|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra rīkojums Nr. 130 "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ieviešanu". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 12.02.2016., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/op/2016/30.6
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta rīkojums Nr. 137Par apropriācijas pārdali Vēl šajā numurā12.02.2016., Nr. 30 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 130 Pieņemts: 09.02.2016. OP numurs: 2016/30.6 |
Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 130
Rīgā 2016. gada 9. februārī (prot. Nr. 6 43. §)
1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ieviešanu" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietvertos risinājumus.
2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma īstenošanā.
3. Atbalstīt Grīziņkalna Kultūras un sporta kvartāla attīstības stratēģijā ietvertos teritorijas attīstības risinājumus un noteikt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" par atbildīgo institūciju Grīziņkalna Kultūras un sporta kvartāla attīstības stratēģijas īstenošanā.
4. Atbalstīt Teikas un Čiekurkalna teritoriju revitalizācijas stratēģijā ietvertos teritorijas attīstības risinājumus un noteikt Rīgas domi par atbildīgo institūciju Teikas un Čiekurkalna teritoriju revitalizācijas stratēģijas īstenošanā.
5. Kultūras ministrijai, saskaņojot šā rīkojuma 1. punktā minētā 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu atlases nolikumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, nodrošināt, ka projektu iesniegumu atlases nolikumā tiek iekļautas prasības projekta iesnieguma iesniedzējam norādīt projekta iesniegumā informāciju un pamatojumu par katra plānotā objekta ekonomisko ienesīgumu, atdevi un funkcionālo neatkarību.
6. Kultūras ministrijai saskaņot ar Eiropas Komisiju Teikas un Čiekurkalna teritorijas revitalizācijas stratēģijā iekļauto objektu atbilstību darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktajam piecu miljonu euro ierobežojumam maza mēroga infrastruktūrai.
7. Kultūras ministrijai līdz 2016. gada 30. aprīlim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālā ziņojuma 2.4. nodaļā minēto teritoriju revitalizācijai izstrādātās stratēģijas, kas noteiktā kārtībā saskaņotas ar Eiropas Komisiju.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Kultūras ministre Dace Melbārde
(Ministru kabineta
2016. gada 9. februāra
rīkojums Nr. 130)
Rīga, 2016
Saturs
1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums
2. Situācijas raksturojums
2.1. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" nosacījumi
2.2. Plānošanas dokumentu ietvars
2.3. Atbalstāmo revitalizējamo teritoriju raksturojošie faktori
2.4. Plānotajai attīstībai kvalificējošās teritorijas, to raksturojums
2.5. Revitalizējamo teritoriju monitoringa indikatori
2.6. 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijas, to satura plāns un ieviešanas risinājums
2.7. 5.6.1.SAM ieviešanas laika plāns
2.8. 5.6.1.SAM pārvaldības struktūra
3. 5.6.1.SAM ietvaros atbalstāmo darbību (aktivitāšu) ietvars
4. Valsts atbalsta piemērošanas nosacījumi 5.6.1.SAM ietvaros plānotajiem projektiem
4.1. Valsts atbalsta piešķiršana
4.2. Valsts atbalsta saderīgums ar iekšējo tirgu
5. Teritoriju attīstības risinājumu ieviešanas sākotnējās ietekmes izvērtējuma rezultāti un netiešā ietekme
1. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums
Kultūras ministrija (turpmāk – KM) kā atbildīgā iestāde Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas periodā, kas nodrošina Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – Darbības programma) prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk – 5.6.1.SAM) ieviešanu sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (turpmāk – IZM), pamatojoties uz Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 11.pantu, kā arī ievērojot Koalīcijas partneru darba grupas par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem 2015.gada 17.septembra sēdē nolemto ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu "Par Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ieviešanu" (turpmāk – Konceptuālais ziņojums). Konceptuālajā ziņojumā sniegta informācija par 5.6.1.SAM ieviešanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas periodā, tajā iekļaujot identificēto teritoriju attīstāmo funkciju aprakstu, potenciāli atbalstāmo projektu aprakstu, kā arī potenciāli atbalstāmo projektu atbilstību Darbības programmai.
2. Situācijas raksturojums
2.1. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" nosacījumi
Lai veicinātu Rīgas un citu pilsētu revitalizāciju, vides kvalitātes uzlabošanos, investīciju piesaistīšanu, uzlabotu nodarbinātību, sociālekonomisko situāciju, kā arī nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, Partnerības līgumā Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam (turpmāk – Partnerības līgums) uzsvērta nepieciešamība revitalizēt un attīstīt pilsētas degradētās teritorijas, kurās tiktu atjaunota ekonomiskā un sociālā attīstība un novērsta turpmākā vides un sociālekonomiskā stāvokļa degradācija, to panākot arī ar kultūras un sporta infrastruktūras objektu izveidi un rekonstrukciju.
5.6.1.SAM investīciju veikšana paredzēta Rīgas pilsētas teritorijās (apkaimēs) ar ievērojamu izaugsmes un attīstības potenciālu, ko raksturo izdevīgs ģeogrāfiskais novietojums, kvalitatīva infrastruktūras bāze vai labi priekšnosacījumi tās izveidei, privātā sektora interese un pašvaldības gatavība investēt šajās teritorijās, bet kurās iespējamo attīstību un investīciju ieplūdi kavē tādi faktori kā slikti sociālekonomisko vidi raksturojošie parametri (salīdzinot ar vidējiem rādītājiem pilsētā) – augsts bezdarba līmenis, noziedzība, zemi iedzīvotāju vidējie ieņēmumi, zema esošā uzņēmējdarbības aktivitāte, augsta degradēto objektu un teritoriju koncentrācija. Revitalizējot un attīstot šādas pilsētas teritorijas, tiks veicināta ekonomiskā un sociālā aktivitāte, novērsta to turpmāka degradācija, rekonstruējot un izveidojot maza mēroga sabiedriskus objektus (piemēram, integrētus kultūras, darījumu tūrisma un sporta objektus), kas kalpos par katalizatoru attiecīgās teritorijas attīstībai, papildinot un veicinot citu, it īpaši privāto, investīciju piesaistīšanu, kā arī veicinās komercdarbību, nodarbinātību un sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos attiecīgajās teritorijās.
Darbības programmas ietvaros paredzēta tādu degradēto teritoriju attīstība, kuras kvantitatīvā izteiksmē paredzēs lielāko revitalizācijas efektu un lielākos privātos līdzieguldījumus, kā arī nodrošinās pievienoto vērtību nacionālā līmenī atbilstoši nacionālajos plānošanas dokumentos kultūras, sporta, tūrisma vai citās nozarēs noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.
Lai nodrošinātu integrētus ieguldījumus infrastruktūras attīstībā 5.6.1.SAM ietvaros, teritorijas revitalizācijas projektos attīstot publisko infrastruktūru, ir jānodrošina maksimāla šīs infrastruktūras multifunkcionalitāte un jāveicina to finansiālā pašpietiekamība un atvērtība komercdarbībai un vietējām kopienām. Sabiedriska objekta izveide radīs sinerģiju un nodrošinās objekta apmeklējuma pieaugumu.
Plānoto investīciju ietekme vērsta uz pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes līmeņa paaugstināšanu, kā arī uz investīciju piesaistīšanu, veicot ilgtspējīgus ieguldījumus maza mēroga sabiedrisku objektu un daudzfunkcionālas sabiedriskās infrastruktūras rekonstrukcijā, attīstībā un izveidē.
2.2. Plānošanas dokumentu ietvars
Tabula Nr. 1 Plānošanas dokumentu ietvars
| Eiropas Savienības plānošanas dokumenti | ||
| Eiropas Savienības stratēģija "Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei" mērķu īstenošanu | Eiropas Komisijas 03.03.2010. paziņojums. | |
| Eiropas Savienības Padomes darba plāns kultūrai 2011.–2014. | Padomes apstiprināta 2007.gada novembrī | B prioritāte: Kultūras un jaunrades nozares (2011–2012): 1. Stratēģiski izmantot Savienības atbalsta programmas, arī struktūrfondus, lai stimulētu kultūras devumu vietējā un reģionālajā attīstībā, kā arī kultūras un jaunrades nozaru ietekmi uz ekonomiku plašā nozīmē (2011–2012) |
| Nacionāla līmeņa plānošanas dokumenti | ||
| Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam | Apstiprināts ar 2012.gada 20.decembra Latvijas Republikas Saeimas lēmumu | Latvijas Nacionālais attīstības plāna 2014.–2020.gadam prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas"
mērķis 2. "Stiprināt Latvijas reģionu starptautisko konkurētspēju,
palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu nacionālās
nozīmes attīstības centru starptautisko lomu" rīcības virziena
"Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos – teritoriju
potenciāla izmantošana" ietvaros veicamais uzdevums attīstīt Rīgas
kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru
(t.sk. tūrisma, kultūras, zinātnes un investīciju piesaistes jomā) NAP2020 prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķa "Kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana" ietvaros veicamais uzdevums "Uz eksportu orientētu integrētu tūrisma, kultūras, veselības un dabas kapitāla infrastruktūras, pakalpojumu un produktu piedāvājuma attīstība". |
| Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" | Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401 | Rīcības virziens: "5.4. Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība" |
| Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020. gadam | Apstiprināts ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666. | Kā prioritārs kultūras un sporta infrastruktūras attīstības projekts nosaukta Daugavas stadiona teritorijas attīstība |
| Deklarācija par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību | 2014.gada novembris | Kā vienu no kultūras nozares prioritātēm izvirza Rīgas pilsētas kultūras infrastruktūras sakārtošanu |
| Partnerības līgums Eiropas Savienības investīciju fondu 2014.–2020.gada plānošanas periodam | Ministru kabineta 2014.gada 19.jūnija rīkojums Nr.313;
Komisijas īstenošanas lēmums (20.06.2014.), ar ko apstiprina noteiktus elementus partnerības līgumā ar Latviju 2014LV16M8PA001 |
Veicot ieguldījumus degradētajā teritorijās īpaša uzmanība jāpievērš vides kvalitātei un kultūras vērtību iedzīvināšanai. |
| Darbības programma "Izaugsme un nodarbinātība" | Apstiprināta ar Eiropas Komisijas 2014.gada 11.novembra lēmumu Nr.C(2014) 8505 final | 5.6.1.SAM investīcijas paredz ieguldījumu gan pašvaldības objektos, gan prognozē ievērojamu privāto investīciju pieaugumu pilsētas teritorijā |
| Rīgas plānošanas dokumenti | ||
| Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2030.gadam | Apstiprināta ar Rīgas domes 2014.gada 27.maija lēmumu Nr.1173 | Lai Rīga varētu veiksmīgi tuvināties citām Eiropas metropolēm, pilsētai sadarbojoties ar valsti un privātajām iniciatīvām līdz 2030.gadam ir nepieciešams uzbūvēt tādus sabiedriski nozīmīgus objektus, kā Zinātniski tehnoloģiskais parks, Koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs, Starptautiskais kongresu centrs un multifunkcionāls pilsētas stadions." |
| Rīgas attīstības programma 2014.–2020. Gadam rīcības plāns | Apstiprināta ar Rīgas domes 2014.gada 27.maija lēmumu Nr.1173 | Rīcības virziena "Atpazīstama un iesaistoša kultūrvide" Rīcības plāna uzdevums U3.1. "Paplašināt un modernizēt kultūras infrastruktūru pilsētā" |
2.3. Atbalstāmo revitalizējamo teritoriju raksturojošie faktori
Lai identificētu atbalstāmās teritorijas un to ietvaros attīstāmās funkcijas, tika izvirzītas attīstības prioritātes, kuras ir būtiskas teritorijas revitalizācijas potenciāla noteikšanā1:
• Teritorijas (apkaimes) sociāli ekonomiskā vide;
• Degradēto teritoriju un objektu īpatsvars (5.6.1.SAM pamatnosacījums);
• Ģeogrāfiskais novietojums un transporta infrastruktūra (teritorijas attīstības potenciāls, kas demonstrē, ka pēc investīciju veikšanas būs iespējams nodrošināt pietiekamu apmeklētāju plūsmas pieaugumu);
• Pašvaldības gatavība veikt investīcijas (nodrošinot kvalitatīvas publiskās infrastruktūras izveidošanu, rada priekšnoteikumus citu investīciju piesaistei);
• Privātā sektora gatavība investēt (rada investīciju papildinātību, veicinot uzņēmējdarbības un pakalpojumu attīstību teritorijā).
2.4. Plānotajai attīstībai kvalificējošās teritorijas, to raksturojums
Rīgas pilsētā ir identificētas vairākas potenciālās atbalstāmās teritorijas, kurās ir plānotas, kā arī jau ir veiktas investīcijas, un kur sabiedriskas infrastruktūras izveide ar kultūras vai sporta funkciju ne tikai papildinās jau veiktās un plānotās investīcijas, bet galvenokārt nodrošinās apmeklējuma pieauguma kritisko apjomu un teritorijā sniegto publisko pakalpojumu attīstību un pieejamību, kas nepieciešams, lai panāktu būtiskas izmaiņas attiecīgo teritoriju izmantošanā.
Veicot degradēto teritoriju un objektu revitalizāciju, pamatnosacījums ir novērst šo teritoriju un objektu turpmāko degradāciju, rekonstruējot un izveidojot maza mēroga sabiedriskus objektus (piemēram, integrētus kultūras, darījumu tūrisma un sporta objektus), tai skaitā labiekārtojot teritoriju, un veicināt sociālekonomiskās situācijas uzlabošanos un papildināt citu, it īpaši privāto, investīciju piesaistīšanu. Revitalizācijas pasākumu ietvaros papildus sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai, tiks uzlabota attiecīgās teritorijas vides kvalitāte, kas ir būtiski, lai mazinātu depopulācijas tendences.
Atbilstoši Konceptuālā ziņojuma 2.3.sadaļā aprakstītajiem būtiskākajiem atbalstāmo teritoriju raksturojošajiem faktoriem, ir identificētas šādas teritorijas, kuras varētu kvalificēties 5.6.1.SAM 1.atlases kārtas ietvaros paredzētajam atbalstam2:
Tabula Nr. 2 Identificēto teritoriju raksturojums
| Teritorija | Degradēto teritoriju īpatsvars | Sociāli ekonomiskā vide | Ģeogrāfiskais novietojums un transporta infrastruktūra | Pašvaldības gatavība investēt apkaimes teritorijā | Privātā sektora interese investēt |
| Grīziņkalna un tam piegulošās Avotu un Purvciema apkaimes | Degradēto teritoriju un objektu īpatsvars ir 4%.
"Teritoriāli neliela, blīvi apdzīvota apkaime, kurā konstatēta liela izmēra (3 ha) degradēta teritorija" |
Kopumā apkaimē vērojama negatīva sociālekonomiskās vides tendence:
Par ~38% vairāk noziedzīgu nodarījumu uz katriem 1000 iedzīvotājiem, salīdzinot ar Rīgu kopumā Par ~35% zemāki vidējie mēneša ienākumi salīdzinājumā ar Rīgu kopumā ~50% respondentu norāda uz nepieciešamību atpūtas un sporta infrastruktūras uzlabojumiem apkaimē |
Grīziņkalnu raksturo plašs piegulošo teritoriju apjoms ar blīvu apdzīvotību, dabas un parku pieejamība, kultūrvēsturiska nozīme u.c. sekmīgai teritorijas attīstībai nepieciešami priekšnosacījumi. Grīziņkalna apkaime atrodas attīstīta sabiedriskā transporta mezglā. | Pēdējā desmitgadē veiktās investīcijas (~16 milj. EUR) liecina par pašvaldības interesi šo apkaimi revitalizēt un par apkaimes izaugsmes potenciālu. Publiskās investīcijas var kalpot kā priekšnosacījums privāto investoru piesaistei. | Pašlaik apzinātais plānoto publisko investīciju apjoms ir 32 milj.
EUR (Grīziņkalns/ Purvciems)
Kopējais identificētais potenciālo privāto investīciju apjoms Grīziņkalna apkaimē ir 16,5 mlj. EUR |
| Teikas un Čiekurkalna apkaimes | Teikas apkaimē kopumā 5,3% teritorijas ir degradētas. VEF teritorija
aizņem 75% no visām apkaimes degradētajām teritorijām. Apkaime B kategorijas zonā. |
Novērtējot esošos un attīstāmos objektus Teikā, 64% respondentu
uzskata, ka vislielākā uzmanība jāpievērš dzīvojamo ēku ārējam
izskatam.
Izsakot viedokļus par apkaimē nepieciešamiem jauniem objektiem, visbiežāk minēti sporta un rotaļu laukumi (42%) 5,2% respondenti "VEF" teritoriju min kā vietu vai objektu, kas ir kā Teikas vizītkarte un vislabāk raksturo Teikas apkaimi. (Avots: "Iedzīvotāju aptauja par dzīvi apkaimē. Centrs.", SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Projektu un kvalitātes vadība", 2013). 42,8% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot satiksmi (t.sk. 24,5% ielu stāvokli, remontu, 10,1% gājēju infrastruktūru). 26,5% norāda uz pilsētas labiekārtošanas darbiem (t.sk.15,2% iekšpagalmu remonts, 8,1% grausti, māju remonts). 59% aptaujāto Teikas iedzīvotāju ir neapmierināti ar transportam domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā un 25% respondentu sniedza negatīvu vērtējumu par gājējiem domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā. (Avots: Rīgas iedzīvotāju aptauja "Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem", SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015.gada maijs–jūnijs). |
Teikas apkaime vairs netiek uzskatīta par priekšpilsētu un ir
iekļāvusies galvaspilsētas centrā. Apkaimes apbūves struktūra ir
ļoti daudzslāņaina, lielāko daļu platības aizņem jauktas apbūves
teritorijas (31%), dzīvojamās apbūves teritorijas (24%),
savukārt, dabas un apstādījumu teritorijas izvietotas mazos
nogabalos, tos papildina ielu apstādījumi un
savrupmāju apbūves teritorijas. Teikas apkaimē bijušā rūpnīcas "VEF"
teritorijā izvietojušies tirdzniecības objekti un biroji. Transporta tīkls ir vērtējams kā sarežģīti strukturēts, saiknes ar citām apkaimēm un pilsētas centru ir pietiekoši efektīvas. Apkaimes sasniedzamība ar sabiedrisko transportu ir ļoti laba (transporta veidu dažādība, maršrutu skaits un reisu skaits). |
Apkaimes teritorijā pašvaldības investīcijas plānotas galvenokārt
satiksmes infrastruktūras projektu realizēšanai – Gaisa tilta
atjaunošana un pārbūve, Turaidas ielas un Krimuldas ielas
rekonstrukcija (kopējā projektu summa pārsniedz 10 milj. EUR).
Apkaimes sasniedzamību pozitīvi ietekmēs plānotā Ziemeļu transporta koridora izveide. |
Kopējais identificētais potenciālo privāto investīciju apjoms Teikas, Čiekurkalna apkaimē ir 55 milj. EUR |
| Brasas apkaime/ Centra perifērijas apkaime | Tabakas fabrika kvartāla degradētā teritorija aizņem 1% no apkaimes
teritorijas. Apkaimē atrodas 10 citas degradētas ēkas. Apkaime A kategorijas zonā. |
59,6% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot satiksmi
(t.sk. 35,4% uz ielu stāvokli, remontu, 23% min velosipēdistu
celiņus). 65,5% norāda uz pilsētas labiekārtošanas darbiem (t.sk. 53,6% grausti, māju remonts, 25,6% iekšpagalmu remonts). 17,7% norāda uz nepieciešamību risināt nodarbinātības problēmas. 27,9% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot sabiedrisko kārtību un drošību. 12,4% norāda uz nepieciešamību risināt vides jautājumus (t.sk. 8,6% pilsētas tīrību, sakoptību). 20,7% norāda uz nepieciešamību uzlabot bērniem iespējas brīvā laika pavadīšanai. 48% aptaujāto Brasas iedzīvotāju ir neapmierināti ar transportam domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā un 43% respondentu sniedza negatīvu vērtējumu par gājējiem domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā. 23% sniedza negatīvu vērtējumu par personiskā (un mājokļa) drošību. 52% respondentu ir neapmierināti ar esošo veloceliņu kvalitāti Rīgas pilsētā. 28% pauda negatīvu viedokli par nodarbinātības iespējām Rīgā. 26% negatīvu vērtējumu sniedza par iespējām pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā. 19% respondentu Brasas apkaimē sniedza negatīvu vērtējumu par apbūvētās vides kvalitāti savā apkaimē. (Avots: Rīgas iedzīvotāju aptauja "Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem", SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015.gada maijs–jūnijs). |
Brasas apkaime ir Rīgas vēsturiskā centra sastāvdaļa. Apkaimē dominē vēsturiskajam centram raksturīgās jauktas apbūves un dzīvojamās apbūves teritorijas (43%), dabas un apstādījumu teritorijas aizņem 20% platības, publiskās apbūves teritorijas aizņem 9,5% platības, apkaimes robežā atrodas dzelzceļa līnija un izvietots 5.tramvaju depo. Apkaime ir ērti sasniedzama no pilsētas centra un arī citām teritorijām. Ļoti laba apkaimes sasniedzamība ar sabiedrisko transportu. | Pašvaldības investīcijas apkaimes ietvaros plānotas Brasas tilta
atjaunošanā un pārbūvē, kā arī Krišjāņa Valdemāra ielas rekonstrukcijā (no Zirņu ielas līdz Upes ielai). |
Kopējais identificētais potenciālo privāto investīciju apjoms Brasas/ Centra perifērijas apkaimē ir 6,5 milj. EUR (tiks precizēts attiecīgajā revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā) |
| Šķirotavas apkaime | Šķirotavas apkaimē kopumā 43% teritorijas degradēti.
Apkaime C kategorijas zonā. |
1,6% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot satiksmi
(t.sk. 56,2% uz ielu stāvokli, remontu, 53,1% min sastrēgumus, 31,8%
sabiedrisko transportu). 16,9% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot sabiedrisko kārtību un drošību – policijas darbu. 46% respondentu pauduši negatīvu vērtējumu par apbūvētās vides kvalitāti Šķirotavas apkaimē. 34% sniedza negatīvu vērtējumu par transportam domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā. 41% respondentu snieguši negatīvu vērtējumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti un 26 % par sabiedriskā transporta pieejamību. 40% snieguši negatīvu vērtējumu par Rīgas pašvaldības darbu uzņēmējdarbības sekmēšanai Rīgā. 100% no aptaujātajiem respondentiem izteicās negatīvi par sociālo problēmu risināšana pilsētā. (Avots: Rīgas iedzīvotāju aptauja "Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem", SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015.gada maijs–jūnijs). |
Šķirotavas apkaimes lokālais centrs atrodas dienvidu daļā. Jauktas apbūves teritorijas aizņem 24,8%, pārējās teritorijās pārsvarā dominē rūpnieciska rakstura izmantošanas (19,3%) vai dabas teritorijas (22,6%). Lielu teritoriju Šķirotavas apkaimē aizņem tehniskās apbūves teritorijas (14,3%). Apkaimē ir plašas, pārsvarā neapbūvētās teritorijas apkaimes D, DA daļā, kas norāda uz potenciālu attīstībai. Izteikti rūpnieciskā rakstura ir vāji attīstīts vietējo ielu tīkls, taču apkaimei kopumā ir labas transporta saiknes ar citām Rīgas apkaimēm un arī teritorijām ārpus Rīgas. Apkaimē ir dzelzceļa līnijas ar daudziem to atzarojumiem. Apkaimes sasniedzamība ar sabiedrisko transportu ir ļoti laba no skaitlisko rādītāju viedokļa, taču, ņemot vērā apkaimes lielo platību, pastāv būtiskas atšķirības atsevišķu apkaimes daļu nodrošinājumā ar sabiedrisko transportu. | Apkaimes teritorijā pašvaldība plāno uzlabot satiksmes
infrastruktūru –
"Papildu satiksmes joslas ierīkošana Lubānas ielas labajā pusē posmā no Ilūkstes ielas līdz Andreja Saharova ielai" un uzlabot apgaismojumu: "Apgaismojuma ierīkošana Krustpils ielā no Rencēnu ielas līdz Maskavas ielai". |
Kopējais identificētais potenciālo privāto investīciju apjoms Pļavnieku apkaimē ir 7 milj. EUR (tiks precizēts attiecīgajā revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā) |
| Imantas apkaime | Apkaimē ir 14 degradētas ēkas. Apkaime atrodas B kategorijas zonā. | 70,1% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot satiksmi
(t.sk. 43,3% atzīmē ielu stāvokli, remontu). 24,9% norāda uz pilsētas labiekārtošanas darbiem (t.sk. 10,2% grausti, māju remonts). 12,3% respondentu norāda uz nepieciešamību risināt sociālos jautājumus (t.sk. 7,7% min atbalstu bērniem, ģimenēm, 6,8% min bezpajumtniekus). 15,9% respondentu norāda uz nepieciešamību uzlabot sabiedrisko kārtību un drošību 63% aptaujāto Imantas iedzīvotāju ir neapmierināti ar transportam domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā un 45% respondentu sniedza negatīvu vērtējumu par gājējiem domātās ielu infrastruktūras kvalitāti pilsētā. 36% respondentu snieguši negatīvu vērtējumu par personiskā (un mājokļa) drošību. 27% pauduši neapmierinātību ar teritorijas tīrību pilsētā. (Avots: Rīgas iedzīvotāju aptauja "Rīgas iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem", SIA "Aptauju Centrs" un SIA "Excolo Latvia", 2015.gada maijs–jūnijs). |
Imanta ir trešā lielākā apkaime Rīgā pēc iedzīvotāju skaita. Kopš pagājušā gadsimta 70.gadiem Imantas apkaime definēts kā viens mikrorajons. Vislielāko platību aizņem jauktas apbūves teritorijas (21%), dzīvojamās apbūves teritorijas (17%), savrupmāju apbūves teritorijas (14%), dabas un apstādījumu teritorijas aizņem (14%). Apkaimei ir labi attīstīta ielu struktūra. Ļoti laba apkaimes sasniedzamība ar sabiedrisko transportu. Apkaimē ir veloceliņa savienojums ar Jūrmalu un Rīgas centru. | Apkaimes teritorijā pašvaldības investīcijas plānotas satiksmes infrastruktūrā izbūvējot veloceļu "Imanta –Daugavgrīva" un satiksmes pārvadu starp Imantu un Zolitūdi. Bez tam plānots rekonstruēt ielu apgaismojumu Jūrmalas gatvē un Anniņmuižas bulvārī, kā arī izveidot Anniņmuižas parku. | Tiks precizēts attiecīgajā revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā |
| Skanstes apkaime | Degradēto teritoriju un objektu īpatsvars tiks norādīts revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā. | Skanstes apkaime ir degradēta un iezīmēta kā prioritāri attīstāma līdz 2020.gadam. Šobrīd Skanstei ir izstrādāts lokālplānojums un notiek tā publiskā apspriešana, tiek gatavota precizētā redakcija. Lokālplānojumā apkaimes kodols noteikts kā multifunkcionāls, pilsētas mēroga sporta, izstāžu, iepirkumu un sabiedrisko notikumu centrs. Galvenie attīstības virzieni – sports un kultūra, kas papildinātas ar pakalpojumiem. Skanstes apkaimē no 2006.–2013.gadam ekspluatācijā nodoti 14 būvniecības objekti. Šobrīd teritorija veidojas kā pilsētas jaunattīstības centrs ar valstij nozīmīgiem publiskiem objektiem: Olimpiskais sporta centrs, Arēna Rīga. Skanstes apkaimē plānota arī transporta infrastruktūra – Ziemeļu koridors un Hanzas šķērsojums, kas pastiprina vietas attīstības potenciālu. Skanstes apkaimē laikā no 2006.–2013.gadam ekspluatācijā nodoti 14 būvniecības objekti. | Skanstes teritorija no centra ir sasniedzama gan ar kājām, gan autotransportu. Sasniedzamību no Andrejsalas un Sarkandaugavas apkaimēm ierobežo sliežu ceļš. Šobrīd apkaimē kursē viens sabiedriskā transporta maršruts – 24.autobuss. Skanstei paralēlajās Krišjāņa Valdemāra un Pulkveža Brieža ielās kursē tramvaji, trolejbusi un autobusi. | Apkaimes teritorijā pašvaldības investīcijas plānotas satiksmes infrastruktūrā, izbūvējot jaunu tramvaja līniju. | Tiks precizēts attiecīgajā revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā |
| Torņkalna apkaime | Degradēto teritoriju un objektu īpatsvars tiks norādīts revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā. | Teritorija atrodas vairāku nozīmīgu kultūras objektu tuvumā: Dzelzceļa muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka. Vietas piemērotību jaunu, sabiedrisku objektu būvniecībai pastiprina sasaiste ar pieguļošo parku sistēmu (Uzvaras, Arkādijas parks, Māras dīķis, Mārupīte). Nākotnē Torņakalna Dienvidu daļā paredzēta vieta jaunai starptautiskai autoostai un jaunai dzelzceļa stacijai blakus LU akadēmiskajam centram Daugavas kreisajā krastā. Teritorijai ir apstiprināts detālplānojums, kurā paredzēts jauns laukums un gājēju promenāde, kā arī vairākas ielas. Teritorija iezīmēta kā prioritāri attīstāma līdz 2020.gadam. Tuvākā atjaunotā teritorija ir 2014.gadā atklātā jaunuzceltā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēka. 1 kilometra rādiusa diapazonā ap teritoriju no 2006.–2013.gadam ekspluatācijā ir nodoti aptuveni 40 būvniecības objekti. | Teritorija ir labi sasniedzama ar sabiedrisko transportu, kā arī autotransportu un velosipēdiem. Torņakalna Ziemeļu pusē ir vairākas zaļās teritorijas – Uzvaras parks, Arkādijas parks, Māras dārzs un dīķis. Zaļās zonas arvien aktīvāk tiek izmantotas sportiskām aktivitātēm ziemā un vasarā. Zaļo teritoriju apjoms ļauj to izmantot ar nesalīdzināmi lielāku potenciālu. | Apkaimes teritorijā pašvaldības investīcijas plānotas satiksmes infrastruktūrā. | Tiks precizēts attiecīgajā revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā |
Detalizēts teritoriju raksturojums – dati, sasniedzamie rezultāti,
plānotajai attīstībai nepieciešamais finansējums, kā arī atbildīgie un
iesaistītie par teritorijas kopējo attīstību tiks noteikti atsevišķās
revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijās (skatīt konceptuālā
ziņojuma 2.6.sadaļu SAM ietvaros revitalizējamo teritoriju attīstības
stratēģijas un to satura plāns).
2.5. Revitalizējamo teritoriju monitoringa indikatori
5.6.1.SAM ietvaros ir izvirzīti šādi rezultatīvie rādītāji:
Tabula Nr.3 5.6.1.SAM sasniedzamie rādītāji
| Rezultatīvais rādītājs | ERAF un KF kopējie un specifiskie iznākuma rādītāji | |
| Sākotnējā vērtība (2012.gads) |
Plānotā vērtība (2023.gadā) |
|
| Piesaistītās privātās investīcijas atbalstāmajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas | 150 000 000 EUR | 210 000 000 EUR |
| Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa | n/a | 10 000 m2 |
| Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās publiskās vai komercēkas pilsētās | n/a | 20 000 m2 |
| Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto un infrastruktūras objektu skaits | n/a | 18 objekti |
5.6.1.SAM mērķis ir Rīgas pilsētas teritoriju revitalizācija, t.sk. sociāli ekonomiskās vides uzlabošanās. Lai noteiktu minētā mērķa sasniegšanas progresu, tiks uzkrāti un analizēti attiecīgi revitalizācijas efektu atspoguļojoši indikatori, kvalitatīvu izvērtējuma pētījumu paredzot 5.6.1.SAM ieviešanas vidusposmā un pēc projektu pabeigšanas:
Tabula Nr.4 Monitoringa indikatori
| Indikators (tiks mērīti, lai noteiktu revitalizācijas ietekmi konkrētajā apkaimē) | Izvērtēšanas biežums | Datu avots | |
| 1. | Privāto investīciju apjoms | Reizi 3 gados | Rīgas pilsētas pašvaldība |
| 2. | Noziedzības līmenis | Reizi gadā | Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību |
| 3. | Uzņēmumu skaits pa ekonomikas nozarēm atbilstoši NACE klasifikatoram | Reizi gadā | Rīgas pilsētas pašvaldība (sadarbībā ar KM |
| 4. | Dzīves kvalitāte apkaimē | Reizi gadā | RD PAD veiktā aptauja |
| 5. | Iedzīvotāju skaits | Reizi gadā | RD PAD veiktā aptauja |
| 6. | Degradēto objektu un teritoriju koncentrācija | Reizi gadā | RD PAD veiktā aptauja |
| 7. | Pilsētu teritorijās uzcelta vai atjaunota sabiedriskā telpa | Pēc projektu pabeigšanas | Projekta īstenotāja uzkrātie dati |
| 8. | Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskas vai komercēkas pilsētā | Pēc projektu pabeigšanas | Projekta īstenotāja uzkrātie dati |
| 9. | Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto sabiedrisko un infrastruktūras objektu skaits | Pēc projektu pabeigšanas | Projekta īstenotāja uzkrātie dati |
Tabulā Nr. 4 norādīto monitoringa indikatoru analīzi (ieviešanas progresa un sasniegto rezultātu izvērtējumu) veiks atbildīgā iestāde par 5.6.1.SAM ieviešanu – Kultūras ministrija sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību (institūcija, kas atbildīga par Rīgas teritorijas attīstību kopumā). Lai veiktu projektu uzraudzību un izvērtēšanu pēc būtības, tabulā Nr. 4 iekļautie dati apkopojami Rīgas pilsētas apkaimju un priekšpilsētu griezumā, ņemot vērā, ka paredzētie projekti un jaunradītā infrastruktūra ir plānota kā vietējas nozīmes infrastruktūra.
2.6. 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijas, to satura plāns un ieviešanas risinājums
5.6.1.SAM tiks ieviests, revitalizējot teritorijas un attīstot objektus saskaņā ar 5.6.1.SAM prioritātēm un nodrošinot 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Lai sekmētu 5.6.1.SAM ieviešanas risinājumu vienotu plānošanas pieeju un iespēju nodrošināt plānoto risinājumu ietekmes uz 5.6.1.SAM mērķiem izsekojamību, pēc vienotas pieejas katrai 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamajai teritorijai (skat. sadaļu 2.4) tiks izstrādāta atsevišķa attīstības stratēģija, tādējādi nodrošinot pilnu informāciju par 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamajām teritorijām, attīstāmajiem objektiem un to ietekmi uz 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanu. Plānots, ka teritoriju attīstības stratēģijas kalpos kā 5.6.1.SAM attīstības plānošanas un uzraudzības instruments, ko KM izmantos 5.6.1.SAM ieviešanas uzraudzības un kontroles nodrošināšanai3.
5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijās jāietver vismaz šāda informācija saistībā ar 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamajām teritorijām un attīstāmajiem objektiem (teritorijas attīstības risinājumiem):
• Saistošais juridiskais ietvars, uzskaitot saistošos normatīvos aktus, saskaņā ar kuriem īstenojami teritoriju attīstības risinājumi;
• Teritoriju attīstības risinājumu un plānoto investīciju atbilstība normatīvajiem aktiem un plānošanas dokumentiem;
• Esošās situācijas izvērtējums, t.sk.:
○ Revitalizējamo teritoriju raksturojums, analizējot apkaimes ģeogrāfisko novietojumu, transporta infrastruktūru, degradācijas pakāpi (degradēto objektu īpatsvaru), līdz šim veiktās investīcijas apkaimes revitalizācijā, apkaimes sociāli-ekonomisko vidi;
○ Revitalizējamo objektu raksturojums, analizējot objektos veiktās investīcijas, to degradācijas pakāpi (t.sk. tehnisko stāvokli un tālākās izmantošanas iespējas) un īstenotās funkcijas; papildus tam, ja iespējams, izvērtējot arī objektu noslodzes līmeni un objektu nodrošināto funkciju alternatīvas apkaimē un pilsētā.
• Teritoriju attīstības risinājumu īstenošanas nepieciešamības pamatojums;
• Teritoriju attīstības risinājumu mērķis un uzdevumi 5.6.1.SAM mērķa īstenošanas kontekstā;
• Teritoriju attīstības risinājuma raksturojums, aprakstot teritorijā attīstāmos objektus un to plānoto funkcionalitāti;
• Teritoriju attīstības risinājuma ieviešanai nepieciešamo investīciju un finansējuma avotu uzskaitījums;
• Teritorijas attīstības risinājuma izvērtējums valsts atbalsta nosacījumu piemērošanas kontekstā;
• Teritoriju attīstības risinājumu ietekmes novērtējums, t.sk. iekļaujot ietekmes novērtējumu uz Darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteiktajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem un teritoriju raksturojošajiem sociālekonomiskajiem rādītājiem;
• Teritoriju attīstības risinājuma detalizēts īstenošanas laika plāns, pārvaldības modelis un saistošo risku izvērtējums.
Katras revitalizējamās teritorijas stratēģijas ietvarā plānotajos projektos ir jāattīsta sabiedriskā labuma objekti, kas pēc projekta īstenošanas ļauj sasniegt sociālekonomiskos rādītājus, kā arī uzlabo attiecīgajā teritorijā vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Plānojot atsevišķu objektu attīstību, kurus paredzēts īstenot, veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumus, jāņem vērā Darbības programmā noteiktais, ka tikai maza apjoma kultūras un ilgtspējīga tūrisma infrastruktūra atbilstoši Eiropas Parlamenta un padomes regulas (ES) Nr.1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (turpmāk – ERAF regula) 3.panta (1) daļas (e) apakšsadaļā minētajam var tik atbalstīta, veicot Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumus saskaņā ar ERAF regulas 5.panta (6) daļas (c) apakšsadaļai. Atbalsts netiek plānots liela mēroga kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstībai. Ieguldījumi, kas satur vairākus nelielus objektus infrastruktūrā var tikt atbalstīti kā daļu no plašākas teritorijas attīstības stratēģijas, ieskaitot papildu atbalsta pasākumus, lai maksimāli palielinātu to izaugsmi un radītu darbavietu potenciālu. Tas attiecas, jo īpaši uz ieguldījumiem dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai (ERAF regulā noteiktā investīciju prioritāte 6c) teritorijās, kur potenciāls, lai radītu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, ir augstāks kā vidēji citur. Par ieguldījumiem maza mēroga infrastruktūrā uzskatāmi ieguldījumi, kur kopējās izmaksas nepārsniedz 5 miljonus EUR. Ieguldījumi vienā infrastruktūras objektā (piemēram, muzejā vai teātrī), nedrīkst tikt veidoti sadalot tos vairākos mazākos ieguldījumos, lai apietu minēto kopējo izmaksas apjoma ierobežojumu.
Specifiskā atbalsta mērķa ieviešanā paredzēts risinājums, kura ietvaros par katru revitalizējamo teritoriju tiek izstrādāta atsevišķa revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģija. Revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģiju izstrādā projekta iesniedzējs/ finansējuma saņēmējs4.
Lai nodrošinātu stratēģijas atbilstību Rīgas pilsētas stratēģiskajām iniciatīvām, stratēģijas izstrādātājs iesniedz to izskatīšanai Rīgas domes pilsētas attīstības departamentam.
Pēc atzinuma saņemšanas no Rīgas domes pilsētas attīstības departamenta, stratēģiju apstiprina projekta iesniedzēja/ finansējuma saņēmēja iestādes kapitāldaļu turētājs vai pārraudzības iestāde vai dibinātājs.
Apstiprinātā stratēģija tiek iesniegta Kultūras ministrijā kā atbildīgajā iestādē par 5.6.1.SAM ieviešanu. Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde virza to izskatīšanai un pieņemšanai zināšanā Ministru kabinetam.
Pēc revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijas apstiprināšanas un izskatīšanas Ministru kabinetā, kā arī saskaņošanas ar Eiropas Komisijas dienestiem (ja attiecināms) sadarbības iestāde uzaicinās projekta iesniedzēju saskaņā ar ierobežotās projektu iesniegumu atlases nolikumu iesniegt projekta iesniegumu. Par katru atbalsta teritoriju tiek sagatavots un iesniegts viens projekta iesniegums. Projekta iesniegumu sagatavo atbildīgais par stratēģijas īstenošanu un tajā noteikto rezultātu sasniegšanu (finansējuma saņēmējs), nepieciešamības gadījumā piesaistot sadarbības partnerus.
5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamo teritoriju attīstībai šobrīd jau ir izstrādāta Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģija un Teikas un Čiekurkalna teritoriju revitalizācijas stratēģija.
2.7. 5.6.1.SAM ieviešanas laika plāns
5.6.1.SAM ieviešanas nodrošināšana paredz šādas secīgas aktivitātes:
Tabula Nr.5 5.6.1.SAM ieviešanas aktivitāšu laika grafiks
| Nr.p.k. | Veicamais uzdevums | Atbildīgā institūcija | Uzdevuma īstenošanas termiņš |
| 1. Ar ES struktūrfondu finansējuma apguves uzsākšanu saistītie uzdevumi | |||
| 1.1. | Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un kritēriju vērtēšanas metodikas iesniegšana apakškomitejā | KM sadarbībā ar IZM | 11.2015. |
| 1.2. | MK noteikumu par 5.6.1.SAM īstenošanu izstrāde | KM | 11.2015. |
| 1.3. | MK noteikumu izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmē | KM | 11.2015. |
| 1.4. | MK noteikumu par 5.6.1.SAM īstenošanu apstiprināšana | KM | 01.2016. |
| 1.5. | Vērtēšanas kritēriju apstiprināšana Uzraudzības komitejā | KM | 02.2016. |
| 1.6. | ES struktūrfondu projekta iesniegumu sagatavošanas uzsākšana | FS | 02.2016. |
| 1.7. | Projektu iesniegumu atlases uzsākšana | CFLA | 03.2016. |
| 1.8. | Līgumu/vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšana | CFLA, FS | 06.2016. |
| 2. Revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijas | |||
| 2.1. | Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģijas un Teikas un Čiekurkalns teritoriju attīstības stratēģijas saskaņošana, apstiprināšana un iesniegšana MK | IZM, KM, RD | 02.2016. |
| 2.2. | Citu integrēto 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamo teritoriju (t.sk. koncertzāļu kompleksa izveides (kādā no degradētajām teritorijām)) attīstības stratēģiju izstrāde, apstiprināšana un iesniegšana MK | KM | 02.–04.2016. |
| 3. Ar būvniecības procesa uzsākšanu un īstenošanu saistītie uzdevumi | |||
| 3.1. | Izpētes un būvniecības dokumentācijas sagatavošanas darbi | FS | 10.2015.–08.2016 |
| 3.2. | Projektu īstenošana | FS | 06.2016.–12.2022. |
| 3.3. | Projektu uzraudzība | CFLA, KM | 06.2016.–12.2027. |
| 3.4. | Ieviešanas progresa un revitalizācijas ietekmes izvērtējums | KM, IZM sadarbībā ar Rīgas pašvaldību | 2018. un 2023.gadā |
Detalizēts katra 5.6.1.SAM ietvaros īstenojamā teritoriju attīstības risinājuma ieviešanas plāns tiek iekļauts katrā atsevišķā revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā.
2.8. 5.6.1.SAM pārvaldības struktūra
5.6.1.SAM sekmīgas īstenošanas priekšnoteikums ir strukturētas 5.6.1.SAM pārvaldības nodrošināšana, kas paredz skaidras 5.6.1.SAM īstenošanā iesaistīto pušu funkcijas un pienākumus.
5.6.1.SAM pārvaldība nodrošināma saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr.1303/2013 (2013.gada 17.decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likuma nosacījumiem.
5.6.1.SAM pārvaldības modeļa ietvaros definētās iesaistītās puses un to lomas:
• Finanšu ministrija (FM) – vadošā iestāde. Vadošā iestāde nodrošina pienākumu izpildi saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 10.pantā noteikto.
• KM – atbildīgā ministrija par 5.6.1.SAM ieviešanu sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Atbildīgā iestāde nodrošina pienākumu izpildi saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 11.pantā noteikto, t.sk.:
○ piedalās ES fondu 2014.–2020.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentu izstrādē
○ Nodrošina piešķirtā ES finansējuma administrēšanu;
○ Nodrošina pēc ieguldījumu veikšanas sasniegto rezultātu uzturēšanas uzraudzību;
○ Definē 5.6.1.SAM ietvaros atbalstāmo teritoriju un objektu atbilstības kritērijus;
○ Nodrošina 5.6.1.SAM sākotnējā novērtējuma, īstenošanas nosacījumu un projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju un to piemērošanas metodikas izstrādi
○ Nodrošina 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanu un sasniegšanas uzraudzību 5.6.1.SAM īstenošanas laikā un pēc tās;
○ Nodrošina publiskās – privātās un privātās partnerības (PPP) administrēšanu un uzraudzību (ja attiecināms);
○ Sagatavo 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijas iesniegšanai Ministru kabinetā.
• Centrālā finanšu līgumu aģentūra (CFLA) – sadarbības iestāde. Sadarbības iestāde nodrošina pienākumu izpildi saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 12.pantā noteikto, t.sk.:
○ Atlasa un izvērtē projektu iesniegumus par ES fondu aktivitāšu īstenošanu saskaņā ar plānošanas perioda plānošanas dokumentiem;
○ Nodrošina 5.6.1.SAM ietvaros īstenojamo projektu ieviešanas uzraudzību un kontroli.
• Rīgas pilsētas pašvaldība:
○ Izstrādā pilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentus;
○ Apkopo 5.6.1.SAM ietekmes uz revitalizāciju un rezultatīvo rādītāju izpildes uzraudzībai nepieciešamos datus;
○ Nodrošina atbalsta pasākumu īstenošanu (piemēram, pašvaldības ieguldījumi infrastruktūrā, nodokļu atvieglojumi u.c.), tādējādi veicinot privāto investoru piesaisti 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamās teritorijās.
• Projekta īstenotājs – finansējuma saņēmējs. Projekta īstenotājs īsteno projektu, ievērojot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 18.pantā noteiktos pienākumus, t.sk.:
○ Izstrādā attīstāmo objektu darbības plānu, t.sk. attēlojot pieeju objektu dzīvotspējas nodrošināšanai (piemēram, objektu funkcionalitātes nepārtrauktības nodrošināšana, potenciālo lietotāju piesaistes pieeja, organizējot mārketinga aktivitātes, nākotnē īstenojamo funkciju izvērtējums u.c.);
○ Nodrošina attīstāmā objekta atbilstību attiecīgās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem (ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, teritorijas plānojumam, attīstības programmai), saistošajiem noteikumiem (t.sk. attiecībā uz būvēm un zemes izmantošanas veidu), kā arī spēkā esošajam normatīvajam regulējumam;
○ Nodrošina nepieciešamās informācijas sagatavošanu 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijas izstrādei (t.sk. projekta ietvaros attīstāmā objekta darbības plāns, u.c.);
○ Nodrošina ar sadarbības iestādi noslēgtā līguma par projekta īstenošanu saistību pilnīgu izpildi;
○ Nodrošina visu projekta ietvaros plānoto aktivitāšu īstenošanu saskaņā ar ES un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un līgumu par projekta īstenošanu;
○ Piesaista sadarbības partneri projekta realizācijai (ja attiecināms). Ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 16.decembra noteikumu Nr.784 "Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020.gada plānošanas periodā" 3.punktā noteikto, finansējuma saņēmējam ir tiesības piesaistīt projekta īstenošanai sadarbības partneri;5
○ Nodrošina izvirzīto 5.6.1.SAM noteikto rezultatīvo rādītāju sasniegšanu;
○ Nodrošina projekta mērķa un rezultātu sasniegšanu, kā arī nodrošina projekta rezultātu saglabāšanu un ilgtspēju;
○ Nodrošina objekta darbību un uzturēšanu pēc projekta pabeigšanas (ja attiecināms, t.i., ja par objekta darbību un uzturēšanu pēc projekta pabeigšanas netiek iecelta trešā persona).
• Teritoriju apkaimju biedrības:
○ Pārstāv apkaimju iedzīvotāju vajadzības un viedokli saistībā ar 5.6.1.SAM ietvaros attīstāmajām teritorijām;
○ Sadarbojas ar KM un Rīgas pilsētas pašvaldību revitalizācijas ietekmes novērtēšanai nepieciešamo datu apkopošanai.
3. 5.6.1.SAM ietvaros atbalstāmo darbību (aktivitāšu) ietvars
5.6.1.SAM ietvaros atbalstāmās darbības un aktivitātes noteiks un izmaksas no valsts budžeta un ES struktūrfondu līdzekļiem attiecinās atbilstoši KM izstrādātiem Ministru kabineta noteikumiem par 5.6.1.SAM īstenošanu.
5.6.1.SAM ietvaros funkcijas un aktivitātes ir nosakāmas saskaņā ar Vadošās iestādes izstrādātajām 2015.gada 2.jūnija Vadlīnijām attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā, ievērojot tajās noteiktos konkrētu atbalstāmo darbību ierobežojumus (t.sk. īpatsvaru no attiecināmajām izmaksām).
Zemāk uzskaitītas iespējamās 5.6.1.SAM ietvaros atbalstāmās darbības un attiecināmo izmaksu pozīcijas, kas noteiktas, ņemot vērā iepriekšējo periodu praksi un Vadošās iestādes izstrādātās 2015.gada 2.jūnija Vadlīnijas attiecināmo un neattiecināmo izmaksu noteikšanai 2014.–2020.gada plānošanas periodā:
• Projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksas;
• Projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), t.sk.:
○ Būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;
○ Ekspertīze, izpēte;
○ Izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;
○ Normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;
• Jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas, t.sk.:
○ Pārvadu, ielu un ar to saistītās infrastruktūras izbūve vai pārbūve;
○ Ēku infrastruktūras būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai restaurācija;
○ Ūdensapgādes, siltumapgādes, gāzes, elektroenerģijas, sakaru komunikāciju, sadzīves kanalizācijas, lietus ūdens kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošana;
• Teritorijas labiekārtošanas izmaksas, t.sk. graustu demontāža, teritorijas attīrīšana, teritorijas apzaļumošana, gājēju celiņu un velo celiņu ierīkošana u.c.;
• Autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;
• Izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
• Ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu un nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām;
• Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā;
• Ekspertu pakalpojumi projekta īstenošanas laikā, ja to veikšana ir priekšnosacījums projekta mērķa sasniegšanai;
• Neparedzētie izdevumi;
• Netiešo izmaksu piemērošana jānodrošina saskaņā ar Vadošās iestādes izstrādāto 2015.gada 27.marta metodiku Nr.4.4."Metodika par netiešo izmaksu vienotās likmes piemērošanu projekta izmaksu atzīšanā", ņemot vērā komercdarbības atbalsta gadījumā noteiktos ierobežojumus.
Plānotās darbības, kas saistītas ar projekta realizāciju (darbu sākums) un kvalificējas kā valsts atbalsts, tiks uzsāktas pēc projekta iesniegšanas sadarbības iestādē un pēc pozitīva Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta lēmuma saņemšanas par valsts atbalsta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.
Lai nodrošinātu vidēja termiņa rezultātus (snieguma ietvaru) 2018.gadā un gala termiņa noteikto rezultātu sasniegšanu, t.sk. atbilstoša līmeņa revitalizācijas efekta sasniegšanu līdz 2023.gadam, plānoto projektu ietvaros ir būtiski pēc iespējas agrāk uzsākt objektu pārbūves un atjaunošanas darbus, tādēļ atbilstoši ES struktūrfondu apguves līdzšinējai praksei tādas izmaksas, kā, piemēram, būvprojekta izstrādes izmaksas, nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas u.tml. izmaksas tiks noteiktas MK noteikumos kā attiecināmas izmaksas, ja tās būs radušās ne agrāk kā 2014.gada 1.janvāri.
4. Valsts atbalsta piemērošanas nosacījumi 5.6.1.SAM ietvaros plānotajiem projektiem
Lai veiktu visaptverošu valsts atbalsta piemērošanas nosacījumu izvērtējumu, nepieciešama pilnīga informācija par 5.6.1.SAM ietvaros attīstāmajās teritorijās īstenojamiem objektiem, potenciālajiem valsts atbalsta saņēmējiem (gan finansējuma saņēmējs, gan citas personas, kuras pastarpināti guvušas labumu no minētā finansējuma), plānotajām objektu funkcijām, kā arī darbības formu.
Pašlaik 5.6.1.SAM ietvaros, galvenokārt, plānots attīstīt objektus, kuros plānots nodrošināt ar kultūras nozari saistītu funkciju īstenošanu, taču tiks attīstīti arī objekti, kur tiks nodrošināta sporta funkcijas īstenošana un, iespējams, komercdarbības funkcija. Papildus tam jānorāda, ka lielākajā daļā attīstāmo objektu tiks īstenota saimnieciskā darbība, tādējādi norādot uz valsts atbalsta iespējamu esamību, savukārt citā daļā objektu saimnieciskā darbība netiks veikta, tādējādi visticamāk atbrīvojot objektu no valsts atbalsta esamības.
Ņemot vērā to, ka pašlaik par visām 5.6.1.SAM ietvaros attīstāmajām teritorijām un objektiem nav izstrādāts detalizēts darbības plāns, nav iespējams veikt pilnīgu 5.6.1.SAM ietvaros īstenojamo teritoriju attīstības projektu (turpmāk – projekts) valsts atbalsta piemērošanas nosacījumu izvērtējumu. Detalizēti valsts atbalsta nosacījumu piemērošanas principi, nosakot precīzu valsts atbalsta apmēru un tā saderīgumu ar iekšējo tirgu, iekļaujami 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijās.
Pašlaik ir veikts sākotnējais valsts atbalsta piemērošanas nosacījumu 5.6.1.SAM ietvaros plānotajiem projektiem izvērtējums, izvērtējot iespējamos valsts atbalsta saderīguma ar iekšējo tirgu nodrošināšanas variantus.
4.1. Valsts atbalsta piešķiršana
Lai konstatētu valsts atbalsta esamību, nepieciešams identificēt visu no Līguma par Eiropas Savienības Darbību (turpmāk – LESD) 107. panta sekojošu kritēriju klātesamību6:
1. Ar valsts atbalsta piešķiršanu saistītais normatīvais regulējums ir piemērojams tikai "uzņēmumam" LESD 107. panta izpratnē. Proti, ja finansējuma saņēmējs nav "uzņēmums" LESD 107. panta izpratnē, nebūs pamata uzskatīt, ka ir ticis piešķirts valsts atbalsts.7
No Eiropas Savienības Tiesas jurisprudences nepārprotami izriet, ka uzņēmums ir subjekts, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansēšanas veida.8 Tāpat nebūtisks ir apstāklis, vai attiecīgais subjekts gūst peļņu. Tātad, to, vai finansējuma saņēmējs uzskatāms par uzņēmumu, faktiski izšķir tikai un vienīgi minētā finansējuma saņēmēja darbības veids – saimnieciska darbība.9
No Eiropas Savienības Tiesas jurisprudences arīdzan izriet, ka LESD 107.pants nav piemērojams gadījumos, kad valsts (tajā skaitā pašvaldības, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības) rīkojas, īstenojot valsts varu, proti, gadījumā, ja attiecīgā darbība ir daļa no valsts pamatfunkcijām vai ir saistīta ar šīm funkcijām.10
2. Finansējumu tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldību vai Eiropas Savienības līdzekļiem.
5.6.1.SAM ietvaros finansējums plānoto projektu (turpmāk – Projekti) īstenošanai tiks sniegts no valsts līdzekļiem un līdzekļiem, kuri ir Latvijas iestāžu rīcībā un pārziņā (proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem), kā arī nodokļu atvieglojumu veidā un pašvaldības ieguldījumu infrastruktūrā veidā.
3. Uzņēmums, kas saņēmis finansējumu, iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tas nevarētu iegūt, ja atbalsts netiktu sniegts.
Finansējumu 5.6.1.SAM ietvaros saņemt būs iespēja tikai noteiktiem uzņēmumiem, kā rezultātā tie iegūs tādas ekonomiskas priekšrocības, kādas tie nevarētu iegūt, ja finansējums netiktu sniegts.11
Par valsts atbalsta saņēmēju var tikt atzīts ne vien sākotnējais finansējuma saņēmējs, bet arī citas personas, kuras pastarpināti guvušas labumu no minētā finansējuma (tā sauktās netieši iegūtās ekonomiskās priekšrocības). Tā, piemēram, ja uzņēmējs ir saņēmis valsts atbalstu, kuru izmanto tādas ēkas rekonstrukcijai, kuras telpas pēc tam tiek iznomātas kādas nozares inkubatora dalībniekiem par cenu, kura ir zemāka par līdzvērtīgu telpu nomas tirgus cenu, tiks uzskatīts, ka attiecīgie inkubatora dalībnieki ir saņēmuši valsts atbalstu. Jāuzsver arī, ka netiešu ekonomisko priekšrocību radīšanas situācijā sākotnējais finansējuma saņēmējs var arī nebūt uzņēmums LESD 107. panta izpratnē.12
4. Finansējums neattiecas uz visiem uzņēmumiem vienlīdzīgi, bet ir paredzēts uzņēmumiem atkarībā no lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem, vai arī ir paredzēts tikai konkrētiem uzņēmumiem.
Finansējumu 5.6.1.SAM ietvaros saņemt būs iespēja tikai noteiktiem uzņēmumiem, kā rezultātā tie iegūs tādas ekonomiskas priekšrocības, kādas tie nevarētu iegūt, ja finansējums netiktu sniegts.13
5. Finansējums ietekmē konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, dodot priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem vai konkrēto preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Saistībā ar ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, Eiropas Komisija ir norādījusi, ka ar kultūru saistīti atbalsta pasākumi bieži vien ir ar vietēju raksturu un tiem ir niecīga iespēja (piesaistot pārrobežu tūristus) ierobežot Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību. Šādi atbalsta saņēmēji, kam ir niecīgas iespējas iespaidot Eiropas Savienības iekšējo tirdzniecību, Eiropas Komisijas ieskatā ir, piemēram, vietējās nozīmes kultūras infrastruktūras objekti, vietējo pašvaldību iestādes, to sabiedriskie centri vai vietējo muzeju darbības, vietējās bibliotēkas vai vietējie kultūras pasākumi, kas parasti tiek organizēti latviešu valodā un ir orientēti uz vietējās sabiedrības kultūras dzīvi. Tajā pat laikā, kā norādījusi Eiropas Komisija, tādas kultūras institūcijas kā Nacionālā opera un Jaunais Rīgas teātris, kuri spēj piesaistīti daudz apmeklētāju no ārzemēm, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.14
Visi iepriekš minētie kritēriji detalizēti vērtējami attiecībā uz 5.6.1.SAM ietvaros īstenojamiem teritoriju attīstības projektiem.
4.2. Valsts atbalsta saderīgums ar iekšējo tirgu
Saskaņā ar LESD 107.pantu valsts atbalsts ir aizliegts (t.i. nav saderīgs ar iekšējo tirgu), izņemot ES normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.
Projektu ietvaros piešķirtā valsts atbalsta saderīgums ir nodrošināms, piemērojot vienu vai vairākus no zemāk uzskaitītajiem mehānismiem.
4.2.1. Izņēmuma Regula
Valsts atbalsts tiek uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu un par valsts atbalstu nav jāsniedz paziņojums Eiropas Komisijai, ja tas atbilst Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulā (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014.gada 26.jūnijs, Nr.L 187) (turpmāk – Izņēmuma Regula) ietvertajiem nosacījumiem.
Izņēmuma Regula nosaka virkni mērķu, kuru īstenošanai sniegtais atbalsts var tikt uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu. Izņēmuma Regulā atbilstoši katram infrastruktūras veidam noteikts, kādiem mērķiem un darbībām valsts atbalsts var tikt piešķirts, kādas ir paziņošanas robežvērtības, atbalsta summas apmērs un attiecināmās izmaksas.
Nepieciešamības gadījumā Projektu īstenošanas ietvaros piešķiramo valsts atbalstu var kumulēt arī ar citiem, zemāk aprakstītajiem valsts atbalsta piešķiršanas mehānismiem.
Gadījumā, ja vienlaikus tiek piemērota gan Izņēmuma Regula, gan citi turpmāk aprakstītie valsts atbalsta piešķiršanas mehānismi, nepieciešams ievērot Izņēmuma Regulas 8. pantā noteiktos atbalsta kumulācijas principus.
Veicot Projektu izvērtējumu, iespējams pirmšķietami secināt, ka valsts atbalsts šādu Projektu ietvaros, ņemot vērā minēto Projektu mērķi un darbību, varētu tikt uzskatīts par atbalstu kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai Izņēmuma Regulas 53. panta izpratnē.
Jāuzsver, ka, lai izdarītu galīgus secinājumus par Projektu ietvaros plānotā piešķiramā valsts atbalsta atbilstību Izņēmuma Regulas nosacījumiem, ir jāvērtē valsts atbalsta atbilstība arī citiem Izņēmuma Regulas nosacījumiem, tajā skaitā, bet ne tikai, jāvērtē tādi aspekti kā atbalsta summa, attiecināmās izmaksas un atbalsta kumulācija.
4.2.2. De minimis atbalsts
Nepieciešamības gadījumā, lai nodrošinātu Projektu ietvaros sniegtā valsts atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu, minētais valsts atbalsts var tikt sniegts arī kā de minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas Regula Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – de minimis Regula), kombinējot de minimis atbalstu ar atbalstu, kas sniegts saskaņā ar, cita starpā, Izņēmuma Regulu.
Saskaņā ar de minimis Regulas 3.pantu, kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā triju fiskālo gadu periodā nedrīkst pārsniegt EUR 200 000, un minētajam atbalstam ir jābūt pārredzamam. Proti, attiecībā uz atbalstu ir jābūt iespējamam iepriekš precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu.
Kombinējot de minimis atbalstu ar citiem atbalsta mehānismiem jāņem vērā, ka, saskaņā ar de minimis Regulas 5.panta otro daļu de minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā tiktu pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta Izņēmuma Regulā vai attiecīgajā Eiropas Komisijas lēmumā. De minimis atbalstu, kas nav piešķirts konkrētu attiecināmo izmaksu segšanai vai kas nav attiecināms uz konkrētām attiecināmajām izmaksām, drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu, kurš piešķirts saskaņā ar Izņēmuma Regulu vai attiecīgu Eiropas Komisijas lēmumu.
4.2.3. Atbalsta shēma
Ar iekšējo tirgu saderīgs valsts atbalsts Projektu ietvaros var tikt piešķirts arī gadījumā, ja Latvijā tiek īstenota attiecīga atbalsta shēma.
4.2.4. Notifikācija
Gadījumā, ja Projektu ietvaros piešķirtā valsts atbalsta saderīgumu ar iekšējo tirgu nav iespējams nodrošināt, piemērojot iepriekšminētos mehānismus, valsts atbalsts piešķirams vienīgi pēc tam, kad par to ir ticis paziņots Eiropas Komisija, un Eiropas Komisija ir lēmusi, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu.
Pašlaik saskaņā ar 2015.gada 17.septembra Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta sanāksmes laikā diskutēto un atbilstoši 2015.gada 6.oktobra Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta mutiski izteiktam viedoklim, šo valsts atbalsta mehānismu ieteicams piemērot Daugavas stadiona iekšējā teritorijā plānoto investīciju projektam Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā izveides ietvaros, par projektu iesniedzot notifikāciju Eiropas Komisijā.
5. Teritoriju attīstības risinājumu ieviešanas sākotnējās ietekmes izvērtējuma rezultāti un netiešā ietekme
5.6.1.SAM mērķis ir veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu. Saskaņā ar stratēģijā "Latvija 2030" noteikto, revitalizācija ir "sena apbūves kompleksa vai teritorijas funkcionāla aktivizācija, pielāgojot to jaunai sabiedriskai funkcijai."
Īstenojot 5.6.1.SAM tiks veikta Rīgas pilsētas degradēto teritoriju revitalizācija. Dažādu kultūras objektu būvniecība un rekonstrukcija, nodrošinot tajos sabiedrībai pieejamu funkciju īstenošanu, kalpos kā līdzeklis teritorijas revitalizācijai.
5.6.1.SAM ietvaros plānots revitalizēt Rīgas pilsētas teritorijas, īstenojot aktivitātes, kas vienlaikus sekmē revitalizācijas veicināšanu un nodrošina 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.
Kā tika minēts Konceptuālā ziņojuma 2.5.sadaļā, Darbības programmā noteikti šādi 5.6.1.SAM sasniedzamie rezultatīvie rādītāji:
• Piesaistītās privātās investīcijas atbalstāmajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas;
• Pilsētu teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa;
• Uzceltas vai atjaunotas sabiedriskās publiskās vai komercēkas pilsētās;
• Atjaunoto, izveidoto un rekonstruēto un infrastruktūras objektu skaits.
Līdz ar šo rezultatīvo rādītāju sasniegšanu tiks veicināta teritoriju revitalizācija.
Attēls Nr.1 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju ietekme uz teritoriju revitalizāciju
Atbilstoši Attēls Nr.1 attēlotajai pieejai, sasniedzot 5.6.1.SAM noteiktos rezultatīvos rādītājus, tiks veicināta revitalizācija katrā no 5.6.1.SAM ietvaros attīstāmajām teritorijām.
Saskaņā 5.6.1.SAM atbalstāmajām darbībām attīstāmajās teritorijās plānots nodrošināt kultūras un sporta funkciju pieejamību, vienlaikus nodrošinot 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.
Līdz ar kultūras un sporta funkciju pieejamības nodrošināšanu, jaunas infrastruktūras izveidi un esošās infrastruktūras sakārtošanu, tiks nodrošinātas iedzīvotāju kvalitatīva brīvā laika pavadīšanas iespējas, tādējādi veicinot teritoriju apmeklējuma pieaugumu.
Paredzams, ka palielinoties teritoriju apmeklējuma intensitātei un pateicoties veiktajām investīcijām atbalstāmajās teritorijās, pieaugs privāto investoru interese investēt attīstītajās teritorijās, tādējādi pieaugot uzņēmējdarbības aktivitātei.
Līdz ar augstāk minēto kritēriju izpildi un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu, tiks attīstīta teritorija, uzlabosies apkaimju sociāli – ekonomiskā vide un tiks veicināta apkaimju un Rīgas pilsētas revitalizācija.
Jānorāda, ka 5.6.1.SAM rezultatīvais rādītājs "Piesaistītās privātās investīcijas atbalstāmajās teritorijās 3 gadus pēc projekta pabeigšanas (i.5.6.1.a)" ir rādītājs, kura daļēja sasniegšana tiks nodrošināta 5.6.1.SAM īstenošanas laikā, piesaistot privātos investorus 5.6.1SAM īstenošanas periodā, taču būtiskākā ietekme uz šo rādītāju ir sagaidāma pēc 5.6.1.SAM īstenošanas, pieaugot privāto investoru interesei investēt jau revitalizētajās teritorijās.
Katras attīstāmās teritorijas individuālais ieguldījums kopējo 5.6.1.SAM rezultatīvo rādītāju sasniegšanā tiks noteikts un iekļauts 5.6.1.SAM ietvaros revitalizējamo teritoriju attīstības stratēģijās.
Par projektos plānoto rezultātu sasniegšanu būs atbildīgs katras revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijas īstenotājs (attiecīgi – projekta finansējuma saņēmējs). Specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānoto rezultatīvo sasniegšanas uzraudzību nodrošinās KM kā atbildīgā ministrija par 5.6.1.SAM ieviešanu.
1 Raksturojošie faktori izriet no ES fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 480. un 482.rinkopā minētajiem faktoriem
2 Atbalstāmā revitalizējamā teritorija projektiem 2.atlases kārtas ietvaros tiks izvēlēta atklātā konkursā.
3 Katrai teritorijai, kuru plānots revitalizēt 5.6.1.SAM ietvaros, ir nepieciešama teritorijas revitalizācijas stratēģija un tās ietvaros sasniedzamie rādītāji, par kuru sasniegšanu ir noteikts viens konkrēts atbildīgais
4 Izņemot gadījumus, kad apkaimē ir vairāki potenciālie teritoriju attīstītāji vai apkaimes īpašumu struktūrai ir potenciāls sasniegt 5.6.1.SAM ietvaros noteiktos teritoriju revitalizācijas mērķus un rādītājus. Šādos gadījumos atbildīgā par revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijas izstrādi un virzību ir Kultūras ministrija
5 Programmas "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" īstenošanai kā sadarbības partneri plānots piesaistīt VAS "Valsts nekustamie īpašumi". Sadarbības partnera atlases kritēriji tiks noteikti MK noteikumos par 5.6.1.SAM īstenošanu
6 LESD 107. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka, "ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem vai konkrēto preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm".
7 No Eiropas Savienības Tiesas jurisprudences nepārprotami izriet, ka uzņēmumus ir subjekts, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no to juridiskā statusa un finansēšanas veida. Skat, piemēram, lietu C-180/98 Pavlov un citi, [2000], ECR I-6451, 74.punkts
8 Skat, piemēram, lietu C-180/98 Pavlov un citi, [2000], ECR I-6451, 74.punkts.
9 Saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas spriesto, saimnieciskā darbība ir ikviena darbība, kas ietver preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū. Pat ja valsts ir lēmusi, ka kādu konkrēto pakalpojumu nodrošinās ar saviem resursiem, faktiski slēdzot minēto tirgu konkurencei, saimnieciskās darbības klātbūtne var tikt konstatēta, ja vien iespējams, identificēt citus pakalpojumu sniedzējus, kas vēlētos sniegt pakalpojumu attiecīgajā tirgū. Komisijas paziņojums "Projekts Komisijas paziņojumam par valsts atbalsta jēdzienu saskaņā ar LESD 107.panta 1.punktu", 14.punkts.
10 Kā norādījusi Eiropas Komisija, kopumā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav nolēmusi ieviest tirgus mehānismus, darbības, kas ir publiskas iestādes prerogatīvu neatņemama daļa un ko veic valsts, nav saimnieciska darbība. Kā piemēru Eiropas Komisija min darbības, kas saistītas ar armiju un policiju, aeronavigācijas drošību un kontroli, jūras satiksmes kontroli un drošību, piesārņojuma kontroli, kā arī cietumsodu organizēšanu
11 Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa, tiklīdz uzņēmumam, kurš darbojas liberalizētā nozarē, ir ticis piešķirts valsts (vai Eiropas Savienības) nodrošināt finansiālais atbalsts, ir pamats uzskatīt, ka attiecīgajā tirgū tiek kropļota konkurence. Skat., piemēram, lietu T-298/07 Alzetta [2000], ECR II-2325.
12 C-403/10 P Mediaset SpA v Commission [2011], ECR I -117, 81. punkts.
13 Kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa, tiklīdz uzņēmumam, kurš darbojas liberalizētā nozarē, ir ticis piešķirts valsts (vai Eiropas Savienības) nodrošināt finansiālais atbalsts, ir pamats uzskatīt, ka attiecīgajā tirgū tiek kropļota konkurence. Skat., piemēram, lietu T-298/07 Alzetta [2000], ECR II-2325.
14 Eiropas Komisijas lēmums lietā SA.34462(2012/NN) – Latvija, Programma "Kultūra", 53, 54 punkts
Kultūras ministre Dace Melbārde