Saeimā:

2001. gada 27. jūlija ārkārtas sesijas sēde

Sēdes sākums — pulksten 15.30

Darba kārtība

16.30 — Francijas Republikas prezidenta V.E. Žaka Širaka uzruna

I. Prezidija ziņojumi

 

 

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". (Reģ.nr.957) (izskatīšana un pieņemšana) (dok.nr.3372; nr.3372A; nr.3372B) Sociālo un darba lietu komisija

2. 2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi"". (Reģ.nr.958) (dok.nr.3373; nr.3373A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā". (Reģ.nr.959) (dok.nr.3374; nr.3374A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām". (Reģ.nr.960) (dok.nr.3375; nr.3375A) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". (Reģ.nr.961) (dok.nr.3376; nr.3376A) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts "Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu". (Reģ.nr.962) (dok.nr.3380; nr.3380A) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts "Patvēruma likums". (Reģ.nr.963) (dok.nr.3382; nr.3382A) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"". (Reģ.nr.964) (dok.nr.3383; nr.3383A) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts "Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā". (Reģ.nr.965) (dok.nr.3384; nr.3384A) Ministru kabinets

10. 10. Likumprojekts "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā". (Reģ.nr.966) (dok.nr.3385; nr.3385A) Ministru kabinets

11. 11. Likumprojekts "Par 1993.gada 29.maija Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos". (Reģ.nr.967) (dok.nr.3386; nr.3386A) Ministru kabinets

12. 12. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"". (Reģ.nr.968) (dok.nr.3387; nr.3387A) Ministru kabinets

13. 13. Likumprojekts "Grozījums Robežsardzes likumā". (Reģ.nr.969) (dok.nr.3388; nr.3388A) Ministru kabinets

14. 14. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". (Reģ.nr.970) (dok.nr.3389; nr.3389A) Ministru kabinets

15. 15. Likumprojekts "Grozījums likumā "Par policiju"". (Reģ.nr.971) (dok.nr.3390; nr.3390A) Ministru kabinets

16. 16. Likumprojekts "Repatriācijas likums". (Reģ.nr.972) (dok.nr.3391; nr.3391A) Ministru kabinets

17. 17. Likumprojekts "Ieguldītāju aizsardzības likums". (Reģ.nr.973) (dok.nr.3392; nr.3392A) Ministru kabinets

II. Lēmumprojektu izskatīšana

 

18. 1. Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem"" (reģ.nr.160) līdz 2001.gada 15.septembrim". (dok.nr.3378) Juridiskā komisija

19. 2. Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" (reģ.nr.159) līdz 2001.gada 15.septembrim". (dok.nr.3379) Juridiskā komisija

III. Likumprojektu izskatīšana

 

20. 1. Likumprojekts "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās". (Reģ.nr.777) (3. lasījums) (dok.nr.3393) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

21. 2. Likumprojekts "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā". (Reģ.nr.776) (3. lasījums) (dok.nr.3354) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

22. 3. Likumprojekts "Grozījumi Rīgas brīvostas likumā". (Reģ.nr.775) (3. lasījums) (dok.nr.3355) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

23. 4. Likumprojekts "Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā". (Reģ.nr.773) (3. lasījums) (dok.nr.3356) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

24. 5. Likumprojekts "Grozījumi Ventspils brīvostas likumā". (Reģ.nr.774) (3. lasījums) (dok.nr.3357) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

25. 6. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". (Reģ.nr.948) (1. lasījums) (dok.nr.3345; nr.3377) Sociālo un darba lietu komisija

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs . Labdien, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pirms mēs sākam šīsdienas ārkārtas sesiju, es informēju jūs par šīsdienas iespējamo darba kārtību.

Prezidijs liek priekšā likumprojektu izskatīšanu turpināt līdz pulksten 16.30, kad sēdē tiks izsludināts pārtraukums. Kā jūs zināt, pārtraukuma laikā uzrunu parlamentam teiks Viņa ekselence Francijas prezidents Žaks Širaks. Pēc tam būs iespēja uzdot viņam jautājumus un notiks arī izstādes atklāšana parlamenta ēkā. Tātad priekšlikums būtu atsākt darbu pie likumprojektiem pulksten 17.30. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Pirms sākam izskatīt Prezidija ziņojumus, ir saņemts piecu deputātu priekšlikums ar lūgumu mainīt ārkārtas sesijas sēdes darba kārtību, pārceļot likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" izskatīšanu kā pirmo darba kārtības trešajā sadaļā. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Izskatām sadaļu "Prezidija ziņojumi". Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Grozījums Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu" nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Patvēruma likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par 1993.gada 29.maija Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos" nodot Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Robežsardzes likumā" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Repatriācijas likums" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ieguldītāju aizsardzības likums" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Izskatām lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" līdz 2001.gada 15.septembrim" .

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Kā jūs zināt, Saeima nesen pieņēma un Valsts prezidente izsludināja Dzīvojamo telpu īres likumu. Šis likumprojekts ir saistīts ar šo likumu un atrodas jau zināmu laiku Juridiskajā komisijā. Un Juridiskā komisija var izskatīt šo likumprojektu tikai pēc Īres likuma spēkā stāšanās. Un tādēļ mēs piedāvājam atjaunot priekšlikumu iesniegšanas termiņu un noteikt to līdz 15.septembrim, lai mēs varētu aktualizēt šo likumprojektu saistībā ar Īres likumu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Kā nākamo izskatām lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā"" līdz 2001.gada 15.septembrim".

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Šis likumprojekts ir analogs, jo ir saistīts ar Dzīvojamo telpu īres likumu, kurš šobrīd stājas spēkā. Lai varētu izskatīt šo likumprojektu līdz galam, mēs piedāvājam pagarināt termiņu priekšlikumu iesniegšanai, lai mēs varētu saskaņot tos savstarpēji, un tad mēs to piedāvātu otrajam lasījumam. Piedāvāju atbalstīt šo lēmuma projektu, nosakot 15.septrembri par termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā""". Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" . Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Barča. Lūdzu!

A.Barča (LSDSP). Godātais Prezidij! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja valdības iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" un nolēma likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi likumā "Par valsts pensijām" pašreizējā momentā ir ļoti būtiski ,un kādēļ? Tādēļ, ka, pirmkārt, ir vairāki mūsu valdības doti solījumi Latvijas pensionāriem un iedzīvotājiem par to, ka 1999.gadā vairākas nobalsotās normas tiks mainītas.

Otrkārt, ir doti solījumi strādājošiem pensionāriem, un tas ir rakstīts deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību 2001.gadā, un tur ir teikts, ka atceļami visi ierobežojumi un aizliegumi strādājošiem pensionāriem strādāt un saņemt pilnu pensiju. Valstī ar 2001.gada 1.jūliju stājās spēkā Valsts fondēto pensiju likums, kas paredzēja un arī paredz iespēju otrā līmeņa pensiju shēmā uzkrātās fondētās shēmas pensiju kapitālu pievienot pirmajam līmenim. Un, lūk, arī šīs normas likumā "Par valsts pensijām", kas ir saistīts ar likumu "Par fondēto pensiju", nav salāgotas. Ir vēl daudz un dažādu vēl sīkumu un arī ļoti nopietnu lietu šajā likumā "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", kuru ir nepieciešams izskatīt un šīs normas sakārtot.

Ar 2002.gada aprīli atceļ priekšlaicīgās pensionēšanas tiesības, tā stāv rakstīts Ministru kabineta sagatavotajā likumprojektā. Valdība ir lēmusi, un jāziņo, ka komisijas sēdē, izrunājoties arī ar Labklājības ministrijas atbildīgajām amatpersonām, lietas ir ļoti nopietnas. Viena no nopietnākajām lietām ir tā, ka nav salāgoti šie likuma normatīvi arī ar vienu vislielāko nevalstisko organizāciju, mūsu valstī tā ir Pensionāru federācija. Domāju, ka, gatavojot likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam, gan pozīcijas partiju deputātiem, gan opozīcijas deputātiem, gan arī nevalstiskajām organizācijām Latvijā būs daudz ko teikt, un tādēļ Sociālo un darba lietu komisija lūdz kolēģus šodien atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un, ja Saeima likumprojektu akceptē , noteikt iespējami ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu septembra mēnesī, un aicinātu visus nopietni un radoši strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Barčai, noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Barča . 7.septembris.

Sēdes vadītājs . Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 7.septembris. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā un izskatīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" pirmajā lasījumā pirms 20.darba kārtības jautājuma. Iebildumu nav.

Lūdzu, Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Augsti godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija atkārtoti izskatīja likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" ,un šo lūgumu izteica masu mediju pārstāvji sakarā ar normām, kas saistītas ar sociālām apdrošināšanas iemaksām. Šis jautājums tātad skar tos darba ņēmējus, kuriem ir darba līgums ar darba devēju un kuriem ir iespēja saņemt autoratlīdzību. Tātad tas arī var skart mūs, deputātus, un arī jebkuru citu personu. Jāatgādina, ka Saeima jau 1999.gada beigās ir pieņēmusi grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kuri nosaka, ka ar gadu pārejas periodu, tātad no 2001.gada 1. janvāra, arī autoratlīdzības tiek apliktas ar sociālo nodokli. Bet darba grupa, kurā strādāja izdevēju pārstāvji, Finansu ministrijas pārstāvji, Labklājības ministrijas pārstāvji, konstatēja, ka dažas šīs normas ir grūti administrēt un autoratlīdzības saņēmējiem tās nav iespējams pilnībā realizēt. Pēc vairākām tikšanām darba grupās, kā arī pēc tikšanās pie Valsts prezidentes kundzes, tikšanās Sociālo un darba lietu komisijā ar masu mediju pārstāvjiem un ministriju pārstāvjiem Sociālo un darba lietu komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka uz šo gadu vajadzētu iestrādāt normu par to, ka 2001.gadā tie, kas ir darba ņēmēji un darba līgumiskās attiecībās, var brīvi izvēlēties, vai maksāt no autoratlīdzības sociālās apdrošināšanas iemaksas vai nemaksāt. Pirms pieņemšanas pirmajā lasījumā arī Sociālo un darba lietu komisija lūdz noteikt šim jautājumam steidzamību, un komisijas locekļiem vienprātīgi ir viedoklis, ka būtu ļoti labi, ja mēs šo likumprojektu pieņemtu šodien arī galīgajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vispirms lemsim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts ir pieņemts.

Vai ir iebildumi, ja mēs balsojam par likumprojektu otrajā lasījumā tūlīt? Iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums ir pieņemts.

R.Jurdžs . Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" . Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Darba dokuments mums šodien ir ar nr.3393. Es gribētu teikt, kad tabula ir sarežģīta, un vrabūt pat manā praksē es pirmo reizi vadu ar tādu dokumentu, jo likumprojektā uz trešo lasījumu deputāti ir paredzējuši dažādus ceļus, kādi mums būtu ejami, un, ja deputātu atbalstu gūs pirmais vai otrais deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, tādā gadījumā tālākā tekstā ir arī iekaviņās rakstīts, kad būtībā mums būtu jābalso pret komisijas iepriekš lemto, un balsojums ir tekstā, ir paredzēts, ja ir atbalstīts pirmais vai otrais priekšlikums, līdz ar to arī visi nākamie balsojumi ir jāizdara saskaņā ar tiem. Pirmais priekšlikums ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz atsevišķiem ar šo likumprojektu paketi saistītiem jautājumiem. Darbs pie šo likumprojektu izstrādes tika uzsākts jau 1998. gadā, kad galvenais mērķis grozījumu veikšanai — brīvostas un SEZ likumos tika noteikts, lai likumos iestrādātu Eiropas Savienības prasības attiecībā uz valsts atbalsta jautājumiem, tas ir, lai netiktu piemēroti nodokļu atvieglojumi atkarībā no uzņēmumu eksporta produkcijas īpatsvara.

Likumprojekta pakete tika sagatavota un valdībā akceptēta, lai atrisinātu gan eksporta subsīdiju jautājumu, gan arī lai unificētu nodokļu piemērošanu brīvostās un nodokļu piemērošanu SEZ, apkopojot visas ar nodokļu piemērošanu saistītās normas atsevišķā likumā.

Izvērtējot pašreiz veidojošos situāciju un deputātu viedokļus, nav izslēgta arī iespēja, ka tiek atbalstīti atsevišķu deputātu priekšlikumi ieviest tiešo nodokli — uzņēmumu ienākuma nodokli un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus arī brīvostās, kas, manuprāt, nav atbalstāms vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ir jāatceras brīvostas un SEZ ideju veidošanas mērķis. Ventspilī un Rīgā tas bija viens — attīstīt ostas ar to specifisko darbību, atvieglojot tranzīta procedūras, savukārt SEZ — attīstīt atpalikušās teritorijas Liepājā — kara ostu un padomju armijas pamesto teritoriju, Rēzeknē — Latgales reģionu vispār, tajās piesaistot investīcijas, veicinot uzņēmējdarbību un radot jaunas darbavietas. Tas izpaužas attiecīgajām teritorijām dotajos nosaukumos, kas šobrīd arī starptautiski tiek izprasti adekvāti. Nosakot tiešo nodokļu atvieglojumus visattīstītākajām mūsu valsts teritorijām, zem brīvostas nosaukuma tiks slēpts cits saturs un vēl vairāk palielināsies plaisa starp dzīves līmeni Rīgā, Ventspilī un pārējā valsts teritorijā, tiks izkropļoti konkurences apstākļi Latvijas uzņēmējsabiedrību vidū. Netiks ievērotas Eiropas Kopienas prasības attiecībā uz valsts atbalsta jautājumiem, piemērojot valsts atbalsta pasākumus maksimālajās intensitātēs visattīstītākajās valsts teritorijās un nenosakot tam termiņa ierobežojumus. Līdz ar to joprojām netiks slēgta sarunu sadaļa — konkurences politika, kas ir atvērta jau kopš pagājušā gada marta. Netiks veicināti konkurences apstākļi arī starptautiskajā aspektā, paredzot pretpasākumus no Eiropas Savienības puses par konkurences politikas nosacījumu neievērošanu. Netiks ievērotas Latvijas pieņemtās starptautiskās saistības attiecībā uz nodokļu piemērošanu, un sarunu sadaļu — nodokļu politika — ir paredzēts slēgt līdz šā gada beigām. Netiks sasniegts mērķis piesaistīt papildu līdzekļus un radīt jaunas darba vietas, jo iespējamie investori, īpaši Eiropas Savienības likumdošanas normas pārzinošie, neriskēs ieguldīt līdzekļus tikai atvieglotu nodokļu režīma piemērošanas nolūkā, apzinoties šāda režīma nestabilitāti un iespējamos pretpasākumus. Samazināsies arī budžeta ieņēmumi par 12 miljoniem latu, salīdzinot ar 1990. gadā veiktajiem maksājumiem budžetā. Tiks veicināta vēlme esošajiem Latvijas uzņēmējiem pārvietot savu darbību labvēlīgākos nodokļu apstākļos, tādējādi veicinot konkurences izkropļošanu un budžeta ieņēmumu tālāku samazināšanu.

Nosakot tiešo nodokļu atvieglojumus brīvostās, sagatavotie priekšlikumi nenodrošina vienveidīgu atvieglojumu piemērošanu visās četrās teritorijās, jo piedāvātie grozījumi paredz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus nepiemērot šobrīd eksistējošajām Ventspils brīvostas uzņēmējsabiedrībām, atšķirīgus nosacījumus uzņēmumu ienākumu nodokļa atvieglojumu noteikšanai Ventspils brīvostas uzņēmējsabiedrībām, kritērijus un kārtību, kādā izsniedzamas atļaujas tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanai tikai speciālo ekonomisko zonu pārvaldēm, termiņu ierobežojumus nodokļu atvieglojumu piemērošanai tikai speciālo ekonomisko zonu uzņēmējsabiedrībām.

Tādēļ lūdzu jūs atbildīgi izvērtēt jauno tiešo nodokļu atvieglojumu ieviešanas sekas brīvostās, gaidāmos ieguvumus un zaudējumus gan iekšpolitiskajā, gan starptautiskajā aspektā un neatbalstīt likumprojekta "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" pirmo un otro priekšlikumu, kā arī ar tiem saistītos priekšlikumus.

Paldies!

Sēdes vadītājs . Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu runāt par katru konkrēto punktu atsevišķi, jo tas, ko mēs nupat dzirdējām, varētu izskanēt, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tad, kad mēs runājam par konceptuālu attieksmi,un nevis trešajā lasījumā, kad mēs runājam jau par konkrētiem punktiem.

Es piekrītu neatbalstīt 1. punktu, bet to komisija arī nav atbalstījusi, un neatbalstu to tāpēc, ka tas sašaurina nodokļu atvieglojumu piemērošanas iespējas. Bet tad, kad mēs tiksim līdz 2. punktam, tad lūdzu runāsim arī par 2. punktu. Bet nevis pie katra punkta runāsim par visiem punktiem reizē. Es tomēr aicinātu ļoti konkrēti runāt par katru punktu atsevišķi.

Atkārtoju vēlvienreiz. Protams, 1. punktu varētu arī neatbalstīt, bet, ja neviens neprasīs balsošanu, tad tas jau tāpat nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Ārkārtīgi pārliecinoša bija uzruna no Finansu ministrijas pārstāvja. Spurdziņa kungs, es saprotu, ka jūs runājāt kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs un reizē arī kā deputāts, kuram ir ārkārtīgi grūti — investīciju klimats un nodokļu atlaides vien... Es personīgi, iesniedzot šos priekšlikumus, uzskatīju, ka ja jau mēs radām investīciju piesaistošas nodokļu atlaižu zonas, tad jābūt visām zonām šajā valstī jābūt pilnīgi vienādi definētām. Visām jābūt pilnīgi vienādām. Ja mēs runājam par kādiem konkurenci izkropļojošiem gadījumiem, tad man vēl pavisam nesenā atmiņā ir situācija, kurā mēs balsojām par valsts garantiju piešķiršanu konkrētam šīs valsts uzņēmumam. Tas nozīmē, ja mēs negribam izkropļot konkurenci, tad mums katram uzņēmumam, kas nāk uz parlamentu un budžetā prasa iekļaut garantijas savai uzņēmējdarbībai, tās būtu jādod. Bet mēs atrodam vienas par labām, otras — par sliktām. Tāpat šajā likumā mēs gribam atrast zonas, kurās mēs piemērojam nodokļu atlaides, un zonas, kurās mēs nepiemērojam. Vai nu mēs atsakāmies no šādiem nodokļu atvieglojumiem vispār un izpildām visas Eiropas prasības, pirms vēl esam pašā Eiropā, vai arī mēs neatsakāmies no tā un mēģinām radīt savus instrumentus līdzīgi Īrijai un Ungārijai un piesaistīt investīcijas šai valstij. Bet jums par prieku... jūsu iebildumam par 1. priekšlikumu, es to atsaucu, un es pieņemu, ka parlaments varētu balsot par 2. priekšlikumu, kas tāpat nav atbalstīts no atbildīgās komisijas, ko nedaudz labākā redakcijā ir sagatavojis mans kolēģis Pēteris Apinis.

Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! 1. priekšlikums tiek atsaukts.

Tālāk, lūdzu.

V.Balodis . 2. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Pēteris Apinis, un komisija to nav atbalstījusi, bet deputātiem ir savs viedoklis jāizsaka balsojumā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 20, atturas — 4. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . Paldies! Nu, sekojot šim priekšlikumam, kurš ir atbalstīts, mums vairākās vietās atšķirsies un būs balsojumi jāizdara savādāk, nekā to ir lēmusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Saskaņā ar 2. atbalstīto priekšlikumu nav izskatāms 3 — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . 4. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāts Leiškalns neiebilst. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . 5. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. — deputāta Apiņa priekšlikumu. Atvainojiet... Pēteris Apinis apdomājās un atsauca savu priekšlikumu. Balsojums nav nepieciešams. Bet lūdzu savlaicīgi to darīt turpmāk!

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . 6. — deputātu Kārļa Leiškalna un Pētera Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 6, atturas — 56. Priekšlikums nav guvis atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

V.Balodis . 7 — deputātes Barčas kundzes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir ņēmusi par pamatu un iestrādājusi komisijas 11. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Iebildumu nav.

V.Balodis . Tāpat nav atbalstīts arī 8. — deputātu Jāņa Gaiļa un Gunta Damberga priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

V.Balodis . Tāpat komisijas atbalstu nav guvis deputāta Pētera Apiņa 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Balodis . Komisija nav atbalstījusi arī deputāta Kārļa Leiškalna 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Balodis . Tā. Un saskaņā ar iepriekšējo balsojumu balsojams nav 11.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . 12. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kurš ir saskaņā ar to mūsu iepriekšējo balsojumu, kad mēs esam atbalstījuši Pētera Apiņa priekšlikumu, un būtu jāatbalsta. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Vai ir iebildumi pret 12.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 17, atturas — 25. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . Jā. 13. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Balodis . 14. — Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts komisijas 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . Bet tā kā ir atbalstīts 2. — Pētera Apiņa priekšlikums, tad mums vajadzētu, lai būtu šie priekšlikumi saskaņā, vajadzētu balsot un atbalstīt 16.priekšlikumu un noraidīt 15. priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 27, atturas — 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . Lūdzu balsot par 16. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 18, atturas — 27. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . Saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem mums vajadzētu atbalstīt arī 17. — deputātu Kārļa Leiškalna un Pētera Apiņa iesniegto priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi, bet saskaņā ar iepriekšējo balsojumu vajadzētu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 4, atturas — 16. Priekšlikums atbalstīts.

V.Balodis . 18. — deputāta Kārļa Leiškalna un deputāta Apiņa priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

V.Balodis . Saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu mums vajadzētu izteikt atbalstu 20.priekšlikumam un noraidīt 19. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 19. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 37, atturas — 24. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

V.Balodis . Lūdzu atbalstīt 20.priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 3, atturas — 31. Priekšlikums atbalstīts.

V.Balodis . 21. — deputātu Kārļa Leiškalna un Pētera Apiņa priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Balodis . 22. — Juridiskā biroja priekšlikums nebūtu jāatbalsta, saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem būtu jāatbalsta 23. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. — Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 26, atturas — 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 4, atturas — 34. Priekšlikums atbalstīts.

V.Balodis . 24. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums nav balsojams saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . 25. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Balodis . 26. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. — deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 1, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

V.Balodis . 27. — deputāta Māra Vītola priekšlikums nav atbalstīts, bet ir iekļauts 28.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Balodis . 29. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums nav atbalstīts un ir iestrādāts komisijas 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

V.Balodis . Mēs atbalstījām.

Sēdes vadītājs . 28. priekšlikums ir atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . 30. priekšlikumam mēs arī izteicām atbalstu.

31. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Balodis . 32. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikums komisijā nav atbalstīts, bet saskaņā ar iepriekšējo balsojumu vajadzētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates.

Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Es aicinātu atbalstīt 32. — deputāta Apiņa priekšlikumu, jo 34. — finansu ministra Bērziņa priekšlikums — pilnībā neatrisina jautājumus, kas ir saistīti gan ar brīvostu, gan ar speciālo ekonomisko zonu uzņēmējsabiedrībām un to tiesībām gan sniegt, gan saņemt pakalpojumus, piemērojot nulles procenta likmi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā. Tāpēc no redakcionālā viedokļa visprecīzākais ir 32.priekšlikums, kas ļauj gan saņemt, gan sniegt šos pakalpojumus, piemērojot attiecīgo nulles procenta likmi.

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

V.Balodis . Lūdzu deputātus atbalstīt 32. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Komisijas vārdā jūs nevarat to lūgt. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. — deputāta Apiņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, neviens neatturas. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

V.Balodis . Līdz ar to nav balsojams Māra Vītola priekšlikums un finansu ministra 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

V.Balodis . 35. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Balodis . 36. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

V.Balodis . 37. ir abu deputātu parakstīts priekšlikums. Arī nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Nav iebildumu.

V.Balodis . 38. — deputātu Māra Vītola, Aijas Barčas, Jāņa Gaiļa un Gunta Damberga parakstīts priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 14, atturas — 17. Priekšlikums atbalstīts.

V.Balodis . 39. — deputātu Barčas, Gaiļa un Damberga priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Es aicinu deputātus atbalstīt deputātu Barčas, Gaiļa un Damberga iesniegto priekšlikumu, tāpēc ka šeit ir runa par sekojošu jautājumu — par būvniecības pakalpojumiem un to aplikšanu ar noteikto nodokļa likmi — pievienotās vērtības nodokļa likmi, sniedzot būvniecības pakalpojumus.

Ostās, brīvostas teritorijās jau šobrīd gan Rīgā, gan Ventspils brīvostas teritorijā ir tiesības sniegt šos būvniecības pakalpojumus, piemērojot nulles procenta nodokļu likmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Liepājā turklāt bez brīvostas teritorijas ir arī pārējās speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļa, kur, neatbalstot šo priekšlikumu, nebūtu tiesības sniegt būvniecības pakalpojumus, piemērojot šo nulles procenta pakalpojumu likmi. Šādas tiesības nosaka jau šobrīd spēkā esošais likums. Un tāpēc es tiešām aicinu, lai būtu vienādi konkurences apstākļi un vienādi nosacījumi, gan Liepājas, gan Rīgas, gan Ventspils ostām un speciālajai ekonomiskajai zonai, atbalstīt 39.priekšlikumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs . Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, augsti godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es gribu pilnīgi pievienoties Vītola kungam, bet tikai vēl precizēt dažas lietas. Visas uzņēmējsabiedrības, kas veic būvniecību šajā speciālajā ekonomiskās zonas teritorijā, varēs saņemt atpakaļ šo nodokli, kad viņi sāks ražošanu un būs realizējuši preci par desmit tūkstošiem. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka principā valsts no tā ne iegūs, ne zaudēs. Bet zaudē uzņēmējsabiedrības, kuras noteiktu periodu visu būvniecības laiku ir spiestas maksāt 18% liekus, kurus tik un tā pēc tam saņems atpakaļ, jo tādas tiesības viņiem dod likums "Par pievienotās vērtības nodokli". Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, kas veicinātu, kas, pirmkārt, nolīdzsvarotu brīvostas ar speciālām ekonomiskām zonām, un, otrkārt, kas dotu tātad iespēju investoriem veikt ar vieglākiem nosacījumiem šo būvniecību. Paldies!

Sēdes vadītājs . Debates slēdzam. Debatēs vairāk pieteikušies nav.

Komisijas vārdā, lūdzu!

V. Balodis. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 39. priekšlikumu. Piedodiet... 39. Atkārtoju — 39. Vēlreiz lūdzu balsošanas režīma signālu. Es atvainojos, lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Balsojam par 39.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 16, atturas — 30. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V. Balodis. 40. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir iestrādājusi tālāk komisijas 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V. Balodis. 41. ir šis priekšlikums. Es ceru, ka deputāti piekrīt tam arī.

Sēdes vadītājs . Lūdzu, skaļāk. Ļoti slikti jūs var dzirdēt.

V. Balodis. 42. — deputāta Kārļa Leiškalna un deputāta Pētera Apiņa priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti atbalsta.

V. Balodis. 43. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir jāatbalsta pēc loģikas, jo tika atbalstīts 2.priekšlikums. Lūdzu deputātus balsot! (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 43. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 2, atturas — 34. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V. Balodis. 44. — deputāta Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, bet ir iestrādājusi 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V. Balodis. 46. ir deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V. Balodis. 47. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet.. (Starpsauciens: Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 47. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 4, atturas — 24. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

V. Balodis. Līdz ar to nav balsojams 48.priekšlikums.

49. ir deputāta Leiškalna un deputāta Apiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, bet saskaņā ar iepriekšējiem balsojumiem tas būtu jābalso. (Starpsauciens: Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 49. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — 19. Priekšlikums pieņemts.

V. Balodis. Līdz ar to nav balsojams 50.priekšlikums.

51. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet...(Starpsauciens: Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 51.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 20. Priekšlikums pieņemts.

V.Balodis . Līdz ar to 52.priekšlikums nav balsojams.

53. — deputāta Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 53.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. 53.priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . 54. — deputāta Māra Vītola priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . Tāpat arī nav balsojams 55. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti piekrīt.

V.Balodis . 56. — deputāta Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 56. — deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . Līdz ar to nav balsojami 57. un 58. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 59. — deputāta Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Lūdzu uzsākam debates!

Debatēs Māris Vītols.

V.Balodis (TP). Tā kā Saeima ir atbalstījusi 53. — deputāta Leiškalna un deputāta Apiņa priekšlikumu, kā arī 56. — deputāta Leiškalna un deputāta Apiņa priekšlikumu, tad ir atbalstāms pēc būtības 59.priekšlikums, kurš nosaka kārtību, kādā veidā zonas pārvaldes un brīvostas pārvaldes nemaksā nekustamā īpašuma nodokli, jo šie jautājumi nav iekļauti iepriekšējos divos atbalstītajos priekšlikumos. Tā ka šis priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs . Debates slēdzu. Debatēs pieteikušies nav vairāk. Leiškalna kungs, jūs vēlaties debatēt? (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Tā kā Vītols atbalstīja, es vairs nerunāju!")

Lūdzu, komisijas vārdā!

V.Balodis . Izteikt deputātiem savu attieksmi balsojot. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 60.priekšlikumu. Piedodiet, par 59.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. 59.priekšlikums pieņemts.

V.Balodis . Līdz ar to nav balsojams 60. — deputāta Māra Vītola priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . 61. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam 61. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 18, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts.

V.Balodis . 62. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 62. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 17, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

V.Balodis . 63. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 63. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 18, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

V.Balodis . 64. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. Neatbalsta komisija. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 64. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 19, atturas — 23. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis . 65. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 66. — Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts komisijas 67.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijai.

V.Balodis . Jā, bet mums būtu tagad jābalso par 67.priekšlikumu, jo es ierosinātu to... Jāatbalsta ir 68.priekšlikums, ņemot vērā mūsu iepriekšējo balsojumu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Bet komisija ir atbalstījusi. Jūs komisijas vārdā runājat. Deputāti pieprasa balsojumu par 67.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par — 21, pret — 24, atturas — 34. 67.priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis . 68. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 1, atturas — 38. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis . 69. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsot!") Es atvainojos! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 69. — ministra Bērziņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 15, atturas — 16. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu turpiniet!

V.Balodis . Jā, līdz ar to mēs nevaram balsot deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu, kurš ir 70.

Sēdes vadītājs . Bet komisija to arī nav atbalstījusi.

V.Balodis . 71. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 71. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 2, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis . Lūdzu atbalstīt 72. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsot!") Es atvainojos! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 72.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 12, atturas — 20. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu turpiniet!

V.Balodis . 73. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par zonas un licencētas uzņēmējsabiedrības, kura ir saņēmusi finansu un kapitāla tirgus licenci, tiesībām taksācijas periodā piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 80% apmērā. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 73.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 24, atturas — 46. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu turpiniet!

V.Balodis . 74. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Piekrīt")

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 75. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi, bet kurš vairs nav loģisks saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa... Es atvainojos! Atklājam debates. Nē... Vītola kungs, vēlaties uzstāties? Par 75.priekšlikumu iet runa. Atklājam debates. Lūdzu, Māris Vītols.

V.Balodis (TP). 76. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — nosaka vienādu valsts atbalsta intensitātes līmeni 50% apmērā no veiktajām investīcijām attiecībā pret...

Sēdes vadītājs . Es atvainojos, mēs runājām par 75.priekšlikumu pašreiz.

V.Balodis . Tad es aicinu neatbalstīt 75., bet aicinu atbalstīt 76.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Debates beidzam. Vairāk pieteikušies debatēs nav. Lūdzu, Baloža kungs!

V.Balodis . Jā, lūdzu deputātiem izteikt savu attieksmi balsojot.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 75. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 31, atturas — 51. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . 76. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi, bet saskaņā ar mūsu iepriekšējiem balsojumiem būtu atbalstāms. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 76. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 16. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . 77. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 78. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti atbalsta.

V.Balodis . 79. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . Tāpat nav atbalstīts 80. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 80. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 20, atturas — 49. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis 81. — deputāta Leiškalna priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 81. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 21. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis . Līdz ar to nav balsojams 82.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 83. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 84. — deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 84. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 18. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis . 85. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums, komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Piekrīt!")

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijai.

V.Balodis . Arī 86.priekšlikumu nav komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti piekrīt.

V.Balodis . 87. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru tā ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

V.Balodis . 88. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 88. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 19. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis . 89. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikums un deputāta Apiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 89. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 4, atturas — 44. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . 90. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kur rodas pretruna... (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 90. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 23. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . 91. — deputāta Leiškalna priekšlikums, komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 91. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 1, atturas — 20. 91.priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . 92. — deputāta Leiškalna priekšlikums nav atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: "Piekrīt!")

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 93. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti atbalsta.

V.Balodis . 94. — deputāta Leiškalna priekšlikums, komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 95. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums, komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 95. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 19. Priekšlikums ir pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . Līdz ar to nav balsojams 96.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 97. — deputāta Leiškalna priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 97. — deputāta Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 1, atturas — 20. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis . 98. — deputāta Leiškalna priekšlikums, komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Arī deputāti prasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 98. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 19. Priekšlikums ir pieņemts.

V.Balodis . 99. — deputāta Leiškalna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 99. — deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 1, atturas — 20. Priekšlikums pieņemts.

V.Balodis . 100. — deputāta Leiškalna un Apiņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Piekrīt!")

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 101. — deputāta Māra Vītola priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi. (Starpsauciens: "Piekrīt!")

Sēdes vadītājs . Arī deputāti piekrīt.

V.Balodis . 102. — deputāta Māra Vītola priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi un iestrādājusi 104. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Balodis . 103. — deputātu Barčas, Gaiļa, Damberga priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi, bet iestrādājusi 104.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Balodis . 104. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ko jūs atbalstāt.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta.

V.Balodis . 105. — deputātu Leiškalna un Apiņa priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsojumu par 105. — deputāta Leiškalna un Apiņa priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav.

Godājamie kolēģi! Pēc mūsu noteiktās dienas kārtības mēs tagad izsludinām pārtraukumu. Bet lūdzu neatstāt zāli, jo tūlīt zālē ieradīsies prezidents Širaks, bet sēdē mēs izsludinām pārtraukumu līdz 17.30.

Lūdzu, palieciet savās vietās!

Godājamie kolēģi, es atgādinu, lai nebūtu man jāsaka — lūdzu savus mobilos telefonus izslēdziet.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Saeimas sēžu zālē ierodas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Viņa ekselence Francijas prezidents Žaks Širaks.

Augsti godātais prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Prezidentes kundze, kolēģi, ekselences, dāmas un kungi! Man ir tas gods dot vārdu Francijas prezidentam Viņa ekselencei Žakam Širakam.

Lūdzu, prezidenta kungs!

 

Ž.Širaks (Francijas Republikas prezidents). Latvijas Valsts prezidentes kundze, priekšsēdētāja kungs, deputātu kundzes, deputātu kungi, dāmas un kungi!

Vispirms es vēlētos pateikties jums, priekšsēdētāja kungs, par jūsu uzņemšanu un par to, ka dodat man iespēju šodien tikties ar Latvijas tautas priekšstāvjiem šeit, šajā zālē, kur tagad tiek pausti nacionālie centieni un demokrātiskās vēlmes, kas vēstures gaitā tik ilgu laiku un tik rupji tika noniecinātas.

Es priecājos, ka varu ar jums apmainīties domām, kā, es domāju, mūs uz to nupat aicināja priekšsēdētājs Straumes kungs, bet vispirms es, ja jūs atļausiet, vēlētos īsumā paust, kādu jēgu es gribēju piešķirt savai vizītei jūsu valstī. Runāt par to, kas, manuprāt, ir saistīts ar Eiropas Savienības paplašināšanos un jūsu gaidāmo iestāšanos mūsu savienībā. To, kādu ieguldījumu jūs varat dot, turpinot kopējo Eiropas piedzīvojumu šeit, Baltijas valstīs.

Un pilnībā tas attiecināms uz Latviju. Izpaužas Eiropas Savienības paplašināšanas vēsturiskā dimensija. Francija un Vācija, uzsākot Eiropas celtniecību, vispirms vēlējās ļaut iesakņoties mieram pēc briesmīgajām kaujām, kuru dēļ sēroja un cieta daudzas eiropiešu paaudzes. Mums nācās pārvarēt pretrunas, kam bija dziļas saknes katrā no mūsu tautām. Bija nepieciešams skaidrs prāts un drosme, lai uzsāktu šādu tuvināšanos un runātu saprāta valodā ar vīriem un sievām, kuri bija tik daudz cīnījušies un tik daudz cietuši. Bet darbs vēl nebija pabeigts.

Mūsu kontinenta austrumos bija Eiropas daļa, ka bija šķirta no mums, kurai bija liegta iespēja mums pievienoties, kura cieta no svešzemju represijām un kundzības. Un tā bija nozīmīga Eiropas ģimenes daļa.

No šī viedokļa triju Baltijas nāciju iestāšanās Eiropas Savienībā neatgriezeniski pāršķir Otrā pasaules kara lappusi ar traģiskām epizodēm vēl pirms kara, ar nežēlīgo un cietsirdīgo Eiropas sadalīšanu, kas tika apstiprināta Jaltā. Ne vien jūsu valsts atgriežas Eiropā, arī Eiropa atkal atrod savējos. Tāda vienmēr ir bijusi mana visdziļākā pārliecība, un kopš Berlīnes mūra krišanas es to allaž esmu apliecinājis. Un tāpēc Francijai būs tik liels prieks par jūsu uzņemšanu savienībā.

Es vēlos, lai tā notiktu pēc iespējas drīzāk. Mūsu mērķis, apliecināts Gēteborgā, ir, lai kandidātvalstis, kas būs gatavas, varētu pabeigt sarunas līdz 2002. gada beigām un lai tās līdz ar to varētu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2004. gadā.

Latvijas iedzīvotāji, un es to protu novērtēt, būs pielikuši nozīmīgas pūles un pat nesuši upurus, lai sasniegtu šo mērķi, lai pēc iespējas ātrāk noietu ceļu, kas viņus šķir no Rietumu partneriem. Viņi būs paveikuši ļoti smagu darbu.

Tad Latvijas iedzīvotāji redzēs, ko var dot savienība. Runājot par ekonomisko izaugsmi, nodarbinātību, labklājību viņiem pašiem un viņu bērniem, te es domāju veselības aizsardzību, izglītību, vides aizsardzību, drošību, runājot arī par garantijām katram indivīdam, lai ikviens pilnā apjomā varētu īstenot savas tiesības, respektējot vērtības, kas ir Eiropas celtniecības centrā, jo Eiropa, kas tiek veidota, pirmām kārtām ir plaša brīvības, tolerances un demokrātijas telpa. Ceļot savienību, mēs esam sasnieguši šajā jomā neatgriezeniskuma punktu ar efektīvām institūcijām, kas tiek cienītas, un arī man ir prieks to šeit atzīmēt, un arī tādēļ, ka tā tiecas pakāpeniski integrēt dažādas savas sabiedrības daļas, Latvija tiek ar prieku gaidīta.

Eiropa, tas ir arī sociālais modelis, ko mēs vēlamies aizstāvēt un attīstīt. Ekonomiskajam uzplaukumam jāiet kopsolī ar ētikas prasībām. Gūt labumu ne tikai no tirgus potenciāla un tirgus likumiem, bet nepazaudēt galveno — lai šie tirgus ekonomikas augļi nestu labumu visiem. Starp Eiropas vērtībām ir arī cieņa pret katru identitāti un kultūru.

Savienībā katram ir vieta ar viņa tradīcijām, ar viņa valodu. Un šī daudzveidība ir viena no Eiropas projekta bagātībām. Jūs, latvieši, esat lepni un pamatoti pieķērušies savai valodai, savai kultūrai, to vitalitātei. Jūs cīnījāties, smagi cīnījāties par to, lai šīs vērtības tiktu atzītas, lai jums būtu tiesības beidzot pašiem lemt savu likteni.

Jūsu tautiešiem es gribētu teikt: "Nebaidieties no Eiropas! Pievienojieties tai bez kompleksiem, bez aizspriedumiem, bez bažām! Eiropa būs tāda, kādu jūs to veidosiet kopā ar saviem partneriem. Jums ir cerības, kas saistītas ar Eiropu un jūsu valsti Eiropā. Nāciet, debatējiet ar mums, ietekmējiet notikumu gaitu!"

Visbeidzot. Eiropa balstās uz kardinālu vērtību — mieru. Tas ir brīvības un attīstības nosacījums. Nevar pastāvēt stipra un dzīvotspējīga demokrātija, patiess ekonomiskais un sociālais uzplaukums, nav iespējams investēt ekonomiskā izaugsmē tikmēr, kamēr jūtami draudi. Nevar pastāvēt atvērti tirdzniecības sakari, starptautiskā sadarbība, kamēr nav atrisināti strīdi, kamēr nav radīti uzticami instrumenti dialogam un drošībai. Tas ir tas, kas dod jēgu Eiropas celtniecībai. Un tas ir arī tas, ko latvieši, es tā domāju, gaida no savienības. Mēs esam gatavi dot atbildi kopā ar jums, tāpat kā mēs arī esam gatavi izskatīt kopā ar jums perspektīvas jūsu uzņemšanai Ziemeļatlantijas aliansē.

Tāda, lūk, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, ir paplašināšanās vīzija, kuru es gribēju ieskicēt kopā ar jums pirms mūsu viedokļu apmaiņas.

Un tagad es ar lielāko prieku uzklausīšu jūs un atbildēšu uz jautājumiem, ko jūs man uzdosit.

Es jums pateicos! (Aplausi.)

J.Straume (Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs). Augsti godātais prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Ekselences! Dāmas un kungi! Kolēģi! Latvijas parlamenta vārdā es pateicos jums, prezidenta kungs, par iedvesmojošajiem vārdiem par Latvijas un Francijas sadarbību mūsu kopējās nākotnes veidošanā. Esmu gandarīts, ka jūsu vizīte Latvijā notiek ļoti nozīmīgā laikā. Laikā, kad atzīmējam 80.gadadienu kopš Latvijas de iure atzīšanas un Latvijas un Francijas diplomātisko attiecību nodibināšanas, kā arī 10.gadadienu kopš mūsu diplomātisko attiecību atjaunošanas.

Vēlos atzīmēt, ka ļoti labajām Latvijas un Francijas attiecībām ir droša perspektīva, jo nākotnē mūsu valstis būs partneres Eiropas Savienībā un transatlantiskajā aliansē.

Prezidenta kungs! Franču nācijas ieguldījums Eiropas demokrātisko ideālu veidošanā ir cieši saistīts ar pazīstamajiem jēdzieniem: brīvība, vienlīdzība un brālība, kuri kopš Lielās franču revolūcijas laikiem kalpojuši par vadmotīvu citām nācijām. Tie iedvesmoja arī Latvijas brīvības cīnītājus un neatkarīgās valsts veidotājus, tie stiprināja Latvijas tautu, tai atjaunojot savu valstiskumu.

Tikpat nozīmīgi šie vārdi ir arī šodien, kad mēs kopīgi veidojam drošu un stabilu Eiropu. Latvijas tauta atguva brīvību pirms 10 gadiem un sekmīgi ievieš dzīvē savas ieceres un sapņus. Mēs esam izdarījuši brīvu izvēli — sekmēt savu drošību un labklājību, integrējoties Eiropas Savienībā un transatlantiskajā aliansē. Latvija veiksmīgi turpina sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Savukārt Latvijas parlaments ir apņēmības pilns strādāt, lai Latvija pabeigtu iestāšanās sarunas līdz 2002.gada beigām un būtu starp nākamajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Mēs ticam, ka brīvības vārds ir attiecināms arī uz mūsu drošības jomu — NATO ir deklarējusi atvērto durvju politiku un paziņojusi, ka nākamgad tā uzņems jaunas dalībvalstis. Iestādamās NATO, Latvija īstenos savu brīvo izvēli, kas nāks par labu ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas stabilitātei un drošībai.

Otrs Lielās franču revolūcijas lozungs ir vienlīdzība, kura ir neatņemams demokrātiskas sabiedrības balsts. Eiropas Savienības izveide nebūtu iespējama bez šī postulāta ievērošanas.

Būtiskas ir vienlīdzīgas tiesības uz izvēli. Dalība transatlantiskajā aliansē, kā jūs, prezidenta kungs, minējāt, ir katras valsts brīva izvēle un kā tāda tā ir respektējama.

Un, visbeidzot, atļaujiet pievērsties tam, cik nozīmīga loma ir brālībai mūsdienu Eiropā. Globalizācija, ciešā ekonomiskā un politiskā sadarbība ir izdzēsusi tradicionālo izpratni par valsts izolāciju starptautiskajā arēnā. Pēc aukstā kara beigām virkne Eiropas valstu ir deklarējušas savu apņemšanos pievienoties demokrātisko un ekonomiski attīstīto valstu saimei.

Kopīga Eiropas nākotnes vīzija ir paveikusi šķietami neiespējamo. Tā ne tikai ļāvusi izveidot Eiropas Savienību, bet arī vieno valstis no Adrijas jūras līdz pat Baltijas jūras krastiem.

Prezidenta kungs! Dāmas un kungi! Mums ir unikāla iespēja lūgt prezidenta kungu dalīties savās domās par mūsu tautām un visai Eiropai būtiskiem jautājumiem. Esmu pārliecināts, ka šī brīvā viedokļu apmaiņa dos jaunas ierosmes mūsu kopējiem centieniem nākotnes Eiropas veidošanā.

Un tagad ar laipnu prezidenta piekrišanu es lūdzu kolēģus uzdot jautājumus.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Silvai Goldei. Lūdzu!

S.Golde (TP). Prezidenta kungs! Ņemot vērā to, ka jau kādu laiku tiek pārrunāti vairāki Eiropas nākotnes modeļi, sakiet, lūdzu, kāds ir Francijas un jūsu personiskais Eiropas nākotnes redzējums, lai gan jūs nedaudz jau arī tam pieskārāties.

Sēdes vadītājs . Lūdzu, prezidenta kungs!

Ž.Širaks (Francijas Republikas prezidents). Deputātes kundze, es gribētu vispirms teikt, ka Eiropa Savienība nedrīkst kļūt par tehnokrātisku veidojumu, pat ja sākotnēji tā būtu bijis. Šodien mēs esam tādā etapā, kur mums ir jāņem vērā tautu piekrišana.

Un, lai tautas piekristu, ir nepieciešams tās uzklausīt un ļaut tām piedalīties. Un tāpēc mēs esam nolēmuši Nicas samitā atklāt plašas debates 15 dalībvalstu, kā arī kandidātvalstu vidū, lai mēģinātu labāk saprast, kādai jābūt rītdienas Eiropai, lai tā atbilstu iedzīvotāju vēlmēm. Šīs debates mēs uzsākam šogad dažādās valstīs, un arī es aicinātu kandidātvalstis darīt to pašu. Decembrī Briselē Beļģijas prezidentūras laikā mēs jau runāsim par globāliem savienības priekšnosacījumiem, ko piedāvā 15 dalībvalstis un kandidātvalstis. Tad, 2004.gadā, mēs varēsim definēt Eiropas redzējumu, kas būs konkretizēts ar jauno līgumu, un katram ir jādod savs ieguldījums.

Par Francijas redzējumu. Francijai ir zināma viedokļu kopība ar Latviju. Tāpat kā jūs, arī francūži ir cieši saistīti ar savu civilizāciju un kultūru, ar savu valodu un identitāti. Un tieši tāpēc mēs ar tādu spēku aizstāvam principu, ka jābūt kultūru daudzveidībai. Katra kultūra var kaut ko dot kopībai. Un tas ir jāsaglabā un jārespektē. Mēs apzināmies, jāapvienojas, ja vēlamies progresēt, ja mēs vēlamies attīstīt Eiropu, ja mēs gribam, lai rītdienas Eiropā mūsu bērni būtu pirmajās rindās. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs akceptētu suverenitātes zaudēšanu, mēs vienkārši nododam daļu savas suverenitātes visai Eiropai kopumā — lai šī daļa būtu noderīga un varētu būt efektīvāka un ļautu atrisināt šīsdienas un rītdienas pasaules problēmas. Tas ir tas, ko es pirms kāda laika minēju savā runā Vācijā, runājot par nāciju federāciju. Mēs brīvi varēsim nodot Eiropai zināmu daļu no savas suverenitātes, lai pasvītrotu, ka Eiropā katrai tautai ir sava identitāte, savas izpausmes iespējas. Tā ir Francijas ideja par Eiropas rītdienu. Es domāju, ka varu teikt ar zināmām niansēm, ka katrs, dodams savu daļu savienības perspektīvā, savienības attīstībā, varēs dalīties ar saviem partneriem, vai runa ir par pašreizējiem savienības locekļiem, vai arī par nākamajām dalībvalstīm. Bet ir jāiesaista tautas, un tāpēc šī diskusija ir nepieciešama. Un tāpēc es jūs aicinu uz piedalīšanos, kas būs nepieciešama un tiek gaidīta.

Sēdes vadītājs . Paldies, prezidenta kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A.Kiršteins (TP). Paldies. Prezidenta kungs, paldies par jūsu izteikto augsto novērtējumu mūsu potenciālajai dalībai Eiropas Savienībā. Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, cer nākamgad NATO galotņu konferencē Prāgā saņemt uzaicinājumu pievienoties Ziemeļatlantijas līguma valstīm. Varētu minēt daudzus ieguvumus, ko šāds uzaicinājums dotu Baltijas valstīm un Eiropai. Tā būtu ne tikai mūsu atbildība un piedalīšanās miera uzturēšanas operācijās, kā tas bija Bosnijā un Kosovā, bet arī drošības pieaugums Ziemeļeiropas reģionā. Tā būtu pārliecība par ārvalstu investīciju drošību, reformu neatgriezeniskumu, kā arī, un tas ir galvenais, šāds uzaicinājums nostiprinātu sabiedrības integrācijas procesu.

Bet ir arī pretēji viedokļi. Un mans jautājums, prezidenta kungs, ir, vai jūs redzat kādus konkrētus ieguvumus Eiropai no tā, ja 2002.gadā Baltijas valstu uzaicināšana NATO tiktu atlikta vēl uz vairākiem gadiem. Paldies!

Ž.Širaks . Ja varētu nedaudz precizēt. Kam ir jātiek... Pēdējā frāzē. Kam ir jātiek atliktam uz dažiem gadiem?

Sēdes vadītājs . Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kiršteinam.

A.Kiršteins (TP). Ja Baltijas valstu uzaicināšana NATO tiktu atlikta vēl uz vairākiem gadiem, vai jūs redzat kādu konkrētu ieguvumu Eiropai? Paldies!

Ž.Širaks . Es domāju, ka ir divas dažādas problēmas, deputāta kungs. Jūs minējāt investīciju drošību un reformu neatgriezeniskumu. Tie ir divi piemēri, ko jūs minējāt. Protams, tas ir būtiski mūsdienīgai valstij kā Latvija, bet es domāju, ka investīciju drošība un reformu neatgriezeniskums nāks līdz ar piederību Eiropas Savienībai, nevis ar piederību NATO, kas ir cita problēma, kas nav saistīta. Tātad NATO — tā ir drošības kā tādas problēma. Valstis, kas vēlas iestāties NATO, vēlas drošību. No šī viedokļa es jums teikšu, ko es izjūtu. Ziemeļatlantijas alianse ir iesaistījusies paplašināšanas procesā, kas atbilst mūsu kontinenta evolūcijai. NATO paplašināšanās procesam ir jāturpinās. Un Baltijas valstis, visas trīs Baltijas valstis — tām, dabīgi, ir vēlme iesaistīties, integrēties šajā procesā. Baltijas valstis, visas trīs, ir brīvi izvēlējušās integrēties NATO. Tā ir viņu izvēle, tā ir viņu griba. Francija, dabiski, to saprot un labvēlīgi izturas pret šo izvēli. Un es neredzu, kādā veidā Francijai varētu būt cita pozīcija, jo katrai valstij ir jādod iespējas suverēni lemt par to apvienību sistēmu, kurās tā vēlas iesaistīties, tās ir suverēnas tiesības katrai valstij visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Un no brīža, kad jūs izdarījāt savu izvēli, es neredzu, kā to varētu apstrīdēt, tas ir starptautisko tiesību princips. Un es esmu, pats par sevi saprotams, labvēlīgi noskaņots pret šo izvēli. NATO paplašināšanai nav jārada jaunas lūzuma līnijas rītdienas Eiropā, un ne jau nu šādā aspektā Latvija izvēlējās savu ceļu. Ir jāpiešķir nepieciešamās formas, lai neviens nejustos apdraudēts no šo triju Baltijas valstu brīvās izvēles, un es neredzu, kādā veidā varētu apstrīdēt viņu vēlmi iestāties NATO. Tas ir lēmums, kas atkarīgs no NATO, un es neredzu, kas varētu stāties pretī lēmumam, ko pieņems NATO. Lūk, tāda ir Francijas pozīcija.

Sēdes vadītājs . Paldies par atbildi. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ingrīdai Ūdrei.

I.Ūdre (JF). Paldies, Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamais prezidenta kungs! Viena no lielākajām Latvijas kaimiņvalstīm ir Krievija. Pēdējos gados Rietumvalstis ir sniegušas visāda veida palīdzību Krievijai, gan materiāli, gan arī piedāvājot īpašus sadarbības veidus ar Eiropas Savienību un NATO. Man ir sekojošs jautājums. Kā jūs domājat, vai šīs aktivitātes ir ietekmējušas Krievijas attieksmi pret Eiropas un transatlantiskās integrācijas procesu un vai, jūsuprāt, tas ir devis Krievijai pamatu reāli izvērtēt savu lomu šodienas pasaulē, kas objektīvi atšķirtos no PSRS lomas aukstā kara laikā. Paldies!

Ž.Širaks . Ir tiesa, ka starptautiskā sabiedrība, Eiropas Savienība ir sniegusi palīdzību Krievijai, tai skaitā arī finansu krīzes laikā 1998.gadā. Par laimi, šodien lietas virzās uz priekšu labāk, un tādas problēmas vairs nav. Un ir tiesa arī, ka Eiropas Savienība vēlas uzturēt ar Krieviju iespējami labas attiecības. Un es tiešām domāju, ka pasaule attīstās, attīstās uz multipolāru situāciju, kur viss kopums attīstīsies vienoti, es ceru, ka roku rokā, un tas svarīgums, tā nozīme, ko mēs piešķiram Eiropas celtniecībai, lai Eiropas Savienība būtu starp pirmajiem šajā jaunajā pasaulē gan ekonomiskajā, gan kultūras jomā. Runājot par NATO, tā ir aizsardzības alianse, tā nav uzbrukuma alianse, un dabīgi, ka arī NATO vēlas uzturēt labas attiecības ar Krieviju. Un šajā ziņā Francijas iniciatīva, ko es atgādinu, bija radīt partnerattiecības starp Krieviju un NATO. Un no šī viedokļa lietas, es teiktu, zināmā mērā pieņemami virzās uz priekšu, pat ja tās varētu arī attīstīties labāk. Un, ja ir jautājums, vai Krievija ir evolucionējusi savās attiecībās ar Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas aliansi, es domāju, ka, runājot par integrāciju Eiropas Savienībā, Krievija ir lieliski sapratusi tās nozīmi, tā to ir pieņēmusi, un tā Krievijai vairāk nav problēma. Vecais hegemoniskais komplekss, kas nāk no padomju sistēmas laikiem, manuprāt, par laimi, pieder pagātnei, un tas nav pašreizējo mūsdienīgo Krievijas vadītāju uzskats. Protams, runājot par to, ko jūs saucat — integrācija Ziemeļatlantijas aliansē, tiesa, vienmēr ir jautājumi, kas paceļas no Krievijas puses, kas jautā, bet es teiktu, ka šodien ir dialogs, kas nebūtu bijis iedomājams pirms dažiem gadiem. Un šodien, par laimi, šis dialogs ir atklāts un veiksmīgi virzās uz priekšu virzienā uz savstarpējo sapratni, kas ir būtiski. Un no šī viedokļa es domāju... un šīs attiecības ar Krievijas vadītājiem, tad es neesmu uztraukts par šo situāciju.

Sēdes vadītājs . Paldies, prezidenta kungs! Nākamajam lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK). Augsti godātais prezidenta kungs! Franciju un Latviju vieno arī zināma militāra sadarbība pagātnē. 1919.gadā, kad Latvijā iebruka agresori, Francija pieņēma lēmumu par militāras palīdzības sniegšanu mūsu valstij. Rīgā šo palīdzību sniedza sabiedroto kara kuģu eskadra, ko komandēja admirālis Brisons. Latvijā to atceras arī šodien. Vai gadījumā, ja Latvijas neatkarību kāds atkal nopietni apdraudētu, Francija varētu rīkoties līdzīgi?

Ž.Širaks . Es domāju, ka vēsture ir attīstījusies, ka metodes vairāk nav tās pašas, bet rezultāts būtu identisks. Ar to es gribu teikt, ka jūs varējāt redzēt, ka starptautiskā sabiedrība gan ANO līmenī, gan Eiropas Savienības līmenī iejaucas, kad tai šķiet, ka cilvēku vai nāciju tiesības ir apdraudētas. Mēs to darījām nesen Bosnijā, pēc tam mēs to darījām pret Miloševiča režīmu, kas neapšaubāmi apdraudēja cilvēktiesības reģionā, šodien mēs to darām Maķedonijā. Ir skaidrs, ka, ja hipotētiski, manuprāt... bet, ja Latvija, brīva, neatkarīga, demokrātiska valsts, tiktu apdraudēta — tā nebūtu tikai Francija, bet gan visa starptautiskā sabiedrība, sākot ar Eiropas Savienību, kas nostātos Latvijas pusē. Tas ir pats par sevi saprotams. Starptautiskā solidaritāte pret draudiem, kas būtu cilvēka un nāciju tiesībām, pastāv, bet es ceru, ka jums nekad nebūs jāsaskaras ar šādu situāciju. Nekad vairāk.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs . Paldies, prezidenta kungs! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Prezidenta kungs! Mēs jūs esam nokausējuši ar saviem jautājumiem, un tomēr negribētos paiet garām vienam no ļoti būtiskiem jautājumiem, ko jūs pieminējāt jau savā uzrunā. Proti, jūs runājāt par sociālu Eiropu. Jūs pat iedomāties nevarat, cik ļoti liela vērība Latvijā tiek pievērsta sociālajiem jautājumiem tieši no Latvijas iedzīvotāju puses. Šodien mēs Saeimā izskatījām Pensiju likuma grozījumus, kas nenoliedzami rada rezonansi sabiedrībā. Bet savukārt viena no Eiropas Savienības prioritātēm ir konkurētspējas paaugstināšana globālajā jeb pasaules tirgū. Proti, Eiropas Savienība grib kļūt par pasaules tirgus līderi. Un tajā pašā laikā Eiropas Savienībā sociālajiem jautājumiem tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība, un arī jūsu personiskais ieguldījums, prezidenta kungs, šajā jomā ir bijis milzīgs.

Mans jautājums. Tātad, kas, jūsuprāt, ir galvenais dzīves kvalitātes kritērijs? Kā, jūsuprāt, ir savienojamas šīs divas lietas: konkurence pasaules tirgū un sociālo jautājumu risināšana?

Ž.Širaks . Paldies, deputātes kundze. Es neesmu noguris no jūsu jautājumiem. Man ir ļoti interesanti zināt, ko demokrātiski ievēlēti tautas priekšstāvji draudzīgā valstī, kas būs dalībvalsts domā, par ko viņi raizējas. Un Eiropa pirmām kārtām — tas ir dialogs, ir nepieciešams, lai mēs cits citu aizvien labāk iepazītu, un tādēļ ir nepieciešams dialogs. Jāklausās tas, ko vieni un otri domā vai izsaka.

Es esmu no tiem, kas uzskata, ka nav nekādu pretrunu starp konkurētspēju un sociālo aspektu... Pirmajā laikā varētu iedomāties, es tā saprotu, ka sociālais progress ar saviem izdevumiem samazina konkurētspēju. No šāda viedokļa raugoties, varētu teikt, ka jābūt atturīgākiem, mērenākiem sociālajā jomā, bet, no otras puses, pieredze rāda, ka, lai būtu konkurētspēja ekonomiskajā ziņā, ir nepieciešams, lai cilvēki un strādājošie iesaistītos, un tādēļ ir nepieciešams, lai strādājošajiem būtu zināma sociālā drošība. Un, pats par sevi saprotams, nevajag pārspīlēt ne vienā, ne otrā virzienā. Bet sociālā drošība ir arī ekonomiskās konkurētspējas elements.

Tas jau ir viens no mērķiem globālajā pasaulē, ko mēs pazīstam, viens no Eiropas Savienības mērķiem. Mēs redzam, ka zināmam skaitam cilvēku Eiropā, tajā skaitā, un to mēs redzējām nesenajā G—8 samitā, bija manifestācijas, tiem cilvēkiem ir bailes, viņi baidās par savu nākotni, viņi baidās, ka viņu valstīm vairāk nebūs iespēju savaldīt globalizācijas negatīvās sekas un ka tas nāks viņiem par sliktu. Pastāv risks. Globalizācijai ir nozīmīgas priekšrocības, tā attīsta tirdzniecības sakarus un veido bagātības, bet tai var būt arī negatīvas sekas. Un ir jāsavalda šīs negatīvās sekas. Un globalizācija nav reducējama tikai uz tehnisko attīstību, un katra no mūsu valstīm — gan Latvija, gan Francija, gan jebkura cita Eiropas valsts — vienatnē nav spējīga savaldīt perversos antisociālos aspektus, ko var nest globalizācija.

Tādēļ Eiropas Savienība ir organizācija, kas kopumā var garantēt strādājošajiem pilsoņiem Eiropā zināmu sociālo modeli, jo kopā mēs esam pietiekami stipri, lai savaldītu, lai padarītu humānāku globalizāciju un ieviestu starptautiskajā plāksnē tādus spēles noteikumus, kas neļauj izpausties globalizācijas negatīvajām sekām. Es domāju, ka Eiropas Savienība ir vienīgais līdzeklis, kas var garantēt, ka sociālie, kultūras un humānie aspekti tiek respektēti. Un tas ir humānais Eiropas modelis. Vieni paši mēs to nevaram aizstāvēt. Kopumā mēs varam cilvēcei, visai pasaulei likt tos respektēt. Pats par sevi saprotams, Eiropas Savienībā tā nevar būt vienkārša ambīcija — aizstāvēties, tas nav tās aicinājums, tas nav tās vienīgais aicinājums. Tās aicinājums ir arī iziet pasaulē, attīstīties gan ekonomiskajā, gan kultūras, gan humānajā plānā. Kopumā mūsu kultūras, mūsu kultūru daudzveidība, mūsu inteliģence, mūsu vēsture, mūsu tehnika mums ļauj būt vienā fāzē ar vismodernāko progresu, pastāvīgi būt fāzē.

Tātad Eiropas Savienībai ir dubults aicinājums — no vienas puses, tai jābūt par modeli pasaulē un, no otras puses, tai ir jāaizstāv eiropieši tur, kur tas ir nepieciešams, viņu sociālās, kultūras tiesības pret tām sekām, kas nebūtu pietiekami savaldītas globālajā pasaulē.

Sēdes vadītājs . Paldies, prezidenta kungs, par izsmeļošajām atbildēm, paldies kolēģiem par uzdotajiem jautājumiem.

Tagad es aicinu prezidenta kungu un cienījamo prezidentes kundzi uz izstādes atklāšanu mūsu parlamenta bibliotēkas lasītavā. Paldies!

(Aplausi.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs . Kolēģi, mums ir vēl desmit minūtes laika. Mēs arī dodamies piedalīties izstādes atklāšanā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs . Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Man ir lūgums zvanus iedot vēlreiz un atgādināt kolēģiem, kas nav vēl atgriezušies zālē.

Godājamie kolēģi! Pirms mēs turpinām apspriest šo likumprojektu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus iesniegumus.

Leiškalna kungs, vai jūs varētu nedaudz klusāk... jo es domāju, ka neviens nevar dzirdēt, ko es saku šeit caur mikrofonu.

Tātad pirmais. Divpadsmit deputātu iesniegums ir sekojošs: "Lūdzam pārbalsot likumprojekta "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" priekšlikumus nr.12 un nr.16. Šo priekšlikumu balsošanas brīdī nedarbojās vairāku deputātu balsošanas iekārtas." Tātad, godājamie kolēģi, mums ir par šo 12 deputātu priekšlikumu jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Kas ir par šo 12 deputātu priekšlikumu? Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 16. Priekšlikums — pārbalsot 12. un 16. priekšlikumu — ir pieņemts.

Un ir vēl viens desmit deputātu priekšlikums. "Lūdzam pārbalsot 39.priekšlikumu, izskatot likumprojektu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" trešajā lasījumā, jo balsošanā piedalījās zālē klātneesoši deputāti."

Lūdzu ... Vienalga, godājamie kolēģi, pēc Kārtības ruļļa desmit deputāti ir parakstījuši, mums ir par šo ierosinājumu jābalso.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu. Par 39. priekšlikumu lūdzu pārbalsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 29. Arī šis priekšlikums — pārbalsot — ir pieņemts.

Godājamie kolēģi! Lūdzu atgriezīsimies pie 12.priekšlikuma un vēlreiz pārbalsosim par 12.priekšlikumu, lai nebūtu... Pirms ieslēdzam balsošanas režīmu, lūdzu vēlreiz apskatīties, lai visiem būtu skaidrs, lai nebūtu kļūdas.

Par 12.priekšlikumu vispirms mēs pārbalsosim. Ir skaidrs visām frakcijām? Lūdzu balsošanas režīmu! Pārbalsosim 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 24. 12.priekšlikums ir pieņemts.

Nākamais. Mums jāpārbalso ir, kā mēs nolēmām, 16.priekšlikums. Lūdzu, iepazīstieties, lai nebūtu atkārtotas domstarpības.

Lūdzu balsošanas režīmu! Pārbalsosim 16.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 25. Priekšlikums pieņemts.

Un tagad, lūdzu, 39.priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Pārbalsosim 39. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

Komisijas vārdā, Baloža kungs, lūdzu turpināsim apspriest likumprojektu. Mēs palikām pie 106.priekšlikuma.

V.Balodis . 106. — deputātu Barčas, Gaiļa un Damberga parakstīts priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijai. 100... (Starpsauciens: "Balsot!") Es atvainojos! Jūs prasāt balsojumu? Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 106.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 3, atturas — 60. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . 107. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti... (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti pieprasa balsot. Jūs pieprasāt balsojumu, ja?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 107. — finansu ministra Bērziņa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — nav, atturas — 34. Priekšlikums pieņemts.

V.Balodis . Godātie deputāti! Es lūgtu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs . Es atvainojos! Ko jūs vēlējāties Vītola kungs? (Kaut ko saka no vietas.) Piedodiet...

Lūdzu, Vītola kungs! Par balsošanas procedūru. Kā lieta jāvada tālāk.

M.Vītols (TP). Gribēju informēt deputātus par to, ka, atbalstot 12.priekšlikumu, Saeima ir lēmusi par to, ka Rīgas brīvostas uzņēmumiem tiks piemērota uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide un tiks aprēķinātas uzkrātās ieguldījumu summas, ņemot vērā nevis šā likuma spēkā stāšanās brīdi, bet gan to brīdi, ar kuru uzņēmums ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar brīvostas pārvaldi. Tas nozīmē, ka uzņēmums, kurš būs ieguldījis līdzekļus, investējis līdzekļus pirms vairākiem gadiem, tad kad ir noslēgts šis te līgums ar brīvostas pārvaldi, varēs šīs investīcijas uzskaitīt un atbilstoši jaunajiem principiem ar atpakaļejošu datumu piemērot par šīm investīcijām...

Sēdes vadītājs . Vītola kungs, jūs nerunājat par procedūru, kā vedams tālāk likumprojekts.

M.Vītols . ... investīcijām piemērot nodokļu atlaidi. Es uzskatu līdz ar to, ka būtu šis likums precizējams, lai netiktu attiecinātas jaunas nodokļu atlaides par iepriekš izdarītajiem ieguldījumiem, nododams atpakaļ Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai vēlreizējai caurlūkošanai.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs . Vītola kungs, tas neattiecas uz balsošanas procedūru. Šo priekšlikumu jūs varat rakstiski ierosināt un iesniegt.

Lūdzu, komisijas vārdā, Baloža kungs!

V.Balodis . Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi un balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 20, atturas — 2. Likumprojekts trešajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā" . Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar tabulu nr. 3354, kurā ir apkopoti priekšlikumi trešajam lasījumam.

1.priekšlikumu ir iesniedzis īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 2. ir deputāta Māra Vītola priekšlikums. Un tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā ar nr.3.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 4. ir deputāta Māra Vītola priekšlikums, un tas ir iestrādāts komisijas priekšlikumā ar nr.5.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti piekrīt.

V.Balodis . 6. ir deputāta Māra Vītola priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti atbalsta.

V.Balodis . 7.priekšlikums ir iesniegts no finansu ministra Gundara Bērziņa. Un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar nr. 8.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt par 7. un 8.priekšlikumu.

V.Balodis . 9.priekšlikums nav guvis atbalstu. Tas ir iesniegts no īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Balodis . 10.— Māra Vītola priekšlikums — ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar nr.11.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt par 10. un 11.priekšlikumu.

V.Balodis . 12. ir deputātes Barčas kundzes priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 12. — deputātes Barčas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 1, atturas — 57. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . Arī 13. — deputātes Barčas kundzes priekšlikums — nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijai.

V.Balodis . 14.ir deputāta Māra Vītola priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti arī atbalsta.

V.Balodis . 15. ir deputāta Māra Vītola priekšlikums, kurš iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar nr. 16.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijai par 15. un 16.priekšlikumu.

V.Balodis . 17. — deputāta Māra Vītola priekšlikums ir uzlabots un iestrādāts komisijas priekšlikumā nr. 18.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 17. un 18.priekšlikumu.

V.Balodis . 19. — deputātes Barčas, Gaiļa un Damberga priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar nr. 20.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 19. un 20.priekšlikumu.

V.Balodis . 21. — deputāta Māra Vītola priekšlikums iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar nr.22.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt par 21. un 22.priekšlikumu.

V.Balodis . 23. — deputātes Barčas kundzes priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti atbalsta.

V.Balodis . 24. ir deputāta Māra Vītola priekšlikums, kuru komisija ir izteikusi ka savu — 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 24. un 25.priekšlikumiem.

V.Balodis . Paldies! Lūdzu deputātus arī izteikt savu attieksmi balsojot un pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā", trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — nav. Likums galīgajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Rīgas brīvostas likumā". Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Baloža kungs. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3355.

1.priekšlikumu ir iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti atbalsta.

V.Balodis . 2.priekšlikums ir īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa priekšlikums, kuru komisija ir iestrādājusi savā priekšlikumā ar numuru trīs. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Deputāti pieprasa balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — ministra Krūmiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 10, atturas — 75. Priekšlikums nav pieņemts.

V.Balodis . Lūdzu arī tad balsot par 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 3. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 11, atturas — 26. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu, turpiniet!

V.Balodis . Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Rīgas brīvostas likumā" , trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 4, atturas — 4. Likums galīgajā lasījumā pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Rēzeknes speciālas ekonomiskās zonas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Baloža kungs.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3356.

1.priekšlikums ir deputāta Leona Bojāra iesniegts, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst.

V.Balodis . Arī 2. ir deputāta Leona Bojāra priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti piekrīt.

V.Balodis . Nav atbalstīts arī īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa 3.priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijai.

V.Balodis . Nav atbalstīts arī 4. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs . Arī deputāti piekrīt.

V.Balodis . 5. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā ar numuru 6.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 5. un 6.priekšlikumiem.

V.Balodis . 7. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa priekšlikums nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Balodis . Paldies! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi un nobalsot par likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu nobalsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā" ,trešais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs

Jānis Straume.

Sēdes vadītājs . Izskatām likumprojektu "Grozījumi Ventspils brīvostas likumā". Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.3357. Un 1.priekšlikums ir saņemts no finansu ministra Gundara Bērziņa, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt.

V.Balodis . 2.priekšlikums ir īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi, bet ir izteikusi kā 3. priešlikumu.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Jānis Gailis.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamie kolēģi! Runājot par pirmo likumu, tātad par nodokļu atvieglojumiem, mēs runājam par to, ka ir vienādi spēles noteikumi visās šajās brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Tajā pašā laikā gan šajā likumā, ko mēs skatām tagad, gan arī likumā, par kuru nobalsojām, tas ir, priekšlikumā nr.3 par Rīgas brīvostu, mēs iestrādājām galīgu nonsensu tādā gadījumā. Tas ir, iestrādājām to, ka divās vietās Rīgā, un varbūt tagad arī Ventspilī, varēs būt šīs ofšoru bankas. Godājamie kolēģi, padomājiet, ko mēs darām! Ja mēs runājam par vienādiem spēles noteikumiem, tad par vienādiem. Un vispār, ja pieiet šim jautājumam korekti, tad mans viedoklis ir, ka šāda tipa norma nav vajadzīga ne speciālajā zonā, ne arī brīvostā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Vents Balodis.

V.Balodis . Es lūdzu izteikt deputātus savu attieksmi balsojot. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs . Vai deputāts Gailis uztur balsojumu par 2.priekšlikumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās Jāņa Krūmiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 9, atturas — 67. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai ir nepieciešams balsot par 3.priekšlikumu? (Starpsauciens: "Balsot!") Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 9, atturas — 26. Priekšlikums atbalstīts.

V.Balodis . Godātie deputāti! Lūdzu izteikt savu attieksmi un balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ventspils brīvostas likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 2, atturas — 5. Likums pieņemts.

V.Balodis . Paldies!

Sēdes vadītājs . Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojums. Šodien mūsu kolēģei Monikai Zīlei mēs svinam 60 gadu jubileju. (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Leja, Inese Birzniece, Andrejs Panteļējevs, Kristiāna Lībane, Jānis Lāčplēsis, Tadeušs Ketlers, Vaira Paegle, Andris Šķēle, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vārds paziņojumam Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Bēdīga ziņa Eiropas lietu komisijas locekļiem. Mums jāsanāk uz īsu sēdi sakarā ar to, ka sarunās vienu pozīciju varbūt varēsim slēgt, mums ir jāmaina daži sīkumi. Tā ka lūdzu uz Ārlietu komisijas zāli.

Sēdes vadītājs . Paldies! Sēde ir slēgta.

Kopsavilkums

2001. gada 27. jūlija ākārtas sesijas sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

— "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās". (Reģ.nr.777) (dok.nr.3393) Balsojums: 64 par, 20 pret, 2 atturas.

— "Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā". (Reģ.nr.776) (dok.nr.3354) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

— "Grozījumi Rīgas brīvostas likumā". (Reģ.nr.775) (dok.nr.3355) Balsojums: 69 par, 4 pret, 4 atturas.

— "Grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā". (Reģ.nr.773) (dok.nr.3356) Balsojums: 84 par, 0 pret, 1 atturas.

— "Grozījumi Ventspils brīvostas likumā". (Reģ.nr.774) (dok.nr.3357) Balsojums: 73 par, 2 pret, 5 atturas.

2.lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

 

 

— "Grozījums likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"". (Reģ.nr.957) (dok.nr.3372; nr.3372A; nr.3372B) Balsojums par steidzamību: 85 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 79 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektu:

 

 

— "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". (Reģ.nr.948) (dok.nr.3345; nr.3377) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

 

 

— "Grozījumi likumā "Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi"" Reģ.nr.958) (dok.nr.3373; nr.3373A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā". (Reģ.nr.959) (dok.nr.3374; nr.3374A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— "Grozījums Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumā par valsts robežas šķērsošanas vietām". (Reģ.nr.960) (dok.nr.3375; nr.3375A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"". (Reģ.nr.961) (dok.nr.3376; nr.3376A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— "Par 1961.gada 21.aprīļa Eiropas konvenciju par Starptautisko komercšķīrējtiesu". (Reģ.nr.962) (dok.nr.3380; nr.3380A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— "Patvēruma likums". (Reģ.nr.963) (dok.nr.3382; nr.3382A) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— "Grozījumi likumā "Par vērtspapīriem"". (Reģ.nr.964) (dok.nr.3383; nr.3383A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— "Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā". (Reģ.nr.965) (dok.nr.3384; nr.3384A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā". (Reģ.nr.966) (dok.nr.3385; nr.3385A) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— "Par 1993.gada 29.maija Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos". (Reģ.nr.967) (dok.nr.3386; nr.3386A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— "Grozījums likumā "Par bāriņtiesām un pagasttiesām"". (Reģ.nr.968) (dok.nr.3387; nr.3387A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— "Grozījums Robežsardzes likumā". (Reģ.nr.969) (dok.nr.3388; nr.3388A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— "Grozījumi likumā "Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā"". (Reģ.nr.970) (dok.nr.3389; nr.3389A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— "Grozījums likumā "Par policiju"". (Reģ.nr.971) (dok.nr.3390; nr.3390A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— "Repatriācijas likums". (Reģ.nr.972) (dok.nr.3391; nr.3391A) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai.

— "Ieguldītāju aizsardzības likums". (Reģ.nr.973) (dok.nr.3392; nr.3392A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

Saeimas preses dienests