Valsts ieņēmumu dienests

Informācija

Par Latvijas muitas darba rezultātiem un iecerēm

Fiskālā funkcija

Viena no muitas galvenajām funkcijām ir nodokļu un nodevu iekasēšana uz valsts ekonomiskās robežas. Nodokļos un nodevās saņemtā nauda tiek ieskaitīta valsts budžetā. 2001. gada piecos mēnešos muita nodokļos un nodevās ir iekasējusi 107,8% no plānotā, konkrētāk — iekasēts par 10,7 milj. latu vairāk nekā plānots. Salīdzinot ar šo pašu laika posmu 2000. gadā, muita iekasējusi par 25,2 milj. latu vairāk, t.i., par 20,4% vairāk.

Uzskatāmi muitas ieņēmumu plānotā un iekasētā naudas daudzuma attiecība parādīta tabulā:

Ņemot vērā muitas fiskālās funkcijas nozīmīgumu, šogad GMP izveidota muitas maksājumu uzskaites nodaļa. Līdz šim maksājumu uzskaites funkcijas veica Rīgas muitas attiecīga struktūrvienība, tomēr, tā kā Rīgas muita ir teritoriāla iestāde un nevar atbildēt par visu valsti kopumā, bija nepieciešams izveidot šādu nodaļu GMP. 2002. gadā GMP pārņems centralizētu muitas maksājumu uzskaiti.

Uzņēmējdarbības veicināšana

Ārvalstu investoru padome

Ārvalstu investoru padomes Latvijā dalībnieki šā gada 23. un 24.aprīlī notikušajās sarunās ar Latvijas valdību atzina, ka muita ir panākusi ievērojamu progresu un izpildījusi visas Pasākumu plānā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai iekļautās Ārvalstu investoru padomes prasības robežšķērsošanas un muitas jomā. Visi Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšlikumi tika izpildīti noteiktajos termiņos, izņemot vienu, kas izpildīts ar nelielu aizkavēšanos:

— Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā http://www.vid.gov.lv ievietotas 15 muitas procedūru rokasgrāmatas nodaļas, kā arī TIR un ATA rokasgrāmata. TIR rokasgrāmata arī publicēta;

— uzsākta elektroniskā deklarēšana;

— izstrādāta koncepcija par muitas procedūru noformēšanas novirzīšanu uz iekšzemi;

— izstrādāti un iesniegti Valsts kancelejā MK noteikumu Nr.339 "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — tranzīts" grozījumu projekts par atzītā nosūtītāja/saņēmēja statusa izmantošanu tranzīta (T1) procedūrā;

— uzsākta Baltijas kopējā tranzīta procedūras izmantošana;

— stājušies spēkā MK noteikumi Nr.73 "Galvojumu iesniegšanas, piemērošanas un pieņemšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādēs".

Turpinās darbs pie vēl 6 muitas procedūru rokasgrāmatu izstrādes.

Galvenajā muitas pārvaldē ir izveidota Konsultāciju nodaļa, kura sāks darbu ar šā gada 1.septembri.

Rit darbs pie kopējas Baltijas valstu Muitas informācijas sistēmas izveides.

 

Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgums

Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgums sācis darboties ar 2001.gada 1.janvāri. 2001.gada martā tika noformētas pirmās Baltijas tranzīta (T1B) deklarācijas. T1B deklarāciju īpatsvars tranzīta dokumentu vidū ir nenozīmīgs (Latvijā noslēgtas: martā — 6, aprīlī — 15, maijā — 32; Latvijā uzsāktas: martā — 14, aprīlī un maijā — neviena) salīdzinājumā ar citiem tranzīta veidiem — tranzīts ar TIR karnetēm Latvijā ir apmēram 30 000 mēnesī, tranzīts ar T1 deklarācijām pārsniedz 25 000. Mazais noformēto T1B deklarāciju daudzums izskaidrojams ar uzņēmēju piesardzīgo attieksmi pret jaunām procedūrām, kā arī ar atšķirīgiem galvojumu dokumentu izsniegšanas nosacījumiem Baltijas tranzītam salīdzinājumā ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tranzīta T1 procedūrām.

