Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Tāpat kā daudzi citi dažādu laiku Latvijas bāreņi, arī es ne tikai Zemassvētku priekšvakarā, bet vienmēr atcerēšos gan to dienu, kad mani uz patversmi aizveda, gan arī to brīdi, kad tā bija jāatstāj ar to vien, kas bija mugurā...

Daudzi arhīvu dokumenti, tāpat kā pašu bāru bērnu atmiņas, liecina, ka savulaik, audzēkņiem no bērnu nama aizejot, līdzi ticis dots t.s. "bāreņa pūrs". Arī Otrā pasaules kara laikā, neraugoties uz visdažādākajām grūtībām, Rīgas pilsētas Aizgādības valde, Sociālās nodrošināšanas pārvalde un paši bērnu namu darbinieki ir izdarījuši it visu, lai bez pajumtes, dienišķās maizes un izglītības nepaliktu neviens bāra bērns. Daudz tika arī darīts, lai tiem audzēkņiem, kuri atstāja bērnu namus, sarūpētu pienācīgu pūru. To apliecina arī arhīva dokumenti.

Rīgas pilsētas Aizgādības valdes Bērnu nodaļas vadītāja A.Golijāta iesniegums Rīgas pilsētas komisāriskajam padomniekam H.Mielēnam 1943.gada janvārī

"Pirms boļševiku ienākšanas Aizgādības valdes bērnu namos audzināja, uzturēja un apmācīja līdz 16 gadu vecumam. Pēc šī vecuma sasniegšanas audzēkņi tika izvadīti dzīvē, apgādājot viņiem darbu un izsniedzot t.s. pūru patstāvīgas dzīves uzsākšanai... Viena pūra iegādei tika atvēlēti Ls 200. Ar boļševiku ienākšanu pūra izsniegšana tika pārtraukta un 16 gadu vecumu sasniegušos audzēkņus vienkārši izrakstīja no bērnu nama, lai iet, kur grib, un lai iztiek, kā paši redz. Sekas šādai vienkāršai izmešanai no audzināšanas iestādes bija tādas, ka nepiedzīvojušie jaunieši bieži nonāca bezizejas stāvoklī un sāka paklīst.

Lai tas neatkārtotos, nepieciešams dzīvē izvadāmiem bērnu namu audzēkņiem atjaunot pūra izsniegšanu. Tam nolūkam nākošā budžeta gada gadā Bērnu nodaļa ir paredzējusi RM (vācu markas) 1000. Tikai pašlaik ir grūtības ar pūra sagādāšanu dzīvē izvadāmiem.

No saimnieciskā direktora dabūju zināt, ka Aizgādības valdē darbojas komisija, kas pārņem un izvērtē no pakalpojumu kantora saņemtās dažādās mazgātuvēs un ķīmiskās tīrītavās atstātās mantas, lai tās pēc izšķirošanas vienu daļu nodotu Veselības valdei un citas — Aizgādības valdei.

Iepazīstoties ar minētām mantām, atradu, ka tās pēc pārtaisīšanas var izmantot pūra sagatavošanai, bet no mazo bērnu drēbēm atkal var pagatavot apģērbus ģimeņu audzināšanā nododamiem bērniem.

Ņemot vērā augstāk norādīto, laipni lūdzu augsti godājamā pilsētas komisāriskā padomieka kunga gādību, lai Aizgādības valdei paredzētās, no pakalpojumu kantora saņemtās mantas tiktu nodotas Bērnu nodaļai sadalīšanai pa četriem bērnu namiem."

LVA, 1406.f., 6.apr., 23.l., 168.lp.

Lielu atbalstu pūra sarūpēšanai deva mākslinieku Marijas Vinteres, Artūra Priednieka—Kavarras un Olafa Ilziņa 1943.gada 12.janvārī Universitātē sarīkotais labdarības koncerts.

Komisāriskā pilsētas padomnieka H.Mielēna iesniegums augsti godājamam Universitātes rektora kungam 1942.gada 30.novembrī

"Mākslinieki Vilma Briede, Priednieks—Kavarra un Olafs Ilziņš laipni apņēmušies sarīkot Universitātes aulā 1943.gada 12.janvārī koncertu, kura skaidrais atlikums nāktu par labu Rīgas pilsētas bērnu namos esošiem bāriņiem. Minētie mākslinieki koncertā uzstājās pilnīgi par brīvu.

Sakarā ar minēto pagodinos Jūs lūgt, augsti godājamais Rektora kungs, samazināt koncerta vakaram maksu par telpu lietošanu."

LVA, 1406.f., 6.apr., 26.l., 53.lp.

1942.gada 30.novembrī H.Mielēns iesniegumā Cenu direkcijai lūdza ieplānotajā koncertā ieejas maksu paaugstināt no RM 1—2 līdz RM 6, kas dotu lielākus ienākumus bāreņu atbalstam. 1942.gada 10.decembrī Cenu direkcijas direktora vietnieks K.Palcers paziņoja, ka Cenu direkcijai neesot iebildumu, ja ieejas cenas tiktu paaugstinātas no 1 vācu markas līdz sešām, ja atlikums tikšot izlietots bāreņu labā. Ar Finansu valdi tika panākta vienošanās par to, ka labdarības koncerts tiks atbrīvots no izrīkojuma nodokļa.

1943.gada 12.janvārī labdarības koncerts tika sarīkots. Tā dalībnieki saņēma Rīgas pilsētas vecākā pateicības rakstus.

"Ļoti godājamai māksliniecei M. Vinteres kundzei.

1943.gada 1.februārī

Ļoti godājamā kundze!

Saņemot galīgo pārskatu par š.g. 12.janvārī Universitātes aulā notikušo koncertu, kurā Jūs piedalījāties, es ar gandarījumu konstatēju, ka tas bez savas augstās mākslinieciskās vērtības ir devis arī ievērojamu materiālu atlikumu, kas saskaņā ar Jūsu vēlēšanos tiks izlietots Rīgas pilsētas bērnu namos novietoto bērnu — bāriņu labā.

Atļaujiet man šai sakarā, ļoti godājamā M.Vinteres kundze, vēlreiz Jums izteikt savu sirsnīgo pateicību par Jūsu augstsirdīgo un pašaizliedzīgo soli, kas veltīts trūcīgiem Rīgas pilsētas bērniem, kā arī par saņemto augstvērtīgo māksliniecisko baudu minētā koncerta vakarā.

Ar patiesu cieņu —

P.Dreijmanis,

Rīgas pilsētas komisāriskais vecākais"

LVA, 1406.f., 6.apr., 26.l., 42.lp.

Tādi pat pateicības vārdi tika pateikti māksliniekiem O.Ilziņam un A.Priedniekam.

1943.gada februārī Bērnu nodaļas vadītājs A.Golijāts sagatavoja projektu par to, kā būtu izlietojami tie līdzekļi (4129,17 vācu markas), kuri tika saņemti no 1943.gada 12.janvāra labdarības koncerta. Tajā norādīts:

"Rīgas pilsētas bērnu namu audzēkņi tiek no pilsētas pilnīgi apgādāti. Kaut ko virs paredzētām normām nav iespējams iegādāt un audzēkņiem izsniegt, kādēļ arī šādā veidā koncerta atlikumu nevar izlietot. Bet minēto naudu gan varētu izlietot tiem audzēkņiem par labu, kas no bērnu namiem tiek izvadīti dzīvē, izsniedzot tiem "pūru" patstāvīgas dzīves uzsākšanai. Ja arī nebūtu iespējams iegādāt kādas noderīgas mantas, tad var izsniegt noteiktu naudas summu, kas pirmajam dzīves sākumam būs ļoti noderīga. Tāda summa varētu būt RM 50 apmērā.

Bez tam apdāvinātiem un čakliem bērnu namu audzēkņiem pēc pamatskolas beigšanas Aizgādības valde dod iespēju izglītības turpināšanu arodskolās. Arī šajā virzienā vienu daļu no koncerta atlikuma varētu lietderīgi izlietot, samaksājot skolas naudu, internāta izdevumus un nepieciešamos mācību līdzekļus un materiālus. Šeit ir grūti minēt kādu noteiktu summu, jo tā atkarājas no skolas, kādu audzēkņi apmeklēs."

LVA, 1406.f., 6.apr., 26.l., 31.lp.

Pilsētas padomnieks H.Mielēns savā 1943.gada 6.maija iesniegumā Rīgas pilsētas vecākā kungam rakstīja:

"Rīgas pilsētas bērnu namu audzēkņiem par labu sarīkotā koncerta atlikums RM 4129,17 būtu iemaksājams Rīgas pilsētas krājkasē uz Aizgādības valdes vārda ar norādījumu, ka par šo summu disponē komisāriskais pilsētas padomnieks H.Mielēns un nauda izlietojama sekojošiem mērķiem:

1) Ar Aizgādības valdes Bērnu nodaļas priekšlikumu no bērnu namiem dzīvē izvadāmiem audzēkņiem patstāvīgas dzīves uzsākšanai katram vienreizēju pabalstu RM 100.

2) Apdāvinātiem un čakliem bērnu namu audzēkņiem pēc pamatskolas beigšanas izglītības turpināšanai arodskolās samaksāt skolas naudu, internāta izdevumus, nepieciešamos mācību līdzekļus un mācību grāmatas.

Ziņojot minēto, pagodinos lūgt Jūsu piekrišanu."

LVA, 1406.f., 6.apr., 26.l., 30.lp.

1943.gada 7.maijā pilsētas vecākā piekrišana tika saņemta.

Lūk, viens dokuments, kurš liecina par minētās naudas izlietošanu:

"Augsti godājamam Aizgādības valdes komisāriskajam pilsētas padomnieka kungam

Atsauksme

par dzīvē izvadāmiem audzēkņiem no bērnu nama Kuldīgas ielā 45:

1) Laimstaram Bērziņam kā centīgam un kārtīgam audzēknim būtu dodama iespēja izglītību turpināt Mežotnes lauksaimniecības vidusskolā, samaksājot skolas naudu, internāta izdevumus, nepieciešamos mācības līdzekļus un mācību materiālus no bērnu namu audzēkņiem par labu sarīkotā koncerta atlikuma.

2) 16 gadu vecumu sasniegušie audzēkņi Nikolajs Isajevs, Nikolajs Kulaks, Jānis Zunde, Zigfrīds Sokolovs un Vilhelms Vieglais izvadāmi dzīvē un nododami darbā, izsniedzot tiem iespējamu pūru un katram RM 100 no koncerta atlikuma patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

3) Tālivaldis Krastiņš šogad beidz Jelgavas skolotāju institūtu un kā jauns skolotājs iziet patstāvīgā dzīvē. Arī viņam izsniedzams attiecīgs pūrs un RM 100 no koncerta atlikuma.

1943.gada 13.maijā

A.Golijāts

Bērnu nodaļas vadītājs."

LVA, 1406.f, 6.apr., 26.l., 305.lp.

Pilsētas padomnieks H.Mielēns šo ieteikumu labprāt atbalstīja. Palīdzīga roka tika sniegta arī citiem Rīgas bērnu namu audzēkņiem.