Finansu ministrs:

— vēstulē Valsts prezidentei

Finansu ministrs Gundars Bērziņš tešdien, 1.augustā, nosūtījis Valsts prezidentei Vairai Vīķei – Freibergai vēstuli ar aicinājumu rūpīgi izvērtēt LR Saeimā pieņemto likumu paketi, kas nosaka nodokļu režīmu Latvijā izveidotajās brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās un kas sastāv no pieciem likumiem (Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās; Grozījumi Rīgas brīvostas likumā; Grozījumi Ventspils brīvostas likumā; Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā; Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā).

Kā zināms, minētie likumi tika pieņemti 3. un galīgajā lasījumā, kas būtiski atšķiras gan no 2.lasījumā pieņemtās redakcijas, gan arī no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēdē sagatavotā un atbalstītā varianta. "Līdz ar to tika akceptētas tādas likumu redakcijas, kas iepriekš netika izdiskutētas un izvērtētas, kā rezultātā rodas šaubas par pieņemto likumu darboties spēju un atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām," — tā vēstulē G.Bērziņš informē Valsts prezidenti.

"Tik īsā laika periodā ir grūti dot pieņemto likumu starptautisko saistību atbilstības un to turpmākās darbības gaidāmo seku pilnu un detalizētu izvērtējumu, taču jau šobrīd ir acīmredzams, ka likumi pieņemti sasteigti, juridiski pretrunīgi un var radīt problēmas arī Latvijas iestāšanās procesā Eiropas Savienībā," vēstulē uzsvēris finansu ministrs.

Vēstulē teikts, ka "no Latvijas saistībām valsts atbalsta jomā (sarunu sadaļa "Konkurences politika") problēmas var rasties šādos jautājumos:

— netiek ievērots EK nosacījums, ka maksimālā valsts atbalsta intensitāte piemērojama tikai ārkārtas gadījumos, kad risināmas īpaši smagas sociāli ekonomiskas problēmas. Līdz ar to pieļaujamajai atbalsta intensitātei Rīgā un Ventspilī būtu jābūt mazākai, nekā tas ir noteikts Liepājā un Rēzeknē;

— nav paredzēts valsts atbalsta termiņa ierobežojums Rīgas un Ventspils brīvostās;

— nav noteikti kritēriji un kārtība tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanai brīvostu uzņēmējsabiedrībām;

— likumā noteikto ierobežojumu tiešo nodokļu atlaižu piemērošanai ieviešana tikai ar 2003.gada 1.janvāri, jo valsts atbalsta kontroles normu piemērošana (īpaši "Liepājas metalurgam") no EK puses tiek prasīta nekavējoties.

Nodokļu politikas jomā (sarunu sadaļa "Nodokļu politika") nav ievērotas šādas EK prasības:

— sarunu oficiālās nostājas dokumentā Latvija ir apņēmusies ievērot Uzvedības kodeksa ( Code of Conduct for Business Taxation ) prasības un neieviest nodokļu pasākumus, kuri uzskatāmi par kaitīgu nodokļu konkurenci veidojošiem. Šajā sakarā:

— Ventspils brīvostas likumā un Rīgas brīvostas likumā paredzētie nosacījumi finansu pakalpojumu jomā pārkāpj divus Uzvedības kodeksa nosacījumus: nodokļu priekšrocības attiecas uz darījumiem tikai ar nerezidentiem un nodokļu priekšrocības ir norobežotas no pašmāju tirgus;

— Ventspils brīvostas likumā un Rīgas brīvostas likumā paredzētie nosacījumi finansu tirgus dalībnieku darbībai brīvās zonas režīmā, neievērojot šī režīma nosacījumus, ir pretrunā ar prasībām Muitas likumdošanas jomā."

G.Bērziņš vēstulē arī minējis, ka gaidāmas problēmas iekšpolitikā, jo:

— nosakot tiešo nodokļu atvieglojumus visattīstītākajās mūsu valsts teritorijās, vēl vairāk palielināsies plaisa starp dzīves līmeni Rīgā, Ventspilī un pārējā valsts teritorijā. Tiks izkropļoti konkurences apstākļi Latvijas uzņēmējdarbības vidē;

— netiks veicināti konkurences apstākļi arī starptautiskajā aspektā, paredzot iespējamos pretpasākumus no ES puses par konkurences politikas nosacījumu neievērošanu;

— netiks sasniegts mērķis — piesaistīt papildu līdzekļus un radīt jaunas darba vietas, jo iespējamie investori (īpaši ES likumdošanas normas pārzinošie) neriskēs ieguldīt līdzekļus tikai atvieglota nodokļu režīma piemērošanas nolūkā, apzinoties šāda režīma nestabilitāti un iespējamos pretpasākumus;

— samazināsies budžeta ieņēmumi par 11,7 milj. latu, salīdzinot ar 1999.gadā veiktajiem brīvostu uzņēmējsabiedrību maksājumiem;

— tiks veicināta vēlme esošajiem Latvijas uzņēmējiem pārvietot savu darbību labvēlīgākos nodokļu apstākļos, tādējādi veicinot konkurences izkropļojumus, kā arī budžeta ieņēmumu tālāku samazināšanu;

— likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālās ekonomiskās zonās" 6.panta 4.daļa dod iespēju Rīgas un Ventspils pilsētai, uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaides rēķina samazinot savu vērtēto ieņēmumu apmēru, samazināt maksājumus pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā, kas savukārt samazinās to Latvijas pašvaldību ieņēmumus, kuras tiek dotētas no pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda. Tādējādi likumā paredzēto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanas rezultātā cietīs tieši pašvaldības ar zemāku ieņēmumu līmeni, nemainoties Rīgas un Ventspils pašvaldību rīcībā paliekošo ieņēmumu apmēram.

Turklāt, nosakot tiešo nodokļu atvieglojumus brīvostās, likumi nenodrošina vienveidīgu atvieglojumu piemērošanu visās četrās teritorijās, jo paredz:

— nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus nepiemērot šobrīd eksistējošām Ventspils brīvostas uzņēmējsabiedrībām;

— atšķirīgus nosacījumus uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu piemērošanai (uzkrātās ieguldījumu summas aprēķinam) Ventspils brīvostas uzņēmējsabiedrībām;

— kritērijus un kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanai tikai SEZ pārvaldēm (brīvostās netiek noteikti nekādi kritēriji);

— termiņu ierobežojumus nodokļu atvieglojumu piemērošanai — tikai SEZ uzņēmējsabiedrībām.

"Bez iepriekš teiktā jāatzīst, ka atsevišķas normas likumu paketē ir neloģiskas un juridiski pretrunīgas. Līdz ar to praksē tās būs grūti izprotamas un piemērojamas," uzsvēris finansu ministrs. "Tā neloģiska ir likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālās ekonomiskās zonās" 1.panta otrās daļas 6.punkta norma, kas paredz tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanas nolūkiem uzkrāto ieguldījumu summu Rīgas brīvostā rēķināt, sākot ar licences saņemšanas brīdi (tātad – ar 1997.gadu), kamēr tiešo nodokļu (nekustamā īpašuma nodokļa) atvieglojumi pirmo reizi noteikti 2000.gadā pēc jaunā Rīgas brīvostas likuma pieņemšanas. Loģiski šo laiku būtu noteikt ar brīdi, kad konkrētā uzņēmējsabiedrība ir saņēmusi tiesības piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus, vienlaikus uzsākot uzkrāto ieguldījumu summas un nodokļu atlaižu summas uzskaiti.

Pretrunā ar likumu "Par pievienotās vērtības nodokli" ir likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālās ekonomiskās zonās" 3.panta ceturtās daļas 2.punkta norma par PVN 0% likmes piemērošanu brīvostu un zonu pārvaldēm sniegtajiem pakalpojumiem, neatkarīgi no to sniegšanas vietas un citiem kritērijiem, kas radīs neizpratni un dažādas normu tulkošanas iespējas lietotājiem, kā arī izkropļos konkurenci uzņēmējdarbības vidē. Šāda norma praktiski paredz PVN 0% piemērošanu arī tādiem pakalpojumiem kā telekomunikāciju, mobilo telefonu, automašīnu u.c. lietu nomas, autoservisu, sabiedriskās ēdināšanas, reklāmas, viesnīcu, advokātu, notāru, revidentu, pat pasta, banku un apdrošināšanas pakalpojumiem."

Neloģiska ir arī likuma Pārejas noteikumu 1.punkta norma, kas ierobežo PVN 0% likmes piemērošanu laikā (līdz 2003.gada beigām) tieši būvniecības pakalpojumiem, kas faktiski būtu jāstimulē visvairāk. Tāpat neizprotama ir likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālās ekonomiskās zonās" 3.panta 8.daļas norma, kas prasa izstrādāt Ministru kabineta noteikumus PVN 0% likmes piemērošanai būvniecības pakalpojumiem Liepājas SEZ. Ja visās teritorijās paredzēts vienāds režīms būvniecības aplikšanai, rodas jautājums — kāpēc MK noteikumi jāizstrādā tieši Liepājai? Nav arī skaidrs, kas noteikumos būtu jāregulē, jo deleģējumā konkrētu noteikumu satura virzienu nav.

Kopumā pilnībā atbalstot augstāk minēto likumu nepieciešamību un to pieņemšanas aktualitāti, ministrs tomēr uzskata, ka likumi prasa neatliekamu, bet nopietnu un dziļu ekspertīzi gan no juridiskā, gan arī no Latvijas starptautisko saistību atbilstības viedokļa. Tāpēc būtu ļoti nepatīkami, ja atsevišķu nepārdomātu un neizvērtētu likumu normu pieņemšana bremzētu Latvijas iestāšanās ES sarunu gaitu, izkropļotu konkurences apstākļus Latvijas uzņēmējdarbības vidē un tādējādi negatīvi ietekmētu turpmāko valsts ekonomisko attīstību.