Ministru kabineta rīkojums Nr. 821

Rīgā 2015. gada 30. decembrī (prot. Nr. 68, 72. §)

Par Karjeras izglītības īstenošanas plānu valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.–2020. gadam

1. Apstiprināt Karjeras izglītības īstenošanas plānu 2015.–2020. gadam valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Plāna starpposma un gala izvērtējumu ietvert Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas izvērtējumā.

4. Izglītības un zinātnes ministrijai, ja nepieciešams, aktualizēt plānu atbilstoši Eiropas Komisijas komentāriem un iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

5. Plānā paredzēto pasākumu izpildi nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un plānoto Eiropas Sociālā fonda līdzekļu ietvaros.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Izglītības un zinātnes ministra vietā – iekšlietu ministrs,
satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis

(Ministru kabineta
2015. gada 30. decembra
rīkojums Nr. 821)

Karjeras izglītības īstenošanas plāns valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.–2020.gadam

Rīga, 2015

Lietotie saīsinājumi

LIETOTIE TERMINI

Karjera – izglītības, darba un privātās dzīves mijiedarbība cilvēka mūža laikā.

Karjeras izglītība – izglītības procesā integrēti pasākumi, lai nodrošinātu izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi un attīstīšanu, kas ietver savu interešu, spēju un iespēju apzināšanos tālākās izglītības un profesionālās karjeras virziena izvēlei.

Karjeras attīstības atbalsts – pasākumu kopums, kas ietver informācijas, karjeras izglītības un individuālo konsultāciju pieejamību izglītojamajiem karjeras mērķu noteikšanai un plānošanai, izdarot izvēli saistībā ar izglītību un darbu.

Karjeras vadības prasmes – prasmju kopums, kas indivīdiem (un grupām) nodrošina strukturētus veidus, kā apkopot, analizēt, sintezēt un organizēt ar sevi, ar izglītību un ar nodarbinātību saistīto informāciju, kā arī attīsta prasmes pieņemt un īstenot lēmumus un karjeras maiņu. Karjeras vadības prasmes ir dzīves, mācību, apmācības un darba prasmes, kas cilvēkiem ir jāattīsta, lai varētu efektīvi veidot savu karjeru.

Karjeras konsultācijas/ Konsultēšana – mijiedarbība starp karjeras konsultantu un indivīdu, lai palīdzētu indivīdam atrisināt noteiktu problēmu vai jautājumu. Karjeras konsultēšana ietver aktīvu indivīda stāstījuma uzklausīšanu, sapratnes, cieņas un iejūtības izrādīšanu, karjeras mērķu noskaidrošanu un palīdzēšanu karjeras lēmumu pieņemšanā. Karjeras konsultēšana galvenokārt notiek individuāli, bet to var veikt arī grupā.

Mūžilgs karjeras atbalsts ir sistēmisks darbību kopums, kas jebkura vecuma indivīdiem jebkurā dzīves posmā ļauj noteikt un apzināties savas spējas, prasmes un intereses, pieņemt apzinātu lēmumu par izglītību, apmācību un nodarbošanos, kā arī vadīt savu dzīves ceļu mācībās, darbā un citos apstākļos, kur šīs spējas un prasmes tiek apgūtas un/vai izmantotas.

I. Plāna kopsavilkums

Karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu un Karjeras izglītības pieejamība ir būtiska mūsdienu dzīves sastāvdaļa. Atbalsts karjeras attīstībai ir īpaši nozīmīgs sociāli ekonomisko pārmaiņu laikā, kas cilvēkam rada neskaidras darba perspektīvas, palielina sociālās atstumtības risku. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt pieeju tādiem karjeras atbalsta pakalpojumiem, kas cilvēkam palīdz apgūt karjeras vadības prasmes dzīvei mūsdienu sabiedrībā 21.gadsimtā. Jāapzinās, ka katrs pats ir atbildīgs par prasmju apguvi savas izglītības un karjeras virziena izvēlei.

Lai gan karjeras atbalsts ir vērsts uz privātpersonām, tā ietekmei ir horizontāls raksturs. Pēc sava rakstura Karjeras attīstības atbalsts sasaista indivīdu, uzņēmumu un valsts ekonomiskos un sociālos mērķus. Elastīgs KAA veicina izglītības sistēmas kvalitātes pilnveidi, sekmējot priekšlaicīgās mācību pamešanas gadījumu samazināšanos, rosinot talantīgus jauniešus iesaistīties zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, motivējot izvēlēties darba tirgū pieprasītāko profesiju apguvi, veicinot izglītībā iegūto prasmju atbilstību darba tirgus pieprasījumam, tādējādi atvieglojot pāreju no izglītības uz darba tirgu. KAA nevar uzlūkot kā unikālu vai vienreizēju pasākumu. Tam ir jābūt pieejamam jebkurā dzīves posmā, sākot ar pamatizglītību, visa cilvēka mūža ilgumā, ne tikai karjeras maiņas posmos. Tāpēc valstij formālās izglītības ieguves procesā ir jānodrošina karjeras vadības prasmju apguve pēc tā saucamā koncentru principa – apgūto Karjeras izglītības saturu atkārtojot un katrā nākamajā posmā tā apguves līmeni paplašinot.

Plāns ir izstrādāts, ņemot vērā IAP 2014.–2020. īstenošanas plāna 2015.–2017.gadam 2.1.rīcības virziena "Karjeras izglītības sistēmas attīstības un pakalpojumu pieejamība" ietvaros plānoto apakšuzdevumu izpildi un sasaisti ar citām nacionālās politikas plānošanas un starptautisko vadlīniju dokumentos paustajām atziņām. Plānotos pasākumus paredzēts īstenot galvenokārt vispārējās, t.sk., speciālās un profesionālās izglītības iestādēs sadarbībā ar pašvaldībām, skolām un Vispārējās izglītības satura centru, pasākumu īstenošanā iesaistot citas, karjeras atbalstā ieinteresētās iestādes un organizācijas, jo īpaši darba pasauli pārstāvošās. Plāna projektā nav iekļauti pasākumi karjeras attīstības atbalsta īstenošanai augstākajā izglītības balstoties uz Augstskolu likuma¹ 4.pantu Augstskolu autonomija. Neskatoties uz šajā pantā minēto, likums nosaka augstskolu administrācijas pienākumu garantēt un respektēt studējošo tiesības saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru.

Plāna izstrādes laikā tika nodrošināta sabiedrības līdzdalība, lai identificētu problēmjautājumus, indikatīvi iezīmētu iespējamos risinājumus un uzdevumus KI un KAA pakalpojumu īstenošanai 2015.–2020.gadā. KI un KAA būtība, pakalpojumu pieejamība, saturs, kvalitātes un ietekmes vērtēšana tika apspriesta vairākos līmeņos, tajā skaitā Karjeras attīstības atbalsta sistēmas Sadarbības padomē², PINTSA, vispārējās izglītības iestāžu karjeras atbalsta speciālistu un profesionālās izglītības iestāžu vadītāju sanāksmēs, Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas pilnsapulcē u.c. pasākumos saistībā ar šiem jautājumiem.

Darba procesā ir noskaidrojies, ka viens no būtiski uzlabojamiem jautājumiem ir KI un KAA pakalpojumu pārvaldības un īstenošanas vadības pilnveide. Ar 2013.gada 7.augusta Izglītības likuma grozījumiem tika definēti ar karjeru saistītie pamatjēdzieni, 17.panta trešās daļas 15.punktā noteikta pašvaldības atbildība par bērnu un jauniešu KI nodrošināšanu savā teritorijā (pakalpojumu pārvaldība), savukārt 30. panta 3.¹ daļā ir noteikta izglītības iestāžu vadītāju atbildība par KAA pakalpojumu nodrošināšanu izglītojamajiem³ (īstenošanas vadība). Turklāt Izglītības likuma 55.panta 3.punktā noteiktas izglītojamo tiesības saņemt informācijas un karjeras atbalsta pakalpojumus izglītības apguves procesa laikā. Savukārt Profesionālās izglītības likuma 8.panta 6.punktā ir noteikts, ka IZM organizē profesionālās orientācijas un karjeras izglītības ieviešanu izglītībā.

Prasības KI pasākumu integrēšanai mācību procesā ietvertas MK 2014. gada 12. augusta noteikumos Nr.468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem"⁴ un MK 2013. gada 21. maija noteikumos Nr.281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem"⁵.

KI un KAA pakalpojumu pārvaldība un to īstenošanas vadība, lai nodrošinātu karjeras vadības prasmju apguvi izglītojamajiem valsts un pašvaldību dibinātajās vispārējās (šeit un turpmāk ietverot arī speciālo izglītību) un profesionālās izglītības iestādēs:

• Ir jāvienojas par ekonomiski pamatotu KI un KAA īstenošanas modeli valsts un pašvaldību dibinātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, balstoties uz izglītojamo skaitu;

• Ir jāizstrādā vadlīnijas KI īstenošanas paraugplānus mērķu sasniegšanai mācību procesā, lai nodrošinātu tāda KAA pakalpojumu pieejamību izglītojamajiem, kas aptvertu visas karjeras plānošanas jomas (savu interešu un spēju izvērtēšana, tālākās izglītības un karjeras virziena izvēle, izglītības un darba pasaules⁶ iespēju izpēte, apzināta lēmuma pieņemšana), nosakot atbildības sadalījumu starp izglītības iestādes personālu un sadarbības veidus ar vecākiem, absolventiem, nozaru profesionālajām organizācijām, uzņēmumiem, specializētajām karjeras informācijas un metodiskā atbalsta institūcijām.

KI un KAA pakalpojumu pārvaldībā (pašvaldību atbildīgās personas), īstenošanas vadībā (izglītības iestāžu vadītāji) un īstenošanā (skolotāji, pedagogi karjeras konsultanti un citi izglītības iestāžu karjeras atbalsta speciālisti) iesaistītā personāla kapacitātes un nepieciešamo kompetenču nodrošināšana:

Ir jānodrošina sistemātiskas un secīgas profesionālo zināšanu un prasmju apguves iespējas KI un KAA pakalpojumu pārvaldībā un īstenošanas vadībā iesaistītajam personālam saskaņā ar Izglītības likumā noteikto atbildības sadalījumu, bet karjeras izglītības īstenotājiem saskaņā ar MK 2014. gada 28. oktobra noteikumiem Nr.662 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" prasībām pedagoga karjeras konsultanta izglītībai, izstrādājot un īstenojot jaunu profesionālās kompetences pilnveides B programmām.

Pieejas nodrošināšana daudzveidīgiem KAA pasākumiem izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs:

• Izglītības iestādē ir jānodrošina daudzveidīgi KI un KAA pasākumi, lai veicinātu izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvi;

• Jāorganizē nacionālā līmenī karjeras attīstības atbalsta pasākumu "Karjeras nedēļa" programma, kas izglītojamiem ļauj iepazīties ar darba pasauli un profesiju daudzveidību tajā un sekmē kopīgas izpratnes veidošanu sabiedrībā par savlaicīga karjeras atbalsta lomu un nozīmi ikviena dzīvē.

Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu sadarbības paplašināšana ar darba pasauli:

• Sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām un uzņēmumiem ir jāorganizē nacionālie profesionālās meistarības konkursi, lai celtu profesionālās izglītības iestāžu prestižu, izglītojamo pašapziņu, uzņēmību un motivāciju labāk apgūt mācību programmu, vairotu konkurētspēju, pārejot uz darba tirgu. Labākajiem izglītojamiem ir jānodrošina iespējas piedalīties starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos;

• Nacionālo profesionālās meistarības konkursu ietvaros jāorganizē profesiju, nozaru jaunāko tehnoloģiju paraugdemonstrējumi inženierzinātņu programmu un profesionālās izglītības pievilcības celšanai, paralēli ir jāorganizē semināri pedagogiem, vecākiem un citiem konkursu apmeklētājiem.

Jaunu daudzveidīgu informatīvo un metodisko resursu izveide, esošo aktualizēšana un pilnveide:

Vienoto informācijas un metodisko resursu nodrošināšana, tajā skaitā e-vidē, būtiski ietekmē KI un KAA pieejamību un īstenošanas kvalitāti visos Latvijas novados, tāpēc ir jāturpina esošo resursu pilnveide un uz esošo bāzes, sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām un darba devējiem, jāizstrādā visaptverošs resurss pakalpojumu sniedzēju un izglītojamo vajadzībām, kas ietvertu visas karjeras plānošanas jomas, informāciju par izglītības iespējām un darba pasauli, kā arī jānodrošina regulāra informācijas aktualizācija tajā.

Plāna 1.pielikumā shematiski parādīta Karjeras attīstības atbalstā iesaistīto atbildības jomas un sadarbība.

II. Esošās situācijas raksturojums

Par karjeras attīstības atbalsta sistēmas darbību Latvijā atbildīgas ir IZM un LM saskaņā ar MK 2006. gada 29.marta rīkojumā Nr. 214 Par koncepciju "Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana" noteikto. Koncepcijā ir paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par valsts izglītības politikas izstrādi un ieviešanu, kā arī koordinē karjeras izglītības īstenošanu visā izglītības sektorā. KAAS attīstība notiek, nodrošinot informācijas izplatīšanu par izglītības sistēmu kopumā un izglītības iespējām gan Latvijā, gan ārzemēs; aprakstot izglītības saturu, koordinējot mūsdienu prasībām atbilstošu mācību līdzekļu un metodisko līdzekļu izstrādi, arī karjeras izglītībai, nodrošinot tālākizglītības sistēmas attīstību un izglītības iestādēs strādājošo (piem., klases audzinātāju, citu pedagogu u.c.) regulāru profesionālo pilnveidi, veicinot pētniecisko darbu saistībā ar karjeras izglītības attīstību.

Īstenojot koncepcijas "Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana" nostādnes, lai sekmētu Latvijas konkurētspējas izaugsmi un bezdarba samazināšanos, karjeras attīstības atbalsta sistēmas resursu efektīvāku izmantošanu un indivīdam sniegtā atbalsta uzlabošanu, 2008.gadā VIAA tika izveidota Karjeras attīstības atbalsta sistēmas Sadarbības padome kā karjeras atbalsta jautājumos ieinteresēto institūciju informācijas apmaiņas struktūra. Tajā darbojas pārstāvji no 13 institūcijām, tajā skaitā pārstāvji no IZM, LM, EM, LDDK, LPS, LBAS, KM, VARAM, VIAA, VISC, IKVD, NVA un LKAAA. IZM sadarbībā ar iesaistītajiem partneriem turpina uzsākto darbu, lai paplašinātu Karjeras attīstības atbalsta sistēmas izveidi izglītībā, kā arī lai stiprinātu nozaru un darba devēju iesaisti jauniešu profesiju pasaules izzināšanā, novēršot atbildīgo un iesaistīto institūciju nepietiekamo un atšķirīgo izpratni par Karjeras attīstības atbalsta sistēmas mērķiem un mērķa grupām un attiecīgo pakalpojumu veidiem, nepietiekamo starpnozaru sadarbības koordināciju un resursu sadrumstalotību.

Mūsdienīgas KI izveide Latvijā tika uzsākta ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2004.–2006.gada plānošanas periodā, kad no 2006.–2008.gadam tika īstenots projekts "Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā" (turpmāk – KIPNIS) ar mērķi uzlabot karjeras izglītības pieejamību un kvalitāti visu līmeņu un veidu izglītības iestādēs mūžizglītības kontekstā, izveidojot karjeras konsultantu kvalifikācijas apguves un izglītības iestādēs strādājošo pedagogu pilnveides sistēmu, kā arī attīstot karjeras izglītības metodisko un informatīvo materiālu nodrošinājumu. KIPNIS rezultātā tika izstrādāta 72 stundu pedagogu tālākizglītības programma "Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide karjeras izglītībā" un tās metodiskais nodrošinājums un sagatavoti 42 multiplikatori programmas īstenošanai. Šajā programmā pamatprasmes KI īstenošanā apguva 5390 pedagogi visā Latvijā.

Projektā rezultātā izstrādāti arī metodiskie (3 metodisko materiālu komplekti karjeras izglītības īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs), informatīvie (3 informatīvās brošūras par izglītības iespējām Latvijā, 5 DVD jauniešiem par Latvijas tautsaimniecības nozarēm, 2 ES uzziņu materiālu tulkojumi) un IT materiāli (Nacionālā izglītības iespēju datubāze www.niid.lv un 7 pašnovērtēšanas tiešsaistes testi). Metodiskie un informatīvie materiāli tika nodoti visām Izglītības pārvaldēm un izdalīti Latvijas skolām, kā arī tie ir pieejami elektroniski VIAA mājaslapā⁷. Savukārt izglītības iespēju datu bāze un tiešsaistes testi⁸ pieejami publiskai bezmaksas lietošanai.

Projekta rezultātā tika sniegts atbalsts karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguves iespēju nodrošināšanai augstskolās (izstrādāts profesijas standarts "Karjeras konsultants", izstrādāta un licencēta divu gadu profesionālā maģistra studiju programma "Karjeras konsultants", veikta mācību grāmatu izstrāde un tulkošana studējošo vajadzībām, izveidota kopēja studiju e-vide).

KIPNIS projekta ietvaros tika sniegts atbalsts piecām augstskolām jaunas studiju programmas "Karjeras konsultants" izstrādei un tās īstenošanas uzsākšanai karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguvei. Šobrīd šo maģistra studiju programmu īsteno četras Latvijas augstskolas – Daugavpils Universitāte, Rēzeknes Augstskola, Latvijas Lauksaimniecības universitāte un Liepājas Universitāte. Profesionālā maģistra studiju programmu karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguvei līdz 2015.gadam ir pabeiguši 313 kvalificēti karjeras konsultanti. Taču izglītības iestāžu nepietiekamo finanšu līdzekļu dēļ lielākā daļa no maģistra grādu ieguvušajiem karjeras konsultantiem un profesionālās pilnveides kursus beigušajiem pedagogiem darbu skolās kā karjeras atbalsta sniedzēji neturpina.

Noslēdzoties KIPNIS projektam 2008. gadā, atbalsta apjoms karjeras izglītības īstenošanai vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs ievērojami samazinājās. Šāds atbalsts turpmākajos gados galvenokārt tika sniegts EK informācijas apmaiņas un konsultāciju tīkla Euroguidance programmas un VIAA noteikto funkciju ietvaros, kas ierobežoto līdzekļu un pilnvaru dēļ nenodrošina sistemātisku, visaptverošu karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu nodrošinājumu izglītības sistēmā.

Vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs ir pieejami KIPNIS projekta ietvaros izstrādātie metodiskie palīglīdzekļi KI īstenošanai vispārējās (7.–12. klases) un profesionālās izglītības iestādēs. Šo metodisko līdzekļu izmantošanai tika organizēti mācību semināri skolās strādājošo pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei. KIPNIS projekta ietvaros izstrādātie metodiskie materiāli ir daļēji novecojuši, trūkst detalizētas vadlīnijas, kā integrēt KI mācību priekšmetu saturā. Nepieciešams šos materiālus atjaunot un papildināt ar mūsdienīgām karjeras atbalsta nodrošināšanas metodēm.

"ES struktūrfondu ieguldījuma ietekmes izvērtējumā uz izglītības un zinātnes attīstību 2004. – 2006." analizēts arī KIPNIS projekts⁹. Aktivitātes rezultāti tika izpildīti, taču izvērtējumā tika uzsvērts, ka, neiestrādājot karjeras izglītību kopējā izglītības sistēmā un vispārējās izglītības programmās, turpmākā rezultativitāte var būt ļoti zema. Izvērtējumā norādīts, ka KIPNIS ieguldītie līdzekļi veicināja tābrīža skolēnu profesionālo izvēli, savukārt turpmāko absolventu karjeras izglītība bija atkarīga no skolu individuālajiem lēmumiem, sniegt šādus atbalstu saviem skolēniem vai nē. Pēc skolu vadības pārstāvju atzinumiem, skolas organizēja profesionālās orientācijas pasākumus un pēc savas iniciatīvas, izdalot daļu finansējuma konsultāciju veikšanai. Taču, lai karjeras izglītības attīstības aktivitātes rezultāti būtu lietderīgi, bija nepieciešams iestrādāt prasības karjeras izglītības īstenošanai kopējā izglītības sistēmā. Izvērtējums arī norāda, ka nepieciešams izstrādāt vairākas alternatīvas karjeras izglītības nodrošināšanas formām (dažāda tipa izglītības iestādēm).

Karjeras konsultantu studiju programmās tika uzņemti 199 studenti. Taču, tā kā karjera konsultanta amats oficiāli netika ieviests izglītības iestāžu darbībā valsts finansējuma trūkuma dēļ, šiem studentiem bija liels risks palikt bez darba valsts nekonsekventas politikas karjeras izglītības sistēmas ieviešanā dēļ.

Jau projekta izvērtējumā tika norādīts, ka, lai veicinātu karjeras izglītībā īstenoto aktivitāšu rezultativitāti, nepieciešams aptaujāt izglītojamos par to, vai veiktie pasākumi palīdzējuši viņiem pieņemt lēmumu par tālāko izglītību un/vai darbu. Tādēļ nepieciešams izstrādāt metodisko ieteikumus karjeras atbalsta pakalpojumu ietekmes izvērtēšanai, lai veiktu izstrādātā karjeras pakalpojuma plāna aprobāciju, apkopojot un analizējot īstenoto aktivitāšu rezultātus.

Kopš KIPNIS projekta beigām ir veikts apjomīgs darbs, lai novērstu projekta izvērtējumā norādīto problēmu KI īstenošanai. Taču izglītības iestādēm joprojām trūkst finansējuma sistemātiska un sistēmiska karjeras atbalsta nodrošināšanai, kā arī karjeras konsultantu darba apmaksai. Turklāt nav veikta sistēmiska karjeras konsultantu tālākizglītība un kvalifikācijas paaugstināšana. Jāņem vērā, ka projektā izstrādātās metodikas ir daļēji novecojušas. Attīstoties informācijas tehnoloģijām, radušies jauni risinājumi, kas varētu uzlabot NIID funkcionalitāti un atvieglot informācijas meklēšanu. NIID e-konsultācijas parāda vajadzību attīstīt NIID klientu pašizpētes daļu, papildinot karjeras testus ar metodiskiem ieteikumiem pašnovērtējuma veikšanai un karjeras plānošanai. Turklāt NIID būtu jāpapildina ar informāciju par apgūstamo profesiju saturu, ko var veiksmīgi panākt, apvienojot NIID ar jaunizveidoto vietni www.profesijupasaule.lv.

SVID analīze KAA sistēmā pēc KIPNIS projekta beigām ir atspoguļota tabulā Nr.1.

Tabula Nr.1.

Pēc 2008.gada netika izveidoti arī iepriekš plānotie 48 karjeras informācijas centri profesionālās un vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Tāpēc nav bijis iespējams iesaistīt KI pasākumos 500 000 bērnu un jauniešu, kā tas bija plānots. Šo mērķu sasniegšanu ir kavējis finansējuma samazinājums. Pasākumu īstenošanu KI pilnveidei ietekmēja arī tas, ka atbilstoši MK 2009.gada 21.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot. Nr.25 37.§) "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī" 1.8. un 1.9.apakšpunktā noteiktajam tika atlikta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2007.–2013.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" 1.2.2.2.1.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības attīstība izglītības sistēmā" un 1.2.2.2.2.apakšaktivitātes "Profesionālās orientācijas un karjeras izglītības pieejamības palielināšana jauniešiem, profesionāli orientētās izglītības attīstība" īstenošana, vienlaikus pārdalot finansējumu.

Liela daļa pašvaldību Izglītības pārvaldes atbilstoši Izglītības likuma 17.pantam ir noteikušas atbildīgos darbiniekus KI īstenošanas pārraudzībai pakļautībā esošajās izglītības iestādēs. Savukārt izglītības iestāžu vadītāji atbilstoši Izglītības likuma 30.pantam ir atbildīgi par karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu izglītojamajiem. Līdz šim izglītības pārvalžu darbiniekiem un izglītības iestāžu vadītājiem nav bijušas pietiekošas iespējas pilnveidot savas zināšanas un prasmes karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu jautājumos organizētā veidā.

Karjeras izglītība ir neatņemama izglītības procesa sastāvdaļa. Tāpēc, vērtējot izglītības procesa īstenošanas kvalitāti izglītības iestādēs, 2015.gadā IKVD izstrādāja priekšlikumus Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodikai un KI jautājumu novērtēšanas kritērijiem vispārējās un profesionālās izglītības akreditācijas procesā. Jaunie vērtēšanas kritēriji ir apstiprināti ar 2015.gada 18.maija IKVD iekšējiem noteikumiem Nr.14 "Grozījumi Izglītības kvalitātes valsts dienesta 2011.gada 24.maija iekšējos noteikumos Nr.5 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanas metodika". Taču, lai nodrošinātu vienotu mūsdienīgu pieeju un izpratni noteikto funkciju izpildei visā izglītības sistēmā, to veicējiem līdz šim nav nodrošināts pietiekošs izglītojošais un metodiskais atbalsts.

Tāpat nav notikusi sistemātiska un vienota pašvaldības atbildīgo personu un izglītības iestāžu vadītāju izglītošana par KAA pasākumu nodrošināšanas, monitoringa un kvalitātes izvērtēšanas jautājumiem. Te var minēt tikai dažus izglītojošus pasākumus, kurus organizēja IKVD izglītības iestāžu akreditācijas komisijas locekļiem, kas neaptver visus vispārējas un profesionālās izglītības skolu vadītājus. Sākot ar 2014.gadu, VIAA organizēja divu dienu semināru Profesionālās izglītības kompetenču centru vadītājiem KI īstenošanas jautājumos.

VIAA kopā ar Eiropas Komisijas informācijas apmaiņas un konsultāciju tīkla Euroguidance programmu savas kompetences un pieejamā budžeta ietvaros, organizē vienas vai divu dienu mācību un pieredzes apmaiņas seminārus¹⁰ vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu karjeras atbalsta speciālistiem jaunu metožu apguvei individuālajā un grupu konsultēšanā, mobilitātes veicināšanai izglītības apguves nolūkā, darbā ar vecākiem bērnu un jauniešu karjeras izvēles jautājumos, kā arī darbā ar riska grupu jauniešiem. VIAA sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām organizē arī informatīvos seminārus par vadošo tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm un tajās nodarbinātajām profesijām. Taču šie semināri neaptver visu pedagogu vajadzības pēc papildizglītības. Vidēji gadā VIAA un Euroguidance programmas ietvaros organizētajos profesionālās pilnveides pasākumos piedalās ap 800 pedagogiem. Euroguidance programmas ikgadējo darba uzdevumu prioritātes, tāpat kā granta piešķīruma apjomu nosaka Eiropas Komisija. VIAA 2014. gadā veiktā aptauja "Karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu pieejamība profesionālās izglītības iestādēs"¹¹ Euroguidance programmas ietvaros liecina, ka no 56% profesionālās izglītības iestādēm tikai 19% novērtē karjeras atbalsta darbu kā pilnīgi nodrošinātu.

Galvenie KAA nodrošināšanas neatrisinātie jautājumi, ko min aptaujas dalībnieki, ir nepietiekamais finansējums, normatīvais regulējums un metodiskais atbalsts izglītības iestādēm KI programmu/plānu izstrādei, papildizglītības pieejamība pedagogiem KI integrēšanai mācību procesā, informatīvais un metodiskais atbalsts pedagogiem karjeras konsultantiem darbam ar izglītojamajiem u.c. karjeras attīstības atbalsta jautājumi.

Ņemot vērā izglītības iestāžu ierobežoto pieejamo finanšu līdzekļu apjomu, pedagogu karjeras konsultantu skaits izglītības iestādēs aug lēnām (piemēram, vispārējā izglītībā pedagogu-karjeras konsultantu skaits pēdējos gados palielinājies no 54 (2012./2013.mācību gadā) tikai līdz 86 (2014./2015.mācību gadā), turklāt tie pārsvarā ir nodarbināti nepilnā slodzē, kas neatbilst skolēnu skaitam, kā tas noteikts IAP 2014.–2020. gadam (1 konsultants 700 skolēniem 2017. gadā un 1 konsultants 600 skolēniem 2020. gadā). 2014./15.mācību gadā tikai pieci pedagogi karjeras konsultanti, ar atbilstošu kvalifikāciju, strādā uz pilnu slodzi (kopā visās vispārējās izglītības skolās veidojas tikai 25,62 slodzes) ar dažādu atalgojumu. 1.attēlā redzams salīdzinājums starp esošo situāciju un vēlamo situāciju, kad uz 700 skolēniem tiek nodrošināts 1 konsultants, pedagogu karjeras konsultantu darba slodžu jomā visos plānošanas reģionos vispārējās izglītības iestādēs (IZM statistikas dati par 2014./2015.mācību gadu). Profesionālās izglītības iestādēs, ņemot vērā izglītojamo skaitu, pašreiz būtu jānodrošina 42,69 darba slodzes pedagogiem karjeras konsultantiem.

Nepieciešamo un esošo PKK darba slodžu sadalījums pa plānošanas reģioniem 2014./2015. m.g.

1.attēls "Esošo un nepieciešamo pedagogu karjeras konsultantu darba slodžu sadalījums pa plānošanas reģioniem

Tabulā Nr.2 sniegts detalizēts pārskats par nepieciešamo un esošo Pedagogu karjeras konsultantu darba slodžu sadalījumu pa Latvijas novadiem (dati no Valsts izglītības informācijas sistēmas).

Tabula Nr.2

10.lpp. minētais un tabulā Nr.2 apkopotie dati liecina, ka, visos reģionos vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs nav nodrošināta KAA pakalpojumu pieejamība izglītojamajiem. Nepieciešams panākt, ka 2020. gadā tiek nodrošināts KAA visos Latvijas plānošanas reģionos atbilstoši izglītojamo skaitam.

Izglītības iestādē (gan vispārējās, gan profesionālās) jāpieņem darbā profesionālus karjeras konsultantus (1 konsultants 700 izglītojamie 2017.gadā), kuri:

• vada karjeras izglītības programmas izstrādi un īstenošanu izglītības iestādē;

• sniedz informatīvo un metodisko atbalstu skolas pedagogiem karjeras izglītības integrēšanai mācību procesā;

• sniedz individuālās konsultācijas izglītojamajiem, kā arī tiem, kuri piesakās uz ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču novērtēšanu;

• vada izglītojošus pasākumus vecākiem bērnu karjeras izvēles jautājumos;

• sadarbojas ar citām karjeras attīstības atbalsta sistēmā iesaistītajām institūcijām, tajā skaitā darba devējiem.

Lai jaunietis apzinātu reālās prasības darba vidē un pēc izglītības ieguves varētu veiksmīgāk iekļauties drošā un legālā nodarbinātībā, viņam pamatskolā un vidusskolā ir jāapgūst pamata zināšanas par darba un sociālajām tiesībām. Pamatzināšanas par darba tiesībām ir vēlams iegūt pirms pirmajām darba attiecībām, vai profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem pirms prakses uzsākšanas, lai jaunietis varētu sevi aizstāvēt darba tiesību pārkāpumu gadījumos vai pat nepieļaut to iestāšanos. tas ir. Darba drošības un sociālo tiesību pamati izglītojamiem būtu jāapgūst Sociālo zinību ietvaros. Arī pedagogu karjeras konsultantu mācību saturā jāiekļauj pamata zināšanas par darba un sociālajām tiesībām, to lomu darba vietā, lai varētu jauniešiem sniegt atbalstu informācijai par prasībām darba vietās, tādējādi veicinot jauniešu vieglāku pāreju uz darba tirgu.

Ņemot vērā to, ka līdz šim ne jauno skolotāju sagatavošanas programmās, ne pedagogu papildizglītībā nav pievērsta pietiekoša uzmanība mācību priekšmetos apgūstamās teorijas sasaistei ar ikdienu, jo īpaši profesionālo darbību, skolēni neiegūst pietiekamas prasmes zināšanu pielietošanai, savas tālākās izglītības un karjeras virziena izvēlei. Līdz šim nepietiekamā finansējuma dēļ nav izstrādātas arī metodiskās vadlīnijas KI integrēšanai mācību priekšmetu apguves procesā, kā arī mērķtiecīgu pasākumu organizēšanai.

Lai to novērstu, ir jāizstrādā jauns skolotāja profesijas standarts, kurā tiktu iekļautas prasības saturam un apjomam KI īstenošanai nepieciešamo kompetenču apguvei, lai skolās ienāktu jaunie pedagogi ar KI īstenošanas pamatprasmēm. Savukārt skolās strādājošajiem skolotājiem (izņemot tos, kas ieguvuši karjeras konsultanta maģistra grādu) jānodrošina papildizglītības KI īstenošanai nepieciešamo zināšanu un pamatprasmju apguvei.

Papildus mācību priekšmetu satura apguvei ir nepieciešams nodrošināt iespējas izglītojamajiem iepazīt darba tirgu un profesiju daudzveidību, lai celtu jauniešu motivāciju profesijas izvēlei un tālākās izglītības apguvei, kā arī veicinātu jauniešu konkurētspēju un sekmētu pāreju uz darba tirgu. Vienlaikus ir jānodrošina iespējas jauniešiem pilnveidot savas intereses un prasmes arī ārpus formālās izglītības, jo karjeras atbalsta funkcijas savu interešu un spēju izkopšanai, nākotnes profesijas izvēlei, karjeras vadības prasmju pilnveidei un darba pasaules iepazīšanai pilda arī pašvaldību dibinātie jauniešu tehniskās jaunrades vai interešu centri, profesionāli orientētās izglītības programmas kultūrizglītības vai sporta jomā. Taču pamata karjeras izglītības pasākumi ir jāīsteno formālās izglītības ieguves laikā un tāpēc ir nepieciešams sniegt izglītības iestādēm gan materiālu, gan metodisku atbalstu, lai tās varētu organizēt praktiskas ievirzes pasākumus darba tirgus iepazīšanai atbilstoši izglītojamo vecuma grupu vajadzībām.

 Lai gan šobrīd daudzās vispārējās izglītības iestādēs notiek dažādi KAA pasākumi (piemēram, profesiju izpētes projekti, ekskursijas u.tml.), tie netiek vienmērīgi nodrošināti visā Latvijā, kā arī ne vienmēr tiek nodrošināta sistēmiska, vecumposmiem atbilstoša pieeja, jo nav izstrādāts karjeras izglītības īstenošanas un karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāns skolā. Turklāt īstenotie pasākumi līdzvērtīgā apjomā neaptver visus karjeras plānošanas jautājumus (pašnovērtējuma veikšana, darba pasaules iepazīšana, izglītības iespēju izpēte, karjeras lēmuma pieņemšana), nereti kādam no tiem tiek pievērsta lielāka uzmanība, atstājot novārtā pārējos. Šāda pieeja neveicina pārdomātu karjeras lēmumu pieņemšanu. Tādēļ atkārtoti ir jāuzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai katrā skolā tiktu izstrādāts un īstenots sistemātisks un secīgs karjeras izglītības īstenošanas un karjeras attīstības atbalsta pasākumu plāns.

Profesionālās izglītības sistēmas ietvaros sevišķa loma KAA pasākumu pilnveides nodrošināšanai ir PIKC¹², jo īpaši darbā ar riskam pakļautiem jauniešiem darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas programmas" ietvaros, kuru īsteno LM sadarbībā ar IZM. Ir svarīgi ņemt vērā to, ka PIKC ir veidots kā izglītības iestāde, kurā ir nepieciešamā materiālā bāze profesionālās kvalifikācijas ieguvei dažādu vecumu grupu izglītojamajiem vairāku nozaru pamatprofesijās un to pilnveidē, līdz ar to PIKC ir izglītības iestāde, kurā jābūt daudzveidīgam karjeras attīstības atbalstam. Papildus arī jāņem vērā Kultūras ministrijas loma profesionālajā izglītībā, jo KM nozarē PIKC ne tikai rada kvalitatīvu vidi Latvijas kultūras kapitāla bagātināšanai, bet arī stimulē radošo daudzveidību un rada priekšnoteikumus starptautiski konkurētspējīgu radošo industriju attīstībai.

NVA savas kompetences un pieejamā budžeta ietvaros, papildus pamatpienākumiem darbā ar bezdarbniekiem un darba meklētājiem, piedāvā karjeras informācijas un atbalsta pasākumus skolēniem par aktuālām karjeras izvēles tēmām pēc izglītības iestāžu uzaicinājuma. Valsts budžeta ietvaros 2014.gadā NVA karjeras konsultanti snieguši karjeras konsultācijas 4 172 jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem: 122 bija bezdarbnieki un darba meklētāji un 4 050 bija citas personas (personas, kuras nav reģistrētas NVA kā bezdarbnieki vai darba meklētāji). Taču sniegtie pakalpojumi nav regulāri un, ņemot vērā NVA nodarbināto karjeras konsultantu nelielo skaitlisko sastāvu, pasākumu skaits skolās nebūt nav pietiekams, ņemot vērā kopējo izglītojamo skaitu. Turklāt ārpakalpojuma veidā sniegtas konsultācijas nevar aizstāt, bet tikai papildināt sistēmisku, sistemātisku un regulāru karjeras izglītības darbu, kam jānotiek visās izglītības iestādēs visā Latvijā.

Ārpus skolām tiek organizēti dažādi KAA pasākumi (piemēram, VIAA sadarbībā ar pašvaldību Izglītības pārvaldēm kopš 2012. gada organizē nacionālā līmeņa pasākumu programmu vispārizglītojošo skolu skolēniem Karjeras nedēļa), tiek īstenotas arī pašvaldību, privātas un citas iniciatīvas, lai veicinātu jauniešu informētību par darba tirgu (piemēram, jauniešu karjeras portāls www.prakse.lv sadarbībā ar LDDK īstenoja projektu "Virtuālā prakse" un pasākumu "Atvērto durvju nedēļa uzņēmumos", Junior Achievement katru gadu organizē karjeras izglītības pasākumu "Ēnu diena"). Taču šie pasākumi var kalpot tikai kā daļa no KI procesa un nekādā gadījumā nevar aizstāt sistemātisku karjeras atbalsta darbu pašā izglītības iestādē.

Ir jānodrošina daudzveidīgs karjeras izvēles pasākumu komplekss visiem Latvijas izglītojamajiem, iesaistot tajos nozaru profesionālās organizācijas, uzņēmumus, augstākas pakāpes izglītības iestādes. Jāorganizē Karjeras nedēļas pasākumu programma vienlaicīgi visos Latvijas novados, kuras ietvaros ir pieejama dažādu profesiju vērošana vietējos uzņēmumos, sarunas/intervijas ar dažādu profesiju pārstāvjiem, darbu iemēģināšana profesionālās izglītības iestāžu darbnīcās, dalība un/vai profesiju vērošana jauno profesionāļu meistarības konkursos. Pasākumi pilnīgākai darba tirgus un profesiju daudzveidības iepazīšanai (tajā skaitā nozaru pamatprofesijas, specializācijas, saistītās profesijas), iekļaujot labās prakses piemērus sadarbībā ar darba devējiem, nodrošinās jauniešiem iespēju labāk apzināt savas zināšanas, prasmes un intereses un iepazīties ar dažādu profesiju specifiku. Šādi pasākumi ne tikai būtiski uzlabos KI profesionālajā un vispārējā izglītībā, bet arī vairos jauniešu motivāciju iekļauties izglītības procesos un izglītošanās noslēgumā iegūt izvēlēto kvalifikāciju. Šie pasākumi sekmēs priekšlaicīgi mācības pametušo skaita samazināšanos un mērķtiecīgu turpmākās izglītības/profesijas izvēli atbilstoši savām prasmēm, zināšanām un interesēm, kā arī paaugstinās jauniešu konkurētspēju darba tirgū.

Pašlaik trūkst vecumposmiem atbilstošā atraktīvā veidā sagatavotas informācijas par Latvijas darba tirgu, tautsaimniecības nozarēm un to attīstību. Pieejamā EM un LM oficiālo pārskatu informācija ir sarežģītā valodā un lietoto terminu dēļ jauniešiem ne vienmēr saprotama. VIAA kopš 2012.gada uztur un papildina interneta vietni www.profesijupasaule.lv, kas ļauj jauniešiem iepazīt dažādas profesijas. Turklāt vietne satur arī materiālus karjeras atbalsta speciālistiem darba pasaules iepazīšanas pasākumu organizēšanai. Nepieciešams izstrādāt aktuālus materiālus darbam klasēs. Lai nodrošinātu vietnes www.profesijupasaule.lv satura regulāru pilnveidi un aktualizāciju, VIAA ir jāvienojas ar LDDK, LBAS, NVA, NEP un nozaru asociācijām par ekspertu piesaisti satura veidošanai un tā regulārai aktualizācijai.

Sekmējot IAP 2014.–2020. 3.3. rīcības virziena "Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana" iekļautā politikas rezultāta par izglītības pakalpojumu pieejamības pieaugumu sasniegt skolēnu proporciju vispārējā un profesionālajā izglītībā vidējās izglītības pakāpē 50/50 %, VIAA sadarbībā ar VISC un iesaistot LNKC 2016.gadā uzsāks un turpinās līdz 2020.gadam nacionālo profesionālās meistarības konkursu organizēšanu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem.

Līdz šim nepietiekama finansējuma dēļ Nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursi nenotiek regulāri. Turklāt ne visām zinātņu un tehnoloģiju ietilpīgām profesijām tiek rīkoti šādi konkursi, kas ļautu popularizēt šīs profesijas jauniešu vidū un iesaistīt jauniešus Latvijas darba tirgū pieprasītu profesiju apgūšanai.

Nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu mērķis – popularizēt profesionālās izglītības vērtību apzinātas karjeras virziena izvēlei, demonstrēt tās atbilstību darba pasaules vajadzībām, motivēt jauniešus izvēlēties apgūt profesionālās kvalifikācijas, tai skaitā netehnoloģisko inovāciju un radošās industrijas vajadzībām, pēc pamatizglītības ieguves.

Konkursa ietvaros nepieciešams organizēt arī profesionālo prasmju demonstrācijas pasākumus, kuru ietvaros notiktu atsevišķu profesiju darba uzdevumu un paņēmienu demonstrēšana, nozaru jaunāko tehnoloģiju, augstskolu zinātnes un pētniecības inovāciju paraugdemonstrējumi inženierzinātņu programmu un profesionālās izglītības pievilcības celšanai. Profesiju paraugdemonstrējumi ļautu vispārizglītojošo skolu izglītojamiem klātienē vērot un iemēģināt dažādo profesiju atsevišķus darba paņēmienus, lai labāk izprastu savu profesionālo piemērotību, bet profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem veicināt motivāciju veidot karjeru izvēlētajā nozarē.

Konkursu laikā plānots organizēt seminārus vispārizglītojošo skolu pedagogiem (klašu audzinātājiem, priekšmetu skolotājiem, pedagogiem karjeras konsultantiem) ar mērķi iepazīt aktuālās darba tirgus tendences un profesiju daudzveidību. Šādi tiks paaugstināta pašu karjeras atbalsta sniedzēju zināšanas par profesijām un darba pasauli, lai nodrošinātu kvalitatīvas konsultācijas jauniešiem. Tā kā jauniešu profesijas izvēlē ļoti liela loma ir arī viņu vecākiem, kuriem bieži vien pietrūkst zināšanu par profesiju daudzveidību un saturu, šajos semināros jāaicina piedalīties arī viņus. Semināros piedalīties varēs visi ieinteresētie izglītojamo vecāki (semināri nebūs obligāti, taču tajos piedalīties tiks aicināti visi izglītojamo vecāki). Tur klāt tas palīdzēs kliedēt mītus par profesionālo izglītību un vairos tās prestižu vecāku vidū. Konkursi un darba paņēmienu izmēģinājumi apmeklētājiem (vispārizglītojošo skolu audzēkņiem) ļauj potenciālajiem profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem gūt ieskatu konkrētajā profesijā, izmēģināt dažādas tehnoloģijas, instrumentus, aprīkojumu un materiālus savām rokām, tā veicinot viņu izpratni par profesiju, ieinteresējot tajā un padarot vieglāku nākamās profesijas izvēli.

Kopš 2008.gada Latvijas jaunie profesionāļi ar labiem rezultātiem piedalās Eiropas (EuroSkills) un pasaules (WorldSkills) jauno profesionāļu meistarības konkursos. Šajā periodā ir iegūtas 3 zelta medaļas, 3 sudraba medaļas un 8 izcilības medaļas. Arī KM stimulē Latvijas talantīgo jauniešu dalību starptautiskos konkursos, izstādēs un skatēs mākslu nozarēs, kopš 1998.gada nozīmīgāko un prestižāko konkursu laureātiem piešķirot naudas balvas un KM atzinības rakstu par izciliem sasniegumiem dažādās mākslu nozarēs (mūzika, māksla, dizains un deja). Katru gadu balvas tiek piešķirtas 30–50 audzēkņiem un viņu pedagogiem.

Laika periodā no 2015. līdz 2020. gadam ir jāturpina konkursantu sagatavošana un dalības nodrošināšana starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos ar mērķi veicināt profesionālās izglītības pievilcību, piesaistīt profesionālajai izglītībai jauniešus un vairot profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo un absolventu, kā arī profesionālās izglītības sistēmas konkurētspēju starptautiskajā līmenī. Plānotais konkursantu skaits 40 dalībnieki (laika periods 2015.–2020.g).

Nacionālās izglītības iespēju datubāzes www.niid.lv (turpmāk – NIID), kas ir vienīgā centralizētā datubāze par izglītības iespējām Latvijā, izveide ir uzsākta no 2006.–2008. gadam īstenotā KIPNIS projekta ietvaros. Projektam beidzoties, VIAA, savas kompetences un resursu pieejamības ietvaros, regulāri aktualizē NIID datubāzi un šajā vietnē saturošo izglītības informāciju. NIID speciālisti nodrošina arī e-konsultācijas vietnes lietotājiem, kā arī iespējas veikt pašizpēti, izpildot dažādus testus. Pašlaik NIID ir ievietota informācija par valstī atzītām 13705 programmām, tajā skaitā vispārējās, profesionālās, augstākās un pieaugušo izglītības programmām. 2014. gada statistikas dati liecina, ka vidēji mēnesī NIID ir lietojuši 16197 unikālie apmeklētāji ar 20015 apmeklējumiem mēnesī, bet gadā kopā bijuši 240174 apmeklējumi. Ņemot vērā to, ka katru gadu rodas jauni potenciālie vietnes lietotāji (jauni skolēni), nepieciešams viņus regulāri informēt par tās piedāvātajām iespējām karjeras plānošanā. VIAA šo vietni popularizē informācijas meklētāju un karjeras izglītības īstenošanas personāla vidū, organizējot vai piedaloties citu organizētajos informatīvajos semināros, piedaloties izglītības izstādēs un reizi gadā organizējot integrētās informatīvās kampaņas. Daudzi VIAA izstrādātie metodiski materiāli ir pieejami lejuplādēšanai VIAA mājas lapā, to atrašana ne vienmēr ir ērta lietotājam. Turklāt šie materiāli nav pieejami interaktīvā, e-vidē lietojamā formātā, bet tikai kā grāmatas vai brošūras, kas paredzētas karjeras atbalsta speciālistiem. Uzlabojot vietnes funkcionalitāti, jāizveido jauna satura vadības sistēma, mērķauditorijai piemērotā veidā jāadaptē NVA, EM, LBAS u.c. sadarbības partneru izveidotie materiāli un rīki, kā arī jārada jauni mērķauditorijai saprotami un piemēroti materiāli un rīki patstāvīgai un/vai karjeras atbalsta īstenošanas personāla asistētai karjeras plānošanai. Paralēli ir jānodrošina mācību pasākumi karjeras atbalsta īstenošanas personālam šo rīku efektīvai izmantošanai darbā ar dažādu vecumposmu karjeras atbalsta saņēmējiem.

Lai paplašinātu skolēnu priekšstatus par profesiju/amatu daudzveidību, VIAA uztur un pilnveido arī e-informācijas resursu "Profesiju pasaule". Pašlaik interneta vietnē www.profesijupasaule.lv ir apkopota informācija par 21 objektiem-uzņēmumiem un tajos strādājošo tipiskākajām profesijām (kopskaitā 116). Vietnē ir pieejams apraksts par darba saturu un kvalifikācijas prasībām katrā profesijā, intervija ar šajā profesijā strādājošo, profesijas apguves izglītības iespēju sadaļa, fotogrāfiju galerija un vairākām profesijām arī video sižeti. Vietnē pieejami arī metodiskie ieteikumi "Izpēti profesiju pats" un "Kļūsti uzņēmējs". Lai vietnes saturu varētu ātrāk papildināt ar informāciju par jaunām profesijām, nepieciešama ciešāka sadarbība ar darba devējiem, kā arī nozaru informatīvais atbalsts.

NVA mājaslapas sadaļā "Karjeras pakalpojumi" (tai skaitā arī jauniešiem) ir iespējams veikt pašizpēti, izpildot dažādus testus, iegūt informāciju par izglītības iespējām, iepazīt profesiju pasauli, iegūt informāciju par darba tirgus attīstības sakarībām un prognozēm, izmantojot NVA darba tirgus prognozēšanas rīku.

LBAS uztur einformācijas resursu http://www.darbatiesibas.lv/, kurā var iepazīties ar darba tiesību un darba aizsardzības pamata nosacījumiem, kas paplašina jauniešu redzesloku par reālām prasībām darba tirgū.

Gan Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam, gan Iekļaujošās nodarbinātības pamatnostādnes 2015.–2020.gadam¹³ paredz īstenot pasākumu Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanu un nodarbinātības barometra izveidi. Pasākuma ietvaros Ekonomikas ministrija un Labklājības ministrija sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām plāno veidot web bāzētu rīku (darba tirgus prognožu analīzes un karjeras plānošanas instrumentu), kas nodrošinātu izvērstas, ticamas un ikvienam saprotamas informācijas pieejamību par nākotnes darba tirgus vajadzībām.

Plānā pieteikto risināmo jautājumu argumentācijai ir sasaiste citās nacionālās politikas plānošanas un starptautisko vadlīniju dokumentos paustajās atziņās.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020. gadam¹⁴, kā hierarhiski augstākais nacionālā līmeņa vidējā termiņa attīstības plānošanas dokuments, nosaka vidējā termiņa prioritātes izglītības un zinātnes jomā. Starp galvenajiem uzdevumiem ir noteikts atbalsts talantu izkopšanai; radošu un kvalificētu pedagogu sagatavošanai un piesaistei; jauniešu nodarbinātības veicināšanai, t.sk. karjeras izglītības sistēmas attīstība.

Īstenojot karjeras izglītības politiku, palielinās iespēja, ka pieaugs audzēkņu skaits tautsaimniecībai prioritāri svarīgās specialitātēs profesionālajā izglītībā, samazināsies skolu nepabeigušu iedzīvotāju īpatsvars 18–24 gadus vecu iedzīvotāju vidū (2017.gadā – 10,2%; 2020.gadā – 10), realizēsies izglītojamo skaita proporcijas maiņa pēc pamatizglītības ieguves vidējā izglītībā par labu profesionālai vidējai izglītībai (2017.gadā – 55/45; 2020.gadā – 50/50), līdz 2020.gadam aptuveni par 6% – 7%¹⁵ pieaugs audzēkņu skaits tautsaimniecībai prioritāri svarīgās specialitātēs profesionālajā izglītībā. Līdz ar to šo uzdevumu izpildei IZM ir ieplānojusi virkni pasākumu, kas ir atspoguļoti arī "Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam"¹⁶. Pamatnostādņu mērķis – kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Viens no pamatprincipiem ir cilvēkorientēta izglītība, kas ir vērsta uz cilvēka personīgo izaugsmi, pašpilnveidi katrā dzīves posmā, visās dzīves jomās mūža garumā, tādējādi radot priekšnosacījumus katra iedzīvotāja uzņēmības, adaptācijas spēju attīstīšanai un panākot sociālo iekļaušanos, nodarbinātību un aktīvu pilsonisku līdzdalību.

IAP 2014.–2020. ietvaros ir noteiktas būtiskākās risināmās problēmas, kā pedagogu motivācijas un profesionālās kapacitātes paaugstināšana, 21.gadsimtam atbilstīgas izglītības vides un izglītības procesa nodrošināšana, vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstība dzīvei un konkurētspējai darba vidē, kuru risināšanai KI un KAA pakalpojumu pieejamības nodrošināšana ir minēta kā viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem.

Pamatnostādnēs ir norādīts, ka KI un KAA pasākumi ir nozīmīgs priekšnosacījums jauniešu apzinātai izglītības un turpmākās karjeras izvēlei. Rīcības virziens 2.1."Karjeras izglītības sistēmas attīstība un pakalpojumu pieejamība" paredz Karjeras attīstības atbalsta sistēmas izveidi, tajā skaitā KI tēmu dziļāku integrāciju mācību priekšmetu satura apguves procesā, tā sasaisti ar dažādajām profesionālās darbības jomām, tādu KAA pakalpojumu nodrošināšanu, kas aptvertu visas karjeras plānošanas jomas un nodrošinātu jauniešiem iespējas apgūt karjeras vadības prasmes (savu interešu un spēju izvērtēšana, tālākās izglītības un karjeras virziena izvēle, izglītības un darba pasaules iespēju izpēte, lēmuma pieņemšana) visos Latvijas novados.

Nodrošinot jauniešiem iespēju apzināt savas zināšanas, prasmes un intereses, kā arī iepazīties ar dažādu profesiju specifiku, tiks ne tikai būtiski uzlabotas apzināta un mērķtiecīga tālākās izglītības un karjeras virziena izvēles prasmes profesionālās un vispārējās izglītības procesā, bet arī vairota jauniešu motivācija iekļauties izglītības procesos un iegūt izvēlēto kvalifikāciju, kā arī paaugstinās jauniešu konkurētspēju darba tirgū, sekmēs priekšlaicīgi mācības pametušo skaita samazināšanos.

Zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam¹⁷ ir norādīts, ka motivācija jaunu talantīgu jauniešu piesaistei zinātnei un tehnoloģiju attīstībai veidojas skolā, un to ietekmē sabiedrībā valdošie priekšstati un stereotipi par darba un karjeras iespējām zinātniskās darbības un inovāciju jomā, atlīdzības līmeni, zinātnieka profesijas prestižu. Pārdomāti organizēta zinātnes un inovāciju, kā arī nozares sasniegumu popularizēšana var pozitīvi ietekmēt šīs sākotnējās profesijas izvēles. Sabiedrības izpratnes veicināšanai un izglītošanai par zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju nozari ir būtiska loma, veidojot motivāciju profesijas izvēlei un karjeras attīstībai. Informēšanas pasākumu mērķauditorija pirmkārt ir skolēni un skolotāji, koledžu un augstskolu mācībspēki, studenti, topošie un esošie uzņēmēji, kā arī visa sabiedrība.

Valsts Kultūrpolitikas pamatnostādnēs "Radošā Latvija 2014.-2020.gadam"¹⁸ norādīts, ka kultūrizglītības un kultūras institūciju piedāvājums var veicināt cilvēku sociālo un komunikācijas prasmju pilnveidošanu, sadarbību, sabiedrības vienotību, paaudžu saziņu un sociālo iekļaušanu. Šo mērķu sasniegšanai kultūrizglītības un kultūras institūcijām jāpilnveido sadarbība ar pašvaldībām, uzņēmējiem, nevalstisko sektoru un starptautiskajām organizācijām.

Ekonomikas ministrijas Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidējā un ilgtermiņa prognozēm (2014.gads)¹⁹ ir atspoguļotas iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamie riski, saglabājoties esošai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai. Ziņojums ietver arī Ekonomikas ministrijas priekšlikumus darba tirgus piedāvājuma uzlabošanai, lai efektīvāk novērstu nākotnē sagaidāmās neatbilstības darba tirgū. EM ir norādījusi uz nepieciešamību uzlabot pieeju karjeras attīstības atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, tādējādi veicinot izglītojamo izpratni par darba tirgus, turpmākās izglītības un karjeras jautājumiem un vajadzību nodrošināt ticamas un visiem saprotamas informācijas pieejamību par nākotnes darba tirgus vajadzībām, kā arī veicināt visaptverošas publiskas diskusijas par nākotnes darba tirgus izaicinājumiem un nepieciešamajām pārmaiņām, tādējādi padziļinot kā politikas veidotāju, tā kopumā sabiedrības izpratni par darba tirgus nākotnes tendencēm un izaicinājumiem.

Partnerības līgumā Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. plānošanas periodam ir teikts, ka ņemot vērā to, ka 2007.–2013.gada KP fondu plānošanas periodā netika sniegts atbalsts karjeras izglītībai, vērojams kvalitatīvas karjeras izglītības trūkums, jo īpaši, pamata vispārējā un profesionālajā izglītībā visā Latvijā. Jau 2008.gada 21.novembra Eiropas Padomes rezolūcijā par politikas nostādņu, sistēmu un prakses uzlabošanu karjeras atbalsta jomā uzsvērts, ka visiem Eiropas pilsoņiem jānodrošina piekļuve karjeras atbalsta pakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot riska grupām un cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. Tāpēc Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2014.–2020.gadam plānots atbalsts karjeras atbalsta pasākumiem visos izglītības līmeņos, t.sk. integrējot tos izglītības sistēmā, nodrošinot sadarbību ar darba devējiem, kā arī sadarbībā ar augstskolām īstenojot pasākumus skolēnu motivācijas un intereses par dabaszinātnēm palielināšanai, lai kāpinātu nākotnes STEM, t.sk. medicīnas un radošās industrijas, jomu studentu plūsmu. Karjeras atbalsta pasākumu ietvaros tiks nodrošināta informatīvās un metodiskās bāzes attīstība, lai nodrošinātu atbalstu karjeras izglītības īstenošanas jautājumos, nodrošinātas karjeras konsultācijas izglītojamajiem izglītības iestādēs, kā arī tiks īstenoti citi karjeras atbalsta pasākumi. Karjeras attīstības pasākumu īstenošanā īpaši tiks veicināta sadarbība ar nozares uzņēmumiem, tehniskas un intelektuālas jaunrades pasākumu īstenošana saistībā ar dabaszinātnēm, matemātiku un informācijas tehnoloģijām, inženierzinātnēm un tehnoloģijām, ražošanu un būvniecību, veselības aprūpi un vides aizsardzību, kā arī profesiju stereotipu mazināšana un jauniešu motivācijas paaugstināšana apgūt profesijas, kurās vērojams darbaspēka trūkums.

IAP 2014.-2020. un citos iepriekš minētajos dokumentos atspoguļoto problēmu risināšanai sniedz atbalstu arī Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība"²⁰ (turpmāk – darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība") un tās specifiskā atbalsta mērķis "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" (turpmāk – 8.3.5. SAM). 8.3.5.SAM sākotnējās ietekmes novērtējums skatāms 3. pielikumā. Lai nodrošinātu IAP 2014.–2020. iekļauto virzienu īstenošanu un sasniegtu Eiropas sociālā fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķu uzdevumus – palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai, t.sk., uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs ar 2014.gada 4.novembra IZM rīkojumu Nr.480 tika izveidota izstrādes un ieviešanas procesa vadības darba grupa. Tajā iesaistīti IZM, VISC, VIAA, LDDK, LBAS pārstāvji. Darba grupas uzdevums ir pasākumu plāna izstrāde veicamie uzdevumi, uzdevuma izpildes termiņš, par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas, finansējuma apjoms un avoti), lai uzlabotu pieeju karjeras atbalstam izglītojamiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs atbilstoši 2014.–2020.gadam plānotajiem Eiropas sociālā fonda specifiskajiem atbalsta mērķiem; priekšlikumu sniegšana stratēģisko priekšatlases kritēriju (ja attiecināms) un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju izstrādei; priekšlikumu sniegšana Ministru kabineta noteikumu izstrādei par 8.3.5. SAM ieviešanu. Darba grupā apspriests arī karjeras izglītības īstenošanas plāns valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.–2020.gadam.

KAAS Sadarbības padomes 2014. gada 19. decembra sēdē²¹ tika uzsākta iesaistīto dalībnieku viedokļu apmaiņa un priekšlikumu apkopošana 8.3.5. SAM satura vadlīnijām un iespējamo darbību kopumam. Diskusijas rezultātā apkopotie ieteikumi, jo īpaši LDDK un LBAS pārstāvju vēlme tikt iesaistītiem 8.3.5.SAM darbību plānošanā un īstenošanā tika ņemta vērā un izmantota tālākam darbam, izstrādājot gan šo plānu, gan detalizētāku 8.3.5. SAM darbību plānu, gan paredzot abu institūciju līdzdalību iesaistīto organizāciju lomā.

PINTSA²² sastāvu veido valdības pārstāvji – IZM, LM, VARAM, EM, VISC, darba devēji – Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, AS "Latvijas Finieris", Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas, SIA "BUTS", Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji, kā arī arodbiedrību pārstāvji – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Rīgas Valsts tehnikuma arodkomiteja, Latvijas arodbiedrības "Enerģija" arodorganizācija "Kaskāde", Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un VIAA, IZM, VISC, Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti un uzaicinātie pārstāvji no SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācijas, Stādu audzētāju biedrības, Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības NEP, Latvijas Dizaineru savienības. PINTSA 2015. gada 4. marta sēdē (protokols Nr.2) tika izskatīts jautājums par Karjeras atbalstu izglītojamajiem 8.3.5. SAM "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" kontekstā. Sēdē VIAA informēja par 8.3.5.SAM "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" un jaunajām struktūrfondu atbalsta aktivitātēm. PINTSA locekļi diskutēja par projekta darbības virzieniem, karjeras atbalsta pasākumiem, sadarbības partneriem.

PINTSA sēdes galvenie secinājumi:

• Karjeras atbalsta pasākumos jāiekļauj reklāmas kampaņas, profesionālos meistarības konkursus, atvērto durvju dienas un citas komunikācijas aktivitātes izglītojamo uzņemšanas kontekstā.

• Jāpārdomā mācību ekskursiju metodika un organizatoriski jautājumi: izglītojamais tām jāsagatavo iepriekš, jaunietim jāizprot ekskursijas mērķis un sasniedzamais rezultāts.

• Lai sasniegtu specifisko atbalsta mērķi, karjeras atbalsta pasākumos jāiesaista NEP, sociālie partneri, pašvaldības.

• Izglītojamo prakšu vietas jāsasaista ar darba vietām.

• Jāizvērtē formas, kā uzrunāt jauniešus.

• Jāvirza jaunieši uz konkrētas profesijas ieguvi.

• Sociālie partneri sadarbojas ar nozaru padomēm, nozarēm nepieciešams arī pašvaldības atbalsts un sadarbība.

• Projektā atbalsta saņēmējs ir izglītojamais, kas tiek iesaistīts dažādos pasākumos profesiju pasaules izpētī, lai praktiski var izjust, izmēģināt un saprast, kas viņam ir saistošs.

• Jāizvērtē situācija, lai nepārklājas dažādu virzienu un ministriju SAM auditorijas un ietekme.

• Jāapsver iespēja izveidot vai pilnveidot esošo datu bāzi, lai audzēknis varētu saņemt karjeras nozaru informāciju.

• Karjeras konsultantiem un pedagogiem karjeras konsultantiem jāiegūst mūsdienīgas zināšanas par karjeras izglītības jautājumiem.

• Kultūras ministrijai jāsadarbojas ar Nacionālās kultūras centru, radošās nozares jāiekļauj NEP.

• Jābūt pieejamai centralizētai informācijai par profesiju dienām, jauniešu darba iespējām, darba vidē balstītām mācībām un citiem atbalsta pasākumiem.

• Jāsniedz karjeras atbalsta pasākumi jauniešiem, ne darba devējiem un pašvaldībām; rezultatīvais rādītājs – sasniegtie jaunieši un saņemtie atbalsta pasākumi, karjeras izglītības pedagogi (viens uz 700 izglītojamajiem).

• Jāplāno finansējums ilgtermiņā, pēctecībā, kurā jāiesaistās pašvaldībām kā projekta turpinātajiem pēc projekta termiņa beigām.

• Pedagogi sniegs informāciju par nozari, līdz ar to tie jāapmāca vienoti, lai pedagogiem veidojas vienāda izpratne un interpretācija par karjeras atbalsta jautājumiem nozarēs.

• Pedagogu karjeras konsultantu pakalpojumiem pēc projekta termiņa beigām jāparedz finansējums, lai iesāktais darbs turpinātos.

Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2015. gada 4. marta sēdē tika nolemts: Pieņemt zināšanai informāciju par karjeras izglītības jautājumiem.

2015.gada 24. un 25.aprīlī Rojā notika Latvijas Karjeras attīstības atbalsta asociācijas (LKAAA) organizētā konference "Karjeras vadības prasmju apguve izglītības procesā – politika un realitāte"²³, kurā piedalījās 59 karjeras atbalsta īstenošanā iesaistītie darbinieki un speciālisti no gandrīz visiem Latvijas reģioniem. Konferences ietvaros tika apspriesta arī karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalsta ieviešana un īstenošana vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. VIAA iepazīstināja ar plānotajām 8.3.5. SAM darbībām. Konferences dalībnieki sagatavoja un nosūtīja IZM vēstuli, kurā apkopoja konferences atziņas un nepieciešamos risinājumus karjeras atbalsta uzlabošanai izglītības sektorā. Piedāvātie risinājumi:

• Turpmāk katrā skolā nodrošināt pedagoga karjeras konsultanta pakalpojumu un individuālo karjeras konsultāciju pieejamību skolēniem.

• Pedagogu darba samaksas jaunajā modelī noteikt pedagoga karjeras konsultanta slodzi atbilstoši IAP 2014.–2012. gadam noteiktajam – 700 izglītojamie līdz 2017. gadam un 600 izglītojamie līdz 2020. gadam.

• Darba grupās, kuras izstrādā jaunos politikas plānošanas dokumentus saistībā ar karjeras atbalstu, iesaistīt karjeras konsultantus, kuri ir apvienojušies Latvijas karjeras attīstības atbalsta asociācijā.

• Jāpublicē IZM mājas lapā pedagoga karjeras konsultanta amata apraksta paraugs ar darba pienākumiem un atbildībām.

• Nepieciešams organizēt izglītojošus kursus par karjeras atbalstu izglītības iestāžu direktoriem.

• Nepieciešams organizēt izglītojošus kursus par karjeras izglītību pašvaldību atbildīgajiem speciālistiem.

• Nepieciešama masveidīga skolās strādājošo pedagogu izglītošana un jauno pedagogu sagatavošana karjeras izglītības integrēšanai izglītības procesā.

• Noteikt B programmas apjomu vismaz 160 stundas pedagoga karjeras konsultanta kvalifikācijas ieguvei.

2014.gada 5. un 6. novembrī, kā arī 2015.gada 5. un 24. februārī VIAA organizēto semināru "Karjeras atbalsts profesionālās izglītības iestādē" ietvaros ar profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem tika apspriestas 8.3.5. SAM ietvaros plānotās darbības un karjeras atbalsta īstenošana profesionālās izglītības iestādēs. Diskusijas gaitā izglītības iestāžu vadītāji pauda gatavību īstenot projektā plānotās darbības, ja tiks nodrošināts papildfinansējums pedagoga karjeras konsultanta darba samaksai, ņemot vērā IAP 2014.–2020. gadam plānoto attiecību 1 konsultants 700 skolēniem 2017. gadā un 1 konsultants 600 skolēniem 2020. gadā.

2015. gada 11.martā VIAA sadarbībā ar IKVD organizētajā seminārā "Karjeras atbalsts vispārējās izglītības iestādē – prasības, iespējas, resursi" ar vispārējās izglītības iestāžu karjeras atbalsta speciālistiem tika pārrunātas 8.3.5. SAM ietvaros plānotās darbības un karjeras izglītības programmas īstenošana vispārējās izglītības iestādēs. Diskusijā karjeras atbalsta speciālisti norādīja uz nepieciešamību katrā izglītības iestādē nodrošināt pedagoga karjeras konsultanta darbību un individuālo karjeras konsultāciju pieejamību skolēniem, kā arī panākt, ka pedagoga karjeras konsultanta atalgojums nav mazāks par pārējā skolas atbalsta personāla atalgojumu. Tika uzsvērts, ka ir nepieciešams nodrošināt skolās strādājošo pedagogu karjeras konsultantu papildizglītību, līdztekus tam izglītojot arī pārējos skolas pedagogus karjers izglītības īstenošanas jautājumos.

Karjeras atbalstu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.5. SAM ietvaros plānots atbalsts KI attīstībai un pakalpojumu pieejamības paplašināšanai vispārējā un profesionālajā izglītībā visā Latvijā, piemērojot šādus galvenos principus:

1. Karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalsta pasākumi izglītojamajiem ir pieejami izglītības iestādē;

2. Karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalsta pasākumus nodrošina izglītības iestādes atbilstoši sagatavots personāls, ja nepieciešams, piesaistot kvalificētus karjeras konsultantus;

3. Karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalsta pasākumi tiek īstenoti sadarbībā ar vietējo kopienu un darba devējiem.

Lai nodrošinātu daudzveidīgu KAA pakalpojumu pieejamību izglītības sistēmas ietvaros, plānots pilnveidot informatīvos resursus par izglītības iespējām un darba pasauli un metodisko bāzi karjeras atbalsta personāla vajadzībām, nodrošināt pedagogu karjeras konsultantu tālākizglītību, nodrošināt daudzveidīgu pasākumu kopumu karjeras vadības prasmju apguvei izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs, kā arī īstenot citus karjeras atbalsta pasākumus sadarbībā ar darba devējiem, t.sk. sadarbībā ar augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm skolēnu motivācijas un intereses palielināšanai par dabaszinātnēm, inženierzinātnēm un inovācijām, matemātiku, ražošanu un būvniecību, veselības aprūpi un vides aizsardzību, kā arī lai mazinātu profesiju stereotipus un paaugstinātu jauniešu motivāciju apgūt profesijas, kurās vērojams darbaspēka trūkums. Ir paredzēts nodrošināt karjeras virziena izvēles pasākumus jauniešiem, t.sk. profesiju un darba vērošanas pasākumus, karjeras dienas/nedēļas, profesiju piemēru demonstrēšanu un iemēģināšanu sadarbībā ar darba devējiem.

8.3.5. SAM tiks īstenots ierobežotās projektu iesniegšanas atlases kārtībā, finansējuma saņēmējs VIAA, kura sadarbībā ar VISC, pašvaldībām, vispārējās (t.sk., speciālās) un profesionālās izglītības iestādēm īstenos projektu. Kā sadarbības partnerus SAM īstenošanai plānots piesaistīt VISC (VISC nolikums paredz uzdevumu organizēt profesionālās meistarības konkursus, koordinē šo pasākumu norisi un veicina izglītojamo līdzdalību starptautiskajās olimpiādēs, izstādēs un konkursos), kā arī pašvaldības (kā atbildīgās par karjeras izglītības īstenošanu to pakļautībā esošajās izglītības iestādēs) un valsts dibinātās profesionālās izglītības iestādes.

Kā iesaistītās organizācijas SAM īstenošanā tiks pieaicinātas LDDK, LBAS, NVA, Nozaru ekspertu padomes (NEP) un profesionālās asociācijas informatīvo un metodisko materiālu izstrādei (piemēram, materiāli darba pasaules iepazīšanai, darba meklēšanas prasmju attīstīšanai u.tml.), ka arī atsevišķu KAA pasākumu īstenošanai (piemēram, jauno profesionāļu meistarības konkursu un Karjeras nedēļas ietvaros).

Projekta darbības izglītojamo karjeras vadības prasmju apguvei un darba pasaules izzināšanai galvenokārt notiks vispārējās (t.sk., speciālās) un profesionālās izglītības iestādēs visā Latvijas teritorijā. Centralizēto informatīvo un metodisko materiālu izstrādi, projekta īstenošanā iesaistīto dalībnieku papildizglītošanas pasākumu nodrošināšanu, profesionālās meistarības konkursu organizēšanu īstenos VIAA. Visu 8.3.5. SAM darbību īstenošanā tiks iesaistīta IZM kā nozares politikas veidotāja, VISC, IKVD, LNKC, LDDK, LBAS, nozaru profesionālās organizācijas, LKAAA u.c. 8.3.5.SAM īstenošanas rezultātā paredzēts palielināt vispārējās (t.sk., speciālās) un profesionālās izglītības iestāžu skaitu, kas saņēmušas atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (individuālu un/vai grupu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanai, piem., konsultācijas, profesiju izpētes un vērošanas pasākumi, karjeras dienas u.c.) no 86 izglītības iestādēm 2012. gadā līdz 328 izglītības iestādēm 2023. gadā, ievērojot esošo izglītības iestāžu skaita proporcionālo sadalījumu pa plānošanas reģioniem.

2014.gadā valsts budžeta līdzekļu ietvaros ir uzsākta kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrāde, kuru pēc darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.3.1.specifiskā atbalsta mērķa "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" (turpmāk – 8.3.1.SAM) ietvaros īstenojamā projekta apstiprināšanas (indikatīvi 2015.gada beigās) plānots aprobēt ne mazāk kā 80 pašvaldību dibinātas vispārējās izglītības iestādēs no visiem plānošanas reģioniem, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs, sākumskolās, pamatskolās, speciālās izglītības iestādās, vidusskolās, ģimnāzijas un valsts ģimnāzijās. Kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana plānota no ESF līdzekļiem (8.3.1.SAM 1.pasākuma "Kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura aprobācija" kopējais plānotais finansējums: 13 960 884 EUR, t.sk. ESF finansējums 11 866 751 EUR, valsts budžeta finansējums 2 094 133 EUR). Ņemot vērā, ka jaunais mācību saturs balstās t.sk. uz kompetences "mācīšanās mācīties", kas ir saistīta ar zināšanu izmantošanu dažādos kontekstos, piemēram darbā, karjeras atbalsts tiks ieviests sinerģijā ar kompetenču pieejā balstīto vispārējās izglītības satura ieviešanu.

Vispārējās izglītības standartos ir noteikti uzdevumi, kuri sasniedzami dažādu mācību priekšmetu apguvē, piemēram, apgūstot mācību priekšmetu Mājturība un tehnoloģijas, Mājsaimniecība, skolēnam ir jāgūst izpratne par mācību priekšmetā apgūto zināšanu un prasmju izmantošanas iespējām savas karjeras veidošanā. Apgūstot Sociālās zinības, jāveido izpratne, ka katrs cilvēks zināmā vecuma posmā var kļūt par darba ņēmēju un ir jāsaprot, kuras no savām zināšanām, prasmēm, iemaņām, pieredzes un dotumiem viņš var piedāvāt darba tirgū, kā plānot savu turpmāko izglītību saistībā ar nodarbinātību. Tādi mācību priekšmeti kā Dabaszinības, Fizika dod priekšstatu par profesionālās darbības jomām, kurās ir nepieciešamas šāda veida zināšanas un parāda prasmju nozīmi ikdienas dzīvē, tālākizglītībā un turpmākajā profesionālajā darbībā.

Karjeras atbalsta pasākumu ieviešana notiks, ievērojot demarkācijas principu ar 8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" (turpmāk – 8.3.2.SAM) ietvaros plānotajiem pasākumiem, kas veicinās izglītojamo kompetenču un prasmju attīstību atbilstoši individuālām vajadzībām un interesēm. Vērtējot 8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa projekta iesniegumus, tiks analizēta plānoto pasākumu būtība, nepieciešamība un atbilstība specifiskā atbalsta mērķa pasākumu mērķiem, lai novērstu dubultā finansējuma riskus.

Īstenojot 8.3.5.SAM, tiks ievērota demarkācija arī ar citiem ESF specifiskā atbalsta mērķiem. 8.4.1. SAM "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" ietvaros paredzēts pilnveidot nodarbināto iedzīvotāju profesionālās kvalifikācijas un kompetences, piedāvājot apgūt neformālās izglītības programmas, turklāt tiks nodrošināti karjeras konsultēšanas pakalpojumi. Sniegtie karjeras konsultēšanas pasākumi satura un metodoloģijas ziņā atšķirsies no pasākumiem 8.3.5. SAM, jo tiks piedāvāti atšķirīgai mērķa un vecuma grupai. Turklāt 8.4.1. SAM ietvaros paredzēts, ka karjeras konsultācijas sniegs atbilstošu kvalifikāciju ieguvušie karjeras konsultanti, savukārt 8.3.5. SAM ietvaros KI un KAA nodrošinās pedagogi un pedagogi karjeras konsultanti. Savukārt 8.5.1. "Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā" SAM ietvaros profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem tiek plānots sniegt dažāda veida atbalstu DVB kvalifikācijas ieguvei, bez karjeras atbalsta pakalpojumu nodrošināšanas. Šādi pakalpojumi viņiem tiks piedāvāti līdzīgi kā visiem citiem profesionālās izglītības iestādes audzēkņiem 8.3.5. SAM ietvaros. 8.5.3. SAM "Nodrošināt profesionālās izglītības iestāžu efektīvu pārvaldību un iesaistītā personāla profesionālās kompetences pilnveidi" paredz profesionālo pilnveidi profesionālo priekšmetu pedagogiem, prakses vadītājiem, amata meistariem un profesionālās izglītības iestāžu administrācijai īstenoto profesionālās izglītības programmu kontekstā. Savukārt 8.3.5. SAM paredz karjeras izglītības īstenošanā iesaistītā personāla profesionālās kompetences celšanu un izglītības iestāžu vadības papildizglītošanu karjeras izglītības integrēšanai mācību procesā un karjeras attīstības atbalsta nodrošināšanai izglītojamajiem. Dati par priekšlaicīgi mācības pametušo jauniešu skaitu tiks apkopoti SAM 8.3.4. "Samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, īstenojot preventīvus un intervences pasākumus" īstenošanas laikā. Karjeras attīstības atbalsts ir viens no preventīvajiem pasākumiem priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanai. SAM 8.3.4. apkopotie dati tiks izmantoti SAM 8.3.5., lai identificētu izglītības iestādes ar lielāko mācības priekšlaicīgi pametušo jauniešu skaitu. Šīm izglītības iestādēm tiks pievērsta īpaša uzmanība karjeras attīstības atbalsta pasākumu īstenošanā SAM 8.3.5. ietvaros.

Eiropas Savienības Padomes ieteikumos²⁴ par Latvijas 2014. gada valsts reformu programmu, kas sniedza Padomes atzinumu²⁵ par Latvijas 2014. gada Stabilitātes programmu, ir uzsvērta nepieciešamība sniegt profesionālo orientāciju²⁶ visos izglītības līmeņos, uzlabot profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, tostarp stiprinot māceklību, un gūt panākumus jauniešu nodarbināmībā, tostarp īstenojot pasākumus to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā. Eiropas Savienības Padomes 2015. gada 14. jūlija ieteikumos nav minēts karjeras attīstības atbalsta virziens, taču ir ieteikts veikt pasākumus nodarbinātības palielināšanai. Plāna projektā ietvertās darbības karjeras vadības prasmju apguvei vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs ir nodarbinātību veicinošs faktors.

KAA veicina "Eiropa 2020" pamatmērķu sasniegšanu saistībā ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanu, iedzīvotāju skaita ar iegūtu augstāko izglītību palielināšanu, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu un cīņu pret sociālo atstumtību. Saskaņā ar Eiropas Padomes 2008. gada rezolūciju par mūžilga karjeras atbalsta sekmīgāku iekļaušanu mūžizglītības stratēģijās, karjeras atbalsts ir būtisks mūžizglītības aspekts. Padomes rezolūcijā ir ieteikts, ka mūžilgas Karjeras attīstības atbalsta sistēmai nepieciešams izvirzīt jaunus politikas mērķus piecās darbības jomās (vispārējā, profesionālā, augstākā un pieaugušo izglītība un nodarbinātība) un četros rīcības virzienos (karjeras vadības prasmes, KAA pieejamība, sadarbības un koordinācijas mehānismi un kvalitātes nodrošināšana).

Kopš 2008.gada EK atbalstītā projekta "Eiropas Mūžilgas karjeras atbalsta politikas tīkls"²⁷ (turpmāk – EMKAPT) ietvaros, kuros kopā ar citu Eiropas valstu pārstāvjiem darbojās arī IZM un LM oficiāli deleģētie pārstāvji, tika apkopota 28 projekta dalībvalstu pieredze karjeras atbalsta pakalpojumu nodrošināšanai un sistēmas izveidei. Tika izstrādāti ieteikumi Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidei, kā arī KAA pakalpojumu ietekmes izvērtēšanai. Daudzi no šiem materiāliem ir iztulkoti latviešu valodā, taču līdz šim nepietiekoši adaptēti vietējai situācijai. Tāpēc būtu vērtīgi, izmantojot EMKAPT projektā ietvaros izstrādātās rekomendācijas, laika periodā 2016.–2020.gadam sniegt konsultatīvo atbalstu karjeras izglītības pārvaldībā un īstenošanā iesaistītajiem darbiniekiem, kā apkopot un analizēt veiktā darba rezultātus, nodrošināt to publiskošanu, izstrādāt priekšlikumus KAA pakalpojumu pilnveidei vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs visās nozarēs. Jāorganizē gadskārtējas vietējā vai nacionālā līmeņa publiskās diskusijas /konferences vietējās un reģionālās situācijas salīdzināšanai, iespēju robežās iesaistot arī starptautiska līmeņa ekspertīzi, lai apzinātu ekonomiski efektīvākos veidus, kā īstenot KAA atbalstu, ņemot vērā konkrētās pašvaldības situāciju; veidot vienotu pieeju KI īstenošanai un KAA integrēšanai mācību un audzināšanas procesā; jāveic sistemātiska KAA pasākumu ietekmes izpēte, kas ļautu pilnveidot KAA vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.

EMKAPT ir izstrādājis Eiropas metodiskos ieteikumus un vadlīnijas²⁸, kas paredzēti dalībvalstīm nacionālās, reģionālās un vietējās karjeras atbalsta rīcībpolitikas un prakses novērtēšanai un pārbaudīšanai gan atsevišķos sektoros, gan starpsektoru mērogā, kā arī turpmākās attīstības plānošanai. Ieteikumos izglītības politikas veidotājiem uzsvērts, ka obligātās izglītības sektora politikas veidotājam ir jāpanāk, lai visi iedzīvotāji apgūtu karjeras vadības prasmes (KVP). KVP iekļaušanai izglītības saturā jānotiek integrētā veidā, sistēmiski un sistemātiski, jāīsteno karjeras izglītība. Šādu organizētu pieeju KVP apguvei, kas integrēta formālās izglītības saturā, labi raksturo Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Nīderlandes sistēmas. Ieteikumos par labu praksi tiek uzskatītas sistēmas, kas atbalsta karjeras atbalsta speciālistu, karjeras atbalstu sniedzošo skolas darbinieku un skolas vadības sākotnējo prasmju pilnveidi un kvalifikācijas celšanu par karjeras vadības prasmju mācīšanu un pārbaudi, kā arī metodēm, ar kurām iespējams novērst priekšlaicīgu skolas gaitu pārtraukšanu. Efektīvai sistēmai jāveicina skolēnu karjeras atbalsta programmu monitorings, tostarp caur izglītojamo, vecāku, skolotāju un darba devēja atgriezenisko informāciju.

Analizējot dažādu Eiropas valstu pieeju karjeras attīstības atbalsta sistēmu ieviešanā, jāsecina²⁹, ka vienotas pieejas nav un valstis īsteno dažādus, esošai situācijai vispiemērotākos risinājumus. Karjeras atbalsta pasākumi (karjeras izglītība un individuālas karjeras konsultācijas) ir integrēti izglītības procesā, piemēram, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Holandē, Lietuvā. Karjeras izglītība ir integrēta izglītības procesā izglītības iestādēs, bet individuālas karjeras konsultācijas tiek sniegtas speciālos jauniešu karjeras atbalsta centros, piemēram, Dānijā un Igaunijā, vai arī nodarbinātības dienestā, piemēram, Austrijā un Vācijā. Daudzu valstu karjeras attīstības atbalsta sistēmas modeļu aprobācija un inovāciju īstenošana notiek, piesaistot gan pašmāju, gan ESF līdzekļus. Ņemot vērā esošās situācijas aprakstā minēto, ir izstrādāts Karjeras izglītības īstenošanas plāns 2015.–2020.gadam valsts un pašvaldību vispārējās, t.sk. speciālās izglītības un esošajās profesionālās izglītības iestādēs. Plāna izstrāde ir saistīta ar Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.gadam īstenošanu, līdz ar ko plāna starpposma un gala izvērtējums tiks ietverts pamatnostādņu ietekmes izvērtējumā.

Karjeras izglītības īstenošanas plāns 2015.–2020. gadam valsts un pašvaldību vispārējās, t.sk. speciālās izglītības un IZM un KM, kā arī pašvaldību dibinātās padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs ietver uzdevumus un veicamos pasākumus piecos galvenajos rīcības virzienos:

1. Karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu pārvaldība un to īstenošanas vadība, lai nodrošinātu karjeras vadības prasmju apguvi izglītojamajiem valsts un pašvaldību dibinātajās vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.

2. Karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumu pārvaldībā, īstenošanas vadībā un īstenošanā iesaistītā personāla kapacitātes un nepieciešamo kompetenču nodrošināšana.

3. Pieejas nodrošināšana daudzveidīgiem karjeras attīstības atbalsta pasākumiem izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs.

4. Vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu sadarbības paplašināšana ar darba pasauli.

5. Jaunu daudzveidīgu informatīvo un metodiskā atbalsta resursu izveide un esošo aktualizēšana un pilnveide.

Plāna 2.pielikumā parādīta Karjeras izglītības īstenošanas plāna pasākumu savstarpējo sakarību shēma.

Plāna ieviešanas grafiks

Tabula Nr.3

III. Teritoriālā perspektīva

Karjeras izglītības īstenošanu karjeras attīstības atbalstu plānots ieviest visā Latvijas teritorijā, iesaistot IZM, VIAA, VISC, IKVD, LNKC, LM, NVA, EM, pašvaldības, vispārējās t.sk., speciālās un profesionālās izglītības iestādes, darba devēju apvienības un citus sociālos partnerus.

IV. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Iepriekš aprakstīto problēmu risināšanai un izvirzīto uzdevumu ieviešanai plānots piesaistīt ESF līdzekļus 8.3.5.SAM projekta ietvaros. Kopējais 8.3.5.SAM projekta ietvaros plānotais indikatīvais finansējums karjeras atbalsta pakalpojumu pieejamības uzlabošanai izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs ir 23 080 688 euro, t.sk. ESF līdzfinansējums 19 618 584 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 3 462 104 euro. Ar ESF atbalstu plānots risināt lielāko daļu no šajā plānā aprakstītajām problēmām, radot pamatu karjeras izglītības un karjeras attīstības atbalsta sistēmas izveidei.

Papildus 8.3.5. SAM valsts budžeta līdzfinansējumam, paredzēts nodrošināt arī valsts budžeta finansējumu IZM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros 816 900 euro apmērā (tai skaitā 672 900 euro – 15. budžeta resora apakšprogramma 70.08.00 "Valsts izglītības attīstības aģentūra" /no 2016. gada 42.05.00 "Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana" un 144 000 euro – apakšprogramma 01.11.00 "Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana"). Minētais finansējums tiks izmantots, lai īstenotu izglītības iestādēs strādājošo pedagogu profesionālās pilnveides B programmas, esošo informācijas resursu uzturēšanu e-vidē par izglītības iespējām un profesiju pasauli, metodisko atbalstu, daļēju finansējumu nacionālo profesionālās meistarības konkursu sagatavošanas procesā un dalības nodrošināšanai profesionālās meistarības konkursu starptautiskajās organizācijās, kā arī atsevišķu karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu.

Tādējādi, kopējais finansējums plāna realizēšanai sastāda 23 897 588 euro.

Tabula Nr.5

¹ http://likumi.lv/doc.php?id=37967

² Sadarbības padomes sastāvs un nolikums http://viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/sadarbibas_padome/par_kaas_sadarb_pad/

³ Izglītības likuma 1.pants 12) izglītojamais – skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga

⁴ http://likumi.lv/doc.php?id=268342

⁵ http://likumi.lv/doc.php?id=257229

⁶ Jēdziens darba pasaule ietver informāciju par tautsaimniecības nozarēm un to profesijām, profesiju saturu un pieprasījumu, darba tirgu, tā aktualitātēm un attīstības tendencēm, darba likumdošanu un drošību.

⁷ http://viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/euroguidance_sadala/klasu_audzinatajiem/

⁸ www.niid.lv

⁹ http://www.esfondi.lv/upload/ISC_Izvertejuma_zinojums-FM-Final1.pdf

¹⁰ http://viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/euroguidance_sadala/konferencu_materiali/

¹¹ http://viaa.gov.lv/files/free/74/20274/karjeras_attistibas_atbalsts_prof_izgl_iestades_aptaujas_rezultati.pdf

¹² Profesionālās izglītības kompetences centrs

¹³ Apstiprinātas ar MK 2015.gada 12.maija rīkojumu Nr.244

¹⁴ Apstiprināts ar 2012.gada 20.decembra Latvijas Republikas Saeimas lēmumu

¹⁵ Šobrīd aptuveni 72% jauniešu no profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības iestāžu audzēkņiem

¹⁶ Apstiprināts ar 2014. gada 22. maija Latvijas Republikas Saeimas lēmumu

¹⁷ Apstiprināts ar MK 2013. gada 28. decembra rīkojumu Nr. 685

¹⁸ Apstiprināts ar MK 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401

¹⁹ https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/dsp/EMZino_04_150814.pdf

²⁰ Apstiprināts ar Eiropas Komisijas 2014.gada 11.novembra lēmumu Nr. C(2014) 8505 final; apstiprināts ar Ministru kabineta 2015.gada 4.februāra rīkojumu Nr.62

²¹ http://viaa.gov.lv/lat/karjeras_atbalsts/sadarbibas_padome/kaas_dokumenti/?tl_id=19851&tls_id=20274

²² http://www.lbas.lv/social_dialogue/national_level/education

²³ http://www.lkaaa.lv/node/90

²⁴ Apstiprināti 2014. gada 8. jūlijā

²⁵ http://ec.europa.eu/europe2020/making-it-happen/country-specific-recommendations/index_en.htm

²⁶ Tulkojumā lietotais termins "profesionālā orientācija" neatbilst terminam angļu valodas tekstā pēc būtības – "Provide career guidance at all education levels", kas tulkojams latviešu valodā kā "karjeras atbalsts"

²⁷ The European Lifelong Guidance Policy Network www.elgpn.eu

²⁸ www.elgpn.eu/

²⁹ http://euroguidance.eu/guidance-in-europe/national-guidance-systems/

³⁰ Kopējais plānotais indikatīvais finansējums plāna izpildei IZM piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros laika posmā no 2018. gada līdz 2020. gadam sastāda 187 000 euro (tai skaitā 115 000 euro – 15. budžeta resora apakšprogramma 42.05.00 "Valsts izglītības attīstības aģentūras darbības nodrošināšana" un 72 000 euro – apakšprogramma 01.11.00 "Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana")

³¹ Kopējais SAM 8.3.5. projekta ietvaros plānotais indikatīvais finansējums.

Izglītības un zinātnes ministres vietā – iekšlietu ministrs,
satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis

1.pielikums
Karjeras izglītības īstenošanas plānam valsts un pašvaldību
vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.–2020.gadam

Karjeras attīstības atbalstā* iesaistīto atbildības jomas un sadarbība

Izglītības un zinātnes ministres vietā – iekšlietu ministrs,
satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis

2.pielikums
Karjeras izglītības īstenošanas plānam valsts un pašvaldību
vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs 2015.–2020.gadam

Karjeras izglītības īstenošanas plāna pasākumu savstarpējo sakarību shēma

Izglītības un zinātnes ministres vietā – iekšlietu ministrs,
satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis

3.pielikums
Karjeras izglītības īstenošanas plānam
valsts un pašvaldību vispārējās un profesionālās
izglītības iestādēs 2015.–2020.gadam

8.3.5.SAM sākotnējās ietekmes novērtējums

Ietekme uz makroekonomisko vidi

Pasākuma ietvaros plānotās aktivitātes makroekonomisko vidi tieši neietekmē. Aktivitātes vērstas uz karjeras attīstības atbalsta sniegšanu izglītojamajiem karjeras vadības prasmju apguvei 328 vispārējās, t.sk., speciālās un profesionālās izglītības iestādēs, tādēļ pozitīva ietekme varētu būt nākotnē, kad izglītojamie iesaistīsies darba tirgu.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi

Pasākuma īstenošana netiešā veidā pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo cilvēkresursu kvalitāte ir viens no uzņēmējdarbības attīstību ietekmējošiem faktoriem. Sadarbībā ar uzņēmējiem jāveicina izglītojamo izpratne par to, kas ir būtiskākais izvēloties savas tālākās izglītības un karjeras virziena izvēlē, kā atrast un noturēties darbā, kā gūt panākumus mūsdienu strauji mainīgajā ekonomiskajā situācijā. Pēc profesionālās kvalifikācijas ieguves daļa no izglītojamiem nākotnē varētu uzsākt uzņēmējdarbību, līdz ar to tiks veicināta radošu un talantīgu uzņēmēju iesaistīšanās valsts ekonomikas attīstībā.

Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām

Sabiedrības grupām un institūcijām 8.3.5.SAM ietvaros plānotais tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

Sociālā ietekme

8.3.5.SAM īstenošana netiešā veidā pozitīvi ietekmēs sociālo vidi.

Ikvienam izglītojamam ir potenciāls, lai gūtu panākumus mācībās un dzīvē. Taču esoša pieredze liecina, ka daļa skolēnu izglītības apguves procesā galvenokārt koncentrējas tikai uz mācību priekšmetu apguvi, lai sekmīgi nokārtotu centralizētos eksāmenus, taču līdz pat skolas beigām nav apguvuši karjeras vadības prasmju pamatelementus, tas ir nav apzinājušies savas intereses un spējas, kā izpratne par tām varētu noderēt izvēloties tālākas izglītības profesionālās karjeras virzienu. Uzlabojot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās, t.sk. speciālās un profesionālās izglītības iestādēs un nodrošinot iespējas apgūt karjeras vadības prasmes, ikvienam izglītojamam būs iespējas veidot sev kvalitatīvu nākotni.

Ietekme uz vidi

8.3.5.SAM nav tieša ietekmes uz vidi. Taču izglītojamo dziļākai izpratnei par izglītības, nodarbinātības un personiskās dzīves mijiedarbību varētu būt netieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu "Ilgtspējīga attīstība", jo tiks veicināta izpratne par vides piesārņojuma samazināšanu un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, dabas un energoresursu racionālu izmantošanu, draudu novēršanu iedzīvotāju veselībai, vides piesārņojuma kontroli un uzraudzību, vides apziņas paaugstināšanu, veidojot videi draudzīgu rīcību ikdienā.

Fiskālā ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

8.3.5.SAM nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

8.3.5.SAM īstenošana neietekmēs spēkā esošo tiesību normu sistēmu un Latvijas Republikas starptautiskās saistības.

Ietekme uz pārvaldes iestāžu funkcijām un cilvēkresursiem

8.3.5.SAM īstenošana neietekmēs esošo institūciju funkcijas un cilvēkresursus, kā arī nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās institūcijas.

Ietekme uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām un ar to saistīto papildu finansējumu, kas nepieciešams izmaiņu nodrošināšanai informācijas sistēmās

8.3.5.SAM nav ietekmes uz valsts un pašvaldību informācijas sistēmām. Tiks nodrošināta datu iegūšana, apstrāde un apkopošana atbilstoši noteiktajām prasībām par projektā īstenotajām aktivitātēm un tajās iesaistītajām mērķgrupām. Papildu finansējuma nepieciešamība šo darbību veikšanai projekta ietvaros nav konstatēta.

Ietekme uz veselību

8.3.5.SAM nav ietekmes uz veselību.

SAM atbilstība valsts atbalsta definīcijai un paredzamā negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību

8.3.5.SAM nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību, un tā ietvaros nav plānots sniegt valsts atbalstu uzņēmumiem un saimnieciskās darbības veicējiem.

SAM ietekmes novērtēšanai nepieciešamo datu noteikšana iekļaušanai MK noteikumos par SAM īstenošanu

SIA "Ernst & Young" pētījums par datu pieejamību¹ veikts pirms tika apstiprināta Eiropas Savienības Kohēzijas politikas fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un tās papildinājuma rādītāju saraksts 8.3.5.SAM. Tāpēc SIA "Ernst & Young" ieteikumi statistiskās informācijas daļai, kas ir nepieciešama pasākuma novērtēšanai neatbilst apstiprinātā 8.3.5.SAM rādītājiem. IZM ir noteikusi citus rādītājus, kuri ir iekļauti darbības programmā un tās papildinājumā, paredzot attiecīgu datu uzkrāšanu.

SAM stratēģijas Baltijas jūras reģionam (ESSBJR) projektu finansēšanas iespējas

Saskaņā ar Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" minēto, pasākuma ietvaros koordinācija ar ESSBJR nav paredzēta.

¹ http://www.esfondi.lv/upload/Petijumi_un_izvertejumi/apraksti/Petijuma_izvertesanas_zinojums_31012014.pdf (309., 317. lp)

Izglītības un zinātnes ministres vietā – iekšlietu ministrs,
satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis