ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumi Nr. 800 "Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 14.01.2016., Nr. 9 https://www.vestnesis.lv/op/2016/9.15
2016/9.15
RĪKI
Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 20 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 800
Rīgā 2015. gada 22. decembrī (prot. Nr. 68 70. §)
Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma
13. panta pirmās daļas 3. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību Latvijas Republikas ūdeņos.
2. Makšķerēt, vēžot un nodarboties ar zemūdens medībām savam patēriņam ir tiesības personai, kurai zivju un vēžu, kā arī citu ūdens bezmugurkaulnieku (turpmāk – zivis un vēži) ieguves laikā ir klāt:
2.1. derīga makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (izņemot šo noteikumu 3. punktā minētās personas) vai elektroniski (internetā) iegādāta makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte, kurā norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods, vai tiek nosaukts šādas kartes numurs;
2.2. dokuments, kas ļauj identificēt personu un tās vecumu (fotogrāfija, vārds, uzvārds un personas kods), bet personām ar invaliditāti vecumā no 16 līdz 65 gadiem – invaliditātes apliecība;
2.3. vietās, kurās organizēta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai licencētās zemūdens medības, – derīga īpašā atļauja (licence) vai elektroniski (internetā) iegādāta īpašā atļauja (licence) vai tiek nosaukts tās numurs.
3. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte nav nepieciešama personām, kas jaunākas par 16 gadiem un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.
4. Makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ūdeņos nosaka šie noteikumi, kā arī attiecīgo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošie normatīvie akti.
5. Latvijas Republikas ūdeņos var noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā minētajiem nosacījumiem.
6. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību sacensību nolikumu sacensību organizētājs saskaņo ar vietējo pašvaldību, Valsts vides dienestu, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – arī ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
7. Personai, makšķerējot, vēžojot vai nodarbojoties ar zemūdens medībām, ir tiesības bez maksas izmantot tauvas joslu – gar Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti 20 metru platumā, gar privāto ūdeņu krastiem četru metru platumā, gar pārējo ūdeņu krastiem 10 metru platumā.
II. Vispārējie ierobežojumi un prasības makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanā
8. Aizliegts atrasties ūdeņos vai to tiešā tuvumā:
8.1. ar zivju un vēžu ieguves rīkiem, ja to lietošana attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta, izņemot pārvietošanos ar laivu, ja attiecīgo rīku lietošanas aizlieguma vietā tie laivā ir novietoti un tiek uzglabāti tādā stāvoklī, kas neļauj ar tiem uzreiz uzsākt zivju vai vēžu ieguvi;
8.2. ar to sugu zivīm un vēžiem, kuru ieguve attiecīgajā laikā vai vietā ir aizliegta vai kuru daudzums vai svars pārsniedz šajos noteikumos vai licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību nolikumos atļauto loma lielumu vai arī neatbilst pieļaujamam zivju un vēžu garumam.
9. Aizliegts iegūtās zivis līdz to ieguves beigām sadalīt vai citādā veidā mainīt to veselumu, izņemot to zivju ķidāšanu, kurām ir noteikts loma skaita ierobežojums, un šo noteikumu 16.8. apakšpunktā minēto zivju ķidāšanu un sadalīšanu. Zivju ieguves laikā nav atļauts ķidāt to sugu zivis, kurām ir noteikts loma svara ierobežojums (asarus, plekstes un salakas).
10. Aizliegtas šādas darbības:
10.1. slēpt zivju un vēžu ieguves rīkus vai lomu;
10.2. piedāvāt tirgū, pārdot vai nodot citām personām iegūtās zivis vai vēžus labuma gūšanai;
10.3. pārvietot zivis un vēžus no vienas ūdenstilpes otrā, neievērojot Zvejniecības likuma 22. pantā noteiktās prasības;
10.4. aiztikt, bojāt vai lietot sev nepiederošus makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību rīkus, kā arī rūpnieciskās zvejas rīkus;
10.5. veidot mehāniskus šķēršļus upēs, kanālos un caurtecēs;
10.6. piesārņot ūdeņus un to piekrastes joslu, kā arī atstāt atkritumus piekrastes joslā, uz ledus vai ūdenī;
10.7. bojāt ūdeņos vai piekrastes joslā izvietotās informatīvās norādes un zīmes;
10.8. apzīmētos kuģu ceļos enkurot laivas un iegūt no laivas zivis un vēžus.
11. Personai ir šādi pienākumi:
11.1. uzrādīt kontrolei šo noteikumu 2. punktā minētos dokumentus, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību rīkus un lomu;
11.2. mēneša laikā nosūtīt valsts zinātniskajam institūtam "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – institūts) zivij vai vēzim piestiprināto numurēto zīmi ar zinātniski pētnieciskās iestādes vai ūdeņu apsaimniekotāja (ja tas ir iezīmējis zivi vai vēzi) nosaukumu vai abreviatūru, ja lomā ir iegūta pētījumu nolūkos iezīmēta zivs vai vēzis, kā arī sniegt informāciju par attiecīgās zivs vai vēža sugu, garumu, svaru, iegūšanas rīku, vietu un laiku;
11.3. ziņot kontroles institūcijām par novērotajiem zivju un vēžu ieguves pārkāpumiem, kā arī par masveidīgas zivju bojāejas gadījumiem;
11.4. saudzīgi izturēties pret dabu, atstāt sakoptu vietu pēc makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību pabeigšanas.
III. Makšķerēšanas tiesību izmantošanas nosacījumi
12. Makšķerēšanā izmanto rīkus, kas sastāv no makšķerauklas ar āķi (āķiem) vai makšķerkāta ar makšķerauklu ar āķi (āķiem). Citu rīku lietošana zivju ieguvei makšķerēšanas laikā (izņemot šo noteikumu 14. punktā minētā tīkliņa izmantošanu un trīsuļodu kāpuru un sānpelžu ieguvi) ir aizliegta.
13. Vienai personai vienlaikus atļauts izmantot:
13.1. divus makšķerēšanas rīkus iekšējos ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), ievērojot, ka:
13.1.1. vairākžuburu āķa izmērs starp smaili un kātiņu nepārsniedz 15 milimetru (izņemot samu ieguvi Daugavas baseinā – tai āķa izmērs nav noteikts);
13.1.2. vairāk par vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas un attālums starp blakus esošo vairākžuburu āķu nostiprināšanas vietām nepārsniedz 12 centimetru;
13.2. trīs makšķerēšanas rīkus Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos, ja katram rīkam ir ne vairāk par trim jebkura veida āķiem (arī vairākžuburu), ievērojot, ka vairāk par vienu vairākžuburu āķi atļauts lietot tikai tad, ja tie ir brīvi (kustīgi) pievienoti pie vienas mākslīgās ēsmas.
14. Atļauts iegūt zivis ēsmai ar tīkliņu, kurš nav lielāks par 1,5 x 1,5 metriem (tīkla linuma laukums līdz 2,25 kvadrātmetriem) un kura linuma acis nav lielākas par 10 milimetriem, ievērojot, ka iegūtās zivis makšķerēšanai atļauts lietot ēsmai tikai tajos ūdeņos, kuros tās iegūtas.
15. Makšķerēšanā aizliegts:
15.1. izmantot aizciršanas paņēmienu (cemmerēšanu) zivs aizķeršanai ar āķi aiz citas ķermeņa daļas, nevis mutes;
15.2. izmantot dabisko ēsmu lašu, taimiņu, alatu un strauta foreļu ieguvei;
15.3. izmantot ēsmai šo noteikumu 16. punktā minēto sugu zivis (izņemot asarus), kā arī vēžus un nēģu kāpurus (ņurņikus);
15.4. izmantot uztveramo āķi (gafu) zivju uztveršanai (izņemot makšķerēšanu no ledus);
15.5. izmantot ūdeņos brīvi peldošus makšķerēšanas rīkus (ūdas);
15.6. attālināties no makšķerēšanas rīkiem tālāk par 50 metriem.
16. Vienai personai atļauts lomā paturēt šādu sugu zivis (to attēls un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu 1. pielikumā):
16.1. 20 repšus;
16.2. 10 mencas;
16.3. pa piecām akmeņplekstēm, līdakām, līņiem, sapaliem, vēdzelēm, vimbām un zandartiem;
16.4. pa trim ālantiem, salatēm (meža vimbām), samiem, sīgām un zušiem;
16.5. pa vienam lasim un taimiņam (abu zivju sugu atšķirīgās pazīmes norādītas šo noteikumu 2. pielikumā), kas noķerti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos vai Buļļupē, Sausajā Daugavā un Daugavā posmā no ietekas jūrā līdz Rīgas HES, kā arī pa vienai alatai un strauta forelei;
16.6. asarus, kas noķerti:
16.6.1. iekšējos ūdeņos, – piecus kilogramus;
16.6.2. Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņos, – 10 kilogramus;
16.7. plekstes un salakas – 10 kilogramus no katras sugas;
16.8. pārējo sugu zivis – bez skaita un svara ierobežojuma.
17. Vienai personai ūdeņos atļauts iegūt ēsmai ne vairāk kā 100 gramu trīsuļodu kāpuru un sānpelžu.
18. Vienai personai atļauts lomā paturēt zivis, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds:
18.1. 60 centimetru – lasim un samam;
18.2. 50 centimetru – līdakai, taimiņam un zutim;
18.3. 45 centimetri – salatei (meža vimbai) un zandartam;
18.4. 35 centimetri – strauta forelei, mencai un vēdzelei;
18.5. 30 centimetru – akmeņplekstei, alatai, ālantam, sapalam, sīgai un vimbai (izņemot vimbu, kura noķerta Daugavā virzienā no Rīgas HES augšup pret straumi un kuras pieļaujamais garums nav noteikts);
18.6. 25 centimetri – līnim;
18.7. 19 centimetru – asarim, kas noķerts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos;
18.8. 16 centimetru – repsim;
18.9. bez garuma ierobežojuma – pārējo sugu zivis.
19. Katras sugas zivs garumu nosaka, mērot attālumu no purna gala līdz astes spuras galam.
20. Katra persona savas iegūtās zivis uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumu, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu.
21. Iegūto zivi, ko nepatur lomā, saudzīgi uztver, atbrīvo no āķa un nekavējoties atlaiž. Ja no zivs āķi nevar izņemt saudzīgi, to atstāj, auklu nogriež un zivi atlaiž.
22. Lomā paturamās zivis nogalina:
22.1. makšķerējot neaizsalušos ūdeņos – uzreiz pēc zivju noķeršanas, izņemot, ja zivis uzglabā ūdenī dzīvas, peldus stāvoklī, bez aizāķēšanas un piesiešanas. Šādas zivis nogalina uzreiz pēc makšķerēšanas beigām;
22.2. makšķerējot aizsalušos ūdeņos no ledus – uzreiz pēc makšķerēšanas beigām. Pēc makšķerēšanas pabeigšanas zivis aizliegts atstāt uz ledus.
23. Aizliegts lomā paturēt:
23.1. nēģus – visu gadu;
23.2. lašus un taimiņus:
23.2.1. iekšējos ūdeņos – visu gadu, izņemot lašus un taimiņus, kas iegūti Buļļupē, Sausajā Daugavā, Daugavā un vietās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību organizēta licencētā makšķerēšana;
23.2.2. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos – no 1. oktobra līdz 15. novembrim, izņemot lašus un taimiņus, kas iegūti Rīgas jūras līča ūdeņu teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura atrodas starp perpendikuliem, kas vilkti no krasta punktu koordinātām 57° 05' 10'' N, 24° 07' 03'' O un 56° 57' 70'' N, 23° 40' 40'' O, līdz 20 metru dziļumam;
23.3. alatas – no 1. februāra līdz 30. aprīlim;
23.4. līdakas – no 1. marta līdz 30. aprīlim;
23.5. salates (meža vimbas) – no 1. marta līdz 15. maijam;
23.6. zandartus – no 16. aprīļa līdz 31. maijam;
23.7. akmeņplekstes – no 1. jūnija līdz 31. jūlijam;
23.8. strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim;
23.9. sīgas un repšus – no 1. oktobra līdz 30. novembrim.
24. No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegta jebkura veida makšķerēšana:
24.1. no laivām un citiem peldošiem transportlīdzekļiem visos ūdeņos, izņemot makšķerēšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņos;
24.2. kanālos un caurtecēs, kas savstarpēji savieno ezerus vai savieno upes un ezerus ar upēm, vai savieno ezerus un upes ar Baltijas jūru vai ar Rīgas jūras līci.
25. No 1. marta līdz 30. aprīlim aizliegts izmantot ēsmai zivis jebkuros ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ūdeņus.
26. Visu gadu aizliegta jebkuru zivju ieguve:
26.1. jūrā ietekošo upju un kanālu grīvas rajonā:
26.1.1. jūras piekrastes ūdeņos Ventas grīvas rajonā – 2000 metru rādiusā no ietekas (izņemot makšķerēšanu no jūras krasta tālāk par 100 metriem no ietekas), Daugavas, Salacas, Gaujas un Lielupes grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas, pārējo upju un kanālu ietekas rajonā – 200 metru rādiusā no ietekas, izņemot makšķerēšanu no moliem jūras pusē vietās, kas ir atļautas publiskai pieejai;
26.1.2. 200 metru posmā augšup pret straumi no līnijas, kas savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus, bet vietās, kur upju un kanālu grīvas rajonā ir izbūvēti moli, – iekšpusē starp moliem visā to garumā;
26.2. 100 metru posmā lejup pa straumi no aizsprostiem, slūžām, ūdenskritumiem un citām cilvēka darbības rezultātā radītām gultni aizsprostojošām ietaisēm;
26.3. no tiltiem un zem tiltu konstrukcijām;
26.4. ne tuvāk kā 50 metru attālumā no noteiktā kārtībā apzīmētiem rūpnieciskās zvejas rīkiem, zivkopības sprostiem un zivju ceļu konstrukcijām.
27. Turpmāk minētajos ūdeņos zivju ieguve atļauta tikai vietās, kurās atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību organizēta licencētā makšķerēšana:
27.1. Aiviekstē – 500 metru posmā lejup pa straumi no Aiviekstes HES aizsprosta;
27.2. Braslā – 1000 metru posmā lejup pa straumi no Braslas HES aizsprosta;
27.3. Daugavā – 700 metru posmā lejup pa straumi no Rīgas HES aizsprosta, 1000 metru posmā lejup pa straumi no Ķeguma HES aizsprosta un 1000 metru posmā lejup pa straumi no Pļaviņu HES aizsprosta;
27.4. Salacā – visā garumā;
27.5. Mērsraga kanālā – visā garumā;
27.6. Ventā – no Ventas rumbas Kuldīgā 500 metru posmā lejup pa straumi un 200 metru posmā augšup pret straumi.
28. Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās ir norādīti šo noteikumu 3. pielikumā.
IV. Vēžošanas tiesību izmantošanas nosacījumi
29. Vēžošana ir atļauta šo noteikumu 4. pielikumā norādītajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizēta licencētā vēžošana.
30. Vēžot ir atļauts, ja vēžus (to atšķirīgās pazīmes un latīniskais nosaukums norādīts šo noteikumu 5. pielikumā) šajos noteikumos norādītajās vietās vai licencētās vēžošanas vietās ķer ar rokām vai izmanto ne vairāk kā piecus krītiņus, kuru konstrukcija aprakstīta un attēlota šo noteikumu 6. pielikumā. Citu vēžu ieguves rīku vai ieguves paņēmienu lietošana vēžošanas laikā ir aizliegta.
31. Katrs krītiņš ir aprīkots ar 3 x 7 centimetrus lielu plastikāta plāksni, uz kuras ar ūdensizturīgu marķieri norādīts personas – krītiņa īpašnieka – vārds un uzvārds, kā arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes numurs (izņemot šo noteikumu 3. punktā minētās personas). Marķējums ir skaidri salasāms, un tas atrodas virs ūdens vai ūdens virsmas līmenī.
32. Aizliegts ķert:
32.1. vēžus alās vai izdzenot tos no alām vai slēptuvēm;
32.2. platspīļu vēžus un šaurspīļu vēžus – no 1. oktobra līdz 30. jūnijam, kā arī to mātītes ar redzamiem ikriem – visu gadu.
33. Vienai personai atļauts lomā paturēt:
33.1. platspīļu vēžus – tikai saskaņā ar licencētās vēžošanas nolikumu, bet ne vairāk kā 50;
33.2. šaurspīļu vēžus – ne vairāk kā 50;
33.3. dzeloņvaigu vēžus un signālvēžus – bez skaita ierobežojuma, ja to ieguves daudzums nav noteikts licencētās vēžošanas nolikumā.
34. Atļauts lomā paturēt vēžus, kuru minimālais pieļaujamais garums ir šāds:
34.1. 10 centimetru – platspīļu vēzim un šaurspīļu vēzim;
34.2. astoņi centimetri – dzeloņvaigu vēzim un signālvēzim.
35. Vēža garumu nosaka, mērot attālumu no pieres dzelkšņa (ass izaugums priekšpusē starp acīm) līdz astes vidējās plāksnītes galam.
36. Katra persona savus noķertos vēžus vēžošanas laikā uzglabā atsevišķi, izņemot gadījumu, ja vairāku personu kopējais loms nepārsniedz vienai personai atļauto loma lielumu.
V. Zemūdens medību tiesību izmantošanas nosacījumi
37. Zemūdens medības ir atļautas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņos, ar īpašnieka atļauju – privātajos ezeros, kuros zvejas tiesības nepieder valstij, šo noteikumu 7. pielikumā minētajos ūdeņos, kā arī citos ūdeņos, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības.
38. Zemūdens medībās izmanto tikai ar muskuļu spēku uzlādējamu harpūnšauteni, kuras harpūnas uzgaļa platums nepārsniedz 10 centimetru. Citu rīku lietošana zemūdens medību laikā ir aizliegta.
39. Zemūdens medību laikā ievēro šādas prasības:
39.1. aizliegts izmantot akvalangu vai citu autonomu elpošanas aparātu;
39.2. bērniem vecumā līdz 16 gadiem bez vecāku vai pieaugušo uzraudzības nav atļauts izmantot zemūdens medību rīkus;
39.3. aizliegts atrasties ar pielādētu harpūnšauteni krastā vai ūdenī tuvāk par 20 metriem no krasta līnijas publiskās atpūtas vietās, kā arī vietās, kurās pulcējas daudz cilvēku (piemēram, peldvietā, ūdenssporta un kultūras pasākumu vietā), un tuvāk par 20 metriem no apzīmēto peldvietu un ūdenssporta vietu teritorijas;
39.4. zemūdens medību rīkus zivju medībām atļauts izmantot tikai tad, ja persona atrodas zem ūdens;
39.5. persona sev piestiprina košas krāsas boju ar vismaz astoņus kilogramus lielu celtspēju (turpmāk – boja), lai norādītu savu atrašanās vietu ūdenī;
39.6. zemūdens medību rīkus aizliegts izmantot no saulrieta līdz saullēktam, ja vien boja nav aprīkota ar atstarojošiem elementiem un riņķa uguni – gaismas lukturi, kas novietots tā, lai gaisma būtu redzama 360 grādu lielā horizontālā lokā;
39.7. zemūdens medību laikā loma iegūšanai aizliegts izmantot jebkurus tīklus vai uztveramos tīklus, kā arī zivis un vēžus ķert ar rokām.
40. Katra persona iegūtās zivis līdz zemūdens medību beigām uzglabā, nostiprinot tās pie bojas vai pie personas aprīkojuma jostas.
41. No 1. marta līdz 30. aprīlim zemūdens medības ir aizliegtas visos ūdeņos, izņemot Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ūdeņus un ūdeņus, kuros atbilstoši normatīvajiem aktiem par licencēto makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medību kārtību ir organizētas licencētās zemūdens medības.
42. Personai zemūdens medību laikā papildus jāievēro šo noteikumu 16., 18., 19., 23. un 26. punktā, kā arī 3. pielikuma 6. un 7. punktā minētās prasības.
VI. Personu atbildība par šo noteikumu neievērošanu
43. Persona, kas pārkāpusi šos noteikumus, saucama pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, un tai ir pienākums atlīdzināt zivju un vēžu resursiem nodarīto zaudējumu, ievērojot pamattaksi piedzenamās summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījusi fiziskā persona, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus.
44. Lai kompensētu zivju resursiem nodarītos zaudējumus, šo noteikumu 8. pielikumā minēto pamattaksi piemēro:
44.1. trīskāršā apmērā:
44.1.1. par lomu, kas iegūts bez šo noteikumu 2. punktā minētajiem dokumentiem;
44.1.2. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums un pieļaujamais vēžu un to sugu zivju garums, kuras nav minētas šo noteikumu 44.2.3. apakšpunktā;
44.2. pieckāršā apmērā:
44.2.1. par zivju un vēžu ieguvi aizliegtā laikā vai vietā;
44.2.2. ja izmanto šiem noteikumiem neatbilstošus vai aizliegtus zivju un vēžu ieguves veidus vai rīkus;
44.2.3. ja ir pārsniegts atļautais loma lielums un pieļaujamais garums īpaši aizsargājamo ierobežoti izmantojamo sugu zivīm (alatām, lašiem, repšiem, salatēm (meža vimbām), sīgām, taimiņiem), kā arī strauta forelēm;
44.2.4. par zivju sadalīšanu vai veseluma mainīšanu to ieguves laikā, neievērojot šo noteikumu 9. punktā minēto prasību;
44.2.5. ja persona atteikusies uzrādīt kontrolei lomu un zivju vai vēžu ieguves rīkus;
44.2.6. ja makšķerēšanā, vēžošanā vai zemūdens medībās iegūtās zivis vai vēžus piedāvā tirgū, pārdod vai nodod citām personām labuma gūšanai.
VII. Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību papildu pārvaldība un noteikumu ievērošanas uzraudzība
45. Zemkopības ministrija lēmumus par makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tiesību izmantošanu regulējošiem pasākumiem, kas pieņemti atbilstoši Zvejniecības likuma 16. pantā minētajām prasībām, publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ministrijas tīmekļvietnē.
46. Pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo ūdeņu zivju un vēžu resursu saudzēšanas, bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas ieguves nodrošināšanai, īpaši aizsargājamo, ierobežoti izmantojamo zivju sugu un to biotopu aizsardzībai, ietekmes uz vidi samazināšanai un makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību tūrisma attīstības veicināšanai pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem ir tiesīga noteikt no šiem noteikumiem atšķirīgu makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību, ja:
46.1. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par licencētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kārtību tās administratīvās teritorijas ūdeņos tiek organizēta licencētā makšķerēšana, vēžošana vai zemūdens medības;
46.2. tās administratīvās teritorijas ūdeņos atkarībā no vietējiem apstākļiem un atbilstoši attīstības plānošanas dokumentos paredzētajiem mērķiem ir nepieciešami tādi papildu nosacījumi zivju un vēžu ieguvei, kuri nav pamats licencētās makšķerēšanas, vēžošanas vai zemūdens medību kārtības organizēšanai. Šādā gadījumā pašvaldībai saskaņā ar institūta, Dabas aizsardzības pārvaldes vai Valsts vides dienesta atzinumu ir tiesības noteikt:
46.2.1. aizliegumu vai ierobežojumus zivju un vēžu ieguvei diennakts tumšajā laikā;
46.2.2. tādu aizliegumu zemūdens medībām peldvietu un atpūtas vietu tuvumā, kurš pārsniedz šo noteikumu 39.3. apakšpunktā minētos ierobežojumus;
46.2.3. zivju un vēžu ieguves aizliegumu vai ierobežojumus atsevišķās ūdeņu daļās, kas nepieciešami zivju vai vēžu resursu saaudzēšanai, tostarp konkrētā laikposmā – aizliegumu makšķerēšanai ar iebrišanu ūdenī;
46.2.4. zivju ieguves aizlieguma laika pagarināšanu ne vairāk kā par 10 dienām attiecībā uz šo noteikumu 23. punktā minētajām zivju sugām, ievērojot vietējos hidrometeoroloģiskos apstākļus konkrētajā kalendāra gadā;
46.2.5. lomā paturamā līdaku un zandartu skaita samazinājumu, kas atšķiras no šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētā skaita.
47. Atbilstoši šo noteikumu 46. punktam pieņemtos pašvaldības saistošos noteikumus, kas nosaka no šiem noteikumiem atšķirīgus nosacījumus zivju un vēžu ieguves kārtībai tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos, pašvaldība publicē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī izvieto attiecīgu informāciju ūdeņu publiskās piekļuves vietās. Pieņemtos saistošos noteikumus pašvaldība nosūta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai. Zemkopības ministrija no pašvaldībām saņemtos saistošos noteikumus ievieto ministrijas tīmekļvietnē.
48. Institūts sagatavo zinātniski pamatotu rekomendāciju, kas nepieciešama šo noteikumu 45. punktā minētā Zemkopības ministrijas lēmuma pieņemšanai, kā arī pēc pašvaldības pieprasījuma sniedz atzinumu, kas nepieciešams ar šo noteikumu 46.2.3., 46.2.4. un 46.2.5. apakšpunktu saistīto pašvaldības saistošo noteikumu pieņemšanai. Zinātniski pamatotajā rekomendācijā institūts ietver informāciju par zivju resursu izmantošanu konkrētajā ūdenstilpē, esošā stāvokļa (situācijas) analīzi, kā arī secinājumus un ieteikumus par konkrēto makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību regulēšanas pasākumu, papildu aizliegumu vai ierobežojumu nepieciešamību un termiņiem.
49. Šo noteikumu ievērošanu uzrauga Zvejniecības likuma 18. pantā minētās institūcijas, un uzraudzībā piedalās arī Zvejniecības likuma 20. pantā minētās personas.
VIII. Noslēguma jautājumi
50. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1498 "Makšķerēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 203. nr.; 2011, 62. nr.; 2012, 134. nr.; 2013, 7., 159. nr.).
51. Līdz 2017. gada 1. janvārim šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētās makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību kartes vietā persona drīkst uzrādīt Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" 19. punktā minēto makšķerēšanas karti.
52. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. februārī.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Zivju sugas, kurām ir noteikts loma skaita vai svara un minimālā pieļaujamā garuma ierobežojums, un to latīniskie nosaukumi
Piezīme. * Ierobežoti izmantojama īpaši aizsargājama zivju suga saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 14. novembra noteikumu Nr. 396 "Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" 2. pielikuma 5. punktu.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Laša un taimiņa atšķirīgās pazīmes
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Makšķerēšanas aizlieguma periodi atsevišķās upēs un ezeru daļās
|
Nr. |
Upe, ezers |
Upes posms vai ezera daļa |
Lieguma periods |
|
I. Daugavas baseina apgabals |
|||
| 1. | Aiviekste | no Vesetas (jaunās gultnes) grīvas augšup pret straumi līdz Aiviekstes HES aizsprostam | no 16. marta līdz 31. maijam |
| 2. | Akaviņa | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 3. | Alūksne | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 4. | Arona | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 5. | Bērzaune | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 6. | Buļļupe | visā garumā | no 1. maija līdz 31. maijam |
| 7. | Daugava | ||
| 7.1. | no moliem un no tās ietekas Rīgas jūras līcī 6,5 kilometru posmā augšup pret straumi līdz augstsprieguma pārvadam Rīgas pilsētas teritorijā | no 1. maija līdz 31. maijam | |
| 7.2. | Loču kanālā visā garumā | no 1. maija līdz 31. maijam | |
| 7.3. | Sarkandaugavā visā garumā | no 1. maija līdz 31. maijam | |
| 8. | Ievedne | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 9. | Kuja | augšup pret straumi no tilta uz Cesvaines–Gulbenes autoceļa | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 10. | Lubāna ezers | ||
| 10.1. | 100 metru ezerā no Aiviekstes slūžām | no 16. marta līdz 15. maijam | |
| 10.2. | Ziemeļu dambim piegulošajā daļā 1400 metru posmā gar krastu un ezerā 600 metru posmā no krasta (no Rēzeknes upes grīvas līdz dambja pagriezienam) | no 1. oktobra līdz 30. aprīlim | |
| 11. | Lielā Jugla | augšup pa straumi līdz Ropažu HES aizsprostam | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 12. | Līčupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 13. | Mazā Jugla | augšup pa straumi līdz Dobelnieku HES aizsprostam | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 14. | Mergupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 15. | Nāruža | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 16. | Rēzeknes upe | no grīvas (pie Lubāna ezera) augšup pret straumi līdz tiltam pie apdzīvotās vietas "Žogoti" | no 1. oktobra līdz 30. aprīlim, izņemot makšķerēšanu no krasta un no ledus |
| 17. | Sumulda | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 18. | Taukātne | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 19. | Taleja | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 20. | Vedze | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 21. | Veseta | lejup no tilta pie Lejaskroga Vietalvā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 22. | Virgulica | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
|
II. Gaujas baseina apgabals |
|||
| 23. | Aģe | no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Aģes HES aizsprostam | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 24. | Amata | no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz ūdenskrātuves aizsprostam Kārļos | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 25. | Azanda | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 26. | Brasla | no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Braslas HES aizsprostam | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 27. | Gauja | no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz šosejas tiltam Strenčos | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 28. | Glāžupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 29. | Īģe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 30. | Inčupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 31. | Jaunupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 32. | Korģe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 33. | Kumada | no ietekas Amatā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejai | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 34. | Ķirele | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 35. | Ķīšupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 36. | Lenčupe | no ietekas Gaujā līdz Kalna dzirnavu aizsprostam | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 37. | Loja | no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Katrīndzirnavu HES aizsprostam | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 38. | Liepupe | no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Tallinas šosejai | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 39. | Līgatne | no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Šķēpeļu dzirnavu aizsprostam | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 40. | Noriņa | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 41. | Melnupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 42. | Piģele | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 43. | Pēterupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 44. | Rauna | no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz dzirnavu aizsprostam Raunā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 45. | Raunis | no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vidzemes (Pleskavas) šosejai | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 46. | Rauza | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 47. | Ramata | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 48. | Strīķupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 49. | Svētupe | no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam pie Krūzmaņu mājām (autoceļš uz Ērgļu purvu) | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 50. | Šepka | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 51. | Vaive | no ietekas Raunā augšup pret straumi līdz Vaives dzirnavu aizsprostam | no 1. oktobra līdz 31. decembrim |
| 52. | Vecpalsa | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 53. | Vilaune | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 54. | Vitrupe | no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Ķirbižos | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 55. | Vizla | no ietekas Gaujā augšup pret straumi līdz Vizlas HES aizsprostam | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 56. | Zaķupīte | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
|
III. Lielupes baseina apgabals |
|||
| 57. | Lielupe | no Staļģenes tilta augšup pret straumi līdz Mūsas un Mēmeles satekai lejpus Bauskas pilsdrupām | no 1. aprīļa līdz 31. maijam |
| 58. | Mēmele | no grīvas līdz gājēju tiltam Bauskā | no 1. aprīļa līdz 31. maijam |
| 59. | Mūsa | no grīvas līdz tiltam pie autosporta kompleksa | no 1. aprīļa līdz 31. maijam |
| 60. | Slocene (Pulkaine) | starp Valguma ezeru un Kaņiera ezeru | no 1. aprīļa līdz 31. maijam |
| 61. | Vecslocene un Slocene | starp Slokas ezeru un Lielupi | no 1. aprīļa līdz 31. maijam |
|
IV. Ventas baseina apgabals |
|||
| 62. | Abava | no ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Abavas rumbai | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 63. | Durbe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 64. | Ciecere | no ietekas Ventā augšup pret straumi līdz Pakuļu ūdenskrātuves aizsprostam | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 65. | Ēda | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 66. | Dzelda | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 67. | Irbe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 68. | Koja | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 69. | Lāčupīte | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 70. | Lētīža | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 71. | Melnsilupe (Mellsilupe) | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 72. | Mellupīte | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 73. | Ostupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 74. | Pilsupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 75. | Raķupe | visā garumā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 76. | Rinda | visā garumā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 77. | Rīva | no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Rīvas ciemā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 78. | Roja | no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz Lubes dzirnavu aizsprostam | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 79. | Saka | visā garumā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 80. | Stende | visā garumā | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 81. | Šķēde | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 82. | Šķērvelis | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 83. | Tebra | līdz aizsprostam Aizputē | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 84. | Užava | no ietekas jūrā augšup pret straumi līdz tiltam Tērandē | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 85. | Valgale | no ietekas Abavā augšup pret straumi līdz tiltam Valgales ciemā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
| 86. | Venta | no tilta pie Zlēkām augšup pret straumi līdz Latvijas–Lietuvas robežai | no 1. oktobra līdz 31. decembrim, izņemot makšķerēšanu ar dabisko ēsmu |
| 87. | Virbupe (Kārone) | visā garumā | no 1. oktobra līdz 30. novembrim |
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
4. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Ūdenstilpes, kurās atļauta šaurspīļu vēžu, dzeloņvaigu vēžu un signālvēžu ieguve
|
Nr. p. k. |
Ūdenstilpe |
Pašvaldība |
Ieguvei atļautā vēžu suga |
| 1. | Āraišu ezers | Vecpiebalgas novads | Šaurspīļu vēzis |
| 2. | Daugava līdz Rīgas HES | Rīgas pilsēta
Salaspils novads Ķekavas novads |
Dzeloņvaigu vēzis |
| 3. | Hapaka grāvis | Rīgas pilsēta | Dzeloņvaigu vēzis |
| 4. | Lielupe | Rīgas pilsēta
Jūrmalas pilsēta Babītes novads Bauskas novads Rundāles novads Valgundes novads Ozolnieku novads Jelgavas novads Jelgavas pilsēta |
Dzeloņvaigu vēzis un šaurspīļu vēzis |
| 5. | Ķīšezers | Rīgas pilsēta | Dzeloņvaigu vēzis |
| 6. | Mazais Baltezers | Rīgas pilsēta | Šaurspīļu vēzis |
| 7. | Primmas ezers | Salacgrīvas novads | Signālvēzis |
| 8. | Sausā Daugava | Ķekavas novads
Salaspils novads |
Dzeloņvaigu vēzis |
| 9. | Vecdaugava | Rīgas pilsēta | Dzeloņvaigu vēzis |
| 10. | Venta | Ventspils novads
Ventspils pilsēta Kuldīgas novads Skrundas novads Saldus novads |
Dzeloņvaigu vēzis |
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
5. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Vēžu sugu atšķirības pazīmes
1. Platspīļu vēzis (Astacus astacus) (1. attēls):
1.1. gluds ķermenis (norāde "a"), tikai pa vienam dzelonim katrā sānā starp galvas un krūšu savienojuma vietu (atšķirība no šaurspīļu vēža, svarīgākā atšķirība no dzeloņvaigu vēža);
1.2. zobainas spīļu iekšmalas (norāde "b") (atšķirība no šaurspīļu vēža);
1.3. sarkans plankums spīļu atvēruma savienojuma vietā (norāde "c") (svarīgākā atšķirība no signālvēža);
1.4. gludas pieres dzelkšņa rievas (norāde "d") (svarīgākā atšķirība no šaurspīļu vēža).
1. attēls. Platspīļu vēzis
2. Signālvēzis (Pacifastacus leniusculus) (2. attēls):
2.1. gluds ķermenis bez dzeloņiem (norāde "a") (atšķirība no dzeloņvaigu vēža un šaurspīļu vēža);
2.2. raksturīgs gaišs plankums spīļu atvēruma savienojuma vietā (norāde "b") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža, dzeloņvaigu vēža un šaurspīļu vēža).
2. attēls. Signālvēzis
3. Šaurspīļu vēzis (Astacus leptodactylus) (3. attēls):
3.1. dzeloņains ķermenis (norāde "a") (atšķirība no platspīļu vēža un signālvēža);
3.2. gludas spīļu iekšmalas (norāde "b") (atšķirība no platspīļu vēža);
3.3. pieres dzelkšņa rievas ar zobiņiem (norāde "c") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža).
3. attēls. Šaurspīļu vēzis
4. Dzeloņvaigu vēzis (Orconectes limosus) (4. attēls):
4.1. dzeloņains ķermenis (norāde "a") un izteikti dzeloņi uz galvas sānu daļas ("vaigiem") (svarīgākā atšķirība no platspīļu vēža un signālvēža);
4.2. sarkanbrūni svītrveida plankumi uz vēdera daļas segmentu virspuses (norāde "b") (atšķirība no šaurspīļu vēža).
4. attēls. Dzeloņvaigu vēzis
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
6. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Vēžošanas krītiņa konstrukcijas shēma
Krītiņa linuma acu izmērs nepārsniedz 20 mm.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Ezeri un upes vai to daļas, kurās atļautas zemūdens medības
|
Nr. |
Ezers, upe vai tās posms |
Pašvaldība (novads, pagasts, pilsēta) |
| 1. | Aijažu ezers | Krimuldas novads, Lēdurgas pagasts |
| 2. | Apguldes ezers | Dobeles novads, Naudītes pagasts |
| 3. | Baltezers | Daugavpils novads, Vaboles pagasts |
| 4. | Baļotes ezers | Krustpils novads, Kūku pagasts |
| 5. | Briģenes ezers | Daugavpils novads, Demenes pagasts |
| 6. | Brocēnu ezers | Brocēnu novads, Brocēnu pilsēta |
| 7. | Buļļupe | Rīgas pilsēta |
| 8. | Cieceres ezers | Brocēnu novads, Brocēnu pilsēta |
| 9. | Cirma ezers | Ludzas novads, Cirmas pagasts |
| 10. | Černostes ezers | Rēzeknes novads, Maltas pagasts |
| 11. | Daugava | Krāslavas novads (Kalniešu pagasts, Krāslavas pagasts, Krāslavas pilsēta), Daugavpils novads (Laucesas pagasts, Kalkūnes pagasts, Sventes pagasts, Līksnas pagasts, Nīcgales pagasts, Daugavpils pilsēta), Līvānu novads (Jersikas pagasts, Līvānu pilsēta, Turku pagasts), Jēkabpils novads (Dunavas pagasts, Dignājas pagasts, Ābeļu pagasts, Jēkabpils pilsēta), Krustpils novads (Vīpes pagasts, Kūku pagasts, Krustpils pagasts), Salas novads (Salas pagasts, Sēlpils pagasts), Pļaviņu novads (Aiviekstes pagasts, Pļaviņu pilsēta, Klintaines pagasts), Jaunjelgavas novads (Staburaga pagasts, Seces pagasts, Jaunjelgavas pilsēta), Kokneses novads (Kokneses pagasts, Kokneses pilsēta), Aizkraukles novads (Aizkraukles pilsēta, Skrīveru pagasts), Ogres novads (Ogresgala pagasts, Ogres pilsēta), Ķekavas novads (Daugmales pagasts, Ķekavas pagasts), Ikšķiles novads (Tīnūžu pagasts, Ikšķiles pilsēta), Salaspils novads (Salaspils pilsēta, Salaspils pagasts), Rīgas pilsēta |
| 12. | Demenes ezers | Daugavpils novads, Demenes pagasts |
| 13. | Dūņezers | Ādažu novads |
| 14. | Dziļezers | Ludzas novads, Istras pagasts |
| 15. | Dziļūta ezers | Rēzeknes novads, Stoļerovas pagasts |
| 16. | Dzirnezers | Carnikavas novads |
| 17. | Feimaņu ezers | Riebiņu novads, Rušonas pagasts, Rēzeknes novads, Feimaņu pagasts |
| 18. | Jersikas ezers | Līvānu novads, Jersikas pagasts |
| 19. | Juglas ezers | Rīgas pilsēta |
| 20. | Juvera ezers | Vecpiebalgas novads, Dzērbenes pagasts |
| 21. | Jūdažu ezers | Siguldas novads, Siguldas pagasts |
| 22. | Kairīšu ezers | Dagdas novads, Svariņu pagasts |
| 23. | Laudera ezers | Zilupes novads, Lauderu pagasts |
| 24. | Lielais Gusena ezers | Krāslavas novads, Robežnieku pagasts |
| 25. | Lielais Kalupes ezers (Salenieku ezers) | Daugavpils novads, Kalupes pagasts; Vārkavas novads, Rožkalnu pagasts |
| 26. | Lielais Nabas ezers | Kuldīgas novads, Padures pagasts |
| 27. | Liezēra ezers | Madonas novads, Liezēres pagasts |
| 28. | Lizdoles ezers | Smiltenes novads, Launkalnes pagasts |
| 29. | Līlastes ezers | Ādažu novads |
| 30. | Ludza ezers | Gulbenes novads, Stāmerienas pagasts |
| 31. | Mazais Kalupes ezers (Keišu ezers) | Daugavpils novads, Kalupes pagasts |
| 32. | Mazais Nabas ezers | Kuldīgas novads, Padures pagasts |
| 33. | Mazais Virānes ezers | Cesvaines novads, Cesvaines pilsēta |
| 34. | Meirānu ezers | Rēzeknes novads, Bērzgales pagasts |
| 35. | Nauļānu ezers | Krāslavas novads, Robežnieku pagasts |
| 36. | Odzes ezers | Pļaviņu novads, Aiviekstes pagasts |
| 37. | Osvas ezers | Dagdas novads, Bērziņu pagasts |
| 38. | Pabažu ezers | Sējas novads |
| 39. | Pērkonu ezers | Balvu novads, Kubulu pagasts |
| 40. | Plaužu ezers | Ogres novads, Ķeipenes pagasts, Taurupes pagasts |
| 41. | Plisūna ezers (Plusons, Dunduru ezers) | Ludzas novads, Istras pagasts |
| 42. | Rāceņu ezers | Madonas novads, Lazdonas pagasts |
| 43. | Remtes ezers | Brocēnu novads, Remtes pagasts |
| 44. | Riebiņu ezers | Pārgaujas novads, Straupes pagasts |
| 45. | Sasmakas ezers (Valdemārpils ezers, Ārlavas ezers) | Talsu novads, Valdemārpils pilsēta |
| 46. | Skolas ezers (Drustu ezers) | Raunas novads, Drustu pagasts |
| 47. | Sudalezers | Alūksnes novads, Zeltiņu pagasts, Gulbenes novads, Lejasciema pagasts |
| 48. | Svētaunes ezers (Jorzavas ezers) | Baltinavas novads, Baltinavas pagasts |
| 49. | Taurenes ezers | Vecpiebalgas novads, Taurenes pagasts |
| 50. | Ušura ezers | Gulbenes novads, Jaungulbenes pagasts |
| 51. | Vārzgūnes ezers | Jēkabpils novads, Kalna pagasts |
| 52. | Viesītes ezers | Viesītes novads, Viesīte |
| 53. | Vilgāles ezers | Kuldīgas novads, Kurmāles pagasts |
| 54. | Zvārtavas ezers | Apes novads, Gaujienas pagasts |
| 55. | Zvirgzdenes ezers | Ciblas novads, Zvirgzdenes pagasts |
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
8. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 22. decembra
noteikumiem Nr. 800
Pamattakses piedzenamās naudas summas aprēķināšanai par zaudējumu, ko nodarījušas fiziskās personas, Latvijas Republikas ūdeņos nelikumīgi iegūstot zivis, vēžus un citus ūdens bezmugurkaulniekus
|
Nr. |
Suga |
Zaudējumu atlīdzība (euro) |
Mērvienība |
| 1. | Alata, lasis, sams, sīga, strauta forele, taimiņš, zutis |
143 |
1 gab. |
| 2. | Zandarts, repsis, salate |
36 |
1 gab. |
| 3. | Ālants, līdaka, vimba |
29 |
1 gab. |
| 4. | Karpa, līnis, nēģis, platspīļu vēzis, sapals, vēdzele |
8 |
1 gab. |
| 5. | Akmeņplekste, menca |
15 |
1 kg |
| 6. | Asaris, plekste |
8 |
1 kg |
| 7. | Brētliņa, reņģe, salaka |
1 |
1 kg |
| 8. | Zivis un vēži, kas nav minēti šajā tabulā |
2 |
1 kg |
| 9. | Trīsuļodu kāpuri, sānpeldes |
29 |
100 g |
| 10. | Zivju ikri |
143 |
100 g |
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs