarīgi ir radīt gaisotni, kurā cilvēks jūtas drošs, jūt savas valsts atbalstu un ieinteresētību viņa panākumos. Drošība šā vārda visplašākajā nozīmē ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem labvēlīgas sociālās un ekonomiskās vides radīšanā.

Noziedzība ir viena no asākajām šā laika problēmām. Daudzi uzņēmēji maksā reketam. Līdz ar to viņi nemaksā visus nodokļus un valsts kasei aiziet garām milzīgas naudas summas. Šāda situācija nedrīkst turpināties. Daudzi Latvijas uzņēmēji veiksmīgi tiek galā ar organizēto noziedzību. Valdībai jāspēj izdarīt to, ko spēj atsevišķi uzņēmīgi cilvēki. Tā ir viena problēma, kas saistīta ar organizēto noziedzību. Otra problēma ir tā sauktā ielas noziedzība, kas tikpat lielā mērā traucē iedzīvotāju normālu pašsajūtu. Mēs neviens nezinām, vai mūsu mašīna šajā brīdī jau nav nozagta. Un to atkal ieraugot, mēs jūtam patīkamu prieku. Re, tomēr vēl stāv! Mēs to uztveram kā veiksmi, nevis kā normālu parādību.

Daudzi vairs netic, ka valsts varētu nosargāt viņu pašu, viņa mantu, viņa bērnus. Cilvēki paļaujas tikai uz sevi un veiksmi. Tas vēlreiz apliecina, cik katastrofāli zems ir varas prestižs sabiedrībā. Valdībai ir skaidri jāparāda, ka cilvēks un viņa īpašums ir augstākā vērtība katram izpildvaras pārstāvim.

Demokrātiskā partija Saimnieks, savienība "Latvijas ceļš", apvienība "Tēvzemei un Brīvībai", Latvijas Nacionālā neatkarības kustība un Zaļā partija, Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas koalīcija, kā arī Latvijas Vienības partija ir vienojušās, lai deleģētu valdībā spēcīgākos savu partiju pārstāvjus. Katrs no viņiem ir devis savu ieguldījumu deklarācijas izstrādē. Valdības deklarācija atspoguļo tos valdības darbības punktus, par kuriem ir izdevies panākt vienošanos visiem valdību atbalstošajiem politiskajiem spēkiem. Tā ir pragmatisku darba virzienu uzskaitījums, kura uzdevums ir kalpot par reālu pamatdokumentu konkrēto ministru un politiķu tālākajai darbībai.

Mūsu mērķis nav visiem izpatikt. Mēs gribam būt atklāta un prognozējama valdība. Strādājot pie deklarācijas, īpaši raudzījāmies, lai tajā ierakstītais nebūtu tikai tukši lozungi, bet gan reālas un īstenojamas lietas. Es zinu, kas ir jādara, un ar jūsu atbalstu esmu gatavs to darīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus sagatavoties reģistrācijai! Bet, pirms reģistrējamies, man ir ļoti patīkami jums paziņot, ka šodien mēs savu kolēģi Kārli Čerānu sveicam 30 gadu jubilejā. (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere

(Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! 21.decembra sēdes pirmajā reģistrācijā nav reģistrējušies: Kārlis Jūlijs Druva...

Sēdes vadītāja. Nav zālē.

J.Kušnere.

Gunta Gannusa...

Sēdes vadītāja. Zālē.

J.Kušnere.

Guntars Grīnblats...

Sēdes vadītāja. Nav zālē. Es atvainojos, cienītie kolēģi! Ja jūs dzirdat, ka lasa jūsu uzvārdu, ka jūs neesat reģistrējušies, esiet tik laipni un paceliet vismaz roku vai kaut kādā savādākā veidā dodiet ziņu, ka jūs tomēr esat uz vietas! Grīnblats ir zālē.

J.Kušnere.

Ervids Grinovskis... Ir. Paldies!

Sēdes vadītāja. Ir zālē.

J.Kušnere.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00, kad atklājam debates.

 

(P ā r t r a u k u m s )