Ministru kabineta noteikumi Nr. 12

Rīgā 2016. gada 5. janvārī (prot. Nr. 1 20. §)

Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma
2. panta 1. punkta "a" apakšpunktu un 17. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu (turpmāk – sēklas) tirdzniecības kārtību, kā arī institūciju, kas kontrolē sēklas ievešanu no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

2. Noteikumi neattiecas uz sēklām, kas paredzētas izvešanai (eksportam) uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

3. Sēklas ieved, audzē un tirgo saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augu karantīnu.

4. Izdevumus, kas saistīti ar sēklas lauku apskati, vīrusu pēcpārbaudi, augu karantīnas organismu noteikšanu ražā un augsnes paraugos, kartupeļu bumbuļu analīzi to kvalitātes noteikšanai, kā arī etiķetes – augu pases – izgatavošanu, sedz attiecīgā persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – dienests) maksas pakalpojumu cenrādi.

II. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju, ievedēju un tirgotāju reģistrācija

5. Dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus, ievedējus un tirgotājus Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā (turpmāk – reģistrs).

6. Lai reģistrētos reģistrā, persona iesniedz dienestā iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam un šādus dokumentus:

6.1. sēklaudzētājs – sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānu, norādot platību (ha) un informāciju par lauku vēstures kārtošanu;

6.2. sēklu tirgotājs un ievedējs – informāciju par tirdzniecībai paredzēto sēklu izcelsmi, norādot sadarbības partnerus.

7. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas nosūta personai paziņojumu par iesnieguma saņemšanu un tā izskatīšanas termiņu.

8. Ja dienests mēneša laikā pēc visu šo noteikumu 6. punktā minēto dokumentu saņemšanas nav informējis personu par tās reģistrāciju vai par atteikumu to reģistrēt, uzskatāms, ka dienests personu ir reģistrējis, piemērojot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzēto noklusējumu.

9. Dienests reģistrā norāda šādu informāciju par reģistrā iekļauto personu:

9.1. reģistrācijas kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda personas adresi (pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes – reģistrācijas kārtas numuru;

9.2. juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu;

9.3. juridiskai personai – juridisko adresi, fiziskai personai – dzīvesvietas adresi;

9.4. darbības veidu;

9.5. sugu grupu, ar kuru tiek veiktas darbības;

9.6. kontaktinformāciju (piemēram, tālruņa numuru, elektroniskā pasta adresi).

10. Pēc personas pieprasījuma dienests elektroniska vai papīra dokumenta formā izsniedz reģistrācijas apliecību atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam.

11. Dienests savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par reģistrētajām personām, norādot nosaukumu, adresi un tālruņa numuru juridiskām personām un vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru fiziskām personām, kā arī darbības veidu.

12. Dienests pieņem lēmumu par personas reģistrācijas anulēšanu, ja:

12.1. reģistrētā persona ir iesniegusi iesniegumu par reģistrācijas anulēšanu;

12.2. atkārtoti konstatēta šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā minēto prasību neievērošana un par to ir sagatavots attiecīgs akts;

12.3. dienests konstatē, ka persona ir svītrota no komercreģistra.

13. Lai izdarītu izmaiņas reģistrā, reģistrētā persona dienestā iesniedz saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu noformētu iesniegumu, tajā norādot nepieciešamās izmaiņas.

14. Ja izmaiņas reģistrā saistītas ar reģistrētās personas darbības veida maiņu, iesniegumam pievieno šo noteikumu 6.1. vai 6.2. apakšpunktā minēto informāciju.

15. Dienests triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izdara izmaiņas reģistrā.

16. Informāciju par personu reģistra arhīva datubāzē dienests saglabā sešus gadus pēc reģistrācijas anulēšanas.

III. Sēklu kategorijas

17. Sēklas iedala šādās kategorijās:

17.1. pirmsbāzes sēklas;

17.2. bāzes sēklas;

17.3. sertificētās sēklas.

18. Pirmsbāzes sēklas:

18.1. ir iegūtas no šo noteikumu 19. punktā minētajām prasībām atbilstošiem identificētiem mātesaugiem, izmantojot šādas metodes:

18.1.1. mikropavairošanas (in vitro) metodi, īsā periodā laboratorijā izaudzējot lielu daudzumu augu mēģenēs vai mikrobumbuļus un izmantojot diferencētus veģetatīvos pumpurus vai meristēmu audus;

18.1.2. klonu atlases metodi;

18.2. ir audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes un fitosanitārā stāvokļa uzturēšanai;

18.3. ir paredzētas bāzes (S, SE, E) un sertificētu (A, B) sēklu ražošanai;

18.4. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām pirmsbāzes sēklām noteiktajām šķirnes tīrības prasībām, tām nav konstatēti šo noteikumu 3. pielikumā minētie augu karantīnas organismi, kā arī sēklaudzēšanas stādījumu un sēklu partijas kvalitāte atbilst šajos noteikumos pirmsbāzes sēklām noteiktajām prasībām;

18.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

19. Dienests veic mātesaugu oficiālo pārbaudi, lai atzītu tos par brīviem no šo noteikumu 4. pielikumā minētajiem kaitīgajiem organismiem. Selekcionārs vai šķirnes uzturētājs mātesaugus uztur, ievērojot šķirnes uzturēšanas shēmu.

20. Ja izmantota mikropavairošanas metode, pirmsbāzes sēklas iedala šādās paaudzēs:

20.1. sīkbumbuļi (PBTC), ko selekcionārs vai šķirnes uzturētājs iegūst noslēgtā objektā augu augšanas substrātā, kurā nav konstatēta zeltainā kartupeļu cistu nematode Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un bālā kartupeļu cistu nematode Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācija), izstādot no mātesauga pavairotus augus no mēģenēm vai mikrobumbuļus;

20.2. pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB1), ko iegūst no sīkbumbuļiem (PBTC);

20.3. otrās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB2), ko iegūst no pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB1);

20.4. trešās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB3), ko iegūst no otrās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB2);

20.5. ceturtās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB4), ko iegūst no trešās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB3).

21. Ja izmantota klonu atlases metode, pirmsbāzes sēklas iedala šādās paaudzēs:

21.1. pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB1), ko iegūst no šķirnei tipiskiem izlases ceriem – mātesaugiem – atlasītiem bumbuļiem;

21.2. otrās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB2), ko iegūst no pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB1);

21.3. trešās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB3), ko iegūst no otrās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB2);

21.4. ceturtās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB4), ko iegūst no trešās paaudzes pirmsbāzes sēklām (PB3).

22. Bāzes sēklas:

22.1. ir iegūtas no pirmsbāzes sēklām;

22.2. ir audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes un fitosanitārā stāvokļa uzturēšanai;

22.3. ir paredzētas sertificētu (A, B) sēklu ražošanai;

22.4. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām bāzes sēklu šķirnes tīrības prasībām, tām nav konstatēti šo noteikumu 3. pielikumā minētie augu karantīnas organismi, un sēklaudzēšanas stādījumu un sēklu partijas kvalitāte atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

22.5. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

23. Bāzes sēklām ir šādas paaudzes:

23.1. pirmās paaudzes bāzes sēklas (S), ko iegūst no pirmsbāzes sēklām;

23.2. otrās paaudzes bāzes sēklas (SE), ko iegūst no bāzes sēklām (S) vai pirmsbāzes sēklām;

23.3. trešās paaudzes bāzes sēklas (E), ko iegūst no bāzes sēklām (SE) vai pirmsbāzes sēklām.

24. Sertificētas sēklas:

24.1. ir iegūtas tieši no bāzes sēklām vai augstākas kategorijas sēklām;

24.2. ir audzētas selekcionāra vai šķirnes uzturētāja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes un fitosanitārā stāvokļa uzturēšanai;

24.3. saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likumu un šiem noteikumiem ir atzītas par atbilstošām sertificētām sēklām noteiktajām šķirnes tīrības prasībām, tām nav konstatēti šo noteikumu 3. pielikumā minētie augu karantīnas organismi, un sēklaudzēšanas stādījumu un sēklu partijas kvalitāte atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

24.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā ir dienesta uzraudzībā.

25. Sertificētām sēklām ir šādas paaudzes:

25.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (A), ko iegūst no trešās paaudzes bāzes sēklām (E) vai no augstākas kategorijas sēklām;

25.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (B), ko iegūst no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (A) vai no augstākas kategorijas sēklām un kas nav paredzētas tālākai sēklaudzēšanai.

IV. Prasības sēklaudzēšanai

26. Sēklaudzēšanas laukus izvieto tikai pēc piemērotiem priekšaugiem. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēsturē, kurā norādīta lauku izvietojuma shēma, informācija par konkrētajā laukā izlietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

27. Sēklu atļauts audzēt laukos, kuros:

27.1. nav konstatēta zeltainās kartupeļu cistu nematodes Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un bālās kartupeļu cistu nematodes Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācija) klātbūtne augsnē un nav noteikti fitosanitārie pasākumi, kas ierobežo kartupeļu audzēšanu;

27.2. pēdējo triju gadu laikā nav audzēti kartupeļi un citi nakteņu dzimtas augi, un to apliecina ieraksts lauku vēsturē.

28. Audzējot dažādu šķirņu, kategoriju vai paaudžu sēklu vai nesertificētu sēklu, stādījumus izvieto tā, lai sēklu novākšanas laikā nebūtu iespējama to sajaukšanās.

29. Ja sēklaudzētājs kartupeļus audzē arī citiem mērķiem (pārtikai, pārstrādei, lopbarībai):

29.1. visā saimniecībā esošajā kartupeļu audzēšanas platībā pirms kartupeļu stādīšanas pārbauda zeltainās kartupeļu cistu nematodes Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un bālās kartupeļu cistu nematodes Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācija) klātbūtni augsnē;

29.2. visā saimniecībā iegūtajā kartupeļu ražā pārbauda kartupeļu gaišās gredzenpuves Clavibacter michiganensis subsp. sepedonicus un kartupeļu tumšās gredzenpuves Ralstonia solanacearum klātbūtni.

V. Sēklaudzēšanas lauku apskate

30. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām un noteiktu stādījumu kvalitāti saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumā minētajām prasībām, dienesta inspektors veic sertifikācijai paredzēto sēklaudzēšanas lauku apskati.

31. Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1. jūnijam iesniedz dienestā lauku apskates iesniegumu (6. pielikums).

32. Dienesta inspektors pārbauda:

32.1. vai lauku apskates iesniegumā ir norādīta visa šo noteikumu 6. pielikumā minētā informācija;

32.2. šo noteikumu 34. punktā minētos sēklu kvalitāti apliecinošos dokumentus un ierakstus lauku vēsturē. Sēklu sertifikāta derīguma termiņu nepārbauda;

32.3. šķirnes atbilstību Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajām prasībām par sēklu sertifikāciju;

32.4. vai sēklaudzēšanai izmantotajos laukos nav konstatētas zeltainās kartupeļu cistu nematodes Globodera rostochiensis (Wollenweber) Behrens un bālās kartupeļu cistu nematodes Globodera pallida (Stone) Behrens (Eiropas populācija) un vai laukiem nav noteikti fitosanitārie pasākumi, kas ierobežo kartupeļu audzēšanu.

33. Ja nav ievērotas šo noteikumu 32. punktā minētās prasības, dienesta inspektors triju darbdienu laikā pēc pārbaudes par to rakstiski informē sēklaudzētāju, norādot nepilnības, un pieprasa tās novērst septiņu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

34. Izstādīto sēklu kvalitāti apliecina:

34.1. Latvijā sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai augu pase, kas satur visu etiķetes informāciju un ir oficiālas etiķetes krāsā ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti", un sēklas sertifikāts;

34.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai augu pase, kas satur visu etiķetes informāciju un ir oficiālas etiķetes krāsā ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

34.3. Šveicē sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete, ko izsniegusi attiecīgās valsts pilnvarotā institūcija, un fitosanitārais sertifikāts.

35. Dienesta inspektors pieņem lēmumu atteikt lauku apskati, stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu jau pirms lauku apskates un triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas paziņo to sēklaudzētājam, ja:

35.1. nav izsniegti dokumenti, kas apliecina, ka sēklaudzēšanas lauks ir brīvs no šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minētajiem augu karantīnas organismiem;

35.2. šo noteikumu 33. punktā norādītajā termiņā nav novērsti attiecīgie trūkumi;

35.3. nav izstādītās sēklas kvalitāti apliecinošu dokumentu vai tie neatbilst šo noteikumu 34. punktā minētajiem nosacījumiem;

35.4. pārbaudot ierakstus lauku vēsturē, ir konstatēti šo noteikumu 26. punktā minēto prasību pārkāpumi vai neatbilstība lauku apskates iesniegumā norādītajai informācijai;

35.5. nav lauku vēstures;

35.6. lauku apskates iesniegums ir iesniegts pēc šo noteikumu 31. punktā minētā termiņa un augi sasnieguši tādas fenoloģiskās attīstības fāzes, kad vairs nav iespējams konstatēt šķirņu atšķirīgās morfoloģiskās pazīmes;

35.7. šķirne neatbilst Sēklu un šķirņu aprites likumā minētajiem nosacījumiem par sēklu sertifikāciju.

36. Lauka apskati veic tādā kartupeļu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības un visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību, kā arī konstatēt ar slimībām inficētos augus. Lauku apskates laiku un skaitu katrā konkrētā gadījumā nosaka dienesta inspektors. Lauka apskati veic pēc sēklaudzētāja paziņojuma par stādījuma gatavību apskatei.

37. Veģetācijas periodā vizuālo lauka apskati veic vismaz:

37.1. vienu reizi, ja paredzēts iegūt pirmsbāzes kategorijas sīkbumbuļus (PBTC), vai kartupeļu masveida ziedēšanas laikā, ja paredzēts iegūt sertificētas kategorijas sēklas (A, B);

37.2. trīs reizes, ja paredzēts iegūt pirmsbāzes kategorijas sēklas (PB1, PB2, PB3, PB4):

37.2.1. pirmo reizi, kad augi sasnieguši 15–20 centimetru garumu;

37.2.2. otro reizi – kartupeļu masveida ziedēšanas laikā;

37.2.3. trešo reizi, kad masveida ziedēšana ir beigusies, pirms lakstu novākšanas, bet ne agrāk kā divas nedēļas pēc otrās reizes;

37.3. divas reizes, ja paredzēts iegūt bāzes kategorijas sēklas (S, SE, E):

37.3.1. pirmo reizi – kartupeļu masveida ziedēšanas laikā;

37.3.2. otro reizi, kad masveida ziedēšana ir beigusies, pirms lakstu novākšanas, bet ne agrāk kā divas nedēļas pēc otrās reizes.

38. Lauku apskates laikā dienesta inspektors vispirms pārliecinās par stādījumā esošās šķirnes identitāti (atbilstību oficiālajam šķirnes aprakstam). Ja šķirnes identitāte neatbilst pieteiktajam šķirnes nosaukumam, dienesta inspektors stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu.

39. Apskatāmo kartupeļu augu skaits sēklaudzēšanas stādījumos atkarībā no lauka platības ir noteikts šo noteikumu 7. pielikumā.

40. Ja kartupeļu sēklaudzēšanas stādījumā ir mazāk augu, nekā noteikts šo noteikumu 7. pielikumā, apskata visus augus. Lauku apskates rezultātus aprēķina no faktiski apskatīto augu skaita.

41. Lauka apskatē inspektors novērtē lauka lielumam atbilstošu paraugrindu skaitu, ko izvēlas, ejot pa lauku lauzītas diagonāles veidā un ievērojot vienmērīgus attālumus.

42. Stādījuma kvalitāte uzskatāma par neatbilstošu, ja kaut viens no šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem rādītājiem pārsniedz attiecīgo procentuālo daudzumu. Ja attiecīgais kvalitātes rādītājs ir 0 procenti, kartupeļu laukā nav pieļaujama šo noteikumu 5. pielikumā minēto augu klātbūtne neatkarīgi no tā, vai augs ar konkrētām pazīmēm ir konstatēts apskatāmajā paraugrindā.

43. Ja lauku apskatē konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai stādījuma neatbilstību attiecīgajai sēklu kategorijai, dienesta inspektors sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ievērojot šajos noteikumos paredzēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību.

44. Ja lauku apskatē konstatētās neatbilstības ir iespējams novērst, pēc dienesta inspektora norādījumu izpildes un sēklaudzētāja iesnieguma saņemšanas lauku apskati veic atkārtoti, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc iepriekšējās lauku apskates.

45. Ja šo noteikumu 44. punktā minētajā termiņā norādījumi nav izpildīti, dienesta inspektors sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai, ievērojot šajos noteikumos paredzēto sēklas kategoriju iegūšanas kārtību, un turpmākās lauku apskates veic atbilstoši šo noteikumu 37. punktam.

46. Ja lauku apskatē konstatē, ka stādījums atbilst šo noteikumu prasībām, dienesta inspektors pieņem lēmumu par tā atbilstību attiecīgās kategorijas sēklu ieguvei.

47. Ja stādījums neatbilst šo noteikumu IV nodaļā un 5. pielikumā minētajām prasībām, dienests stādījumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un pieņem lēmumu par stādījuma neatbilstību sēklu iegūšanai.

48. Triju darbdienu laikā pēc pēdējās lauku apskates dienesta inspektors, pamatojoties uz lauku apskates rezultātiem, pieņem lēmumu par stādījumu atbilstību sēklu iegūšanai, kā arī sagatavo un izsniedz sēklaudzētājam kartupeļu sēklaudzēšanas lauku apskates protokolu saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu. Viens protokola eksemplārs paliek dienestā.

VI. Sēklas kartupeļu vīrusu pēcpārbaude

49. Sēklas vīrusu pēcpārbaudi vīrusu infekcijas pakāpes noteikšanai laboratorijā veic pirmsbāzes un bāzes sēklām.

50. Dienesta inspektors ne agrāk kā septiņas dienas pēc tam, kad saņemts paziņojums par lakstu iznīcināšanu kartupeļu stādījumā, paņem paraugus sēklas vīrusu pēcpārbaudei. Sēklaudzētāja pienākums ir rakstiski informēt dienestu par lakstu iznīcināšanas datumu.

51. Dienesta inspektors izvēlas paraugrindu skaitu tā, lai vienmērīgi noklātu visu lauka platību vai siltumnīcu, un ņem pa vienam bumbulim no vismaz pieciem pēc kārtas augošiem ceriem, iegūstot vidējo 120 bumbuļu sēklas paraugu vīrusu pēcpārbaudei.

52. Sēklas vīrusu pēcpārbaudes paraugu ievieto tīrā, gaisu caurlaidīgā tarā un to aizzīmogo.

53. Vīrusu noteikšanai izmanto starptautiski atzītas metodes.

54. Vīrusu pēcpārbaudes rezultātus izsniedz piecu mēnešu laikā pēc paraugu ņemšanas.

55. Sēklu kvalitātes prasības sēklas vīrusu pēcpārbaudē noteiktas šo noteikumu 9. pielikumā.

56. Ja dienests, novērtējot šo noteikumu VII nodaļā minēto sēklas partijas kvalitāti, konstatē sēklas vīrusu pēcpārbaudes paraugu neatbilstību vērtējamai sēklu kategorijai, tad sēklu partijas kategoriju samazina atbilstoši šo noteikumu 9. pielikumā minētajiem kvalitātes rādītājiem, ņemot vērā kategorijai pieļaujamo kopējo vīrusu daudzumu procentos.

57. Sēklas vīrusu pēcpārbaudes paraugā nedrīkst būt kartupeļu vārpstveida bumbuļu viroīds Potato spindle tuber pospiviroid (PSTVd).

VII. Sēklas partijas kvalitātes novērtēšana un karantīnas organismu noteikšana

58. Dienesta inspektors pēc ražas novākšanas ņem bumbuļu paraugu:

58.1. no nešķirotas sēklas partijas – šo noteikumu 3. pielikumā minēto augu karantīnas organismu noteikšanai;

58.2. no sagatavotas sēklas partijas – sēklu kvalitātes novērtēšanai atbilstoši šo noteikumu 10. un 11. pielikumam.

59. Augu karantīnas organismu noteikšanai ņem vienu 200 bumbuļu paraugu no katriem 50 000 kilogramiem un to testē atbilstoši normatīvajiem aktiem par augu karantīnu.

60. Sēklas partija ir vienā sagatavošanas procesā (reizē) sagatavotais viendabīgais (viena suga, viena šķirne, viena kategorija, viena izcelsme, viens lauku apskates protokols, vienāda kvalitāte) sēklas daudzums.

61. Sēklas kvalitātes novērtēšanai paraugu ņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga, tās novērtēšanu atsaka.

62. Par sēklu partijas neviendabīgumu liecina:

62.1. atšķirīgs sēklu partijas iesaiņojuma materiāls vai veids;

62.2. dažāds iesaiņojumu lielums sēklu partijā;

62.3. atšķirīgs marķējums un etiķetes vai atšķirīga informācija etiķetēs;

62.4. dažādu veidu zīmogojumi;

62.5. dažādu veidu sēklu apstrāde iesaiņojumos;

62.6. sēklas vizuālās atšķirības dažādos iesaiņojumos;

62.7. atšķirīgi piemaisījumi dažādos iesaiņojumos.

63. Sēklaudzētājs iesniedz dienestā sēklu kvalitātes un etiķešu izgatavošanas iesniegumu (12. pielikums).

64. Sēklu partijas kvalitātes novērtēšanas parauga ņemšanu un analīzes veic pēc tam, kad pabeigta vīrusu pēcpārbaude un karantīnas organismu klātbūtnes pārbaude visā novāktajā kartupeļu ražā.

65. Sēklu partijas kvalitātes novērtēšanas parauga lielums pirmsbāzes sēklai (PBTC) ir vismaz 200 bumbuļu, pārējām kategorijām – vismaz 400 bumbuļu.

66. Sēklu partijas masa, no kuras ņem paraugu, nav lielāka par 100 000 kilogramiem. Pieļaujamā novirze no sēklu partijas masas lieluma ir pieci procenti.

67. Pirms sēklu partijas kvalitātes novērtēšanas parauga ņemšanas dienesta inspektors:

67.1. iepazīstas ar:

67.1.1. lauka apskates protokolu, ja paraugs no sēklu partijas tiek ņemts pirmo reizi;

67.1.2. karantīnas organismu pārbaudes rezultātiem;

67.1.3. vīrusu pēcpārbaudes rezultātiem;

67.1.4. sēklu sertifikātu un iesaiņojuma etiķeti (augu pasi), ja paraugs no sēklu partijas tiek noņemts atkārtoti;

67.2. pārliecinās, vai partijas novietojums nodrošina ērtu pieeju katram saiņojumam un vai partijas daļa un katrs saiņojums ir noslēgts un etiķetēts.

68. Paraugu ņem un kvalitāti nosaka saskaņā ar šo noteikumu 13. un 14. pielikumā noteikto metodiku.

69. Dienesta inspektors ņem iegrābumu pēc nejaušas izlases principa vai pēc sistemātiska plāna. No katra iegrābuma ņemšanai izvēlētā iesaiņojuma ņem vismaz vienu iegrābumu, mainot iegrābumu ņemšanas vietas: no viena saiņojuma ņem augšdaļā, no otra – vidusdaļā, no trešā – apakšā. Ja sēklas materiāls atrodas lielos iesaiņojumos, iegrābumus ņem nejauši izvēlētās vietās un dziļumā.

70. Dienesta inspektors ir tiesīgs pieprasīt daļēji vai pilnībā izbērt kartupeļus no iesaiņojuma.

71. Pēc paraugu ņemšanas atvērtos saiņojumus sēklas īpašnieks noslēdz un paraugu ņēmējs noplombē.

72. Novērtējot bumbuļu izmēru, dienesta inspektors nosaka šādus rādītājus:

72.1. minimālo bumbuļu izmēru (milimetros);

72.2. maksimālo bumbuļu izmēru (milimetros);

72.3. atšķirību starp minimālo un maksimālo bumbuļu izmēru (milimetros);

72.4. to bumbuļu daudzumu, kuri ir mazāki par norādīto minimālo izmēru (procentos no kopējās masas);

72.5. to bumbuļu daudzumu, kuri ir lielāki par norādīto maksimālo izmēru (procentos no kopējās masas).

73. Konstatējot, ka sēklas kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, dienesta inspektors pieņem lēmumu par sēklas atbilstību attiecīgās kategorijas sēklu ieguvei.

74. Sēklas kvalitāte neatbilst prasībām, ja kaut viens no sēklas paraugu novērtēšanas rādītājiem neatbilst šo noteikumu 11. pielikumā minētajām prasībām.

VIII. Sēklu iesaiņošana

75. Saiņotājs iesaiņojuma materiālu izvēlas tā, lai:

75.1. nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos, kā arī sēklu nesajaukšanos;

75.2. iesaiņojums ir jauns, konteineri tīri un noslēgti, un tos nevar atvērt bez redzamām oficiālās etiķetes vai iesaiņojuma bojājuma pazīmēm.

76. Sēklu partiju noliktavā novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un paņemt paraugu.

IX. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana ar oficiālām etiķetēm

77. Sēklu iesaiņojuma oficiālās etiķetes ir stingrā dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 milimetri. Oficiālās etiķetes krāsa ir norādīta šo noteikumu 15. pielikumā. Oficiālā etiķete var būt ar auklas caurumu, uzlīmējama vai piešujama.

78. Noslēdzot sēklu iesaiņojumu, tā ārpusē piestiprina iepriekš nelietotu oficiālo etiķeti, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 16. pielikumam. Etiķeti var aizstāt ar augu pasi, ja tā satur visu oficiālajā etiķetē norādāmo informāciju.

79. Ja lieto oficiālo etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

80. Ja neizmanto uzlīmējamas vai nenoplēšamas oficiālās etiķetes vai zīmogojumu, iesaiņojumā ievieto dokumentu etiķetes krāsā. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt. Dokumentā norāda ražotāja reģistrācijas numuru reģistrā vai sēklu partijas numuru, kā arī ražotājvalsts nosaukumu un saiņošanas mēnesi un gadu.

81. Ja uz oficiālās etiķetes nav norādīta sēklas paaudze, attiecīgo sēklu uzskata par atbilstošu attiecīgās kategorijas zemākajai paaudzei.

82. Ja sēklas šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

83. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai veikta cita veida ķīmiskā apstrāde, to norāda etiķetē.

84. Sēklu iesaiņojumu etiķetē (arī atkārtoti) tikai dienesta inspektora uzraudzībā. Ja iesaiņojumu etiķetē atkārtoti, norāda atkārtotās etiķetēšanas mēnesi un gadu, kā arī institūciju, kas ir atbildīga par pārzīmogošanu.

85. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, attiecīgās sēklu partijas oficiālās etiķetes likvidē dienesta inspektora uzraudzībā.

86. Ja oficiālās etiķetes ir pasūtītas un saiņotājam piegādātas pirms sēklu saiņošanas un kvalitātes parauga ņemšanas, dienesta inspektors pārliecinās par oficiālo etiķešu izlietojumu, pārbaudot saiņojumu lielumu un skaitu. Ja dienesta inspektors konstatē, ka:

86.1. sēklu partijas glabāšanas vietā ir mazāk saiņojuma vienību nekā pasūtīto oficiālo etiķešu, dienesta inspektors nodrošina neizlietoto oficiālo etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu;

86.2. etiķetēto sēklu partiju uzglabāšanas vietā ir vairāk saiņojuma vienību nekā pasūtīto oficiālo etiķešu, dienesta inspektors neņem sēklu paraugu, kamēr nav nošķirtas iesaiņojuma vienības bez etiķetēm.

87. Ja sēklu partija ir etiķetēta ar oficiālajām sēklu saiņojuma etiķetēm, bet atkārtotā kvalitātes noteikšanā tiek konstatēts, ka sēklu partijas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, dienesta inspektors:

87.1. nekavējoties par to paziņo sēklu partijas īpašniekam un pārbauda sēklu partijas apriti;

87.2. nodrošina izlietoto etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

88. Ja etiķetēto sēklu partiju pārsaiņo cita lieluma saiņojuma vienībās vai veic sēklu partijas ķīmisko apstrādi, dienesta inspektors nodrošina etiķetētās partijas oficiālo etiķešu iznīcināšanu un sastāda par to aktu.

X. Sēklu tirdzniecība

89. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc tam, kad tās attiecīgi atzītas par pirmsbāzes, bāzes vai sertificētām sēklām. Ja tiek konstatēts, ka sēklu partija neatbilst šo noteikumu 11. pielikumā minētajām kvalitātes prasībām, sēklaudzētājam ir tiesības to pāršķirot. Pēc pāršķirošanas tiek veikta sagatavotās sēklas partijas kvalitātes novērtēšana un etiķetēšana.

90. Sēklu tirgo viendabīgā iesaiņojumā, kam pievienoti sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti.

91. Sēklaudzētājs, kuram ar kartupeļu pārstrādes uzņēmumu, kas ražo kartupeļu cieti vai čipsus, ir noslēgts līgums par konkrētu sēklas kartupeļu šķirņu pavairošanu, līgumā norādīto kartupeļu šķirņu sertificētas sēklas var pārdot nenoslēgtā konteinerā personām, kurām ir līgums ar attiecīgo kartupeļu pārstrādes uzņēmumu. Attiecīgais pārstrādes uzņēmums pirms sēklas kartupeļu partiju kvalitātes novērtēšanas dienestā iesniedz informāciju par konkrētām partijām, kas tiks tirgotas šādā veidā.

92. Sēklu nedrīkst pārdot, ja tā apstrādāta ar pretasnošanas līdzekļiem.

93. Pircējs zaudē tiesības izvirzīt pretenzijas sēklu tirgotājam par sēklu kvalitāti, ja viņš:

93.1. ir iegādājies sēklas bez šiem noteikumiem atbilstošas etiķetes vai augu pases;

93.2. ir mainījis sēklu iesaiņojumu;

93.3. ir iegādājies sēklas bez iesaiņojuma.

94. Sēklu uzglabā tādos apstākļos, kas pilnībā nodrošina tās kvalitatīvo īpašību saglabāšanos, nepieļaujot sajaukšanās iespēju vai citādu negatīvu iedarbību.

95. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē sēklas ievešanu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis.

96. Ja sēkla ir ievesta no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un tās daudzums pārsniedz divus kilogramus, ievedējs vai tirgotājs divu nedēļu laikā pēc sēklas kartupeļu ievešanas dienestam sniedz informāciju par sugu, šķirni, kategoriju, ražotājvalsti un kontroles institūciju, nosūtīšanas valsti, ievedēju vai tirgotāju, kā arī sēklas kartupeļu daudzumu un iesniedz fitosanitārā sertifikāta kopiju.

XI. Sēklu dokumentācija

97. Sēklu kvalitāti apliecinoši dokumenti ir:

97.1. Latvijā sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai augu pase, kas satur visu etiķetes informāciju un ir oficiālās etiķetes krāsā ar norādi "Eiropas Savienības tiesību akti" vai "ES tiesību akti", un sēklas sertifikāts (17. pielikums);

97.2. citā Eiropas Savienības dalībvalstī sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete vai augu pase, kas satur visu etiķetes informāciju un ir oficiālās etiķetes krāsā ar atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, un dokuments, kas apliecina iepirkto sēklu daudzumu;

97.3. Šveicē sertificētām sēklām – sēklu iesaiņojuma oficiālā etiķete, ko izsniegusi attiecīgās valsts pilnvarotā institūcija, un fitosanitārais sertifikāts.

98. Dienests izsniedz sēklas kartupeļu sertifikātu atbilstoši šo noteikumu 17. pielikumam, ja ir izpildītas šādas prasības:

98.1. visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

98.2. pirms tam ir veikta sēklaudzēšanas lauka apskate;

98.3. vīrusu pēcpārbaudē konstatēts, ka nav pārsniegts attiecīgajai kategorijai pieļaujamais kopējais vīrusu daudzums (procentos);

98.4. šo noteikumu 58.1. apakšpunktā minētajās pārbaudēs nav konstatēti augu karantīnas organismi.

99. Sēklas sertifikāta derīguma termiņš ir sertifikāta izsniegšanas gada 31. decembris.

100. Sēklas sertifikāta derīguma termiņš beidzas pirms šo noteikumu 99. punktā minētā termiņa, ja sēklu partija tiek pārsaiņota.

101. Ja sēklas kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests reģistrētajai personai izsniedz pārskatu par sēklas kvalitātes novērtēšanas rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 18. pielikumu. Sēklu sertifikātu vai pārskatu izsniedz triju darbdienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

102. Pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 18. pielikumu dienests izsniedz reģistrētajai personai, ja:

102.1. kāds no sēklu partijas pilnajā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem neatbilst attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām;

102.2. ir novērtēti tikai atsevišķi rādītāji.

103. Reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē attiecīgo sēklu sagatavošanas posmus un izmantošanas veidu, norādot konkrēti katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (tonnās). Komerciālos darījumos norāda arī pircēju. Ierakstu pareizību sēklu īpašnieks apliecina ar parakstu.

104. Reģistrētā persona, kas tirgo Latvijā sertificētas sēklas, pircējam pēc pieprasījuma izsniedz vienu no šādiem dokumentiem:

104.1. sēklu sertifikātu, ja sēklu sertifikāts sēklu tirgotājam ir izsniegts elektroniska dokumenta formā un pēdējais sēklu lietotājs ir tehniski nodrošināts tā saņemšanai;

104.2. sēklu sertifikāta kopiju ar aizpildītu II daļu, ja sēklu sertifikāts sēklu tirgotājam ir izsniegts papīra formā vai pēdējais sēklu lietotājs sertifikātu nevar saņemt elektroniski.

105. Sēklu tirgotājs, kas tirgo citās valstīs sertificēto sēklu, katru gadu iesniedz dienestā informāciju par Latvijā ievestajām sēklu partijām pa šķirnēm un kategorijām pēc stāvokļa attiecīgā gada 1. jūnijā, norādot sēklu partiju numurus un daudzumu, kā arī pievieno sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus vai to kopijas.

XII. Noslēguma jautājumi

106. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 12. augusta noteikumus Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 114. nr.; 2004, 69. nr.).

107. Sēklu sertificēšanu, kas uzsākta pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, veic atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 12. augusta noteikumiem Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi".

108. No 2015. ražas gada izstādītajām sēklām, kas sertificētas atbilstoši Ministru kabineta 2003. gada 12. augusta noteikumiem Nr. 446 "Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi", izpildot šajos noteikumos attiecīgajai kategorijai un paaudzei norādītās prasības, 2016. gadā iegūst šādas sēklu kategorijas un paaudzes:

108.1. no izlases sēklas (IS) – pirmās paaudzes pirmsbāzes (PB1) kategoriju;

108.2. no pirmās paaudzes pirmsbāzes (PB1) kategorijas – otrās paaudzes pirmsbāzes (PB2) kategoriju;

108.3. no otrās paaudzes pirmsbāzes (PB2) kategorijas –  trešās paaudzes pirmsbāzes (PB3) kategoriju;

108.4. no bāzes pirmās paaudzes (B1) kategorijas – otrās paaudzes bāzes (SE) kategoriju;

108.5. no otrās paaudzes bāzes (B2) kategorijas –  trešās paaudzes bāzes (E) kategoriju;

108.6. no pirmās paaudzes sertificēto (C1) sēklu kategorijas – otrās paaudzes sertificēto (B) sēklu kategoriju.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvas 2002/56/EK par sēklas kartupeļu tirdzniecību;

2) Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas direktīvas 2013/63/ES, ar kuru groza Padomes Direktīvas 2002/56/EK I un II pielikumu par minimālajām prasībām, kas jāievēro attiecībā uz sēklas kartupeļiem un sēklas kartupeļu partijām;

3) Komisijas 2014. gada 6. februāra Īstenošanas direktīvas 2014/20/ES, ar ko nosaka Savienības kategorijas bāzes un sertificētiem sēklas kartupeļiem un šīm kategorijām piemērojamos nosacījumus un apzīmējumus;

4) Komisijas 2014. gada 6. februāra Īstenošanas direktīvas 2014/21/ES, ar ko nosaka minimālos nosacījumus un Savienības kategorijas attiecībā uz pirmsbāzes sēklas kartupeļiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Iesnieguma saturs personas iekļaušanai vai izmaiņu veikšanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā

1. Informācija par personu:

1.1. juridiskai personai:

1.1.1. nosaukums;

1.1.2. juridiskā adrese;

1.1.3. reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

1.1.4. kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

1.1.5. pārstāvja vārds, uzvārds;

1.2. fiziskai personai:

1.2.1. vārds, uzvārds;

1.2.2. personas kods;

1.2.3. dzīvesvietas adrese;

1.2.4. kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

2. Darbības veids, ar kuru paredzēts nodarboties.

3. Ražotņu, noliktavu, veikalu un citu tirdzniecības vietu adrese (atrašanās vieta).

4. Atsauce uz pievienotajiem dokumentiem.

5. Valsts nodevas samaksas datums.

6. Datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "Datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistra reģistrācijas apliecības saturs

1. Institūcija, kas izsniegusi reģistrācijas apliecību.

2. Reģistrācijas apliecības numurs.

3. Informācija par Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrēto personu:

3.1. juridiskai personai:

3.1.1. nosaukums;

3.1.2. juridiskā adrese;

3.1.3. reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā;

3.2. fiziskai personai:

3.2.1. vārds, uzvārds;

3.2.2. personas kods;

3.2.3. dzīvesvietas adrese.

4. Reģistrētais darbības veids.

5. Reģistrācijas kods.

6. Apliecības izsniegšanas datums*, izsniedzēja paraksts* un zīmogs*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums", "paraksts" un "zīmogs" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Sēklas kartupeļu ražā nepieļaujamie augu karantīnas organismi

1. Kartupeļu gaišā gredzenpuve Clavibacter michiganensis subsp. Sepedonicus.

2. Kartupeļu tumšā gredzenpuve Ralstonia solanacearum.

3. Kartupeļu bumbuļu nematode Ditylenchus destructor.

4. Kolumbijas sakņu–pangu nematode Meloidogyne chitwoodi.

5. Neīstā Kolumbijas sakņu–pangu nematode Meloidogyne fallax.

6. Kartupeļu vēzis Synchytrium endobioticum.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Kartupeļu mātesaugiem nepieļaujamie kaitīgie organismi

1. Bakteriālā melnkāja Pectobacterium spp. un Dickeya spp. (sin. Erwinia spp.).

2. Kartupeļu lapu ritināšanās vīruss (Potato leafroll virus, PLRV).

3. Kartupeļu vīruss A (Potato A potyvirus, PVA).

4. Kartupeļu vīruss M (Potato M carlavirus, PVM).

5. Kartupeļu vīruss S (Potato S carlavirus, PVS).

6. Kartupeļu vīruss X (Potato X potexvirus, PVX).

7. Kartupeļu vīruss Y (Potato Y potyvirus, PVY).

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

5. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Kartupeļu sēklaudzēšanas stādījumu lauku apskates kvalitātes rādītāji (nosaka vizuāli)

Nr. p. k.	Kvalitātes rādītāji	Pirmsbāzes sēkla (%)		Bāzes sēkla (%)			Sertificēta sēkla (%)
		PBTC	PB1; PB2; PB3; PB4	S	SE	E	A	B
1.	Šķirnei netipisko augu skaits un citu šķirņu augu skaits nepārsniedz	0	0,01	0,1	0,1	0,1	0,2	0,5
2.	Augu skaits ar mozaīkas pazīmēm vai lapu ritināšanās vīrusa pazīmēm, ne vairāk kā	0	0,1	0,2	0,5	0,8	2,0	6,0
3.	Augu skaits ar melnkājas pazīmēm, ne vairāk kā	0	0	0,1	0,5	1,0	2,0	4,0

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Lauku apskates iesnieguma saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

3. Informācija par iestādīto sēklu:

3.1. šķirne;

3.2. sēklas materiāla kategorija;

3.3. aizsargātai šķirnei – licences līguma numurs un derīguma termiņš;

3.4. sēklas daudzums (kg);

3.5. sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, sēklu partijas numurs).

4. Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

4.1. lauka nosaukums vai numurs;

4.2. lauka platība (ha).

5. Stādīšanas datums un gads.

6. Informācija par priekšaugiem.

7. Testēšanas pārskats par augu karantīnas organismu klātbūtni augsnē –numurs un datums.

8. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

7. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Sēklas kartupeļu vizuāli apskatāmo augu skaits sēklaudzēšanas stādījumos atkarībā no lauka platības

1. Ja paredzēts iegūt pirmsbāzes sīkbumbuļu (PBTC) kategorijas sēklas kartupeļus, aizsargātas teritorijas (siltumnīcas) apskatē inspektors novērtē visus augus, lai nodrošinātu apskatīto augu atbilstību šajos noteikumos minētajām stādījumu kvalitātes rādītāju prasībām.

2. Lauka apskatē inspektors novērtē lauka lielumam atbilstošu paraugrindu skaitu:

Apskatāmā platība (ha)	Apskatāmo paraugrindu skaits (gab)*
līdz 5	20
5–10	30
10–20	40
vairāk par 20	50

Piezīme. * Ja vagu skaits ir mazāks nekā nepieciešamo paraugrindu skaits, inspektors veic aprēķinus, lai nodrošinātu apskatīto augu atbilstību šā pielikuma prasībām.

3. Katrā paraugrindā pēc kārtas vērtē minimālo apskatāmo augu skaitu:

3.1.  50 augu – ja paredzēts iegūt pirmsbāzes (PB1, PB2, PB3, PB4) vai bāzes (S, SE, E) kategorijas sēklas;

3.2.  25 augus – ja paredzēts iegūt sertificētas (A, B) kategorijas sēklas.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

8. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Kartupeļu sēklaudzēšanas lauku apskates protokola saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Lauku apskates protokola numurs.

3. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Informācija par izstādīto sēklu:

4.1. suga;

4.2. šķirne;

4.3. izstādītās sēklas kategorija;

4.4. partijas numurs;

4.5. sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments (dokumenta nosaukums, numurs, izsniegšanas datums, institūcija, kas izdevusi dokumentu).

5. Informācija par sēklaudzēšanas lauku:

5.1. lauka nosaukums vai numurs;

5.2. platība (ha);

5.3. priekšaugi.

6. Informācija par citām kartupeļu šķirnēm saimniecībā (ir vai nav; ja ir, norādīt šķirni un kategoriju).

7. Informācija par lauka apskates rezultātiem:

7.1. šķirnes identitāte (atbilst vai neatbilst);

7.2. vispārējais stādījuma stāvoklis;

7.3. zāļainība (liela, vidēja vai maza), nezāles;

7.4. kaitēkļi un slimības;

7.5. citu šķirņu un šķirnei netipisko augu skaits;

7.6. stādījuma atbilstība prasībām.

8. Lēmums par šķirnes stādījumu atbilstību sēklu iegūšanai.

9. Protokola izsniegšanas datums*, dienesta inspektora apliecības numurs un paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

9. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Pēcpārbaudes kvalitātes prasības sēklas kartupeļiem

Pēcpārbaudē pieļaujamo vīrusu daudzums (procentos) sēklas kartupeļiem nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus:

Nr. p. k.	Vīruss	Pirmsbāzes sēkla (%)		Bāzes sēkla (%)			Sertificēta sēkla (%)
		PBTC	PB1; PB2; PB3; PB4	S	SE	E	A	B
1.	PVY; PVM; PLRV; PVA; PVS; PVX	0	0,5	–	–	–	–	–
2.	PVY; PLRV	–	–	1,0	2,0	4,0	–	–
3.	PVY; PLRV	–	–	–	-	-	8,0	10,0

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

10. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Sēklas kartupeļu bumbuļu izmērs

Sēklu kvalitātes novērtēšanā ņem vērā šādus rādītājus:

1. Minimālais bumbuļu izmērs jebkuras kategorijas sēklām (izņemot PBTC) nav mazāks par 25 x 25 mm sieta kvadrātveida acīm un šķirnēm, kuru bumbuļu garums vidēji ir vismaz divreiz lielāks par lielāko platumu, sieta kvadrātveida acīm jābūt vismaz 25 mm. Ja bumbuļu izmērs ir lielāks par 35 x 35 mm, starpību starp lielāko un mazāko izmēru izsaka skaitļos, kas dalās ar pieci.

2. Vienā partijā atšķirība starp lielāko un mazāko bumbuļu izmēru nepārsniedz 25 mm starp divām izmantoto sietu kvadrātveida acu malām.

3. Vienā partijā pēc masas nedrīkst būt vairāk par 3 % bumbuļu, kuri ir mazāki par etiķetē norādīto minimālo izmēru, vai vairāk par 3 % bumbuļu, kuri ir lielāki par etiķetē norādīto maksimālo izmēru.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

11. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Kvalitātes rādītāji sēklas kartupeļu partijām

Nr. p. k.	Kvalitātes rādītājs	Pieļaujamais daudzums (% no masas)
		Pirmsbāzes sēkla		Bāzes sēkla			Sertificēta sēkla
		PBTC	PB1; PB2; PB3; PB4	S	SE	E	A	B
1.	Augsne un citi piemaisījumi	0	1,0	1,0	1,0	1,0	2,0	2,0
2.	Sausā puve un slapjā puve, izņemot gaišo gredzenpuvi vai tumšo gredzenpuvi	0	0,2	0,5	0,5	0,5	0,5	0,5
3.	tai skaitā slapjā puve			0,2	0,2	0,2	0,2	0,2
4.	Bumbuļi ar ārējiem bojājumiem, tai skaitā nepareizas formas vai mehāniski bojāti bumbuļi	0	3,0	3,0	3,0	3,0	3,0	3,0
5.	Parastais kraupis, ja brūces aizņem vairāk nekā 1/3 bumbuļu virsmas	0	5,0	5,0	5,0	5,0	5,0	5,0
6.	Kopējais pieļaujamais daudzums ar sauso, slapjo puvi, parasto kraupi un ārējiem bojājumiem	0	6,0	6,0	6,0	6,0	8,0	8,0
7.	Melnais kraupis, ja sklerociji pārklāj vairāk nekā 1/10 bumbuļu virsmas	0	1,0	5,0	5,0	5,0	5,0	5,0
8.	Irdenais kraupis, ja sklerociji pārklāj vairāk nekā 1/10 bumbuļu virsmas	0	1,0	3,0	3,0	3,0	3,0	3,0
9.	Pārliekas dehidrācijas vai sudrabotā kraupja izraisītas dehidrācijas pazīmes	0	0,5	1,0	1,0	1,0	1,0	1,0

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

12. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Sēklu parauga noņemšanas, sēklu kvalitātes un oficiālo etiķešu izgatavošanas iesnieguma saturs

1. Atbildīgā institūcija.

2. Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētās personas nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

3. Informācija par sēklām:

3.1. suga;

3.2. šķirne;

3.3. kategorija;

3.4. ražas gads;

3.5. sēklu masa (kg).

4. Informācija par iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļiem:

4.1. iesaiņojuma veids;

4.2. iesaiņojuma lielums;

4.3. iesaiņojuma vienību skaits sēklu partijā;

4.4. glabāšanas vieta;

4.5. glabāšanas veids.

5. Sēklu izcelsmi apliecinošs dokuments (nosaukums, numurs, izdošanas datums, institūcija, kas izdevusi dokumentu).

6. Informācija par ķīmisko apstrādi.

7. Parauga ņemšanas mērķis.

8. Nepieciešamās sēklu kvalitātes analīzes.

9. Nepieciešamo oficiālo etiķešu skaits.

10. Iesniegšanas datums*, iesniedzēja vārds, uzvārds, paraksts*.

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

13. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Paraugu ņemšanas metodika sēklas kartupeļu partijas kvalitātes novērtēšanai

1. Sēklas kartupeļu paraugu ņemšana:

1.1. saiņojumiem līdz 60 kg paraugu ņem 3% saiņojuma vienību, bet ne mazāk kā 5 saiņojumiem;

1.2. ja partijā ir līdz 5 saiņojuma vienībām, tad no katras saiņojuma vienības ņem vienādu skaitu bumbuļu, lai veidotos šo noteikumu 65. punktā norādītais parauga lielums;

1.3. ja partijā ir no 5 līdz 183 saiņojuma vienībām, tad ņem pa 80 bumbuļiem no 5 saiņojuma vienībām, kuras izvēlas pēc nejaušības principa;

1.4. ja partijā ir vairāk par 183 saiņojuma vienībām, saiņojuma vienību skaitu, no kurām jāņem paraugs, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P = (M : 100) x 3, kur

P – saiņojuma vienību skaits, no kurām jāņem paraugs;

M – saiņojuma vienību skaits partijā.

Pēc tam, rezultātu apaļojot uz augšu, aprēķina, cik bumbuļu jāņem no katras izvēlētās saiņojuma vienības, izmantojot šādu formulu:

B = D : P, kur

B – no vienas saiņojuma vienības noņemamais bumbuļu skaits;

D – parauga lielums pirmsbāzes sēklas (PBTC) kategorijai – vismaz 200 bumbuļu; pārējām kategorijām parauga lielums ir vismaz 400 bumbuļu;

P – saiņojuma vienību skaits, no kurām jāņem paraugs.

2. Ja saiņojumi ir lielāki par 60 kg, paraugu noņem vismaz 20 % saiņojumu, bet ne mazāk kā 3 saiņojumiem:

2.1. ja partijā ir līdz 3 saiņojumiem, no katra saiņojuma ņem vienādu skaitu bumbuļu, lai veidotos šo noteikumu 65. punktā norādītais parauga lielums;

2.2. ja partijā ir no 3 līdz 15 saiņojumiem, tad ņem pa 134 bumbuļiem no 3 saiņojuma vienībām, kuras izvēlas pēc nejaušības principa;

2.3. ja partijā ir vairāk par 15 saiņojuma vienībām, saiņojuma vienību skaitu, no kurām jāņem paraugs, rezultātu apaļojot uz augšu, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

P = (M : 100) x 20, kur

P – saiņojumu skaits, no kuriem jāņem paraugs;

M – saiņojumu skaits partijā.

Pēc tam, rezultātu apaļojot uz augšu, aprēķina, cik bumbuļu jāņem no katra izvēlētā saiņojuma, izmantojot šādu formulu:

B = D : P, kur

B – no vienas saiņojuma vienības noņemamais bumbuļu skaits;

D – parauga minimālais lielums;

P – saiņojuma vienību skaits, no kurām jānoņem paraugs.

3. No sabērumiem paraugu ņem sēklas materiāla pārkraušanas laikā. Ja tas nav iespējams, pēc nejaušības principa veido iegrābumus, atlasot bumbuļus no sabēruma virsmas un sabēruma iekšienes, cik tas ir sasniedzams.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

14. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Sēklas kartupeļu kvalitātes noteikšanas metodika

1. Sēklas kartupeļu paraugā nosaka:

1.1. zemes un citu piemaisījumu saturu;

1.2. tīro kartupeļu bumbuļu parauga masu.

2. Tīro kartupeļu bumbuļu paraugu, apskatot katru bumbuli, sadala šādās daļās:

2.1. ar sauso vai slapjo puvi inficēti bumbuļi procentuāli no tīro kartupeļu bumbuļu parauga masas;

2.2. ar parasto kraupi inficēti bumbuļi, ja brūce aizņem vairāk nekā 1/3 bumbuļu virsmas, procentuāli no tīro kartupeļu bumbuļu parauga masas;

2.3. bumbuļi ar ārējiem bojājumiem un augšanas kroplībām. Ārējie bojājumi jāuzskaita, ja tie pārsniedz 5 mm dziļumu. Ja rodas šaubas par defekta veidu vai tā dziļumu, tad bumbuli pārgriež pa lielāko defekta vietu tā, lai veidotos lielākais griezuma laukums. Nosaka procentuāli no tīro kartupeļu bumbuļu parauga masas;

2.4. ar melno kraupi inficēti bumbuļi, ja sklerociji pārklāj vairāk nekā 1/10 bumbuļu virsmas, procentuāli no tīro kartupeļu bumbuļu parauga masas;

2.5. veseli kartupeļu bumbuļi procentuāli no tīro kartupeļu bumbuļu parauga masas.

3. Ja uz viena bumbuļa konstatē vairākus bojājumu veidus, tad uzskaita to, kas visvairāk samazina sēklas materiāla kvalitāti.

4. Katru izdalīto daļu, izņemot veselos bumbuļus, nosver un aprēķina noteiktos kvalitātes rādītājus procentuāli no tīro kartupeļu bumbuļu parauga masas.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

15. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Sēklas kartupeļu iesaiņojuma oficiālās etiķetes krāsa

Nr. p. k.	Sēklu kategorija	Oficiālās etiķetes krāsa
1.	Pirmsbāzes sēklas (PB)	Balta ar diagonālu violetu svītru
2.	Bāzes sēklas (B)	Balta
3.	Sertificētas sēklas (C)	Zila

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

16. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Oficiālās etiķetes un zīmogojuma saturs

1. Atsauce uz Eiropas Savienības tiesību aktiem (var lietot "ES tiesību akti").

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums vai to abreviatūra.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Ražotāja reģistrācijas numurs.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā sēklu neto masa.

7. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

8. Kategorija, klase, paaudze.

9. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads. Ja iesaiņojums noslēgts atkārtoti, norāda noslēgšanas datumu, kā arī atbildīgās institūcijas nosaukumu.

10. Ja šķirne ir ģenētiski modificēta, norāde "Ģenētiski modificēta šķirne".

11. Bumbuļu izmērs.

12. Norāde par augu aizsardzības līdzekļiem vai biopreparātiem, kas lietoti sēklu apstrādē.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
 

 

17. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Sēklas kartupeļu sertifikāta saturs

A daļa (aizpilda sertificētājinstitūcija)

1. Sertificētājinstitūcijas nosaukums.

2. Sēklas kartupeļu sertifikāta numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Sēklas kartupeļu ražotājvalsts.

5. Šķirne, kategorija, klase, paaudze.

6. Partijas numurs, masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

7. Saiņojuma zīmogošanas datums.

8. Atzīmes par sēklas kartupeļu apstrādi.

9. Lauka apskates rezultāti, lauka apskates protokola numurs, datums.

10. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

11. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

12. Sēklas kartupeļu kvalitatīvie rādītāji, sēklas kartupeļu novērtēšanas rezultātu numurs un datums.

13. Tā dokumenta numurs un datums, kurš apliecina, ka sēklas kartupeļos nav karantīnas organismu.

14. Atzinums par sēklas kartupeļu kvalitatīvo rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

15. Pēcpārbaudes rezultāti, testēšanas pārskata numurs un datums.

16. Sertifikāta izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, vārds, uzvārds, paraksts un sertificētājinstitūcijas zīmogs.

B daļa (aizpilda pārdevējs)

17. Sēklas kartupeļu pircēja saimniecības nosaukums un adrese.

18. Pārdotās sēklas masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.

19. Pārdevēja vārds un uzvārds, datums un zīmogs.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

 

18. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. janvāra
noteikumiem Nr. 12

Pārskata "Sēklas kartupeļu kvalitātes novērtēšanas rezultāti" saturs

1. Pārskata izsniedzējas institūcijas nosaukums.

2. Pārskata numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un reģistrācijas kods.

4. Sēklas kartupeļu ražotājvalsts.

5. Šķirne un kategorija.

6. Partijas numurs, masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.

7. Saiņojuma zīmogošanas datums.

8. Atzīmes par sēklas kartupeļu apstrādi.

9. Lauka apskates rezultāti, lauka apskates protokola numurs un datums.

10. Pēcpārbaudes rezultāti, testēšanas pārskata numurs un datums.

11. Sēklas kartupeļu kvalitatīvie rādītāji, sēklas kartupeļu novērtēšanas rezultātu numurs un datums.

12. Tā dokumenta numurs un datums, kurš apliecina, ka sēklas kartupeļos nav karantīnas organismu.

13. Ja nepieciešams, norāde par neatbilstību šo noteikumu prasībām un priekšlikumi sēklas kartupeļu kvalitātes uzlabošanai.

14. Pārskata izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, vārds, uzvārds, paraksts un pārskata izsniedzējas institūcijas zīmogs.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs