Par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2001.gada I ceturksnī

Finansu ministrijas sagatavots,

akceptēts Ministru kabineta

2001.gada 26.jūnija sēdē (prot. Nr.30, 42.§)

Turpinājums. Sākums - "LV" 20.07.2001., Nr.110;

"LV" 25.07.2001., Nr.111; "LV" 28.07.2001., Nr.113

2. Kopbudžeta izpilde

2.1. Valsts pamatbudžeta izpilde

12. att. Valsts pamatbudžeta fiskālie rādītāji, milj. latu

2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā 79,9% no kopējiem ieņēmumiem veidoja nodokļu ieņēmumi. Savukārt pievienotās vērtības nodoklis veidoja 58,1% no pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu apjoms valsts pamatbudžetā veidoja 78,2 milj. latu jeb 21,2% no gada plāna. Salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 0,3 procentiem. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu nepietiekošā pieauguma salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni pamatā ir izmaiņas likumdošanā par pievienotās vērtības priekšnodokļa atmaksu veikšanas kārtību, kas stājās spēkā š.g. 1. janvārī. Saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10. panta 1. punkta jauno redakciju, priekšnodokļa atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļu summas samaksas vai - preču piegādes darījumos - pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas, kā rezultātā palielinās priekšnodoklis un atmaksājamā summa.

Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa summa 2001. gada I ceturksnī bija 75,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošā perioda ieņēmumiem ir par 15,7 milj. latu jeb 26,2% vairāk. Šo pieaugumu pamatā noteica importa apjoma pieaugums salīdzinājumā ar 2000. gadu (importa apjoms 2001. gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu pieauga par 44,3 milj. latu jeb 17,3%).

Iekšzemē iekasētais pievienotās vērtības nodokļa apjoms 2001. gada I ceturksnī bija 2,8 milj. latu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada I ceturksni ir par 15,5 milj. latu jeb 84,9% mazāk. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus iekšzemē negatīvi ietekmēja nodokļa atmaksu palielināšanās. Kopumā 2001. gada I ceturksnī pievienotās vērtības nodokļa atmaksas veidoja 40,4 milj. latu, kas ir par 10,0 milj. latu jeb 32,7% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī.

13. att. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 36,1 milj. latu jeb 19,6% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturkšņa ieņēmumiem, nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 0,4 procentiem.

7. tabula

Akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra, %

Akcīzes nodoklis naftas produktiem

Analizējot akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūru pa preču grupām, redzams, ka vislielākais īpatsvars 2001. gada I ceturksnī ir naftas produktiem - 51,1% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumi par naftas produktiem 2001. gada I ceturksnī bija 18,4 milj. latu, kas ir par 1,0 milj. latu jeb 5,3% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni par 2,1 milj. latu jeb 25,6% ir samazinājušies akcīzes nodokļa ieņēmumi no dīzeļdegvielas. Akcīzes nodokļa ieņēmumu no dīzeļdegvielas samazinājumu noteica vairāki faktori: grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", kas stājās spēkā 2000. gada 28. jūnijā un noteica dīzeļdegvielas likmes samazinājumu no 130 latiem līdz 100 latiem par 1000 litriem; likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" noteiktās pazeminātās likmes dīzeļdegvielai, ko izmanto kā kurināmo; kā arī, zemākas dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenas kaimiņvalstīs un naftas produktu cenu svārstības pasaules tirgū. Lai gan naftas produktu cenu pasaules tirgū kāpums 2001. gada I ceturksnī ir nedaudz mazinājies, tās joprojām saglabājas augstā līmenī salīdzinājumā gan ar 2000. gada I ceturksni, gan 1999. gada I ceturksni, kas daļēji ietekmē arī akcīzes nodokļa zemos ieņēmumus. Akcīzes nodokļa ieņēmumi no degvieleļļas 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu samazinājās par 43,8 tūkst. latu jeb 18,4%, neskatoties uz degvieleļļas likmes paaugstināšanu no š.g. 1. janvāra un no š.g. 23. marta ieviešot atsevišķu likmi degvieleļļai (100 latus par 100 litriem), kuras sastāva īpašības ļauj to pārveidot un izmantot kā zemākas kvalitātes dīzeļdegvielu.

2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu par 54,0 tūkst. latu jeb 23,9% ir samazinājušies ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas gāzēm. Samazinājumu ietekmēja 1998. gada 4. augusta Ministru kabineta noteikumi "Noteikumi par akcīzes preču noliktavu naftas produktiem", kas nosaka, ka akcīzes preču noliktavas turētājs akcīzes preču noliktavā var veikt darbības ar naftas produktiem un nemaksāt par tiem muitas maksājumus, kamēr naftas produkti atrodas akcīzes preču noliktavā. Tikmēr, turpina pieaugt pieprasījums pēc naftas gāzes un šīs preču grupas importa apjomi palielinās. Tā rezultātā paplašinās automobiļu gāzes uzpildes staciju tīkls.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi no petrolejas 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 83,8%, ko noteica samērā siltā ziema. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, ir pieauguši akcīzes ieņēmumi par benzīnu un dīzeļdegvielu un petroleju, ko izmanto kā kurināmo attiecīgi par 1,5 milj. latu jeb 14,2% un 43,9 tūkst. latu jeb 46,6 procentiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu par benzīnu pieaugumu noteica reģistrēto, tehniskā kārtībā esošo un apdrošināto vieglo automašīnu skaita pieaugums.

14. att. Pasaules naftas cenas, ASV dolāri par barelu

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem

2001. gada I ceturksnī alkoholiskie dzērieni nodrošināja 10,3 milj. latu jeb 28,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem ir samazinājušies par 10,6 tūkst. latu jeb 0,1 procentu. To pamatā noteica akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums starpproduktiem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem. Lielākais ieņēmumu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu ir vērojams tādās alkoholisko preču grupās kā šampanietis, visu veidu vīni un raudzētie dzērieni (par 0,2 milj. latu) un spirts (par 0,1 milj. latu), neskatoties uz to, ka saskaņā ar grozījumiem "Alkohola aprites likumā", kas stājās spēkā 2000. gada 1. jūnijā, ir ierobežoti spirta izmantošanas mērķi.

Akcīzes nodoklis alum

Akcīzes nodokļa ieņēmumi no alus 2001. gada I ceturksnī veidoja 0,5 milj. latu, kas ir par 0,2 milj. latu vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī. Ieņēmumu pieaugumu noteica ar nodokli apliekamās bāzes paplašināšana: no 2000. gada 1. janvāra ar akcīzes nodokli apliek arī alu ar stiprumu no 0,5% līdz 5,5 procentiem.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem

Akcīzes nodokļa iemaksas par tabakas izstrādājumiem 2001. gada I ceturksnī bija 4,8 milj. latu un nodrošināja 13,4% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni akcīzes nodokļa ieņēmumi par tabakas izstrādājumiem ir palielinājušies par 0,8 milj. latu jeb 19,5 procentiem. Pamatā akcīzes nodokļa ieņēmumu par tabakas izstrādājumiem pieaugumu noteica ieņēmumu no cigaretēm ar filtru pieaugums pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu.

Akcīzes nodoklis pārējām precēm

1999. gada 9. decembrī stājās spēkā jauns likums "Par akcīzes nodokli", kas paplašināja ar akcīzes nodokli apliekamo bāzi, apliekot ar akcīzes nodokli arī bezalkoholiskos dzērienus (ūdeņus un minerālūdeņus ar cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevu un pārējos bezalkoholiskos dzērienus, izņemot augļu un dārzeņu sulas, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez cukura vai citu saldinātājvielu vai aromātisko vielu piedevām), visu veidu kafiju, kā arī motociklus. Motocikliem tika piemērota kombinētā nodokļa likme, t.i., atkarībā no to vecuma un motora cilindru darba tilpuma.

2001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par pārējām akcīzes precēm veidoja 2,0 milj. latu, jeb 5,6% no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Apliekamās bāzes paplašināšana 2001. gada I ceturksnī nodrošināja budžetam papildus ieņēmumus 0,9 milj. latu apmērā, t.sk., par bezalkoholiskajiem dzērieniem - 278,9 tūkst. latu apmērā, kafiju - 587,8 tūkst. latu, motocikliem - 5,0 tūkst. latu.

2001. gada I ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi par vieglajiem automobiļiem bija 1,1 milj. latu, kas ir par 41,8 tūkst. latu jeb 4,0% vairāk nekā 2000. gada atbilstošajā periodā. Sakarā ar to, ka kombinētās likmes piemērošana vieglajiem automobiļiem no 1999. gada 1. aprīļa nedeva gaidāmo rezultātu un negatīvi atspoguļojās vietējā automobiļu tirgus darbībā, 2000. gada 13. aprīlī tika pieņemti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas noteica automobiļu un motociklu aplikšanu ar akcīzes nodokli atkarībā tikai no to vecuma. Akcīzes nodoklis motocikliem tagad tiek aprēķināts atkarībā no motocikla vecuma (skaitot no izgatavošanas gada), reizinot automobiļiem noteiktās attiecīgās likmes ar 0,25. Likuma grozījumi stājās spēkā ar 2000. gada 1. maiju. Būtībā šie grozījumi samazināja akcīzes nodokļa likmi šīm precēm. Nodokļa likmes samazināšana pozitīvi atspoguļojās ieņēmumos, jo ir palielinājušies automobiļu un motociklu realizācijas apjomi.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi no zelta un citiem dārgmetāliem 2001. gada I ceturksnī bija 59,0 tūkst. latu. Salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, tas ir par 12,2 tūkst. latu jeb 17,2% mazāk.

Valsts pamatbudžeta akcīzes nodokļa ieņēmumi pārskata periodā bija 26,5 milj. latu, valsts speciālā budžeta ieņēmumi - 9,6 milj. latu.

15. att. Akcīzes nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2001. gada I ceturksnī bija 23,2 milj. latu jeb 23,6% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni ieņēmumi ir palielinājušies par 4,8 procentiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus 2001. gada I ceturksnī ietekmēja uzņēmumu peļņa 1999. gadā, jo avansa maksājumi š.g. I ceturksnim tiek noteikti vadoties no 1999. gada aprēķinātā nodokļa bāzes.

2001. gada I ceturksnī uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi, ko veica lielie nodokļu maksātāji veidoja 14,2 milj. latu, bet pārējo nodokļu maksātāju veiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas bija 9,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu lielo nodokļu maksātāju iemaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis ir palielinājies par 2,7 milj. latu jeb 23,0%, kas pamatā ir saistīts ar sezonāliem faktoriem un to, ka daži lielie nodokļu maksātāji ir veikuši uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumus par iepriekšējo gadu. Pārējo nodokļu maksātāju veiktās nodokļa iemaksas ir samazinājušās par 1,6 milj. latu jeb 15,0 procentiem. Ir notikušas arī būtiskas strukturālas izmaiņas - 2000. gada I ceturksnī lielo nodokļu maksātāju uzņēmuma ienākuma nodokļa iemaksas bija 52,2% no kopējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet 2001. gada I ceturksnī - jau 61,3 procenti. Savukārt, pārējo nodokļu maksātāju uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumi 2000. gada I ceturksnī veidoja 47,8% no kopējiem uzņēmuma ienākumu nodokļa ieņēmumiem, bet 2001. gada I ceturksnī - 38,7 procenti.

16. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

17. att. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi (sezonāli izlīdzināti), milj. latu

2001. gada I ceturksnī muitas nodokļa ieņēmumi bija 3,3 milj. latu jeb 27,4% no gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, šī nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par 1,7 procentiem. 2001. gada I ceturksnī ievedmuitas nodokļa ieņēmumi veidoja 3,3 milj. latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi - 2,9 tūkst. latu. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni, ievedmuitas nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, bet izvedmuitas nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 7,3 tūkst. latu.

Muitas nodokļa ieņēmumu samazināšanās tendence, kas parādījās sākot ar 1997. gadu, ir saistīta ar Latvijas noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem, kas paredz liberalizēt ārējo tirdzniecību, kā rezultātā notiek muitas tarifu samazināšana vai atcelšana. Viens no muitas nodokļa ieņēmumu samazinājuma cēloņiem ir arī brīvo ekonomisko zonu darbība.

18. att. Muitas nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

Muitas nodokļa ieņēmumus ietekmē arī Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā. Dalība šajā organizācijā nodrošina Latvijai labvēlīgu tirdzniecības režīmu ar vairāk nekā 135 valstīm. Vienlaicīgi tas samazina ievedmuitas nodokļa likmes preču importam no šīm valstīm, kas savukārt negatīvi ietekmē muitas nodokļa ieņēmumus.

Ieņēmumus pozitīvi ietekmē importa apjoma pieaugums.

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 15,6 milj. latu jeb 23,4% no apstiprinātā gada plāna. Nenodokļu ieņēmumi 2001. gada janvārī - martā veidoja 9,3% no kopējiem pamatbudžeta ieņēmumiem. Vislielākais īpatsvars valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumos bija ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem - 4,0 milj. latu jeb 25,8 procenti. No tiem lielākos ieņēmumus veidoja valsts nodevas par nekustamo īpašumu un ar to saistīto tiesību nostiprinājumu zemesgrāmatā - 1,5 milj. latu jeb 36,7% un Zemesgrāmatu kancelejas nodeva - 0,6 milj. latu jeb 14,8% no kopējiem ieņēmumiem no valsts nodevas par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem. 2001. gada pirmajos trīs mēnešos, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, ieņēmumi no valsts nodevām par juridiskajiem un citiem pakalpojumiem ir palielinājušies par 27,7 procentiem.

2001. gada pirmajos trīs mēnešos ieņēmumi no maksājumiem par valsts kapitāla izmantošanu bija 0,2 milj. latu, kas bija 15,0% no apstiprinātā gada plāna.

2001. gada janvārī - martā ieņēmumi no valsts nodevas par jūras navigācijas pakalpojumiem (bāku nodevas) bija 0,7 milj. latu jeb 4,4% no kopējiem valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumiem. 2001. gada I ceturksnī VAS "Latvijas meži" ir iemaksājusi fiksēto maksājumu 2,0 milj. latu apmērā.

Ieņēmumi no sodiem un sankcijām 2001. gada I ceturksnī bija 1,8 milj. latu jeb 21,4% no apstiprinātā gada plāna. No tiem lielāko īpatsvaru veidoja naudas sodi, ko uzliek valsts policijas iestādes - 0,7 milj. latu jeb 39,0% no kopējiem ieņēmumiem no sodiem un sankcijām, un ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudēs atklātām slēpto un samazināto ienākumu summām - 0,5 milj. latu jeb 28,8 procenti.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 15,3 milj. latu jeb 25,2% no apstiprinātā gada plāna. Salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, šie ieņēmumi ir palielinājušies par 12,5 procentiem.

2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžetā ieskaitītā ārvalstu finansu palīdzība bija 3,0 milj. latu, kas ir 6,5% no apstiprinātā gada plāna.

2.2. Valsts speciālo budžetu

izpilde

2001. gada I ceturksnī valsts speciālā budžeta ieņēmumi, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, bija 164,2 milj. latu, bet izdevumi kopā ar tīrajiem aizdevumiem, neieskaitot no dāvinājumiem un ziedojumiem finansētos izdevumus, bija 174,1 milj. latu.

2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā bija fiskālais deficīts 10,0 milj. latu apmērā.

2001. gada I ceturksnī valsts speciālajā budžetā tika iekasēti 22,7% no likumā apstiprinātās gada ieņēmumu kopsummas (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus), un izdevumi tika izlietoti 22,5% apmērā no gadam paredzētā izdevumu apjoma.

Turpmāk - vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre

.