• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra noteikumi Nr. 85 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 10.02.2016., Nr. 28 https://www.vestnesis.lv/op/2016/28.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 116

Par valsts kustamās mantas nodošanu bez atlīdzības Eiropas Komisijas Informātikas ģenerāldirektorātam

Vēl šajā numurā

10.02.2016., Nr. 28

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 85

Pieņemts: 09.02.2016.

OP numurs: 2016/28.4

2016/28.4
RĪKI

Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 69 Visi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 85

Rīgā 2016. gada 9. februārī (prot. Nr. 6 35. §)

Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 42.1 panta pirmo daļu,
42.3 panta pirmo un otro daļu un likuma
"Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"
22. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā lietotājiem piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, tirgotāju, sistēmas operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā;

1.2. kārtību, kādā sistēmas operators nosaka faktiski patērētās dabasgāzes daudzumu, kā arī kompensācijas apmēru un aprēķināšanas kārtību, ja tiek konstatēts, ka lietotājs ir pārkāpis šos noteikumus vai dabasgāzes piegādes līgumu, un tā rezultātā lietotājam ir samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas;

1.3. nokavējuma procentu apmēru, ko lietotājs maksā tirgotājam un sistēmas operatoram par katru maksājuma kavējuma dienu.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1.  atbildīgā persona par gāzes saimniecību – persona, kas saskaņā ar standarta LVS 445-1:2011 "Dabasgāzes sadales sistēmas un lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar) ekspluatācija un tehniskā apkope. 1. daļa: Vispārīgās prasības" noteikumiem ir atestēta darbam ar lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmām un gāzes iekārtām un nodrošina šo sistēmu un iekārtu drošu ekspluatāciju;

2.2. atļautais maksimālais dabasgāzes patēriņš stundā – lielākais dabasgāzes daudzums, ko lietotājs drīkst izmantot saskaņā ar sistēmas operatora un lietotāja noslēgto dabasgāzes piegādes līgumu;

2.3. avārija – notikums (piemēram, dabasgāzes apgādes sistēmas bojājums, sprādziens, uzliesmojums), kas radies dabasgāzes apgādes sistēmā tehnisku defektu, nepareizas ekspluatācijas vai citu neparedzētu faktoru iedarbības dēļ un kas apdraudējis vai radījis kaitējumu (tai skaitā zaudējumus) cilvēku veselībai, dzīvībai, mantai un videi;

2.4. avārijas situācija – dabasgāzes apgādes sistēmas bojājumi vai citi neparedzēti faktori, kas var apdraudēt cilvēka veselību, dzīvību, mantu un vidi vai radīt kaitējumu (tai skaitā zaudējumus);

2.5. dabasgāzes aparāts – aparāts, kurā kā kurināmais tiek izmantota dabasgāze;

2.6. dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robeža – piederības un atbildības dalījuma vieta starp sistēmas operatora un lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmām;

2.7. dabasgāzes iekārta – iekārta no noslēgierīces pirms gāzes aparāta līdz dūmgāzu novadīšanas ierīces izejai. Dabasgāzes iekārta sastāv no gāzesvada, kas savieno gāzes aparātu un noslēgierīci pirms tā, gāzes aparāta, dabasgāzes sadegšanai nepieciešamā gaisa pievadīšanas un dūmgāzu novadīšanas ierīcēm;

2.8. dabasgāzes piegādes līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju par pakalpojumu sniegšanu, kas ietver dabasgāzes uzglabāšanu, pārvadi, sadali, tirdzniecību un citus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādi lietotājam;

2.9. dabasgāzes pieslēguma līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju par sistēmas pieslēguma ierīkošanu;

2.10. dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts – mērīšanas līdzeklis vai mērīšanas līdzekļu sistēma dabasgāzes patēriņa uzskaitei norēķinu vajadzībām, atļautā maksimālā dabasgāzes patēriņa stundā un dabasgāzes parametru kontrolei;

2.11. gazificēts objekts – dabasgāzes apgādes sistēmai pieslēgta būve vai tās daļa, kā arī iekārta;

2.12. gazificētā objekta īpašnieks – persona, kas ir ieguvusi gazificētā objekta īpašuma tiesības un atbilst Civillikumā vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajam īpašnieka jēdzienam;

2.13. lietotājs – fiziska vai juridiska persona, kas pērk no sistēmas operatora dabasgāzi izlietošanai savā īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošajā gazificētā objektā (tai skaitā mājsaimniecības lietotājs) vai pērk no sistēmas operatora sistēmas pakalpojumu;

2.14. lietotāja dabasgāzes apgādes sistēma – piederības robežas lietotāja pusē ierīkoto gāzesvadu, noslēgierīču, dabasgāzes iekārtu un citu tehnisko ietaišu kopums lietotāja apgādei ar dabasgāzi;

2.15. norēķinu periods – laikposms, par kuru veic norēķinus;

2.16. norēķinu uzskaites mēraparāts – komercuzskaites mēraparāts vai mēraparātu sistēma patērētās dabasgāzes daudzuma, atļautā maksimālā dabasgāzes patēriņa stundā un dabasgāzes parametru kontrolei un uzskaitei, kas nepieciešama norēķiniem;

2.17. normālkubikmetrs (nm3) – ar norēķinu uzskaites mēraparātu fiksētais patērētās dabasgāzes daudzums, kas pārrēķināts atbilstoši noteiktiem dabasgāzes bāzes stāvokļa parametriem (temperatūra 20 °C, spiediens 1,01325 x 105 Pa);

2.18. plomba – ražotāja, sistēmas operatora vai inspicēšanas institūcijas uzstādīts aizsardzības līdzeklis (piemēram, uzlīme, atzīme, zīmoga reljefa nospiedums, kniede), lai nepieļautu un konstatētu iejaukšanos vai mēģinājumu iejaukties dabasgāzes apgādes sistēmā, dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta vai ar to saistītu telemetrijas un telemehānikas sistēmu darbībā;

2.19. sadales sistēmas pakalpojums – dabasgāzes transportēšana (kas neietver dabasgāzes tirdzniecību) pa augsta, vidēja un zema spiediena sadales vadiem, lai to piegādātu dabasgāzes lietotājiem;

2.20. sistēmas operators – šo noteikumu izpratnē arī dabasgāzes tirgotājs;

2.21. sistēmas pakalpojuma līgums – līgums, ko slēdz sistēmas operators ar lietotāju par sadales sistēmas pakalpojuma un citu pakalpojumu sniegšanu;

2.22. tehniskā apkope – gāzesvadu, ierīču, dabasgāzes iekārtu, kā arī citu dabasgāzes apgādes sistēmas ierīču tehniskā stāvokļa pārbaude, regulēšana un citu darbību veikšana, lai uzturētu tās darbspējīgā kārtībā;

2.23. tehniskā uzraudzība – tehniskās apkopes veids, kas nodrošina gāzesvadu un to ierīču tehniskā stāvokļa noteikšanu un novērtēšanu, savlaicīgu bojājumu atklāšanu un kontroli, lai novērstu avārijas un avārijas situācijas rašanos.

II. Lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas lietošana

3. Sistēmas operators jaunu gazificējamo objektu dabasgāzes apgādes sistēmai pieslēdz saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātiem dabasgāzes sistēmas pieslēguma noteikumiem pēc tam, kad lietotājs noslēdzis dabasgāzes pieslēguma līgumu.

4. Lietotājs nodrošina, ka lietotāja dabasgāzes apgādes sistēma pirms tās nodošanas ekspluatācijā ir izturējusi visas normatīvajos aktos noteiktās stiprības un hermētiskuma pārbaudes un ka dabasgāzes iekārtu ar centralizētu dūmgāzu novadīšanu, dūmgāzu novadīšanas cauruļu un to montāžas atbilstība normatīvo aktu prasībām, dūmvadu tehniskais stāvoklis un pieslēgums dūmvadam ir apliecināti ar sertificēta dūmvadu tīrītāja aktu.

5. Pirms dabasgāzes pirmreizējas ielaišanas lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmā persona, kas veic dabasgāzes pirmreizēju ielaišanu, instruē lietotāju par dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanu, par pienākumu ievērot šajos noteikumos minētās prasības dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanai, kā arī par lietotāja atbildību par šo prasību neievērošanu.

6. Lietotāja pienākums ir nodrošināt, ka lietotāja dabasgāzes apgādes sistēma (tai skaitā dabasgāzes iekārtas) tiek uzstādīta un nodota ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un visā ekspluatācijas laikā atbilst normatīvajos aktos, standartā LVS 445-1:2011 "Dabasgāzes sadales sistēmas un lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar) ekspluatācija un tehniskā apkope. 1. daļa: Vispārīgās prasības", standartā LVS 445-1:2011/A1:2012 "Dabasgāzes sadales sistēmas un lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar) ekspluatācija un tehniskā apkope. 1. daļa: Vispārīgās prasības", standartā LVS 445-2:2011 "Dabasgāzes sadales sistēmas un lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar) ekspluatācija un tehniskā apkope. 2. daļa: Apkopes termiņi, darbu apraksts un to izpildes dokumentācija" un standartā LVS 445-2:2011/A1:201 "Dabasgāzes sadales sistēmas un lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas ar maksimālo darba spiedienu līdz 1,6 MPa (16 bar) ekspluatācija un tehniskā apkope. 2. daļa: Apkopes termiņi, darbu apraksts un to izpildes dokumentācija" (turpmāk – standarti) noteiktajām prasībām.

7. Lietotājs nodrošina, ka dabasgāzes apgādes sistēmas uzstādīšanu, tehnisko apkalpi, apkopi, remontu un tehnisko uzraudzību veic sertificēti speciālisti saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka dabasgāzes apgādes sistēmas tehniskās ekspluatācijas un drošības prasības, un standartiem. Sertificēti speciālisti visus darbus, kas saistīti ar lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas tehnisko apkalpi, apkopi, remontu un tehnisko uzraudzību, veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un dokumentē.

8. Lietotājs nodrošina, ka šo noteikumu 6. un 7. punktā minētos pienākumus izpilda jebkura persona, kas ekspluatē lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu.

9. Visus izdevumus, kas saistīti ar lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas tehnisko apkalpi, apkopi, remontu, rekonstrukciju un tehnisko uzraudzību, sedz lietotājs.

10. Lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, gazificētā objektā, kas ir rūpnieciska vai publiska būve, kā arī citos gazificētos objektos, ja tajos ir uzstādīts dabasgāzes aparāts ar kopējo nominālo siltuma jaudu virs 130 kW, rakstiski norīko un pastāvīgi nodrošina atbilstoši atestētu atbildīgo personu par gāzes saimniecību.

11. Atbildīgā persona par gāzes saimniecību gazificētā objektā papildus standartos noteiktajiem pienākumiem ne retāk kā reizi gadā rūpīgi pārbauda lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu un instruē personas, kas ekspluatē lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu, par dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanu un par pienākumu ievērot šajos noteikumos minētās prasības dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanai. Atbildīgā persona par gāzes saimniecību sniedz lietotājam rakstisku atzinumu par pārbaudes rezultātiem un veikto instruktāžu. Atzinumā iekļauj informāciju par lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas atbilstību normatīvajos aktos minētajām prasībām, priekšnosacījumus lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas turpmākai drošai ekspluatācijai, kā arī pievieno dokumentu, kas apliecina veikto instruktāžu.

12. Lietotājs bez sistēmas operatora atļaujas nedrīkst lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai pievienot cita lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu vai pārtraukt dabasgāzes pastāvīgu lietošanu, patvaļīgi atvienojot dabasgāzes iekārtas.

13.  Lietotājam ir pienākums saskaņot ar sistēmas operatoru lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas (arī gāzesvadu, pa kuriem piegādā dabasgāzi citiem lietotājiem) atvienošanu, remontu un to pievienošanu pēc remonta, kā arī jaunu lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu pievienošanu vai nomaiņu.

14. Lietotājam ir pienākums normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošināt periodisku gazificētā objekta ventilācijas sistēmas un dūmkanālu pārbaudi un tīrīšanu. Lietotājs nodrošina, ka gazificētā objektā esošo ventilācijas sistēmu un dūmkanālu tehniskā stāvokļa uzturēšanu veic sertificēts speciālists.

15. Ja lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmā konstatēta dabasgāzes noplūde, izveidojusies avārijas situācija vai notikusi avārija, lietotājs nekavējoties ziņo par to sistēmas operatoram un nodrošina sistēmas operatora pārstāvju iekļūšanu gazificētā objektā.

16. Lietotājs nekavējoties ziņo sistēmas operatoram par dabasgāzes piegādes pārtraukumu.

17. Lietotājam ir pienākums ievērot gāzesvadu, gāzapgādes iekārtu un būvju aizsargjoslās noteiktos aprobežojumus un nodrošināt brīvu pieeju un piebraukšanu gāzesvadiem, gāzapgādes iekārtām un būvēm, lai remontētu, pievienotu vai atvienotu dabasgāzes apgādes sistēmu vai veiktu tās tehnisko apkalpi, apkopi un tehnisko uzraudzību.

18. Par dzīvojamās mājas koplietošanas telpās un citās kopīpašumā esošajās telpās izvietoto dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmu tehnisko stāvokli, dzīvojamās mājas koplietošanas telpās ievadīto dabasgāzes inženierkomunikāciju ievadu noblīvējumu stāvokli, kā arī par periodisku pagrabu vēdināšanu un ventilācijas sistēmu un dūmkanālu tehniskā stāvokļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ir atbildīgs dzīvojamās mājas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

19. Lietotājs pieņem lēmumu par nepieciešamo dabasgāzes apgādes drošumu un, ja nepieciešams, par cita kurināmā izmantošanu dabasgāzes piegādes pārtraukumu laikā.

20. Ja atbilstoši tehnoloģiskajam procesam gazificētā objektā izvietotajām iekārtām ir nepieciešama nepārtraukta kurināmā piegāde, lietotājs dabasgāzes apgādes pārtraukuma laikā nodrošina un izmanto citu kurināmo.

21. Lietotājs, kā arī dzīvojamās mājas īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par sekām, kas rodas, ja netiek ievērotas šo noteikumu II nodaļā minētās prasības par dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanu.

III. Dabasgāzes piegāde

22. Dabasgāzes piegāde lietotājam līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai notiek saskaņā ar šiem noteikumiem un sistēmas operatora un lietotāja noslēgto dabasgāzes piegādes līgumu vai sistēmas pakalpojuma līgumu.

23. Sistēmas pakalpojuma līgumu ar sistēmas operatoru slēdz lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, ja lietotājam ir nepieciešams saņemt sadales sistēmas pakalpojumu (turpmāk – sistēmas pakalpojums) par dabasgāzi, kuru nepiegādā dabasgāzes piegādes līguma ietvaros.

24. Gazificētos objektos par dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežu tiek noteikta vieta uzreiz aiz ievada noslēgierīces, ja dabasgāzes piegādes līgumam vai sistēmas pakalpojuma līgumam nav pievienots robežakts, kurā ir noteikta cita dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robeža.

25. Dabasgāzes piegādes līgumā norāda informāciju par līgumslēdzēju pusēm, līguma darbības termiņu, līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtību, atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā, dabasgāzes uzskaites kārtību, norēķinu kārtību un veidu, pretenziju un jautājumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, informāciju par to, kur iespējams iepazīties ar dabasgāzes apgādes tarifiem, kā arī kontaktinformāciju un cita nepieciešamo informāciju.

26. Sistēmas pakalpojuma līgumā norāda informāciju par līgumslēdzēju pusēm, līguma darbības termiņu, līguma pirmstermiņa izbeigšanas kārtību, sistēmas pakalpojuma sniegšanas kārtību, palīgpakalpojumu, tai skaitā balansēšanas pakalpojuma, sniegšanas kārtību, piemērojamo sistēmas pakalpojuma tarifu, sistēmas pakalpojuma uzskaites kārtību, norēķinu kārtību un veidu, pretenziju iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, pušu atbildību un sankcijas, kā arī kontaktinformāciju un citu nepieciešamo informāciju.

27. Dabasgāzes piegādes līgumā un sistēmas pakalpojuma līgumā, lietotājam un sistēmas operatoram abpusēji vienojoties, var iekļaut papildu noteikumus un nosacījumus, kas nav minēti šajos noteikumos.

28. Ja dabasgāzes piegādes līgums vai sistēmas pakalpojuma līgums nav noslēgts, ir zaudējis spēku vai atzīts par spēkā neesošu un gazificētā objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs liedzis sistēmas operatora pārstāvju iekļūšanu gazificētā objektā dabasgāzes piegādes pārtraukšanai, attiecīgā gazificētā objekta īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par šajos noteikumos lietotājam paredzēto saistību izpildi, tai skaitā par to, lai tiktu veikta samaksa par dabasgāzi, kas saņemta laikposmā, kad līgums nebija spēkā.

29. Par dabasgāzes piegādes līguma un sistēmas pakalpojuma līguma izbeigšanu lietotājs informē sistēmas operatoru vismaz 30 dienas pirms līguma izbeigšanas šajos noteikumos un līgumā noteiktajā kārtībā.

30. Izbeidzot dabasgāzes piegādes līgumu un sistēmas pakalpojuma līgumu, lietotājs paziņo sistēmas operatoram dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta rādījumu sistēmas operatora noteiktajā veidā vai nodrošina sistēmas operatora pārstāvju iekļūšanu gazificētā objektā dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumu nolasīšanai, kā arī nodrošina sistēmas operatora pārstāvju iekļūšanu gazificētā objektā dabasgāzes piegādes pārtraukšanai. Puses noteiktajā termiņā veic galīgo norēķinu par saņemto dabasgāzi, sistēmas operatora sniegto sistēmas pakalpojumu un veic citus ar dabasgāzes piegādes līguma un sistēmas pakalpojuma līguma izpildi saistītos maksājumus.

31. Mājsaimniecības lietotājam ir tiesības rakstiski prasīt dabasgāzes piegādes līguma izbeigšanu, ja vienlaikus ar dabasgāzes piegādes līguma izbeigšanu cits lietotājs ar sistēmas operatoru noslēdz jaunu dabasgāzes piegādes līgumu, turpinot saņemt dabasgāzi.

32. Sistēmas operatoram ir tiesības vienpusēji izbeigt dabasgāzes piegādes līgumu, par to rakstiski nosūtot paziņojumu lietotājam uz līgumā norādīto adresi, ja:

32.1. mājsaimniecības lietotājs ir pieprasījis sistēmas operatoram pārtraukt dabasgāzes piegādi gazificētā objektā uz laiku, nepārtraucot dabasgāzes piegādes līguma darbību, un sistēmas operators ir saņēmis lūgumu no citas personas, kurai ir gazificētā objekta īpašuma, valdījuma vai lietošanas tiesības, atjaunot dabasgāzes piegādi gazificētā objektā un noslēgt ar šo personu līgumu, un 15 dienu laikā pēc sistēmas operatora paziņojuma nosūtīšanas no mājsaimniecības lietotāja nav saņemts apliecinājums par vēlmi turpināt lietot dabasgāzi;

32.2. dabasgāzes piegāde lietotājam ir pārtraukta šo noteikumu 72.2. apakšpunktā minētajos gadījumos.

33. Ja lietotājs tā dabasgāzes apgādes sistēmu ir nodevis citai personai un par to nav informējis sistēmas operatoru, un šajos noteikumos paredzētajā kārtībā nav izbeidzis dabasgāzes piegādes līgumu, lietotājs ir atbildīgs, lai tiktu veikta samaksa par dabasgāzi, kas saņemta līdz dienai, kad noslēgts dabasgāzes piegādes līgums ar jauno lietotāju.

34. Palielināt atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā, pārsniedzot dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā noteikto daudzumu, drīkst tikai ar sistēmas operatora atļauju saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprinātiem pieslēguma noteikumiem pēc tam, kad dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā ir izdarīti attiecīgi grozījumi.

IV. Dabasgāzes uzskaite, lietošanas un uzskaites kontrole

35. Sistēmas operatoram ir pienākums pieprasīt, lai lietotāja dabasgāzes apgādes sistēma ir aprīkota ar sistēmas operatora reģistrētiem dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātiem. Jebkurai personai ir aizliegts ietekmēt dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta un ar to saistītu telemetrijas un telemehānikas sistēmu darbību.

36. Dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta pievienošanas shēmas izmaiņas, minēto ierīču nomaiņu, pārvietošanu, remontu un pārbaudi lietotājs saskaņo ar sistēmas operatoru.

37. Dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta pievienošanas vietai jābūt noplombētai ar sistēmas operatora plombu.

38. Dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu pēc uzstādīšanas, remonta vai pārbaudes pieņem ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, piedaloties lietotājam vai tā pārstāvim un sistēmas operatora pārstāvim. Sistēmas operators pārbauda dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta uzstādīšanas pareizību un komplektāciju, metroloģiskās atbilstības apliecinājumus saskaņā ar šo noteikumu 44. un 45. punktā minētajām prasībām, noplombē pievienošanas vietas un sastāda par to aktu. Aktu paraksta lietotājs vai tā pārstāvis un sistēmas operatora pārstāvis.

39. Sistēmas operators dabasgāzes daudzumu, kas norēķinu periodā transportēts dabasgāzes piegādes līguma un sistēmas pakalpojuma līguma ietvaros, nosaka, ievērojot dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumus, saskaņoto sistēmas pakalpojuma saņemšanas grafiku un sistēmas pakalpojuma līguma nosacījumus.

40. Lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmā lietotājs papildus dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātam var uzstādīt kontroles mēraparātus. Kontroles mēraparāti ir lietotāja īpašums, un to uzstādīšana ir jāsaskaņo ar sistēmas operatoru. Kontroles mēraparātus uzstāda lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmā aiz dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta. Kontroles mēraparātu rādījumi nevar būt par pamatu norēķiniem par saņemto dabasgāzi.

41. Mājsaimniecības lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai uzstādītie dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāti ir sistēmas operatora īpašums. Lietotāja, kas nav mājsaimniecības lietotājs, dabasgāzes apgādes sistēmai uzstādītie dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāti ir lietotāja īpašums, izņemot gadījumu, ja tos pēc savas iniciatīvas ir iegādājies un uzstādījis sistēmas operators.

42. Par dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu iegādi, uzstādīšanu, nomaiņu, remontu, apkopi un verificēšanu atbild un ar to saistītos izdevumus sedz minēto mēraparātu īpašnieks.

43. Sistēmas operatoram ir tiesības lietotājam piegādātās dabasgāzes uzskaitei gazificētā objektā par saviem līdzekļiem uzstādīt savu dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu vai nomainīt lietotājam piegādātās dabasgāzes uzskaitei gazificētā objektā uzstādīto dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu, kā arī aprīkot to vai lietotāja dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu ar telemetrijas vai telemehānikas sistēmu datu automatizētai attālinātai nolasīšanai, lai rādījumus izmantotu norēķinos par dabasgāzi.

44. Dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta īpašnieks ir atbildīgs par dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta atbilstību normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām mērīšanas līdzekļiem.

45. Dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta īpašnieks ir atbildīgs par dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu atkārtotu verificēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm, ievērojot verificēšanas periodiskumu, kas noteikts normatīvajos aktos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu.

46. Sistēmas operatoram ir tiesības pieprasīt lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, nomainīt gazificētā objektā uzstādīto dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu, ja tā metroloģiskie raksturlielumi neatbilst faktiskajam dabasgāzes patēriņam gazificētā objektā vai ja gazificētā objektā uzstādītais dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tajā skaitā nenodrošina normatīvajos aktos par metroloģiskajām prasībām noteikto precizitāti. Lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, ir pienākums nomainīt gazificētā objektā uzstādīto dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu sistēmas operatora noteiktajā termiņā.

47. Ja mājsaimniecības lietotājam radušās šaubas par gazificētā objektā uzstādītā dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta precizitāti, mājsaimniecības lietotājam ir tiesības rakstiski pieprasīt, lai sistēmas operators nodrošina gazificētā objektā uzstādītā dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu. Sistēmas operators minēto pirmstermiņa verificēšanu veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētā inspicēšanas institūcijā. Ja pēc mājsaimniecības lietotāja pieprasījuma veiktajā pirmstermiņa verificēšanā atzīst, ka:

47.1. dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts bija lietošanai derīgs, izdevumus, kas saistīti ar dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu, kā arī sistēmas operatora izdevumus par jauna dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta uzstādīšanu gazificētā objektā sedz mājsaimniecības lietotājs;

47.2. dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts nebija lietošanai derīgs, izdevumus, kas saistīti ar dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu, sedz sistēmas operators.

48. Lai sistēmas operators varētu netraucēti izpildīt tam normatīvajos aktos, dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā noteiktos pienākumus un īstenot paredzētās tiesības, lietotājs nodrošina, ka dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu, kā arī ar tiem saistīto telemetrijas un telemehānikas sistēmu izvietojums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, minētās ierīces ir brīvi pieejamas un uz tām netiek novietoti priekšmeti.

49. Lai uzstādītu, nomainītu vai kontrolētu dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātus, kā arī ar tiem saistītās telemetrijas un telemehānikas sistēmas, nolasītu rādījumus un netraucēti izpildītu citus normatīvajos aktos, dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā noteiktos pienākumus, un īstenotu paredzētās tiesības, tai skaitā pārtrauktu dabasgāzes piegādi, sistēmas operatora pārstāvjiem ir tiesības, uzrādot dienesta apliecību, kurā norādītas šādas tiesības, piekļūt dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētā objektā. Lietotājam ir pienākums nodrošināt sistēmas operatora pārstāvju piekļūšanu dabasgāzes apgādes sistēmai, lai veiktu minētos darbus.

50. Ja šo noteikumu 68.1. apakšpunktā minētajā kārtībā piekļūt mājsaimniecības lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai nav iespējams, mājsaimniecības lietotājs pēc sistēmas operatora pieprasījuma, kas veikts telefoniski, nosūtot īsziņu, izmantojot e-pakalpojumu portālu vai rakstiski, iespējami ātrāk paziņo laiku, kad var nodrošināt sistēmas operatora pārstāvjiem piekļuvi mājsaimniecības lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai.

51. Ja dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētā objektā vai dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātam nav iespējams piekļūt vai arī mājsaimniecības lietotājs šo noteikumu 50. punktā minētajā kārtībā nav paziņojis iespējamo piekļuves laiku, sistēmas operators var pārtraukt dabasgāzes piegādi attiecīgajā gazificētā objektā vai turpmāk aprēķināt patērētās dabasgāzes daudzumu, pamatojoties uz gazificētā objektā uzstādīto dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā vai ņemot vērā sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktās diferencētās patēriņa normas.

52. Ja šo noteikumu 67.1. apakšpunktā paredzētajā kārtībā vai saskaņā ar šo noteikumu 50. punktu noteiktajā laikā netiek nodrošināta sistēmas operatora pārstāvju piekļuve lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai, lai netraucēti veiktu sistēmas operatoram normatīvajos aktos, dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā noteiktos pienākumus vai īstenotu tam paredzētās tiesības, lietotājam ir pienākums segt izdevumus par sistēmas operatora atkārtotiem izbraukumiem uz attiecīgo gazificēto objektu.

53. Ja lietotājs dabasgāzi izmanto kā degvielu autotransportam, šāda dabasgāzes patēriņa uzskaitei ir nepieciešams atsevišķs dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts. Ja sistēmas operators konstatē, ka lietotājs autotransportam paredzētās dabasgāzes patēriņa uzskaitei nav uzstādījis atsevišķu dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu, sistēmas operators var pārtraukt dabasgāzes piegādi lietotājam, iepriekš par to nebrīdinot.

V. Sistēmas operatora tiesības un pienākumi

54. Sistēmas operators saskaņā ar dabasgāzes piegādes līgumu nodrošina dabasgāzes piegādi lietotājam līdz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežai.

55. Sistēmas operators dabasgāzi piegādā atbilstoši dabasgāzes piegādes līgumā noteiktajam daudzumam, un pieļaujamā dabasgāzes piegādes daudzuma novirze nedrīkst atšķirties no dabasgāzes piegādes līgumā noteiktā. Pieļaujamā dabasgāzes kvalitātes parametru novirze nedrīkst atšķirties no šo noteikumu pielikumā norādītajiem parametriem.

56. Sistēmas operators sistēmas pakalpojumu sniedz nepārtraukti, nodrošinot attiecīgā dabasgāzes daudzuma piegādi sistēmas pakalpojuma ietvaros no dabasgāzes pārvades sistēmas līdz lietotāja gazificētam objektam.

57. Faktisko dabasgāzes piegādes pārtraukuma laiku nosaka atbilstoši dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumiem. Sistēmas operators un lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, reģistrē faktisko dabasgāzes piegādes pārtraukuma laiku, norādot dabasgāzes piegādes pārtraukuma iemeslus.

58. Sistēmas operators ir atbildīgs par dabasgāzes avārijas dienesta uzturēšanu un tā materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī par avārijas lokalizēšanu.

59. Pēc lietotāja pieprasījuma sistēmas operators konsultē lietotāju par pieslēguma izveidei nepieciešamo darbu organizācijas kārtību, dabasgāzes lietošanu, uzskaiti, norēķiniem par dabasgāzi un tās kvalitāti.

60. Ja sistēmas operators konstatē lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas ierīkošanas vai ekspluatācijas neatbilstību dabasgāzes piegādes līguma vai normatīvo aktu prasībām, sistēmas operators par šo apstākli informē lietotāju, kā arī nosaka termiņu nepilnību novēršanai.

61. Sistēmas operatoram ir tiesības veikt gazificētā objektā uzstādītā dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu vai pārbaudi tā ekspluatācijas laikā, ja rodas pamatotas aizdomas, ka dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts neatbilst noteiktajām prasībām vai ir bojāts. Sistēmas operators dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu vai pārbaudi veic normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētā inspicēšanas institūcijā vai nodod ekspertīzes veikšanai normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sertificētam ekspertam. Ja pirmstermiņa verificēšanā vai pārbaudē atzīst, ka dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts nebija lietošanai derīgs un tā bojājums ir radies, lietotājam neievērojot šajos noteikumos minētos pienākumus, tad izdevumus, kas saistīti ar dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu vai pārbaudi, kā arī sistēmas operatora izdevumus par jauna dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta uzstādīšanu gazificētā objektā sedz lietotājs.

62. Sistēmas operatoram ir tiesības piekļūt lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai arī tad, ja dabasgāze gazificētā objektā netiek lietota.

63. Ja sistēmas operatora rīcībā ir informācija, kas norāda uz dabasgāzes noplūdi vai avārijas situāciju lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmā vai ka dabasgāze gazificētā objektā tiek lietota patvaļīgi vai tiek traucēta piekļuve dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētā objektā, un tādējādi var notikt avārija vai tikt apdraudēta personu drošība vai dzīvība, vai sistēmas operatora rīcībā ir informācija, ka gazificētā objektā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums, sistēmas operatora pārstāvim ir pienākums informēt Valsts policiju un tiesības pieaicināt policijas darbiniekus, lai likumā noteiktajā kārtībā jebkurā diennakts laikā iekļūtu lietotāja telpās vai teritorijā. Sistēmas operators nekavējoties informē lietotāju par iekļūšanu tā teritorijā vai telpās.

64. Lai nodrošinātu šajos noteikumos noteikto un dabasgāzes piegādes līgumos un sistēmas pakalpojuma līgumos pielīgto sistēmas operatora pienākumu un lietotāja saistību izpildi, sistēmas operatoram ir tiesības apstrādāt personas datus (par fizisko personu – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, par juridisko personu – tās nosaukumu, komersanta reģistrācijas numuru, juridisko adresi), kā arī finanšu informāciju un citu informāciju, kas ļauj identificēt personu, kas radījusi zaudējumus sistēmas operatoram vai lietojusi dabasgāzi gazificētā objektā.

VI. Lietotāja tiesības un pienākumi

65. Lietotājs ir atbildīgs, ja tā vainas dēļ tiek traucēta dabasgāzes piegāde citiem lietotājiem.

66. Lietotājam ir šādi pienākumi:

66.1. nodrošināt uzstādīto dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu un ar tiem saistīto telemetrijas un telemehānikas sistēmu un plombu saglabāšanu;

66.2. nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā ziņot sistēmas operatoram par konstatētajiem dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu un ar tiem saistīto telemetrijas vai telemehānikas sistēmu vai plombu bojājumiem;

66.3. segt izdevumus, kas saistīti ar sistēmas operatoram nodarīto kaitējumu, tai skaitā radītajiem zaudējumiem, ja patvaļīgi ir izdarītas izmaiņas dabasgāzes apgādes sistēmā, sabojāta dabasgāzes apgādes sistēma, sabojāts dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts un ar to saistītā telemetrijas vai telemehānikas sistēma vai plombas;

66.4. sistēmas operatora noteiktajā termiņā izpildīt šo noteikumu 60. punktā minētos sistēmas operatora rakstiskos norādījumus par izmaiņām lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas ierīkošanā vai ekspluatācijā, lai nodrošinātu dabasgāzes lietošanu atbilstoši dabasgāzes piegādes līguma un normatīvo aktu prasībām;

66.5. ievērot sistēmas operatora noteikto dabasgāzes patēriņa režīmu;

66.6. nekavējoties, bet ne vēlāk kā attiecīgās darbdienas laikā, kurā konstatēta neatbilstošas kvalitātes dabasgāzes saņemšana, informēt par to sistēmas operatoru;

66.7. sniegt sistēmas operatoram pieprasīto informāciju, lai sistēmas operators varētu netraucēti izpildīt tam normatīvajos aktos, dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā noteiktos pienākumus un īstenot paredzētās tiesības.

67. Lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, papildus šo noteikumu 66. punktā minētajiem pienākumiem ir pienākums:

67.1. jebkurā diennakts laikā nodrošināt sistēmas operatora pārstāvju netraucētu piekļūšanu dabasgāzes apgādes sistēmām gazificētā objektā, dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātiem, kā arī ar tiem saistītajām telemetrijas un telemehānikas sistēmām, lai sistēmas operators varētu netraucēti izpildīt tam normatīvajos aktos, dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā noteiktos pienākumus un īstenot paredzētās tiesības;

67.2. dabasgāzes piegādes līgumā noteiktajā kārtībā un atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai reģistrēt datus par patērētās dabasgāzes daudzumu un paziņot tos sistēmas operatoram;

67.3. dabasgāzes piegādes līgumā noteiktajos termiņos un veidā veikt pilnā apmērā maksājumus par saņemto dabasgāzi;

67.4. saskaņot ar sistēmas operatoru un ievērot sistēmas pakalpojuma saņemšanas grafiku;

67.5. sistēmas pakalpojuma līgumā noteiktajā kārtībā reģistrēt dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumus un paziņot tos sistēmas operatoram;

67.6. sistēmas pakalpojuma līgumā noteiktajos termiņos un veidā veikt pilnā apmērā maksājumus par saņemto sistēmas pakalpojumu;

67.7. sistēmas operatora noteiktajā termiņā nomainīt gazificētā objektā uzstādīto dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu.

68. Mājsaimniecības lietotājam papildus šo noteikumu 66. punktā minētajiem pienākumiem ir pienākums:

68.1. no plkst. 8.00 līdz plkst. 21.00 nodrošināt sistēmas operatora pārstāvju netraucētu piekļūšanu dabasgāzes apgādes sistēmām gazificētā objektā, dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātiem, kā arī ar tiem saistītajām telemetrijas un telemehānikas sistēmām, lai sistēmas operators varētu netraucēti izpildīt tam normatīvajos aktos vai dabasgāzes piegādes līgumā noteiktos pienākumus un īstenot paredzētās tiesības. Ja lietotājs minētajā laikā nenodrošina sistēmas operatora piekļūšanu lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmām, lietotājam piekļūšana dabasgāzes apgādes sistēmām jānodrošina šo noteikumu 50. punktā noteiktajā kārtībā;

68.2. atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai paziņot sistēmas operatoram dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumus;

68.3. veikt pilnā apmērā maksājumus par dabasgāzi atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai.

69. Lietotājam ir šādas tiesības:

69.1. saņemt no sistēmas operatora dabasgāzi atbilstoši dabasgāzes piegādes līguma noteikumiem;

69.2. saņemt no sistēmas operatora sistēmas pakalpojumu atbilstoši sistēmas pakalpojuma līguma noteikumiem;

69.3. pieprasīt no sistēmas operatora informāciju par piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai, kā arī pārbaudīt un salīdzināt dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumus;

69.4. ja nepieciešams, pēc saskaņošanas ar sistēmas operatoru mainīt dabasgāzes piegādes līgumā noteikto dabasgāzes patēriņa režīmu;

69.5. saņemt no sistēmas operatora informāciju par dabasgāzes piegādes pārtraukumiem un iespējamo dabasgāzes piegādes atjaunošanas laiku;

69.6. sistēmas pakalpojuma līguma ietvaros saņemt gazificētā objektā dabasgāzi atbilstoši daudzumam, kas, lietotājam un dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram savstarpēji vienojoties, ir pārvadīts dabasgāzes pārvades sistēmā.

VII. Dabasgāzes piegādes pārtraukšana, ierobežošana un atjaunošana

70. Sistēmas operators ir tiesīgs nekavējoties pārtraukt vai ierobežot dabasgāzes piegādi, ja:

70.1. notikusi avārija vai konstatēta avārijas situācija;

70.2. saskaņā ar Enerģētikas likumu izsludināta enerģētiskā krīze.

71. Sistēmas operators ir tiesīgs nekavējoties pārtraukt dabasgāzes piegādi, par to noformējot attiecīgu aktu divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie sistēmas operatora, bet otrs tiek nodots lietotājam vai tā pārstāvim, ja:

71.1. lietotājs neievēro dabasgāzes piegādes līgumā noteiktos dabasgāzes patēriņa ierobežojumus;

71.2. gazificētā objektā ir patvaļīgi noņemti vai sabojāti dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāti, ar tiem saistītās telemetrijas vai telemehānikas sistēmas vai plombas;

71.3. sistēmas operators ir konstatējis šo noteikumu, dabasgāzes piegādes līguma vai sistēmas pakalpojuma līguma pārkāpumu, kura dēļ lietotājam ir samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas;

71.4. lietotāja dabasgāzes iekārtas ir pievienotas neatbilstošā vietā, tai skaitā pirms dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta;

71.5. lietotāja dabasgāzes iekārta dabasgāzes ārējai vai iekšējai gāzesvadu sistēmai ir pievienota patvaļīgi vai lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai ir patvaļīgi pievienota jauna lietotāja dabasgāzes apgādes sistēma vai tās daļa vai cita lietotāja dabasgāzes apgādes sistēma vai tās daļa;

71.6. dabasgāzes apgādes sistēmai gazificētā objektā ir atvienotas dabasgāzes iekārtas;

71.7. sistēmas operatora pārstāvim netiek nodrošināta iespēja uzstādīt, nomainīt vai kontrolēt dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātus, kā arī ar tiem saistītās telemetrijas un telemehānikas sistēmas, nolasīt rādījumus un netraucēti izpildīt citus normatīvajos aktos, dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā noteiktos pienākumus vai īstenot paredzētās tiesības;

71.8. gazificētā objekta īpašnieks vai neviena no personām, kas gazificētā objektā lieto dabasgāzi, nav noslēgusi ar sistēmas operatoru dabasgāzes piegādes līgumu vai sistēmas pakalpojuma līgumu;

71.9. dabasgāzes lietošana gazificētā objektā ir uzsākta vai atjaunota patvaļīgi;

71.10. lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, sistēmas operatora noteiktajā termiņā nav nomainījis gazificētā objektā uzstādīto dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu vai mājsaimniecības lietotājs nav nodrošinājis sistēmas operatoram iespēju nomainīt gazificētā objektā uzstādīto dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu;

71.11. nav izpildīti šo noteikumu 60. punktā vai 73.4. apakšpunktā minētie sistēmas operatora norādījumi par izmaiņām dabasgāzes apgādes sistēmā, dabasgāzes iekārtu ierīkošanā vai ekspluatācijā, lai nodrošinātu dabasgāzes lietošanu atbilstoši dabasgāzes piegādes līguma un normatīvo aktu prasībām.

72. Sistēmas operators, rakstiski brīdinot mājsaimniecības lietotāju vismaz piecas darbdienas iepriekš, bet lietotāju, kas nav mājsaimniecības lietotājs, vismaz trīs dienas iepriekš, var pārtraukt dabasgāzes piegādi, par to noformējot attiecīgu aktu divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie sistēmas operatora, bet otrs tiek nodots lietotājam vai tā pārstāvim, šādos gadījumos:

72.1. lietotāja, kas nav mājsaimniecības lietotājs, dabasgāzes apgādes sistēma ir aprīkota ar tādiem dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātiem, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām, sistēmas operatora noteiktajām, dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā pielīgtajām prasībām, un lietotājs sistēmas operatora noteiktajā termiņā nav novērsis dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām metroloģiskajām prasībām vai sistēmas operatora noteiktajām, dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā pielīgtajām prasībām;

72.2. lietotājs šajos noteikumos un dabasgāzes piegādes līgumā noteiktajos termiņos nenorēķinās par saņemto dabasgāzi, sistēmas pakalpojuma līgumā noteiktajos termiņos nenorēķinās par saņemto sistēmas pakalpojumu, neveic citus ar dabasgāzes piegādes līguma un sistēmas pakalpojuma līguma izpildi saistītus maksājumus, nav samaksājis priekšapmaksu vai nav iemaksājis vai atjaunojis drošības depozītu, ja lietotājam tāds ir bijis noteikts;

72.3. lietotājs nepilda dabasgāzes piegādes līguma vai sistēmas pakalpojuma līguma noteikumus, ja šo noteikumu neizpilde ir saistīta ar dabasgāzes apgādes sistēmas lietošanas prasību neievērošanu vai maksājuma saistību neizpildi pret sistēmas operatoru.

73. Sistēmas operators dabasgāzes piegādi lietotājam atjauno piecu darbdienu laikā pēc tam, kad tas:

73.1. konstatējis, ka novērsti šo noteikumu 71. punktā un 72.1. un 72.3. apakšpunktā minētie dabasgāzes piegādes pārtraukšanas iemesli;

73.2. saņēmis samaksu par piegādāto dabasgāzi un saskaņā ar šiem noteikumiem aprēķināto piegādātās dabasgāzes daudzumu;

73.3. saņēmis samaksu par sniegto sistēmas pakalpojumu;

73.4. saņēmis citus ar dabasgāzes piegādes līguma, sistēmas pakalpojuma līguma un šo noteikumu izpildi saistītos maksājumus (tai skaitā nokavējuma procentus, parāda atgūšanas izmaksas, šo noteikumu 94., 98. un 100. punktā minēto kompensāciju un maksājumu drošības depozīta atjaunošanai);

73.5. saņēmis samaksu par tā aprēķinātajiem dabasgāzes piegādes pārtraukšanas un atjaunošanas izdevumiem;

73.6. konstatējis, ka ir izpildītas tā prasības turpmākai drošai dabasgāzes lietošanai.

74. Ja dabasgāzes piegāde gazificētā objektā ir pārtraukta saskaņā ar šo noteikumu 71. punktu, 72.1. vai 72.2. apakšpunktu, sistēmas operatoram pirms dabasgāzes piegādes atjaunošanas papildus šo noteikumu 73. punktā minētajiem nosacījumiem ir tiesības pieprasīt veikt izmaiņas gazificētā objekta dabasgāzes apgādes sistēmā, tai skaitā uzstādīt papildu noslēgierīci, dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu ar telemetrijas vai telemehānikas sistēmu datu automatizētai attālinātai nolasīšanai vai pārvietot dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu ar sistēmas operatoru saskaņotā un sistēmas operatoram brīvi pieejamā vietā.

75. Sistēmas operatora pieprasītās izmaiņas gazificētā objekta dabasgāzes apgādes sistēmā veic lietotājs vai sistēmas operators, savstarpēji vienojoties. Ja vienošanos nav iespējams panākt, minētās izmaiņas veic sistēmas operators par lietotāja līdzekļiem. Lietotājs par saviem līdzekļiem nodrošina sistēmas operatora pieprasīto izmaiņu veikšanu gazificētā objekta dabasgāzes apgādes sistēmā.

76. Šo noteikumu 77. punktā minētajos gadījumos, kā arī ja dabasgāzes piegāde pārtraukta ilgāk par 24 stundām un tas ir paziņots lietotājam, sistēmas operators piegādā lietotājam nepiegādātās dabasgāzes daudzumu jebkurā lietotājam pieņemamā laikposmā. Sistēmas operators piegādātās dabasgāzes cenu nosaka atbilstoši cenai, kas ir spēkā piegādes dienā. Ja lietotājs veicis priekšapmaksu, pēc lietotāja rakstiska pieprasījuma sistēmas operators atmaksā saņemto priekšapmaksu par nepiegādāto dabasgāzi. Šā punkta nosacījumi neattiecas uz mājsaimniecības lietotājiem.

77. Sistēmas operators par dabasgāzes piegādes pārtraukumu plānotas dabasgāzes apgādes sistēmu atvienošanas dēļ brīdina lietotāju vismaz piecas dienas iepriekš telefoniski, nosūtot īsziņu, izmantojot e-pakalpojumu portālu vai rakstiski. Sistēmas operatoram ir tiesības mājsaimniecības lietotāju brīdināt par dabasgāzes sistēmu atvienošanu, izvietojot attiecīgu paziņojumu pie nekustamā īpašuma, kurā atrodas gazificēts objekts, vai brīdināt ar gazificēta objekta īpašnieka vai viņa pilnvarotās personas starpniecību. Ja piecu dienu laikā pēc brīdinājuma izteikšanas ar lietotāju, kas nav mājsaimniecības lietotājs, neizdodas saskaņot dabasgāzes apgādes sistēmu atvienošanas laiku, sistēmas operators nosaka šo laiku patstāvīgi (ja iespējams, izvēloties tādu laiku, kad lietotājs dabasgāzi nepatērē) un paziņo par to lietotājam.

78. Lai veiktu neatliekamus pasākumus avārijas, avārijas situācijas vai konstatēto bojājumu novēršanai, sistēmas operatoram ir tiesības nekavējoties jebkurā diennakts laikā atvienot lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu un dabasgāzes iekārtas. Pēc dabasgāzes apgādes sistēmas un dabasgāzes iekārtas atvienošanas operators steidzamības kārtībā telefoniski vai nosūtot īsziņu, vai izmantojot e-pakalpojumu portālu, vai rakstiski informē lietotāju par dabasgāzes piegādes pārtraukumu un tā iemeslu. Sistēmas operatoram ir tiesības mājsaimniecības lietotāju brīdināt par dabasgāzes sistēmu atvienošanu, izvietojot attiecīgu paziņojumu pie nekustamā īpašuma, kurā atrodas gazificēts objekts, vai brīdināt ar gazificēta objekta īpašnieka vai viņa pilnvarotās personas starpniecību.

79. Ja dabasgāzes piegāde tiek pārtraukta vairāk nekā 1000 lietotājiem, sistēmas operatoram ir tiesības informēt mājsaimniecības lietotājus par dabasgāzes apgādes sistēmu atvienošanu, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

80. Sistēmas operators nav atbildīgs par dabasgāzes piegādes pārtraukumiem, ja tos izraisījuši lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmas drošības ierīču darbības traucējumi, lietotāja vai trešo personu darbība vai bezdarbība.

81. Sistēmas operators nav atbildīgs par dabasgāzes piegādes pārtraukumiem un kaitējumu (tai skaitā zaudējumiem), kas lietotājam radies dabasgāzes piegādes pārtraukšanas dēļ, ja sistēmas operators pārtraucis dabasgāzes piegādi lietotājam šo noteikumu VII nodaļā minētajos gadījumos.

82. Lietotājs ir tiesīgs pieprasīt pārtraukt dabasgāzes piegādi uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu, nepārtraucot dabasgāzes piegādes līguma darbību. Izdevumus, kas saistīti ar dabasgāzes piegādes pārtraukšanu un atjaunošanu, sedz lietotājs.

VIII. Norēķini par saņemto dabasgāzi

83. Par saņemto dabasgāzi lietotājs norēķinās saskaņā ar dabasgāzes piegādes līgumu un sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību.

84. Sistēmas operators norēķinu kārtībā paredz, kā lietotājs nolasa dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta rādījumus un paziņo tos sistēmas operatoram un kā norēķinās ar sistēmas operatoru. Norēķinu kārtību, kā arī grozījumus tajā sistēmas operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms to stāšanās spēkā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļvietnē. Sistēmas operators rakstiski informē lietotāju par grozījumiem norēķinu kārtībā ne vēlāk kā 30 dienas pirms to stāšanās spēkā.

85. Sistēmas operators pārdod dabasgāzi lietotājam atbilstoši dabasgāzes tirdzniecības tarifiem, kas apstiprināti saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un Enerģētikas likumu.

86. Par sistēmas pakalpojuma līguma ietvaros dabasgāzes sadales sistēmā transportētās dabasgāzes daudzumu lietotājs norēķinās atbilstoši sistēmas pakalpojuma tarifiem, kas apstiprināti saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" un Enerģētikas likumu.

87. Par dabasgāzes tirdzniecības tarifu un sistēmas pakalpojuma tarifu pareizu piemērošanu ir atbildīgs sistēmas operators.

88. Sistēmas operators par dabasgāzes tirdzniecības tarifa un sistēmas pakalpojuma tarifa stāšanos spēkā informē lietotāju ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš, publicējot tarifu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un savā tīmekļvietnē.

89. Ja ir mainījies dabasgāzes tirdzniecības tarifs un lietotājs pēc dabasgāzes tirdzniecības tarifa izmaiņu spēkā stāšanās dienas sistēmas operatora noteiktajā kārtībā nepaziņo dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumus, sistēmas operators izraksta maksājuma dokumentus atbilstoši jaunajam dabasgāzes tirdzniecības tarifam. Ja ir mainījies sistēmas pakalpojuma tarifs un lietotājs pēc dabasgāzes sistēmas pakalpojuma tarifa izmaiņu spēkā stāšanās dienas sistēmas operatora noteiktajā kārtībā nepaziņo dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumus, sistēmas operators izraksta maksājuma dokumentus atbilstoši jaunajam sistēmas pakalpojuma tarifam.

90. Norēķinus par katrā gazificētā objektā patērēto dabasgāzi lietotājs veic atbilstoši dabasgāzes tirdzniecības tarifam. Dabasgāzes tirdzniecības tarifu nosaka katram gazificētam objektam atsevišķi. Viena lietotāja vairākiem gazificētiem objektiem, kas atrodas vienā adresē un kuri dabasgāzi saņem no vienas pieslēguma vietas sadales sistēmai (vai no vairākām pieslēguma vietām sadales sistēmai, ja lietotājam nepieciešamo dabasgāzes daudzumu tehniski nav iespējams nodrošināt no vienas pieslēguma vietas sadales sistēmai), ir savstarpēji savienoti ar vienotu attiecīgā lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu un atrodas vienā adresē, norēķinos piemēro tarifu, kas noteikts atbilstoši attiecīgo gazificēto objektu kopējam dabasgāzes patēriņam.

91. Norēķinus par katrā gazificētā objektā saņemto sistēmas pakalpojumu lietotājs izdara atbilstoši sistēmas pakalpojuma tarifam, ņemot vērā kopējo dabasgāzes patēriņu katrā gazificētā objektā. Sistēmas pakalpojuma tarifu nosaka katram gazificētam objektam atsevišķi. Viena lietotāja vairākiem gazificētiem objektiem, kas atrodas vienā adresē un kuri sistēmas pakalpojumu saņem vienā pieslēguma vietā sadales sistēmai (vai vairākās pieslēguma vietās sadales sistēmai, ja lietotājam nepieciešamo sistēmas pakalpojumu tehniski nav iespējams nodrošināt vienā pieslēguma vietā sadales sistēmai), ir savstarpēji savienoti ar vienotu attiecīgā lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmu un atrodas vienā adresē, norēķinos piemēro sistēmas pakalpojuma tarifu, kas noteikts atbilstoši attiecīgo gazificēto objektu kopējam dabasgāzes patēriņam.

92. Komersantam, kas sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus pašvaldības administratīvajā teritorijā un to apliecina attiecīgā pašvaldība, norēķinos piemēro dabasgāzes tirdzniecības tarifu vai sistēmas pakalpojuma tarifu, kas noteikts atbilstoši siltumapgādes komersanta gazificēto objektu kopējam dabasgāzes patēriņam attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

93. Lietotāja patērēto dabasgāzes daudzumu uzskaita normālkubikmetros. Ja lietotāja dabasgāzes apgādes sistēma ir aprīkota ar dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātiem, kuriem izgatavotājs nav paredzējis temperatūras vai spiediena korekciju, vai tie nav aprīkoti ar ierīci, kas šādu korekciju paredz, patērēto dabasgāzes daudzumu nosaka kubikmetros. Lietotājs norēķinās saskaņā ar dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumiem.

94. Ja dabasgāzes lietošana gazificētā objektā ir uzsākta vai atjaunota patvaļīgi, tomēr šādu darbību dēļ lietotājam nav samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums, kā arī nav radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, lietotājs samaksā par patērēto dabasgāzi, kā arī kompensāciju. Sistēmas operators kompensāciju nosaka, reizinot patērētās dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes tirdzniecības tarifu divkāršā apmērā.

95. Ja tehnisku iemeslu dēļ dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts nav uzstādīts uz dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežas, dabasgāzes zudumus gāzesvados (ja tādi radušies) no dabasgāzes apgādes sistēmas piederības robežas līdz dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietai nosaka šādi:

95.1. ja dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts uzstādīts sistēmas operatora pusē pirms piederības robežas, dabasgāzes zudumus, kas radušies posmā starp dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu, atskaita no lietotājam piegādātās dabasgāzes daudzuma;

95.2. ja dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts uzstādīts lietotāja pusē pirms piederības robežas, dabasgāzes zudumus, kas radušies posmā starp dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta uzstādīšanas vietu un piederības robežu, pieskaita pie lietotājam piegādātās dabasgāzes kopējā daudzuma.

96. Ja lietotājs dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā paredzētajā kārtībā nepaziņo sistēmas operatoram dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumus, sistēmas operators aprēķina patērētās dabasgāzes daudzumu:

96.1. lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, – ņemot vērā faktiski patērēto dabasgāzi līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā vai pamatojoties uz lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā vai lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā, ja tas pārsniedz lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā;

96.2. mājsaimniecības lietotājam – ņemot vērā faktiski patērēto dabasgāzi līdzīgā laikposmā vai ņemot vērā lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā, vai ņemot vērā sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktās diferencētās patēriņa normas.

97. Ja lietotāja dabasgāzes apgādes sistēma ir aprīkota vai bijusi aprīkota ar tādu dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām mērīšanas līdzekļiem vai sistēmas operatora noteiktajām, dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā pielīgtajām prasībām, sistēmas operatoram, pierādot, ka pārkāpums radies lietotāja darbības vai bezdarbības dēļ, ir tiesības aprēķināt patērētās dabasgāzes daudzumu un sniegto sistēmas pakalpojuma apjomu, pamatojoties uz lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā vai lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā, ja tas pārsniedz lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā.

98. Ja sistēmas operators konstatē un pierāda līdz tiesisku pierādījumu ticamības pakāpei šo noteikumu, dabasgāzes piegādes līguma vai sistēmas pakalpojuma līguma pārkāpumu, kas radies lietotāja darbības vai bezdarbības dēļ un kura dēļ lietotājam ir samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, lietotājs samaksā par patērēto dabasgāzi, kā arī kompensāciju saskaņā ar sistēmas operatora izrakstītu pretenziju par līgumsaistību izpildi. Lietotājam ir pienākums laikus un pilnā apmērā norēķināties ar sistēmas operatoru.

99. Sistēmas operators šo noteikumu 98. punktā minētā pārkāpuma dēļ patērētās dabasgāzes daudzumu aprēķina šādi:

99.1. lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, – ņemot vērā faktiski patērēto dabasgāzi līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā vai pamatojoties uz lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā vai lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā, ja tas pārsniedz lietotājam atļauto maksimālo dabasgāzes patēriņu stundā;

99.2. mājsaimniecības lietotājam – ņemot vērā lietotāja dabasgāzes iekārtu maksimālo iespējamo dabasgāzes patēriņu stundā vai ņemot vērā sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktās dabasgāzes diferencētās patēriņa normas.

100. Sistēmas operators šo noteikumu 98. punktā minēto kompensāciju nosaka, reizinot šo noteikumu 99. punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto patērētās dabasgāzes daudzumu ar dabasgāzes tirdzniecības tarifu divkāršā apmērā.

101. Ja nav iespējams precīzi noteikt, no kura laika samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, par perioda sākumu uzskata dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta pēdējās kontroles vai uzstādīšanas laiku (minētais periods nedrīkst būt ilgāks par diviem gadiem).

102. Ja dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts ir bojāts vai atvienots, lai to remontētu, verificētu vai pārbaudītu, katrā diennaktī patērēto dabasgāzes daudzumu nosaka atbilstoši dabasgāzes iekārtas vidējai slodzei līdzīgos apstākļos līdzīgā laikposmā vai aprēķina atbilstoši lietotājam atļautajam maksimālajam dabasgāzes patēriņam stundā.

103. Norēķinu periods mājsaimniecības lietotājiem ir kalendāra mēnesis. Lietotājiem, kuri nav mājsaimniecības lietotāji, norēķinu periods atbilstoši dabasgāzes piegādes līgumam, sistēmas pakalpojuma līgumam un sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai ir kalendāra mēnesis vai 10 dienas.

104. Mājsaimniecības lietotājs norēķinās ar sistēmas operatoru par kārtējo norēķinu periodu līdz kārtējā mēneša divdesmitajam datumam. Lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, norēķinās ar sistēmas operatoru par kārtējo norēķinu periodu 10 dienu laikā pēc norēķinu perioda beigām.

105. Par katru veicamā maksājuma kavējuma dienu lietotājs maksā sistēmas operatoram nokavējuma procentus (Civillikuma 1753. pants) – 0,15 % dienā no nesamaksātās summas. Sistēmas operatoram ir tiesības saskaņā ar dabasgāzes piegādes līgumu un sistēmas pakalpojuma līgumu pieprasīt arī līgumsodu par citu lietotāja saistību neizpildi.

106. Sistēmas operatoram ir tiesības lietotājam vai personai, kas vēlas noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu, pieprasīt iesniegt līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu – drošības depozītu, nepārsniedzot divu mēnešu iespējamā maksājuma apmēru, – veikt priekšapmaksu mēneša vidējā maksājuma apmērā vai noteikt īsākus norēķinu termiņus, ja:

106.1. lietotājs vai persona, kas vēlas noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu, nav ievērojusi sistēmas operatora apstiprināto norēķinu kārtību un kavējusi maksājumus par saņemto dabasgāzi (tai skaitā citā gazificētā objektā);

106.2. lietotājs vai persona, kas vēlas noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu, tiek likvidēta vai reorganizēta un saskaņā ar reorganizācijas plānu tiks likvidēta;

106.3. lietotājam vai personai, kas vēlas noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu, ierosināts tiesiskās aizsardzības process, ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts maksātnespējas process;

106.4. lietotājs vai persona, kas vēlas noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu, šajos noteikumos paredzētajā kārtībā nav nodrošinājusi sistēmas operatora pārstāvjiem piekļuvi dabasgāzes apgādes sistēmai, lai sistēmas operators varētu netraucēti izpildīt tam normatīvajos aktos vai dabasgāzes piegādes līgumā noteiktos pienākumus un īstenot paredzētās tiesības (tai skaitā citā gazificētā objektā);

106.5. dabasgāzes piegādes līgumu vēlas noslēgt lietotājs, kas plāno patērēt vairāk nekā 25 000 normālkubikmetrus dabasgāzes gadā;

106.6. lietotājs vai persona, kas vēlas noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu, ir iekļauta parādvēstures datubāzē par saistību neizpildi vai sistēmas operators konstatē citus objektīvus apstākļus, kas rada šaubas par lietotāja vai personas, kura vēlas noslēgt dabasgāzes piegādes līgumu, spēju pilnā mērā izpildīt uzņemtās saistības.

107. Ja lietotājs saskaņā ar šo noteikumu 106. punktu ir iemaksājis sistēmas operatoram drošības depozītu kā līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu:

107.1. lietotājam ir pienākums pēc sistēmas operatora pieprasījuma atjaunot drošības depozītu pilnā apmērā, ja sistēmas operators no tā dzēsis lietotāja neizpildītās saistības;

107.2. sistēmas operatoram ir pienākums:

107.2.1. paziņot lietotājam par lietotāja neizpildīto saistību dzēšanu no drošības depozīta;

107.2.2. atmaksāt depozītu mājsaimniecības lietotājam pēc 12 mēnešu labas maksājumu vēstures (nav pieļauts pielīgto samaksas termiņu kavējums);

107.2.3. pēc diviem gadiem atmaksāt depozītu lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, ja tas ar labu maksājumu vēsturi (nav pieļauts pielīgto samaksas termiņu kavējums) apliecina finansiālo stabilitāti;

107.2.4. izbeidzot līgumiskās attiecības, piecu darbdienu laikā atmaksāt lietotājam drošības depozīta summu, kas nav izlietota lietotāja neizpildīto saistību dzēšanai.

108. Ja lietotājs saskaņā ar šo noteikumu 106. punktu veic priekšapmaksu vai tam kā līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājums tiek noteikts īsāks norēķinu termiņš, sistēmas operators pārtrauc minēto līgumsaistību pienācīgas izpildes nodrošinājumu piemērošanu mājsaimniecības lietotājam pēc sešu mēnešu labas maksājumu vēstures (nav pieļauts pielīgto samaksas termiņu kavējums) un lietotājam, kas nav mājsaimniecības lietotājs, pēc 12 mēnešu labas maksājumu vēstures (nav pieļauts pielīgto samaksas termiņu kavējums).

109. Ja lietotājs maksājuma dokumentos konstatē kļūdu, lietotājs rakstiski paziņo par to sistēmas operatoram. Ja dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta rādījums nolasīts nepareizi, lietotājs rakstiski paziņo par to sistēmas operatoram. Iesniegums par dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta rādījumu pārbaudi vai kļūdu maksājuma dokumentā neatbrīvo lietotāju no pienākuma noteiktajā termiņā izdarīt maksājumus.

110. Sistēmas operators 10 darbdienu laikā pēc lietotāja rakstiska iesnieguma saņemšanas pārbauda aprēķinus un, ja nepieciešams, arī dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu rādījumus. Pārbaudes rezultātus paziņo lietotājam un, ja nepieciešams, veic izmaiņas maksājuma dokumentos.

111. Ja sistēmas operators konstatē kļūdu norēķinu uzskaitē, tai skaitā dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta nepareizas darbības dēļ, vai aprēķinos par saņemto dabasgāzi, sistēmas operators izdara pārrēķinu par pēdējo norēķinu periodu vai laikposmu, sākot no iepriekšējās dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparātu pārbaudes dienas.

112. Sistēmas operators, konstatējot, ka gazificētā objektā dabasgāzes caurplūde caur norēķinu uzskaites mēraparātu ir zemāka par norēķinu uzskaites mēraparātam noteikto zemāko pieļaujamo mērījumu robežu, ir tiesīgs izdarīt saņemtās dabasgāzes vai sniegtā sistēmas pakalpojuma pārrēķinu par laikposmu, kad dabasgāzes caurplūde bija mazāka par lietotāja norēķinu uzskaites mēraparātam noteikto zemāko pieļaujamo mērījumu robežu, pieņemot, ka caurplūdes lielums ir vienāds ar konkrētajam mēraparātam noteikto zemāko mērījumu robežu, ja dabasgāzes piegādes līgumā vai sistēmas pakalpojuma līgumā nav paredzēts citādi.

113. Gazificētos objektos, kuros dabasgāzi lieto vairāki dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īrnieki vai īpašnieki un kuros dabasgāzes patēriņu uzskaita viens dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts, par saņemto dabasgāzi ar sistēmas operatoru norēķinās atbildīgā persona, kuru nosaka šā gazificētā objekta īpašnieks. Sistēmas operators nerisina gazificētā objekta īrnieku vai īpašnieku savstarpējos strīdus par norēķiniem un dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēmas lietošanu.

114. Sistēmas operators ir tiesīgs celt prasību tiesā pret lietotāju par parādu piedziņu arī tad, ja dabasgāzes piegāde gazificētā objektā nav pārtraukta vai lietotājs pretēji šajos noteikumos paredzētajam pienākumam nenodrošina sistēmas operatora pārstāvjiem piekļuvi lietotāja dabasgāzes apgādes sistēmai dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta rādījumu nolasīšanai vai dabasgāzes piegādes pārtraukšanai.

IX. Noslēguma jautājumi

115. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 16. decembra noteikumus Nr. 1048 "Dabasgāzes piegādes un lietošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2008, 201. nr.).

116. Šo noteikumu 104. punkts stājas spēkā 2016. gada 1. jūlijā. Līdz 2016. gada 30. jūnijam mājsaimniecības lietotāji atbilstoši sistēmas operatora apstiprinātajai norēķinu kārtībai maksājumus par dabasgāzi veic 20 dienu laikā pēc norēķinu perioda – kalendāra mēneša – beigām.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumu projektā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

 


Pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 9. februāra
noteikumiem Nr. 85

Dabasgāzes kvalitātes parametri

Nr. p. k. Parametri Mērvienība Vērtība Pārbaudes metodika
1. Vobbes skaitlis (indekss) – WS,b
bāzes temperatūras apstākļos
(sadegšana/mērīšana) 25/20 oC
MJ/m3 47,02–51,98 LVS EN ISO 6976: 2007 L
kcal/m3 11231–12415
kWh/m3 13,06–14,44
2. Augstākais sadegšanas siltums (GCV)
20 °C un 101,325 kPa bāzes temperatūras apstākļos (sadegšana/mērīšana) 25/20 °C
MJ/m3 ≥ 34,87 LVS EN ISO 6976: 2007 L
kcal/m3 ≥ 8329
kWh/m3 ≥ 9,69
3. Zemākais sadegšanas siltums (NCV)
20 °C un 101,325 kPa bāzes temperatūras apstākļos (sadegšana/mērīšana) 25/20 °C
MJ/m3 ≥ 31,82 LVS EN ISO 6976: 2007 L
kcal/m3 ≥ 7600
kWh/m3 ≥ 8,83
4. Relatīvais blīvums – d   0,55–0,70 LVS EN ISO 6976: 2007 L
5. Sērs kopā – S g/m3 ≤ 0,03 LVS EN ISO 6974-1:2012
6. Sērūdeņradis + karbonilsulfīds H2S + COS (kā S) g/m3 ≤ 0,02 LVS EN ISO 6326-1:2009
7. Merkaptāni – RHS (kā S) g/m3 ≤ 0,036 LVS EN ISO 6326-1:2009
8. Metāns – CH4 mol % ≥ 90 LVS EN ISO 6974-1:2012
9. Slāpeklis – N2 mol % ≤ 3 LVS EN ISO 6974-1:2012
10. Skābeklis – O2 mol % ≤ 1,0 LVS EN ISO 6974-1:2012
11. Oglekļa dioksīds – CO2 mol % ≤ 2,5 LVS EN ISO 6974-1:2012
12. Metāna skaitlis   ≥ 65 LVS 459:2014
13. Mehāniskie piemaisījumi g/m3 ≤ 0,001 LVS 459:2014
14. Ogļūdeņražu rasas punkts – HC DP, pie 1–70 bar °C ≤ –2 ISO/TR 12148:2009
15. Ūdens rasas punkts – H2O DP, pie 40 bar °C ≤ –10 LVS EN ISO 11541:2003
16. Ūdeņradis – H2 mol % ≤ 0,1 LVS EN ISO 6974-1:2012
17. Gāzes smakas intensitāte pie 1 % koncentrācijas gaisā vai odorizācijas pakāpes pārbaude ar aparātu metodi

balles

ne mazāk kā 3

LV NS GS-01:2009
mg/m3 ne mazāk kā 3

Piezīmes.

1. LVS EN ISO 6326-1:2009 "Dabasgāze. Sēra savienojumu noteikšana. 1. daļa: Vispārīgs ievads (ISO 6326-1:2007)".

2. LVS EN ISO 6974-1:2012 "Dabasgāze. Sastāva un saistītās nenoteiktības noteikšana ar gāzes hromatogrāfijas metodi. 1. daļa: Vispārīgās vadlīnijas un sastāva aprēķini" (ISO 6974-1:2012)".

3. LVS EN ISO 6976:2007 L "Dabasgāze. Siltumradītspējas aprēķins, blīvums, relatīvais blīvums un sastāva Vobbes indekss".

4. LVS EN ISO 11541:2003 "Dabasgāze – Ūdens satura noteikšana augstā spiedienā".

5. ISO/TR 12148:2009 "Dabasgāze. Spoguļa tipa instrumentiem kalibrēšana ogļūdeņraža rasai".

6. LVS 459:2014 "Dabasgāze. Gāzu īpašības, parametri, kvalitātes novērtēšana".

7. LV NS GS-01:2009 "Ogļūdeņražu gāzes. Odorizācijas pārbaudes metodes".

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!