Ministru kabineta noteikumi Nr. 30

Rīgā 2016. gada 12. janvārī (prot. Nr. 2 21. §)

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes
un jūras drošības likuma 11. panta desmito daļu

1. Noteikumi nosaka prasības kuģu radio un navigācijas aprīkojuma izmantošanai un apkalpošanai uz Latvijas Kuģu reģistrā reģistrētajiem kuģiem.

2. Šo noteikumu izpratnē:

2.1. A, B, C, D kategorijas atpūtas kuģis – atpūtas kuģis, kas atbilst normatīvajos aktos par atpūtas kuģu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū norādītajai definīcijai;

2.2. ciparu selektīvais izsaukums – sakaru veids, kur izsaukumam izmanto kodu paketes, kas ļauj radiostacijai nodibināt sakarus un noraidīt informāciju citai stacijai vai staciju grupai (turpmāk – DSC);

2.3. D klases DSC – ciparu selektīvā izsaukuma aprīkojums, kas atbilst Starptautiskās telekomunikāciju savienības (ITU) Radio noteikumos noteiktajām prasībām;

2.4. jauns zvejas kuģis – zvejas kuģis, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

2.4.1. līgums par kuģa būvi ir noslēgts 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk;

2.4.2. līgums par kuģa būvi ir noslēgts pirms 2003. gada 1. janvāra, bet kuģis ir piegādāts pasūtītājam pēc 2006. gada 1. janvāra;

2.4.3. nav līguma par kuģa būvi, bet kuģa būves sākumu nosaka datums, kad ir ielikts kuģa ķīlis vai ir ielikta konstrukcija, vai ir samontēta konstrukcija (konstrukcijas svars ir mazākais no šādām vērtībām – 50 tonnas vai 1 % no paredzētās kuģa konstrukcijas svara), un šis datums ir 2003. gada 1. janvāris vai vēlāk;

2.5. esošs zvejas kuģis – zvejas kuģis, kas nav jauns zvejas kuģis;

2.6. jūras rajons A1 – rajons, kurā ir nodrošināta krasta ultraīsviļņu radiostacijas darbība, kas strādā telefonijas režīmā un veic nepārtrauktu sardzi DSC sistēmā;

2.7. jūras rajons A2 – rajons (izņemot jūras rajonu A1), kurā ir nodrošināti vidējo viļņu radiotelefona sakari ar vismaz vienu krasta radiostaciju, kura nodrošina pastāvīgu iespēju avārijas izsaukuma pārraidei, izmantojot DSC;

2.8. jūras rajons A3 – rajons (izņemot jūras rajonus A1 un A2), kurā ir nodrošināta pastāvīga avārijas ziņojuma pārraide, izmantojot Starptautiskās jūras satelītu sakaru sistēmas (turpmāk – Inmarsat) ģeostacionāro satelītu sistēmu;

2.9. jūras rajons A4 – rajons, kas atrodas ārpus jūras rajoniem A1, A2 un A3;

2.10. NAVTEX uztvērējs – uztvērējs, kas automātiski saņem jūras drošības informāciju 518 kHz frekvencē, izmantojot šaurjoslas tiešās drukas telegrāfiju;

2.11. ziemeļu teritoriālais rajons – jūras rajons, kas atbilst normatīvajos aktos par jūras zvejas kuģu drošību norādītajai definīcijai.

3. Šī nodaļa attiecas uz kuģiem, kas nav pakļauti 1974. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (un tās 1988. gada protokola (ar grozījumiem)) (turpmāk – SOLAS konvencija) IV nodaļas prasībām, t. i., uz:

3.1. kravas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 300;

3.2. pasažieru kuģiem, kas neveic starptautiskus reisus;

3.3. kravas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 300 un lielāka un kuri neveic starptautiskus reisus;

3.4. zvejas kuģiem;

3.5. atpūtas kuģiem.

4. Uz katra kuģa, kas atrodas jūrā, ir radio aprīkojums, ar kuru var:

4.1. pārraidīt avārijas ziņojumu krasta radiostacijai, izmantojot vismaz divus dažādus neatkarīgus līdzekļus, kas izmanto atšķirīgas radiosakaru sistēmas;

4.2. saņemt avārijas ziņojumus, ko pārraida no krasta uz kuģi;

4.3. pārraidīt un saņemt avārijas ziņojumus, ko pārraida no viena kuģa uz otru;

4.4. pārraidīt un saņemt meklēšanas un glābšanas koordinācijas ziņojumus;

4.5. pārraidīt un saņemt atrašanās vietas noteikšanas signālus;

4.6. pārraidīt un saņemt kuģošanas drošības informāciju;

4.7. pārraidīt un saņemt vispārējās nozīmes radiosakarus uz krasta radiostacijām vai tīkliem;

4.8. nodrošināt divpusējus sakarus no kuģa uz kuģi.

5. Kuģi aprīko ar radioiekārtām, kas nodrošina šo noteikumu 4. punktā minēto prasību izpildi visos jūras rajonos, kuros kuģis atradīsies paredzēto braucienu laikā.

6. Katra radioiekārta ir:

6.1. izvietota tā, lai mehāniskas, elektriskas vai citas izcelsmes kaitīgas ietekmes neiespaido tās lietošanu, kā arī lai nodrošinātu elektromagnētisko saderību un izvairīšanos no kaitīgas mijiedarbības ar citu aprīkojumu;

6.2. izvietota tā, lai nodrošinātu vieglu pieejamību un drošu izmantošanu;

6.3. aizsargāta pret ūdens, temperatūras un citu nelabvēlīgu vides apstākļu iedarbību;

6.4. apgādāta ar drošu, pastāvīgi nostiprinātu elektrisko apgaismojumu, kas ir neatkarīgs no galvenā un avārijas elektriskās enerģijas avota un nodrošina radioiekārtas pilnvērtīgu izmantošanu;

6.5. skaidri marķēta ar izsaukuma signālu, kuģa stacijas identifikatoru un citiem kodiem, kas nepieciešami, izmantojot radioiekārtu;

6.6. apgādāta ar antenu izvietojuma plānu, lietošanas instrukcijām un diagrammām avārijas sakaru nodrošināšanai.

7. Radioiekārtas, kas paredzētas avārijas signāla pārraidīšanai, nodrošina ar nepārtrauktu automātisku informāciju par kuģa pozīciju. Aktivizējot avārijas pogu, minētā informācija tiek iekļauta avārijas ziņojumā.

8. Ultraīsviļņu radiotelefona kanālu vadība, kas nepieciešama kuģošanas drošībai, ir ērti pieejama stūres mājā kuģa vadīšanas vietā un nodrošina radiosakaru iespēju no stūres mājas spārniem.

9. Ja šo noteikumu 4.2., 4.3. un 4.4. apakšpunktā minētajām prasībām atbilstošs kuģis, kas nav aprīkots jūras rajonu A1, A2 vai A3 šķērsošanai, šķērso minētos jūras rajonus vienu reizi, tam šo noteikumu 11., 12., 13. un 14. punktā minētās prasības nepiemēro.

10. Kuģus, kas kuģo iekšējos ūdeņos, aprīko ar šo noteikumu 11.1. un 11.2. apakšpunktā minēto iekārtu. Kuģiem, kas kuģo iekšējos ūdeņos ārpus ostas akvatorijas, ir atļauts nepiemērot šajā punktā minētās prasības, ņemot vērā kuģa ekspluatācijas rajonu un saskaņojot ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras administrācija).

11. Kuģus, kas kuģo jūras rajonā A1, aprīko ar:

11.1. ultraīsviļņu radioiekārtu, kas nodrošina:

11.1.1. divpusējus radiotelefona sakarus 156,800 MHz (16. kanāls), 156,650 MHz (13. kanāls) un 156,300 MHz (6. kanāls) frekvencēs;

11.1.2. vismaz D klases DSC sistēmas izsaukuma noraidīšanu 156,525 MHz frekvencē (70. kanāls) ar iespēju nosūtīt avārijas izsaukumu 70. kanālā no kuģa vadības vietas;

11.2. atsevišķu radioiekārtu (vai kombinētu ar šo noteikumu 11.1.2. apakšpunktā minēto iekārtu), kas nodrošina DSC dežūruztveršanu ultraīsviļņu 70. kanālā;

11.3. atsevišķu ultraīsviļņu radiostaciju (vai kombinētu ar šo noteikumu 11.1. apakšpunktā minēto iekārtu), kas nodrošina vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju;

11.4. pārnēsājamo globālās jūras negadījumu un drošības sistēmas (turpmāk – GMDSS) ultraīsviļņu radiostaciju;

11.5. avārijas radioboju (EPIRB), kas:

11.5.1. noraida avārijas ziņojumu, izmantojot satelītu sistēmu, kas darbojas 406 MHz frekvencē;

11.5.2. nostiprināta viegli sasniedzamā vietā;

11.5.3. aktivizējama un pārvietojama ar rokām, lai viens cilvēks to varētu aiznest līdz glābšanas līdzeklim;

11.5.4. brīvi uzpeld un automātiski aktivizējas, ja kuģis grimst.

12. Kuģus, kas kuģo jūras rajonā A1 un A2, papildus šo noteikumu 11. punktā minētajām prasībām aprīko ar:

12.1. vidējo viļņu radioiekārtu, kas noraida un saņem avārijas un drošības signālus:

12.1.1.  2187,5 kHz frekvencē, izmantojot DSC;

12.1.2.  2182 kHz frekvencē, izmantojot radiotelefoniju;

12.1.3. atsevišķu radioiekārtu (vai kombinētu ar šo noteikumu 12.1.1. apakšpunktā minēto iekārtu), kas nodrošina DSC dežūruztveršanu 2187,5 kHz frekvencē;

12.2. atsevišķu vidējo viļņu radiostaciju (vai kombinētu ar šo noteikumu 12.1. apakšpunktā minēto iekārtu), kas nodrošina vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju;

12.3. kādu no iekārtām, kas avārijas ziņojumu noraidīšanai no kuģa uz krasta staciju izmanto radiosakarus, atšķirīgus no vidējiem viļņiem. Šim nolūkam parasti izmanto avārijas radioboju;

12.4. radiolokācijas atbildētāju (turpmāk – SART) vai automātiskās identifikācijas sistēmas meklēšanas un glābšanas raidītāju (turpmāk – AIS-SART), kas ir novietots tā, lai to varētu ērti izmantot;

12.5. NAVTEX uztvērēju.

13. Kuģus, kas kuģo jūras rajonā A1, A2 un A3, papildus šo noteikumu 12. punktā minētajām prasībām aprīko ar vienu no šādām iekārtām:

13.1. Inmarsat kuģa zemes staciju, kas var:

13.1.1. noraidīt un saņemt avārijas un drošības ziņojumus ar tiešās drukas telegrāfiju (turpmāk – NBDP);

13.1.2. nosūtīt un saņemt avārijas izsaukumus;

13.1.3. nodrošināt dežūru avārijas trauksmes ziņojumiem, kas raidīti no krasta uz kuģi (ieskaitot tādus, kas adresēti noteiktiem ģeogrāfiskiem rajoniem);

13.1.4. noraidīt un saņemt vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot NBDP;

13.2. vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtu, kas var:

13.2.1. noraidīt un saņemt avārijas un drošības ziņojumus visās avārijas un drošības frekvencēs no 1605 kHz līdz 4000 kHz un no 4000 kHz līdz 27500 kHz, izmantojot DSC, radiotelefoniju un NBDP;

13.2.2. nodrošināt DSC dežūruztveršanu 2187,5 kHz frekvencē, 8414,5 kHz frekvencē un vienā no DSC avārijas un drošības frekvencēm 4207,5 kHz, 6312 kHz, 12577 kHz vai 16804,5 kHz kā atsevišķa iekārta vai kombinēta ar šo noteikumu 13.2.1. apakšpunktā minēto iekārtu;

13.2.3. nodrošināt iespēju noraidīt un saņemt vispārējas nozīmes radiosakarus, izmantojot radiotelefoniju vai NBDP, ar atsevišķu vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtu (vai kombinētu ar šo noteikumu 13.2.1. apakšpunktā minēto iekārtu) no 1605 kHz līdz 4000 kHz frekvenču joslā un no 4000 kHz līdz 27500 kHz frekvenču joslā.

14. Šo noteikumu 11. (izņemot 11.5. apakšpunktu), 12. un 13. punktā minēto radio aprīkojumu uzstāda kuģa vadības vietā.

15. Pasažieru kuģus, kas kuģo jūras rajonā A1, aprīko saskaņā ar šo noteikumu 11. punktā minētajām prasībām, papildus uzstādot šo noteikumu 12.3. apakšpunktā minēto SART vai AIS-SART.

16. Pasažieru kuģus, kas kuģo jūras rajonā A1 un A2, aprīko saskaņā ar šo noteikumu 12. punktā minētajām prasībām.

17. Kuģus, kas kuģo jūras rajonā A1, aprīko saskaņā ar šo noteikumu 11. punktā minētajām prasībām.

18. Kuģus, kas kuģo jūras rajonā A1 un A2, aprīko saskaņā ar šo noteikumu 12. punktā minētajām prasībām.

19. Kuģus, kas kuģo jūras rajonā A1, A2 un A3, aprīko saskaņā ar šo noteikumu 13. punktā minētajām prasībām.

20. Aprīkojot kuģus saskaņā ar šo noteikumu 17., 18. un 19. punktā minētajām prasībām, ņem vērā, ka:

20.1. katru jaunu kuģi, kura garums ir 24 metri un lielāks, un katru esošo kuģi, kura garums ir 45 metri un lielāks, aprīko vismaz ar trim divpusējām ultraīsviļņu pārnēsājamām GMDSS radiostacijām;

20.2. uz jauniem kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, saskaņojot ar Jūras administrāciju, ir atļauts šo noteikumu 20.1. apakšpunktā minēto radiostaciju skaitu samazināt līdz divām, ja, ņemot vērā kuģa ekspluatācijas rajonu un apkalpes locekļu skaitu, trīs radiostacijas nav nepieciešamas;

20.3. uz esošajiem kuģiem, kuru garums ir 24 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, pārnēsājamo ultraīsviļņu radiotelefonu skaitu var samazināt līdz vienam;

20.4. uz kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks, uz katra borta uzstāda vismaz vienu SART vai AIS-SART, ko izvieto tā, lai to varētu viegli novietot kolektīvajā glābšanas līdzeklī, vai arī katrā kolektīvajā glābšanas līdzeklī izvieto vienu SART vai AIS-SART;

20.5. uz kuģiem, kuri kuģo ziemeļu teritoriālajā rajonā, katra glābšanas laiva, glābšanas plosts un glābējlaiva papildus ir stacionāri aprīkota ar SART vai AIS-SART;

20.6. uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, uzstāda vismaz vienu SART vai AIS-SART;

20.7. esošos kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem un kuri kuģo tikai rajonā A1, saskaņojot ar Jūras administrāciju, ir atļauts atbrīvot no prasības par SART vai AIS-SART nodrošināšanu.

21. Zvejas kuģiem, ņemot vērā kuģa ekspluatācijas rajonu un saskaņojot ar Jūras administrāciju, ir atļauts nepiemērot šo noteikumu 17., 18., 19. un 20. punktā minētās prasības vai piemērot tās ar nosacījumiem, nodrošinot, ka šādi kuģi:

21.1. atbilst šo noteikumu 4. punktā minētajām prasībām;

21.2. neapdraud kuģošanas drošību kopumā.

22. Radio aprīkojums uz atpūtas kuģiem, kuru korpusa garums ir lielāks par 24 metriem, atbilst prasībām, kas noteiktas kravas kuģiem.

23. A un B kategorijas atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar:

23.1. ultraīsviļņu radioiekārtu, kas nodrošina vismaz D klases DSC sistēmas ziņojuma noraidīšanu 156,525 MHz frekvencē (70. kanāls) ar iespēju nosūtīt avārijas ziņojumu 70. kanālā no kuģa vadības vietas;

23.2. vismaz vienu pārnēsājamu šļakatu necaurlaidīgu ultraīsviļņu radiostaciju. Ja kuģis ir aprīkots ar vairāk nekā vienu glābšanas plostu, nodrošina glābšanas plostu skaitam atbilstošu vai lielāku pārnēsājamo radiostaciju skaitu;

23.3. vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtu, kas noraida un saņem avārijas un drošības signālus, izmantojot DSC un radiotelefoniju 2182 kHz frekvencē (var neaprīkot B kategorijas atpūtas kuģus, kuri nav paredzēti komercdarbībai);

23.4. jūras satelītsakaru iekārtām (šo noteikumu 23.3. apakšpunktā minētās radioiekārtas vietā vai paralēli tai), kas var:

23.4.1. nosūtīt un saņemt avārijas izsaukumus;

23.4.2. nodrošināt dežūru avārijas trauksmes ziņojumiem, kas raidīti no krasta uz kuģi (ieskaitot tādus, kas adresēti noteiktiem ģeogrāfiskiem rajoniem);

23.5. NAVTEX uztvērēju;

23.6. avārijas radioboju (var neaprīkot B kategorijas atpūtas kuģus, kuri nav paredzēti komercdarbībai), kas:

23.6.1. noraida avārijas ziņojumu, izmantojot satelītu sistēmu, kas darbojas 406 MHz frekvencē;

23.6.2. ir nostiprināta viegli sasniedzamā vietā;

23.6.3. ir aktivizējama un viegli pārvietojama (viens cilvēks to var aiznest līdz glābšanas līdzeklim).

24. C kategorijas atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir 24 metri un mazāks:

24.1. aprīko ar ultraīsviļņu radioiekārtu, kas nodrošina DSC sistēmas izsaukuma noraidīšanu 156,525 MHz frekvencē (70. kanāls) ar iespēju nosūtīt avārijas izsaukumu 70. kanālā no kuģa vadības vietas (var neaprīkot atpūtas kuģus, kas nav paredzēti komercdarbībai);

24.2. aprīko ar vismaz vienu pārnēsājamu šļakatu necaurlaidīgu ultraīsviļņu radiostaciju;

24.3. ieteicams aprīkot ar vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtu, kas pārraida un saņem avārijas un drošības signālus, izmantojot DSC un radiotelefoniju 2182 kHz frekvencē;

24.4. ieteicams aprīkot ar NAVTEX uztvērēju.

25. Šo noteikumu 24.3. apakšpunktā minētās radioiekārtas vietā vai paralēli tai atļauts izmantot jūras satelītsakaru ierīces, kas var:

25.1. nosūtīt un saņemt avārijas izsaukumus;

25.2. nodrošināt dežūru avārijas trauksmes ziņojumiem, kas raidīti no krasta uz kuģi (ieskaitot tādus, kas adresēti noteiktiem ģeogrāfiskiem rajoniem).

26. D kategorijas atpūtas kuģi, kura korpusa garums ir 24 metri un mazāks, aprīko ar vismaz vienu pārnēsājamu šļakatu necaurlaidīgu ultraīsviļņu radiostaciju, kas nodrošina avārijas un drošības signālu noraidīšanu un saņemšanu 156,800 MHz frekvencē (16. kanāls).

27. Aprīkojumu uzstāda atbilstoši projektam, kas saskaņots ar Jūras administrāciju. Aprīkojums ir viegli pieejams pārbaudēm un apkalpošanai uz kuģa.

28. Aprīkojumu nodrošina ar nepieciešamo informāciju tā pareizai lietošanai un apkalpošanai saskaņā ar ražotāja tehnisko dokumentāciju. 

29. Aprīkojumu apgādā ar piemērotiem instrumentiem un rezerves daļām, kas nodrošina tā apkalpošanu un lietošanu.

30. Aprīkojumu uztur tā, lai nodrošinātu šo noteikumu 6. punktā minēto prasību izpildi.

31. Lai nodrošinātu aprīkojuma nepārtrauktu darbību:

31.1. dublē kuģa aprīkojumu;

31.2. veic aparatūras apkopi krasta apkalpošanas punktos, noslēdzot līgumu ar komersantu, kuru sertificējusi Jūras administrācija saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu (turpmāk – sertificēts komersants);

31.3. kuģa komandā iekļauj radioelektronikas speciālistu, kurš apkalpo aparatūru jūrā.

32. Ja kuģis kuģo jūras rajonā A1 vai A2, kuģa aprīkojuma darbību nodrošina vienā no šo noteikumu 31. punktā minētajiem aprīkojuma nepārtrauktas darbības nodrošināšanas veidiem, bet, ja kuģis kuģo jūras rajonos A3 vai A4, – divos no tiem.

33. Ņemot vērā kuģa tipu un darbības veidu, kuģim, saskaņojot ar Jūras administrāciju, ir atļauts izmantot vienu no šo noteikumu 31. punktā minētajiem aprīkojuma nepārtrauktas darbības nodrošinājuma veidiem.

34. Šajos noteikumos minētajam aprīkojumam, ko paredzēts uzstādīt uz kuģa, ir atbilstības sertifikāts saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par jūras kuģu aprīkojumu.

35. Aprīkojuma uzstādīšanu, remontu un apkopi krastā veic sertificēts komersants.

36. Šo noteikumu 2. nodaļā minētā aprīkojuma pārbaudi veic ne retāk kā reizi trijos gados pēc sākotnējās radio aprīkojuma pārbaudes veikšanas. Pārbaudi veic sertificēts komersants vai klasifikācijas sabiedrība (atzīta organizācija), ar kuru Jūras administrācija ir noslēgusi pilnvarojuma līgumu par kuģa tehnisko uzraudzību (turpmāk – atzīta organizācija). 

37. Par šo noteikumu 36. punktā minētās pārbaudes rezultātiem sastāda kuģa radio aprīkojuma pārbaudes aktu (1.pielikums). Minēto aktu glabā uz kuģa.

38. Saņemot informāciju par aprīkojuma neatbilstību šo noteikumu prasībām, Jūras administrācija veic aprīkojuma ārpuskārtas pārbaudi.

39. Kuģa darbības laikā nodrošina pietiekamu elektriskās enerģijas padevi radio aprīkojuma darbībai, kā arī rezerves elektriskās enerģijas avota uzlādēšanai.

40. Kuģus aprīko ar radio aprīkojuma rezerves elektriskās enerģijas avotu, kas nodrošina avārijas un drošības radiosakarus, ja galvenais un avārijas elektriskās enerģijas avots nedarbojas. Rezerves elektriskās enerģijas avots nodrošina vienlaicīgu ultraīsviļņu radioiekārtas un vidējo viļņu un īsviļņu radioiekārtas vai Inmarsat kuģa zemes stacijas un papildu slodžu darbību jebkuros laikapstākļos laikposmā, kas nav mazāks par:

40.1. sešām stundām;

40.2. vienu stundu, ja avārijas elektroenerģijas avots pilnībā nodrošina nepieciešamo elektrisko un radioiekārtu apgādi laikposmā, kas nav mazāks par sešām stundām.

41. Rezerves elektriskās enerģijas avots (avoti) ir neatkarīgs no kuģa enerģētiskās iekārtas un elektriskā tīkla.

42. Ja papildus ultraīsviļņu radioiekārtai ir uzstādītas vismaz divas radioiekārtas, kuras var pieslēgt rezerves elektriskās enerģijas avotam (avotiem), to nodrošina ar pietiekamu ietilpību, lai šo noteikumu 40.1. un 40.2. apakšpunktā minētajos laikposmos attiecīgi apgādātu:

42.1. ultraīsviļņu radioiekārtu un visas pārējās radioiekārtas, kas vienlaicīgi var būt pieslēgtas rezerves elektriskās enerģijas avotam;

42.2. ultraīsviļņu radioiekārtu un to radioiekārtu, kas patērē visvairāk enerģijas, ja rezerves elektriskās enerģijas avotam vienlaikus ar ultraīsviļņu radioiekārtu var pieslēgt tikai vienu papildu radioiekārtu.

43. Rezerves elektriskās enerģijas avotu izmanto, lai pieslēgtu šo noteikumu 6.4. apakšpunktā minēto elektrisko apgaismojumu.

44. Ja rezerves elektriskās enerģijas avots ir uzlādējams akumulators (akumulatori):

44.1. akumulatoru nodrošina ar automātiskiem uzlādēšanas līdzekļiem, kas ir spējīgi uzlādēt to līdz minimālajai ietilpībai 10 stundu laikā;

44.2. akumulatoru kapacitāti, izmantojot piemērotu metodi, pārbauda ne retāk kā reizi 12 mēnešos. Pārbaudi veic, kuģim atrodoties piestātnē. 

45. Akumulatoru baterijas, kas ir rezerves enerģijas avots, izvieto un saslēdz tā, lai nodrošinātu:

45.1. augstu apkalpošanas iespēju;

45.2. pietiekamu kalpošanas laiku;

45.3. pietiekamu drošību;

45.4. akumulatoru bateriju temperatūru ražotāja noteiktajās robežās gan uzlādējot, gan bez slodzes.

46. Ja ir nepieciešams nepārtraukti ievadīt radioiekārtās šajā nodaļā noteikto informāciju no kuģa navigācijas vai cita aprīkojuma, tad, lai nodrošinātu radioiekārtas pareizu darbību, paredz līdzekļus, lai kuģa galvenā vai avārijas elektriskās enerģijas avota bojājuma gadījumā nodrošinātu šīs informācijas ievadīšanas nepārtrauktību.

47. Uz kuģa uztur nepārtrauktu sardzi:

47.1. ultraīsviļņu 16. kanālā, ja tas saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir aprīkots ar ultraīsviļņu radioiekārtu;

47.2. ultraīsviļņu DSC 70. kanālā, ja tas saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir aprīkots ar ultraīsviļņu DSC radioiekārtu;

47.3. avārijas un drošības DSC frekvencē 2187,5 kHz, ja tas saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir aprīkots ar vidējo viļņu radioiekārtu;

47.4. avārijas un drošības DSC frekvencēs 2187,5 kHz un 8414,5 kHz, kā arī vismaz vienā no avārijas un drošības DSC frekvencēm 4207,5 kHz, 6312 kHz, 12577 kHz vai 16804,5 kHz atbilstoši dienas laikam un kuģa ģeogrāfiskajai vietai, ja kuģis saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir aprīkots ar īsviļņu un vidējo viļņu radioiekārtu. Šo sardzi uztur, izmantojot skenējošo uztvērēju;

47.5. satelītu avārijas ziņojumu saņemšanai no krasta uz kuģi, ja kuģis saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir aprīkots ar Inmarsat kuģa zemes staciju.

48. Uz kuģa uztur radiosardzi jūras drošības informācijas radioraidījumu saņemšanai atbilstošā frekvencē (frekvencēs), kurā šo informāciju pārraida rajonā, kur kuģo kuģis.

49. Uz kuģa, kas kuģo ostas teritorijā, papildus šo noteikumu 47. punktā minētajam uztur sardzi saskaņā ar attiecīgās ostas noteikumiem.

50. Kuģa radio aprīkojuma apkalpošanu nodrošina kvalificēti radio operatori.

51. Personāla kvalifikāciju apliecina Jūras administrācijas Jūrnieku reģistra sertifikāts, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūrnieku sertificēšanu.

52. Vienu no sardzes stūrmaņiem kuģa kapteinis norīko par atbildīgo personu radiosakaru uzturēšanai avārijas gadījumā.

53. Uz kuģa ir radio žurnāls, kurā izdara ierakstus par visiem radiosakariem, kas ir svarīgi cilvēku dzīvības drošībai jūrā saskaņā ar Jūras administrācijas prasībām. Uz kuģiem, kas kuģo iekšējos ūdeņos vai jūras rajonā A1, ierakstus par radiosakariem izdara kuģa žurnālā.

54. Uz Latvijas kuģiem uzstāda avārijas radiobojas, kurām ir starptautiskās satelītu sistēmas, kas paredzēta avārijas radioboju briesmu signālu uztveršanai un avārijas vietas noteikšanai (COSPAS-SARSAT), tipa atzīšanas sertifikāts. Sertifikāta numuru ražotājs norāda avārijas radiobojas tehniskajā dokumentācijā.

55. Uz Latvijas kuģiem uzstādāmās vai esošās avārijas radiobojas kodē vai pārkodē sertificēts komersants, kodēšanai izmantojot lietotāja protokolu ar deviņu ciparu kuģa, krasta radiostacijas vai kuģu grupas identifikācijas kodu (turpmāk – MMSI numurs), ko piešķir valsts akciju sabiedrība "Elektroniskie sakari".

56. Avārijas radioboju pārkodē, ja:

56.1. kuģi, uz kura tā atrodas, izslēdz no Latvijas Kuģu reģistra;

56.2. kuģim, uz kura tā atrodas, maina MMSI numuru;

56.3. to uzstāda uz cita kuģa.

57. Uz Latvijas kuģiem uzstādītās avārijas radiobojas reģistrē Jūras administrācijā. 

58. Avārijas radiobojas reģistrēšanai nepieciešami šādi dati:

58.1. reģistrācijas nolūks;

58.2. informācija par ražotāju;

58.3. informācija par lietotāju;

58.4. informācija par kuģi;

58.5. kodēšanas protokola kopija;

58.6. ikgadējās pārbaudes akts ar iekodētās informācijas izdruku.

59. Avārijas radioboju reģistrē pēc kodēšanas, pārkodēšanas, kā arī tad, ja ir mainīta:

59.1. informācija par lietotāju:

59.1.1. īpašnieks;

59.1.2. adrese;

59.1.3. avārijas kontakttelefona numurs;

59.2. informācija par kuģi:

59.2.1. vārds, izsaukuma signāls;

59.2.2. kuģa izmēri, korpusa krāsa;

59.2.3. pieļaujamais cilvēku skaits uz kuģa;

59.2.4. radiosakaru iekārtas.

60. Jūras administrācija pēc avārijas radiobojas reģistrācijas izsniedz lietotājam reģistrācijas karti (2. pielikums) un nosūta tās kopiju Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram (turpmāk – MRCC).

61. MRCC reizi gadā kopā ar Jūras administrāciju salīdzina avārijas radioboju datubāzē reģistrēto informāciju.

62. Katra avārijas radioboja, kas uzstādīta uz Latvijas kuģa, ir apgādāta ar tehnisko dokumentāciju.

63. Avārijas radioboju uzstāda vietā, kur:

63.1. tai piekļūt un novietot to glābšanas līdzeklī var viens cilvēks;

63.2. piekļuvei netiek izmantots vertikālais traps;

63.3. peldošā līne uzpeldēšanas laikā neaizķeras aiz kuģa konstrukcijām.

64. Uz avārijas radiobojas ir uzlīme ar šādu informāciju:

64.1. īsa lietošanas instrukcija;

64.2. ieprogrammētais 15 zīmju heksadecimālais identifikācijas kods (MMSI numurs un tehniskā informācija par avārijas radioboju, ko ieprogrammē sertificēts komersants);

64.3. baterijas derīguma termiņš;

64.4. sertificēta komersanta nosaukums un veiktās pārbaudes datums.

65. Avārijas radioboju pārbauda reizi mēnesī saskaņā ar ražotāja instrukciju un izdara attiecīgu ierakstu GMDSS radio žurnālā.

66. Par avārijas radiobojas nozaudēšanu kuģis nekavējoties informē tuvāko jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru.

67. Avārijas radioboju aktivizē avārijas situācijā. Ja avārijas situācijas nav un aktivizēšana notikusi kļūdaini:

67.1. pārtrauc avārijas signāla pārraidi;

67.2. paziņo par kļūdu tuvākajam jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centram, norādot kuģa vārdu, izsaukuma signālu un MMSI numuru.

68. Reizi gadā avārijas radioboju pārbauda sertificēts komersants. Maksimāli pieļaujamais laika intervāls starp pārbaudēm ir 17 mēneši. Pēc pārbaudes aizpilda ikgadējās pārbaudes aktu (3. pielikums). Pārbaudēs izmanto kalibrētu mēraparatūru. Kalibrēšanas biežumu nosaka mēraparatūras ražotājs.

69. Ikgadējā avārijas radiobojas pārbaude ietver:

69.1. uzstādīšanas vietas un montāžas pārbaudi;

69.2. līnes esības, tās stiprinājuma un stāvokļa pārbaudi (līne ir satīta un nav saistīta ar kuģi vai montāžas kronšteinu);

69.3. vizuālo apskati defektu atklāšanai;

69.4. paštestēšanu;

69.5. identifikāciju, uzlīmes ar 15 zīmju heksadecimālo identifikācijas kodu pārbaudi;

69.6. pārraidītā signāla dekodēšanu, 15 zīmju heksadecimālā identifikācijas koda un citas raidītā signāla informācijas pārbaudi, pārbaudi par 15 zīmju heksadecimālā identifikācijas koda un MMSI numura atbilstību uzlīmē norādītajam;

69.7. reģistrācijas dokumentu pārbaudi;

69.8. baterijas derīguma termiņa pārbaudi;

69.9. hidrostata darbības un derīguma termiņa pārbaudi;

69.10. pārbaudi izstarojuma 406 MHz frekvencē, izmantojot paštestēšanas metodi vai ierīci, lai izvairītos no briesmu signāla noraidīšanas satelītu sistēmai;

69.11. pārbaudi izstarojuma 121,5 MHz frekvencē, izmantojot paštestēšanas metodi vai ierīci, lai izvairītos no satelītu sistēmas aktivizēšanas;

69.12. avārijas radiobojas novietošanu atpakaļ montāžas kronšteinā, pārliecinoties, vai nenotiek raidīšana;

69.13. pārbaudi par lietošanas instrukcijas esību uz kuģa.

70. Reizi piecos gados pēc uzstādīšanas avārijas radiobojas pārbaudi pēc ražotāja apstiprinātas programmas vienlaikus ar akumulatoru baterijas maiņu veic sertificēts komersants.

71. Šo noteikumu 69. un 70. punktā minētos pārbaužu aktus glabā uz kuģa.

72. Šajā nodaļā minētās prasības piemēro kuģiem saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļas 1. noteikuma 4. punktu, un tās attiecas uz:

72.1. kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 150;

72.2. kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 500 un kuri neveic starptautiskus reisus;

72.3. zvejas kuģiem.

73. Saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļas 1. noteikuma 4. punktu uz šo noteikumu 72. punktā minētajiem kuģiem attiecina SOLAS konvencijas V nodaļas 15., 16., 17., 18., 20., 21., 22. (izņemot zvejas kuģus), 23., 24., 25., 26. un 27. noteikuma prasības.

74. Jūras administrācija saskaņā ar SOLAS konvencijas V nodaļas 3. noteikumu var piešķirt izņēmumus šajā nodaļā noteikto prasību piemērošanā.

75. Kuģiem, kuri kuģo iekšējos ūdeņos, šīs nodaļas prasības piemēro, ja tas ir lietderīgi un ir praktiski iespējams.

76. Šīs nodaļas prasības nepiemēro atpūtas kuģiem. 

6.1. Vispārīgās prasības

77. Aprīkojumam, kuru paredzēts uzstādīt uz kuģa, ir atbilstības sertifikāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par jūras kuģu aprīkojumu.

78. Uz kuģa ir kuģa žurnāls, kurā ieraksta precīzu informāciju par visiem ar kuģošanu saistītajiem notikumiem un apstākļiem, kas radušies reisa laikā. 

79. Kuģiem, kuri aprīkoti ar automātiskās identifikācijas sistēmu (AIS), nodrošina šīs aparatūras nepārtrauktu darbību. Ārkārtējos apstākļos automātiskās identifikācijas sistēmu drīkst izslēgt, ja kapteinis uzskata, ka tas ir nepieciešams kuģa drošības vai aizsardzības interesēs.

80. Uz kuģa uzstādītajam automātiskās identifikācijas sistēmas aprīkojumam ir obligātas ikgadējās pārbaudes, kuras veic sertificēts komersants. Pārbaudes aktu glabā uz kuģa.

6.2. Kravas un pasažieru kuģi

81. Kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par 300, un pasažieru kuģi neatkarīgi no to tilpības ir aprīkoti ar A klases automātiskās identifikācijas sistēmu.

82. Kuģi ir aprīkoti ar globālās navigācijas satelītu sistēmas vai zemes radionavigācijas sistēmas uztvērēju vai citiem līdzekļiem, kas piemēroti nepārtrauktai lietošanai paredzētā reisa laikā, nodrošinot automātisku kuģa atrašanās vietas noteikšanu un atjaunošanu.

6.2.1. Kuģi, kas būvēti pirms 2002. gada 1. jūlija

83. Kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 150, ir aprīkoti ar stūrēšanas kompasu un peilēšanas ierīci.

84. Kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par 150, papildus šo noteikumu 83. punktā minētajam ir aprīkoti ar:

84.1. galveno magnētisko kompasu ar attiecīgi koriģētu deviāciju un noteiktu tās atlikušo vērtību vai citiem līdzekļiem, kas nav atkarīgi no strāvas avota, ar iespēju noteikt un parādīt kompasa kursu galvenajā stūrēšanas vietā;

84.2. pelorusu, peilēšanas ierīci vai citiem līdzekļiem, kas nav atkarīgi no strāvas avota, ar iespēju peilēt 360° pa horizonta loku;

84.3. rezerves magnētisko kompasu, šo noteikumu 84.1. apakšpunktā minētā galvenā magnētiskā kompasa aizvietotāju vai iekārtu, kas veic šo noteikumu 84.1. apakšpunktā minētās funkcijas.

85. Kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par 300, un pasažieru kuģi neatkarīgi no to izmēra papildus ir aprīkoti ar 9 GHz radaru, lai noteiktu un parādītu attālumu, peilējumu radiolokācijas atbildētājiem, virsūdens objektiem, šķēršļiem, krasta līnijām un navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, kas sniedz palīdzību kuģošanā un ļauj izvairīties no sadursmēm.

86. Uz visiem kuģiem neatkarīgi no to izmēra ir sakaru līdzeklis, lai nodotu informāciju par kuģa kursu komunikācijai ar avārijas stūrēšanas vietu, ja tāda ir.

6.2.2. Kuģi, kas būvēti pēc 2002. gada 1. jūlija

87. Uz visiem kuģiem neatkarīgi no to izmēra ir:

87.1. galvenais magnētiskais kompass ar attiecīgi koriģētu deviāciju un noteiktu tās atlikušo vērtību vai citiem līdzekļiem, kas nav atkarīgi no strāvas avota, ar iespēju noteikt un parādīt kompasa kursu galvenajā stūrēšanas vietā;

87.2. peloruss, peilēšanas ierīce vai citi līdzekļi, kas nav atkarīgi no strāvas avota, ar iespēju peilēt 360° horizonta lokā;

87.3. korekcijas iespējas pārvērst magnētisko kursu un peilējumu īstajā;

87.4. skaņas uztveršanas sistēma, kas dod iespēju sardzes stūrmanim dzirdēt skaņas signālu un noteikt tā virzienu, ja kuģa komandtiltiņš ir pilnībā izolēts;

87.5. sakaru līdzeklis komunikācijai ar avārijas stūrēšanas vietu, ja tāda ir;

87.6. ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 150 un ja tas ir praktiski iespējams, – radiolokācijas atbildētājs vai citi līdzekļi, kas ļauj noteikt kuģi, izmantojot 9 GHz un 3 GHz radiolokatoru. 

88. Kuģi, kuru bruto tilpība ir lielāka par 150, un pasažieru kuģi neatkarīgi no to tilpības papildus šo noteikumu 87. punktā minētajam ir aprīkoti ar:

88.1. rezerves magnētisko kompasu, šo noteikumu 87.1. apakšpunktā minētā galvenā magnētiskā kompasa aizvietotāju vai iekārtu, kas veic šo noteikumu 87.1. apakšpunktā minētās funkcijas;

88.2. dienasgaismas signalizācijas lampu, kas nodrošina iespēju noraidīt gaismas signālus dienā un naktī un kuras elektroenerģijas avots nav pilnīgi atkarīgs no kuģa elektroenerģijas padeves;

88.3. komandtiltiņa navigācijas sardzes signalizācijas sistēmu (BNWAS) (izņemot kuģus, kas kuģo tikai iekšējos ūdeņos).

89. Kuģi, kuru bruto tilpība ir no 300 līdz 500, un pasažieru kuģi neatkarīgi no to tilpības papildus šo noteikumu 88. punktā minētajam ir aprīkoti ar:

89.1. eholoti vai citu elektronisku līdzekli, ar ko mēra un parāda uz displeja ūdens dziļumu;

89.2.  9 GHz radiolokatoru, lai noteiktu un parādītu attālumu, peilējumu radiolokācijas atbildētājiem, virsūdens objektiem, šķēršļiem, bojām, krasta līnijām un navigācijas zīmēm, kas sniedz palīdzību kuģošanā un ļauj izvairīties no sadursmēm;

89.3. elektronisku mērķu attāluma un peilējuma noteikšanas ierīci (EPA) sadursmes riska noteikšanai;

89.4. ātruma un attāluma mērīšanas ierīci, kas norāda kuģa ātrumu un noieto attālumu attiecībā pret ūdeni;

89.5. noregulētu kursa nodošanas ierīci, kas šo noteikumu 89.2. un 89.3. apakšpunktā minētās iekārtas apgādā ar informāciju par kuģa kursu. 

6.3. Zvejas kuģi

90. Ja nav noteiks citādi, šī nodaļa attiecas uz jauniem un esošiem zvejas kuģiem, kuru garums ir 15 metri un lielāks.

91. Zvejas kuģis, kura garums ir 24 metri un lielāks, ir aprīkots ar:

91.1. galveno magnētisko kompasu (izņemot šo noteikumu 94. punktā minēto gadījumu);

91.2. magnētisko kompasu kursa ievērošanai (izņemot gadījumu, ja kursa informācija no šo noteikumu 91.1. apakšpunktā minētā galvenā magnētiskā kompasa ir pieejama un skaidri saprotama stūres vīram galvenajā stūrēšanas vietā);

91.3. piemērotiem sakaru līdzekļiem starp galveno magnētisko kompasu un kuģa vadīšanas vietu;

91.4. ja tas ir praktiski iespējams, – peilēšanas iespēju 360º horizonta lokā.

92. Katru šo noteikumu 91. punktā minēto magnētisko kompasu pareizi noregulē, kā arī nodrošina tā atlikušās magnētiskās deviācijas tabulu vai līkni.

93. Kuģi apgādā ar rezerves magnētisko kompasu galvenā magnētiskā kompasa aizvietošanai (izņemot gadījumu, kad uz zvejas kuģa ir šo noteikumu 91.2. apakšpunktā minētais magnētiskais kompass stūrēšanas vietā vai žirokompass).

94. Saskaņojot ar Jūras administrāciju un ņemot vērā zvejas kuģa kuģošanas rajonu, zvejas kuģa attālināšanos no krasta vai zvejas kuģa tipu, atsevišķiem zvejas kuģiem vai kuģu klasēm ir atļauts nepiemērot prasību par galvenā magnētiskā kompasa nepieciešamību, ja zvejas kuģis ir apgādāts ar piemērotu magnētisko kompasu stūrēšanas vietā.

95. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, saskaņojot ar Jūras administrāciju, apgādā ar kompasu stūrēšanas vietā un iekārtu, kas nodrošina peilēšanas iespēju.

96. Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks un kuri būvēti pēc 1984. gada 1. septembra, apgādā ar žirokompasu, kas nodrošina žirokompasa vai tā repitera rādītāju labu redzamību stūres vīram galvenajā stūrēšanas vietā. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks, ja tas ir praktiski iespējams, apgādā ar žirokompasa repiteru vai repiteriem, kurus izvieto tā, lai būtu iespējams peilēt 360º horizonta lokā.

97. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks un kuri būvēti pirms 1984. gada 1. septembra, apgādā ar žirokompasu, kas atbilst šo noteikumu 96. punktā minētajām prasībām.

98. Zvejas kuģus, kuriem ir avārijas stūrēšanas vieta, aprīko vismaz ar telefonu vai citu sakaru līdzekli, lai nodotu uz šo vietu informāciju par zvejas kuģa kustības virzienu. Zvejas kuģiem, kuru garums ir 45 metri un lielāks un kuri būvēti 1992. gada 1. februārī vai vēlāk, nodrošina vizuālu kompasa rādījumu pieejamību avārijas stūrēšanas vietā.

99. Zvejas kuģus, kuru garums ir 35 metri un lielāks, apgādā ar radiolokācijas iekārtu, kas darbojas 9 GHz frekvenču joslā. Zvejas kuģiem, kuru garums ir 35 metri un lielāks, bet mazāks par 45 metriem, var piešķirt izņēmumu saskaņā ar šo noteikumu 109. punktā minētajām prasībām, nodrošinot zvejas kuģa aprīkojuma pilnīgu savietojamību ar meklēšanas un glābšanas radiolokācijas atbildētāju.

100. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 35 metriem, aprīko ar radiolokācijas iekārtu. Kuģus, kuru garums ir 24 metri un lielāks, aprīko ar 9 GHz radaru. 

101. Kuģus, kas saskaņā ar šo noteikumu 99. punktu ir aprīkoti ar 9 GHz radaru, papildus aprīko ar elektronisku mērķu attāluma un peilējuma noteikšanas līdzekli (RPA) sadursmes riska noteikšanai. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks un kuri būvēti 1984. gada 1. septembrī vai vēlāk, aprīko ar automātisku radara mērķu attāluma un peilējuma noteikšanas līdzekli (ARPA) sadursmes riska noteikšanai. 

102. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks un kuri būvēti pirms 1980. gada 25. maija, un zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks un kuri būvēti 1990. gada 25. maijā un vēlāk, aprīko ar eholoti.

103. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 45 metriem, apgādā ar līdzekļiem dziļuma noteikšanai zem zvejas kuģa. 

104. Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks un kuri būvēti 1984. gada 1. septembrī vai vēlāk, apgādā ar ierīci ātruma un noietā attāluma uzrādīšanai.

105. Zvejas kuģus, kuru garums ir 75 metri un lielāks un kuri būvēti pirms 1984. gada 1. septembra, un zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks un kuri būvēti 1984. gada 1. septembrī un vēlāk, aprīko ar indikatoriem, kas parāda stūres pagrieziena leņķi un katras dzenskrūves griešanās ātrumu, bet, ja zvejas kuģis ir aprīkots ar maināma soļa dzenskrūvēm vai piestūrēšanas iekārtām, papildus parāda arī šādu dzenskrūvju soli un to darba režīmu. Visus indikatorus izvieto vienā vietā.

106. Zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, aprīko ar radiolokācijas atstarotāju. 

107. Zvejas kuģi, kura pilnais garums pārsniedz 15 metrus, ir aprīkoti ar A klases automātiskās identifikācijas sistēmu.

108. Kuģi ir aprīkoti ar globālās navigācijas satelītu sistēmas vai zemes radionavigācijas sistēmas uztvērēju vai citiem līdzekļiem, kas piemēroti nepārtrauktai lietošanai paredzētā reisa laikā, nodrošinot automātisku kuģa atrašanās vietas noteikšanu un atjaunošanu.

109. Visu veidu aprīkojumu, ko saskaņā ar šiem noteikumiem uzstāda uz zvejas kuģiem, apstiprina Jūras administrācija. Aprīkojumu, kas uzstādīts pirms attiecīgu aprīkojuma uzstādīšanas prasību pieņemšanas, var atbrīvot no pilnas atbilstības šīm prasībām, saskaņojot ar Jūras administrāciju.

6.3.1. Signalizēšanas aprīkojums

110. Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, apgādā ar dienasgaismas signalizācijas lampu, kura nav atkarīga tikai no zvejas kuģa galvenā elektriskās enerģijas avota. Paredz enerģijas apgādi arī no pārnēsājamiem akumulatoriem. Zvejas kuģus, kuri strādā ūdeņos, kur var būt dreifējošais ledus, apgādā ar meklēšanas prožektoru, kas spēj nodrošināt vienu luksu stipru apgaismojumu 750 metru attālumā.

111. Zvejas kuģus, kuru garums ir 45 metri un lielāks, apgādā ar pilnu signālkarogu komplektu.

6.3.2. Redzamība no navigācijas tiltiņa

112. Jauni kuģi, kuru garums ir 45 metri un lielāks, atbilst šādām prasībām:

112.1. jūras virsmas redzamība no zvejas kuģa vadības vietas uz priekšu no zvejas kuģa priekšgala 10º uz katru pusi nav ierobežota vairāk par diviem zvejas kuģa garumiem vai 500 metriem (izvēlas mazāko garumu) neatkarīgi no zvejas kuģa iegrimes vai galsveres;

112.2. nepārredzamais sektors, ko rada zvejas rīki vai citi šķēršļi ārpus stūres mājas virzienā uz priekšu, kas ierobežo jūras virsmas pārredzamību no zvejas kuģa vadības vietas, nepārsniedz 10º. Kopējais nepārredzamā sektora loks nepārsniedz 20º. Pārredzamos sektorus starp nepārredzamiem sektoriem nodrošina vismaz piecu grādu lokā. Noteiktajā lokā katrs nepārredzamais sektors nepārsniedz 5º;

112.3. stūres mājas priekšējo iluminatoru apakšējās malas augstumu nosaka pēc iespējas mazāku. Iluminatoru apakšējā mala nav šķērslis redzamībai uz priekšu;

112.4. stūres mājas priekšējo iluminatoru augšējās malas augstumu nosaka tādu, lai nodrošinātu horizonta redzamību uz priekšu personai ar acu augstumu 1800 mm virs stūres mājas klāja vietā, no kuras vada kuģi. Ja administrācija atzīst, ka 1800 mm augstums virs stūres mājas klāja nav nepieciešams un ir nepraktisks, to var samazināt, bet ne zemāk par 1600 mm virs stūres mājas klāja;

112.5. horizontālo redzamības loku no zvejas kuģa vadības vietas nosaka ne mazāku par 225º virzienā tieši uz priekšu un līdz 22,5º uz aizmuguri no dvarsa katrā zvejas kuģa pusē;

112.6. horizontālo redzamības loku no stūres mājas spārniem nosaka ne mazāku par 225º (vismaz 45º no pretējā bortā priekšgala līdz 180º uz tā paša borta aizmuguri);

112.7. horizontālo redzamības loku no galvenās stūrēšanas vietas nosaka ne mazāku par 60º no virziena tieši uz priekšu uz katru zvejas kuģa pusi;

112.8. zvejas kuģa sāna pārredzamība no stūres mājas spārna.

113. Nodrošina, lai stūres mājas logi atbilstu šādām prasībām:

113.1. logu karkass ir pēc iespējas mazāks, un tas neatrodas tieši pretī darba vietai;

113.2. lai samazinātu atstarošanos, stūres mājas priekšējie logi ir izvietoti slīpi pret vertikāli ar augšējo malu uz āru leņķī, ne mazākā par 10º un ne lielākā par 25º;

113.3. logi nav polarizēti vai tonēti;

113.4. vismaz divi stūres mājas priekšējie logi un – atkarībā no stūres mājas formas – papildu logi ir skaidri caurredzami neatkarīgi no laikapstākļiem. 

114. Uz esošiem zvejas kuģiem, ja tas ir praktiski iespējams, ievēro šo noteikumu 113. punktā minētās prasības. Konstruktīvas izmaiņas vai papildu aprīkojumu nepieprasa.

115. Uz nestandarta konstrukcijas zvejas kuģiem, uz kuriem nav iespējams nodrošināt atbilstību šīs apakšnodaļas prasībām, veic pasākumus, lai sasniegtu tādu pārredzamības pakāpi, kas ir pēc iespējas tuvāka noteiktajai. 

6.3.3. Zvejas kuģa navigācijas instrumenti un publikācijas

116. Zvejas kuģus apgādā ar atbilstošām un atjauninātām navigācijas kartēm un navigācijas publikācijām, kas nepieciešamas reisa plānošanai un tā laikā.

117. Elektronisko karšu attēlošanas un informācijas sistēmu (Electronic Chart Display and Information System (ECDIS)) uzskata par atbilstošu šo noteikumu 116. punktā minētajām prasībām attiecībā uz kartēm.

118. Uz zvejas kuģa uzstāda dublējošo aprīkojumu, lai nodrošinātu šo noteikumu 116. punktā minēto prasību izpildi, ja aprīkojuma funkcijas pilnībā vai daļēji pilda elektroniski līdzekļi.

119. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 14. februāra noteikumus Nr. 144 "Noteikumi par Latvijas kuģu radio un navigācijas aprīkojuma drošības prasībām" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 37. nr.; 2012, 85. nr.).

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīvas 93/103/EK par drošības un veselības prasību minimumu darbā uz zvejas kuģiem (trīspadsmitās individuālās direktīvas Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē);

2) Padomes 1997. gada 11. decembra Direktīvas 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks;

3) Komisijas 1999. gada 18. marta Direktīvas 1999/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 97/70/EK, ar ko nosaka saskaņotu drošības režīmu zvejas kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai lielāks.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada  12. janvāra
noteikumiem Nr. 30

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada  12. janvāra
noteikumiem Nr. 30

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada  12. janvāra
noteikumiem Nr. 30

406 MHz avārijas radiobojas (EPIRB) ikgadējās pārbaudes
AKTS
Annual Testing Certificate of 406 MHz EPIRB

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis