Ministru kabineta noteikumi Nr. 28

Rīgā 2016. gada 12. janvārī (prot. Nr. 2 19. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 49 "Noteikumi par kuģu drošību"

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un
jūras drošības likuma 11. panta ceturto daļu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2008. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 49 "Noteikumi par kuģu drošību" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 33. nr.) šādus grozījumus:

1.1. izteikt 2.1. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.1. zvejas kuģiem, izņemot šo noteikumu 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētās prasības;";

1.2. izteikt 3.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.3. B klases nodalījums – nodalījums, ko veido starpsienas un klāji, griesti vai apšuvums, kas atbilst šādām prasībām:

3.3.1. tie ir konstruēti tā, lai pirmās pusstundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu liesmu izplatīšanos;

3.3.2. to izolācijas vērtība ir tāda, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 140 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī lai temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma punktu, nepaceltos augstāk par 225 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā:

3.3.2.1.  B-15 klasei – 15 minūtēs;

3.3.2.2.  B-0 klasei – nulle minūtēs;

3.3.3. tie ir konstruēti no atzītiem un nedegošiem materiāliem. Visi materiāli, kas izmantoti B klases nodalījuma konstrukcijā un montāžā, ir nedegoši (izņemot apšuvumu vai apdari, ja tie atbilst šo noteikumu 9. nodaļā minētajām attiecīgajām prasībām);

3.3.4. ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);";

1.3. papildināt noteikumus ar 3.33., 3.34. un 3.35. apakšpunktu šādā redakcijā:

"3.33. A klases nodalījums – nodalījums, ko veido starpsienas un klāji, kas atbilst šādām prasībām:

3.33.1. tie ir konstruēti no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla;

3.33.2. tie ir atbilstoši pastiprināti;

3.33.3. tie ir konstruēti tā, lai vienas stundas standarta ugunsdrošības testa beigās nepieļautu dūmu un liesmu izplatīšanos;

3.33.4. tie ir izolēti ar tādu atzītu nedegošu materiālu, lai iedarbībai nepakļautās puses vidējā temperatūra nepaceltos augstāk par 140 °C virs sākotnējās temperatūras, kā arī temperatūra jebkurā punktā, ieskaitot jebkuru savienojuma vietu, nepaceltos augstāk par 180 °C virs sākotnējās temperatūras šādā laikposmā:

3.33.4.1.  A-60 klasei – 60 minūtēs;

3.33.4.2.  A-30 klasei – 30 minūtēs;

3.33.4.3.  A-15 klasei – 15 minūtēs;

3.33.4.4.  A-0 klasei – nulle minūtēs;

3.33.5. ir veikts starpsienas vai klāja prototipa tests, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šajā punktā minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code);

3.34. C klases nodalījums – nodalījums, kas konstruēts no atzīta nedegoša materiāla. Tam neizvirza prasības attiecībā uz dūmu un liesmu izplatīšanos un temperatūras paaugstināšanos. Atļauts izmantot degošu apdari, ja tā atbilst šo noteikumu 9. nodaļā minētajām prasībām;

3.35. A kategorijas mašīntelpas – telpas (un šahtas uz šādām telpām), kurās ir šādas iekārtas:

3.35.1. galveno dzinēju iekšdedzes mehānismi;

3.35.2. iekšdedzes mehānismi, ko neizmanto galvenajiem dzinējiem, ja šādu mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW;

3.35.3. jebkāds katls vai iekārta, ko darbina ar šķidro degvielu, vai jebkādas iekārtas, kas nav katli, bet ko darbina ar šķidro degvielu, piemēram, inertās gāzes ģeneratori, sadedzināšanas iekārtas un citas iekārtas.";

1.4. izteikt 14. punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

"Pēc dokumentu izskatīšanas inspekcija inspicē uzņēmumu, lai pārliecinātos par tā spēju veikt kuģu būvi, projektēšanu, modernizāciju vai remontu atbilstoši šajos noteikumos un normatīvajos aktos par jūras zvejas kuģu drošību noteiktajām prasībām.";

1.5. papildināt 16. punktu aiz vārdiem "šo noteikumu prasībām" ar vārdiem "vai citu normatīvo aktu prasībām kuģošanas drošības un aizsardzības jomā";

1.6. svītrot 17. punktu;

1.7. izteikt 24. punktu šādā redakcijā:

"24. Kārtējās apskates laikā veic kuģa korpusa konstrukciju defektāciju, pieprasa korpusa ārējā apšuvuma, ūdensnecaurlaidīgo starpsienu, klāju un citu būtisku korpusa konstrukciju atlikušā biezuma mērījumus un, ja defektācijas vai mērījumu rezultāti ir neapmierinoši, pieprasa deformēto vai izrūsējušo konstrukciju remontu. Kārtējās apskates laikā pārliecinās, vai konstrukciju, iekārtu un aprīkojuma materiāls, kas paredzēts piesārņojuma novēršanai no kuģa (naftas, notekūdeņu, atkritumu, gaisa), atbilst šo noteikumu prasībām un attiecīgajām MARPOL prasībām. Kārtējā apskatē kuģa radioaprīkojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu drošību pārbauda inspekcijas atzīts uzņēmums. Kuģa radioaprīkojuma pārbaudi var veikt laikposmā līdz sešiem mēnešiem pirms kārtējās apskates uzsākšanas datuma. Ja kuģa doka apskate ir veikta inspekcijas uzraudzībā kārtējās apskates apjomā dokā laikposmā līdz 12 mēnešiem no kārtējās apskates sākšanas datuma, kārtējo apskati var veikt bez kuģa uzrādīšanas dokā.";

1.8. izteikt 26. punktu šādā redakcijā:

"26. Apliecību izsniedz uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem, skaitot no sākotnējās vai kārtējās apskates pabeigšanas datuma. Apliecība ir derīga, ja to katru gadu pēc apskates veikšanas apstiprina ar inspektora parakstu, ņemot vērā šādus nosacījumus:

26.1. ja kārtējā apskate pabeigta trīs mēnešus pirms esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga:

26.1.1. no dienas, kad pabeidz atkārtoto apskati;

26.1.2. piecus gadus pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām;

26.2. ja kārtējā apskate pabeigta pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām, jaunā apliecība ir derīga:

26.2.1. no dienas, kad pabeidz atkārtoto apskati;

26.2.2. piecus gadus pēc esošās apliecības derīguma termiņa beigām.";

1.9. papildināt noteikumus ar 26.¹ punktu šādā redakcijā:

"26.¹ Pasažieru kuģiem apliecību izsniedz uz termiņu, ne ilgāku par pieciem gadiem no sākotnējās vai kārtējās apskates pabeigšanas datuma, paredzot, ka apliecības derīguma termiņš beidzas pirms pasažieru pārvadāšanas sezonas sākšanās datuma vai līdz 15. maijam (atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk), ņemot vērā šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā minētās prasības.";

1.10. papildināt noteikumus ar 28.¹ punktu šādā redakcijā:

"28.¹ Pasažieru kuģiem ikgadējās apskates veic reizi gadā pirms pasažieru pārvadāšanas sezonas sākšanās datuma vai līdz 15. maijam (atkarībā no tā, kurš datums iestājas agrāk).";

1.11. izteikt 34. punktu šādā redakcijā:

"34. Kuģiem, kuri paredzēti kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos, atkarībā no kuģa tehniskā stāvokļa starpapskati dokā var aizstāt ar kuģa zemūdens daļas apskati, ko veic ūdenslīdēji inspekcijas inspektora klātbūtnē. Kuģa zemūdens daļas apskati var veikt tikai ūdenslīdēji, kuri ir iekļauti personāla sarakstā, ko komersants, kurš saņēmis inspekcijas izsniegtu uzņēmuma atbilstības apliecību, ir iesniedzis inspekcijai. Ūdenslīdēji nodrošina zemūdens apskates filmēšanu un nofilmētā materiāla nodošanu inspekcijai. Zemūdens daļas apskati, ko veic ūdenslīdēji, var veikt tikai labas redzamības apstākļos.";

1.12. izteikt 158. punktu šādā redakcijā:

"158. Kuģa kapteini apgādā ar derīgu noturības informāciju, kas dod iespēju viegli un ticami novērtēt kuģa noturību dažādos slogošanas variantos. Šādā informācijā iekļauj speciālas instrukcijas kapteinim, brīdinot par tādiem slogošanas variantiem, kas nelabvēlīgi ietekmē vai nu kuģa noturību, vai galsveri. Noturības informācija ir valsts valodā un kuģa darba valodā, ja tā nav valsts valoda. Starptautiskajā kuģošanā iesaistītiem kuģiem noturības informācija ir arī angļu valodā. Noturības informācija visās valodās ir apstiprināta inspekcijā vai administrācijas atzītajā organizācijā.";

1.13. papildināt noteikumus ar 241.¹ punktu šādā redakcijā:

"241.¹ Degvielas pievada cauruļvados pirms iekšdedzes dzinējiem uzstāda vārstus tā, lai būtu iespējams ņemt degvielas paraugus. Vārstus novieto tā, lai nepieļautu degvielas nokļūšanu uz karstām virsmām. Zem šiem vārstiem uzstāda savācējvanniņas degvielas noplūžu savākšanai.";

1.14. izteikt 9. nodaļu šādā redakcijā:

"9. Ugunsdrošība

9.1. Vispārīgās ugunsdrošības prasības

319.  Kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas atbilst šo noteikumu 7. pielikumā minētajām prasībām. Esoša kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas atbilst tām klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) prasībām, kuras bija spēkā kuģa būvniecības laikā un laikā, kad uz kuģa tika uzstādīts aprīkojums.

320. Uz kuģiem lieto tikai tādu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, ko atzinusi inspekcija vai sabiedrības, kas pilnvarotas atbilstoši normatīvajos aktos par klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) uzraudzības kārtību noteiktajām prasībām.

321. Uzstādot jaunu ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu uz kuģa vai modernizējot uz kuģa esošo ugunsdzēsības tehnisko aprīkojumu, piemēro prasības, kas noteiktas Ugunsdrošības sistēmu kodeksā (FSS Code) ar grozījumiem, normatīvajos aktos par kuģu aprīkojumu, kā arī šajos noteikumos.

322. Kuģa ugunsdzēsības aprīkojumu un sistēmas uztur pastāvīgā darba kārtībā, lai ugunsgrēka gadījumā tās būtu iespējams nekavējoties izmantot.

323. Visas ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistēmas un ierīces regulāri testē un pārbauda saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (IMO) (turpmāk – organizācija) izstrādātajām pamatnostādnēm par ugunsdrošības sistēmu un ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1432). Kuģiem, īsākiem par 24 metriem, ierakstus par veiktajām apkopēm un pārbaudēm veic kuģa žurnālā. Uz 24 m gariem un garākiem kuģiem atrodas apkopes plāns ar ierakstiem par veiktajām apkopēm un pārbaudēm, kas ietver vismaz šādu ugunsdrošības un ugunsdzēsības aprīkojumu un sistēmas, ja tās ir ierīkotas:

323.1. ugunsdzēsības maģistrāles, ugunsdzēsības sūkņi un hidranti, tostarp šļūtenes, stobri un starptautiskā parauga savienojumi ūdens saņemšanai no krasta;

323.2. stacionārās ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;

323.3. stacionārās ugunsdzēsības sistēmas un citas ugunsdzēsības ierīces. Stacionārām ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmām tehnisko apkopi un pārbaudes veic, balstoties uz organizācijas izstrādātajām vadlīnijām par stacionāro ogļskābās gāzes ugunsdzēsības sistēmu ierīču apkopi un pārbaudēm (MSC.1/Circ.1318), ar grozījumiem. Tehnisko apkopi veic administrācijas atzīts uzņēmums;

323.4. automātiskās sprinkleru, ugunsgrēka trauksmes un uguns atklāšanas sistēmas;

323.5. ventilācijas sistēmas, tostarp uguns un dūmu aizbīdņi, ventilatori un to vadības sistēmas;

323.6. degvielas padeves avārijas pārtraukšanas sistēma;

323.7. ugunsdrošās durvis, tostarp to vadības ierīces;

323.8. vispārējās avārijas trauksmes signalizācijas sistēmas;

323.9. avārijas glābšanas elpošanas aparāti;

323.10. pārvietojamie un pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti, tostarp to rezerves lādiņi;

323.11. ugunsdzēsēju aprīkojums.

324. Kuģa īpašnieks nodrošina kuģa apkalpi ar informāciju par kuģa ugunsdzēšanas aprīkojumu un instrukcijām, kuras ir nepieciešamas drošai kuģa ekspluatācijai no ugunsdrošības viedokļa, valsts valodā un darba valodā, ja tā nav valsts valoda. Šī informācija un instrukcijas ir apkopotas ugunsdrošības bukletā, kurš novietots kuģa kopkajītē.

325. Izvietojot ugunsdzēsības inventāru un aprīkojumu uz kuģa, ievēro šādus noteikumus:

325.1. ugunsdzēsības inventāru nostiprina tā, lai, kuģim šūpojoties, tas nevarētu pārvietoties un, ja nepieciešams, būtu viegli noņemams;

325.2. ugunsdzēsības inventāru novieto tā, lai tam varētu brīvi piekļūt.

326. Ja normatīvie akti nosaka, ka uz kuģa ir jābūt ieviestam Starptautiskajam drošības vadības kodeksam (ISM Code), kuģis papildus šo noteikumu prasībām atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 14., 15. un 16. noteikuma prasībām.

327. Ja uz kuģa ierīko helikopteru laukumu, tas atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 18. noteikuma prasībām.

328. Ja kuģis ir paredzēts bīstamo kravu pārvadāšanai, tas atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 19. noteikuma prasībām.

9.2. Ekspluatācijas prasības

329. Lai nodrošinātu ugunsdrošību uz kuģa, kuģa īpašnieks un apkalpe nodrošina šo noteikumu 322. punktā minēto prasību izpildi, kā arī ievēro šo noteikumu prasības.

330. Apkalpes locekļi ir apmācīti tā, ka viņi pārzina kuģa sistēmas un visu to ugunsdzēšanas sistēmu un ierīču atrašanās vietu un darbību, kuras varētu būt nepieciešams izmantot.

331. Apkalpes locekļu spēju un zināšanas veikt viņiem uzticētos ugunsdzēsības pienākumus periodiski novērtē mācībās un apmācībās uz kuģa, lai noteiktu jomas, kurās nepieciešams uzlabojums, uzturētu ugunsdzēsības prasmes un nodrošinātu ugunsdzēsības organizācijas operatīvo gatavību.

332. Apmācības uz kuģa, kurās apgūst kuģa ugunsdzēšanas sistēmu un ierīču izmantošanu, plāno un veic saskaņā ar šo noteikumu 593. punktu. Mācībās vai apmācībās lietotās iekārtas, kā arī izlietotos ugunsdzēsības līdzekļus atjauno tūlīt pēc to izmantošanas. Visas apmācībās atklātās kļūmes un defektus izlabo pēc iespējas ātrāk.

333. Katrās ugunsdzēsības apmācībās:

333.1. ziņo posteņiem un sagatavojas veikt pienākumus, kas izklāstīti šo noteikumu 588. punktā minētajā trauksmju sarakstā;

333.2. iedarbina ugunsdzēsības sūkni, izmantojot vismaz abas nepieciešamās ūdens strūklas, lai pārliecinātos, vai sistēma ir pienācīgā darba kārtībā;

333.3. pārbauda ugunsdzēsēju ekipējumu un citu individuālo glābšanas ekipējumu;

333.4. pārbauda attiecīgās sakaru iekārtas;

333.5. pārbauda ūdensnecaurlaidīgo durvju, ugunsdrošo durvju, ugunsdrošības aizbīdņu un ventilācijas sistēmu galveno ieplūdes un izplūdes atveru darbību apmācību zonā;

333.6. pārbauda ierīces, kas nepieciešamas, lai vēlāk pamestu kuģi.

334. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu lietošanas apmācība ir uzskatāma par to apmācību sastāvdaļu, ko veic uz kuģa. Šim nolūkam uz kuģa atrodas mācību avārijas glābšanas elpošanas aparāti, kas identiski tiem, ar kuriem ir aprīkots kuģis. Šie mācību avārijas glābšanas elpošanas aparāti ir skaidri marķēti ar uzrakstu "mācību" un novietoti tā, lai avārijas gadījumā tie nevarētu tikt izmantoti.

335. Kuģa apkalpes vajadzībām gaiteņos, stūres mājā un, ja nepieciešams, centrālajā vadības pultī ir pastāvīgi izvietoti ugunsgrēka kontroles plāni, kuros ir skaidri norādīti katra klāja vadības posteņi, dažādās ugunsdrošības sekcijas, ko norobežo A klases pārsegumi, sekcijas, ko norobežo B klases pārsegumi, un informācija par uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmām, smidzināšanas iekārtu, ugunsdzēsības ierīcēm, līdzekļiem, kas izmantojami, lai piekļūtu dažādiem nodalījumiem, klājiem un citām telpām, un ventilācijas sistēmu, kā arī informācija par ventilatoru vadības posteņiem, aizbīdņu atrašanās vietu un katras sekcijas ventilatoru identifikācijas numuriem. Ugunsgrēka kontroles plāns ir izstrādāts valsts valodā un darba valodā, ja tā nav valsts valoda, izmantojot šo noteikumu 6. pielikumā vai organizācijas rezolūcijā A. 952(23) norādītos grafiskos simbolus ugunsgrēka kontroles plāniem. Atkāpes no šīs prasības var tikt pieļautas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem vai ja kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un ir saņemts administrācijas saskaņojums.

336. Otru ugunsgrēka kontroles plānu komplektu pastāvīgi glabā skaidri marķētā, jūras apstākļos izturīgā konteinerā ārpus virsbūves tā ugunsdzēsības personāla lietošanai, kas ierodas no krasta.

9.3. Ugunsdrošības noteikumi

337. Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par kuģa ugunsdrošības noteikumu izstrādi un regulāru apkalpes iepazīstināšanu ar tiem.

338. Kuģa apkalpei ir jāievēro kuģa īpašnieka noteiktie kuģa ugunsdrošības noteikumi, kā arī šo noteikumu prasības.

339. Kuģa kapteinis ir atbildīgs par kuģa īpašnieka noteikto kuģa ugunsdrošības noteikumu, kā arī šo noteikumu prasību ievērošanu.

340. Kuģa apkalpei ir jāievēro ostas un termināļu vietējie ugunsdrošības noteikumi.";

1.15. papildināt 544. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Esošais glābšanas aprīkojums atbilst tām klasifikācijas sabiedrību (atzīto organizāciju) prasībām, kuras bija spēkā kuģa būvniecības laikā un laikā, kad uz kuģa tika uzstādīts aprīkojums.";

1.16. izteikt 549. punktu šādā redakcijā:

"549. Katru kuģi aprīko ar kolektīvajiem un individuālajiem glābšanas līdzekļiem un signāllīdzekļiem atkarībā no noteiktā kuģošanas rajona saskaņā ar 8. pielikumā un šajos noteikumos paredzētajām prasībām.";

1.17. izteikt 555. punktu šādā redakcijā:

"555. Ja kuģis kuģo tikai Baltijas jūras rajonā, glābšanas plostus ar inspekcijas atļauju var nodrošināt ar B PACK apgādi.";

1.18. izteikt 10.5. apakšnodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"10.5. Hidrotērpi un siltumu aizturošie līdzekļi";

1.19. izteikt 574. punktu šādā redakcijā:

"574. Briesmu signālus atjauno saskaņā ar izgatavotāja norādīto derīguma termiņu.";

1.20. svītrot 575. punktu;

1.21. izteikt 589. punktu šādā redakcijā:

"589. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, trauksmju saraksts nav nepieciešams.";

1.22. aizstāt 729. punktā vārdus "atkritumu izmešanas nosacījumiem" ar vārdiem "nosacījumiem atkritumu novadīšanai jūrā";

1.23. aizstāt 730. punktā vārdu "izmešana" ar vārdu "novadīšana";

1.24. aizstāt 731. punktā vārdus un skaitli "vairāk nekā 15" ar skaitli un vārdiem "15 un vairāk";

1.25. papildināt noteikumus ar 731.¹ un 731.² punktu šādā redakcijā:

"731.¹ Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 100 un lielāka vai kuri ir sertificēti pārvadāt 15 un vairāk personu, ir atkritumu apsaimniekošanas plāns atbilstoši MARPOL konvencijas V pielikumam.

731.² Uz visiem kuģiem, kuru garums ir 12 metru un lielāks, izvieto plakātus saskaņā ar MARPOL konvencijas V pielikumu. Plakātus izgatavo vismaz 12,5 cm x 20 cm izmērā no izturīga materiāla un izvieto labi pārredzamās vietās uz kuģa, galvenokārt darba un atpūtas vietās un atkritumu uzglabāšanas konteineru tuvumā, tostarp kambīzē, uz galvenā klāja, kopkajītēs, uz tiltiņa un citās atbilstošās vietās. Uz kuģiem, kas pārvadā pasažierus, plakātus izvieto arī vietās, kur uzturas un pulcējas pasažieri. Informāciju plakātos nodrošina latviešu valodā, bet, ja kuģis veic starptautiskus reisus, arī angļu valodā.";

1.26. aizstāt 732.3. apakšpunktā vārdus "drīkst izmest" ar vārdiem "atļauts novadīt";

1.27. aizstāt 733. punktā vārdus "uzraksta rakstura" ar vārdu "marķējuma";

1.28. izteikt 734. punktu šādā redakcijā:

"734. Cepameļļas novadīšana jūrā ir aizliegta.";

1.29. svītrot 736. punkta otro teikumu;

1.30. aizstāt 739. punktā vārdus "teritoriālajos ūdeņos" ar vārdiem "jurisdikcijā esošajos ūdeņos";

1.31. aizstāt 740. punktā vārdu "izmest" ar vārdu "novadīt";

1.32. aizstāt 741. punktā vārdus un skaitli "mazāk par 15 personām" ar vārdiem un skaitli "līdz 15 personām (ieskaitot)";

1.33. izteikt 743. punktu šādā redakcijā:

"743. Visiem kuģiem, kuriem ir saistošas šīs apakšnodaļas prasības, piemēro arī MARPOL konvencijas IV pielikumā "Noteikumi piesārņojuma ar notekūdeņiem novēršanai no kuģiem" noteiktās prasības attiecībā uz izņēmumiem, notekūdeņu nopludināšanas nosacījumiem jūrā, kā arī nopludināšanai paredzēto cauruļvadu standartsavienojumu.";

1.34. izteikt 748. punkta ievaddaļu šādā redakcijā:

"748. Kuģi, kuru bruto tilpība ir mazāka par 400 un kuri ir sertificēti pārvadāt līdz 15 personām (ieskaitot), ja to darbības zona ir Baltijas jūra, teritoriālie ūdeņi, osta vai iekšējie ūdeņi un tie aprīkoti ar stacionārām tualešu sistēmām vai pārvietojamām tualešu sistēmām, ir aprīkoti:";

1.35. papildināt 748.1. apakšpunktu aiz vārda "iztukšot" ar vārdu "ostu";

1.36. aizstāt 748.2. apakšpunktā vārdu "savienojumi" ar vārdiem "savienojums ar krastu";

1.37. aizstāt 751. punktā vārdus "naftu saturošu maisījumu nopludināšanas nosacījumiem" ar vārdiem "nosacījumiem naftu saturošu maisījumu nopludināšanai jūrā";

1.38. papildināt 755. punktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja tehnisku un praktisku iemeslu dēļ nav iespējams uzstādīt 1 m³ lielu uzglabāšanas tilpni, pēc saskaņošanas ar inspekciju var uzstādīt tilpnes ar mazāku tilpumu.";

1.39. aizstāt 766. punktā vārdus un skaitli "kuri ir garāki par 24 metriem" ar vārdiem un skaitli "kuru korpusa garums ir 24 metri un vairāk";

1.40. izteikt 7. pielikumu šādā redakcijā:

"7. pielikums
Ministru kabineta
2008. gada 29. janvāra
noteikumiem Nr. 49

Kuģa konstruktīvā ugunsdrošība, ugunsdzēsības aprīkojums un sistēmas

1. Ugunsdrošības mērķi un funkcionālās prasības

1. Ugunsdrošības mērķi šo noteikumu kontekstā ir šādi:

1.1. novērst ugunsgrēka un sprādziena iespējamību;

1.2. mazināt uguns radīto dzīvības apdraudējumu;

1.3. mazināt tāda kaitējuma iespējamību, ko kuģim, tā kravai un videi var radīt ugunsgrēks;

1.4. izolēt, ierobežot un nodzēst ugunsgrēku un apslāpēt sprādzienu izcelsmes nodalījumā;

1.5. nodrošināt atbilstošus un viegli pieejamus pasažieru un apkalpes evakuācijas līdzekļus.

2. Lai sasniegtu šā pielikuma 1. punktā noteiktos ugunsdrošības mērķus, šīs nodaļas noteikumos ir paredzētas šādas attiecīgas funkcionālās prasības:

2.1. kuģis ir sadalīts galvenajos vertikālajos un horizontālajos sadalījumos ar termiskām un konstruktīvām robežām;

2.2. dzīvojamās telpas ir nošķirtas no pārējā kuģa ar termiskām un konstruktīvām robežām;

2.3. ir ierobežota degošu materiālu izmantošana;

2.4. iespējama jebkura ugunsgrēka konstatēšana izcelsmes zonā;

2.5. iespējama jebkura ugunsgrēka izolēšana un nodzēšana izcelsmes telpā;

2.6. ir nodrošināta evakuācijas un ugunsdzēsības piekļuves līdzekļu aizsardzība;

2.7. ugunsdzēsības ierīces ir viegli pieejamas;

2.8. ir samazināta uzliesmojošo kravas tvaiku aizdegšanās iespējamība.

A daļa. Ugunsgrēka un sprādzienu novēršana

2. Aizdegšanās iespējamība

2.1. Šķidrās degvielas, eļļu un citu uzliesmojošu naftas produktu droša izmantošana

3. Degvielas, eļļu un citu uzliesmot spējīgu šķidrumu lietošana uz kuģiem tiek nodrošināta saskaņā ar šo noteikumu 7.7. nodaļu.

4. Ja tiek izmantota šķidrā degviela ar uzliesmošanas temperatūru, ne zemāku par 43 ° C, ievēro šādus noteikumus:

4.1. šķidrās degvielas tvertnes, izņemot tās, kas ierīkotas nodalījumos ar dubultdibenu, atrodas ārpus A kategorijas mašīntelpām;

4.2. šķidrās degvielas sūkņa iesūkšanas caurulē ir līdzekļi, ar kuriem mēra degvielas temperatūru;

4.3. šķidrās degvielas filtru ieplūdes pusē un izplūdes pusē ir noslēdzējvārsti un/vai noslēdzējkrāni;

4.4. ciktāl iespējams, izmanto cauruļu savienojumus, kuriem ir metināti vai koniski, sfēriski kompresijas savienojumi.

5. Gāzveida degvielas var izmantot tikai tad, ja šādai degvielai kuģis ir projektēts, būvēts un apkalpots atbilstoši SOLAS konvencijas II-1. nodaļas A-1. daļas 3-1. noteikumam. Kuģa apkalpe ir atbilstoši apmācīta drošai kuģa ekspluatācijai, izmantojot gāzveida degvielas.

6. Virsmas, kuru temperatūra ir augstāka par 220 ° C un kuras var apdraudēt degvielas sistēmas bojājums, pienācīgi izolē tā, lai virsmas temperatūra nepārsniegtu 60 ° C.

7. Tiek veikti pasākumi, lai novērstu degvielas, eļļu un citu uzliesmot spējīgu šķidrumu nokļūšanu uz karstām virsmām noplūžu gadījumos no cauruļvadu savienojumiem, vārstiem, sūkņiem, filtriem vai sildītājiem.

2.2. Šķidrās degvielas, eļļas sistēmas mašīntelpās, kas netiek periodiski uzraudzītas

8. Ja šķidrās degvielas ikdienas patēriņa tvertnes uzpilda automātiski vai ar tālvadību, nodrošina līdzekļus, ar ko novērš šo tvertņu pārpildes iespējamību. Citam aprīkojumam, ar ko automātiski apstrādā uzliesmojošus šķidrumus (piemēram, degvielas un eļļas separatoriem) un ko, ja tas iespējams, ierīko atsevišķā telpā, ir sistēmas, kas novērš degvielas vai eļļas noplūdes šā aprīkojuma bojājuma gadījumā.

9. Ja šķidrās degvielas ikdienas patēriņa tvertnes vai nostādināšanas tvertnes ir aprīkotas ar sildīšanas sistēmām un var tikt pārsniegta šķidrās degvielas uzliesmošanas temperatūra, ierīko augstas temperatūras trauksmes signalizāciju.

2.3. Sadzīvei paredzētas gāzveida degvielas sistēmas

10. Nav atļauts izmantot iekārtas ar atklātu gāzes liesmu, izņemot plītis (krāsnis) pārtikas gatavošanai un ūdens sildītājus. Telpas, kurās atrodas šādas plītis vai ūdens sildītāji, nodrošina ar atbilstošu ventilāciju degšanas gala produktu un iespējamās gāzes noplūdes novadīšanai uz drošu vietu.

11. Visas caurules gāzes nogādāšanai no konteinera (balona) līdz plītij vai ūdens sildītājam izgatavo no tērauda vai cita atzīta materiāla. Plītis vai ūdens sildītājus apgādā ar automātiskām gāzes padeves pārtraukšanas ierīcēm, kas iedarbojas, samazinoties gāzes spiedienam galvenajā gāzes vadā vai apdziestot liesmai jebkurā ierīcē.

12. Gāzes balonus glabā uz vaļējā klāja vai labi ventilētā telpā, kurai ir izeja tikai uz vaļējo klāju.

13. Ja tiek izmantots gāzveida kurināmais sadzīves vajadzībām, atbilstošais aprīkojums, sadales sistēma un gāzes uzglabāšana ir saskaņota ar administrāciju.

2.4. Dažādi aizdegšanās avotu elementi un aizdegšanās spēja

14. Ja izmanto elektriskos radiatorus, tos nostiprina attiecīgajā vietā un to konstrukcija ir tāda, kura, cik iespējams, samazina ugunsgrēka izcelšanās risku. Neviens šo radiatoru elements nav izvietots tā, ka no tā radītā karstuma var sākt gruzdēt vai aizdegties apģērbs, aizkari vai līdzīgi materiāli.

15. Atkritumu tvertnes izgatavo no nedegošiem materiāliem, bez atverēm sānos un apakšā.

16. Telpās, kurās iespējama naftas produktu iesūkšanās, izolācijas virsma ir naftas produktu vai to tvaiku necaurlaidīga.

17. Klāja virsējās kārtas segumi dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos ir izgatavoti no apstiprināta materiāla, kas viegli neaizdegas, un šo raksturlielumu nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code).

18. Degvielas uzpilde kuģiem un tankkuģiem atbilst šādām prasībām:

18.1. degvielas uzpildes kuģiem un tankkuģiem ar garumu līdz 40 metriem, kuri pārvadā naftu saturošus produktus, kravas sūkņi un sistēmas ir izvietotas ar labu ventilāciju nodrošinātā speciālā telpā ārpus mašīntelpām. Kravas sistēmu cauruļvadi un vārsti nav izvietoti mašīntelpās. Sūkņu telpās elektroaprīkojums ir sprādziendrošā izpildījumā. Kravas sūkņu pievada elektrodzinēji neatrodas sūkņu telpā. Sūkņu vārpstu pievadu mezgli caur starpsienu nodrošina tās hermētiskumu un aprīkoti ar augstas temperatūras signalizāciju, ja pastāv draudi mezgla pārkaršanai. Sūkņu telpa ir aprīkota ar pietiekamu nosūces ventilāciju, kura ieslēdzas automātiski, atverot sūkņu telpas durvis;

18.2. tankkuģiem, kuru garums ir 40 metru un vairāk, kravas tilpnes, sūkņu telpas, kravas sistēmas, kravas tvertņu un sūkņu telpas ventilācijas sistēmas, inerto gāzu sistēmas, signalizācijas un aizsardzības sistēmas un pārnēsājamie gāzu analizatori, kā arī ekspluatācijas prasības atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas prasībām.

3. Uguns izplatīšanās iespēja

19. Galvenās visu ventilācijas sistēmu ieplūdes un izplūdes atveres ir aizveramas no ventilējamo telpu ārpuses. Aizvēršanas līdzekļi ir viegli pieejami, pamanāmi un marķēti. Ir norādes, vai aizvars ir atvērts vai aizvērts.

20. Dzīvojamo telpu, dienesta telpu, kravas telpu, vadības posteņu un mašīntelpu ventilācija ar mehānisko piedziņu ir izslēdzama no viegli pieejamas vietas ārpus šīm telpām tā, lai ugunsgrēks nevarētu tās viegli padarīt nepieejamas.

21. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, ventilācijas sistēmu ar mehānisko piedziņu, izņemot mašīntelpu un kravas telpu ventilāciju, aprīko ar vadības ierīcēm, kas sagrupētas tā, ka visu ventilatoru darbību var apturēt no jebkuras no divām atsevišķām vietām, kas atrodas pēc iespējas tālāk viena no otras. To ventilatoru darbība, kas apkalpo kravas telpu ventilācijas sistēmas ar mehānisko piedziņu, ir apturama no drošas vietas ārpus šādām telpām.

22. Kuģi aprīko ar vadības līdzekļiem, ar ko atver un aizver mašīntelpu gaismas lūkas, aizver atveres dūmeņos, kuras normālos ekspluatācijas apstākļos ir arī ventilācijas izvadi, un aizver ventilatoru aizbīdņus.

23. Kuģi aprīko ar vadības līdzekļiem mašīntelpu ventilatoru darbības apturēšanai. Vadības ierīces, kas paredzētas mašīntelpu ventilācijai ar mehānisko piedziņu, sagrupē tā, lai tās varētu darbināt no divām vietām, no kurām viena ir ārpus šādām telpām. Līdzekļus, kas paredzēti, lai apturētu mašīntelpu ventilāciju, kurai ir mehāniskā piedziņa, izvieto pilnīgi atsevišķi no līdzekļiem, kas paredzēti citu telpu ventilācijas apturēšanai. Mašīntelpas ventilatoru apturēšana ir jānodrošina no vietas ārpus mašīntelpām.

24. Kuģi aprīko ar līdzekļiem šķidrās degvielas padeves sūkņu, šķidrās degvielas iekārtu sūkņu, eļļas padeves sūkņu, karstās degvielas cirkulācijas sūkņu un degvielas separatoru darbības apturēšanai. Šo mehānismu apturēšana ir jānodrošina no vietas ārpus mašīntelpām.

25. Attiecībā uz mašīntelpām, kas netiek periodiski uzraudzītas, saskaņojot ar administrāciju, nodrošina mašīntelpu ugunsdrošuma saglabāšanu, ugunsdzēšanas sistēmu vadības ierīču atrašanās vietu un centralizāciju, nepieciešamās izslēgšanas ierīces (piemēram, ventilācijai, degvielas sūkņiem un citiem mērķiem), kā arī nodrošina, iespējams, nepieciešamās papildu ugunsdzēsības ierīces un citu ugunsdzēsības aprīkojumu, kā arī elpošanas aparātus.

26. Uz kuģiem izmanto nedegošus izolācijas materiālus, izņemot materiālus kravas telpās un aukstumkamerās:

26.1. uz pasažieru kuģiem, izņemot kravas telpas un aukstumkameras, visi apšuvumi, klātnes, atdurlīstes un griesti ir izgatavoti no nedegoša materiāla. Arī daļējas starpsienas vai klāji, ar ko telpu sadala inženiertehnisku vai dekoratīvu apsvērumu dēļ, izgatavo no nedegošiem materiāliem;

26.2. uz kravas kuģiem visus apšuvumus, griestus, atdurlīstes un ar tiem saistītās klātnes izgatavo no nedegošiem materiāliem šādās telpās:

26.2.1. dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos uz kuģiem, kur izmanto IC metodi, kura norādīta šā pielikuma 46.1. apakšpunktā;

26.2.2. gaiteņu un kāpņu telpu norobežojumos, kas apkalpo dzīvojamās telpas un dienesta telpas, un vadības posteņos uz kuģiem, kur izmanto IIC vai IIIC metodi, kura norādīta šā pielikuma 46.2. un 46.3. apakšpunktā.

27. Uz pasažieru kuģiem A, B un C klases pārsegumi pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās, kas apdarināti ar degošiem materiāliem, apšuvumiem, ietvarlīstēm, rotājumiem un finieriem, atbilst šā pielikuma 29., 30. un 31. punktā un 4. nodaļā noteiktajām prasībām. Ir atļauts izmantot parastus koka solus un koka apšuvumus uz starpsienām un griestiem saunās, un uz šiem materiāliem nav jāattiecina šā pielikuma 29. un 30. punktā minētie aprēķini.

28. Uz kuģiem (izņemot pasažieru kuģus) nedegošas starpsienas, griestus un apšuvumus, kas ierīkoti dzīvojamās telpās un dienesta telpās, var apdarināt ar degošiem materiāliem, apšuvumiem, ietvarlīstēm, rotājumiem un finieriem, ja šādas telpas ir norobežotas ar nedegošām starpsienām, griestiem un apšuvumiem atbilstoši šā pielikuma 29., 30. un 31. punktā un 4. nodaļā noteiktajām prasībām.

29. Degošiem materiāliem, ar ko apdarina virsmas un apšuvumus un kas minēti šā pielikuma 27. un 28. punktā, ir siltumietilpība, kas nav lielāka par 45 MJ/m² no laukuma atbilstoši izmantotajam biezumam. Šā punkta noteikumi nav piemērojami to mēbeļu virsmām, kas piestiprinātas apšuvumiem vai starpsienām.

30. Ja saskaņā ar šā pielikuma 27. un 28. punktu izmanto degošus materiālus, tie atbilst šādām prasībām:

30.1. degošu apšuvumu, ietvarlīstu, rotājumu un finieru kopējais tilpums dzīvojamās telpās un dienesta telpās nav lielāks par tilpumu, kas līdzvērtīgs 2,5 mm finiera uz sienu un griestu apšuvumu kopējo laukumu. Mēbeles, kas piestiprinātas apšuvumiem, starpsienām vai klājiem, nav jāietver degošo materiālu kopējā tilpuma aprēķinā;

30.2. kuģiem, kas aprīkoti ar automātisku ūdens smidzināšanas sistēmu, kura atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, minētajā tilpumā var iekļaut degošu materiālu, ko izmanto C klases pārsegumu ierīkošanai.

31. Saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code) zemi liesmu izplatības raksturlielumi ir šādām virsmām:

31.1. uz pasažieru kuģiem atklātas virsmas gaiteņos un kāpņu telpu norobežojumos, starpsienu un griestu apšuvumos pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās (izņemot saunas), vadības posteņos, kā arī virsmas un klātnes slēptās vai nepieejamās vietās pasažieru, dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos;

31.2. uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, atklātas virsmas gaiteņos un kāpņu telpu norobežojumos un griestos dzīvojamās telpās un dienesta telpās (izņemot saunas), un vadības posteņos, kā arī virsmas un klātnes slēptās vai nepieejamās vietās dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos.

32. Vienīgās mēbeles pasažieru kuģu kāpņu telpu norobežojumos ir sēdekļi. Tiem jābūt piestiprinātiem, to nedrīkst būt vairāk par sešiem uz katra klāja katrā kāpņu telpas norobežojumā, tiem jābūt ar ierobežotu ugunsrisku saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code), un tie nedrīkst ierobežot pasažieru evakuācijas maršrutu. Ierīkot papildu sēdekli galvenajā uzņemšanas zonā kāpņu telpas norobežojumā ir atļauts, ja tas ir nostiprināts, nedegošs, neierobežo pasažieru evakuācijas maršrutu un ir saskaņots ar administrāciju. Mēbeles nav atļauts novietot pasažieru un apkalpes gaiteņos, kas atrodas evakuācijas maršrutos kajīšu zonās. Papildus minētajām mēbelēm var atļaut ierīkot nedegoša materiāla slēdzamus skapīšus, kuros glabā nekaitīgu drošības aprīkojumu, kas paredzēts šajos noteikumos. Dzeramā ūdens automātus un ledus gabaliņu automātus drīkst izvietot gaiteņos, ja tie ir nostiprināti un neierobežo eju platumu evakuācijas maršrutos. Tas attiecas arī uz dekoratīvo ziedu un augu izkārtojumiem, statujām vai citiem mākslas priekšmetiem (piemēram, gleznām un gobelēniem) gaiteņos un kāpņu telpās.

4. Dūmu rašanās iespējamība un toksiskums

33. Šīs nodaļas mērķis ir mazināt apdraudējumu dzīvībai, kuru rada dūmi un toksiskie produkti, kas rodas ugunsgrēkā telpās, kurās parasti strādā vai dzīvo personas. Tālab ierobežo to dūmu un toksisko produktu daudzumu, kas ugunsgrēkā izdalās no degošiem materiāliem, tostarp no virsmu apdares materiāliem.

34. Krāsas, lakas un citi apdares materiāli, ko izmanto uz atklātām iekšējām virsmām, nedrīkst radīt pārmērīgu dūmu un toksisku produktu daudzumu, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code).

35. Pirmējos klāja segumus, ja tos izmanto dzīvojamās telpās un dienesta telpās, un vadības posteņos, izgatavo no apstiprināta materiāla, kas paaugstinātā temperatūrā nerada dūmu vai toksiskuma bīstamību vai sprādzienbīstamību, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code).

B daļa. Ugunsgrēka dzēšana

5. Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācija

36. Šīs nodaļas mērķis ir nodrošināt to, ka tiek atklāts ugunsgrēks tā izcelsmes telpā un nekavējoties padots trauksmes signāls, lai varētu droši izkļūt no telpas un dzēst ugunsgrēku. Tādēļ ievēro šādas funkcionālās prasības:

36.1. ierīko stacionāras detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas atbilstoši telpas veidam, uguns izplatīšanās iespējamībai un dūmu un gāzu rašanās iespējamībai;

36.2. ierīko efektīvus manuāli darbināmus izsaukuma punktus, lai nodrošinātu viegli pieejamus paziņošanas līdzekļus;

36.3. ugunsdrošības patruļas nodrošina efektīvus līdzekļus ugunsgrēku atklāšanai, to atrašanās vietas noteikšanai un trauksmes signāla pārraidīšanai uz komandtiltiņu un ugunsdzēsēju vienībām.

37. Uz kuģa ierīko stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu saskaņā ar šīs nodaļas prasībām.

38. Stacionāra uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēma un paraugu ekstrakcijas dūmu detektoru sistēma, kas paredzēta šajos noteikumos, ir apstiprinātas sistēmas, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

39. Šīs nodaļas attiecīgajos noteikumos paredzētās stacionārās uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas darbību pēc ierīkošanas testē dažādos ventilācijas apstākļos.

40. Stacionārās uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmas darbību periodiski testē, izmantojot aprīkojumu, kas attiecīgajā temperatūrā ražo karstu gaisu vai dūmus, vai aerosola daļiņas, kuru blīvums vai daļiņu izmērs atbilst attiecīgajam intervālam, vai izraisa citas parādības, kas saistītas ar ugunsgrēku sākumu, uz kuru detektoram jāreaģē.

41. Stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu ierīko:

41.1. mašīntelpās, kas netiek periodiski uzraudzītas;

41.2. mašīntelpās, kurās ir ierīkotas automātiskas tālvadības sistēmas un iekārtas, kas apstiprinātas kā alternatīva apkalpes pastāvīgai klātbūtnei telpā;

41.3. mašīntelpās, kurās ir galvenie dzinēji un ar tiem saistītie mehānismi, tostarp galvenie elektroenerģijas avoti, kas aprīkoti ar dažādu pakāpju automātisko vadību vai tālvadību un tiek pastāvīgi uzraudzīti no vadības telpas.

42. Stacionāro uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas paredzēta šā pielikuma 41. punktā, projektē un detektorus izvieto tā, lai ātri atklātu ugunsgrēka sākšanos jebkurā šo telpu daļā jebkuros normālos mehānismu ekspluatācijas un ventilācijas svārstību apstākļos atbilstoši iespējamam apkārtējās temperatūras intervālam. Aizliegts ierīkot detektoru sistēmas, kurās izmanto tikai siltuma detektorus, izņemot telpas, kuru augstums ir ierobežots un kurām to izmantošana ir īpaši piemērota. Lai trauksmes signāls būtu dzirdams un redzams uz komandtiltiņa un atbildīgajam mehāniķim, detektoru sistēma pietiekami daudzās vietās iedarbina skaņas un gaismas trauksmes signālus, kas abos aspektos atšķiras no trauksmes signāliem, kurus pārraida kāda cita sistēma, kas nav ugunsgrēka signalizācija. Ja komandtiltiņu neuzrauga apkalpe, trauksmes signāls skan vietā, kur dežurē atbildīgais apkalpes loceklis.

43. Dūmu detektorus ierīko visās kāpņu telpās, gaiteņos un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās. Apsver īpašas nozīmes dūmu detektoru ierīkošanu ventilācijas vadu sistēmā.

44. Pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, ierīko un izvieto stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas konstatē dūmus dienesta telpās, vadības posteņos, pasažieru un dzīvojamās telpās, tostarp gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos pasažieru un dzīvojamās telpās. Dūmu detektori nav jāierīko individuālajās vannasistabās un kambīzēs. Telpās, kurās nav ugunsriska vai kurās tas ir mazs, piemēram, brīvajās telpās, sabiedriskajās tualetēs, oglekļa dioksīda telpās un līdzīgās telpās, nav jāierīko stacionāra uguns detektoru un trauksmes signalizācijas sistēma.

45. Pasažieru kuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, katrā atsevišķajā vertikālajā vai horizontālajā sadalījumā, visās pasažieru, dzīvojamās un dienesta telpās, un, ja ir saskaņots ar administrāciju, vadības posteņos (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvās telpas, sanitārās telpas) ierīko vienu no šādām sistēmām:

45.1. stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, ko uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu ugunsgrēku šādās telpās un dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos izmitināšanas telpās;

45.2. apstiprināta tipa automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas atbilst attiecīgajām Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām un ko uzstāda un izvieto tā, lai tā aizsargātu šādas telpas, un papildus – stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, ko uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos pasažieru un dzīvojamās telpās.

46. Kuģu (izņemot pasažieru kuģus) dzīvojamās telpas, dienesta telpas un vadības posteņus uz šiem kuģiem aizsargā ar stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, un/vai turpmāk minēto automātisko ūdens smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu atkarībā no aizsardzības metodes:

46.1. IC metode – stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās;

46.2. IIC metode – apstiprināta tipa automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas atbilst attiecīgajām Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām, uzstāda un izvieto tā, lai tā aizsargātu dzīvojamās telpas, kambīzes un citas dienesta telpas (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvās telpas, sanitārās telpas). Turklāt stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās;

46.3. IIIC metode – stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu ugunsgrēku jebkurā dzīvojamā telpā un dienesta telpā un dūmus gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās (izņemot telpas, kurās nav būtiska ugunsriska, piemēram, brīvajās telpās, sanitārajās telpās). Turklāt stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu uzstāda un izvieto tā, lai tā konstatētu dūmus visos gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās.

47. Stacionāru uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu vai paraugu ekstrakcijas dūmu detektoru sistēmu ierīko jebkurā pasažieru kuģa kravas telpā, kas ir nepieejama, izņemot gadījumu, ja kuģis ir nodarbināts tik īslaicīgos reisos, ka nebūtu pamatoti piemērot šo prasību, un ir saņemts administrācijas saskaņojums.

48. Manuāli darbināmus izsaukuma punktus, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksam, ierīko visās pasažieru, dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos. Vienu manuāli darbināmu izsaukuma punktu novieto pie katras izejas. Manuāli darbināmie izsaukuma punkti ir viegli pieejami gaiteņos uz katra klāja tā, ka neviena gaiteņa daļa neatrodas tālāk par 20 m no manuāli darbināmā izsaukuma punkta.

49. Uz kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus (izņemot iekšējo ūdeņu pasažieru kuģus), nodrošina efektīvu ugunsdrošības patruļu sistēmu, kas ļauj ātri konstatēt ugunsgrēka sākšanos. Katrs ugunsdrošības patruļas loceklis ir apmācīts tā, ka viņš pārzina kuģa sistēmas un jebkura tāda aprīkojuma atrašanās vietu un ekspluatāciju, ko varētu būt nepieciešams izmantot. Griestu un starpsienu konstrukcija ir tāda, ka, nemazinot ugunsdrošības efektivitāti, ugunsdrošības patruļas var konstatēt jebkurus dūmus, kas rodas slēptās un nepieejamās vietās, izņemot gadījumu, ja šādās vietās nav ugunsriska un ir saņemts administrācijas saskaņojums. Katram ugunsdrošības patruļas loceklim ir pārnēsājams divvirzienu radiotelefona aparāts.

50. Kad pasažieru kuģi (izņemot neekspluatējamos kuģus) ir jūrā vai ostā, tos vienmēr nodrošina ar apkalpi vai aprīko tā, ka jebkuru sākotnējo ugunsgrēka trauksmes signālu nekavējoties saņem atbildīgais apkalpes loceklis.

51. Pasažieru kuģu stacionāro uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu vadības paneli projektē pēc bezatteices principa (piemēram, detektora elektriskās ķēdes pārtraukums izraisa trauksmes stāvokli).

52. Pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, šā pielikuma 44. punktā paredzētās uguns detektoru trauksmes signalizācijas sistēmas ir centralizētas pastāvīgi apkalpojamā centrālajā vadības postenī. Turklāt tālvadības ierīces ugunsdrošo durvju aizvēršanai un ventilatoru izslēgšanai ir centralizētas tajā pašā vietā. Ventilatorus atkārtoti var ieslēgt apkalpe pastāvīgi apkalpojamā vadības postenī. Vadības paneļi centrālajā vadības postenī var norādīt, vai ugunsdrošās durvis ir atvērtas vai aizvērtas un vai detektori, trauksmes signalizācijas un ventilatori ir izslēgti vai aizvērti. Vadības panelim ir nepārtraukta energoapgāde, un tas automātiski pārslēdzas uz rezerves energoapgādes avotu, ja nedarbojas normālais energoapgādes avots. Vadības panelim enerģiju pievada no galvenā elektroenerģijas avota un avārijas elektroenerģijas avota.

53. Pasažieru kuģiem ierīko īpašu trauksmes signalizāciju apkalpes sasaukšanai, ko darbina no komandtiltiņa vai ugunsgrēka kontroles centra. Šī trauksmes signalizācija var būt kuģa vispārējās trauksmes signalizācijas daļa, un to var darbināt neatkarīgi no trauksmes signalizācijas pasažieru telpās.

6. Dūmu izplatības ierobežošana

54. Šīs nodaļas mērķis ir ierobežot dūmu izplatību, lai samazinātu bīstamību, ko rada dūmi. Tālab ierīko dūmu ierobežošanas līdzekļus vadības posteņos, mašīntelpās un slēptās vietās.

55. Vadības posteņu aizsardzībai ārpus mašīntelpām veic iespējamos pasākumus, lai vadības posteņos ārpus mašīntelpām uzturētu tādu ventilāciju, redzamību un dūmu neesību, ka ugunsgrēka gadījumā tajās izvietotos mehānismus un aprīkojumu var uzraudzīt un tie turpina efektīvi darboties. Ierīko alternatīvus un atsevišķus gaisa padeves līdzekļus un abu gaisa padeves avotu ieplūdes caurules izvieto tā, lai samazinātu iespēju, ka pa abām ieplūdes caurulēm vienlaikus varētu tikt iesūkti dūmi. Šādas prasības nav jāpiemēro vadības posteņiem, kas atrodas uz vaļējā klāja un kam ir atveres uz vaļējo klāju, vai tad, ja vietējās aizvēršanas ierīces būtu vienlīdz efektīvas un ir saņemts administrācijas saskaņojums.

56. Ierīko piemērotas sistēmas, kas ugunsgrēka gadījumā ļauj izlaist dūmus no A kategorijas mašīntelpām. Šajā saistībā var būt pieņemamas esošās ventilācijas sistēmas. Ierīko vadības ierīces dūmu izlaišanai, un šādas vadības ierīces izvieto ārpus attiecīgās telpas, lai ugunsgrēka gadījumā tās būtu pieejamas. Pasažieru kuģiem šādas vadības ierīces ierīko ar piekļuvi no vaļēja klāja.

57. Gaisa telpas, ko norobežo griesti, paneļi vai apšuvumi, sadala hermētiski gaisa plūsmas ierobežotāji, kuri neatrodas tālāk par 14 m cits no cita. Vertikālā virzienā šādas norobežotas gaisa telpas, tostarp tās, kas ir aiz kāpņu telpu, šahtu un līdzīgu telpu apšuvumiem, ir katrā klāja līmenī.

7. Ugunsgrēka ierobežošana

58. Šīs nodaļas mērķis ir ierobežot ugunsgrēku tā izcelsmes telpā. Tālab ievēro šādas funkcionālās prasības:

58.1. kuģi sadala nodalījumos ar siltumizturīgām un konstruktīvām robežām;

58.2. ierīkojot robežu siltumizolāciju, pienācīgi ņem vērā attiecīgās telpas un blakusesošo telpu ugunsrisku;

58.3. atveru un iespiedumu vietās saglabā nodalījumu ugunsdrošumu.

59. Visu veidu kuģus sadala telpās ar siltumizturīgiem un konstruktīviem pārsegumiem, ņemot vērā ugunsrisku telpā.

7.1. Pasažieru kuģu horizontālie un vertikālie nodalījumi

60. Pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, korpusu, virsbūvi un klāja mājas sadala galvenajos vertikālajos nodalījumos ar A-60 klases pārsegumiem. Pakāpienu un nišu skaitu samazina, ciktāl tas iespējams, bet, ja tie ir nepieciešami, arī tie ir A-60 klases pārsegumi. Ja šā pielikuma 1. un 2. tabulā definētās kategorijas (5), (9) vai (10) telpa ir vienā pārseguma sānā vai ja abās pārseguma pusēs ir šķidrās degvielas tvertnes, minētā standarta vietā var piemērot A-0 standartu.

61. Kuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, korpusu, virsbūvi un kabīnes vietās, kur ir dzīvojamās telpas un dienesta telpas, sadala galvenajos vertikālajos sadalījumos ar A klases pārsegumiem. Šo sadalījumu izolācijas vērtības atbilst tām, kas norādītas šā pielikuma 3. un 4. tabulā.

62. Pasažieru kuģiem, ciktāl iespējams, starpsienas, kas ir galveno vertikālo sadalījumu robežas virs starpsienu klāja, atbilst ūdensnecaurlaidīgajām sadalījumu starpsienām, kas atrodas tieši zem starpsienu klāja. Galveno vertikālo sadalījumu garums un platums var būt līdz 48 m, lai galveno vertikālo sadalījumu gali atrastos turpat, kur ir ūdensnecaurlaidīgās sadalījumu starpsienas, vai lai tajā ierīkotu lielu sabiedrisko telpu visā galvenā vertikālā sadalījuma garumā, ja galvenā vertikālā sadalījuma laukums ne uz viena klāja nav lielāks par 1600 m². Galvenā vertikālā sadalījuma garums vai platums ir lielākais attālums starp to norobežojošo starpsienu vistālākajiem punktiem. Šādas starpsienas ierīko no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām.

63. Kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir vismaz B klases vai C klases pārsegumi, kā tas norādīts šā pielikuma 1. un 2. tabulā.

64. Kuģiem, kas nepārvadā vairāk par 36 pasažieriem, dzīvojamo telpu un dienesta telpu starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir vismaz B klases vai C klases pārsegumi, kā tas norādīts šā pielikuma 3. un 4. tabulā. Gaiteņu starpsienas, kam nav jābūt A klases pārsegumiem, ir B klases pārsegumi, kas ierīkoti no klāja līdz klājam, izņemot šādus gadījumus:

64.1. ja nepārtrauktus B klases griestus vai apšuvumus ierīko abās starpsienas pusēs, starpsienas daļu, kas ir aiz nepārtrauktajiem griestiem vai apšuvuma, izgatavo no tāda materiāla, kura biezums un sastāvs ir pieņemams attiecībā uz B klases pārsegumiem, bet kuram jāatbilst B klases ugunsdrošuma standartiem tikai tiktāl, ciktāl administrācija to uzskata par pamatotu un iespējamu;

64.2. ja kuģi aizsargā ar automātiskām smidzināšanas sistēmām, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, gaiteņu starpsienas var ierīkot tikai līdz griestiem gaitenī, ja šādas starpsienas un griesti atbilst B klases standartam saskaņā ar šā pielikuma 3. un 4. tabulu. Visas durvis un rāmji šādās starpsienās ir izgatavoti no nedegošiem materiāliem, un to ugunsdrošums ir tāds pats kā to starpsienu ugunsdrošums, kurās tie ierīkoti.

65. Starpsienas, kam jābūt B klases pārsegumiem, izņemot gaiteņu starpsienas, kas paredzētas šā pielikuma 64. punktā, ierīko no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām. Ja nepārtrauktus B klases griestus vai apšuvumu ierīko abās tādas starpsienas pusēs, kuras ugunsdrošums ir vismaz līdzvērtīgs blakusesošās starpsienas ugunsdrošumam, starpsienu var ierīkot līdz nepārtrauktajiem griestiem vai apšuvumam.

7.2. Starpsienu un klāju ugunsdrošums uz kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus

66. Papildus atbilstībai īpašajiem noteikumiem par pasažieru kuģu starpsienu un klāju ugunsdrošumu visu starpsienu un klāju ugunsdrošums atbilst šā pielikuma 1. un 2. tabulā noteiktajam prasību minimumam. Ja uz kuģa esoša īpaša strukturālā aprīkojuma dēļ ir sarežģīti pēc tabulām noteikt ugunsdrošuma minimuma vērtību atsevišķiem pārsegumiem, šādas vērtības nosaka pēc administrācijas ieskatiem.

1. tabula. Kuģu, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, starpsienas, kas nerobežojas ar galvenajiem vertikālajiem vai horizontālajiem sadalījumiem

Telpas

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

(10)

(11)

(12)

(13)

(14)

(1) Vadības posteņi

B-0a

A-0

A-0

A-0

A-0

A-60

A-60

A-60

A-0

A-0

A-60

A-60

A-60

A-60

(2) Kāpņu telpas

A-0a

A-0

A-0

A-0

A-0

A-15

A-15

A-0c

A-0

A-15

A-30

A-15

A-30

(3) Gaiteņi

B-15

A-60

A-0

B-15

B-15

B-15

B-15

A-0

A-15

A-30

A-0

A-30

(4) Evakuācijas vietas un ārējie evakuācijas maršruti

A-0

A-60b,d

A-60b,d

A-60b,d

A-0d

A-0

A-60b

A-60b

A-60b

A-60b

(5) Vaļējais klājs

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

(6) Maza ugunsriska dzīvojamās telpas

B-0

B-0

B-0

C

A-0

A-0

A-30

A-0

A-30

(7) Vidēja ugunsriska dzīvojamās telpas

B-0

B-0

C

A-0

A-15

A-60

A-15

A-60

(8) Palielināta ugunsriska dzīvojamās telpas

B-0

C

A-0

A-30

A-60

A-15

A-60

(9) Sanitārās telpas un līdzīgas telpas

C

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

(10) Maza ugunsriska tvertnes, brīvās telpas un palīgmehānismu telpas vai šādas telpas bez ugunsriska

A-0a

A-0

A-0

A-0

A-0

(11) Vidēja ugunsriska palīgmehānismu telpas, kravas telpas, kravas tvertnes un citas naftas tilpnes, un līdzīgas telpas

A-0a

A-0

A-0

A-15

(12) Mašīntelpas un galvenās kambīzes

A-0a

A-0

A-60

(13) Noliktavas, darbnīcas, pieliekamie un citas telpas

A-0a

A-0

(14) Citas telpas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi

A-30

2. tabula. Kuģu, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, klāji, kas nav izvietoti kā pakāpieni galvenajos vertikālajos sadalījumos un nerobežojas ar horizontālajiem sadalījumiem

Telpas virs→ Telpas zem ↓

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

(10)

(11)

(12)

(13)

(14)

(1) Vadības posteņi

A-30

A-30

A-15

A-0

A-0

A-0

A-15

A-30

A-0

A-0

A-0

A-60

A-0

A-60

(2) Kāpņu telpas

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-30

A-0

A-30

(3) Gaiteņi

A-15

A-0

A-0a

A-60

A-0

A-0

A-15

A-15

A-0

A-0

A-0

A-30

A-0

A-30

(4) Evakuācijas vietas un ārējie evakuācijas maršruti

A-0

A-0

A-0

A-0

–

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

(5) Vaļējais klājs

A-0

A-0

A-0

A-0

–

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

(6) Maza ugunsriska dzīvojamās telpas

A-60

A-15

A-0

A-60

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

(7) Vidēja ugunsriska dzīvojamās telpas

A-60

A-15

A-15

A-60

A-0

A-0

A-15

A-15

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

(8) Palielināta ugunsriska dzīvojamās telpas

A-60

A-15

A-15

A-60

A-0

A-15

A-15

A-30

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

(9) Sanitārās telpas un līdzīgas telpas

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

(10) Maza ugunsriska tvertnes, brīvās telpas un palīgmehānismu telpas vai šādas telpas bez ugunsriska

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0a

A-0

A-0

A-0

A-0

(11) Vidēja ugunsriska palīgmehānismu telpas, kravas telpas, kravas tvertnes un citas naftas tvertnes, un citas līdzīgas telpas

A-60

A-60

A-60

A-60

A-0

A-0

A-15

A-30

A-0

A-0

A-0a

A-0

A-0

A-30

(12) Mašīntelpas un galvenās kambīzes

A-60

A-60

A-60

A-60

A-0

A-60

A-60

A-60

A-0

A-0

A-30

A-30a

A-0

A-60

(13) Noliktavas, darbnīcas, pieliekamie un citas telpas

A-60

A-30

A-15

A-60

A-0

A-15

A-30

A-30

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

(14) Citas telpas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi

A-60

A-60

A-60

A-60

A-0

A-30

A-60

A-60

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

A-0

Piezīme. 1. un 2. tabulai attiecīgi piemērojami turpmāk izklāstītie noteikumi:

^a Ja blakusesošās telpas ir klasificētas vienā skaitliskajā kategorijā un augšrakstā norādīts "a", starpsiena vai klājs starp šādām telpām nav jāierīko, ja administrācija to neuzskata par nepieciešamu. Piemēram, attiecībā uz kategoriju (12) starpsiena nav jāierīko starp kambīzi un ar to savienotajiem pieliekamajiem, ja pieliekamā starpsiena un klāji uztur kambīžu robežu ugunsdrošumu. Tomēr starp kambīzi un mašīntelpu starpsienai jābūt pat tad, ja abas telpas pieder pie kategorijas (12).

^b Kuģa sāni līdz ūdenslīnijai, kas atbilst mazākajai jūras gaitas iegrimei, virsbūve un kabīņu sāni, kas ir zemāk un atrodas blakus glābšanas plostiem un evakuācijas iekāpšanas laukumiem ar slīpo plakni, var atbilst A-30 klasei.

^c Ja sabiedriskās tualetes ir ierīkotas pilnīgi kāpņu telpas norobežojumā, sabiedrisko tualešu starpsiena kāpņu telpas norobežojumā var atbilst B klases ugunsdrošumam.

^d Ja telpas, kas klasificētas kategorijā (6), (7), (8) un (9), pilnībā atrodas pulcēšanās vietas ārējā perimetra iekšpusē, šo telpu starpsienas var atbilst B-0 klases ugunsdrošumam. Audioiekārtu, videoiekārtu un apgaismojuma iekārtu vadības posteņus var uzskatīt par pulcēšanās vietas daļu.

Paskaidrojumi 1. un 2. tabulai

(1) Vadības posteņi

Telpas, kurās ir avārijas enerģijas un apgaismojuma avoti.

Stūresmāja un karšu māja.

Telpas, kurās ir kuģa radioiekārtas.

Ugunsgrēka kontroles centri.

Dzinēju vadības telpa, ja tā ir ārpus galveno dzinēju telpas.

Telpas, kurās ir centralizēta ugunsgrēka signalizācijas iekārta.

Telpas, kurās ir centralizēti avārijas skaļruņu sakaru sistēmu posteņi un iekārtas.

(2) Kāpņu telpas

Iekšējās kāpņu telpas, lifti, pilnīgi norobežotas avārijas glābšanas šahtas un eskalatori (izņemot tos, kas atrodas tikai mašīntelpās) pasažieriem un apkalpei, kā arī to norobežojumi. Šajā ziņā kāpņu telpu, kas ir norobežota tikai vienā līmenī, uzskata par tās telpas daļu, no kuras kāpņu telpa nav nošķirta ar ugunsdrošām durvīm.

(3) Gaiteņi

Pasažieru un apkalpes gaiteņi un vestibili.

(4) Evakuācijas vietas un ārējie evakuācijas maršruti

Glābšanas laivu un plostu novietošanas laukums.

Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kas ir arī vietas iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos un to nolaišanas posteņi.

Pulcēšanās vietas – iekšējās un ārējās.

Ārējās kāpnes un vaļējie klāji, ko izmanto evakuācijas maršrutiem.

Kuģa sāni līdz ūdenslīnijai, kas atbilst mazākai jūras iegrimei, virsbūve, klāja mājas sāni, kas atrodas zem un blakus glābšanas plostiem un iekāpšanas laukumiem evakuācijas tunelī.

(5) Vaļējais klājs

Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kurās nav vietu iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos un to nolaišanas posteņu. Lai norobežotas pastaigu vietas varētu ietvert šajā kategorijā, tām nedrīkst būt nozīmīgs ugunsrisks, tas ir, vienīgais aprīkojums drīkst būt klāja mēbeles. Turklāt šādas telpas dabīgi ventilē pa pastāvīgām atverēm. Gaisa telpas (telpa ārpus virsbūvēm un kabīnēm).

(6) Maza ugunsriska dzīvojamās telpas

Kajītes, kurās ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums.

Biroji un medpunkti, kuros ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums.

Sabiedriskās telpas, kurās ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums un kuru klāja laukums ir mazāks par 50 m².

(7) Vidēja ugunsriska dzīvojamās telpas

Telpas, kuras pieder pie iepriekš minētās kategorijas (6), bet kurās ir mēbeles un aprīkojums, kuru ugunsrisks nav ierobežots.

Sabiedriskās telpas, kurās ir ierobežota ugunsriska mēbeles un aprīkojums un kuru klāja laukums ir 50 m² vai vairāk.

Izolēti slēdzami skapīši un nelielas noliktavas, kuras atrodas dzīvojamās telpās un kuru laukums ir mazāks par 4 m² (tajās neglabā uzliesmojošus šķidrumus).

Veikali. Kinozāles un filmotēkas. Diētas virtuves (kurās nav atklātas liesmas).

Tīrīšanas ierīču kārbas (kurās neglabā uzliesmojošus šķidrumus).

Laboratorijas (kurās neglabā uzliesmojošus šķidrumus).

Aptiekas.

Nelielas žāvētavas (kuru klāja laukums ir 4 m² vai mazāks).

Personisko mantu glabātavas.

Operāciju zāles.

(8) Palielināta ugunsriska dzīvojamās telpas

Sabiedriskās telpas, kurās ir mēbeles un aprīkojums, kuru ugunsrisks nav ierobežots un kuru klāja laukums ir 50 m² vai vairāk.

Frizētavas un skaistumkopšanas saloni.

Saunas.

(9) Sanitārās telpas un līdzīgas telpas

Komunālās sanitārās iekārtas, dušas, vannas, klozetpodi un citas iekārtas.

Nelielas veļas mazgātavas.

Peldbaseini iekštelpās.

Izolēti pieliekamie dzīvojamās telpās, kuros nav kulinārās apstrādes aprīkojuma.

Individuālas sanitārās iekārtas uzskata par tās telpas daļu, kurā tās atrodas.

(10) Tvertnes, brīvās telpas un palīgmehānismu telpas ar mazu ugunsrisku vai bez ugunsriska

Ūdens tvertnes, kas ir kuģa konstrukcijas daļa.

Brīvās telpas un koferdami.

Palīgmehānismu telpas, kurās nav iekārtu ar piespiedu eļļošanas sistēmu un kurās aizliegts glabāt degošus materiālus:

ventilācijas un gaisa kondicionēšanas telpas;

enkurspilves telpa;

stūres mehānisma telpa;

stabilizatoru aprīkojuma telpa;

piedziņas elektrodzinēju telpa;

telpas, kurās ir sekciju sadales skapji un tikai elektroiekārtas, kas nav ar eļļu pildīti elektrotransformatori (kuru jauda ir lielāka par 10 kVA);

vārpstu tuneļi un cauruļvadu tuneļi;

sūkņu un dzesēšanas mehānismu telpas (kurās neapstrādā un neizmanto uzliesmojošus šķidrumus).

Slēgtas šahtas minēto telpu apkalpošanai.

Citas slēgtas šahtas, piemēram, vadu un cauruļvadu šahtas.

(11) Vidēja ugunsriska palīgmehānismu telpas, kravas telpas, kravas tvertnes un naftas tvertnes, un citas līdzīgas telpas

Naftas kravas tvertnes.

Kravas tilpnes, šahtas un lūkas.

Aukstuma kameras.

Šķidrās degvielas tvertnes (ja tās ierīkotas atsevišķā telpā, kurā nav mehānismu).

Vārpstu tuneļi un cauruļvadu tuneļi, kuros var glabāt degošus materiālus.

Palīgmehānismu telpas, kuras klasificējamas kategorijā (10) un kurās ir iekārtas ar piespiedu eļļošanas sistēmu vai kurās atļauts glabāt degošus materiālus.

Šķidrās degvielas uzpildes stacijas.

Telpas, kurās ir ar eļļu pildīti elektrotransformatori (kuru jauda ir lielāka par 10 kVA).

Telpas, kurās ir palīgģeneratori, ko piedzen ar tvaika turbīnām vai tvaika virzuļdzinējiem, un nelieli iekšdedzes dzinēji, kuru jauda ir līdz 110 kW un ar kuriem piedzen ģeneratorus, smidzinātājus, drenčeru sistēmas sūkņus vai ugunsdzēsības sūkņus, sateču sūkņus un citus mehānismus.

Slēgtas šahtas minēto telpu apkalpošanai.

(12) Mašīntelpas un galvenās kambīzes

Galveno dzinēju telpas (kas nav piedziņas elektrodzinēju telpas) un katlu telpas.

Palīgmehānismu telpas, kuras nav kategorijā (10) un (11) klasificētās telpas un kurās ir iekšdedzes dzinēji vai citas ar mazutu darbināmas apsildes vai sūknēšanas iekārtas.

Galvenās kambīzes un ar tām savienotās telpas.

Šahtas un korpusi uz minētajām telpām.

(13) Noliktavas, darbnīcas, pieliekamie un citas telpas

Galvenie pieliekamie, kas nav savienoti ar kambīzēm.

Galvenā veļas mazgātava.

Lielas žāvētavas (kuru klāja laukums ir lielāks par 4 m²).

Dažādas noliktavas.

Pasta un bagāžas telpas.

Atkritumu telpas.

Darbnīcas (kas nav mašīntelpu, kambīžu un citu telpu daļas).

Slēdzami skapīši un noliktavas, kuru laukums ir lielāks par 4 m², izņemot telpas, kas aprīkotas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai.

(14) Citas telpas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi

Krāsu skapji.

Noliktavas, kurās ir uzliesmojoši šķidrumi (tostarp krāsas, zāles un citi).

Laboratorijas (kurās glabā uzliesmojošus šķidrumus).

67. Šā pielikuma 1. un 2. tabulu piemēro, ņemot vērā šādas prasības:

67.1. starpsienām, kas nerobežojas ar galvenajiem vertikālajiem sadalījumiem vai horizontālajiem sadalījumiem, piemēro 1. tabulu. Klājiem, kas nav izkārtoti kā pakāpieni galvenajos vertikālajos sadalījumos un nerobežojas ar horizontālajiem sadalījumiem, piemēro 2. tabulu;

67.2. lai noteiktu attiecīgos ugunsdrošuma standartus, kas piemērojami robežām starp blakusesošām telpām, šādas telpas klasificē atbilstoši to ugunsriskam kategorijā no (1) līdz (14), kas norādītas turpmāk tekstā. Ja telpas saturs vai lietojums rada šaubas par iespēju to klasificēt saskaņā ar šo noteikumu vai ja kādu telpu var klasificēt divās vai vairākās kategorijās, to uzskata par telpu, kas klasificējama attiecīgajā kategorijā, kura paredz visstingrākās prasības attiecībā uz tās robežām. Mazākas norobežotas telpas, kas atrodas kādā telpā un kam ir mazāk nekā 30 % savienojošu atveru uz šo telpu, uzskata par atsevišķām telpām. Šādu mazāku telpu robežu starpsienu un klāju ugunsdrošums noteikts 1. un 2. tabulā. Katras kategorijas nosaukums ir aprakstošs, nevis ierobežojošs. Skaitlis iekavās pirms katras kategorijas attiecas uz piemērojamo aili vai rindu tabulās;

67.3. ja robežai starp divām telpām ir norādīta viena ugunsdrošuma vērtība, to piemēro visos gadījumos;

67.4. ja tabulās norādīta tikai svītra, tad nav īpašu prasību attiecībā uz robežu materiāliem vai ugunsdrošumu;

67.5. attiecībā uz telpām, kas klasificējamas kategorijā (5), administrācija saskaņo, vai izolācijas vērtības, kas norādītas 1. tabulā, attiecas uz kabīņu un virsbūvju galiem, un vai izolācijas vērtības, kas norādītas 2. tabulā, attiecas uz atklātajiem klājiem. Prasības, kas 1. un 2. tabulā noteiktas saistībā ar kategoriju (5), neparedz, ka ir nepieciešama obligāta to telpu norobežošana, ja vien administrācija, ņemot vērā atzīto organizāciju noteikumus, nav noteikusi citādu saskaņojumu.

68. Var pieņemt, ka nepārtraukti B klases griesti vai apšuvumi, kas saistīti ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina nepieciešamo sadalījuma izolāciju un ugunsdrošumu.

69. Saunas perimetrs ir A klases robežas, un sauna var ietvert ģērbtuves, dušas un tualetes. Saunu no citām telpām (izņemot telpas, kas atrodas perimetra iekšpusē, un telpas, kas klasificējamas kategorijā (5), (9) un (10)), norobežo ar A-60 standarta pārsegumiem.

70. Vannas istabas ar tiešu izeju uz saunām var uzskatīt par to daļu. Šādos gadījumos durvīm starp saunu un vannas istabu nav jāatbilst ugunsdrošības prasībām.

71. Saunā uz starpsienām un griestiem ir atļauts izmantot parastu koka apšuvumu. Griestus virs krāsns apdarina ar nedegošu plāksni, atstājot vismaz 30 mm platu gaisa spraugu. Attālums no karstajām virsmām līdz degošiem materiāliem ir vismaz 500 mm, vai arī degošus materiālus aizsargā (piemēram, ar nedegošu plāksni un vismaz 30 mm platu gaisa spraugu).

72. Saunā atļauts izmantot parastus koka solus. Saunas durvis ir veramas uz āru. Elektriskās krāsnis aprīko ar taimeri.

7.3. Starpsienu un klāju ugunsdrošums uz kuģiem, kas pārvadā mazāk par 36 pasažieriem

73. Papildus atbilstībai īpašajiem noteikumiem par pasažieru kuģu starpsienu un klāju ugunsdrošumu starpsienu un klāju ugunsdrošums atbilst minimumam, kas noteikts šā pielikuma 3. un 4. tabulā.

3. tabula. Kuģu, kas pārvadā mazāk par 36 pasažieriem, starpsienu ugunsdrošums, kas nošķir blakusesošas telpas

Telpas	(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)
(1) Vadības posteņi	A-0c	A-0	A-60	A-0	A-15	A-60	A-15	A-60	A-60	*	A-60
(2) Gaiteņi		Ce	B-0e	A-0a B-0e	B-0e	A-60	A-0	A-0	A-15 A-0d	*	A-15
(3) Dzīvojamās telpas			Ce	A-0a B-0e	B-0e	A-60	A-0	A-0	A-15 A-0d	*	A-30 A-0d
(4) Kāpņu telpas				A-0a B-0e	A-0a B-0e	A-60	A-0	A-0	A-15 A-0d	*	A-15
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)					Ce	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-0
(6) A kategorijas mašīntelpas						*	A-0	A-0	A-60	*	A-60
(7) Citas mašīntelpas							A-0b	A-0	A-0	*	A-0
(8) Kravas telpas								*	A-0	*	A-0
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)									A-0b	*	A-30
(10) Vaļējie klāji											A-0
(11) Īpašas kategorijas telpas un ro-ro telpas											A-0

4. tabula. Kuģu, kas pārvadā mazāk par 36 pasažieriem, klāju ugunsdrošums, kas nošķir blakusesošas telpas

Telpas virs → Telpas zem ↓	(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)
(1) Vadības posteņi	A-0	A-0	A-60	A-0	A-0	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-30
(2) Gaiteņi	A-0	*	*	A-0	*	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-0
(3) Dzīvojamās telpas	A-60	A-0	*	A-0	*	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-30 A-0d
(4) Kāpņu telpas	A-0	A-0	A-0	*	A-0	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-0
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)	A-15	A-0	A-0	A-0	*	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-0
(6) A kategorijas mašīntelpas	A-60	A-60	A-60	A-60	A-60	*	A-60f	A-30	A-60	*	A-60
(7) Citas mašīntelpas	A-15	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	*	A-0	A-0	*	A-0
(8) Kravas telpas	A-60	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	*	A-0	*	A-0
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)	A-60	A-30 A-0d	A-30 A-0d	A-30 A-0d	A-0	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-30
(10) Vaļējie klāji	*	*	*	*	*	*	*	*	*	–	A-0
(11) Īpašas kategorijas telpas un ro-ro telpas	A-60	A-15	A-30 A-0d	A-15	A-0	A-30	A-0	A-0	A-30	A-0	A-0

Piezīmes.

1.  3. un 4. tabulai attiecīgi piemērojami turpmāk izklāstītie noteikumi:

^a Piemērošanas skaidrojumu skatīt šā pielikuma 7.1. nodaļā un 77. un 78. punktā.

^b  Ja telpas ir klasificējamas vienā skaitliskajā kategorijā un augšrakstā norādīts "b", starpsiena vai klājs, kam piemērojama tabulā norādītā vērtība, jāierīko tikai tad, ja blakusesošās telpas paredzētas atšķirīgiem mērķiem (piemēram, kategorijā (9)). Kambīzei, kas atrodas blakus kambīzei, nav nepieciešama starpsiena, bet kambīzei, kas atrodas blakus krāsu skapim, ir nepieciešama A-0 standarta starpsiena.

^c  Stūresmāju no karšu mājas var nošķirt ar B-0 vērtības starpsienu.

^d Skatīt 74. un 75. punktu.

^e Piemērojot 61. punktu, "B-0" un "C" nozīmē "A-0".

^f Ugunsdrošības izolācija nav jāierīko, ja administrācija uzskata, ka mašīntelpai, kas klasificējama kategorijā (7), ir mazs ugunsrisks vai ugunsriska nav.

2. ^* Ja tabulās norādīta zvaigznīte, pārsegumam jābūt izgatavotam no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, bet tam nav jāatbilst A klases standartam. Tomēr, ja klājā, izņemot klāju telpu, kas klasificējama kategorijā (10), iespiežas elektrības vadi, cauruļvadi un ventilācijas cauruļvadi, šādi iespiedumi hermetizējami, lai novērstu liesmu un dūmu izplatību. Pārsegumiem starp vadības posteņiem (avārijas ģeneratoriem) un vaļējiem klājiem var būt neaizveramas gaisa ieplūdes atveres, ja vien nav ierīkota stacionāra gāzes ugunsdzēšanas sistēma. Piemērojot 61. punktu, zvaigznīte tabulā, izņemot gadījumu, ja tā attiecināta uz kategoriju (8) un (10), nozīmē "A-0".

Paskaidrojumi 3. un 4. tabulai:

(1) Vadības posteņi

Telpas, kurās ir avārijas enerģijas un apgaismojuma avoti.

Stūresmāja un karšu māja.

Telpas, kurās ir kuģa radioiekārtas.

Ugunsgrēka kontroles centri.

Dzinēju vadības telpa, ja tā ir ārpus mašīntelpas.

Telpas, kurās ir centralizēta ugunsgrēka signalizācijas iekārta.

(2) Gaiteņi

Pasažieru un apkalpes gaiteņi un vestibili.

(3) Dzīvojamās telpas

Dzīvojamās telpas, izņemot gaiteņus.

(4) Kāpņu telpas

Iekšējās kāpņu telpas, lifti, pilnīgi norobežotas avārijas glābšanas šahtas un eskalatori (izņemot tos, kas pilnībā atrodas mašīntelpās), kā arī to norobežojumi.

Šajā ziņā kāpņu telpu, kas ir norobežota tikai vienā līmenī, uzskata par tās telpas daļu, no kuras kāpņu telpa nav nošķirta ar ugunsdrošām durvīm.

(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)

Slēdzami skapīši un noliktavas, kuras nav aprīkotas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai un kuru laukums ir mazāks par 4 m², kā arī žāvētavas un veļas mazgātavas.

(6) A kategorijas mašīntelpas

(7) Citas mašīntelpas

Elektroiekārtu telpas (automātisko telefona centrāļu, gaisa kondicionēšanas vadu telpas).

Mašīntelpas, izņemot A kategorijas mašīntelpas.

(8) Kravas telpas

Visas telpas, ko izmanto kravai (tostarp naftas kravas tvertnes), kā arī šahtas un lūkas uz šādām telpām, izņemot īpašas kategorijas telpas.

(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)

Kambīzes, pieliekamie, kuros ir kulinārās apstrādes aprīkojums, krāsu skapji un lampu noliktavas, slēdzami skapīši un noliktavas, kuru laukums ir 4 m² vai lielāks, telpas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai, saunas un darbnīcas, kas nav mašīntelpu daļa.

(10) Vaļējie klāji

Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kuru ugunsrisks ir mazs vai tā nav. Norobežotās pastaigu vietās nedrīkst būt nozīmīgs ugunsrisks, tas ir, tajās drīkst būt tikai klāja mēbeles. Turklāt šādas telpas dabīgi jāventilē pa pastāvīgām atverēm. Gaisa telpas (telpa ārpus virsbūvēm un kabīnēm).

(11) Īpašas kategorijas telpas

Transportam paredzētās telpas.

74. Šā pielikuma 3. un 4. tabulu piemēro, ņemot vērā šādas prasības:

74.1. starpsienām un klājiem, kas nošķir blakusesošas telpas, piemēro attiecīgi 3. un 4. tabulu;

74.2. lai noteiktu attiecīgos ugunsdrošuma standartus, kas jāpiemēro pārsegumiem starp blakusesošām telpām, šādas telpas klasificē atbilstoši to ugunsriskam, kā norādīts turpmāk kategorijā no (1) līdz (11). Ja telpas saturs un lietojums rada šaubas par iespēju to klasificēt saskaņā ar šo noteikumu vai ja kādu telpu var klasificēt divās vai vairākās kategorijās, to uzskata par telpu, kas klasificējama attiecīgajā kategorijā, kura nosaka visstingrākās prasības attiecībā uz tās robežām. Mazākas norobežotas telpas, kas atrodas kādā telpā un kam ir mazāk nekā 30 % savienojošu atveru uz šo telpu, uzskata par atsevišķām telpām. Šādu mazāku telpu robežu starpsienu un klāju ugunsdrošums ir noteikts 3. un 4. tabulā. Katras kategorijas nosaukums ir aprakstošs, nevis ierobežojošs. Skaitlis iekavās pirms katras kategorijas attiecas uz piemērojamo aili vai rindu tabulās;

74.3. nosakot ugunsdrošuma standartu, kas piemērojams robežai starp divām telpām galvenajā vertikālajā sadalījumā vai horizontālajā sadalījumā, kuru neaizsargā ar automātisku smidzināšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, vai starp sadalījumiem, no kuriem nevienu šādi neaizsargā, piemēro lielāko no 3. un 4. tabulā norādītajām vērtībām;

74.4. nosakot ugunsdrošuma standartu, kas piemērojams robežai starp divām telpām galvenajā vertikālajā sadalījumā vai horizontālajā sadalījumā, kuru aizsargā ar automātisku smidzināšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, vai starp šādiem sadalījumiem, kurus abus šādi aizsargā, piemēro mazāko no abām tabulās norādītajām vērtībām. Ja sadalījums ar smidzinātājiem un sadalījums bez smidzinātājiem robežojas izmitināšanas telpās un dienesta telpās, pārsegumam starp sadalījumiem piemēro lielāko no abām 3. un 4. tabulā norādītajām vērtībām.

75. Var pieņemt, ka nepārtraukti B klases griesti vai apšuvumi, kas saistīti ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina nepieciešamo sadalījuma izolāciju un ugunsdrošumu.

76. Ārējās robežās, kas izgatavojamas no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, var būt logi un borta iluminatori, ja attiecībā uz pasažieru kuģiem nav prasības, ka šādām robežām jāatbilst A klases ugunsdrošumam. Līdzīgi tādās robežās, kam nav jāatbilst A klases ugunsdrošumam, var būt tādu materiālu durvis, kādus administrācija uzskata par atbilstošiem.

77. Kāpņu telpas ierīko norobežojumos, kuros ir A klases pārsegumi un kuriem ir efektīvi aizvēršanas līdzekļi pie visām atverēm, izņemot to, ka:

77.1. kāpņu telpa, kas savieno tikai divus klājus, nav jānorobežo, ja klāja ugunsdrošumu uztur, izmantojot atbilstošas starpsienas vai automātiskas durvis vienā starpklāja telpā. Ja kāpņu telpu aizver vienā starpklāja telpā, kāpņu telpas norobežojumu aizsargā saskaņā ar šā pielikuma 3. un 4. tabulu;

77.2. sabiedriskajās telpās kāpņu telpas var būt atklātas, ja tās pilnībā atrodas sabiedriskajā telpā.

78. Liftu šahtas ierīko tā, ka tiek novērsta dūmu un liesmu izplatīšanās no viena starpklāja uz citu, un tās aprīko ar aizvēršanas līdzekļiem, lai varētu ierobežot velkmi un dūmus. Liftu mehānismus, kas atrodas kāpņu telpu norobežojumos, izvieto atsevišķā telpā, kurai ir tērauda robežas, bet ir atļauts ierīkot nelielas atveres lifta trosēm. Lifti, kas atveras telpās, kuras nav gaiteņi, sabiedriskās telpas, īpašas kategorijas telpas, kāpņu telpas un ārēji laukumi neatveras kāpņu telpās, kas pieder pie evakuācijas līdzekļiem.

7.4. Starpsienu un klāju ugunsdrošums uz kuģiem, izņemot tankkuģus un pasažieru kuģus

79. Dzīvojamo telpu, dienesta telpu un vadības posteņu aizsardzībai izmanto vienu no turpmāk izklāstītajām aizsardzības metodēm:

79.1. IC metode – ar nedegošiem B vai C klases pārsegumiem ierīko iekšējās sadalījuma starpsienas, parasti neierīkojot automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu dzīvojamās telpās un dienesta telpās;

79.2. IIC metode – ierīko automātisko smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, lai atklātu un nodzēstu ugunsgrēku visās telpās, kurās tas varētu sākties, un parasti uz sadalījuma iekšējo starpsienu veidu neattiecas ierobežojumi;

79.3. IIIC metode – ierīko paredzēto stacionāro uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu telpās, kurās varētu sākties ugunsgrēks, – parasti bez ierobežojumiem attiecībā uz sadalījuma iekšējo starpsienu veidu, izņemot to, ka nekādā ziņā tādas dzīvojamās telpas laukums, kuras robeža ir A vai B klases pārsegums, nav lielāks par 50 m². Šā laukuma palielināšana sabiedriskajām telpām ir pieļaujama, ja, ņemot vērā konstruktīvos apsvērumus, ir administrācijas saskaņojums.

80. Prasības nedegošu materiālu izmantošanai mašīntelpu, vadības posteņu, dienesta telpu un citu robežu starpsienu ierīkošanai un izolēšanai un minēto kāpņu telpu norobežojumu un gaiteņu aizsargāšanai ir kopīgas visām trim metodēm.

81. Dzīvojamo telpu starpsienas, kam jābūt B klases pārsegumiem, ierīko no klāja līdz klājam un līdz korpusam vai citām robežām. Tomēr tad, ja abās starpsienas pusēs ir ierīkoti nepārtraukti B klases griesti vai apšuvums, starpsiena var būt izbūvēta līdz nepārtrauktajiem griestiem vai apšuvumam.

82. Ja tiek izmantota IC metode, starpsienas, kam saskaņā ar šo noteikumu vai citiem noteikumiem uz kuģiem nav jābūt A vai B klases pārsegumiem, ir vismaz C klases konstrukcija.

83. Ja tiek izmantota IIC metode, to starpsienu konstrukcijai, kam saskaņā ar šo noteikumu vai citiem noteikumiem uz kuģiem nav jābūt A vai B klases pārsegumiem, nav ierobežojumu, izņemot atsevišķus gadījumus, kad nepieciešamas C klases starpsienas saskaņā ar šā pielikuma 5. tabulu.

84. Ja tiek izmantota IIIC metode, attiecībā uz tādu starpsienu konstrukciju, kam uz kuģiem nav jābūt A vai B klases pārsegumiem, nav ierobežojumu, izņemot to, ka tādas dzīvojamās telpas platība, kuras robežas ir nepārtraukts A vai B klases pārsegums, nekādā ziņā nedrīkst būt lielāka par 50 m², izņemot atsevišķus gadījumus, kad nepieciešamas C klases starpsienas saskaņā ar šā pielikuma 5. tabulu. Šā laukuma palielināšana sabiedriskajām telpām ir pieļaujama, ja, ņemot vērā konstruktīvos apsvērumus, ir administrācijas saskaņojums.

85. Papildus atbilstībai īpašajiem noteikumiem par kuģu starpsienu un klāju ugunsdrošumu starpsienu un klāju minimālais ugunsdrošums atbilst minimumam, kas noteikts šā pielikuma 5. un 6. tabulā.

5. tabula. Kuģu (izņemot pasažieru kuģus un tankkuģus) starpsienu ugunsdrošums, kas nošķir blakusesošas telpas

Telpas	(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)
(1) Vadības posteņi	A-0e	A-0	A-60	A-0	A-15	A-60	A-15	A-60	A-60	*	A-60
(2) Gaiteņi		C	B-0	B-0 A-0c	B-0	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-30
(3) Dzīvojamās telpas			Ca,b	B-0 A-0c	B-0	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-30
(4) Kāpņu telpas				B-0 A-0c	B-0 A-0c	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-30
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)					C	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-0
(6) A kategorijas mašīntelpas						*	A-0	A-0g	A-60	*	A-60f
(7) Citas mašīntelpas							A-0d	A-0	A-0	*	A-0
(8) Kravas telpas								*	A-0	*	A-0
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)									A-0d	*	A-30
(10) Vaļējie klāji										–	A-0
(11) Ro-ro transportlīdzekļu telpas											* h

6. tabula. Kuģu (izņemot pasažieru kuģus un tankkuģus) klāju ugunsdrošums, kas nošķir blakusesošas telpas

Telpas virs → Telpa zem ↓	(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)
(1) Vadības posteņi	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-60
(2) Gaiteņi	A-0	*	*	A-0	*	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-30
(3) Dzīvojamās telpas	A-60	A-0	*	A-0	*	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-30
(4) Kāpņu telpas	A-0	A-0	A-0	*	A-0	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-30
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)	A-15	A-0	A-0	A-0	*	A-60	A-0	A-0	A-0	*	A-0
(6) A kategorijas mašīntelpas	A-60	A-60	A-60	A-60	A-60	*	A-60i	A-30	A-60	*	A-60
(7) Citas mašīntelpas	A-15	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	*	A-0	A-0	*	A-0
(8) Kravas telpas	A-60	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	*	A-0	*	A-0
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)	A-60	A-0	A-0	A-0	A-0	A-60	A-0	A-0	A-0d	*	A-30
(10) Vaļējie klāji	*	*	*	*	*	*	*	*	*	-	*
(11) Ro-ro transportlīdzekļu telpas	A-60	A-30	A-30	A-30	A-0	A-60	A-0	A-0	A-30	*	*h

Piezīmes.

1.  5. un 6. tabulai attiecīgi piemērojami turpmāk izklāstītie noteikumi:

^a Izmantojot IIC un IIIC metodi, netiek piemērotas īpašas ugunsdrošības pasākumu prasības attiecībā uz starpsienām.

^b Izmantojot IIIC metodi, nodrošina B klases B-0 vērtības starpsienas starp tādām telpām vai tādu telpu grupām, kuru laukums ir 50 m² vai lielāks.

^c Piemērošanas skaidrojumu skatīt 7.4. nodaļā.

^d Ja telpas ir klasificējamas vienā skaitliskajā kategorijā un augšrakstā norādīts "d", tabulās norādītajai vērtībai atbilstoša starpsiena vai klājs jāierīko tikai tad, ja blakusesošās telpas paredzētas atšķirīgiem mērķiem (piemēram, kategorijā (9)). Kambīzei, kas atrodas blakus kambīzei, nav nepieciešama starpsiena, bet kambīzei, kas atrodas blakus krāsu skapim, ir nepieciešama A-0 starpsiena.

^e Stūresmāju, karšu māju un radiomāju citu no citas var nošķirt ar B-0 vērtības starpsienām.

^f Var izmantot A-0 vērtības starpsienu, ja nav paredzēts pārvadāt bīstamas kravas vai ja šādas kravas ir novietotas vismaz 3 m pa horizontāli no šādas starpsienas.

^g Uz kravas telpām, kurās paredzēts pārvadāt bīstamas kravas, attiecas SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 19. noteikuma 3.8. apakšpunkts.

^h Starpsienas un klāji, kas nošķir ro-ro telpas, ir aizverami tā, ka tie ir pietiekami hermētiski, un šādiem pārsegumiem ir A klases ugunsdrošums, ciktāl tas ir pamatoti un iespējams, ja administrācija uzskata, ka ugunsrisks ir mazs vai tā nav.

ⁱ Ugunsdrošības izolācija nav jāierīko, ja administrācija uzskata, ka mašīntelpai, kas klasificēta kategorijā (7), ir mazs ugunsrisks vai ugunsriska nav.

2. ^* Ja tabulās norādīta zvaigznīte, pārsegumam jābūt izgatavotam no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, bet tam nav jāatbilst A klases standartam. Tomēr, ja klājā, izņemot vaļējo klāju, iespiežas elektrības vadi, cauruļvadi un ventilācijas cauruļvadi, šādi iespiedumi jāhermetizē, lai novērstu liesmu un dūmu izplatību. Pārsegumiem starp vadības posteņiem (avārijas ģeneratoriem) un vaļējiem klājiem var būt neaizveramas gaisa ieplūdes atveres, ja vien nav ierīkota stacionāra gāzes ugunsdzēšanas sistēma.

Paskaidrojumi 5. un 6. tabulai:

(1) Vadības posteņi

Telpas, kurās ir avārijas enerģijas un apgaismojuma avoti.

Stūresmāja un karšu māja.

Telpas, kurās ir kuģa radioiekārtas.

Ugunsgrēka kontroles centri.

Dzinēju vadības telpa, ja tā ir ārpus mašīntelpas.

Telpas, kurās ir centralizēta ugunsgrēka signalizācijas iekārta.

(2) Gaiteņi

Gaiteņi un vestibili.

(3) Dzīvojamās telpas

Dzīvojamās telpas, izņemot gaiteņus.

(4) Kāpņu telpas

Iekšējās kāpņu telpas, lifti, pilnīgi norobežotas avārijas glābšanas šahtas un eskalatori (izņemot tos, kas pilnībā atrodas mašīntelpās), kā arī to norobežojumi.

Šajā ziņā kāpņu telpu, kas ir norobežota tikai vienā līmenī, uzskata par tās telpas daļu, no kuras kāpņu telpa nav nošķirta ar ugunsdrošām durvīm.

(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)

Slēdzami skapīši un noliktavas, kuras nav aprīkotas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai un kuru laukums ir mazāks par 4 m², kā arī žāvētavas un veļas mazgātavas.

(6) A kategorijas mašīntelpas

(7) Citas mašīntelpas

Elektroiekārtu telpas (automātisko telefona centrāļu, gaisa kondicionēšanas vadu telpas).

Mašīntelpas, izņemot A kategorijas mašīntelpas.

(8) Kravas telpas

Visas telpas, ko izmanto kravai (tostarp naftas kravas tvertnes), kā arī šahtas un lūkas uz šādām telpām.

(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)

Kambīzes, pieliekamie, kuros ir kulinārās apstrādes aprīkojums, saunas, krāsu skapji un noliktavas, kuru laukums ir 4 m² vai vairāk, telpas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai un darbnīcas, kas nav mašīntelpu daļa.

(10) Vaļējie klāji

Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kurās ugunsrisks ir mazs vai tā nav. Lai norobežotas pastaigu vietas varētu ietvert šajā kategorijā, tajās nedrīkst būt nozīmīga ugunsriska, tas ir, vienīgais aprīkojums var būt klāja mēbeles. Turklāt šādas telpas dabīgi ventilē pa pastāvīgām atverēm.

Gaisa telpas (telpa ārpus virsbūvēm un kabīnēm).

(11) Ro-ro un transportlīdzekļu telpas

Transportlīdzekļiem paredzētās telpas.

86. Lai noteiktu attiecīgos ugunsdrošuma standartus, kas jāpiemēro pārsegumiem starp blakusesošām telpām, šādas telpas klasificē atbilstoši to ugunsriskam, kā norādīts turpmāk kategorijā no (1) līdz (11). Ja telpas saturs vai lietojums rada šaubas par iespēju to klasificēt saskaņā ar šo noteikumu vai ja kādu telpu var klasificēt divās vai vairākās kategorijās, to uzskata par telpu, kas klasificējama attiecīgajā kategorijā, kura nosaka visstingrākās prasības attiecībā uz tās robežām. Mazākas norobežotas telpas, kas atrodas kādā telpā un kam ir mazāk nekā 30 % savienojošu atveru uz šo telpu, uzskata par atsevišķām telpām. Šādu mazāku telpu robežu starpsienu un klāju ugunsdrošums atbilst šā pielikuma 5. un 6. tabulā noteiktajam ugunsdrošumam. Katras kategorijas nosaukums ir aprakstošs, nevis ierobežojošs. Skaitlis iekavās pirms katras kategorijas attiecas uz piemērojamo aili vai rindu tabulās.

87. Var pieņemt, ka nepārtraukti B klases griesti vai apšuvumi, kas saistīti ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina nepieciešamo sadalījuma izolāciju un ugunsdrošumu.

88. Ārējās robežās, kas izgatavojamas no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, var būt logi un borta iluminatori, ja attiecībā uz šiem kuģiem nav prasības, ka šādām robežām jābūt A klases ugunsdrošumam. Līdzīgi tādās robežās, kam nav jābūt A klases ugunsdrošumam, var būt tādu materiālu durvis, kurus administrācija uzskata par piemērotiem.

89. Kāpņu telpas, kas šķērso tikai vienu klāju, vismaz vienā līmenī aizsargā vismaz ar B-0 klases pārsegumiem un automātiskām durvīm. Ap liftiem, kas iespiežas tikai vienā klājā, ierīko A-0 klases pārsegumus ar tērauda durvīm abos līmeņos.

90. Ap kāpņu telpām un liftu šahtām, kas šķērso vairāk nekā vienu klāju, ierīko vismaz A-0 klases pārsegumus, un tās aizsargā ar automātiskajām durvīm visos līmeņos.

91. Ja uz kuģiem, kas var uzņemt 12 vai mazāk personu, kāpņu telpas iespiežas vairāk nekā vienā klājā un katrā dzīvojamo telpu līmenī ir vismaz divi evakuācijas maršruti tieši uz vaļējo klāju, A-0 prasību vietā var piemērot B-0 prasības.

7.5. Starpsienu un klāju ugunsdrošums uz tankkuģiem

92. Tankkuģiem piemēro tikai šā pielikuma 79.1. apakšpunktā definēto IC metodi.

93. Papildus atbilstībai īpašajiem noteikumiem par tankkuģu starpsienu un klāju ugunsdrošumu starpsienu un klāju ugunsdrošums atbilst minimumam, kas noteikts šā pielikuma 7. un 8. tabulā.

7. tabula. Tādu tankkuģu starpsienu ugunsdrošums, kuras nošķir blakusesošas telpas

Telpas	(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)
(1) Vadības posteņi	A-0c	A-0	A-60	A-0	A-15	A-60	A-15	A-60	A-60	*
(2) Gaiteņi		C	B-0	B-0 A-0a	B-0	A-60	A-0	A-60	A-0	*
(3) Dzīvojamās telpas			C	B-0 A-0a	B-0	A-60	A-0	A-60	A-0	*
(4) Kāpņu telpas				B-0 A-0a	B-0 A-0a	A-60	A-0	A-60	A-0	**
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)					C	A-60	A-0	A-60	A-0	*
(6) A kategorijas mašīntelpas						*	A-0	A-0d	A-60	*
(7) Citas mašīntelpas							A-0b	A-0	A-0	*
(8) Kravas sūkņu telpas								*	A-60	*
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)									A-0b	*
(10) Vaļējie klāji										-

8. tabula. Tādu tankkuģu klāju ugunsdrošums, kuri nošķir blakusesošas telpas

Telpas virs → Telpas zem ↓	(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)
(1) Vadības posteņi	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	A-60	A-0	-	A-0	*
(2) Gaiteņi	A-0	*	*	A-0	*	A-60	A-0	-	A-0	*
(3) Dzīvojamās telpas	A-60	A-0	*	A-0	*	A-60	A-0	-	A-0	*
(4) Kāpņu telpas	A-0	A-0	A-0	*	A-0	A-60	A-0	-	A-0	*
(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)	A-15	A-0	A-0	A-0	*	A-60	A-0	-	A-0	*
(6) A kategorijas mašīntelpas	A-60	A-60	A-60	A-60	A-60	*	A-60e	A-0	A-60	*
(7) Citas mašīntelpas	A-15	A-0	A-0	A-0	A-0	A-0	*	A-0	A-0	*
(8) Kravas sūkņu telpas	-	-	-	-	-	A-0d	A-0	*	-	*
(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)	A-60	A-0	A-0	A-0	A-0	A-60	A-0	-	A-0b	*
(10) Vaļējie klāji	*	*	*	*	*	*	*	*	*	-

Piezīmes.

1.  7. un 8. tabulai attiecīgi piemērojami turpmāk izklāstītie noteikumi:

^a Piemērošanas skaidrojumu skatīt 7.4. nodaļā.

^b Ja telpas ir klasificētas vienā skaitliskajā kategorijā un augšrakstā norādīts "b", tabulās norādītās vērtības starpsiena vai klājs jāierīko tikai tad, ja blakusesošās telpas paredzētas atšķirīgiem mērķiem (piemēram, kategorijā (9)). Kambīzei, kas atrodas blakus kambīzei, nav nepieciešama starpsiena, bet kambīzei, kas atrodas blakus krāsu skapim, ir nepieciešama A-0 starpsiena.

^c Stūresmāju, karšu māju un radiomāju citu no citas var nošķirt ar B-0 vērtības starpsienām.

^d Starpsienās un klājos, kas ir starp kravas sūkņu telpām un A kategorijas mašīntelpām, var iespiesties kravas sūkņu vārpstu blīvslēgi un līdzīgi blīvslēgi, ja starpsienās vai klājā ir ierīkota hermētiska izolācija ar efektīvu eļļošanu vai citi līdzekļi, ar kuriem nodrošina pastāvīgu gāzes izolāciju.

^e Ugunsdrošības izolācija nav jāierīko, ja administrācija uzskata, ka mašīntelpai, kas klasificējama kategorijā (7), ir mazs ugunsrisks vai ugunsriska nav.

2. ^* Ja tabulā norādīta zvaigznīte, pārsegumam jābūt izgatavotam no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, bet nav jāatbilst A klases standartam. Tomēr, ja klājā, izņemot vaļējo klāju, iespiežas elektrības vadi, cauruļvadi un ventilācijas cauruļvadi, šādi iespiedumi hermetizējami, lai novērstu liesmu un dūmu izplatību. Pārsegumiem starp vadības posteņiem (avārijas ģeneratoriem) un vaļējiem klājiem var būt neaizveramas gaisa ieplūdes atveres, ja vien nav ierīkota stacionāra gāzes ugunsdzēšanas sistēma.

Paskaidrojumi 7. un 8. tabulai:

(1) Vadības posteņi

Telpas, kurās ir avārijas enerģijas un apgaismojuma avoti.

Stūresmāja un karšu māja.

Telpas, kurās ir kuģa radioiekārtas.

Ugunsgrēka kontroles centri.

Dzinēju vadības telpa, ja tā ir ārpus mašīntelpas.

Telpas, kurās ir centralizēta ugunsgrēka signalizācijas iekārta.

(2) Gaiteņi

Gaiteņi un vestibili.

(3) Dzīvojamās telpas

Dzīvojamās telpas, izņemot gaiteņus.

(4) Kāpņu telpas

Iekšējās kāpņu telpas, lifti, pilnīgi norobežotas avārijas glābšanas šahtas un eskalatori (izņemot tos, kas pilnībā atrodas mašīntelpās), kā arī to norobežojumi.

Šajā ziņā kāpņu telpu, kas ir norobežota tikai vienā līmenī, uzskata par tās telpas daļu, no kuras kāpņu telpa nav nošķirta ar ugunsdrošām durvīm.

(5) Dienesta telpas (maza ugunsriska)

Slēdzami skapīši un noliktavas, kuras nav aprīkotas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai un kuru laukums ir mazāks par 4 m², kā arī žāvētavas un veļas mazgātavas.

(6) A kategorijas mašīntelpas

(7) Citas mašīntelpas

Elektroiekārtu telpas (automātisko telefona centrāļu, gaisa kondicionēšanas vadu telpas).

Mašīntelpas, izņemot A kategorijas mašīntelpas.

(8) Kravas sūkņu telpas

Telpas, kurās ir kravas sūkņi, kā arī ieejas šādās telpās un šahtas uz tām.

(9) Dienesta telpas (liela ugunsriska)

Kambīzes, pieliekamie, kuros ir kulinārās apstrādes aprīkojums, saunas, krāsu skapji un noliktavas, kuru laukums ir 4 m² vai lielāks, telpas uzliesmojošu šķidrumu glabāšanai un darbnīcas, kas nav mašīntelpu daļa.

(10) Vaļējie klāji

Vaļējais klājs un norobežotas pastaigu vietas, kur ugunsrisks ir mazs vai tā nav. Lai norobežotas pastaigu vietas varētu ietvert šajā kategorijā, tajās nedrīkst būt nozīmīga ugunsriska, tas ir, vienīgais aprīkojums var būt klāja mēbeles. Turklāt šādas telpas dabīgi ventilē pa pastāvīgām atverēm.

Gaisa telpas (telpa ārpus virsbūvēm un kabīnēm).

94. Šā pielikuma 7. un 8. tabulu piemēro, ņemot vērā šādas prasības:

94.1. starpsienai un klājiem, kas nošķir blakusesošas telpas, piemēro attiecīgi 7. un 8. tabulu;

94.2. lai noteiktu atbilstošos ugunsdrošuma standartus, kas jāpiemēro pārsegumiem starp blakusesošām telpām, šādas telpas klasificē atbilstoši to ugunsriskam, kā norādīts turpmāk kategorijā no (1) līdz (10). Ja telpas saturs vai lietojums rada šaubas par iespēju to klasificēt saskaņā ar šo noteikumu vai ja kādu telpu var klasificēt divās vai vairākās kategorijās, to uzskata par telpu, kura klasificējama attiecīgajā kategorijā, kas nosaka visstingrākās prasības attiecībā uz tās robežām. Mazākas norobežotas telpas, kas atrodas kādā telpā un kam ir mazāk nekā 30 % savienojošu atveru uz šo telpu, uzskata par atsevišķām telpām. Šādu mazāku telpu robežu starpsienu un klāju ugunsdrošums noteikts 7. un 8. tabulā. Katras kategorijas nosaukums ir aprakstošs, nevis ierobežojošs. Skaitlis iekavās pirms katras kategorijas attiecas uz piemērojamo aili vai rindu tabulās.

95. Var pieņemt, ka nepārtraukti B klases griesti vai apšuvumi, kas saistīti ar attiecīgajiem klājiem vai starpsienām, pilnīgi vai daļēji nodrošina nepieciešamo sadalījuma izolāciju un ugunsdrošumu.

96. Ārējās robežās, kas izgatavojamas no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla, var būt logi un borta iluminatori, ja attiecībā uz tankkuģiem nav prasības, ka šādām robežām jāatbilst A klases ugunsdrošumam. Līdzīgi tādās robežās, kam nav jāatbilst A klases ugunsdrošumam, var būt tādu materiālu durvis, kurus administrācija uzskata par piemērotiem.

97. Virsbūvju ārējās robežas, kas norobežo dzīvojamās telpas un ietver visus pārkaru klājus, uz kuriem balstās šādas izmitināšanas telpas, izgatavo no tērauda un izolē atbilstoši A-60 standartam visā to daļu garumā, kas vērstas pret kravas laukumu un uz ārējiem sāniem 3 m no gala robežas, kura vērsta pret kravas laukumu. Minēto 3 m attālumu mēra katra klāja līmenī horizontāli un paralēli kuģa viduslīnijai no robežas, kas vērsta pret kravas laukumu. Minētos virsbūvju sānus šādi izolē līdz komandtiltiņa klāja apakšpusei.

98. Gaismas lūkas uz kravas sūkņu telpām izgatavo no tērauda, tajās nav stikla, un tās ir aizveramas no sūkņu telpas ārpuses.

99. Ja A klases pārsegumos ir komunikāciju šķērsojumi, šādus šķērsojumus testē saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code). Attiecībā uz ventilācijas vadiem piemēro 137., 141. un 142. punktu. Tomēr testēšana nav nepieciešama tādu tērauda vai līdzvērtīga materiāla cauruļvadu iespiedumiem, kuru biezums ir 3 mm vai vairāk, ja iespieduma garums nav mazāks par 900 mm (vēlams 450 mm uz katru pusi no pārseguma) un nav atveru. Šādus iespiedumus atbilstoši izolē, palielinot izolācijas apjomu tajā pašā pārseguma līmenī.

7.6. Ugunsdrošo pārsegumu šķērsošana un siltumpārejas novēršana

100. Ja A klases pārsegumus šķērso komunikācijas, šādus šķērsojumus testē saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code). Tomēr testēšana nav nepieciešama tādu tērauda vai līdzvērtīga materiāla cauruļvadu šķērsojumiem, kuru biezums ir 3 mm vai vairāk, ja caurules garums nav mazāks par 900 mm (vēlams 450 mm uz katru pusi no pārseguma) un šī caurule pārsegumā ir nostiprināta hermētiski. Šādus šķērsojumus atbilstoši izolē, palielinot izolācijas apjomu tajā pašā pārseguma līmenī.

101. Ja B klases pārsegumus šķērso elektrības vadi, cauruļvadi, šahtas, vadi un citas komunikācijas, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka netiek mazināta ugunsdrošība. Caurules, kas nav tērauda vai vara caurules un kas šķērso B klases pārsegumus, aizsargā vienā no šādiem veidiem:

101.1. ar ugunsizturīgu blīvējuma ierīci, kas atbilst tā pārseguma ugunsdrošumam, kurā ir šķērsojums, un izmantotās caurules vai kabeļu veidam;

101.2. ar tērauda uzmavu, kuras biezums ir vismaz 1,8 mm un garums vismaz 900 mm, ja caurules diametrs ir 150 mm vai lielāks, un vismaz 600 mm, ja caurules diametrs ir mazāks par 150 mm (vēlams garumu sadalīt tā, ka garuma daļas katrā pārseguma pusē ir vienādas). Cauruli savieno ar uzmavas galiem, izmantojot atlokus vai savienojumu, vai atstarpe starp uzmavu un cauruli nav lielāka par 2,5 mm, vai jebkuru atstarpi starp cauruli un uzmavu hermetizē ar nedegošu vai citu piemērotu materiālu.

102. Neizolētas metāla caurules, kas šķērso A vai B klases pārsegumus, izgatavo no materiāliem, kuru kušanas temperatūra ir augstāka par 950 ° C attiecībā uz A-0 klases pārsegumiem un 850 ° C B-0 klases pārsegumiem.

103. Apstiprinot konstruktīvas ugunsdrošības detaļas, administrācija ņem vērā siltumpārejas risku nepieciešamās siltumizolācijas krustošanās vietās un galapunktos. Klāja vai starpsienas izolāciju veic pāri iespiedumam, krustošanās vietai vai galapunktam vismaz 450 mm garumā, ja konstrukcijas ir izgatavotas no tērauda vai alumīnija. Ja telpa ir sadalīta ar A klases standarta klāju vai starpsienu un izolācijas vērtības ir atšķirīgas, izolāciju ar augstāko vērtību turpina vismaz 450 mm garumā uz klāja vai starpsienas ar mazākās vērtības izolāciju.

7.7. Ugunsdrošu pārsegumu atveru aizsardzība

7.7.1. Atveres A klases pārsegumos pasažieru kuģiem

104. Izņemot lūkas starp kravas telpām, īpašas kategorijas telpām, noliktavu un bagāžas telpām, kā arī starp šādām telpām un atklātajiem klājiem, atveres aprīko ar pastāvīgi piestiprinātiem aizvēršanas līdzekļiem, kas ir vismaz tikpat ugunsdroši kā pārsegumi, kuros tie ierīkoti.

105. Durvis un durvju rāmji A klases pārsegumos un līdzekļi to noslēgšanai aizvērtā stāvoklī ir ugunsdroši, un to dūmu un liesmu necaurlaidība ir līdzvērtīga to starpsienu dūmu un liesmu necaurlaidībai, kurās tie ierīkoti, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code). Šādas durvis un durvju rāmjus izgatavo no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla. Ūdensnecaurlaidīgās durvis nav jāizolē.

106. Katras durvis var atvērt un aizvērt no starpsienas jebkuras puses, un to var izdarīt viena persona.

107. Ugunsdrošās durvis galvenā vertikālā sadalījuma starpsienās, kambīžu robežās un kāpņu telpu norobežojumos, kas nav ūdensnecaurlaidīgās durvis ar mehānisko piedziņu, un tās, kas parasti ir slēgtas, atbilst turpmāk izklāstītajām prasībām:

107.1. durvis aizveras automātiski, un tās ir iespējams aizvērt, ja kuģa sānsvere ir līdz 3,5 ° lielam slīpuma leņķim pretēji aizvēršanās virzienam;

107.2. ugunsdrošo viru durvju aptuvenais aizvēršanas laiks nav ilgāks par 40 s un nav īsāks par 10 s no to kustības sākuma, ja kuģis ir vertikālā stāvoklī. Bīdāmo durvju aptuvenais vienādais aizvēršanas ātrums nav lielāks par 0,2 m/s un nav mazāks par 0,1 m/s, ja kuģis ir vertikālā stāvoklī;

107.3. durvis, izņemot avārijas izejas šahtu durvis, vienlaikus vai grupās ir iedarbināmas ar tālvadību no pastāvīgi apkalpojama centrālā vadības posteņa un ir iedarbināmas arī atsevišķi no jebkuras durvju puses. Iedarbināšanas slēdžiem ir ieslēgšanas un izslēgšanas funkcija, kas novērš sistēmas automātisku atiestatīšanu;

107.4. aizliegts ierīkot aiztures āķus, kas nav iedarbināmi no centrālā vadības posteņa;

107.5. durvis, ko aizver ar tālvadību no centrālā vadības posteņa, ir atkārtoti atveramas no abām durvju pusēm, izmantojot vietējo vadību. Pēc šādas atvēršanas ar vietējo vadību durvis atkal automātiski aizveras;

107.6. uz ugunsdrošo durvju indikatoru paneļa pastāvīgi apkalpojamā centrālajā vadības postenī jābūt uzstādītiem indikatoriem, kas norāda, vai katras durvis ir aizvērtas;

107.7. iedarbināšanas mehānismu projektē tā, ka durvis automātiski aizveras, ja ir traucēta vadības sistēmas vai centrālās elektroenerģijas padeves sistēmas darbība;

107.8. vietējās elektroenerģijas akumulatoru baterijas durvīm ar mehānisko piedziņu novieto tieši blakus šīm durvīm, lai tās vismaz 10 reizes varētu darbināt (pilnīgi atvērt un aizvērt), izmantojot vietējās vadības ierīces, ja ir traucēta vadības sistēmas vai centrālās elektroenerģijas padeves sistēmas darbība;

107.9. vadības sistēmas vai centrālās elektroenerģijas padeves sistēmas darbības traucējumi saistībā ar vienām durvīm netraucē pārējo durvju drošu darbību;

107.10. ar tālvadību iedarbināmās bīdāmās vai mehāniskās piedziņas durvis aprīko ar trauksmes signalizāciju, kas dod skaņas signālu vismaz 5 s, bet ne ilgāk kā 10 s pēc durvju iedarbināšanas no centrālā vadības posteņa un pirms durvju kustības sākuma, un šis signāls netiek pārtraukts, līdz durvis ir pilnīgi aizvērtas;

107.11. ja durvis projektē tā, ka tās atkārtoti atveras, ja aizveroties saskaras ar šķērsli, tās atveras ne vairāk kā 1 m no saskares vietas;

107.12. durvīm ar divām vērtnēm, kas ugunsdrošuma apsvērumu dēļ aprīkotas ar fiksatoru, fiksators sāk darboties automātiski, sistēmai iedarbinot durvis;

107.13. mehāniskās piedziņas durvis, kas automātiski aizveras un nodrošina tiešu piekļuvi īpašas kategorijas telpām, nav jāaprīko ar šā pielikuma 107.3. un 107.10. apakšpunktā paredzētajām trauksmes signalizācijām un tālvadības mehānismiem;

107.14. vietējās vadības sistēmas sastāvdaļas ir pieejamas, lai varētu veikt to apkopi un regulēšanu;

107.15. durvis, kam ir mehāniskā piedziņa, aprīko ar apstiprināta tipa vadības sistēmu, kas var darboties ugunsgrēkā un atbilst Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksam (FTP Code). Šī sistēma atbilst šādām prasībām:

107.15.1. vadības sistēma temperatūrā, kas ir vismaz 200 ° C, var darbināt durvis vismaz 60 minūtes, ja nav traucēta elektroenerģijas padeve;

107.15.2. pārējām durvīm, kas nav saistītas ar ugunsgrēku, elektroenerģijas padeve nav bojāta;

107.15.3. temperatūrā, kas augstāka par 200 ° C, vadības sistēma tiek automātiski izolēta no elektroenerģijas padeves un notur durvis aizvērtā stāvoklī vismaz līdz 945 ° C.

108. Ja uz kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem, kādu telpu aizsargā ar automātisku ūdens smidzināšanas, uguns detektoru un trauksmes signalizācijas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem vai ir aprīkota ar nepārtrauktiem B klases griestiem, atveres klājos, kas nav izbūvēti kā pakāpieni galvenajos vertikālajos sadalījumos un nerobežojas ar horizontālajiem sadalījumiem, hermētiski aizver, un šādi klāji atbilst A klases ugunsdrošuma prasībām, ciktāl administrācija to uzskata par pamatotu un iespējamu.

109. Prasības, kas piemērojamas kuģa ārējo robežu A klases ugunsdrošumam, neattiecas uz stikla šķērssienām, logiem un borta iluminatoriem, ja šādām robežām nav jāatbilst A klases ugunsdrošumam, kas paredzēts šā pielikuma 118. punktā. Kuģa ārējo robežu A klases ugunsdrošuma prasības neattiecas uz ārējām durvīm, izņemot tās, kas ierīkotas virsbūvēs un kabīnēs un kas vērstas pret glābšanas līdzekļiem, iekāpšanas un ārējām pulcēšanās vietām, ārējām kāpnēm un vaļējiem klājiem, kurus izmanto kā evakuācijas maršrutus. Minēto prasību neattiecina uz kāpņu telpu norobežojumu durvīm.

110. Durvis, kas ir izturīgas jūras apstākļos (daļēji ūdensnecaurlaidīgās durvis), durvis uz vaļējo klāju un durvis, kurām jābūt hermētiskām, visas A klases durvis, kas ir kāpņu telpās, sabiedriskajās telpās un galveno vertikālo sadalījumu starpsienās evakuācijas maršrutos, aprīko ar automātiski aizveramu šļūtenes pieslēgvietu, kura izgatavota no tāda materiāla un kurai ir tāda konstrukcija un ugunsizturība, kas līdzvērtīgi to durvju materiālam, konstrukcijai un ugunsizturībai, kurās tā ierīkota, un tās pilnais kvadrātveida atvērums ir 150 mm, kad durvis ir aizvērtas, un to ievada durvju apakšējā malā pret durvju virām vai, ja tās ir bīdāmās durvis, tuvāk atvērumam. Minētais nosacījums neattiecas uz ūdensnecaurlaidīgām durvīm.

111. Ja caur galvenā vertikālā sadalījuma pārsegumu jāievelk ventilācijas vads, blakus pārsegumam ierīko bezatteices ugunsdrošības aizbīdni, kas aizveras automātiski. Aizbīdnis ir aizverams arī manuāli no abām pārseguma pusēm. Ekspluatācijas vieta ir viegli pieejama un marķēta ar sarkanu, gaismu atstarojošu krāsu. Vads starp pārsegumu un aizbīdni ir izgatavots no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla un, ja nepieciešams, izolēts atbilstoši šā pielikuma 100. punktā minētajām prasībām. Aizbīdni vismaz vienā pārseguma pusē aprīko ar redzamu indikatoru, kas norāda, vai aizbīdnis ir atvērts.

7.7.2. Atveres B klases pārsegumos pasažieru kuģos

112. Durvis un durvju rāmji B klases pārsegumos un to noslēgšanas līdzekļi garantē tādu aizvēršanas metodi, kas nodrošina ugunsizturību, kura ir līdzvērtīga pārsegumu ugunsizturībai, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code), izņemot to, ka ventilācijas atveres var atļaut ierīkot šādu durvju apakšējā daļā. Ja šāda atvere ir durvīs vai zem tām, katras šādas atveres vai atveru kopējais neto laukums nav lielāks par 0,05 m². Kā alternatīvu var atļaut ierīkot nedegošu gaisa līdzsvara vadu, ko ievelk starp kajīti un gaiteni un izvieto zem sanitārā mezgla, ja vada šķērsgriezuma laukums nav lielāks par 0,05 m². Visas ventilācijas atveres aprīko ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla. Durvis ir nedegošas.

113. Kajīšu durvis B klases pārsegumos aizveras automātiski. Aizliegts ierīkot aiztures āķus.

114. Kuģa ārējo robežu B klases ugunsdrošuma prasības neattiecas uz stikla šķērssienām, logiem un borta iluminatoriem. Līdzīgi B klases ugunsdrošības prasības neattiecas uz virsbūvju un kabīņu ārējām durvīm. Degošus materiālus durvīm, kas nošķir kajītes no atsevišķām iekšējām sanitārajām telpām, piemēram, dušas telpām, var izmanot, ja kuģis neved vairāk par 36 pasažieriem un ir administrācijas saskaņojums.

115. Uz kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem un kas aprīkoti ar automātisku smidzināšanas sistēmu, kura atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem:

115.1. atveres klājos, kas nav izbūvēti kā pakāpieni galvenajos vertikālajos sadalījumos un nerobežojas ar horizontālajiem sadalījumiem, aizver hermētiski, un šādi klāji atbilst B klases ugunsdrošuma prasībām, ciktāl administrācija to uzskata par pamatotu un iespējamu;

115.2. atveres gaiteņu starpsienās, kas izgatavotas no B klases materiāliem, aizsargā saskaņā ar šā pielikuma 64. un 65. punktā minētajām prasībām.

7.7.3. Logi un borta iluminatori pasažieru kuģos

116. Borta iluminatorus un logus, kuri ir izvietoti dzīvojamo telpu, dienesta telpu un vadības posteņu starpsienās un uz kuriem neattiecas šā pielikuma 109. un 114. punktā minētās prasības, izgatavo tā, lai saglabātu atbilstību ugunsdrošuma prasībām, kas attiecas uz tāda veida starpsienām, kurās tos ierīko, un to nosaka saskaņā ar Ugunsizturības pārbaudes procedūru (FTP) kodeksu.

117. Neatkarīgi no šā pielikuma 1., 2., 3. un 4. tabulā noteiktajām prasībām logu un borta iluminatoru rāmjus starpsienās, kas dzīvojamās telpas, dienesta telpas un vadības posteņus aizsargā pret jūras apstākļiem, izgatavo no tērauda vai cita piemērota materiāla. Stiklu satur ar metāla atdurlīsti vai leņķi.

118. Logiem, kas vērsti pret glābšanas līdzekļiem, iekāpšanas un pulcēšanās vietām, ārējām kāpnēm un vaļējiem klājiem, kurus izmanto kā evakuācijas maršrutus, un logiem, kas atrodas zem glābšanas plostu laukumiem un iekāpšanas laukumiem ar glābšanas slīdceliņu, ir tāds ugunsdrošums, kāds paredzēts šā pielikuma 1. tabulā. Ja logus aprīko ar speciālām automātiskām smidzinātāju galviņām, par līdzvērtīgiem var uzskatīt A-0 klases logus. Lai ievērotu šo punktu, izmantojamas kādas no šajā punktā minētajām smidzinātāju galviņām:

118.1. speciālās galviņas, kas atrodas virs logiem un ko ierīko papildus parastajiem griestu smidzinātājiem;

118.2. parastās griestu smidzinātāju galviņas, kas izvietotas tā, ka logs ir aizsargāts vismaz ar 5 l/m² vidējo devu, un apsmidzinātā laukuma aprēķinā ir iekļauts papildu loga laukums.

119. Logiem, kas atrodas kuģa sānos zem laukuma iekāpšanai glābšanas laivās, ir tāds ugunsdrošums, kas atbilst vismaz A-0 klasei.

7.7.4. Durvis ugunsizturīgos pārsegumos uz kuģiem (izņemot pasažieru kuģus)

120. Durvju ugunsizturība ir līdzvērtīga tā pārseguma ugunsizturībai, kurā tās ierīkotas, un to nosaka saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code). Durvis un durvju rāmjus, ko ierīko A klases pārsegumos, izgatavo no tērauda. Durvis, ko ierīko B klases pārsegumos, ir nedegošas. Durvis, ko ierīko A kategorijas mašīntelpu robežu starpsienās, ir hermētiskas un aizveras automātiski. Degošus materiālus durvīm, kas nošķir kajītes no atsevišķām iekšējām sanitārajām telpām, piemēram, dušas telpām, var izmantot, ja kuģis ir būvēts saskaņā ar IC metodi un ir administrācijas saskaņojums.

121. Durvis, kam jāaizveras automātiski, neaprīko ar aiztures āķiem. Tomēr var izmantot aiztures ierīces, ko iedarbina ar bezatteices tālvadību.

122. Gaiteņu starpsienās ventilācijas atveres var atļaut ierīkot kajīšu un sabiedrisko telpu durvīs un zem tām. Ventilācijas atveres var atļaut ierīkot arī B klases durvīs uz labierīcībām, birojiem, pieliekamajiem, slēdzamiem skapīšiem un noliktavām. Izņemot turpmāk tekstā noteiktos atļautos gadījumus, atveres ierīko tikai durvju apakšpusē. Ja šāda atvere ir durvīs vai zem tām, katras šādas atveres vai atveru kopējais neto laukums nav lielāks par 0,05 m². Kā alternatīvu var atļaut ierīkot nedegošu gaisa līdzsvara vadu, ko ievelk starp kajīti un gaiteni un izvieto zem sanitārā mezgla, ja vada šķērsgriezuma laukums nav lielāks par 0,05 m². Ventilācijas atveres, izņemot tās, kas ir zem durvīm, aprīko ar režģi, kas izgatavots no nedegoša materiāla.

123. Ūdensnecaurlaidīgās durvis nav jāizolē.

7.7.5. Atveru aizsardzība mašīntelpu robežās

124. Šīs nodaļas prasības attiecas uz A kategorijas mašīntelpām un, ja administrācija to uzskata par vēlamu, arī uz citām mašīntelpām.

125. To gaismas lūku, durvju, ventilatoru, dūmeņos ierīkoto atveru skaitu, pa kurām izplūst ventilācija, un citu uz mašīntelpām ierīkoto atveru skaitu samazina, ciktāl tas iespējams, atbilstoši ventilācijas vajadzībām un kuģa pienācīgai un drošai ekspluatācijai.

126. Gaismas lūkas izgatavo no tērauda, un tām nav stiklojuma.

127. Ierīko vadības līdzekļus mehāniskās piedziņas durvju aizvēršanai vai to durvju iedarbināšanas mehānismu palaišanai, kuras nav ūdensnecaurlaidīgās durvis ar mehānisko piedziņu. Vadības ierīces izvieto ārpus attiecīgās telpas, kur tās nekļūst nepieejamas, ja telpā, kuru tās apkalpo, ir ugunsgrēks.

128. Uz pasažieru kuģiem šā pielikuma 127. punktā paredzētās vadības ierīces izvieto vienā vadības postenī vai sagrupē pēc iespējas nedaudzos posteņos atbilstoši administrācijas prasībām. Šādiem posteņiem var droši piekļūt no vaļējā klāja.

129. Uz pasažieru kuģiem durvis, kas nav ūdensnecaurlaidīgās durvis ar mehānisko piedziņu, izvieto tā, ka, telpā sākoties ugunsgrēkam, ir nodrošināta piespiedu aizvēršana ar mehāniskās piedziņas sistēmām, vai arī durvis aizveras automātiski 3,5° slīpumā pret aizvēršanas virzienu, un tām ir bezatteices aiztures ierīce, ar nosacījumu, ka palaišanas ierīce ir vadāma ar tālvadību. Avārijas glābšanas šahtu durvis nav jāaprīko ar bezatteices aiztures iekārtu un iedarbināšanas ierīci, ko vada ar tālvadību.

130. Mašīntelpu robežās neierīko logus. Tomēr tas neliedz izmantot stiklu vadības telpās, kas atrodas mašīntelpās.

7.7.6. Kravas telpu robežu aizsardzība

131. Uz pasažieru kuģiem, kas ved vairāk par 36 pasažieriem, īpašas kategorijas telpu un ro-ro kravas telpu robežu starpsienas un klājus izolē atbilstoši A-60 klases standartam. Tomēr tad, ja telpas, kas klasificējamas kategorijā (5), (9) un (10), kā definēts šā pielikuma 1. un 2. tabulā, ir vienā pārseguma pusē, minētā standarta vietā var piemērot A-0 standartu. Ja šķidrās degvielas tvertnes atrodas zem īpašas kategorijas telpas, tā klāja ugunsdrošumu, kas ir starp šādām telpām, var samazināt līdz A-0 standartam.

132. Uz pasažieru kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem, īpašas kategorijas telpu robežu starpsienas izolē atbilstoši prasībām, kas telpām, kuras klasificētas kategorijā (11), noteiktas šā pielikuma 3. tabulā, un horizontālās robežas izolē atbilstoši prasībām, kas telpām, kuras klasificētas kategorijā (11), noteiktas šā pielikuma 4. tabulā.

133. Uz pasažieru kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem, slēgtajām un vaļējām ro-ro telpām robežu starpsienu un klāju ugunsdrošums ir tāds, kāds telpām, kas klasificētas kategorijā (8), noteikts šā pielikuma 3. tabulā, un horizontālajām robežām – tāds, kāds telpām, kas klasificētas kategorijā (8), noteikts šā pielikuma 4. tabulā.

134. Uz pasažieru kuģu komandtiltiņa ierīko indikatorus, kas norāda, vai ugunsdrošās durvis uz īpašas kategorijas telpām vai no tām ir aizvērtas.

135. Uz tankkuģiem to kravas tvertņu aizsardzībai, kurās pārvadā jēlnaftu un naftas produktus, kam uzliesmošanas temperatūra nav augstāka par 60 °C, neizmanto vārstus, savienojumus, tvertņu atveru vākus, kravas ventilācijas cauruļvadus un kravas cauruļvadus, kuri izgatavoti no materiāliem, kas karstumā ātri kļūst neizmantojami, lai tādējādi novērstu uguns izplatīšanos kravā.

7.8. Ventilācijas sistēmas

136. Ventilācijas kanālus izgatavo no nedegoša materiāla. Tomēr īsiem vadiem (kuri parasti nav garāki par 2 m un kuru brīvais šķērsgriezuma laukums nav lielāks par 0,02 m²) nav jābūt nedegošiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

136.1. kanāli ir izgatavoti no materiāla, kam ir zemi ugunsizplatības raksturlielumi;

136.2. šādus kanālus izmanto tikai pēc ventilācijas ierīces;

136.3. mērot pa kanālu, tie ir izvietoti vismaz 600 mm no atveres A vai B klases pārsegumā, ietverot nepārtrauktus B klases griestus.

137. Šādas iekārtas testē saskaņā ar Ugunsdrošības testēšanas metožu kodeksu (FTP Code):

137.1. ugunsdrošības aizbīdņus, tostarp attiecīgos darbināšanas līdzekļus;

137.2. kanālu šķērsojumus, kas ierīkoti caur A klases pārsegumiem. Testēšana nav nepieciešama, ja ventilācijas kanāli ir tieši savienoti ar tērauda uzmavām, izmantojot sakniedētus vai saskrūvētus atlokus vai metinot.

138. A kategorijas mašīntelpu, transportlīdzekļu telpu, ro-ro telpu, kambīžu, īpašas kategorijas telpu un kravas telpu ventilācijas sistēmas parasti nošķir citu no citas un no ventilācijas sistēmām, kas paredzētas citām telpām. Izņēmuma kārtā kambīžu ventilācijas sistēmas uz kravas kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 4000, un uz pasažieru kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem, nav pilnīgi jānošķir, bet tām var ierīkot atsevišķus kanālus no ventilācijas bloka, kas paredzēts citām telpām. Katrā ziņā kambīzes ventilācijas kanālu aprīko ar automātisku ugunsdrošības aizbīdni pie ventilācijas bloka. Kanāli, kas paredzēti A kategorijas mašīntelpu, kambīžu, transportlīdzekļu telpu, ro-ro telpu vai īpašas kategorijas telpu ventilācijai, nešķērso dzīvojamās telpas, dienesta telpas vai vadības posteņus, ja vien tie neatbilst šādiem nosacījumiem:

138.1. kanāli ir izgatavoti no tērauda, kura biezums ir vismaz 3 mm un 5 mm, ja kanālu platums vai diametrs nav lielāks par 300 mm vai ir attiecīgi 760 mm vai vairāk un ja gadījumā, kad kanālu platums vai diametrs ir no 300 mm līdz 760 mm, biezums noteikts interpolējot;

138.2. kanāli ir pienācīgi balstīti un nostiprināti;

138.3. kanāli ir aprīkoti ar automātiskiem ugunsdrošības aizbīdņiem pie robežām, kurās tie šķērso starpsienas vai klājus;

138.4. kanāli atbilstoši A-60 klases standartam ir izolēti no mašīntelpām, kambīzēm, transportlīdzekļu telpām, ro-ro telpām vai īpašas kategorijas telpām līdz punktam, kas atrodas vismaz 5 m aiz katra ugunsdrošības aizbīdņa.

139. Kanāli, kas paredzēti dzīvojamo telpu, dienesta telpu vai vadības posteņu ventilācijai, nešķērso A kategorijas mašīntelpas, kambīzes, transportlīdzekļu telpas, ro-ro telpas vai īpašas kategorijas telpas, ja vien tie neatbilst šādiem nosacījumiem:

139.1. ja kanāli šķērso A kategorijas mašīntelpu, kambīzi, transportlīdzekļu telpu, ro-ro telpu vai īpašas kategorijas telpu, tie ir izgatavoti no tērauda;

139.2. cieši pie robežām, kur kanāli šķērso nodalījumus, ir ierīkoti automātiski ugunsdrošības aizbīdņi;

139.3. kanālu šķērsojumu vietās ir saglabāts mašīntelpas, kambīzes, transportlīdzekļu telpas, ro-ro telpas vai īpašas kategorijas telpas robežu ugunsdrošums.

140. Plāni ventilācijas kanāli, kuru brīvais šķērsgriezuma laukums ir 0,02 m² vai mazāks, šķērso A klases starpsienas vai klājus atveres oderē ar lokšņu tērauda uzmavu, kuras biezums ir vismaz 3 mm un garums vismaz 200 mm un kuru ieteicams iedalīt tā, ka katrā starpsienas pusē tās garums ir 100 mm vai – attiecībā uz klāju – tā ir pilnībā izvietota zem klāja, kurā ir šķērsojums.

141. Ventilācijas kanāli, kuru brīvais šķērsgriezuma laukums ir lielāks par 0,02 m², šķērso A klases starpsienas vai klājus atveres oderē ar lokšņu tērauda uzmavu, kuras biezums ir vismaz 3 mm un garums ir vismaz 900 mm. Šķērsojot starpsienas, šo garumu ieteicams iedalīt tā, ka katrā starpsienas pusē ir 450 mm. Šiem kanāliem vai šādu vadu oderējuma uzmavām ir ugunsizturīga izolācija. Izolācijas ugunsdrošums ir vismaz tāds pats kā tās starpsienas vai klāja ugunsdrošums, ko šķērso vads.

142. Kanālus, kuru brīvais šķērsgriezuma laukums ir lielāks par 0,075 m², papildus šā pielikuma 141. punktā minētajām prasībām aprīko ar ugunsdrošības aizbīdņiem. Ugunsdrošības aizbīdnis darbojas automātiski, bet to no abām starpsienas vai klāja pusēm var aizvērt arī manuāli. Aizbīdni aprīko ar indikatoru, kas norāda, vai aizbīdnis ir atvērts vai aizvērts. Tomēr ugunsdrošības aizbīdņi nav nepieciešami, ja kanāli šķērso, bet neapkalpo telpas, kas ir norobežotas ar A klases pārsegumiem, ja šiem kanāliem ir tāds pats ugunsdrošums kā pārsegumiem, kurus tie šķērso. Ugunsdrošības aizbīdņi ir viegli pieejami. Ja tie atrodas aiz griestiem vai apšuvumiem, šajos griestos vai apšuvumos ierīko kontrollūku un uz tās piestiprina plāksnīti, kurā norādīts ugunsdrošības aizbīdņa identifikācijas numurs. Ugunsdrošības aizbīdņa identifikācijas numurs ir norādīts arī uz attiecīgajām tālvadības ierīcēm.

143. Ja ir ievilkti ventilācijas kanāli, kuru brīvais šķērsgriezuma laukums ir lielāks par 0,02 m² un kuri šķērso B klases starpsienas, oderējumam izmanto 900 mm garas lokšņu tērauda uzmavas un to garumu ieteicams iedalīt tā, ka katrā starpsienas pusē tas ir 450 mm, ja vien kanāls šajā nogrieznī nav izgatavots no tērauda.

144. Ventilācijas sistēmas pasažieru kuģiem, kas ved vairāk par 36 pasažieriem, papildus atbilst šādām prasībām:

144.1. parasti ventilatorus izvieto tā, ka ventilācijas kanāli, kas sasniedz dažādas telpas, atrodas galvenajā vertikālajā sadalījumā;

144.2. ja ventilācijas sistēmas šķērso klājus, papildus ugunsdrošuma pasākumiem veic piesardzības pasākumus, lai samazinātu iespēju, ka dūmi un karstās gāzes pa sistēmu varētu izplatīties no vienas starpklāja telpas uz citu;

144.3. kāpņu telpu norobežojumus ventilē un apkalpo neatkarīgs ventilators un kanālu sistēma;

144.4. izplūdes vadus aprīko ar kontrollūkām un lūkām, kas paredzētas tīrīšanai. Lūkas ierīko pie ugunsdrošības aizbīdņiem.

145. Pasažieru kuģiem, kas ved vairāk nekā 36 pasažierus, ventilācijas kanālus no kambīzēm aprīko ar:

145.1. tauku uztvērēju, kas ir viegli izņemams, lai to notīrītu, ja vien nav ierīkota apstiprināta alternatīva tauku atdalīšanas sistēma;

145.2. ugunsdrošības aizbīdni, kas atrodas kanāla lejasdaļā un ir darbināms automātiski ar tālvadību, un papildus ar ugunsdrošības aizbīdni, kas ir darbināms ar tālvadību un atrodas vada augšgalā;

145.3. stacionāru ugunsdzēsības līdzekli kanāla iekšpusē;

145.4. sistēmām, kas ir darbināmas ar tālvadību un paredzētas izplūdes ventilatoru un padeves ventilatoru izslēgšanai, ugunsdrošības aizbīdņu darbināšanai un ugunsdzēšanas sistēmas darbināšanai un kas atrodas tuvu ieejai kambīzē. Ja ir ierīkota sazarota sistēma, ierīko tālvadības līdzekļus, kas atrodas turpat kur minētās vadības ierīces un ar ko līdz ugunsdzēsības līdzekļa palaišanai sistēmā var aizvērt visus kanāla atzarojumus izplūdei;

145.5. atbilstoši izvietotām kontrollūkām un lūkām, kas paredzētas kanālu tīrīšanai.

146. Pasažieru kuģiem, kas ved mazāk par 36 pasažieriem, un citiem kuģiem ventilācijas sistēma no kambīzēm atbilst šādām prasībām:

146.1. ja izplūdes vadi no kambīzes pavardiem šķērso dzīvojamās telpas vai telpas, kurās ir degoši materiāli, tos izgatavo no A klases pārsegumiem;

146.2. katru izplūdes kanālu aprīko ar šādām iekārtām:

146.2.1. tauku uztvērēju, kas ir viegli izņemams, lai to varētu iztīrīt;

146.2.2. ugunsdrošības aizbīdni, kas atrodas kanāla lejasgalā;

146.2.3. sistēmu izplūdes ventilatoru izslēgšanai, kas ir darbināma no kambīzes iekšpuses;

146.2.4. stacionāru ugunsdzēsības līdzekli kanāla iekšpusē.

8. Ugunsdzēsība

147. Šīs nodaļas mērķis ir ierobežot un ātri nodzēst ugunsgrēku tā izcelsmes telpā. Tālab ievēro šādas funkcionālās prasības:

147.1. ierīko stacionāras ugunsdzēšanas sistēmas, pienācīgi ņemot vērā uguns izplatīšanās iespējamību aizsargātajās telpās;

147.2. ugunsdzēsības aprīkojums ir viegli pieejams.

8.1. Ūdens ugunsdzēsības sistēmas

148. Kuģus aprīko ar ugunsdzēsības sūkņiem, ugunsdzēsības maģistrālēm, hidrantiem un šļūtenēm, kas atbilst šā noteikuma piemērojamām prasībām. Kuģiem ar garumu, mazāku par 18 metriem, stacionāro ūdens ugunsdzēsības sistēmu var neierīkot.

149. Ugunsdzēsības šļūtenes un hidrantus neizgatavo no materiāliem, kas karstumā ātri kļūst neizmantojami, ja vien tie nav atbilstoši aizsargāti. Caurules un hidrantus izvieto tā, ka tiem var viegli pieslēgt ugunsdzēsības šļūtenes. Caurules un hidrantus izvieto tā, ka ir novērsta to aizsalšana. Maģistrālajiem ugunsdzēsības cauruļvadiem ierīko piemērotas ūdens novadīšanas ierīces. Visiem vaļējā klāja ugunsdzēsības maģistrāles atzarojumiem, ko izmanto citiem mērķiem, nevis ugunsdzēsībai, ierīko izolācijas vārstus. Uz kuģiem, kas var vest klāja kravu, hidrantus izvieto tā, ka tie vienmēr ir viegli pieejami, un caurules izvieto pēc iespējas tālāk, lai novērstu šādas kravas radītus bojājumus.

150. Uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir 1000 vai vairāk, vismaz viena efektīva ūdens strūkla ir tūlīt iegūstama no jebkura hidranta, kas ir iekštelpās, un ir nodrošināta nepārtraukta ūdens padeve, automātiski iedarbinot vienu nepieciešamo ugunsdzēsības sūkni. Ja kuģim ir mašīntelpas, kas netiek periodiski uzraudzītas, šādās telpās uzstāda tādu stacionāru ūdens ugunsdzēsības ierīci, kas ir līdzvērtīga tām, kuras jāierīko pastāvīgi apkalpojamās mašīntelpās.

151. Uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 1000, ūdens tūlītēja padeve ir viegli nodrošināma, automātiski iedarbinot vismaz vienu ugunsdzēsības sūkni vai ar tālvadību no komandtiltiņa iedarbinot vismaz vienu ugunsdzēsības sūkni. Ja sūknis sāk darboties automātiski vai ja apakšējo vārstu nevar atvērt no vietas, no kuras ar tālvadību iedarbina sūkni, vārstu vienmēr tur atvērtu. Ja kuģim ir mašīntelpas, kas netiek periodiski uzraudzītas, šādās telpās uzstāda tādu stacionāru ūdens ugunsdzēsības ierīci, kas ir līdzvērtīga tām, kuras jāierīko pastāvīgi apkalpojamās mašīntelpās. Pasažieru kuģiem, kuri kuģo tikai iekšējos ūdeņos, šo prasību piemēro, cik tas praktiski ir nepieciešams.

152. Uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, ja ir mašīntelpas, kas netiek periodiski uzraudzītas, tūlītēju ūdens padevi ar attiecīgu spiedienu no ugunsdzēsības maģistrāļu sistēmas nodrošina no komandtiltiņa un, ja tāds ir, no ugunsgrēka kontroles centra ar tālvadību, iedarbinot vienu no galvenajiem ugunsdzēsības sūkņiem vai uzturot pastāvīgu spiedienu ugunsdzēsības maģistrāļu sistēmā ar vienu no galvenajiem ugunsdzēsības sūkņiem. No šīs prasības var atbrīvot kuģus, kuru bruto tilpība ir mazāka par 1600, ja ugunsdzēsības sūkņa iedarbināšanas ierīce mašīntelpā ir viegli pieejamā vietā un ir saskaņojums ar administrāciju.

153. Ugunsdzēsības maģistrāļu un ūdens padeves cauruļu diametrs ir pietiekams, lai efektīvi sadalītu maksimālo nepieciešamo padevi no diviem ugunsdzēsības sūkņiem, kas darbojas vienlaicīgi, izņemot to, ka uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, šim diametram jābūt pietiekamam, lai pa to varētu izplūst 140 m³/h.

154. Izolācijas vārstus, ar kuriem to ugunsdzēsības maģistrāles daļu mašīntelpā, kurā ir galvenais ugunsdzēsības sūknis, nošķir no pārējās ugunsdzēsības maģistrāles, ierīko viegli pieejamā un drošā vietā ārpus mašīntelpām. Ugunsdzēsības maģistrāli izvieto tā, ka tad, ja izolācijas vārsti ir aizvērti, visiem uz kuģa esošajiem hidrantiem, izņemot tos, kas ir minētajā mašīntelpā, var padot ūdeni no cita ugunsdzēsības sūkņa vai rezerves ugunsdzēsības sūkņa. Rezerves ugunsdzēsības sūknis, tā jūras ūdens ieplūdes, kā arī iesūkšanas un padeves caurules un izolācijas vārsti ir ārpus mašīntelpas. Ja šo sistēmu nevar ierīkot, kingstona kasti var uzstādīt mašīntelpā, ja vārsts ir vadāms ar tālvadību no vietas, kas atrodas tajā pašā nodalījumā, kurā atrodas rezerves sūknis, un iesūkšanas caurule ir pēc iespējas īsāka. Īsi iesūkšanas vai izplūdes cauruļvadu nogriežņi var iespiesties mašīntelpā, ja tie ir norobežoti drošā tērauda korpusā vai izolēti atbilstoši A-60 klases standartiem. Caurulēm ir biezas sienas, bet tās nekādā ziņā nav plānākas par 11 mm, un tās ir metinātas, izņemot atloka savienojumu ar aizborta ūdens ieplūdes vārstu.

155. Katram ugunsdzēsības hidrantam ierīko vārstu, lai jebkuru ugunsdzēsības šļūteni varētu noņemt, kad darbojas ugunsdzēsības sūkņi.

156. Ugunsdzēsības sūkņus nodrošina ar drošības vārstiem, ja sūkņi var radīt spiedienu, kas lielāks par ūdens padeves cauruļu, hidrantu un šļūteņu aprēķināto spiedienu. Šos vārstus izvieto un noregulē tā, ka visās ugunsdzēsības maģistrāļu sistēmas daļās ir novērsta spiediena pārslodze.

157. Uz tankkuģiem izolācijas vārstus ugunsdzēsības maģistrālē ierīko aizsargātā vietā pūpes priekšā un uz tvertņu klāja ar intervālu, kas nav lielāks par 40 m, lai ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā saglabātu ugunsdzēsības maģistrāļu sistēmas ugunsdrošumu.

158. Hidrantu skaits un atrašanās vieta ir tādi, ka ar vismaz divām ūdens strūklām, kuras neizplūst no viena hidranta un no kurām viena tiek iegūta no nepagarinātas šļūtenes, var aizsniegt jebkuru kuģa daļu, kas parasti ir pieejama pasažieriem vai apkalpei, kad kuģis pārvietojas, un jebkuras tukšas kravas telpas, ro-ro telpas vai transportlīdzekļu telpas jebkuru daļu (pēdējā minētajā gadījumā ar abām strūklām var aizsniegt jebkuru telpas daļu un katra strūkla tiek iegūta no nepagarinātas šļūtenes). Šādus hidrantus izvieto pie ieejām aizsargātajās telpās.

159. Papildus šā pielikuma 158. punktā minētajām prasībām pasažieru kuģi atbilst šādām prasībām:

159.1. dzīvojamās telpās, dienesta telpās un mašīntelpās hidrantu skaits un atrašanās vieta atbilst šā pielikuma 158. punktā minētajām prasībām, kad visas ūdensnecaurlaidīgās durvis un visas durvis galvenā vertikālā sadalījuma starpsienās ir aizvērtas;

159.2. ja ir nodrošināta pieeja A kategorijas mašīntelpai zemā līmenī no blakusesoša dzenvārpstas tuneļa, divus hidrantus ierīko ārpus šīs mašīntelpas, bet tuvu tās ieejai. Ja šāda pieeja ir iespējama no citām telpām, vienā no šīm telpām ierīko divus hidrantus, kas atrodas tuvu ieejai A kategorijas mašīntelpā. Šis noteikums nav jāievēro, ja tunelis vai blakusesošās telpas nav evakuācijas maršruta daļa.

160. Lai diviem sūkņiem no jebkuriem blakusesošiem hidrantiem vienlaikus padotu pa šā pielikuma 178., 179. un 180. punktā minētajiem stobriem ūdeni tādā daudzumā, kāds noteikts šā pielikuma 153. punktā, visos hidrantos tiek uzturēts šāds minimālais spiediens:

160.1. uz pasažieru kuģiem, ja to bruto tilpība ir 4000 vai lielāka, – 0,40 N/mm²;

160.2. uz pasažieru kuģiem, ja to bruto tilpība ir mazāka par 4000, – 0,30 N/mm²;

160.3. uz pārējiem kuģiem, ja to bruto tilpība ir 6000 vai lielāka, – 0,27 N/mm²;

160.4. uz pārējiem kuģiem, ja to bruto tilpība ir mazāka par 6000, – 0,25 N/mm².

161. Maksimālais spiediens nevienā hidrantā nav lielāks par spiedienu, ar ko var nodemonstrēt, ka ugunsdzēsības šļūtene ir efektīvi vadāma.

162. Uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 vai lielāka, ierīko vismaz vienu starptautiskā parauga savienojumu ūdens saņemšanai no krasta, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām. Ir pieejamas iekārtas, kas ļauj šādu savienojumu izmantot abās kuģa pusēs.

163. Par ugunsdzēsības sūkņiem var atzīt sanitāros, balasta, sateču vai vispārīgas nozīmes sūkņus, ja ar tiem parasti nesūknē naftu, bet ja tos dažkārt izmanto šķidrās degvielas sūknēšanai, ir ierīkotas piemērotas pārslēgšanas sistēmas.

164. Uz kuģiem ierīko neatkarīgi piedzenamus ugunsdzēsības sūkņus, kuru skaits ir šāds:

164.1. uz pasažieru kuģiem, ja to bruto tilpība ir 4000 vai lielāka, – trīs;

164.2. uz pasažieru kuģiem, ja to bruto tilpība ir mazāka par 4000, – divus;

164.3. uz pārējiem kuģiem, ja to bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, – divus;

164.4. uz pārējiem kuģiem, ja to bruto tilpība ir mazāka par 1000, bet lielāka par 500, – vismaz divus mehāniskās piedziņas sūkņus, no kuriem viens ir neatkarīgi piedzenams;

164.5. uz pārējiem kuģiem, ja to bruto tilpība ir mazāka par 500, – vienu.

165. Kingstonu, ugunsdzēsības sūkņu un to enerģijas avotu sistēma ir tāda, ka:

165.1. tad, ja uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, kādā nodalījumā sākas ugunsgrēks, visi ugunsdzēsības sūkņi nekļūst neizmantojami;

165.2. tad, ja uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 1000, un uz citiem kuģiem ugunsgrēkā, kas sākas kādā nodalījumā, visi sūkņi var kļūt nelietojami, ir pieejams alternatīvs līdzeklis, kas sastāv no avārijas ugunsdzēsības sūkņa, kurš atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, un tā enerģijas avota, un kingstona, kas atrodas ārpus telpas, kurā ir galvenie ugunsdzēsības sūkņi vai to enerģijas avoti. Kuģus, kuri kuģo tikai iekšējos ūdeņos, var neaprīkot ar avārijas ugunsdzēsības sūkni.

166. Telpa, kurā atrodas avārijas ugunsdzēsības sūknis, neatrodas blakus A kategorijas mašīntelpu vai to telpu robežām, kurās ir galvenie ugunsdzēsības sūkņi. Ja to nav iespējams nodrošināt, kopīgo starpsienu starp abām telpām izolē atbilstoši konstrukciju ugunsdrošības standartam, kas ir līdzvērtīgs vadības posteņu ugunsdrošības standartam.

167. Nav pieļaujama tieša piekļuve no mašīntelpas telpai, kurā ir rezerves ugunsdzēsības sūknis un tā enerģijas avots. Ja to nav iespējams nodrošināt, ir pieļaujams tāds izvietojums, ka piekļuve ir iespējama pa gaisa slūžām un mašīntelpas durvis atbilst A-60 klases standartam, un otras durvis ir vismaz izgatavotas no tērauda, un tās abas ir hermētiskas, aizveras automātiski, un tām nav aiztures ierīču, un izvietojums ir saskaņots ar administrāciju. Alternatīva piekļuve var būt iespējama pa ūdensnecaurlaidīgām durvīm, kuras var darbināt no telpas, kas ir tālu no mašīntelpas, un no telpas, kurā ir rezerves ugunsdzēsības sūknis un kura nekļūst nepieejama, ja šajās telpās sākas ugunsgrēks. Šādos gadījumos ierīko otru līdzekli, ar ko nodrošina piekļuvi telpai, kurā ir rezerves ugunsdzēsības sūknis un tā enerģijas avots.

168. Ventilācijas sistēmas telpā, kurā ir neatkarīgs enerģijas avots rezerves ugunsdzēsības sūknim, ir tādas, ka, ciktāl iespējams, tiek novērsta ugunsgrēka dūmu iekļūšana vai iesūkšana no mašīntelpas šajā telpā.

169. Papildus uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, kam kādā mašīntelpā ir ierīkoti citi sūkņi, piemēram, vispārīgas nozīmes, sateču un balasta sūkņi un citi, ierīko sistēmas, ar kurām nodrošina, ka vismaz viens no šiem sūkņiem var padot ūdeni ugunsdzēsības maģistrālei.

170. Ugunsdzēsības sūkņi ar šā pielikuma 160. punktā minēto spiedienu var padot tādu ūdens daudzumu, kas nav mazāks par divām trešdaļām no daudzuma, kurš jāapstrādā sateču sūkņiem, kad tos izmanto sateču sūknēšanai.

171. Katram no nepieciešamajiem ugunsdzēsības sūkņiem, kas nav avārijas sūkņi, ir jauda, kas nav mazāka par 80 % no kopējās nepieciešamās jaudas, kura dalīta ar nepieciešamo ugunsdzēsības sūkņu minimālo skaitu, bet tā nav mazāka par 25 m³/h, un katrs šāds sūknis var padot vismaz abas nepieciešamās ūdens strūklas. Šie ugunsdzēsības sūkņi var padot ūdeni ugunsdzēsības maģistrāļu sistēmai saskaņā ar paredzētajiem nosacījumiem. Ja ierīkoto sūkņu skaits ir lielāks par nepieciešamo sūkņu minimālo skaitu, šādu papildu sūkņu jauda ir vismaz 25 m³/h, un tie var padot vismaz abas ūdens strūklas.

172. Ugunsdzēsības šļūtenes izgatavo no atzīta dilumizturīga materiāla, un to garums ir pietiekams, lai ar ūdens strūklu varētu aizsniegt jebkuru no telpām, kurās šļūteņu izmantošana varētu būt nepieciešama. Katru šļūteni aprīko ar stobru un nepieciešamajiem savienojumiem. Šļūtenes (šajā nodaļā – ugunsdzēsības šļūtenes) kopā ar visiem nepieciešamajiem savienotājelementiem un rīkiem lietošanas gatavībā glabā pamanāmās vietās ūdens padeves hidrantu vai pieslēguma vietu tuvumā. Turklāt tādu pasažieru kuģu iekštelpās, kas ved vairāk par 36 pasažieriem, ugunsdzēsības šļūtenes ir pastāvīgi pieslēgtas hidrantiem. Ugunsdzēsības šļūteņu garums ir vismaz 10 m, bet ne vairāk kā:

172.1. mašīntelpās – 15 m;

172.2. citās telpās un uz vaļējiem klājiem – 20 m;

172.3. uz vaļējiem klājiem – 25 m, ja kuģa maksimālais platums ir lielāks par 30 m.

173. Šļūteņu savienojumi un stobri ir pilnīgi savstarpēji apmaināmi, ja vien uz kuģa katram hidrantam nav paredzēta viena šļūtene un stobrs.

174. Kuģus aprīko ar ugunsdzēsības šļūtenēm, kuru skaits un diametrs ir saskaņots ar administrāciju.

175. Uz pasažieru kuģiem ir vismaz viena ugunsdzēsības šļūtene katram šā pielikuma 158. un 159. punktā paredzētajam hidrantam, un šīs šļūtenes izmanto tikai ugunsgrēku dzēšanai vai ugunsdzēšamo aparātu pārbaudei ugunsdzēsības apmācībās un apskatēs.

176. Kuģus, izņemot pasažieru kuģus, ja kuģa bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, aprīko ar vienu ugunsdzēsības šļūteni un vienu rezerves šļūteni uz katriem 30 m kuģa garuma, bet šļūteņu skaits nav mazāks par piecām. Šajā skaitā nav iekļauta neviena šļūtene, kas nepieciešama kādā mašīntelpā vai katlu telpā. Nepieciešamo šļūteņu skaitu var palielināt, lai nodrošinātu to, ka šļūteņu ir pietiekami daudz un tās ir pastāvīgi pieejamas, ņemot vērā kuģa tipu un kuģošanas rajonu, kādā kuģis iesaistīts, un šļūteņu skaits ir saskaņots ar administrāciju. Kuģus, kas pārvadā bīstamas kravas, papildus aprīko ar trim šļūtenēm un stobriem.

177. Uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus, ja kuģa bruto tilpība ir mazāka par 1000, nodrošināmo ugunsdzēsības šļūteņu skaitu aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 176. punktā minētajiem noteikumiem. Tomēr šļūteņu skaits nekādā ziņā nav mazāks par trim. Kuģiem ar bruto tilpību, mazāku par 300, šļūteņu skaitu var samazināt, ja tas ir saskaņots ar administrāciju.

178. Stobru standartizmēri ir 12 mm, 16 mm un 19 mm vai, ciktāl iespējams, šiem izmēriem līdzīgi izmēri. Lielāka diametra stobrus var izmantot tikai tad, ja tas ir saskaņots ar administrāciju.

179. Dzīvojamās telpas un dienesta telpas nav jāaprīko ar stobriem, kuru izmērs ir lielāks par 12 mm.

180. Mašīntelpas un atklātas vietas aprīko ar stobriem, kuru izmērs ļauj ar mazāko sūkni iegūt iespējamo maksimālo divu strūklu izmeti ar tādu spiedienu, kāds minēts šā pielikuma 160. punktā, ar nosacījumu, ka nav jāizmanto stobrs, kura izmērs ir lielāks par 19 mm.

181. Stobri ir apstiprināta tipa divu funkciju (smidzināšanas funkcija/ strūklas funkcija) ugunsdzēsības stobri ar ūdens noslēgšanas vārstu.

8.2. Pārnēsājami ugunsdzēšamie aparāti

182. Pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

183. Dzīvojamās telpas, dienesta telpas un vadības posteņus aprīko ar attiecīga veida ugunsdzēšamajiem aparātiem tādā skaitā, kāds, ņemot vērā kuģa tipu, kuģošanas rajonu, tilpību un telpu izvietojumu, ir saskaņots ar administrāciju. Uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, ir vismaz pieci pārnēsājamie ugunsdzēšamie aparāti.

184. Vienu no pārnēsājamiem ugunsdzēšamajiem aparātiem, kas paredzēti izmantošanai kādā no telpām, novieto pie ieejas šajā telpā.

185. Oglekļa dioksīda ugunsdzēšamos aparātus neizvieto dzīvojamās telpās. Vadības posteņi un citas telpas, kurās ir elektroiekārtas vai elektroniskās iekārtas vai ierīces, kas nepieciešamas kuģa drošībai, aprīkojamas ar ugunsdzēšamajiem aparātiem, kuru dzēšanas līdzekļi nevada elektrību un nekaitē šīm iekārtām un ierīcēm.

186. Izmantošanai sagatavotus ugunsdzēšamos aparātus izvieto labi redzamās vietās, kam ugunsgrēka gadījumā jebkurā brīdī var ātri un viegli piekļūt, un tā, ka to funkcionālo izmantojamību nemazina laikapstākļi, vibrācija vai citi ārēji apstākļi. Pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus aprīko ar ierīcēm, kas norāda, vai tie ir izmantoti.

187. Rezerves pildījumu nodrošina 100 % no pirmajiem 10 ugunsdzēšamajiem aparātiem un 50 % no pārējiem ugunsdzēšamajiem aprātiem, kas ir atkārtoti uzpildāmi uz kuģa. Kopumā nav jābūt vairāk par 60 rezerves pildījumiem. Uz kuģa ir pieejama uzpildīšanas instrukcija. Kuģiem, kuri kuģo tikai iekšējos ūdeņos, rezerves pildījumi ugunsdzēšamajiem aparātiem nav nepieciešami.

188. Ugunsdzēšamajiem aparātiem, ko nevar atkārtoti uzpildīt uz kuģa, rezerves pildījumu vietā nodrošina papildu pārnēsājamos ugunsdzēšamos aparātus, kuru daudzums, veids, ietilpība un skaits atbilst šā pielikuma 187. punktam.

8.3. Stacionārās ugunsdzēšanas sistēmas

189. Stacionārā ugunsdzēšanas sistēma var būt jebkura no šādām sistēmām:

189.1. stacionāra gāzes ugunsdzēšanas sistēma, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem;

189.2. stacionāra augstas kārtnības putu ugunsdzēšanas sistēma, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem;

189.3. stacionāra ugunsdzēšanas sistēma ūdens izsmidzināšanai ar spiedienu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem.

190. Ja ierīko stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu, kas nav paredzēta šajā nodaļā, tā atbilst attiecīgajām šīs nodaļas noteikumu un Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumu prasībām.

191. Ugunsdzēšanas sistēmas, kurās izmanto halonus un perfluorogļūdeņražus, ir aizliegtas.

192. Tvaiku neizmanto kā ugunsdzēšanas līdzekli stacionārās ugunsdzēšanas sistēmās. Tvaiku var izmantot tikai ierobežotos laukumos papildus nepieciešamajai ugunsdzēšanas sistēmai atbilstoši Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām un saskaņojot ar administrāciju.

193. Ja izmanto stacionāru gāzes ugunsdzēšanas sistēmu, atveres, pa kurām gaiss var iekļūt aizsargātā telpā vai izkļūt no tās, ir aizveramas no aizsargātās telpas ārpuses.

194. Ja ugunsdzēsības līdzekli glabā ārpus aizsargātas telpas, to glabā telpā, kas atrodas aiz priekšējās triecienstarpsienas un ko neizmanto citam nolūkam. Ieteicams nodrošināt, lai jebkura ieeja šādā telpā būtu iespējama no vaļējā klāja un neatkarīga no aizsargātās telpas. Ja glabātava ir zem klāja, tā ir ierīkota ne vairāk kā vienu klāju zem vaļējā klāja un pa kāpnēm vai saliekamām kāpnēm ir tieši pieejama no vaļējā klāja. Telpas, kas ir zem klāja, vai telpas, kam nevar piekļūt no vaļējā klāja, aprīko ar mehānisku ventilācijas sistēmu, kas projektēta tā, ka tā savāc izplūdes gaisu no telpas dibena un ir pietiekama, lai apmainītu gaisu vismaz sešas reizes stundā. Piekļuves durvis ir atveramas uz āru, un starpsienas un klāji, tostarp durvis un citi tajos ierīkoti atveru aizvēršanas līdzekļi, kas ir robeža starp šādām telpām un norobežotām blakusesošām telpām, ir hermētiski. Piemērojot šā pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8. tabulu, šādas glabātavas uzskata par ugunsgrēka kontroles centriem.

195. Sūkņus, kas neapkalpo ugunsdzēsības maģistrāli un kas nepieciešami, lai padotu ūdeni šajā nodaļā paredzētajām ugunsdzēšanas sistēmām, to enerģijas avotus un vadības ierīces ierīko ārpus telpas vai telpām, ko aizsargā ar šādām sistēmām, un izvieto tā, ka ugunsgrēkā, kas sācies aizsargātajā telpā vai telpās, neviena šāda sistēma nekļūst neizmantojama.

8.4. Ugunsdzēšanas sistēmas un aprīkojums mašīntelpās

8.4.1. Mašīntelpas, kurās ir katli, ko darbina ar šķidro degvielu, vai šķidrās degvielas iekārtas

196. A kategorijas mašīntelpas, kurās ir katli, ko darbina ar šķidro degvielu, vai šķidrās degvielas iekārtas, aprīko ar kādu no šā pielikuma 189. punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēšanas sistēmām. Ja mašīntelpa un katlu telpa nav izvietotas pilnīgi atsevišķi vai ja šķidrā degviela no katlu telpas var iesūkties mašīntelpā, apvienotās mašīntelpas un katlu telpas katrā ziņā uzskata par vienu nodalījumu.

197. Katrā katlu telpā vai pie ieejas ārpus katlu telpas ir vismaz viens pārnēsājams putu ugunsdzēšamais ģenerators, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

198. Katras katlu telpas katrā kurtuves telpā un katrā telpā, kurā ir daļa šķidrās degvielas iekārtu, ir vismaz divi pārnēsājami putu ugunsdzēšamie aparāti vai tiem līdzvērtīgi aparāti. Katrā katlu telpā ir vismaz viens apstiprināta tipa putu ugunsdzēšamais aparāts, kura ietilpība ir vismaz 135 l, vai tam līdzvērtīgs aparāts. Šiem ugunsdzēšamajiem aparātiem ir šļūtenes uz spolēm, un ar tām var aizsniegt jebkuru katlu telpas daļu. Sadzīves katliem, kuru jauda ir mazāka par 175 kW, nav nepieciešams apstiprināts putu ugunsdzēšamais aparāts, kura ietilpība ir vismaz 135 l.

199. Katrā kurtuves telpā ir tvertne, kurā ir vismaz 0,1 m³ smilšu, zāģskaidu, kas piesūcinātas ar nātriju, vai cita apstiprināta sausa materiāla, kā arī piemērota liekšķere šā materiāla izkliedēšanai. Kā alternatīvu var izmantot apstiprinātu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu.

8.4.2. Mašīntelpas, kurās ir iekšdedzes mehānismi

200. A kategorijas mašīntelpas, kurās ir iekšdedzes mehānismi, aprīko ar vienu no šā pielikuma 189. punktā minētajām stacionārajām ugunsdzēšanas sistēmām.

201. Mašīntelpās, kurās ir iekšdedzes mehānismi, nodrošina vismaz vienu pārnēsājamu putu ugunsdzēšamo ģeneratoru, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem.

202. Katrā šādā telpā ir apstiprināti putu ugunsdzēšamie aparāti, no kuriem katra ietilpība ir vismaz 45 l, vai līdzvērtīgi aparāti, kuru skaits ir pietiekams, lai putas vai līdzvērtīgu masu varētu novadīt uz jebkuru degvielas un piespiedu eļļošanas sistēmas, mehānismu un citu ugunsbīstamu objektu daļu. Turklāt nodrošina pietiekamu skaitu pārnēsājamu putu ugunsdzēšamo aparātu vai līdzvērtīgu aparātu, kas izvietoti tā, ka ne no vienas telpas vietas līdz ugunsdzēšamajam aparātam nav jāiet tālāk par 10 m un ka katrā šādā telpā ir vismaz divi šādi ugunsdzēšamie aparāti. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

8.4.3. Mašīntelpas, kurās ir tvaika turbīnas vai norobežoti tvaika dzinēji

203. Telpās, kurās ir tvaika turbīnas vai norobežoti tvaika dzinēji, ko izmanto galvenajiem dzinējiem vai citiem nolūkiem un kuru kopējā jauda nav mazāka par 375 kW, ierīko vienu no šā pielikuma 189. punktā paredzētajām ugunsdzēšanas sistēmām, ja šādas telpas netiek periodiski uzraudzītas.

204. Nodrošina apstiprinātus putu ugunsdzēšamos aparātus, no kuriem katra ietilpība ir 45 l, vai līdzvērtīgus aparātus, kuru skaits ir pietiekams, lai putas vai līdzvērtīgu masu varētu novadīt uz jebkuru piespiedu eļļošanas sistēmas daļu, uz jebkuru to korpusu daļu, kuri norobežo piespiedu kārtā eļļojamās turbīnu daļas, dzinējus vai ar tiem saistītos mehānismus un citus ugunsbīstamus objektus. Tomēr šādi ugunsdzēšamie aparāti nav nepieciešami, ja aizsardzību, kas ir vismaz līdzvērtīga šajā apakšpunktā paredzētajai, šādās vietās nodrošina ar stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu, kas ierīkota atbilstoši šā pielikuma 189. punktam.

205. Nodrošina pietiekamu skaitu pārnēsājamu putu ugunsdzēšamo aparātu vai līdzvērtīgu aparātu, kas izvietoti tā, ka ne no vienas telpas vietas līdz ugunsdzēšamajam aparātam nav jāiet tālāk par 10 m un katrā šādā telpā ir vismaz divi šādi ugunsdzēšamie aparāti, izņemot to, ka šādi aparāti nav nepieciešami kā papildinājums aparātam, kas nodrošināts atbilstoši šā pielikuma 198. punktam.

8.4.4. Citas prasības mašīntelpām

206. Ja kādā mašīntelpā ir tāda ugunsbīstamība, attiecībā uz kuru nav paredzēti īpaši noteikumi par ugunsdzēsības ierīcēm, šajā telpā vai tai blakus izvieto pietiekamu skaitu apstiprinātu pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu vai citus ugunsdzēsības līdzekļus un izvietošana ir saskaņota ar administrāciju.

207. Uz pasažieru kuģiem, kas ved vairāk par 36 pasažieriem, katrā A kategorijas mašīntelpā ir vismaz divi atbilstoši ūdens miglas ģeneratori.

8.4.5. Stacionāras ugunsdzēšanas sistēmas vietējai izmantošanai mašīntelpās

208. Uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 vai lielāka, un uz citiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 2000 vai lielāka, A kategorijas mašīntelpas, kuru tilpums ir lielāks par 500 m³, papildus šā pielikuma 196. punktā paredzētajai stacionārajai ugunsdzēšanas sistēmai jāaizsargā ar apstiprināta tipa stacionāru ūdens vai līdzvērtīgu vietējas lietošanas ugunsdzēšanas sistēmu, pamatojoties uz Organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm. Mašīntelpās, kas netiek periodiski uzraudzītas, ugunsdzēšanas sistēma ir iedarbināma gan automātiski, gan manuāli. Pastāvīgi apkalpojamās mašīntelpās ugunsdzēšanas sistēmai jābūt iedarbināmai tikai manuāli.

209. Stacionārajām vietējas darbības ugunsdzēšanas sistēmām, neizslēdzot dzinējus, neevakuējot personālu un nehermetizējot telpas, jāaizsargā šādas zonas:

209.1. to iekšdedzes mehānismu ugunsbīstamās daļas, ko izmanto kuģa galvenajiem dzinējiem un elektroenerģijas ražošanai;

209.2. katlu priekšpuse;

209.3. sadedzināšanas iekārtu ugunsbīstamās daļas;

209.4. karstas šķidrās degvielas attīrītāji.

210. Iedarbinot jebkuru vietējas darbības sistēmu, aizsargātajā telpā un pastāvīgi apkalpojamos posteņos ieslēdzas vizuāls un skaidrs skaņas trauksmes signāls. Trauksmes signāls norāda, kura sistēma ir iedarbināta. Sistēmas trauksmes signalizācijas prasības, kas izklāstītas šajā punktā, papildina citas šīs nodaļas detektoru un ugunsdzēsības trauksmes signalizācijas prasības, nevis aizstāj tās.

8.5. Ugunsdzēsības ierīces vadības posteņos, dzīvojamās telpās un dienesta telpās

211. Uz pasažieru kuģiem, kas ved vairāk par 36 pasažieriem, visus vadības posteņus, dzīvojamās telpas un dienesta telpas, tostarp gaiteņus un kāpņu telpas, aprīko ar apstiprināta tipa automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām. Vadības posteņus, kuros ūdens var sabojāt būtiskas iekārtas, var alternatīvi aprīkot ar cita veida apstiprinātu stacionāru ugunsdzēšanas sistēmu. Telpās, kurās nav ugunsriska vai kurās tas ir mazs, piemēram, brīvajās telpās, sabiedriskajās tualetēs, oglekļa dioksīda telpās un līdzīgās telpās, nav jāierīko automātiska smidzināšanas sistēma. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja pasažieru kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

212. Ja uz pasažieru kuģiem, kas neved vairāk par 36 pasažieriem, stacionāra dūmu detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēma, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, ir tikai gaiteņos, kāpņu telpās un evakuācijas maršrutos dzīvojamās telpās, ierīko automātisku smidzināšanas sistēmu. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja pasažieru kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

213. Uz kuģiem, uz kuriem izmanto šā pielikuma 79. punktā minēto IIC metodi, vadības posteņos, dzīvojamās telpās un dienesta telpās ierīko automātisku smidzināšanas, uguns detektoru un ugunsgrēka signalizācijas sistēmu. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem, kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

214. Krāsu glabātuves aizsargā ar stacionāru ugunsdzēsības sistēmu, kas darbināma no šīs telpas ārpuses:

214.1. oglekļa dioksīda sistēmu, kas projektēta tā, ka ir nodrošināts minimālais brīvās gāzes tilpums, kas vienāds ar 40 % no aizsargātās telpas bruto tilpuma;

214.2. sausā pulvera sistēmu, kas paredzēta vismaz 0,5 kg pulvera/m³;

214.3. ūdens smidzināšanas vai sprinkleru sistēmu, kas paredzēta 5 litriem/m² min. Ūdens smidzināšanas sistēmas var pieslēgt kuģa ugunsdzēsības maģistrālei;

214.4. sistēmu, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību un ir saskaņota ar administrāciju.

215. Uzliesmojošu šķidrumu glabāšanas telpas aizsargā ar piemērotu ugunsdzēsības ierīci, un tā ir saskaņota ar administrāciju.

216. Krāsu un uzliesmojošu šķidrumu glabāšanas telpās, kuru laukums uz klāja ir mazāks par 4 m² un no kuriem nevar piekļūt dzīvojamām telpām, stacionāras sistēmas vietā var izmantot pārnēsājamu oglekļa dioksīda ugunsdzēšamo aparātu, kura lielums nodrošina tādu minimālo brīvās gāzes tilpumu, kas vienāds ar 40 % no telpas bruto tilpuma. Izplūdes pieslēgvietu ierīko skapīšu telpā, lai ugunsdzēšamo aparātu varētu iztukšot, neieejot aizsargātajā telpā. Nepieciešamo pārnēsājamo ugunsdzēšamo aparātu novieto blakus pieslēgvietai. Kā alternatīvu var ierīkot pieslēgvietu vai šļūtenes pieslēgumu, lai atvieglotu ūdens ņemšanu no ugunsdzēsības maģistrāles.

217. Dziļās taukvāres iekārtas aprīko ar šādām ierīcēm:

217.1. automātiska vai manuāli darbināma ugunsdzēšanas sistēma, kas testēta atbilstoši organizācijai pieņemamam starptautiskam standartam;

217.2. darba un rezerves termostats ar trauksmes signalizāciju, kas brīdina operatoru, ja viens no termostatiem ir bojāts;

217.3. ierīces elektroenerģijas padeves automātiskai atslēgšanai, iedarbojoties ugunsdzēšanas sistēmai;

217.4. trauksmes signalizācija, kas norāda uz ugunsdzēšanas sistēmas darbību kambīzē, kurā ir dziļās taukvāres iekārtas;

217.5. vadības ierīces ugunsdzēšanas sistēmas manuālai darbināšanai, kas ir skaidri marķētas, lai apkalpe tās varētu tūlīt izmantot.

8.6. Ugunsdzēsības ierīces kravas telpās

218. Izņemot šā pielikuma 222. punktā minēto gadījumu, kravas telpas uz pasažieru kuģiem, kuru bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, aizsargā ar stacionāru oglekļa dioksīda vai inertas gāzes ugunsdzēšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, vai ar stacionāru augstas kārtnības putu ugunsdzēšanas sistēmu, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību.

219. Uz pasažieru kuģiem, kas nodarbināti tik īsos reisos, ka nebūtu pamatoti piemērot šā pielikuma 218. punktā minētās prasības, kā arī uz kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 1000, ierīces kravas telpās ierīko pēc administrācijas ieskatiem, ar nosacījumu, ka kuģis ir aprīkots ar tērauda lūku vākiem un efektīviem līdzekļiem visu ventilatoru un citu tādu atveru aizvēršanai, kas saistītas ar kravas telpām.

220. Kravas telpas, izņemot ro-ro telpas un transportlīdzekļu telpas, uz kravas kuģiem, kuru bruto tilpība ir 2000 vai lielāka, aizsargā ar stacionāru oglekļa dioksīda vai inertas gāzes ugunsdzēšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, vai ar ugunsdzēšanas sistēmu, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību.

221. Administrācija var atbrīvot no šā pielikuma 220. un 222. punktā minētajām prasībām jebkura tāda kravas kuģa kravas telpas, kas uzbūvētas un paredzētas tikai rūdas, ogļu, graudu, neizžāvētu kokmateriālu, nedegošu kravu vai tādu kravu pārvadāšanai, kuras administrācija uzskata par maza ugunsriska kravām. Šādus atbrīvojumus var piešķirt tikai tad, ja kuģis ir aprīkots ar tērauda lūku vākiem un efektīviem līdzekļiem ventilatoru un citu tādu atveru aizvēršanai, kas saistītas ar kravas telpām. Ja šādus atbrīvojumus piešķir, administrācija izdod atbrīvojuma apliecību neatkarīgi no attiecīgā kuģa būvniecības dienas un nodrošina to, ka atbrīvojuma apliecībai pievieno to kravu sarakstu, kuras kuģim atļauts vest.

222. Uz kuģa, kas nodarbināts bīstamo kravu pārvadājumos, visās kravas telpās ierīko stacionāru oglekļa dioksīda vai inertas gāzes ugunsdzēšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, vai ugunsdzēšanas sistēmu, kura nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību pārvadājamām kravām un ir saskaņota ar administrāciju.

223. Transportlīdzekļu telpas, īpašo kategoriju telpas un ro-ro kravas telpas papildus šo noteikumu prasībām atbilst SOLAS konvencijas II-2. nodaļas 20. noteikuma prasībām.

8.7. Kravas tvertņu aizsardzība

224. Tankkuģus, kuru pilnā kravnesība ir 20 000 tonnas vai lielāka, aprīko ar stacionāru klāja putu ugunsdzēšanas sistēmu saskaņā ar Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām, izņemot to, ka pēc kuģa izkārtojuma un aprīkojuma izvērtēšanas administrācija minētās sistēmas vietā var atzīt citas stacionāras iekārtas, ja tās nodrošina aizsardzību, kas līdzvērtīga minētajai aizsardzībai.

225. Tankkuģus, kuru pilnā kravnesība ir mazāka par 20 000 tonnām, aprīko ar klāja putu ugunsdzēšanas sistēmu, kas atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

8.8. Kravas sūkņu telpu aizsardzība

226. Katru kravas sūkņu telpu aprīko ar vienu no šajā apakšnodaļā minētajām stacionārajām ugunsdzēšanas sistēmām, ko darbina no viegli pieejamas vietas ārpus sūkņu telpas. Kravas sūkņu telpas aprīko ar sistēmu, kas piemērota A kategorijas mašīntelpām.

227. Oglekļa dioksīda sistēma atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem un šādiem noteikumiem:

227.1. skaņas trauksmes signalizācijas, kas brīdina par ugunsdzēsības līdzekļa iedarbināšanu, ir droši ekspluatējamas uzliesmojošā kravas tvaiku un gaisa maisījumā;

227.2. pie vadības ierīcēm ir izvietots paziņojums, ka elektrostatiskās aizdegšanās bīstamības dēļ sistēma izmantojama tikai ugunsgrēka dzēšanai, nevis invertēšanai.

228. Augstas kārtnības putu ugunsdzēšanas sistēma atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem, ja putu koncentrāta padeve ir piemērota vedamās kravas ugunsgrēku dzēšanai.

229. Stacionāra ugunsdzēšanas sistēma ūdens izsmidzināšanai ar spiedienu atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem.

230. Ja ugunsdzēsības līdzekli, ko izmanto kravas sūkņu telpās ekspluatētā sistēmā, izmanto arī citās telpās ekspluatētās sistēmās, līdzekļa daudzumam vai tā padeves ātrumam nav jābūt lielākam par maksimumu, kas nepieciešams lielākajam nodalījumam.

9. Ugunsdzēsēju ekipējums

231. Ugunsdzēsēju ekipējums atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

232. Uz kuģa, kura bruto tilpība ir 500 un lielāka, ir vismaz divi ugunsdzēsēju ekipējuma komplekti.

233. Pasažieru kuģiem uz katriem 80 m vai to daļu visu pasažieru telpu un dienesta telpu kopgarumā uz klāja, uz kura ir šādas telpas, vai, ja ir vairāk par vienu šādu klāju, uz tā klāja, uz kura ir lielākais šādu telpu kopgarums, ir divi ugunsdzēsēju ekipējuma komplekti un divi papildu individuālā ekipējuma komplekti, no kuriem katrā ir sastāvdaļas, kas noteiktas Ugunsdrošības sistēmu kodeksā. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk par 36 pasažieriem, katram galvenajam vertikālajam sadalījumam ir nodrošināti divi papildu ugunsdzēsēju ekipējuma komplekti, un uz katru elpošanas aparātu nodrošina vienu ūdens miglas aplikatoru, ko glabā blakus šādam aparātam.

234. Uz tankkuģiem ir šā pielikuma 232. punktā minētais ugunsdzēsēju ekipējuma komplektu skaits un divi ugunsdzēsēju ekipējuma papildu komplekti.

235. Administrācija, ņemot vērā kuģa tipu, izmēru un kuģošanas rajonu, var pieprasīt individuālā ekipējuma papildu komplektus.

236. Katram elpošanas aparātam ir divi rezerves pildījumi. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā ne vairāk par 36 pasažieriem, un citiem kuģiem, kas aprīkoti ar atbilstoši izvietotiem līdzekļiem, ar kuriem atkārtoti pilnīgi uzpilda gaisa balonus, kuros nav piesārņojuma, katram nepieciešamajam aparātam jābūt tikai vienai rezerves uzpildei. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk par 36 pasažieriem, katram elpošanas aparātam ir vismaz divi rezerves pildījumi.

237. Izmantošanai sagatavotus ugunsdzēsēju ekipējuma vai individuālā ekipējuma komplektus glabā viegli pieejamā vietā, kas ir pastāvīgi un skaidri marķēta, un, ja uz kuģa ir vairāk par vienu ugunsdzēsēju ekipējuma komplektu vai individuālā ekipējuma komplektu, tos glabā pēc iespējas tālāk citu no cita.

238. Uz pasažieru kuģiem katrā ugunsdzēsēju ekipējuma glabāšanas vietā ir pieejami vismaz divi ugunsdzēsēju ekipējuma komplekti un papildus viens individuālā ekipējuma komplekts. Vismaz divus ugunsdzēsēju ekipējuma komplektus glabā katrā galvenajā vertikālajā sadalījumā.

239. Atkāpes no šīs nodaļas prasībām ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem vai kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un atkāpēm ir administrācijas saskaņojums.

10. Konstrukciju ugunsdrošums

10.1. Konstrukciju ugunsdrošums visiem kuģiem

240. Šīs nodaļas mērķis ir uzturēt kuģa konstrukcijas ugunsdrošumu, lai novērstu kuģa konstrukciju daļēju vai pilnīgu sabrukumu, karstumā samazinoties to stiprībai. Tālab kuģa konstrukciju būvē no materiāliem, kuru ugunsdrošumu nemazina uguns.

241. Korpusu, virsbūves, konstrukciju starpsienas, klājus un virsbūves izgatavo no tērauda vai cita līdzvērtīga materiāla.

242. Ja kuģis vai tā konstrukcijas daļa ir izgatavota no alumīnija sakausējuma, piemēro šādas prasības:

242.1. alumīnija sakausējuma sastāvdaļas A vai B klases pārsegumos, izņemot konstrukciju, ko administrācija neuzskata par noslogotu, ir tādas, ka temperatūra konstrukcijas iekšpusē uguns iedarbības laikā standarta ugunsdrošības testā nekad nepaaugstinās vairāk par 200 ° C virs apkārtējās temperatūras;

242.2. īpašu uzmanību pievērš kolonnu, balstu un citu tādu konstrukcijas elementu alumīnija sakausējumu sastāvdaļu izolācijai, kam jābalsta glābšanas laivu un glābšanas plostu izvietošanas, nolaišanas un iekāpšanas laukumi, kā arī A un B klases pārsegumi, lai nodrošinātu to, ka:

242.2.1. tādiem elementiem, kas balsta glābšanas laivu un glābšanas plostu laukumus un A klases pārsegumus, šā pielikuma 242.1. apakšpunktā norādītais temperatūras paaugstinājuma ierobežojums ir piemērojams vienas stundas beigās;

242.2.2. tādiem elementiem, kam jābalsta B klases pārsegumi, šā pielikuma 242.1. apakšpunktā norādītais temperatūras paaugstinājuma ierobežojums ir piemērojams pusstundas beigās.

243. A kategorijas mašīntelpu augšējos pārsegumus un korpusus izgatavo no tērauda un, ja nepieciešams, izolē saskaņā ar šā pielikuma 5. un 7. tabulu. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem vai kuri ir paredzēti kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos, ir pieļaujamas atkāpes no šīs prasības, ja tās ir saskaņotas ar administrāciju.

244. Parasto gaiteņu grīdas apšuvumus A kategorijas mašīntelpās izgatavo no tērauda. Atkāpes no šīs prasības ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem vai kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.

245. Materiālus, kas karstumā ātri kļūst nelietojami, neizmanto, izgatavojot aizborta notekas, sanitārās izplūdes caurules un citas izplūdes caurules, kas ir tuvu ūdenslīnijai un kas gadījumā, ja uguns deformē materiālu, rada applūdināšanas draudus.

10.2. Kravas tvertņu konstrukcijas aizsardzība pret spiedienu vai vakuumu uz tankkuģiem

246. Ventilācijas sistēmas projektē un ekspluatē tā, lai nepieļautu to, ka spiediens vai vakuums kravas tvertnēs ir lielāks par aprēķinātajām vērtībām, un tās nodrošina:

246.1. visos gadījumos – to tvaiku, gaisa un inertās gāzes maisījumu nelielo tilpumu plūsmu, kurus rada temperatūras svārstības kravas tvertnē un pa spiediena/vakuuma vārstiem;

246.2. lielu tvaiku, gaisa vai inertās gāzes maisījumu tilpumu plūsmu kravas iekraušanas un balastēšanas vai iztukšošanas laikā.

247. Atveres spiediena samazināšanai, kas paredzētas šā pielikuma 246. punktā:

247.1. ierīko pēc iespējas augstāk virs kravas tvertņu klāja, lai uzliesmojošie tvaiki maksimāli izkliedētos, bet nekādā ziņā zemāk par 2 m virs kravas tvertņu klāja;

247.2. ierīko pēc iespējas tālāk, bet ne mazāk kā 5 m attālumā no tuvākajām gaisa ieplūdes atverēm un atverēm uz norobežotām telpām, kurās ir aizdegšanās avots, un no klāja mehānismiem un aprīkojuma, kas var radīt aizdegšanās bīstamību. Enkurspilves un enkurķēdes kastes atveres rada aizdegšanās bīstamību.

248. Veic pasākumus, lai nepieļautu šķidruma līmeņa paaugstināšanos ventilācijas sistēmā līdz augstumam, kas pārsniedz kravas tvertņu projektēto līmeni. To nodrošina ar trauksmes signalizācijām, kas brīdina par augstu līmeni, vai pārplūdes vadības sistēmām, vai ar līdzvērtīgiem līdzekļiem, izmantojot arī neatkarīgus mērinstrumentus un kravas tvertņu uzpildes procedūras. Piemērojot šo noteikumu, noplūdes vārstus neuzskata par līdzvērtīgiem pārplūdes sistēmai.

249. Ierīko sekundāru līdzekli, ar ko samazina tvaika, gaisa vai inertās gāzes maisījumu pilno plūsmu, lai novērstu pārspiedienu vai retinājumu, ja ir bojātas šā pielikuma 246.2. apakšpunktā paredzētās ierīces. Katrā tvertnē, ko aizsargā ar šā pielikuma 246.2. apakšpunktā paredzēto ierīci, kā alternatīvu var ierīkot spiediena sensorus ar uzraudzības sistēmu kuģa kravas vadības telpā vai vietā, no kuras parasti veic darbības ar kravu. Šādu uzraudzības iekārtu aprīko arī ar trauksmes signalizāciju, kas iedarbojas, ja tiek konstatēts pārspiediens vai retinājums kādā tvertnē.

250. Spiediena/vakuuma vārstus, kas paredzēti šā pielikuma 246.1. apakšpunktā, var aprīkot ar pārplūdes sistēmu, ja tie ir ventilācijas maģistrālē vai topmasta stāvvadā. Ja ierīko šādu sistēmu, ierīko piemērotus indikatorus, kas norāda, vai pārplūdes vārsts ir atvērts vai aizvērts.

251. Ierīko vienu vai vairākas spiediena/vakuuma samazināšanas ierīces, lai novērstu to, ka uz kravas tvertnēm iedarbojas:

251.1. pozitīvs spiediens, kas lielāks par kravas tvertnes pārbaudes spiedienu, ja kravu vajadzētu iekraut atbilstoši aprēķinātajai maksimālajai ietilpībai un visas citas izplūdes atveres būtu aizvērtas;

251.2. negatīvs spiediens, kas lielāks par 700 mm ūdens spiediena, ja kravu vajadzētu iztukšot ar maksimālo aprēķināto kravas sūkņu jaudu un inertās gāzes ventilatori nedarbotos.

252. Šā pielikuma 251. punktā minētās ierīces parasti ierīko uz inertās gāzes maģistrāles vai tvertņu ventilācijas sistēmā.

253. Ventilācijas izplūdes caurules kravas iekraušanai, izkraušanai un balastēšanai, kas paredzētas šā pielikuma 246.2. apakšpunktā, projektē, pamatojoties uz aprēķināto maksimālo uzpildes ātrumu, kas reizināts ar koeficientu, kurš nav mazāks par 1,25, lai ņemtu vērā gāzu rašanos un jebkurā kravas tvertnē novērstu spiediena paaugstināšanos virs aprēķinātā spiediena. Kapteini informē par katras kravas tvertnes un, ja ir apvienotās ventilācijas sistēmas, par katras kravas tvertņu grupas maksimāli pieļaujamo uzpildes ātrumu.

C daļa. Evakuācija

11. Apkalpes un pasažieru informēšana

254. Šīs nodaļas mērķis ir informēt apkalpi un pasažierus par ugunsgrēku, lai veiktu drošu evakuāciju, tādēļ ierīko vispārēju avārijas trauksmes signalizācijas sistēmu un skaļruņu sakaru sistēmu.

255. Lai informētu apkalpi un pasažierus par ugunsgrēku, izmanto šo noteikumu 11.1. nodaļā paredzēto vispārējo avārijas trauksmes signalizācijas sistēmu.

256. Pasažieru kuģiem skaļruņu sakaru sistēma vai cits efektīvs sakaru līdzeklis ir uzstādīts visās dzīvojamās telpās un dienesta telpās, kā arī vadības posteņos un uz vaļējiem klājiem. Pasažieru kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem vai kuri ir paredzēti kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos, ir pieļaujamas atkāpes no šīs prasības, ja tās ir saskaņotas ar administrāciju.

12. Evakuācijas līdzekļi

257. Šīs nodaļas mērķis ir nodrošināt evakuācijas līdzekļus, lai uz kuģa esošās personas varētu droši un ātri nokļūt uz klāja, kas paredzēts iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos. Tādēļ ievēro šādas funkcionālās prasības:

257.1. ierīko drošus evakuācijas maršrutus;

257.2. evakuācijas maršrutus uztur drošus, bez šķēršļiem;

257.3. nodrošina glābšanas palīgierīces, kas nepieciešamas, lai avārijas apstākļos nodrošinātu piekļuvi, skaidru marķējumu un atbilstošu projektu.

258. Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem vai kuri ir paredzēti kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos, var pieļaut atkāpes no šīs nodaļas prasībām, ņemot vērā apkalpes un pasažieru skaitu, kuģa tipu un izmēru, kā arī kuģa telpu konfigurāciju un atkāpes saskaņojot ar administrāciju.

259. Ja vien šajā nodaļā nav skaidri noteikts citādi, nodrošina vismaz divus evakuācijas līdzekļus izkļūšanai no visām telpām vai telpu grupām un tos izvieto pēc iespējas tālāk citu no cita.

260. Liftus neuzskata par vienu no evakuācijas līdzekļiem, kas paredzēti šajā noteikumā.

12.1. Līdzekļi evakuācijai no vadības posteņiem, dzīvojamām telpām un dienesta telpām

261. Kāpņu telpas un trapus sagatavo tā, lai evakuācijas laikā pa tiem nokļūtu uz klāja iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos no pasažieru un apkalpes dzīvojamām telpām un no telpām, kurās parasti ir nodarbināta apkalpe un kuras nav mašīntelpas.

262. Ja vien šajā noteikumā nav noteikts citādi, nedrīkst būt gaiteņu, vestibilu vai gaiteņu daļu, no kurām ir tikai viens evakuācijas maršruts. Gaiteņi, kas beidzas ar strupceļu un ko izmanto dienesta telpās, kuras nepieciešamas kuģa praktiskajai ekspluatācijai, piemēram, šķidrās degvielas uzpildes stacijas un šķērsi piegādes gaiteņi, ir atļauti ar nosacījumu, ka šādi gaiteņi, kas beidzas ar strupceļu, ir nošķirti no apkalpes dzīvojamām telpām un nav pieejami no pasažieru dzīvojamo telpu puses. Arī gaiteņa daļu, kuras dziļums nav lielāks par tās platumu, uzskata par nišu vai vietēju pagarinājumu, un tā ir atļauta.

263. Visām kāpņu telpām dzīvojamās telpās, dienesta telpās un vadības posteņos ir tērauda karkasu konstrukcija vai cita materiāla karkasu konstrukcija, ja tas ir saskaņots ar administrāciju.

264. Durvis evakuācijas maršrutos parasti ir veramas uz āru, izņemot to, ka:

264.1. atsevišķas kajīšu durvis var būt veramas uz kajīšu iekšpusi, lai atvērtas durvis netraumētu personas, kas ir gaitenī;

264.2. durvis vertikālās avārijas glābšanas šahtās var būt veramas uz šahtas ārpusi, lai šahtu varētu izmantot glābšanai un piekļuvei.

12.2. Evakuācijas līdzekļi uz pasažieru kuģiem

265. Nodrošina divus evakuācijas līdzekļus, no kuriem vismaz viens ir neatkarīgs no ūdensnecaurlaidīgām durvīm, izkļūšanai no katra ūdensnecaurlaidīgā nodalījuma vai līdzīgas ierobežotas telpas vai telpu grupas, kuras atrodas zem galvenā klāja. Izņēmuma kārtā var ierīkot vienu evakuācijas līdzekli apkalpes telpām, kurās ieiet tikai dažreiz, ja nepieciešamais evakuācijas maršruts ir neatkarīgs no ūdensnecaurlaidīgām durvīm un ir saskaņots ar administrāciju.

266. Ja administrācija ir atļāvusi tikai vienu evakuācijas līdzekli saskaņā ar šā pielikuma 265. punktu, kāpņu telpās, kam abās pusēs ir margas, brīvais platums ir vismaz 800 mm.

267. Virs galvenā klāja ir vismaz divi līdzekļi evakuācijai no katra galvenā vertikālā sadalījuma vai līdzīgi ierobežotas telpas vai telpu grupas, un vismaz viens no tiem ļauj piekļūt kāpņu telpai, kas ir vertikāla izeja.

268. Kāpņu telpas dzīvojamās telpās un dienesta telpās ir tieši pieejamas no gaiteņiem, un to platība ir pietiekama, lai nerastos sastrēgumi, ņemot vērā to personu skaitu, kuras avārijas apstākļos tos varētu izmantot. Šādu kāpņu telpu perimetra iekšpusē drīkst būt tikai sabiedriskās tualetes, no nedegoša materiāla izgatavoti slēdzami skapīši ugunsdrošības aprīkojuma glabāšanai un vaļējas informācijas letes. Tikai sabiedriskajām telpām, gaiteņiem, liftiem, sabiedriskajām tualetēm, īpašas kategorijas telpām un vaļējām ro-ro telpām, kam var piekļūt pasažieri, kuri atrodas uz kuģa, drīkst būt citas evakuācijas kāpņu telpas un ārēji laukumi, lai varētu tieši piekļūt šiem kāpņu telpu norobežojumiem. No nelieliem gaiteņiem vai vestibiliem, ar ko norobežotu kāpņu telpu nošķir no kambīzēm vai galvenajām veļas mazgātavām, var būt tieša piekļuve kāpņu telpai, ja to klāja laukums ir vismaz 4,5 m², platums ir vismaz 900 mm un ja tajos ir ugunsdzēsības šļūtene.

269. Vismaz viens no šā pielikuma 265. un 267. punktā paredzētajiem evakuācijas līdzekļiem ir viegli pieejama norobežota kāpņu telpa, kas nodrošina nepārtrauktu patvērumu no uguns no ugunsgrēka izcelsmes līmeņa līdz attiecīgajam klājam, kas paredzēts iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos, vai līdz augstākajam atklātajam klājam, ja iekāpšanas klājs nav izbūvēts līdz attiecīgajam galvenajam vertikālajam sadalījumam. Pēdējā minētajā gadījumā nodrošina tiešu piekļuvi iekāpšanas klājam pa atklātām ārējām kāpņu telpām un gaiteņiem, kas ir aprīkoti ar avārijas apgaismojumu un neslīdošām klāju virsmām. Tām ārējo kāpņu telpām un gaiteņiem, kas ir daļa no evakuācijas maršruta, kur konstrukciju bojājums ugunsgrēka gadījumā traucētu evakuāciju līdz iekāpšanas klājam, nodrošina tādu ugunsdrošumu un izolācijas vērtības, kādas ir norādītas attiecīgi šā pielikuma 1., 2., 3. un 4. tabulā.

270. Glābšanas eju platums, skaits un nepārtrauktība atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

271. Papildus avārijas apgaismojumam evakuācijas līdzekļus, tostarp kāpņu telpas un izejas, marķē ar apgaismojumu vai fotoluminiscējošu spuldžu rindu indikatoriem, ko izvieto ne augstāk kā 300 mm virs klāja visās evakuācijas maršrutu pagriezienu un krustošanās vietās. Marķējumiem jābūt tādiem, ka pasažieri var identificēt evakuācijas maršrutus un ātri noteikt glābšanas izejas. Ja izmanto elektrisko apgaismojumu, to nodrošina avārijas elektroenerģijas avots, ko ierīko tā, ka vienas spuldzes vai spuldžu rindas bojājuma dēļ marķējumi nekļūst neredzami. Turklāt evakuācijas maršrutu zīmes un ugunsdzēsības aprīkojuma marķējumi ir izgatavoti no fotoluminiscējoša materiāla vai apgaismoti. Administrācija nodrošina, ka šāds apgaismojums vai fotoluminiscējošais aprīkojums tiek novērtēts, testēts un lietots saskaņā ar Ugunsdrošības sistēmu kodeksu.

272. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk par 36 pasažieriem, šā pielikuma 271. punktā minētās prasības piemēro arī apkalpes dzīvojamām telpām.

273. Lai no iekšpuses atslēgtu kajīšu un atsevišķo kajīšu durvis, nav nepieciešamas atslēgas. Arī apzīmētā evakuācijas maršrutā, virzoties uz āru, nevienu durvju atslēgšanai nav nepieciešamas atslēgas.

274. Durvis evakuācijai no sabiedriskajām telpām, kas parasti ir aizslēgtas ar bloķēšanas mehānismu, aprīko ar ātras atslēgšanas līdzekli. Šāds līdzeklis ir durvju slēgmehānisms ar iebūvētu ierīci, kas atbloķē bloķēšanas mehānismu, ja evakuācijas plūsmas virzienā iedarbojas spēks. Ātras atslēgšanas mehānismus projektē un ierīko pēc administrācijas ieskatiem, un tie jo īpaši:

274.1. ir stieņi vai paneļi, kuru iedarbināšanas daļa sniedzas vismaz pāri pusei no durvju vērtnes platuma vismaz 760 mm, bet ne vairāk kā 1120 mm virs klāja;

274.2. atlaiž slēgmehānismu, ja iedarbojas spēks, kas nav lielāks par 67 N;

274.3. nav aprīkoti ne ar vienu no bloķēšanas ierīcēm, fiksācijas skrūvēm vai citām ierīcēm, kas neļauj atlaist slēgmehānismu, ja uz atlaišanas ierīci iedarbojas spēks.

275. Līdzekļi evakuācijai no katras mašīntelpas uz pasažieru kuģiem atbilst šādiem noteikumiem:

275.1. ja telpa ir zem starpsienu klāja, abi evakuācijas līdzekļi ir šādi:

275.1.1. divas tērauda kāpnes, kuras atrodas pēc iespējas tālāk vienas no otrām un pa kurām var nokļūt līdz durvīm tās telpas augšdaļā, no kurām ir nodrošināta piekļuve attiecīgajiem klājiem, kas paredzēti iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos. Vienas no šīm kāpnēm izvieto aizsargātā norobežojumā, kas attiecīgi atbilst kategorijai (2), kā norādīts šā pielikuma 1. un 2. tabulā, vai kategorijai (4), kā norādīts šā pielikuma 3. un 4. tabulā, no tās telpas apakšdaļas, kurai tās paredzētas, līdz drošai vietai ārpus šīs telpas. Norobežojumā ierīko ugunsdrošas durvis, kas aizveras automātiski un kam ir tāds pats ugunsdrošuma standarts. Kāpnes nostiprina tā, ka karstums netiek novirzīts uz norobežojumu pa neizolētām stiprinājumu vietām. Aizsargātā norobežojuma minimālie iekšējie izmēri ir vismaz 800 mm x 800 mm, un tam ir avārijas apgaismojuma ierīces;

275.1.2. vienas tērauda kāpnes, pa ko var nokļūt līdz tās telpas augšdaļas durvīm, no kuras var piekļūt iekāpšanas klājam, un papildus telpas apakšdaļā un vietā, kas ir pietiekami tālu no minētajām kāpnēm, – tērauda durvis, ko var atvērt no abām pusēm un kas ļauj piekļūt drošam evakuācijas maršrutam no telpas apakšdaļas uz iekāpšanas klāju;

275.2. ja telpa ir virs starpsienu klāja, abi evakuācijas līdzekļi viens no otra atrodas pēc iespējas tālāk, un durvis, pa kurām var izkļūt no šādiem evakuācijas līdzekļiem, ierīko vietā, no kuras var piekļūt attiecīgajiem klājiem, kas paredzēti iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos. Ja šādu evakuācijas līdzekļu izmantošanai ir nepieciešamas kāpnes, tās ir izgatavotas no tērauda;

275.3. uz kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka par 1000, var ierīkot vienu no evakuācijas līdzekļiem, pienācīgi ņemot vērā telpas augšdaļas platumu un izvietojumu un saskaņojot to ar administrāciju. Uz kuģa, kura bruto tilpība ir 1000 vai lielāka, var ierīkot vienu līdzekli evakuācijai no jebkuras šādas telpas, tostarp no palīgmehānismu telpas, kas parasti netiek uzraudzīta, ja vai nu durvis, vai arī tērauda kāpnes ir drošs maršruts evakuācijai uz iekāpšanas klāju, pienācīgi ņemot vērā telpas veidu un atrašanās vietu un to, vai šajā telpā parasti ir nodarbinātas personas, un evakuācijas līdzeklis ir saskaņots ar administrāciju. Stūres mehānisma telpā otru evakuācijas līdzekli ierīko, ja šajā telpā ir rezerves stūrēšanas iekārtas vieta, ja vien nav tiešas piekļuves vaļējam klājam.

276. Evakuācijai no mehānismu vadības telpas, kas atrodas mašīntelpā, ierīko divus evakuācijas līdzekļus, un no šiem abiem evakuācijas līdzekļiem vismaz viens nodrošina nepārtrauktu patvērumu no uguns, lai nokļūtu līdz drošai vietai ārpus mašīntelpas.

12.3. Evakuācijas līdzekļi uz kuģiem, izņemot pasažieru kuģus

277. Visos dzīvojamo telpu līmeņos ir vismaz divi evakuācijas līdzekļi, kas atrodas pēc iespējas tālāk cits no cita, izkļūšanai no katras ierobežotās telpas vai telpu grupas.

278. Zem zemākā vaļējā klāja galvenais evakuācijas līdzeklis ir kāpņu telpa. Otrs evakuācijas līdzeklis var būt šahta vai kāpņu telpa.

279. Virs zemākā vaļējā klāja evakuācijas līdzekļi ir kāpņu telpas vai durvis uz vaļējo klāju, vai to apvienojums.

280. Nav pieņemami gaiteņi, kas beidzas ar strupceļu un ir garāki par 7 m.

281. Eju platums, skaits un nepārtrauktība evakuācijas maršrutos atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām.

282. Apkalpes telpām, kurās ieiet tikai dažreiz, var ierīkot vienu evakuācijas līdzekli, ja nepieciešamais evakuācijas maršruts nav atkarīgs no ūdensnecaurlaidīgām durvīm un tas ir saskaņots ar administrāciju.

283. Uz kuģiem līdzekļi evakuācijai no katras mašīntelpas atbilst šādiem noteikumiem:

283.1. izņemot šā pielikuma 283.2. apakšpunktā paredzēto gadījumu, ierīko divus līdzekļus evakuācijai no katras A kategorijas mašīntelpas. Jo īpaši ievēro vienu no šādiem noteikumiem:

283.1.1. ir divas tērauda kāpnes, kuras atrodas pēc iespējas tālāk vienas no otrām un pa kurām var nokļūt līdz durvīm tās telpas augšdaļā, no kurām ir nodrošināta piekļuve vaļējam klājam. Vienas no šīm kāpnēm izvieto aizsargātā norobežojumā, kas atbilst kategorijai (4), kā norādīts šā pielikuma 5. un 6. tabulā, no tās telpas apakšdaļas, kurai tās paredzētas, līdz drošai vietai ārpus šīs telpas. Norobežojumā ierīko ugunsdrošas durvis, kas aizveras automātiski un kam ir tāds pats ugunsdrošuma standarts. Kāpnes nostiprina tā, ka karstums netiek novirzīts uz norobežojumu pa neizolētām stiprinājumu vietām. Aizsargātā norobežojuma minimālie iekšējie izmēri ir vismaz 800 mm x 800 mm, un tam ir avārijas apgaismojuma ierīces;

283.1.2. ir vienas tērauda kāpnes, pa kurām var nokļūt līdz tās telpas augšdaļas durvīm, no kuras var piekļūt atklātajam klājam, un papildus tām telpas apakšdaļā un vietā, kas ir pietiekami tālu no minētajām kāpnēm, – tērauda durvis, ko var atvērt no abām pusēm un kas ļauj piekļūt drošam evakuācijas maršrutam no telpas apakšdaļas uz atklāto klāju;

283.2. uz kuģa, kura bruto tilpība ir mazāka par 1000, var ierīkot vienu no šā pielikuma 283.1. apakšpunktā paredzētajiem evakuācijas līdzekļiem, ņemot vērā telpas augšdaļas izmērus un izvietojumu un to saskaņojot ar administrāciju. Turklāt līdzekļiem, kas paredzēti evakuācijai no A kategorijas mašīntelpām, nav jāatbilst prasībai, kas šā pielikuma 283.1.1. apakšpunktā noteikta norobežotam patvērumam no uguns. Stūres mehānisma telpā otru evakuācijas līdzekli ierīko, ja šajā telpā ir rezerves stūres iekārtas vieta, ja vien nav tiešas piekļuves vaļējam klājam;

283.3. evakuācijai no mašīntelpām, kas nav A kategorijas mašīntelpas, ierīko divus evakuācijas maršrutus, izņemot to, ka telpām, kurās ieiet tikai dažreiz, un telpām, kurās maksimālais attālums līdz durvīm nav lielāks par 5 m, var atzīt vienu evakuācijas maršrutu.

12.4. Evakuācijas līdzekļi uz pasažieru kuģiem no īpašas kategorijas telpām un vaļējām ro-ro telpām, kam var piekļūt uz kuģa esošie pasažieri

284. Īpašas kategorijas telpās un vaļējās ro-ro telpās, kam var piekļūt uz kuģa esošie pasažieri, evakuācijas līdzekļu skaitu un atrašanās vietas zem starpsienu klāja un virs tā nosaka pēc administrācijas ieskatiem, un parasti piekļuves drošība iekāpšanas klājam ir vismaz līdzvērtīga tai, kas paredzēta šā pielikuma 265., 267. un 269. punktā. Šādās telpās līdz evakuācijas līdzekļiem ierīko apzīmētus celiņus, kuru platums ir vismaz 600 mm. Transportlīdzekļu telpas izvieto tā, ka celiņi vienmēr ir brīvi.

285. Vienu no evakuācijas maršrutiem, pa ko var izkļūt no mašīntelpām, kurās parasti strādā apkalpe, ierīko bez tiešas piekļuves kādai īpašas kategorijas telpai.

286. Ro-ro telpās, kurās parasti strādā apkalpe, ir vismaz divi evakuācijas līdzekļi. Evakuācijas maršruti ļauj droši iziet uz klāja iekāpšanai glābšanas laivās un glābšanas plostos un atrodas telpas priekšgalā un pakaļgalā.

12.5. Papildu līdzekļi evakuācijai uz ro-ro pasažieru kuģiem

287. Evakuācijas maršrutus, pa ko var nokļūt uz pulcēšanās vietu, ierīko no katras kuģa telpas, kurā parasti uzturas personas. Šos evakuācijas maršrutus izvieto tā, ka nokļūšanai uz pulcēšanās vietu izmanto īsāko iespējamo maršrutu, un to marķē ar simboliem, pamatojoties uz organizācijas izstrādātajām pamatnostādnēm.

288. Evakuācijas maršruts no kajītēm uz kāpņu telpu norobežojumiem ir pēc iespējas īsāks un tam ir pēc iespējas mazāk pagriezienu. Lai sasniegtu evakuācijas maršrutu, kuģis nav jāšķērso no viena sāna līdz otram. Lai no jebkuras pasažieru telpas nokļūtu līdz pulcēšanās vietai vai vaļējam klājam, nav jākāpj augšup vai lejup vairāk par diviem klājiem.

289. No vaļējiem klājiem ierīko šā pielikuma 288. punktā minētos ārējos maršrutus uz vietām, kas paredzētas iekāpšanai glābšanas laivās un plostos.

290. Ja norobežotas telpas ir blakus vaļējam klājam, tad, ja iespējams, atveres no norobežotajām telpām uz vaļējo klāju ir izmantojamas kā avārijas izeja.

291. Ejas evakuācijas maršrutos neaizšķērso ar mēbelēm un citiem šķēršļiem. Izņemot galdus un krēslus, ko var novākt, lai atbrīvotu telpu, skapjus un citas smagas mēbeles sabiedriskajās telpās un evakuācijas maršrutos nostiprina, lai tās nepārvietojas, ja kuģis sāniski zvalstās vai sasveras uz sāniem. Nostiprina arī grīdas segumus. Kad kuģis pārvietojas, evakuācijas maršrutos nav tādu šķēršļu kā tīrīšanas ratiņi, gultas piederumi, bagāža un preču kastes.

292. Klājus secīgi numurē, sākot (Nr. 1) no tvertņu augšas vai apakšējā klāja. Numuri ir labi redzami kāpņu laukumos un liftu vestibilos. Klājiem var būt arī nosaukumi, bet nosaukums nekad nav bez numura.

293. Katras kajītes durvju iekšpusē un katrā sabiedriskajā telpā ir izvietoti labi redzami vienkārši piktogrammu plāni, kuros ar bultām norādīta atrašanās vieta un evakuācijas maršruti. Plānā norāda evakuācijas virzienus, un tas ir pareizi izvietots attiecībā pret kuģi.

294. Gaiteņos visā evakuācijas maršruta garumā ierīko margas vai citus turekļus, pie kuriem var stingri turēties visā maršrutā, dodoties uz pulcēšanās vietām un vietām, kas paredzētas iekāpšanai glābšanas līdzekļos. Šādas margas ierīko abās pusēs gareniskos gaiteņos, kuru platums ir lielāks par 1,8 m, un šķērseniskos gaiteņos, kuru platums ir lielāks par 1 m. Īpaša uzmanība jāpievērš vajadzībai šķērsot vestibilus un citas lielas, vaļējas vietas evakuācijas maršrutos. Margu un citu turekļu stiprība ir tāda, ka tie iztur izkliedētu 750 N/m horizontālo slodzi, kas iedarbojas virzienā uz gaiteņa vai telpas centru, un izkliedētu 750 N/m vertikālo slodzi, kas iedarbojas virzienā uz leju. Abas slodzes nav jāpieliek vienlaikus.

295. Gar evakuācijas maršrutiem izbūvēto vertikālo pārsegumu – starpsienu un citu šķērssienu – apakšdaļa līdz 0,5 m augstumam iztur 750 N/m slodzi, lai tos varētu izmantot kā virsmu iešanai pa evakuācijas maršrutu, ja kuģim ir liela sānsvere.

296. Evakuācijas maršrutus, izmantojot evakuācijas analīzi, novērtē agrīnā projektēšanas stadijā. Analīzi izmanto, lai, ciktāl iespējams, konstatētu un novērstu sastrēgumu rašanās iespēju evakuācijas laikā, pasažieriem un apkalpei normāli pārvietojoties pa evakuācijas maršrutiem, ņemot vērā iespējamību, ka apkalpei varētu būt nepieciešams pārvietoties pa šiem maršrutiem pretēji pasažieru pārvietošanās virzienam. Turklāt analīzi izmanto, lai pierādītu, ka evakuācijas sistēmas ir pietiekami elastīgas, lai paredzētu varbūtību, ka daži evakuācijas maršruti, pulcēšanās vietas, iekāpšanas vietas vai glābšanas laivas un plosti nelaimes gadījuma dēļ varētu nebūt pieejami.

12.6. Avārijas glābšanas elpošanas aparāti

297. Avārijas glābšanas elpošanas aparāti atbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa prasībām. Uz kuģa ir rezerves avārijas glābšanas elpošanas aparāti.

298. Uz visiem kuģiem, kuru bruto tilpība ir 500 un lielāka, ir vismaz divi avārijas glābšanas elpošanas aparāti dzīvojamās telpās.

299. Uz pasažieru kuģiem ir vismaz divi avārijas glābšanas elpošanas aparāti katrā galvenajā vertikālajā sadalījumā.

300. Uz pasažieru kuģiem, kas pārvadā vairāk par 36 pasažieriem, papildus aparātiem, kas minēti šā pielikuma 299. punktā, katrā galvenajā vertikālajā sadalījumā ir divi avārijas glābšanas elpošanas aparāti.

301. Šā pielikuma 299. un 300. punkts neattiecas uz kāpņu telpu norobežojumiem, kas ir atsevišķi galvenie vertikālie sadalījumi, un galvenajiem vertikālajiem sadalījumiem kuģa priekšgalā vai pakaļgalā, kuros nav telpu, kas klasificējamas kategorijā (6), (7), (8) vai (12) un definētas šā pielikuma 1. un 2. tabulā.

302. Uz visiem kuģiem mašīntelpās izmantošanai sagatavotus avārijas glābšanas elpošanas aparātus izvieto labi redzamās vietās, ko ugunsgrēkā var jebkurā laikā ātri un viegli aizsniegt. Avārijas glābšanas elpošanas aparātu atrašanās vietu nosaka, ņemot vērā mašīntelpas izkārtojumu un to personu skaitu, kuras parasti strādā šajās telpās.

303. Šo avārijas glābšanas elpošanas aparātu skaitu un atrašanās vietu norāda ugunsgrēka kontroles plānā, kas paredzēts šo noteikumu 336. punktā.

304. Atkāpes no šīs nodaļas prasībām ir pieļaujamas, ja kuģa garums ir mazāks par 24 metriem vai kuģis ir paredzēts kuģošanai tikai iekšējos ūdeņos un, ņemot vērā apkalpes un pasažieru skaitu, kuģa tipu un izmēru, kā arī kuģa telpu konfigurāciju, atkāpes ir saskaņotas ar administrāciju.";

1.41. izteikt 8. pielikumu šādā redakcijā:

"8. pielikums
Ministru kabineta
2008. gada 29. janvāra
noteikumiem Nr. 49

Kolektīvo un individuālo glābšanas līdzekļu skaits un tips

Nr. p. k.	Kuģošanas rajons → Glābšanas līdzeklis ↓	Baltijas jūra	Piekrastes kuģošana (līdz 20 jūras jūdzēm)	Ierobežotā piekrastes kuģošana (līdz 5 jūras jūdzēm)	Iekšējie ūdeņi
1.	Glābšanas plosti	uz kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības glābšanas plostus, kuros var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus	uz kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības glābšanas plostus, kuros var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus	uz kuģa katra borta izvieto tādas ietilpības glābšanas plostus, kuros var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus	uz kuģa izvieto tādas ietilpības kolektīvos glābšanas līdzekļus (glābšanas plostus vai laivas), kuros var izvietot visus uz kuģa esošos cilvēkus
2.	Glābšanas riņķi	L virs 30 – 6 gab. L līdz 30 m – 4 gab. L līdz 15 m – 2 gab.	L virs 30 – 6 gab. L līdz 30 m – 4 gab. L līdz 15 m – 2 gab.	L virs 30 – 6 gab. L līdz 30 m – 4 gab. L līdz 15 m – 2 gab.	L virs 30 – 4 gab. L līdz 30 m – 2 gab. L līdz 15 m – 1 gab.
3.	Glābšanas vestes	glābšanas veste katram uz kuģa esošam cilvēkam un papildus glābšanas vestes cilvēkiem, kuri ir sardzē stūres mājā un mašīntelpā	glābšanas veste katram uz kuģa esošam cilvēkam un papildus glābšanas vestes cilvēkiem, kuri ir sardzē stūres mājā un mašīntelpā	glābšanas veste katram uz kuģa esošam cilvēkam un papildus glābšanas vestes cilvēkiem, kuri ir sardzē stūres mājā un mašīntelpā	glābšanas veste katram uz kuģa esošam cilvēkam
4.	Hidrotērpi vai siltumaizsardzības līdzekļi	100 %	100 % (rekomendācija)	nē	nē
5.	Līnmetēji	L virs 24 m – viens komplekts	L virs 24 m – viens komplekts	nē	nē
6.	Kuģa translācijas sistēma	jā	jā	jā	jā
7.	Trauksmes signalizācija (alarm)	jā	jā	jā	jā
8.	Ilustrēta glābšanas signālu tabula	jā	jā	jā	nē
9.	Trauksmju saraksti	jā	jā	jā	jā
10.	Izpletņraķetes	12	nē	nē	nē
11.	Signāllāpas	nē	6 gab.	3	nē
12.	Dūmu signāli	tankkuģiem 2 gab.	tankkuģiem 2 gab.	nē	nē
13.	Avārijas apgaismojums	jā	jā	jā	jā"

1.42. svītrot 9. pielikumu.

2. Šo noteikumu 1.2.–1.42. apakšpunkts stājas spēkā 2016. gada 1. jūlijā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis