Ministru kabineta noteikumi Nr. 92

Rīgā 2016. gada 9. februārī (prot. Nr. 6 19. §)

Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un
jūras drošības likuma 48.¹ panta pirmo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtību Latvijas iekšējos ūdeņos, tai skaitā prasības satiksmes dalībniekiem un izvietotajām navigācijas zīmēm un ugunīm.

2. Noteikumi attiecas uz Latvijas iekšējiem ūdeņiem no jūras krasta līnijas uz sauszemes pusi (piemēram, upes, ezeri) un ostu akvatorijām (turpmāk – iekšējie ūdeņi).

3. Šo noteikumu izpratnē:

3.1. kuģošanas līdzeklis – inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta kuģošanai, tai skaitā:

3.1.1. valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Latvijas Kuģu reģistrs) un valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – CSDD) reģistrā reģistrēts kuģis;

3.1.2. kuģošanas līdzeklis, kurš saskaņā ar Latvijas Republikas normatī­vajiem aktiem netiek reģistrēts vai ir paredzēta brīvprātīga tā reģistrācija;

3.1.3. citas valsts karoga kuģis;

3.2. diennakts gaišais laiks – diennakts laiks no saules lēkta līdz saules rietam;

3.3. diennakts tumšais laiks – diennakts laiks no saules rieta līdz saules lēktam;

3.4. ierobežota redzamība – laikapstākļi (piemēram, migla, lietus, sniegs), kuru dēļ redzamība kuģošanas zonā ir ierobežota;

3.5. kuģošanas līdzeklis kustībā – kuģošanas līdzeklis, kas nav pietauvots, noenkurots vai neatrodas uz sēkļa;

3.6. minimālais ātrums – mazākais ātrums, ar kuru kuģošanas līdzeklis saglabā vadību esošajos apstākļos;

3.7. riņķuguns – uguns, kas ar nepārtrauktu gaismu izgaismo 360° lielu horizonta loku;

3.8. topuguns – balta uguns, kas novietota kuģošanas līdzekļa diametrā­lajā plaknē (uz garenass līnijas) tā, lai gaisma būtu redzama taisnā virzienā uz kuģošanas līdzekļa priekšgalu līdz 22,5° aiz katra borta dvarsa un apgaismotu ar nepārtrauktu gaismu 225° lielu horizonta loku;

3.9. bortu ugunis – zaļa uguns labajā un sarkana kreisajā bortā, katra no šīm ugunīm apgaismo ar nepārtrauktu gaismu 112,5° lielu horizonta loku un ir novietota tā, lai gaisma kristu virzienā taisni uz kuģa priekšgalu līdz 22,5° aiz atbilstošā borta dvarsa. Uz kuģa, kura garums mazāks par 20 m, bortu ugunis var būt apvienotas vienā laternā, kas novietota kuģa diametrālajā plaknē;

3.10. pakaļgala uguns – balta uguns, kas praktisko iespēju robežās novietota tuvāk kuģa pakaļgalam, apgaismo ar nepārtrauktu gaismu 135° lielu horizonta loku un novietota tā, lai gaisma kristu virzienā taisni uz kuģa pakaļgalu līdz 67,5° uz katra borta pusi;

3.11. zibšņu uguns – uguns, kas uzzibsnī ar regulāriem intervāliem 120 un vairāk reižu minūtē;

3.12. robežakvatorija – iekšējo ūdeņu akvatorija, pa kuru saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem ir noteikta Latvijas Republikas valsts robeža;

3.13. ūdens satiksmes negadījums – notikums uz ūdens, kurā bojāts vai gājis bojā kuģošanas līdzeklis, gājis bojā vai guvis miesas bojājumus cilvēks, radušies zaudējumi trešajai personai vai nodarīts kaitējums videi;

3.14. iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs – valsts vai pašvaldība, kā arī juridiska vai fiziska persona, kurai pieder vai kuras valdījumā atrodas iekšējo ūdeņu akvatorija vai kura to nomā;

3.15. glābšanas veste – rūpnieciski ražota veste, kas paredzēta personas noturēšanai uz ūdens.

4. Nereģistrēta kuģošanas līdzekļa izmantošana ūdens satiksmē neatkarīgi no tā, kuras valsts valstiskās piederības pazīmes tas izmanto, ir aizliegta, izņemot gadījumu, ja kuģošanas līdzeklis saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem (turpmāk – normatīvie akti) netiek reģistrēts vai ir paredzēta brīvprātīga tā reģistrācija.

5. Vadot kuģošanas līdzekli, kuru izmanto valsts dienestu, tai skaitā kontroles dienestu, pienākumu izpildē, ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasību ievērošanas (izņemot šo noteikumu 9. punktā, 21.12. un 21.13. apakš­punktā un 6. un 7. nodaļā minētās prasības), ja tas nepieciešams dienesta pienākumu izpildei un tiek nodrošināta citu ūdens satiksmes dalībnieku drošība. Kuģošanas līdzeklis, kuru izmanto dienesta pienākumu izpildē, ir marķēts un, ciktāl tas neapgrūtina dienesta pienākumu izpildi, aprīkots ar stacionāri uzstādītām bākugunīm un paceltu valsts karogu.

6. Kuģojot ostas akvatorijā, papildus ievēro attiecīgās ostas noteikumus.

7. Kuģošanas līdzekļu satiksmi atbilstoši savai kompetencei uzrauga šo noteikumu 89. punktā minētie kontroles dienesti.

8. Peldbūvēm piemēro šo noteikumu 10. nodaļu.

2. Kuģošanas līdzekļa vadītājs

2.1. Kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikācija

9. Attiecīgu kuģošanas līdzekli ir tiesības vadīt personai, kurai ir:

9.1. atbilstoši normatīvajiem aktiem par atpūtas kuģu vadītāju sertificēšanu CSDD izdota mazizmēra kuģošanas līdzekļa vadītāja apliecība, atpūtas kuģa vadītāja apliecība vai starptautiskā atpūtas kuģa vadītāja apliecība;

9.2. atbilstoši normatīvajiem aktiem par jūrnieku sertificēšanu valsts akciju sabiedrības "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistra izdots kvalifikācijas sertifikāts;

9.3. atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komitejas Iekšzemes transporta komitejas Iekšējo ūdeņu transporta darba grupas 1998. gada 16. oktobra rezolūcijas Nr. 40 "Starptautiskā atpūtas kuģu vadītāja apliecība" prasībām izdota starptautiskā atpūtas kuģa vadītāja apliecība;

9.4. ārvalstniekam – kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kas izdots saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.

10. Šo noteikumu 9. punkts un 21.4. un 21.5. apakšpunkts neattiecas uz kuģošanas līdzekļu vadītājiem, kuriem normatīvie akti vadītāja apliecību neparedz.

11. Latvijā tiek atzītas citu valstu kompetento iestāžu atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komitejas Iekšzemes transporta komitejas Iekšējo ūdeņu transporta darba grupas 1998. gada 16. oktobra rezolūcijas Nr. 40 "Starptautiskā atpūtas kuģu vadītāja apliecība" prasībām izdotās starptautiskās atpūtas kuģu vadītāju apliecības.

12. Airu laivu bez pilngadīgas personas klātbūtnes vadīt atļauts personai, kas sasniegusi 14 gadu vecumu.

2.2. Kuģošanas līdzekļa vadītāja tiesības un pienākumi

13. Šajā apakšnodaļā noteiktais neietekmē kuģošanas līdzekļa vadītāja citas tiesības un pienākumus, kas atkarībā no kuģošanas līdzekļa tipa izriet no normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem tiesību aktiem.

14. Kuģošanas līdzekļa vadītājam ir pienākums veikt visus pasākumus, lai nodrošinātu kuģošanas drošību, jo īpaši novēršot:

14.1. cilvēka dzīvības un veselības apdraudējumu;

14.2. citu kuģošanas līdzekļu kuģošanas drošības apdraudējumu, tai skaitā sadursmes un ūdens satiksmes negadījumus;

14.3. kaitējumu videi, krasta objektiem vai infrastruktūrai.

15. Uzsākot kuģošanu, kuģošanas līdzekļa vadītājs pārbauda kuģošanas līdzekļa tehnisko stāvokli un aprīkojumu, tai skaitā:

15.1. dzinēja stāvokli;

15.2. korpusa stāvokli;

15.3. glābšanas līdzekļus un aprīkojumu;

15.4. navigācijas ugunis;

15.5. stūres iekārtu.

16. Kuģošanas līdzekļa vadītājs ir atbildīgs par visu to personu drošību, kas atrodas kuģošanas līdzeklī.

17. Kuģošanas līdzekļa vadītājs nodrošina, ka glābšanas vestu skaits kuģošanas līdzeklī atbilst cilvēku skaitam kuģošanas līdzeklī.

18. Kuģošanas līdzekļa vadītājs nodrošina, lai persona, kas atrodas kuģošanas līdzeklī un ir jaunāka par 12 gadiem, pārvadāšanas laikā ir ietērpta atbilstoša izmēra glābšanas vestē.

19. Kuģošanas līdzekļa vadītāja pienākums ir sniegt palīdzību uz ūdens cietušajiem, tai skaitā ievērojot šo noteikumu 7. nodaļā noteikto kārtību.

20. Kuģošanas līdzekļa vadītāja pienākums ir izvēlēties tādu kuģošanas ātrumu, lai tas būtu drošs un neapdraudētu citus ūdens satiksmes dalībniekus.

21. Kuģošanas līdzekļa vadītājam ir aizliegts:

21.1. izmantot kuģošanas līdzekli, kas nav tehniskā kārtībā vai nav apgādāts ar normatīvajos aktos noteikto aprīkojumu un glābšanas līdzekļiem;

21.2. izmantot nereģistrētu kuģošanas līdzekli (izņemot gadījumu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem tas netiek reģistrēts vai ir paredzēta tā brīvprātīga reģistrācija);

21.3. izmantot reģistrētu kuģošanas līdzekli bez klātesošiem, reģistrāciju apliecinošiem, derīgiem dokumentiem;

21.4. vadīt kuģošanas līdzekli bez derīga vadītāja kvalifikāciju apliecinoša dokumenta;

21.5. vadīt kuģošanas līdzekli, ja nav iegūta kuģošanas līdzekļa vadīšanai nepieciešamā kvalifikācija;

21.6. pārsniegt kuģošanas līdzekļa kravnesību vai atļauto pārvadājamo cilvēku skaitu;

21.7. pārsniegt atļauto kuģošanas ātrumu;

21.8. pārsniegt minimālo ātrumu publisko peldvietu tuvumā un apdraudēt peldētājus;

21.9. vadīt kuģošanas līdzekli vietās, kur tas ir aizliegts;

21.10. noenkuroties kuģu ceļā, kā arī pietauvoties vai stāvēt pie navigācijas zīmēm un piestātnēm, ja tās nav paredzētas attiecīgajam kuģošanas līdzekļa tipam;

21.11. izlikt zvejas rīkus kuģu ceļā;

21.12. vadīt kuģošanas līdzekli vai mācīt vadīt kuģošanas līdzekli:

21.12.1. ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles;

21.12.2. esot narkotisko, psihotropo, toksisko, citu apreibinošu vielu vai reakcijas ātrumu un uzmanību samazinošu medikamentu iespaidā;

21.12.3. esot slimam vai arī tik nogurušam, ka tas var ietekmēt kuģošanas līdzekļa vadītāja darbspējas un ūdens satiksmes drošību;

21.13. lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās vai citas apreibinošās vielas pēc ūdens satiksmes negadījuma, kā arī pēc tam, kad kuģošanas līdzeklis apturēts pēc šo noteikumu 89. punktā minēto kontroles dienestu pieprasījuma, līdz alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudei vai atbrīvošanai no šādas pārbaudes. Ja kuģošanas līdzekļa vadītājs atsakās no šajā apakšpunktā minētās pārbaudes, tas tiek saukts pie atbildības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā.

22. Kuģošanas līdzekļa vadītājam ir pienākums pēc šo noteikumu 89. punktā minēto kontroles dienestu pieprasījuma apstādināt kuģošanas līdzekli, kā arī uzrādīt šo noteikumu 90.1., 90.2. un 90.3. apakšpunktā minētos dokumentus.

23. Kuģošanas līdzekļu satiksme robežakvatorijā atļauta tikai diennakts gaišajā laikā, par to iepriekš informējot Valsts robežsardzi. Pārvietojoties pa robežakvatoriju, vadītājam un personām, kas atrodas kuģošanas līdzeklī, ir jābūt klāt personu apliecinošam dokumentam, ko uzrāda pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma.

3. Mācību kuģošana

24. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas uz personām, kas sertificējas atbilstoši šo noteikumu 9.1. apakšpunktam.

25. Mācīt vadīt kuģošanas līdzekli atļauts pilngadīgai personai, kurai ir attiecīgā kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības.

26. Apmācīt vadīt kuģošanas līdzekli var personu, kas sasniegusi 14 gadu vecumu.

27. Mācību kuģošanu ar kuģošanas līdzekli organizē vietās, kur tas netraucē kopējai ūdens satiksmei.

28. Persona, kura māca vadīt kuģošanas līdzekli, atrodas kuģošanas līdzeklī vai uz tā (piemēram, uz ūdensmotocikla). Mācīt vadīt ūdensmotociklu vienlaikus atļauts tikai vienu personu.

29. Mācību kuģošanas laikā par drošību uz ūdens ir atbildīgs kuģošanas līdzekļa vadītājs, kurš veic apmācību.

4. Kuģošanas līdzekļa izmantošana

4.1. Vispārīgie nosacījumi

30. Kuģošanas līdzeklim atļauts piedalīties ūdens satiksmē, ja tas atbilst saistošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, tai skaitā prasībām par kuģošanas līdzekļa reģistrāciju, tehnisko stāvokli, aprīkojumu, apkalpes nokomplektēšanu.

31. CSDD reģistrētos kuģošanas līdzekļus, kā arī airu laivas, kas nav reģistrētas CSDD, aprīko atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.

32. Ostā kuģošanas līdzeklis:

32.1. nedrīkst traucēt tāda kuģošanas līdzekļa satiksmi, kas iegrimes dēļ var kuģot tikai ar navigācijas zīmēm un ugunīm (piemēram, bojām, stoderēm, vadlīnijām) apzīmētos akvatorijas posmos un kanālos. Ja kuģošanas līdzeklim ir nepieciešams izmantot šādu kuģu ceļu vai kanālu, tas turas iespējami tuvāk labajai (braukšanas virzienā) pusei, lai pilnībā atbrīvotu ceļu kuģošanas līdzeklim, kas var kuģot tikai pa apzīmēto akvatorijas posmu. Kuģošanas līdzeklim, kas iegrimes dēļ var kuģot tikai pa apzīmētiem akvatorijas posmiem un kanāliem, ir priekšroka attiecībā pret pārējiem kuģošanas līdzekļiem;

32.2. drīkst šķērsot kuģu ceļu vai kanālu, ja netiek traucēta kuģošanas līdzekļu kustība, iespējami taisnā leņķī pret kuģu ceļa vai kanāla ass līniju, atrodoties garām ejošā kuģošanas līdzekļa aizmugurē;

32.3. kura garums ir mazāks par 20 metriem, vai buru jahta nedrīkst traucēt tāda kuģošanas līdzekļa kustību, kas var droši kuģot tikai pa šauru kanālu vai kuģu ceļu.

4.2. Drošs ātrums

33. Kuģošanas līdzekļa vadītājs izvēlas tādu kuģošanas līdzekļa ātrumu (drošu ātrumu), lai varētu laikus veikt efektīvus pasākumus, kas saistīti ar drošu kuģošanu, tai skaitā lai varētu apstāties drošā attālumā, nepieļaujot sadursmi vai neradot draudus citiem ūdens satiksmes dalībniekiem.

34. Izvēloties kuģošanas līdzekļa drošu ātrumu, tā vadītājs papildus ņem vērā šādus apstākļus:

34.1. redzamība;

34.2. satiksmes intensitāte attiecīgajā akvatorijas daļā;

34.3. manevrēšanas spēja, īpaši attālums, kāds nepieciešams pilnīgai kuģošanas līdzekļa apturēšanai;

34.4. apgaismojuma fons diennakts tumšajā laikā no krasta ugunīm un no paša kuģošanas līdzekļa uguņu gaismas izkliedes;

34.5. vēja, straumes stāvoklis un navigācijai bīstamu vietu tuvums;

34.6. attiecība starp kuģošanas līdzekļa iegrimi un esošo ūdens dziļumu;

34.7. izvietotās navigācijas zīmes un ugunis, kā arī attiecīgās ostas notei­kumos ietvertās prasības;

34.8. vai kuģošanas līdzekļa ātrums nerada pavadošo vilni, kas veicina krastu izskalošanu.

35. Ja kuģošanas līdzeklis izmanto radaru, tā vadītājs, izvēloties drošu ātrumu, papildus ņem vērā šādus apstākļus:

35.1. radara iekārtas parametri un efektivitāte;

35.2. jebkuri ierobežojumi, ko nosaka izmantojamās radara iekārtas attāluma skala;

35.3. ūdens stāvokļa, meteoroloģisko faktoru, kā arī citu traucējumu ietekme uz radara iekārtas darbību;

35.4. vai radars var neatklāt kuģošanas līdzekļus, ledus gabalus un citus mazizmēra peldošus objektus;

35.5. radara atklāto kuģošanas līdzekļu skaitu, to atrašanās vietas un pārvietošanos.

36. Kuģošanas līdzekļu kustības ātrums šo noteikumu 2. pielikumā minētajos rajonos nedrīkst pārsniegt:

36.1. Lielupes–Buļļupes rajonā – 18 km/h (10 mezgli);

36.2. Daugavas–Buļļupes rajonā – 14 km/h (8 mezgli);

36.3. Vecmīlgrāvī – 18 km/h (10 mezgli);

36.4. Ķīšezera–Juglas ezera–Lielā Baltezera rajonā – 14 km/h (8 mezgli);

36.5. Lielā Baltezera–Mazā Baltezera rajonā – 9 km/h (5 mezgli);

36.6. Daugavā no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam – 14 km/h (8 mezgli).

4.3. Kuģošana zem tiltiem un to tuvumā

37. Kuģošanas līdzeklis caurbraukšanai zem tiltiem izmanto šim nolūkam paredzētās tilta ailes. Airu laivas caurbraukšanai zem tiltiem var izmantot braukšanas virzienā krastam tuvāko tilta aili.

38. Ja caurbraukšanai paredzēta tikai viena tilta aile un tai vienlaikus tuvojas divi kuģošanas līdzekļi, kas viens otram var radīt traucējumus, tie ievēro šādus noteikumus:

38.1. braucot pretējos virzienos, pirmais zem tilta iziet kuģošanas līdzeklis, kas brauc pa straumi;

38.2. braucot vienā virzienā, pirmais zem tilta iziet kuģošanas līdzeklis, kas atrodas pa labi.

39. Kuģošanas līdzeklim aizliegts apstāties un stāvēt zem tiltiem vai kanālos, ja tas traucē citu kuģošanas līdzekļu kustību.

40. Attālumam starp kuģošanas līdzekļa augstāko punktu un tilta konstrukciju jābūt tādam, lai caurbraukšana būtu droša.

5. Kuģošanas līdzekļa navigācijas ugunis, zīmes un skaņas signāli

5.1. Navigācijas ugunis un zīmes

41. Kuģošanas līdzeklis:

41.1. kura konstrukcija paredz navigācijas uguņu un zīmju uzstādīšanu, ir aprīkots atbilstoši 1972. gada Konvencijai par starptautiskajiem kuģu sadursmju novēršanas noteikumiem (turpmāk – COLREG konvencija);

41.2. kurš konstrukcijas dēļ nevar izpildīt attiecīgu šīs nodaļas prasību, to nepiemēro.

42. Kuģošanas līdzeklis ieslēdz navigācijas ugunis diennakts tumšajā laikā un ierobežotas redzamības apstākļos.

43. Kuģošanas līdzekļa navigācijas zīmes izliek diennakts gaišajā laikā.

44. Kuģošanas līdzekļiem ar mehānisku dzinēju gaitā jāizliek:

44.1. topuguns kuģošanas līdzekļa priekšgalā;

44.2. otra topuguns kuģošanas līdzekļa aizmugurē un augstāk par pirmo topuguni (kuģošanas līdzeklim, kura garums ir mazāks par 50 metriem, šī prasība nav obligāta);

44.3. bortu un pakaļgala ugunis.

45. Kuģošanas līdzeklim ar mehānisko dzinēju, kura garums ir mazāks par 12 metriem:

45.1. var šo noteikumu 44. punktā minēto uguņu vietā izlikt baltu riņķ­uguni un bortu ugunis;

45.2. topuguns vai baltā riņķuguns var būt nobīdīta attiecībā pret kuģa diametrālo plakni, ja tās uzstādīšana diametrālajā plaknē praktiski nav iespējama. Šajā gadījumā bortu ugunīm jābūt apvienotām vienā laternā, kas uzstādīta kuģa diametrālajā plaknē vai, cik vien tas praktiski iespējams, tuvu diametrālajai plaknei, kurā uzstādīta topuguns vai baltā riņķuguns.

46. Kuģošanas līdzeklim ar mehānisko dzinēju, kura garums ir mazāks par 7 metriem un maksimālais ātrums nepārsniedz 13 km/h (7 mezglus), šo noteikumu 44. punktā minēto uguņu vietā var izlikt baltu riņķuguni, kā arī, ja tas praktiski iespējams, izliek bortu ugunis.

47. Kuģošanas līdzeklim, kas pārvietojas ar airu palīdzību, var izlikt šo noteikumu 5.3. apakšnodaļā minētās ugunis, bet, ja kuģošanas līdzeklis tās neizliek, tam jāsagatavo elektriskais lukturis vai iedegta laterna ar baltu uguni, ko izliek laikus, lai novērstu sadursmi.

48. Kuģošanas līdzeklim (arī tad, ja to velk) izliek riņķa ugunis vai tur gatavībā elektrisko lukturi vai iedegtu laternu ar baltu uguni, ko, tuvojoties citiem kuģošanas līdzekļiem, izliek laikus, lai novērstu sadursmi.

49. Kuģošanas līdzeklim, kas ir noenkurojies, diennakts gaišajā laikā vislabāk redzamajā vietā izliek bumbu vai bumbai līdzīgu priekšmetu, bet diennakts tumšajā laikā – baltu riņķuguni un pēc iespējas apgaismo klāju.

50. Kuģošanas līdzeklim, kas ir nodarbināts zemūdens darbos, vislabāk redzamajā vietā izliek karogu (zīmi) "A" (ALFA) (3. pielikums) un nodrošina zīmes redzamību no visām pusēm.

5.2. Skaņas signāli

51. Kuģošanas līdzekli, kas garāks par 12 metriem, apgādā ar skaņas signālierīci – svilpi, kas nodrošina īsus (apmēram sekundi) un garus (4–6 sekundes) skaņas signālus, kas ir dzirdami ne mazāk kā 900 metru attālumā, bet kuģošanas līdzeklim, kura garums ir 20 metri vai vairāk, papildus svilpei jābūt aprīkotam ar zvanu.

52. Ierobežotas redzamības apstākļos kuģošanas līdzeklis ar mehānisku dzinēju var signalizēt šādi:

52.1. pārvietojoties ūdenī, – viens garš signāls ar regulāru intervālu, kas nepārsniedz 2 minūtes;

52.2. nepārvietojoties ūdenī, – divi gari signāli ar regulāru intervālu, kas nepārsniedz 2 minūtes.

53. Kuģošanas līdzeklis ar mehānisku dzinēju gaitā, ja tā redzamības robežās ir cits kuģošanas līdzeklis, savu manevru var apstiprināt ar šādiem skaņas signāliem:

53.1. viens īss signāls – "Es mainu savu kursu pa labi";

53.2. divi īsi signāli – "Es mainu savu kursu pa kreisi";

53.3. trīs īsi signāli – "Mani dzinēji strādā atpakaļgaitā";

53.4. vismaz pieci īsi signāli ar maziem intervāliem – nevar izprast otra kuģošanas līdzekļa nodomus vai rīcību vai šaubās par to, vai šis otrs kuģošanas līdzeklis veic pietiekamas darbības sadursmes novēršanai.

54. Ja kuģošanas līdzekļi ir savstarpēji redzami šaurā kanālā vai kuģu ceļā, tad kuģošanas līdzeklis, kas gatavojas apdzīt otru kuģošanas līdzekli, šo darbību apliecina ar šādiem skaņas signāliem:

54.1. divas ilgstošas skaņas un tām sekojoša viena īsa skaņa, kas nozīmē "Es gatavojos jūs apdzīt gar jūsu labo bortu";

54.2. divas ilgstošas skaņas un tām sekojošas divas īsas skaņas, kas nozīmē "Es gatavojos jūs apdzīt gar jūsu kreiso bortu".

55. Kuģošanas līdzeklis, kuru gatavojas apdzīt, dod šādu signālu:

55.1. viena ilgstoša, viena īsa, viena ilgstoša un viena īsa skaņa, ja apstiprina šādu manevru;

55.2. šo noteikumu 53.4. apakšpunktā minētais skaņas signāls, ja nevar izprast otra kuģošanas līdzekļa nodomus vai rīcību vai arī šaubās par to, vai šis otrs kuģošanas līdzeklis veic pietiekamas darbības sadursmes novēršanai.

5.3. Prasības buru jahtām

56. Buru jahtai gaitā izliek bortu ugunis un pakaļgala ugunis.

57. Buru jahtai, kuras garums ir mazāks par 20 metriem, šo noteikumu 56. punktā norādītās ugunis var apvienot vienā laternā (kombinēta laterna), kas izliekama masta augšgalā vai tā tuvumā vislabāk redzamajā vietā.

58. Buru jahta gaitā papildus šo noteikumu 56. punktā norādītajām ugunīm var izlikt divas vertikālā līnijā izvietotas riņķugunis masta augšgalā vai tā tuvumā vislabāk redzamajā vietā, no kurām augšējai jābūt sarkanai, bet apakšējai – zaļai, taču šīs ugunis nedrīkst būt novietotas kopā ar kombinēto laternu, kas atļauta atbilstoši šo noteikumu 57. punktam.

59. Buru jahtai, kuras garums ir mazāks par 7 metriem, izliek šo noteikumu 56. un 57. punktā minētās ugunis, ja tas praktiski iespējams. Ja ugunis buru jahtai neizliek, gatavībā tur elektrisko lukturi vai iedegtu laternu ar baltu uguni, ko, tuvojoties citiem kuģošanas līdzekļiem, izliek laikus, lai novērstu sadursmi.

6. Kuģošanas līdzekļu sadursmju novēršana

6.1. Vispārīgie nosacījumi

60. Kuģošanas līdzeklim atrodoties kustībā, tā vadītājs nodrošina novērošanu atbilstoši apstākļiem (vizuālo, audio, kā arī ar visiem iespējamiem līdzekļiem), lai pastāvīgi novērtētu apkārtējo situāciju un novērstu sadursmi. Ja rodas šaubas par sadursmes draudu esību, uzskata, ka draudi pastāv.

61. Lai noteiktu, vai kuģošanas līdzeklim ir sadursmes draudi, izmanto visus iespējamos līdzekļus atbilstoši apstākļiem un nosacījumiem.

62. Jebkuru darbību sadursmes novēršanai uzsāk laikus, un tai jābūt noteiktai.

63. Jebkurām kuģošanas līdzekļa kursa un ātruma izmaiņām, kas tiek veiktas, lai novērstu sadursmi, jābūt pietiekami lielām (ja to atļauj apstākļi), lai tās no otra kuģošanas līdzekļa būtu vizuāli viegli pamanāmas vai konstatējamas ar radara palīdzību. Jāizvairās no vairākām nelielām kursa un (vai) ātruma izmaiņām, kas seko viena otrai.

64. Lai izvairītos no sadursmes ar otru kuģošanas līdzekli, veic darbības, kas nodrošina kuģošanas līdzekļu savstarpēju izmainīšanos drošā attālumā. Kuģošanas līdzekļa vadītājs kontrolē darbību, kamēr otrs kuģošanas līdzeklis ir pilnīgi pagājis garām.

65. Visefektīvākā rīcība, lai novērstu bīstamu tuvošanos, ir kursa maiņa, ja vien tā izdarīta laikus, ir pietiekama un neizraisa pārlieku tuvošanos citiem kuģošanas līdzekļiem.

66. Ja nepieciešams vairāk laika situācijas novērtēšanai, lai izvairītos no sadursmes, kuģošanas līdzekļa vadītājs samazina ātrumu vai apstājas.

67. Ja kuģošanas līdzeklis tuvojas akvatorijas daļai, kurā ir ierobežota kuģošanas platība, kanāla malai, krastam, bagarmašīnām, stāvošiem kuģošanas līdzekļiem, dokiem, pārcēlājiem vai nodarbinātiem ūdenslīdēju kuģošanas līdzekļiem, tas samazina ātrumu (ja nepieciešams, līdz minimālajam ātrumam), lai neradītu bīstamu viļņošanos.

68. Šaurās akvatorijās (piemēram, kanālos), kur kuģošanas līdzekļu izmainīšanās ir apgrūtināta, kuģošanas līdzeklis turas iespējami tuvu labajai pusei. Apdzīšana šo noteikumu 2. pielikumā minētajos rajonos ir aizliegta.

69. Ja divi savstarpēji redzami kuģošanas līdzekļi tuvojas viens otram ar pretēju vai gandrīz pretēju kursu, tad kuģošanas līdzekļi maina kursu pa labi tā, lai tie viens otram paietu garām ar kreisajiem bortiem drošā attālumā.

70. Šo noteikumu 69. punktā minētā situācija uzskatāma par esošu, ja kuģošanas līdzeklis redz otru kuģošanas līdzekli tieši uz kursa vai gandrīz uz kursa, turklāt diennakts tumšajā laikā tas var redzēt otra kuģošanas līdzekļa topugunis uz vienas līnijas vai gandrīz uz vienas līnijas un (vai) abas borta ugunis, bet diennakts gaišajā laikā – otra kuģošanas līdzekļa atbilstošu rakursu.

71. Ja divi savstarpēji redzami kuģošanas līdzekļi (ar mehāniskajiem dzinējiem) iet pa kursiem, kas krustojas tā, ka rodas sadursmes draudi, tad kuģošanas līdzeklis, no kura pa labi atrodas otrs kuģošanas līdzeklis, dod tam ceļu un nešķērso otra kuģošanas līdzekļa kursu gar tā priekšgalu.

6.2. Nosacījumi buru jahtām

72. Ja divas savstarpēji redzamas buru jahtas viena otrai tuvojas tā, ka rodas sadursmes draudi, tās ievēro šādus principus:

72.1. ja buru jahtas iet ar dažādām halzēm, ceļu dod tā, kas iet ar kreiso halzi;

72.2. ja buru jahtas iet ar vienu un to pašu halzi, ceļu dod tā, kas atrodas vēja pusē;

72.3. buru jahta, kas iet ar kreiso halzi un redz vēja pusē otru buru jahtu, bet nespēj precīzi noteikt, vai tā iet ar kreiso vai labo halzi, dod ceļu otrai buru jahtai.

73. Par vēja pusi uzskata grotburas pusei pretējo pusi, bet jahtai ar taisnām burām – vislielākajai slīpajai burai pretējo pusi.

6.3. Apdzīšana

74. Apdzenamais kuģošanas līdzeklis apdzīšanas manevra laikā saglabā savu kursu un ātrumu. Apdzenošais kuģošanas līdzeklis turas drošā attālumā no otra kuģošanas līdzekļa.

75. Apdzenošais kuģošanas līdzeklis ir kuģošanas līdzeklis, kurš tuvojas citam kuģošanas līdzeklim tādā virzienā, kas ir vairāk nekā 22,5^o aiz tā dvarsa, tas ir, ja apdzenošais kuģošanas līdzeklis attiecībā pret apdzenamo atrodas tādā stāvoklī, ka diennakts tumšajā laikā apdzenošais kuģošanas līdzeklis var redzēt tikai apdzenamā kuģošanas līdzekļa pakaļgala uguni un nevar redzēt nevienu no tā bortu ugunīm.

7. Rīcība, ja noticis ūdens satiksmes negadījums

76. Ja noticis ūdens satiksmes negadījums, kuģošanas līdzekļa vadītājs vai jebkura cita persona, kurai ir informācija par šo notikumu, zvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 vai 115.

77. Ja ūdens satiksmes negadījumā personai nodarīti miesas bojājumi, kuģošanas līdzekļa vadītājs vai jebkura cita persona, kas atrodas negadījuma vietā, pēc šo noteikumu 76. punktā minētās ziņošanas nekavējoties:

77.1. sniedz cietušajai personai pirmo palīdzību;

77.2. ja iespējams, nogādā cietušo personu krastā;

77.3. izsauc neatliekamo medicīnisko palīdzību vai nogādā cietušo personu tuvākajā ārstniecības iestādē.

78. Katrai personai, kas atrodas negadījuma vietā, ir pienākums darīt visu iespējamo, lai sniegtu pirmo palīdzību negadījumā cietušajām personām.

8. Navigācijas zīmes, ugunis un to uzstādīšana

79. Navigācijas zīmes un ugunis atbilst šajos noteikumos minētajām prasībām (3. pielikuma I nodaļa). Atļauts uzstādīt arī citas navigācijas zīmes un ugunis, ja tās atbilst Eiropas iekšējo ūdeņu kodeksā (CEVNI kodekss) noteiktajam.

80. Zīmju vairogus ieteicams krāsot ar luminiscējošu krāsu.

81. Zīmes izmērus izvēlas tādus, lai nodrošinātu tās redzamību visā zīmes darbības zonā.

82. Ugunis, kas tiek izmantotas papildus šajos noteikumos noteiktajām zīmēm, izvieto uz atbilstošā zīmes vairoga vai tieši virs tā.

83. Iekšējo ūdeņu īpašnieks vai valdītājs:

83.1. ja nepieciešams, aprīko iekšējo ūdeņu akvatoriju ar šo noteikumu 3. pielikumā minētajām navigācijas zīmēm un ugunīm;

83.2. nodrošina tilta aiļu izgaismošanu diennakts tumšajā laikā, ja tilta tiešā tuvumā notiek kuģošanas līdzekļu satiksme;

83.3. nodrošina brīdinājuma zīmju izvietošanu akvatorijās, kurās aizliegts izmantot attiecīgu veidu kuģošanas līdzekļus;

83.4. nodrošina, lai navigācijas zīmes un ugunis pastāvīgi tiktu uzturētas atbilstošā tehniskā stāvoklī;

83.5. publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un lielākajā attiecīgās administratīvās teritorijas preses izdevumā informāciju par akvatoriju, kur aizliegta kuģošanas līdzekļu satiksme, kā arī peldvietu ierīkošana.

84. Inženiertehnisko būvju aprīkošanu ar navigācijas zīmēm un ugunīm nodrošina šo būvju īpašnieks vai valdītājs.

85. Navigācijas zīmju un uguņu īpašnieks vai valdītājs saskaņo ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Jūras adminis­trācija) projektu par navigācijas zīmju un uguņu (3. pielikuma I nodaļa) izvietošanu ostas teritorijā un šādās ūdenstilpēs:

85.1. Daugavā no Vanšu tilta līdz Doles salai;

85.2. Ķīšezerā;

85.3. Buļļupē;

85.4. Lielupē no jūras krasta līnijas līdz Slokas tiltam.

86. Lai saskaņotu projektu par navigācijas zīmju un uguņu izvietošanu (turpmāk – projekts) ostas teritorijā, projekta izstrādātājs Jūras administrācijā iesniedz attiecīgās ostas kapteiņa apstiprinātu projektu.

87. Projektā iekļauj šādu informāciju:

87.1. navigācijas zīmju vai uguņu nepieciešamības pamatojums;

87.2. esošo navigācijas zīmju un uguņu, kā arī apkārtējo apstākļu analīze;

87.3. projektējamo navigācijas zīmju un uguņu izvēle, izvietojums un apkārtējās vides novērtējuma rezultāti;

87.4. projektējamo navigācijas zīmju un uguņu plānotie darbības parametri;

87.5. navigācijas zīmju un uguņu aparatūras (piemēram, gaismas, barošanas avoti) izvēle un analīze.

88. Par šo noteikumu 3. pielikuma I nodaļā minēto navigācijas zīmju un uguņu uzstādīšanu šo noteikumu 85. punktā minētajās ūdenstilpēs navigācijas zīmju un uguņu īpašnieks vai valdītājs rakstiski paziņo Jūras administrācijai.

9. Kontroles dienesti

89. Valsts policija, pašvaldības policija, ostas policija (ostu akvatorijās), Valsts vides dienests un Valsts robežsardze (ostu akvatorijās un robežakvatorijās) atbilstoši kompetencei uzrauga šo noteikumu ievērošanu. Amatpersonām, kuras uzrauga kuģošanas līdzekļu satiksmi, jābūt klāt dienesta apliecībai, ko uzrāda pēc kuģošanas līdzekļa vadītāja pieprasījuma.

90. Kontroles dienestiem ir tiesības apturēt kuģošanas līdzekli un veikt normatīvajos aktos noteiktās pārbaudes, tai skaitā pārbaudīt:

90.1. kuģošanas līdzekļa reģistrācijas dokumentus;

90.2. kuģošanas līdzekļa vadītāja kvalifikāciju apliecinošu dokumentu;

90.3. kuģošanas līdzekļa kuģošanas spējas apliecību (ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem kuģošanas līdzeklim tā tiek izsniegta);

90.4. kuģošanas līdzekļa aprīkojuma atbilstību šo noteikumu 1. pieliku­mam (attiecas uz CSDD reģistrētajiem kuģošanas līdzekļiem, kā arī uz airu laivām, kas nav reģistrētas CSDD reģistrā).

91. Kontroles dienesti, veicot kuģošanas līdzekļa pārbaudi, nerada apdraudējumu kuģošanas līdzeklim un citiem ūdens satiksmes dalībniekiem.

10. Prasības peldbūvēm

92. Peldbūvju īpašnieki nodrošina peldbūvju izgaismošanu diennakts tumšajā laikā, kā arī ierobežotas redzamības apstākļos.

93. Peldbūvei, kas ir gaitā, piemēro šo noteikumu 5.1. apakšnodaļā minētās prasības.

94. Peldbūves novietojums nedrīkst traucēt citu ūdens satiksmes dalībnieku drošību.

11. Citi nosacījumi

95. Personai, pārvietojoties ar ūdensmotociklu, burājot ar vējdēli, nodarbojoties ar ūdens slēpošanu vai līdzīgiem ūdens sporta veidiem, jābūt ietērptai glābšanas vestē.

96. Sporta sacensību vai citu publisko pasākumu organizēšana akvatorijā, kā arī kuģošanas līdzekļu satiksmes kārtība šo pasākumu laikā tiek saskaņota ar iekšējo ūdeņu īpašnieku vai valdītāju, bet robežakvatorijā – arī ar Valsts robežsardzi.

97. Atkāpes no šajos noteikumos noteiktajām prasībām par drošu ātrumu, aprīkojumu, kuģošanu zem tiltiem un to tuvumā un apdzīšanu ir pieļaujamas attiecīgo ūdens sporta vai nevalstisko organizāciju rīkotajos pasākumos (piemēram, sacensībās, treniņos, publiskos pasākumos), ja to organizētāji nodrošina ūdens satiksmes drošību.

12. Noslēguma jautājumi

98. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 1. marta noteikumus Nr. 158 "Noteikumi par kuģošanas līdzekļu satiksmi iekšējos ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 46., 137. nr.; 2009, 33. nr.; 2010, 80. nr.; 2014, 47. nr.).

99. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. maijā.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 9. februāra
noteikumiem Nr. 92

Aprīkojums

Šis pielikums (izņemot 1.2. apakšpunktā minēto prasību par glābšanas vesti) neattiecas uz šādiem airu laivu veidiem: kanoe, kajaks, airdēlis, akadēmiskā (sporta) airēšanas laiva.

Piezīmes.

¹ Glābšanas riņķis ir rūpnieciski ražots un paredzēts personas noturēšanai uz ūdens.

² Airu laivām ar garumu līdz 4 metriem nepiemēro prasību par glābšanas riņķi.

³ Glābšanas vestes vietā atļauts izmantot glābšanas vestei līdzvērtīgu sertificētu peldtērpu (tērps, kas notur personu virs ūdens), kuram jābūt uzģērbtam, atrodoties kuģošanas līdzeklī.

⁴ Prasība par glābšanas vesti nav obligāta akadēmiskajai (sporta) airēšanas laivai, ja tai seko pavadošā laiva ar saziņas līdzekli (tālruni) un ar atbilstošu skaitu glābšanas līdzekļu.

⁵ Nazis, ar kuru ir iespējams, piemēram, atsiet mezglus, pārgriezt virves.

⁶ Glābšanas vestu skaits atbilst cilvēku skaitam attiecīgajā kuģošanas līdzeklī.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 9. februāra
noteikumiem Nr. 92

Rajoni, kuros noteikti ātruma ierobežojumi, un to punktu koordinātas

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 9. februāra
noteikumiem Nr. 92

Navigācijas zīmes un ugunis

I. Iekšējo ūdeņu navigācijas zīmes un ugunis

1. Aizlieguma zīmes nosaka noteiktus ūdens satiksmes ierobežojumus

Nr.p.k.	Zīmes nosaukums	Zīmes apraksts	Zīmes apzīmējums diennakts gaišajā laikā	Zīmes apzīmējums diennakts tumšajā laikā
1.1.	Enkuroties aizliegts	Piemēram, aizliegts izmest enkuru, loti		Izgaismo
1.2.	Kuģošanas līdzekļiem kuģot aizliegts	Kuģošanas līdzekļiem tālāk kuģot aizliegts. Diennakts tumšajā laikā šo zīmi apzīmē divas viena virs otras novietotas pastāvīgi degošas sarkanas gaismas ugunis
1.3.	Aizliegts radīt izskalošanu	Kuģošanas līdzekļiem jākuģo ar tādu ātrumu, lai neradītu izskalošanu. Diennakts tumšajā laikā šo zīmi apzīmē divas viena virs otras izvietotas ugunis: augšējā ‒ sarkana, apakšējā ‒ balta
1.4.	Motorizētiem kuģošanas līdzekļiem kuģot aizliegts	Kuģošanas līdzekļiem, kuri darbināmi ar motoru, tālāk kuģot aizliegts		Izgaismo
1.5.	Visiem sportam un atpūtai paredzētajiem kuģošanas līdzekļiem kuģot aizliegts	Aizliegts kuģot visiem sportam un atpūtai paredzētajiem kuģošanas līdzekļiem		Izgaismo
1.6.	Aizliegta ūdensslēpošana	Aizliegta visu veidu ūdensslēpošana		Izgaismo
1.7.	Aizliegts kuģot ar jahtām un citiem kuģošanas līdzekļiem, kas paredzēti kuģošanai galvenokārt ar burām	Kuģošana jahtām un citiem kuģošanas līdzekļiem, kas paredzēti kuģošanai galvenokārt ar burām, aizliegta		Izgaismo
1.8.	Visiem kuģošanas līdzekļiem kuģot aizliegts, izņemot motorizētos un buru kuģošanas līdzekļus	Visiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot motorizētos un buru kuģošanas līdzekļus, kuģot aizliegts		Izgaismo
1.9.	Aizliegta vējdēļu izmantošana	Aizliegta vējdēļu izmantošana		Izgaismo
1.10.	Kuģošanas līdzekļus nolaist ūdenī un izcelt krastā aizliegts	Kuģošanas līdzekļus nolaist ūdenī un izcelt krastā aizliegts		Izgaismo
1.11.	Aizliegta ūdensmotociklu izmantošana	Aizliegta ūdensmotociklu izmantošana		Izgaismo
1.12.	Norādīto kuģošanas ātrumu (km/h) pārsniegt aizliegts	Norādīto kuģošanas ātrumu (km/h) pārsniegt aizliegts		Izgaismo
1.13.	Kuģošanas līdzekļiem stāvēt pie krasta vai noenkuroties aizliegts	Kuģošanas līdzekļiem stāvēt pie krasta vai noenkuroties aizliegts		Izgaismo
1.14.	Kuģošanas līdzekļiem tauvoties aizliegts	Kuģošanas līdzekļiem tauvoties aizliegts		Izgaismo

2. Brīdinājuma zīmes brīdina vadītājus par ūdens satiksmes īpatnībām un nosaka ūdens satiksmes režīmu

Nr.p.k.	Zīmes nosaukums	Zīmes apraksts	Zīmes apzīmējums diennakts gaišajā laikā	Zīmes apzīmējums diennakts tumšajā laikā
2.1.	Veikt pastiprinātu novērošanu	Norāda iekšējo ūdeņu posmu, kurā jāievēro īpaša piesardzība		Izgaismo
2.2.	Tilta vai pārvada augstums	Norāda tilta vai gaisa pārvadu ar ierobežotu augstumu. Skaitlis norāda attālumu metros no vidējā ūdens līmeņa līdz pārvada apakšējai malai		Izgaismo
2.3.	Ierobežots kuģošanas dziļums metros	Skaitlis norāda maksimāli pieļaujamo kuģa iegrimi konkrētajā kuģu ceļa posmā metros (atskaite no vidējā ūdens līmeņa)		Izgaismo
2.4.	Kuģošana aizliegta ārpus vairogiem	Zīme tiek izvietota uz tilta balstiem vai tilta pārvada posmiem, starp kuriem iet kuģu ceļš		Tilta balstus diennakts tumšajā laikā izgaismo. Gaismas avota (prožektora) staru virza perpendiku­lāri ūdens virsmai, un tas nedrīkst traucēt citu navigācijas uguņu redzamību
2.5.	Norāda kuģošanas līdzekļu kustības virzienu	Norāda kuģošanas līdzekļu kustības virzienu		Izgaismo
2.6.a	Radiostacijai jābūt ieslēgtai	Radiostacijai jābūt ieslēgtai		Izgaismo
2.6.b	Radiostacijai jābūt ieslēgtai norādītajā kanālā	Radiostacijai jābūt ieslēgtai norādītajā kanālā		Izgaismo
2.7.	Kuģu ceļa vai kanāla platums ierobežots	Kuģu ceļa vai kanāla platumu norāda skaitlis zīmes centrā		Izgaismo

3. Vadlīniju zīmes norāda kuģa ceļa asi. Vadlīniju veido divas viena aiz otras uzstādītas pārejas zīmes, no kurām priekšējā zīme izvietota zemāk par aizmugurējo. Pārejas zīmes norāda kuģa ceļa virzienu, kur tas pāriet no viena krasta uz otru krastu

Nr.p.k.	Zīmes nosaukums	Zīmes apraksts	Zīmes apzīmējums diennakts gaišajā laikā	Zīmes apzīmējums diennakts tumšajā laikā
3.1.	Vadlīnijas un pārejas zīme	Rombveida dzeltenas krāsas zīmi ar vertikālu melnu svītru vidū uzstāda iekšējo ūdeņu kreisajā krastā. Diennakts tumšajā laikā katru zīmi apzīmē dzeltena zibšņu vai pārtraukuma uguns ar nepāra skaitļa raksturojumu, tikai ne trīs zibšņu periods
3.2.	Vadlīnijas un pārejas zīme	Kvadrātveida dzeltenas krāsas zīmi ar vertikālu melnu svītru vidū uzstāda iekšējo ūdeņu labajā krastā. Diennakts tumšajā laikā šo zīmi apzīmē dzeltena zibšņu vai pārtraukuma uguns ar pāra skaitļa raksturojumu, tikai ne divu zibšņu periods

4. Gaitas zīmes krastā norāda, ka kuģa ceļš var iet krasta tuvumā, kur izvietotas attiecīgās gaitas zīmes

Nr.p.k.	Zīmes nosaukums	Zīmes apraksts	Zīmes apzīmējums diennakts gaišajā laikā	Zīmes apzīmējums diennakts tumšajā laikā
4.1.	Gaitas zīme	Kvadrātveida baltas krāsas zīmi ar horizontālu platu sarkanu svītru vidū uzstāda iekšējo ūdeņu labajā krastā. Diennakts tumšajā laikā šo zīmi apzīmē pastāvīgi degoša sarkanas gaismas uguns
4.2.	Gaitas zīme	Rombveida divu krāsu kombinēto zīmi, kuras augšējais trīsstūris zaļš, apakšējais – balts, uzstāda iekšējo ūdeņu kreisajā krastā. Diennakts tumšajā laikā šo zīmi apzīmē pastāvīgi degoša zaļas gaismas uguns

5. Bojas apzīmē kuģu ceļu malas

Nr.p.k.	Zīmes nosaukums	Zīmes apraksts	Zīmes apzīmējums diennakts gaišajā laikā	Zīmes apzīmējums diennakts tumšajā laikā
5.1.	Bojas	Sarkanas krāsas cilindriskas formas boja, kurai diennakts tumšajā laikā iedegta sarkanas krāsas ritmiski mirgojoša uguns, apzīmē kuģu ceļa labo malu
5.2.	Bojas	Zaļas krāsas konusa formas boja, kurai diennakts tumšajā laikā iedegta zaļas krāsas ritmiski mirgojoša uguns, apzīmē kuģu ceļa kreiso malu

6. Fiksētās zīmes norobežo bīstamas vietas un navigācijas šķēršļus

Nr.p.k.	Zīmes nosaukums	Zīmes apraksts	Zīmes apzīmējums diennakts gaišajā laikā	Zīmes apzīmējums diennakts tumšajā laikā
6.1.	Fiksētā zīme	Sarkanas krāsas fiksētā zīme norobežo bīstamas vietas un navigācijas šķēršļus kuģu ceļa labajā pusē		Neizgaismo
6.2.	Fiksētā zīme	Zaļas krāsas fiksētā zīme norobežo bīstamas vietas un navigācijas šķēršļus kuģu ceļa kreisajā pusē		Neizgaismo
6.3.	Fiksētā zīme	Zīme norobežo bīstamas vietas un navigācijas šķēršļus, kas sadala kuģu ceļu divās daļās		Neizgaismo

7. Informācijas zīmes

Nr.p.k.	Zīmes nosaukums	Zīmes apraksts	Zīmes apzīmējums diennakts gaišajā laikā	Zīmes apzīmējums diennakts tumšajā laikā
7.1.	Atļauts kuģošanas līdzekli nolaist ūdenī un izcelt krastā	Atļauts kuģošanas līdzekli nolaist ūdenī un izcelt krastā		Neizgaismo
7.2.	Atļauta ūdens­motociklu izmantošana	Atļauta ūdensmotociklu izmantošana		Neizgaismo
7.3.	Atļauts kuģošanas līdzeklim stāvēt pie krasta	Zīmi uzstāda vietās, kur atļauts noenkurot kuģošanas līdzekli vai atļauta kuģošanas līdzekļa stāvēšana pie krasta		Izgaismo
7.4.	Atļauta motorlaivas izmantošana	Atļauta motorlaivas izmantošana		Neizgaismo
7.5.	Atļauta vējdēļu izmantošana	Atļauta vējdēļu izmantošana		Neizgaismo
7.6.	Atļauta kuģošana jahtām un citiem kuģošanas līdzekļiem, kas paredzēti kuģošanai galvenokārt ar burām	Atļauta kuģošana jahtām un citiem kuģošanas līdzekļiem, kas paredzēti kuģošanai galvenokārt ar burām		Neizgaismo
7.7.	Atļauta ūdens­slēpošana	Atļauta visu veidu ūdensslēpošana		Neizgaismo
7.8.	Atļauta kuģošana sportam un atpūtai paredzētiem kuģošanas līdzekļiem	Atļauts kuģot sportam un atpūtai paredzētajiem kuģošanas līdzekļiem		Neizgaismo
7.9.	Atļauts kuģot motorizētiem kuģošanas līdzekļiem	Atļauts kuģot kuģošanas līdzekļiem, kuri darbināmi ar motoru		Neizgaismo
7.10.	Dzeramā ūdens ņemšanas vieta	Dzeramā ūdens ņemšanas vieta		Neizgaismo
7.11.	Telefons	Telefons		Neizgaismo
7.12.	Vienvirziena kustības vai ierobežojuma beigas	Vienvirziena kustības vai ierobežojuma beigas		Neizgaismo
7.13.	Iespēja saņemt kuģošanas informāciju kanālā, kas norādīts zīmē	Iespēja saņemt kuģošanas informāciju kanālā, kas norādīts zīmē		Neizgaismo
7.14.	Atļauta tauvošanās zīmē norādītā attāluma robežās	Atļauta tauvošanās zīmē norādītā attāluma robežās		Neizgaismo
7.15.	Atļauta tauvošanās zīmē norādītajā attālumā	Atļauta tauvošanās zīmē norādītajā attālumā		Neizgaismo
7.16.	Maksimālais blakus tauvojamo kuģu skaits (borts pie borta)	Maksimālais blakus tauvojamo kuģu skaits (borts pie borta)		Neizgaismo
7.17.	Visiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot motorizētos un buru kuģošanas līdzekļus, kuģošana atļauta	Visiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot motorizētos un buru kuģošanas līdzekļus, kuģošana atļauta		Neizgaismo

8. Zīmju uzstādīšanas piemērs

II. Kuģu navigācijas zīmes un ugunis

Šajā nodaļā ietvertajiem attēliem ir ilustratīvs raksturs.

1. attēls

Kuģošanas līdzeklis ar mehānisku dzinēju gaitā, kura garums ir lielāks par 50 metriem, atbilstoši šo noteikumu 44. punktam

2. attēls

Kuģošanas līdzeklis ar mehānisku dzinēju gaitā, kura garums ir mazāks par 12 metriem, atbilstoši šo noteikumu 45. punktam

3. attēls

Kuģošanas līdzeklis ar mehānisku dzinēju gaitā, kura garums ir mazāks par 7 metriem un maksimālais ātrums nepārsniedz 13 km/h, atbilstoši šo noteikumu 46. punktam

4. attēls

Kuģošanas līdzeklis, kas ir noenkurojies, atbilstoši šo noteikumu 49. punktam

diennakts gaišais laiks	diennakts tumšais laiks

5. attēls

Kuģošanas līdzeklis, kas ir iesaistīts zemūdens darbos, atbilstoši šo noteikumu 50. punktam

6. attēls

Buru jahta atbilstoši šo noteikumu 56. punktam

7. attēls

Buru jahta, kuras garums ir mazāks par 20 metriem, atbilstoši šo noteikumu 57. punktam

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs,
iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis