Mēs savā valstī:

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs intervijā Latvijas Radio 2.augustā

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Intervija Latvijas Radio 2. augusta raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

Man pretim sēž Ministru prezidents. Vai jūs esat vietas izpildītājs vai prezidents, kā tur sanāk?

Anatolijs Gorbunovs:

— Ministru prezidenta vietā.

— Patīkami premjera vietā sēdēt vai tomēr nepatīkami?

A.Gorbunovs:

— Tādā karstā vasaras laikā, kāda bija pagājusī nedēļa, ne visai patīkami.

— Bet nu gods vismaz — jūs atkal kādu laiku esat bijis premjera vietas izpildītājs. Jāatzīst, ka Ministru prezidents Andris Bērziņš ir devies atvaļinājumā, un mēs acīmredzot ar viņu tiksimies pēc pāris nedēļām. Tikmēr visus jautājumus, kādi mums krājas, uzdosim jums. Pirmais jautājums acīmredzot ir par pilnvarnieku lietu. Pirmdien Ministru kabineta komiteja sprieda par atteikšanos no pilnvarnieku institūcijas un nolēma, ka tāda vairs turpmāk nebūs. Vai es esmu pareizi sapratis?

A.Gorbunovs:

— Jā, tieši tā, komiteja akceptēja, un šī garā spriešana varbūt nebija par ideju, bet par dažādām juridiskām niansēm, kuras saistītas ar šīs institūcijas likvidāciju. Ir plānots, ka likums tiks pieņemts jau šoruden, kad Saeima atnāks no atvaļinājuma, un šis likums stāsies spēkā 2002.gadā 1.janvārī. Te gan jāteic, ka šis likums ir ļoti integrēts ar jauno Komerclikumu, kuram jāstājas spēkā arī šajā pašā laikā.

— Vai galvenā problēma bija pilnvarnieku institūcija vai arī tās bija milzīgi lielās algas, kuru dēļ cilvēki protestēja? Cik var saprast, pilnvarnieki pildīja ļoti svarīgu, lielu uzdevumu, kas tika augstu novērtēts. Kas tad tālāk notiek ar šiem ļoti svarīgajiem uzdevumiem, kurus viņi pildīja?

A.Gorbunovs:

— Šī pārvalde patiešām bija smagnēja un zināmā mērā arī ļoti politiski jutīga, pat pārāk jutīga šad tad, kad vajadzēja sadalīt šos amatus, it sevišķi pēc Saeimas vēlēšanām. Bet tagad šos pienākumus pildīs valsts sekretārs un viņa iecelta ministrijas amatpersona. Tātad valsts akciju turētājs no valsts puses būs valsts sekretārs, bet analīzes un informatīvo darbu veiks tās pašas ministrijas iecelta amatpersona. Tas viss vienkāršos šo pārvaldi, ietaupīsies arī līdzekļi. Tiek nosauktas dažādas summas, vismaz pusmiljons, kaut gan tiek nosauktas arī lielākas summas. Manuprāt, šie uzdevumi tiks veikti, bet paliks tomēr galvenais uzdevums — palielināt valsts uzņēmuma pārvaldes efektivitāti un uzņēmuma rentabilitāti.

— Kā jau jūs teicāt, šī sistēma bija salīdzinoši smagnēja, un tā bija kļuvusi politizēta. Kāpēc vispār tāda bija radīta, kāpēc mēs tādu radījām?

A.Gorbunovs:

— Es tieši nenodarbojos ar tās radīšanu, bet acīmredzot nāca jauna pārvaldes forma. Mēs arī toreiz kaut ko ņēmām no Rietumu sabiedrības, kur tirgus ekonomikas principi jau darbojās, un šeit bija pilnvarnieki un padomes. Varbūt pašā sākumā tā ideja nebija slikta, bet laika gaitā šī sistēma kļuva smagnēja, jo ne tik daudz attiecas uz Satiksmes ministrijas uzņēmumiem. Piemēram, Ministru kabinetā, lemjot jautājumus par Privatizācijas aģentūras vai Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošiem privatizējamiem uzņēmumiem, tur ir Privatizācijas aģentūra ar valdi, ar politisku padomi, pēc tam pilnvarnieks, ministrs, pēc tam privatizējamos uzņēmumos atkal ir padome un pilnvarnieki, un atkal tā pati valde, un prezidenti un viceprezidenti, tas, protams, ir par daudz smagnēji.

— Tas, ko žurnālisti līdz šim runāja, bija tas, ka politiskām partijām ir izdevīgi, tās ir viņu iesildītas vietiņas, un neticēja, ka no šīs institūcijas tik viegli atteiksies. Jūsuprāt, kāpēc tik viegli atteicās tagad, vai nebūs tā, ka tās ministrijas kļūs politizētākas, visi tur skatīsies uz amatiem.

A.Gorbunovs:

— Jā, protams, acīmredzot tā arī būs. Bet viens no iemesliem varētu būt tas, ka faktiski nebija iespējams lēmumus vairs pieņemt. Skandāli, kas izcēlās ar pilnvarniekiem, bija saistīti ar lēmumu pieņemšanu, nebija tādas stingras vertikāles, kā pieņemt lēmumu un kā atbildēt par pieņemto lēmumu. Dažreiz partiju deleģētie pilnvarnieki pauda varbūt savas partijas vai savu personīgo viedokli, viņi nepauda kaut kādu vertikāli integrētu viedokli un pašu atbildību. Un tad kļuva grūti pieņemt lēmumus, it sevišķi kuģniecībā un citos privatizējamos uzņēmumos, un tas ir viens no iemesliem. Otrs, es domāju, arī kritikas bija diezgan, lai uz to reaģētu.

— Kas notiks ar cilvēkiem, kuri tomēr ir iestrādājušies un bijuši pilnvarnieki, jo daļa no viņiem ir ļoti pazīstami.

A.Gorbunovs:

— Domāju, ka šie cilvēki pārstāv dažādas kategorijas. Ne jau nu daudzi no viņiem paliks bez darba kaut vai tā iemesla dēļ, ka viņi nestrādā tikai vienā vietā. Daži patiešām ir profesionāli ekonomisti, juristi, citi varbūt nodarbosies tikai ar tīro politisko darbu.

— Jūs te runājāt par efektivitāti, lai pārvaldīšana patiešām kļūtu efektīvāka. Vai šī jaunā sistēma dos to efektivitāti? Kāds ir mērķis, un kā tam vajadzētu izskatīties?

A.Gorbunovs:

— Es domāju, ka tas ir tikai pirmais solis — smagnējumu samazināt, likvidējot šo institūciju, bet efektivitāte atkarīga no tā, kā vispār Ministru kabinets formulē īpašuma pārvaldīšanas politiku, jo mēs arvien vairāk nonākam pie tā, ka nav strikti formulētas politikas — ko mēs gribam saņemt no saviem īpašumiem, cik daudz gribam saņemt vai, teiksim, kāda ir mūsu līdzdalība privātajos uzņēmumos. Mēs Ministru kabinetā jau formulējām šos mērķus, bet tādas īpašumu pārvaldīšanas politikas, jāatzīstas, mums vēl īsti nav. Domāju, ka, turpinot visas šīs restrukturizācijas lietas, Ekonomikas ministrija noteikti pie tā strādās, un es domāju, ka lielajos uzņēmumos, kuri mums ir kādi trīs četri, neiztiks tikai ar valsts sekretāru un viņa nozīmētu atbildīgu personu, kas tur analizēs, informēs un kādreiz piedalīsies attiecīgās vadības sēdēs. Ja Ministru kabinets formulē īpašuma pārvaldīšanas politiku, protams, kopā ar ministrijām, tad ir ļoti viegli noslēgt līgumu ar profesionāliem konsultantiem un par daudz mazāku summu var līgumā paredzētajās darbībās sasniegt šos mērķus. Un šajā ziņā — gan līgumi ar profesionāliem konsultantiem, gan līgumi ar menedžmentu, gan biznesa plāna atbilstība, gan šī īpašuma pārvaldīšanas politika, kas būtu akceptējama Ministru kabinetā, — šajā virzienā Ministru kabinets vēl strādās.

— Valsts sekretāri ir pietiekami aizņemti ar daudzām lietām. Cik lielā mērā viņi spēs izsekot tam, kas notiek uzņēmumos?

A.Gorbunovs:

— Tā arī ir problēma, jo valsts sekretāri, it sevišķi Satiksmes ministrijā, viņi ir nobažījušies, jo slodze pieaugs. Mēs domājam, ka īpašumu pārvaldīšanas nodaļai vajadzēs koncentrēties uz jauniem mērķiem — uz īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi, uz līgumu slēgšanu, uz līguma menedžmentu, uz biznesa plāna analīzi, to visu vajadzēs darīt ministrijai.

— Jums jāierosina Ekonomikas ministrijai, lai tā nāk talkā. Mums vakar zvanīja no Bauskas rajona viena klausītāja un saistībā ar reģionālo reformu sacīja tā: šobrīd vismaz tur ir pagasts. Tad, kad mums ziemā aizsnieg ceļi, tad mums iztīra, vismaz kāds parūpējas par to. Taču, ja notiks reģionālā attīstība jeb, kā mēs sakām, tā reforma, kad šos pagastus apvienos, mūsu pagasts galīgi zaudēs jebkādu dzīvīgumu, šie ceļi tiks aizputināti neviens par tiem nerūpēsies. Sapratu, ka viens no jautājumiem, pie kura jums būs atsevišķi jāstrādā ir tieši par šo lauku ceļu attīstību. Kā šī lieta sekmējas, kā tas būs, kas gaidāms nākotnē, lai cilvēkus nepārņemtu pesimisms?

A.Gorbunovs:

—Šī ceļu nauda arī šodien pagastā nonāk, un tā nekur nepazudīs, tā paliks tiem pašiem ceļiem, kuri ir šodien. Bet sakarā ar to, ka Ministru kabinets apstiprināja akcīzes nodokli — 10 procentus pielika klāt, — tagad 60 procenti no akcīzes nodokļa ieņēmuma par labu autoceļiem, tie ir 10 miljoni. Satiksmes ministrija jau tuvākajās nedēļās Ministru kabinetā iesniedz šo reģionālo valsts autoceļu tīklu sakārtošanas un attīstīšanas programmu. Šobrīd pagastam autoceļu uzturēšanai, naudas pietiek, ja pagasts ceļus tikai drusciņ pielabo, nevis kapitāli remontē. Lielie remonti pirmām kārtām ir vajadzīgi reģionālajiem valsts autoceļiem. Protams, mēs katrs gribam no savas mājas pa labu ceļu piebraukt pie lielāka ceļa, bet ja nu šodien vēl pietrūkst naudas to pilnīgi izremontēt, tad pirmām kārtām vajag to lielo, garo ceļu, kur autobusi brauc 50 — 60 kilometrus līdz valsts autoceļam. Vajag lai tas būtu kārtībā, piecus kilometrus vēl var paciest pāris gadu, bet lielākā problēma ir šie reģionālie valsts autoceļi. Un šeit ir patiešām programma, kura ir saskaņota ar pašvaldībām. Šī programma ir 2002.— 2007.gadam, katru gadu pa desmit miljoniem. Sakarā ar šo reģionālo reformu, kur parādās šie 102 novadi, protams, varbūt šeit arī kādas korekcijas rodas. Es domāju, ka tās nav tik principiālas, jo esmu pats apsekojis šos ceļus un no galvas visus varu noskaitīt, kur kādi remonti ir nepieciešami, un tie patiešām ir nepieciešami. Un šeit es varbūt ļoti īsi pateikšu pašus galvenos. Tātad Kurzemē: Tukums—Ķesterciems—Mērsrags—Kolka, es nesaucu posmus, tikai ceļu, tālāk: Tukums—Auce—Lietuvas robeža, Talsi—Dundaga—Mazirbe, Ventspils—Kolka, Tukums —Kuldīga, Zemgalē: Rīgas HES—Jaunjelgava, Bauska—Aizkraukle, Jaunjelgavas apvedceļš, Vecumnieki—Nereta—Subate, Aizkraukle—Jēkabpils, Vidzemē: tā sauktā Ziemeļu stīga Ainaži—Matīši, Rūjiena—Mazsalaca, Valka—Rūjiena, Valka—Vireši, Gaujiena—Veras skola, Alūksne—Zaiceva, Viļaka—Zaiceva—Krievijas robeža, Mazsalaca—Staicele, centrs: Rīga—Ērgļi, tas ir ļoti nozīmīgs ceļš , un Pļaviņas—Ērgļi, Latgalē: Viļaka—Kārsava, Malta—Sloboda, Kārsava— Ludza—Ezernieki.

— Tie ceļi, kas tiks asfaltēti, tātad gruntētie ceļi, pa kuriem mēs grabēdami braucam.

A.Gorbunovs:

— Jā, lielāko tiesu šeit tiks uzlabots asfalts vai arī ceļi tiks asfaltēti. Divas nedēļas biju izbraucis šo ceļu Rīga—Vecumnieki, bet caur Neretu, Aknīsti uz Daugavpili. Jā, gan jēkabpilieši, gan daugavpilieši saka: līdzko tiks asfaltēts šis posms pie Neretas—Subates, vismaz vieglās automašīnas nebrauks pa Daugavas labo krastu, arī jēkabpilieši brauks pa kreiso krastu, jo tas ir tuvāk un tur mazāk satiksmes. Bet valdība noteikti akceptēs arī programmu, kura ir saistīta ar to, ka mums diemžēl bija jāslēdz pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu. Tas ir Madonā, Gulbenē, Cēsīs, Balvos, Limbažos. Līdz ar to saistībā ar reģionālo reformu mēs nevaram teikt, ka nākamajā gadā visi šie ceļi ir tiešā saistībā, bet tie ir milzīgi nepieciešami.

— Tiksimies atkal ar jums nākamo ceturtdien. Domāju, ka mēs šo tematu varētu turpināt, jo lauku ceļi daudziem ir ļoti svarīga lieta. Jūs dzirdējāt satiksmes ministru, šoreiz arī premjera vietas izpildītāju Anatoliju Gorbunovu.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

 

 

 

 

.

.