Salīdzinot Baltijas kopējā tranzīta ieviešanas gaitu ar citu tranzīta veidu ieviešanu, tā īpaši neatšķiras. 1993.gadā, ieviešot TIR konvenciju, pirmajos mēnešos noformēto TIR karnešu skaits nepārsniedza simtu. Šī gada 15.janvārī Latvijā ieviesta ATA konvencija. Arī ar ATA karnetēm noformēto tranzīta procedūru skaits ir neliels: janvārī — 3, februārī — 11, martā — 5, aprīlī — 29, maijā — 19.

Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgums ir arī kā sagatavošanās posms, lai pievienotos ES/EBTL (Eiropas brīvās tirdzniecības līguma) valstu kopējā tranzīta konvencijai. Savukārt dalība šajā konvencijā ir nepieciešams nosacījums dalībai Eiropas Savienībā.

 

Apvienotie robežkontroles punkti

Lai paātrinātu robežšķērsošanas procedūru noformēšanu, jau kopš 1997. gada tiek veidoti apvienotie robežkontroles punkti uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas.

Apvienoto robežkontroles punktu tehnoloģiskās shēmas nodrošina efektīvāku un ātrāku robežkontroles formalitāšu kārtošanu, jo vieglo transportlīdzekļu un autobusu plūsmā muita veic kontroli tikai savā valstī iebraucošajiem transportlīdzekļiem, bet robežsargi veic kontroli tikai iebraukšanai valstī.

Uz Latvijas–Igaunijas robežas pašlaik ir izveidoti trīs apvienotie RKP: Veclaicene–Murati, kurš darbojas kā apvienotais RKP kopš 1998. gada 5. septembra, Ainaži–Ikla — kopš 1998. gada 19. septembra, Valka–Valga — kopš 2000. gada 1. februāra.

Starpministriju darba grupa, kuras uzdevums bija izpētīt iespējas atvērt jaunu dzelzceļa robežkontroles punktu (RKP) Ipiķi–Moisekula, savu ziņojumu nosūtījusi Valsts kancelejai.

Pirmais un pašreiz vienīgais apvienotais robežkontroles punkts uz Latvijas–Lietuvas robežas Grenctāle–Saloči darbojas jau kopš 1997. gada 2. augusta.

Saskaņā ar 1996.gada 31.janvārī Biržos notikušo sarunu protokolu apvienotā robežkontroles punkta Medumi–Smeline izveide ir kā Lietuvas puses atbildes solis apvienotajam robežkontroles punktam Grenctāle–Saloči, ko izveidoja Latvijas puse. Taču līdz pat šim brīdim nav uzsākta RKP Medumi–Smeline celtniecība. Līdz ar to netiek ievērota vienošanās noteiktā paritāte.

Saskaņā ar 2000. gada. 27. aprīlī Palangā notikušo sarunu protokolu tika nolemts atvērt vēl 3 apvienotos robežkontroles punktus uz Latvijas–Lietuvas robežas: RKP Būtiņģe–Rucava (Lietuvas puse apņemas finansēt nepieciešamās infrastruktūras izmaiņas), RKP Meitene–Kalvi (katra puse veic savas valsts teritorijā esošās infrastruktūras uzlabošanu), kā arī Lietuvas puse vēlreiz izteica gatavību atvērt savā pusē apvienoto RKP Medumi–Smeline, taču Lietuvas Muitas departaments informēja, ka RKP Medumi–Smeline sākotnēji izstrādāto projektu Lietuvas valdība nav akceptējusi pārāk lielo būvniecības izmaksu dēļ, rezultātā papildus ir veikti aprēķini neliela RKP būvniecībai. Diemžēl arī šis projekts nav iekļauts 2001. gada investīciju programmā, tādējādi minēto RKP atvēršanas termiņi ir atkarīgi no finansējuma piešķiršanas.

Šobrīd ekspertu līmenī ir saskaņotas RKP Būtiņģe–Rucava (saskaņošanas datums — 28.06.2000.) un RKP Kalvi–Meitene (saskaņošanas datums — 30.11.2000.) darbības tehnoloģiskās shēmas. Sakarā ar to, ka Latvijas pusei nav informācijas par Lietuvas puses aktivitātēm minēto RKP infrastruktūras attīstībai paredzētā finansējuma piešķiršanu, RKP atvēršanas un tehnoloģisko shēmu ieviešanas termiņi nav prognozējami.

 

Muitas procedūru vienkāršošana

Muitas likuma XXIII1.nodaļa, Ministru kabineta noteikumi Nr.222 "Preču deklarēšanas kārtība", Ministru kabineta noteikumi par attiecīgo muitas procedūru piemērošanu, Ministru kabineta noteikumi par robežšķērsošanas kārtību un formalitātēm un Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumi kopumā veido preču deklarēšanas, t.sk. muitas procedūru vienkāršošanas un vienkāršotās deklarēšanas tiesisko pamatu.

Muitas procedūru vienkāršošanas un vienkāršotās deklarēšanas mērķis ir atvieglot darbu gan muitai, gan uzņēmējiem, veicināt tirdzniecību, atvieglot muitas formalitāšu kārtošanu, samazināt muitai iesniedzamo ziņu daudzumu, dokumentu skaitu, deklarēšanas laiku un izmaksas, pakāpeniski pāriet no deklarēšanas ar Vienoto administratīvo dokumentu (VAD) uz deklarēšanu, izmantojot komerciālos dokumentus, kā arī aizstāt papīra dokumentus ar elektroniskajiem dokumentiem.

Muitas procedūru vienkāršošana aptver robežšķērsošanas formalitātes un kārtību, muitas procedūru piemērošanas un preču deklarēšanas kārtību, robežkontroles punktu un iekšzemes muitas iestāžu uzbūvi un darbību, kā arī transportlīdzekļu kontroles kārtību.

Viens no efektīvākajiem muitas procedūru vienkāršošanas veidiem ir vienkāršotā deklarēšana. To ievieš, samazinot vispārējās deklarēšanas kārtības formalitātes. Vispārējā deklarēšanas kārtība nosaka preču deklarēšanā izmantot VAD, aizpildot visas attiecīgajai muitas procedūrai paredzētās ailes un deklarācijai pievienojot visus vajadzīgos pavaddokumentus. Vienkāršotā deklarēšanas kārtība ļauj uz laiku, daļēji vai pilnībā atteikties no viena vai vairākiem vispārējās deklarēšanas nosacījumiem. Vienkāršotās deklarēšanas veidi ir šādi:

1) atsevišķu VAD aiļu neaizpildīšana;

2) viena vai vairāku pavaddokumentu neiesniegšana vienlaikus ar VAD;

3) preču pavaddokumentu izmantošana VAD vietā;

4) kravu (preču) saraksta izmantošana VAD pielikumā.

Vienkāršotā deklarēšanas kārtība paredz vairākus vienkāršošanas veidus — nepilno deklarēšanu, vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu.

Nepilnā deklarēšana ļauj muitas iestādei pēc deklarētāja lūguma pieņemt deklarāciju, kurā trūkst atsevišķu ziņu vai kurai nav pievienoti atsevišķi muitas procedūras piemērošanai nepieciešamie pavaddokumenti.

Vienkāršotā deklarēšana ļauj piemērot pieprasīto muitas procedūru, tomēr saglabājot pienākumu iesniegt vēlāk vispārīgu, periodisku vai apkopojošu papildu deklarāciju. Normatīvajos aktos šie jēdzieni sīkāk nav skaidroti. Vispārīgo deklarāciju un periodisko deklarāciju Latvijā pagaidām neizmanto.

Saskaņā ar Zviedrijas muitas praksi vispārīgā deklarācija jāiesniedz muitas noteiktā laika posmā pēc vienkāršotās deklarācijas pieņemšanas. Viena vienkāršotā deklarācija jānoslēdz ar vienu vispārīgo deklarāciju.

Periodiskā deklarācija jāiesniedz muitas noteiktā nākamā mēneša datumā par iepriekšējā mēnesī noformētajām vienkāršotajām deklarācijām. Viena vienkāršotā deklarācija jānoslēdz ar vienu periodisko deklarāciju.

Apkopojošo deklarāciju iesniedz par muitas noteiktu skaitu vienkāršoto deklarāciju vai muitas noteiktā laika posmā (parasti tā ir nedēļa) noformētām vienkāršotajām deklarācijām. Rīgas muita apkopojošo deklarēšanas veidu atļāvusi piemērot ostā un lidostā jau vairāk nekā 20 uzņēmumiem. Apkopojošo papildu deklarāciju ar VAD iesniedz par visām noteiktajā laika posmā noformētajām vienkāršotajām deklarācijām.

Vietējā muitošana ļauj precēm pieteikt muitas procedūru (muitot preces) deklarētāja telpās vai citā muitas iestādes apstiprinātā vietā bez muitas amatpersonu klātbūtnes.

Vienkāršotā deklarēšanas kārtība vairumā gadījumu paredz saņemt iepriekšēju uzraudzības muitas iestādes vai VID Galvenās muitas pārvaldes atļauju. Vienkāršotā deklarēšana paredz izmantot zināmas privilēģijas, tādēļ vairumā gadījumu personai pirms atļaujas saņemšanas nepieciešams iesniegt galvojumu, kā arī izpildīt citus nosacījumus, piemēram, regulāri piemērot muitas procedūras. Latvijā muitas noteikumos jēdzienam "regulāri" sastopams skaidrojums — reizi nedēļā, kā arī četras reizes mēnesī. Atsevišķās Eiropas valstīs to saprot kā regulāru deklarēšanu gada laikā bez noteikta skaita, vēl citās noteikts piemēroto muitas procedūru skaits gadā. Noteikumos noteikto piemēroto muitas procedūru skaitu ņem vērā, izsniedzot atļauju. Tomēr pēc atļaujas saņemšanas nepietiekams piemēroto muitas procedūru skaits nevar būt par iemeslu atļaujas atsaukšanai, ja vien persona izpilda atļaujas saņemšanai nepieciešamos nosacījumus. Starp tiem ir tādi kā, piemēram, noteikts darbības laiks bez muitas un nodokļu tiesību normu pārkāpumiem, preču reģistrēšana uzskaites reģistrā muitu apmierinošā veidā, uzraudzības muitas iestādei netraucētas pieejas nodrošināšana precēm, preču uzskaites reģistram un dokumentiem, savlaicīgi nomaksāti normatīvajos aktos noteiktie muitas maksājumi, saņemta atļauja preču deklarēšanai elektroniskā veidā, nav izdarīti noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā.

Divi kritēriji vienkāršotās deklarēšanas atļaujas saņemšanai — procedūras piemērošanas regularitāte un darbība bez muitas noteikumu pārkāpumiem — noteikti Preču deklarēšanas noteikumos Nr.222.

 

Elektroniskā deklarēšana

2000. gada decembrī tika uzsākta elektroniskā deklarēšana un patlaban 22 muitas iestādēs deklarācijas iespējams iesniegt elektroniski. Atļaujas veikt preču elektronisku deklarēšanu izsniegtas vairāk nekā 450 deklarētājiem, un vairāk nekā 10%deklarāciju tiek iesniegtas elektroniski.

 

Muitas noliktavu optimizācija

Ir izstrādāts muitas noliktavu optimizācijas plāns, kas paredz samazināt muitas noliktavu skaitu, apvienojot 60 muitas noliktavu kontrolpunktus, to vietā izveidojot 3 apvienotos muitas noliktavu kontrolpunktus, ieviest automātisko datu apstrādes sistēmu ASYCUDA, izstrādāt jaunas tehnoloģiskās shēmas, izdarīt grozījumus normatīvajos aktos un attīstīt infrastruktūru.

Tas radīs iespēju samazināt transportlīdzekļu dīkstāves, uzlabot apkalpošanu, efektīvi izmantot muitas personālresursus, samazinās korupcijas iespējas.

 

ASYCUDA

Lai Latvijas muitas iestādēs izmantotu vienu centralizētu ES likumdošanas prasībām atbilstošu muitas deklarāciju apstrādes programmu, 2000. gadā visās Latvijas muitas iestādēs (izņemot Rīgu), kur tiek pildītas eksporta, importa, tranzīta uzsākšanas un noslēgšanas funkcijas, kā arī TIR kontroles funkcijas, ieviesta automātiskā datu apstrādes sistēma ASYCUDA. ASYCUDA Latvijā kopumā ieviesta 76 muitas punktos, t.sk. 24 Rīgas muitas pakļautībā esošajos muitas punktos. Pilnīga ASYCUDA ieviešana paredzēta līdz 31.12.2001.

Sadarbība ar citām valstīm

Kopš 1995. gada notiek sadarbība ar Zviedrijas muitu, un sekmīgi realizēti jau trīs bilateriāli līgumi. Pēdējais līgums tika uzsākts 1999. gadā, un 2000. gada 18. un 19. oktobrī Siguldā noslēguma konferencē tika izanalizēti sadarbības rezultāti un apspriesti priekšlikumi jauna sadarbības līguma noslēgšanai. Sadarbība norisinājās četru galveno projektu ietvaros.

• Iekšējā audita attīstīšana atbilstoši ES standartiem;

• Darba uzskaites sistēmas ieviešana;

• Mācību sistēmas pilnveidošana;

• Muitas kontroles stratēģijas izstrādāšana.

2001. gada 18. janvārī parakstīts ceturtais bilateriālais sadarbības līgums, kura galvenie uzdevumi ir:

• turpināt sadarbību jaunās muitas kontroles stratēģijas realizēšanā;

• turpināt sadarbību mācību sistēmas pilnveidošanā un tālākā attīstīšanā;

• izstrādāt darba uzskaites sistēmas rezultātu analīzes metodes;

• uzturēt un atbalstīt iekšējā audita sistēmu;

• realizēt projektu "zaļais koridors" starp Zviedriju un Latviju;

• turpināt tiešās sadarbības projektu starp Rīgas un Stokholmas muitām.

Sadarbība ar citu valstu muitu dienestiem notiek arī saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem. Starptautiskā konvencija par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā (Nairobi Konvencija), kurai ir pievienojusies arī Latvija, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līguma 5.protokols, Latvijas valdības noslēgtie līgumi par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas jomā ar Somijas Republiku, Lietuvas Republiku, Igaunijas Republiku, Ukrainas Republiku, Dānijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti, Norvēģijas Karalisti, Uzbekistānas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Amerikas Savienotajām Valstīm, Baltkrievijas Republiku un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Gruzijas Republiku paredz, ka līgumslēdzēju pušu muitas administrācijas ir atbildīgas par savstarpēju informācijas un palīdzības sniegšanu muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā, kā arī apņemas nodrošināt, lai dienesti, kas ir atbildīgi par muitas pārkāpumu novēršanu, izmeklēšanu un sodīšanu, uzturētu personīgus un tiešus sakarus. Saskaņā ar konvenciju un līgumiem sakari starp līgumslēdzējām pusēm jāveic nepastarpināti ar muitas administrāciju starpniecību un līgumslēdzēju pušu muitas administrācijām jāizraugās dienesti vai amatpersonas, kas atbild par šādu sakaru uzturēšanu.

Vienas līgumslēdzējas puses muitas iestādes ir pilnvarotas pieprasīt informāciju par kādu pamatoti aizdomās turamu personu, transportlīdzekli vai kravu, vai cita veida palīdzību no otras līgumslēdzējas puses muitas iestādēm. Muitas administrācijas pēc savas iniciatīvas vai pieprasījuma piegādā viena otrai informāciju, kas palīdz nodrošināt precizitāti muitas nodokļu un citu maksājumu iekasēšanā, preču vērtības un to tarifa klasifikācijas noteikšanā. Viena līgumslēdzēja puse var arī pieprasīt, lai otra puse sāktu izmeklēšanu attiecībā uz kādu muitas likumdošanas pārkāpumu.

2000. gada 2. novembrī parakstīts vienošanās memorands starp Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru, Valsts policiju, Drošības policiju un Valsts ieņēmumu dienestu un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Galveno policijas virsnieku asociāciju, Anglijas un Velsas Kroņa prokuratūras dienestu, Smago ekonomisko noziegumu biroju, Viņas Majestātes Muitas un akcīzes dienestu, Nacionālo kriminālnodaļu un Nacionālo kriminālizlūkošanas dienestu par sadarbību smagās noziedzības, organizētās noziedzības, narkotisko vielu nelegālās aprites apkarošanā, cīņā pret terorismu un tamlīdzīgos abpusēji interesējošos jautājumos. 2001. gada 19. jūnijā Latvijas — Izraēlas divpusējo ekonomisko konsultāciju laikā tika parafēts Latvijas — Izraēlas starpvaldību līguma par sadarbību muitas jomā teksts. Sagatavoti un tiek saskaņoti līgumu teksti starpvaldību līgumiem ar Franciju, Islandi, Ungāriju, Moldovu, Poliju, Turkmenistānu, Armēniju, Azerbaidžānu, Turciju, Kazahstānu, Farēru salām. Aktuāls ir jautājums par sadarbības līgumu ar kaimiņvalsti Krieviju. Šobrīd ir atsācies Latvijas — Krievijas starpvaldību komisijas darbs, bet abas puses ir deklarējušas dažādas prioritātes, kas šajā komisijā būtu jāskata. Latvija par prioritāru uzskata noslēgt līgumu ar Krieviju par sadarbību muitas jomā. Jau kopš 1998. gada Latvijas puse vairākkārt informējusi Krieviju par gatavību parakstīt šādu līgumu. Tomēr Krievija par prioritāriem uzskata jautājumus, kas skar sociālo drošību, piemēram, pensiju pārskaitīšanu cilvēkiem, kas aizbrauc no Latvijas.

Muitas kontroles stratēģija

Balstoties uz VID Muitas darbības stratēģiju, galvenais mērķis ir izveidot Muitas dienestu, kas atbilstu Eiropas Savienības noteiktajiem standartiem un prasībām, nodrošināt valsts ekonomiskās politikas īstenošanu muitas jomā, kā arī sniegt kvalitatīvus muitas pakalpojumus.

Viens no galvenajiem uzdevumiem ir tāda muitas pakalpojumu un kontroles dienesta izveidošana, kas darbojas sistemātiski, visaptveroši un konsekventi, kā arī spēj atklāt, novērst un izmeklēt muitas noteikumu pārkāpumus. Tāpēc ir nepieciešams mūsdienīgi un precīzi strukturēt muitas kontroles organizāciju, kas veicinātu starptautisko tirdzniecību, nodrošinātu valsts ieņēmumu iekasēšanu, novērstu konvenciāli aizliegtu, nelegālu preču pārvietošanu un nepieļautu Muitas noteikumu pārkāpumus.

2000.gada 19.oktobrī pieņemta jauna Muitas kontroles stratēģija. Tās mērķis ir attīstīt efektīvu muitas kontroles sistēmu, kur muitas kontroles funkcijas būtu atdalītas no muitas servisa funkcijām. Jaunā Muitas kontroles stratēģija aptver šādas jomas:

— riska analīze;

— narkotiku apkarošana;

— izziņas un operatīvās darbības;

— intelektuālā īpašuma aizsardzība;

— piedalīšanās attiecīgu normatīvo dokumentu izstrādāšanā.

Muitas kontroles stratēģija tiek izstrādāta, balstoties uz Eiropas Savienības standartiem un prasībām, kā arī balstoties uz Latvijas Republikas muitas likumdošanu. Viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt priekšlikumus muitas darba organizācijas uzlabošanai, nodalot divus stratēģiski svarīgus virzienus — muitas pakalpojumu sniegšanu un Muitas kontroli.

Kontrabandas apkarošana

Nepārtraukti tiek pilnveidots darbs kontrabandas apkarošanas jomā. To apliecina arī statistika — 2000. gada pirmajā ceturksnī Latvijas muitas pretkontrabandas darbinieki sastādījuši 162 administratīvo pārkāpumu protokolus (APP), kā rezultātā nodokļos papildus iekasēti 82 tūkst. LVL, savukārt pēc 2001.gada 1.ceturksnī sastādītajiem 87 APP nodokļos papildus iekasēts 271 tūkst. LVL.

2000.gadā atklāto pārkāpumu rezultātā valstī papildus iekasēti gandrīz 200 tūkst. LVL, t.sk. iekasētas soda naudas 40 tūkst. LVL, ieņēmumi no konfiscēto preču realizācijas 100 tūkst., papildus iekasēti nodokļi 56 tūkst. LVL.

2001.gada piecos 5 mēnešos atklāto pārkāpumu rezultātā valsts budžetā kopā papildus iekasēti jau gandrīz 300 tūkst. LVL, t.sk. iekasētas soda naudas 11 tūkst. LVL , ieņēmumi no konfiscēto preču realizācijas 47 tūkst. LVL, papildus iekasēti nodokļi 236 tūkst. LVL.

Strauji auguši papildus iekasētie nodokļi, kas liecina par pēcmuitošanas darba uzlabošanos.

 

Narkotikas

2000.gadā bijušas septiņas narkotisko vielu aizturēšanas, savukārt šogad jau pirmajā pusgadā muitas reģionālās pretkontrabandas daļu darba rezultātā bijuši septiņi narkotisko vielu aizturēšanas gadījumi (galvenokārt pastā).

 

Naftas produkti

Pagājušajā gadā pretkontrabandas daļas pievērsa īpašu uzmanību akcīzes precēm, it īpaši degvielas kontrabandas novēršanai. Tādējādi 2000.gadā tika aizturēti 11 milj. litru degvielas un konfiscēti — 2,7 milj. litru.

2001. gada piecos mēnešos aizturēts 4,3 milj. litru kontrabandas degvielas, papildus aprēķināti nodokļi 121 tūkst. LVL apmērā. Aizturēta arī 521 tonna kontrabandas pārtikas preču.

 

Cigaretes

2001. gads ir īpaši veiksmīgs cigarešu kontrabandas aizturēšanas ziņā. Arvien biežāk tiek atklātas kontrabandas cigaretes, kas paslēptas speciālos slēpņos. 2000. gadā konfiscēti 12 milj. cigarešu. Kopš 2001. gada sākuma muitas pretkontrabandas daļas konfiscējušas aptuveni 15,6 milj. cigarešu. Cigaretes atrastas treilera griestos, plastmasas caurulēs, zāģmateriālos ierīkotās slēptuvēs, auduma baķos, ūdens sildītājos.

 

Alkohols

2001. gada piecos mēnešos aizturēti 6,8 tūkst. litru kontrabandas alkohola.

Pēcimporta pārbaudes

1998. gadā muita uzsāka pavisam jaunu un progresīvu kontroles veidu — pēcimporta pārbaudes. Šāds kontroles veids ļauj muitas iestādēm pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam pārbaudīt, vai deklarētā muitas procedūra atbilstoši tiek atspoguļota uzņēmuma grāmatvedībā, tādējādi izslēdzot iespēju deklarēt preces ar zemāku vērtību. Kontrole iekšzemē samazina robežšķērsošanas laiku.

2001. gada piecos mēnešos (janvāris — maijs) pēcimporta pārbaudēs:

papildus aprēķināts

2001.g. — 1 milj. LVL

2000.g. — 427 tūkst. LVL

PIEAUGUMS — 138%

iekasēts

2001. g. — 111 tūkst. LVL

2000. g. — 99 tūkst. LVL

PIEAUGUMS — 12%

Latvijas Attīstības aģentūras aptauja

2001. gadā veiktās Latvijas Attīstības aģentūras aptaujas par uzņēmējdarbības vidi Latvijā dati liecina, ka ir ievērojams uzlabojums visās muitošanas jomās. Uzlabojums ir arī uzņēmēju vērtējumā par muitas iestāžu konsekvenci līdzīgu ienākošo un izejošo kravu apstrādē, kā arī uztverē par muitas noteikumu skaidrību. Salīdzinājumā ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem muitas darbinieki ir izpalīdzīgāki, sniedzot informāciju un palīdzību. 76% respondentu uzskata muitas darbiniekus par izpalīdzīgiem, salīdzinājumā ar 1999. gadu šādu atbilžu skaits pieaudzis par 24%. 79% aptaujāto, t.i., par 19% vairāk nekā 1999. gadā, ir apmierināti ar muitas procedūrām un muitošanu. Turklāt aptaujas dati apstiprina, ka robežšķērsošana starp Latviju un Igauniju ir visefektīvāk organizēta, uz Lietuvas un Latvijas robežas vēl nepieciešami uzlabojumi, bet Krievijas–Latvijas robežšķērsošana tiek uzskatīta par vislēnāko un visneefektīvāko.

Tagad Latvijas Attīstības aģentūra kopā ar VID Galveno muitas pārvaldi, Valsts robežsardzi un Valsts sanitāro robežinspekciju realizē jaunu projektu par aptaujas veikšanu robežkontroles punktos. Šīs aptaujas mērķis ir atsevišķi novērtēt minēto dienestu darbu katrā konkrētā RKP.

Korupcijas novēršana

Jau 1998. gadā sāka aprīkot ar videonovērošanas sistēmām jaunbūvējamos sauszemes robežkontroles punktus. Patlaban ar videonovērošanas sistēmām ir aprīkoti seši sauszemes robežkontroles punkti. VID modernizācijas programmas ietvaros izveidots projekts par vienotas videonovērošanas sistēmas izveidi Latvijas muitā, kas nodrošinās visu sauszemes robežkontroles punktu aprīkošanu ar videonovērošanas sistēmām un videonovērošanas centra izveidošanu GMP, kā arī modernizēs jau esošās. Videonovērošanas centrs nodrošinās iespējas pieslēgties jebkuram sauszemes robežkontroles punktam un operatīvi iegūt informāciju par muitas amatpersonu veiktajām darbībām.

Ar 1998. gadu Latvijas muitā saskaņā ar Eiropas Savienības ekspertu ieteikumiem kā vienā no pirmajām Eiropas Savienības kandidātvalstīm tika izveidota iekšējā audita struktūrvienība. VID GMP Iekšējā audita daļa 2000.gadā ir veikusi 16 iekšējos auditus teritoriālajās muitas iestādēs un 2 pārbaudes. 2000.gadā VID Galvenās muitas pārvaldes Iekšējā audita daļas Inspekcijas nodaļa ir veikusi 42 pārbaudes (dienesta pārbaudes, iekšējo kārtības noteikumu ievērošanas pārbaudes, operatīvas informācijas pārbaudes, kā arī pārbaudes par dežūrtelefonā sniegtajām sūdzībām), kuru laikā konstatētie muitas amatpersonu pārkāpumi ir izvērtēti un muitas amatpersonas sauktas pie disciplinārās atbildības.

VID Galvenās muitas pārvaldes un citu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības rezultātā 2000.gadā par konstatētiem pārkāpumiem muitas amatpersonām ir izteikti 52 disciplinārsodi : 25 — piezīmes; 23 — rājieni; 4 cilvēki atlaisti no darba.

Par 22 muitas amatpersonu rīcību ir iesniegti materiāli krimināllietas ierosināšanas izvērtēšanai.

2000.gadā muitas amatpersonām kopumā piemērots 191 disciplinārsods, no tiem: 95 piezīmes, 79 rājieni un 17 atbrīvošanas no darba.

Muitas darbinieki

Muitas darbinieku sadalījums pa vecuma grupām 2000. gadā

Muitas darbinieku izglītības līmenis 2000. gadā

 

Valsts ieņēmumu dienesta muitas darbinieku vidējā amatalga mēnesī 2001. gada 1.ceturksnī ir Ls 146, bet vidējā darba samaksa — Ls 208. Šie rādītāji ir zemāki VID teritoriālajās iestādēs, kur vidējā amatalga mēnesī ir 137 LVL, bet vidējā darba samaksa — 199 LVL. Darba samaksu veido amatalga, samaksa par darbu naktīs, brīvdienās un svētku dienās, kā arī atsevišķos gadījumos piemaksa par izdienu vai darbu paaugstinātas bīstamības apstākļos un prēmijas.

RTU Muitas koledža

Sakarā ar to, ka no 2001. gada 1. janvāra uz muitu attiecas likums "Par valsts civildienestu", aktuāls kļūst jautājums par augstāko izglītību. Par to liecina arī lielais pretendentu skaits mācībām Muitas koledžā — pašlaik pieteikušies jau apmēram 200 darbinieki. Muitas koledžai, kas atrodas Rīgā, ir divas filiāles — Liepājā un Daugavpilī. Studentu lielā skaita dēļ šogad tiks atvērta filiāle arī Ventspilī.

Valsts ieņēmumu dienesta Komunikāciju daļa