Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 31.jūlijā

Intervija Latvijas Radio 31.jūlija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnāliste Ingrīda Ābola

— Mēs runāsim par būtiskām un aktuālām lietām Saeimas darbā, Latvijas valsts dzīvē un arī atbildēsim uz klausītāju jautājumiem. Savas vizītes ietvaros runu Saeimā teica Francijas prezidents Žaks Širaks, vai pēc tam deputātiem bija iespēja uzdot jautājumus?

Jānis Straume: — Jā, tas bija ļoti interesants pārtraukums mūsu parlamenta sesijā, kad uzrunu teica Širaka kungs un pēc tam Saeimas deputāti varēja uzdot pavisam konkrētus jautājumus prezidentam, uz kuriem viņš sniedza samērā izsmeļošas atbildes. Katrā ziņā mūsu parlamenta vēsturē tā bija pirmā reize, kad notika šāda diskusija ar parlamentāriešiem.

— Kuri, jūsuprāt, bija interesantākie jautājumi, vai jūs varat pateikt to arī klausītājiem?

J.Straume: — Es domāju, ka visi jautājumi, kurus paspēja uzdot parlamentārieši, bija interesanti, tie skāra, protams, tēmas, par kurām Francijas prezidents varēja sniegt pietiekami kompetentas atbildes, — tātad Eiropas Savienības paplašināšanās, kā viņš redz šo jaunās Eiropas modeli. Jautājums, kas mums ir ļoti būtisks, — Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās, tāpat arī Latvijas un Krievijas attiecības un tas, kā Eiropas Savienības paplašināšanās ietekmēs sociālo jautājumu risināšanu gan pašā Eiropas Savienībā, gan arī kandidātvalstīs.

Palika neuzdoti arī ļoti interesanti jautājumi, pirmām kārtām jau, manuprāt, pašai Francijai ļoti aktuāls jautājums, kas skar lauksaimniecības politikas nākotni, tāpat arī jautājums par to, kurā brīdī un cik aktīvi būtu jāiesaistās nākotnes Eiropas modeļa izvērtēšanā Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Manuprāt, šī diskusija izvērtās ļoti interesanta, par to liecina arī tas fakts, ka Francijas prezidents pēc tam vakariņās, kad man bija iespēja vēlreiz ar viņu pārrunāt šo vizīti, izteicās ļoti atzinīgi par šo iespēju un bija gandarīts, ka deputāti ir ļoti kompetenti un korekti uzdevuši jautājumus.

— Ja jūs sakāt — korekti, tad man laikam lieki prasīt, vai bija arī āķīgi jautājumi, kaut gan āķīgs jautājums arī var būt korekts.

J.Straume: — Es domāju, ka ļoti interesants un āķīgs bija jautājums, ko uzdeva deputāts Juris Dobelis, šis jautājums skāra gan vēsturi, gan nākotni. Kā mēs zinām, Latvijas brīvvalsts tapšanas sākumā bija notikumi, kuros Latvijai palīdzīgu roku sniedza Francijas militārās struktūras, un Dobeļa kungs pajautāja Širaka kungam, kā tas būtu tagad, ja kāds agresors uzbruktu Latvijai. Es domāju, ka prezidenta kungs ļoti labi izkļuva no šīs situācijas, paužot atbalstu Latvijai un izsakot pārliecību, ka šādas situācijas, kā bija 1919.gadā, neatkārtosies.

— Uz āķīgu jautājumu atbildēja diplomātiski. Protams, var arī tā. Kā Saeimas priekšsēdētājs komentē Ķīnas komunistiskās partijas pārstāvju viesošanos Latvijā un dažu mūsu partiju pārstāvju tikšanās reizi ar Ķīnas komunistiem?

J.Straume: — Šis Ķīnas politiķis ir ne tikai viens no komunistiskās partijas vadošajiem ārlietu cilvēkiem, bet arī viņa postenis ir atbilstošs vicepremjera postenim, tātad pietiekami augsta amatpersona. Viņš bija ieradies Latvijā pēc Latvijas un Ķīnas parlamentārās sadarbības grupas uzaicinājuma un tikās ar vairākiem Latvijas politiķiem.

— Kas vada šo parlamentāro Ķīnas atbalsta grupu?

J.Straume: — Šo parlamentāro atbalsta grupu vada deputāts Deņisovs, kurš pārstāv apvienību "Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā".

— Tad viņi arī aicināja?

J.Straume: — Bet šajā grupā ir arī citu frakciju pārstāvji.

— Tagad par pensiju lietām. Mums ir vairāki klausītāju jautājumi. Saeima piektdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Pensiju likumā, kas paredz no nākamā gada 1.aprīļa atcelt ierobežojumus strādājošiem pensionāriem saņemt pilnas pensijas un liegt priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas. Klausītājs jautā: ko nozīmē — konceptuāli atbalstīt?

J.Straume: — Konceptuāli atbalstīt — tas šajā gadījumā nozīmē to, ka, ja parlaments pieņem likumprojektu pirmajā lasījumā, tad tas ir konceptuāls balsojums, tātad pēc būtības. Laikā starp pirmo, otro un trešo lasījumu būs precizējoši priekšlikumi, un tad arī izšķirsies galīgā likuma redakcija, bet es domāju, ka par šiem punktiem, kuri ir šo grozījumu pamatā, nebūs īpašu diskusiju. Tie tiks atbalstīti arī galīgajā lasījumā.

— Klausītājs Gunārs Krūms Rīgas rajona strādājošo pensionāru grupas vārdā ierosina strādājošiem pensionāriem izmaksājamo pensiju griestus pagaidām palielināt no 60 uz 100 latiem, jo tas attiecas galvenokārt uz tiem strādājošajiem, kam ir mazas vai vidējas pensijas salīdzinājumā ar apmēram 360 latu pensijām. Doma ir tāda, ka, radot šos griestus — 100 latu, tie, kam ir milzīgas pensijas, nevarēs, kā klausītājs raksta, apdraudēt sociālo budžetu, un nebūs pārtēriņa. Kā jūs vērtējat šādu ierosinājumu?

J.Straume: — Ierosinājums ir interesants un apspriežams, katrā ziņā es labprāt ar šo vēstuli iepazīstinātu gan frakcijas, gan Sociālo un darba lietu komisiju, taču es domāju, ka pirmām kārtām ir nepieciešama skaitļu analīze, kādus līdzekļus šāda pieeja prasīs, bet katrā ziņā ideja kā tāda noteikti ir diskutējama.

— Klausītājs Melnis no Kandavas jums vaicā tā: vai tā nav kauna lieta, ka 80 procenti tautas dzīvo zem iztikas minimuma, Saeimas rokās ir likumdošana, kāpēc to nevar sakārtot tā, ka valsts ietu straujāk uz augšu?

J.Straume: — Ekonomiskie rādītāji — gan iekšzemes kopprodukts, gan citi rādītāji — liecina, ka ir pozitīva dinamika šajā jomā. Protams, arī likumdošanā ir jāmeklē vājās vietas, lai uzlabotu un stabilizētu situāciju, bet, ņemot vērā to, ka ļoti liels finansu līdzekļu apjoms aiziet garām valsts kasei, apmēram 40 procenti, tad šeit, es domāju, arī ir atbilde. Tas katrā ziņā pirmām kārtām ir izpildvaras jautājums.

— Un tomēr — gan prezidente, atdodot reizēm caurlūkošanai, gan arī jūs paši, kad likumi jau ir darbā, redzat, ka viena vai otra norma nav precīza. Vai tas ir iespaids no ilgās okupācijas laika, kad mums nebija savu pieredzējušu politiķu, un jūs tagad tikai augat; kas ir par vainu tam, ka likumi nav perfekti?

J.Straume: — Es domāju, ka pieredzes mums nav sevišķi daudz šajos desmit gados, bet tā veidojas, veidojas arī jauni politiķi, un pavisam drīz būs jauna politiķu paaudze, kura nomainīs tagadējos, tā ka šai ziņā, domāju, situācija nav tik slikta. Bet neapšaubāmi daudzus likumprojektus, it sevišķi tos, kas skar finansu un nodokļu jautājumus, cenšas ietekmēt gan dažādas interešu grupas, gan ekonomiskās grupas, un līdz ar to varbūt, partijām un frakcijām bieži vien pakļaujoties kādai no šīm grupām, lobējot konkrētas intereses, parādās kādi robi likumdošanā.

— Tomēr ir tāds jēdziens "politiskā atbildība", kas saistās arī ar tālāku atbildību, lai neietekmētos no šādām grupām, kuras vēlas lobēt, vai arī stingri strādātu un redzētu, ka jāizmanto viss darba laiks tā, lai pilnīgi visi spēki tiktu ziedoti likuma kvalitatīvai izstrādei. Kāda ir šī atbildība?

J.Straume: — Es domāju, ka šī atbildība ir jāpastiprina, un šobrīd notiek diskusija par likumdošanas jautājumiem, kas skar tieši politiķu atbildību. Es šeit domāju gan korupcijas novēršanas jomā izstrādātos likumprojektus un pašlaik topošos, gan arī partiju finansēšanu likumu, par kuru jau labu laiku notiek diskusija sabiedrībā, tiek lauzti šķēpi par to, vai partijām vajadzētu tikt finansētām no valsts budžeta. Tāpat es domāju, ka mums būtu pienācis laiks runāt par konkrētu likumdošanu, kas skar, svešvārdā runājot, lobēšanu. Rietumu valstīs, tai skaitā Amerikā, šāda likumdošana darbojas, un tas, manuprāt, palīdz daudzus jautājumus risināt. Šobrīd, ņemot vērā, ka ir ļoti daudz neskaidrību gan ar korupcijas likumu, gan ar šī likuma daudzām normām, gan ar šī likuma izpildi no izpildvaras puses, mēs esam tādā neskaidrā situācijā, un, jo situācija neskaidrāka, jo vairāk jautājumu paliek neatbildēti.

— Vai var būt tā, ka šo jēdzienu "politiskā atbildība" pastiprina arī ar juridisku atbildību?

J.Straume: — Par to jau šobrīd likumdošanā tiek domāts.

— Saeimā pagājušās nedēļas nogalē un īstenībā arī šobrīd ļoti karsti klājas Sociāldemokrātu frakcijā, tur bija paredzēts pārvēlēt frakcijas vadītāju Egilu Baldzēnu, pirmajā piegājienā tas izjuka. Ciktāl tā ir Saeimas un cik tālu — frakcijas un partijas iekšējā lieta?

J.Straume: — Es domāju, ka lielā mērā tā ir tieši partijas un frakcijas iekšējā lieta, jo par jautājumiem, kuri skar personālijas, manuprāt, ir jāizrunājas pašā partijā un jāpieņem konkrēti lēmumi. Es domāju, tas tā šobrīd notiek attiecībā uz Baldzēna kungu, šī situācija kaitē tikai Sociāldemokrātu partijai.

— Bet jums tur kā Saeimas priekšsēdētājam nekāda iejaukšanās…?

J.Straume: — Es kā Saeimas priekšsēdētājs varu teikt tikai to, ka Egils Baldzēns reālajā darbā parlamentā sevi ir parādījis kā viens no aktīvākajiem un kompetentākajiem opozīcijas līderiem.

— Jaunā kristīgā partija, kas izveidojās tad, kad Saeima jau bija ievēlēta, tur ir maz deputātu, bet viņi tomēr vēlētos savu frakciju, savas telpas, kā jūs to komentētu?

J.Straume: — Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka frakciju var izveidot pieci no viena saraksta ievēlēti deputāti. Jaunās partijas gadījumā izveidojās situācija, ka ir tikai trīs deputātu grupa, līdz ar to papildu iespējas saskaņā ar likumu nepienākas. Es gribētu šeit teikt, ka parlamentā vairāk nekā 30 deputātiem šodien nav nodrošināti normāli darba apstākļi, tad, kad varēsim nodot ekspluatācijā jauno ēku, kas tagad ir izremontēta, arī šos jautājumus varēsim atrisināt.

— Vai jums šķiet, ka tā ir tāda laba pieredze, ka trim vai četriem deputātiem arī var dot atļauju veidot grupu? Šinī gadījumā jūs nedevāt, bet, ja dotu tādu atļauju, vai tas neradītu kādas tālejošas sekas?

J.Straume: — Domāju, ka tas varētu radīt interesi veidot daudzas mazas grupas.

— Rīgas Bērnu klīniskās slimnīcas 20.nodaļa un vecāki ir lūguši Saeimai papildu 30 tūkstošus ar leikēmiju slimo bērnu ārstēšanai. Jūs esat saņēmuši šādu lūgumu?

J.Straume: — Jā, onkohematoloģiskās problēmas ir ļoti būtiskas, neapšaubāmi tas ir jautājums, kas ir jārisina, negaidot nākamā gada budžetu, un es domāju, ka izpildvaras līmenī to šobrīd var arī atrisināt.

— Un tad mūsu sarunas izskaņā es gribu klausītājiem atgādināt, ka mēs, jau pirms kāda laika runājot ar Straumes kungu, minējām, ka politiski represētajiem ir savas prasības. 28.jūlijā notika visas Latvijas politiski represēto saiets, viņi pieņēma kopēju dokumentu. Tas bija adresēts arī jums. Acīmredzot vēl jūs nevarat visos sīkumos un niansēs uz to atbildēt, to mēs izdarīsim nākamajā reizē vai pēc tam. Bet vai jūs saredzat reālas iespējas palīdzēt politiski represētajiem risināt jautājumus?

J.Straume: — Es domāju, ka noteikti ir reālas iespējas, jo šī represēto rezolūcija vai paziņojums ir ļoti skaudra un tai pašā laikā precīzi formulēta pozīcija, kas skar gan pensiju, gan sertifikātu lietas, gan sasāpējušos jautājumus ar medikamentiem. Katrā ziņā jau šobrīd, ja runājam par pensijām un sertifikātiem, likumdošanas ziņā ir vērojama zināma virzība uz priekšu, un septembrī mēs parlamentā atgriezīsimies gan pie jautājuma par sertifikātiem, gan arī turpināsim darbu pie Pensiju likuma, tā ka, domāju, šī rezolūcija ir laikā un vietā, un es jau esmu to nosūtījis visām Saeimas frakcijām, bez uzmanības tā noteikti nepaliks.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā