19. att. Valsts speciālā budžeta (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus)

fiskālie rādītāji, milj. latu

20. att. Sociālās apdrošināšanas iemaksas (faktiskajās cenās), milj. latu

21. att. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

22. att. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (faktiskajās cenās), milj. latu

* neieskaitot ieņēmumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas

Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi ir palielinājušies par 8,6 milj. latu jeb 8,6 procentiem. Šo pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja pašvaldību pamatbudžeta nodokļu pieaugums par 5,7 milj. latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī bija 104,0 milj. latu, kas ir par 7,7 milj. latu jeb 8,0% vairāk nekā 2000. gada attiecīgajā periodā.

2001. gada I ceturksnī no valsts pamatbudžeta pašvaldību budžetiem tika pārskaitītas dotācijas un mērķdotācijas 27,4 milj. latu apmērā, kas ir par 3,2 milj. latu jeb 13,1% vairāk nekā 2000. gada pirmajos trīs mēnešos.

2001. gada I ceturksnī pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi bija 109,2 milj. latu, bet izdevumi, neieskaitot tīros aizdevumus, 104,2 milj. latu. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi salīdzinājumā ar 2000. gada attiecīgo periodu ir palielinājušies par 10,1%, bet izdevumi - par 10,4 procentiem.

Pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 61,3 milj. latu, kas par 10,3% pārsniedza 2000. gada attiecīgā perioda ieņēmumus.

10. tabula

Pašvaldību pamatbudžeta fiskālie rādītāji,  milj. latu

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā 2001. gada I ceturksnī bija 46,3 milj. latu (neieskaitot nesadalīto atlikumu), kas ir par 2,9 milj. latu jeb 6,6% vairāk salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošo periodu (2000. gada I ceturksnī neieskaitot nesadalīto atlikumu).

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu noteica darba samaksas fonda pieaugums.

Saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 28,4% no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem tiek ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā un 71,6% - pašvaldību budžetos. 2001. gada I ceturksnī iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi valsts speciālajam budžetam tika pārskaitīti 18,2 milj. latu apmērā, bet pašvaldību pamatbudžetam - 46,3 milj. latu apmērā (neieskaitot nesadalīto atlikumu).

Nodokļu no īpašuma ieņēmumus 2001. gada I ceturksnī veidoja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, īpašuma nodokļu maksājumi un zemes nodokļa parādu maksājumi. Nodokļu no īpašuma ieņēmumi 2001. gada I ceturksnī bija 12,4 milj. latu, t.sk., nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi - 11,3 milj. latu, īpašuma nodokļa maksājumi - 0,8 milj. latu, zemes nodokļa parādu maksājumi - 0,3 milj. latu. 2001. gada I ceturksnī nodokļu no īpašuma ieņēmumi bija par 2,1 milj. latu jeb 20,4% vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī.

Ar 2000. gada 1. janvāri spēku zaudēja likums "Par īpašuma nodokli", bet likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" pārejas noteikumos tika iekļautas normas par ēku un būvju aplikšanu ar nodokļa 1,5% likmi no to bilances vai inventarizācijas vērtības (1999. gadā likmes bija no 0,5% līdz 4%).

Pašvaldību pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 4,6 milj. latu, kas ir par 8,9% vairāk nekā 2000. gada attiecīgajā periodā. Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma 2001. gada janvārī - martā bija 0,1 milj. latu. Ieņēmumi no valsts (pašvaldību) nodevām un maksājumiem 2001. gada I ceturksnī bija 0,7 milj. latu, jeb par 23,8% vairāk nekā iepriekšējā gada janvārī - martā.

Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem 2001. gada pirmajos trīs mēnešos bija 6,6 milj. latu. 2001. gada janvārī- martā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi no maksājumiem par budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem ir samazinājušies par 4,9 procentiem.

Pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumi (ieskaitot transfertu no valsts speciālā budžeta pašvaldību budžetos un ziedojumus un dāvinājumus) 2001. gada I ceturksnī bija 9,9 milj. latu. Š.g. janvārī - martā Autoceļu (ielu) fondā tika ieskaitīti 2,8 milj. latu jeb 28,6% no kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem, bet Privatizācijas fondā - 2,7 milj. latu jeb 27,2% no kopējiem šī budžeta nenodokļu ieņēmumiem. 2001. gada pirmajos trīs mēnešos mērķdotācijas pasažieru regulārajiem pārvadājumiem ar autobusiem bija 0,5 milj. latu jeb 5,4% no kopējiem pašvaldību speciālā budžeta nenodokļu ieņēmumiem.

2.4. Valsts budžeta nodokļu

maksājumu parādi

Valsts budžeta maksājumu parādi negatīvi ietekmē ieņēmumu apjomu. Kopējā nodokļu maksājumu parāda summa konsolidētajam kopbudžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 418,6 milj. latu, t.sk., valsts pamatbudžetam - 212,7 milj. latu jeb 50,8% no kopējā parāda, valsts speciālajam budžetam - 128,7 milj. latu jeb 30,7%, pašvaldību budžetam - 77,2 milj. latu jeb 18,4% no kopējā parāda.

11. tabula

Valsts budžeta nodokļu parādi,  milj. latu

Kopējo valsts pamatbudžeta parādu 2001. gada 1. aprīlī veidoja aktuālie parādi1 120,2 milj. latu apmērā, apturētie parādi2 - 91,4 milj. latu, kā arī parādu maksājumi, kuriem nomaksas termiņi tika pagarināti - 1,0 milj. latu. Salīdzinājumā ar situāciju 2001. gada 1. janvārī kopējā parādu summa valsts pamatbudžetam, ieskaitot termiņa pagarinājumus, ir palielinājusies par 5,2 milj. latu jeb par 2,5%, t.sk., aktuālo parādu summa ir palielinājusies par 12,0 milj. latu jeb 11,1 procentu.

Aplūkojot izmaiņu tendences (skat. 25. attēlu), redzam, ka parāda pieaugumu valsts pamatbudžetam 2001. gada 1. aprīlī salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri galvenokārt vecināja aktuālo parādu pieaugums. Tas ir izskaidrojams ar to, ka pieaug to uzņēmumu skaits, kam nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu. Apturēto parādu samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri, savukārt, noteica parādu dzēšana. 2001. gada 1. aprīlī bija iespējams piedzīt 35,2 milj. latu jeb 16,5% no kopējā parāda valsts pamatbudžetam.

	24. att. Parādu summa valsts pamatbudžetam, milj. latu
	25. att. Valsts pamatbudžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas
	26. att. Valsts speciālā budžeta izdevumi pēc ekonomiskās klasifikācijas

2001. gada 1. aprīlī nodokļu parāda summas, neieskaitot termiņa pagarinājumus, pa nodokļu veidiem ir šādas (milj. latu):

2001. gada 1. aprīlī nodokļu parāda summu (neieskaitot termiņa pagarinājumus) veidoja: pamatparāds - 140,6 milj. latu, pamatparāda palielinājums - 19,8 milj. latu un nokavējuma nauda - 50,5 milj. latu.

Likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredzētajā kārtībā nodokļu maksātājiem tiek piešķirti nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņa pagarinājumi. Salīdzinot ar 2001. gada sākumu, termiņa pagarinājumu summa valsts pamatbudžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 1,0 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 34,8% mazāka, ko veicināja maksājumu termiņu ievērošana un termiņa pagarinājumu atcelšana.

Nodokļu summas, par kurām likumā paredzētajā kārtībā saskaņots nomaksas termiņa pagarinājums (milj. latu):

Parādu summa valsts speciālajam budžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 128,7 milj. latu, t.sk. sociālā nodokļa parādi 96,3 milj. latu un sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi 32,4 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri parādu summa speciālajam budžetam ir samazinājusies par 1,8 milj. latu jeb 1,4%, bet aktuālo parādu summa ir palielinājusies par 0,1 milj. latu jeb 0,4 procentiem. 2001. gada 1. aprīlī bija iespējams piedzīt 18,0 milj. latu jeb 14,0% no kopējā parāda valsts speciālajam budžetam. Parādu summas samazinājumu noteica sociālā nodokļa parāda samazinājums salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri par 2,7 milj. latu. Samazinājumu salīdzinājumā ar 2001. gada sākumu noteica sociālā nodokļa parāda dzēšana.

Kopējais parāds pašvaldību budžetam 2001. gada 1. aprīlī bija 77,2 milj. latu. Šo parādu veidoja īpašuma nodokļa parāds un iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds attiecīgi 10,0 milj. latu un 67,3 milj. latu apmērā. Salīdzinot ar 2001. gada 1. janvāri, parādu summa pašvaldību budžetam ir palielinājusies par 4,5 milj. latu jeb 6,2%, bet aktuālo parādu summa ir samazinājusies par 1,8 milj. latu jeb 4,9 procentiem. Kopējā parāda pašvaldību budžetam pieauguma pamatā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāda palielinājums salīdzinājumā ar 2001. gada 1. janvāri par 5,4 milj. latu jeb 8,7 procentiem. 2001. gada 1. aprīlī bija iespējams piedzīt 17,9 milj. latu jeb 23,2% no kopējā parāda pašvaldību budžetiem.

Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta 10. daļu un 1997. gada 3. jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 200 "Noteikumi par valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizāciju" pēc Finansu ministra rīkojuma 2001. gada I ceturksnī ir kapitalizēti 2 uzņēmumu nodokļu parādi valsts budžetam par 0,7 milj. latu. Kapitalizēto parādu summu veidoja: pamatparāds 0,4 milj. latu, pamatparāda palielinājums 0,1 milj. latu, nokavējuma nauda 0,3 milj. latu.

1 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu, tiek aprēķināta pamatparāda palielinājuma un nokavējuma nauda.

2 Parādi, kam saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu, tiek pārtraukta pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana.

3. Valsts budžeta izdevumi

3.1. Valsts pamatbudžeta izdevumi

2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000.gada atbilstošo periodu, valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi palielinājušies par 13,1 milj. latu jeb 8,2 procentiem.

Valsts pamatbudžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā, salīdzinot ar 2000. gada attiecīgo periodu, vislielākais pieaugums 5,0 milj. latu jeb 7,1% ir subsīdijām un dotācijām, no kuriem 2,4 milj. latu jeb 68,7% palielinājums ir subsīdijām lauksaimniecībai, 2,8 milj. latu jeb 12,6% mērķdotācijām pašvaldību budžetiem, 1,2 milj. latu jeb 6,4% dotācijām iedzīvotājiem (0,8 milj. latu jeb 6,2% pabalstiem). Par 4,2 milj. latu jeb 5,3% palielinājušies kārtējie izdevumi, no kuriem par 1,0 milj. latu jeb 2,8% pieauguši izdevumu atalgojumiem. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 2,2 milj. latu jeb 34,0%, no kuriem par 1,4 milj. latu jeb 84,4% palielinājušies kapitālie izdevumi, par 0,9 milj. latu jeb 17,7% izdevumi investīcijām.

12. tabula

Valsts pamatbudžeta izdevumu atšifrējums 2001./2000.g. I ceturksnī

pēc ekonomiskās klasifikācijas, tūkst. latu

2001. gada I ceturksnī no plānotajiem izdevumiem 192,5 milj. latu ir apgūti 174,3 milj. latu jeb 90,5% no plānotā finansējuma. Kārtējiem izdevumiem izlietoti 82,5 milj. latu jeb 89,5% no plānotā, tajā skaitā atalgojumiem 37,6 milj. latu jeb 94,8% no plānotā. Maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem izlietots 8,1 milj. latu jeb 96,1% no plānotā. Subsīdijām un dotācijām izlietots 74,9 milj. latu jeb 96,6% no plānotā, tajā skaitā subsīdijām - 6,0 milj. latu, mērķdotācijām pašvaldību budžetiem - 24,6 milj. latu, dotācijām iestādēm un organizācijām - 6,3 milj. latu, dotācijām iedzīvotājiem - 19,4 milj. latu, izdevumiem kapitālieguldījumiem - 8,8 milj. latu. Nav izlietoti 18,2 milj. latu, jo nav izmaksāti atalgojumi 1,3 milj. latu, nav savlaicīgi uzsākta ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu apgūšana - 8,0 milj. latu, nav apgūtas investīcijas 3,1 milj. latu apjomā, nav veiktas plānotās kapitālās iegādes 2,9 milj. latu apjomā, tajā skaitā no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem 1,0 milj. latu.

13. tabula

Valsts investīciju projektu izpilde 2001. gada I ceturksnī, tūkst. latu

2001. gada valsts pamatbudžeta izdevumu finansēšanas plānos I ceturksnim bija plānoti līdzekļi investīcijām 13,3% no gadam apstiprinātā, kas raksturo investīciju projektu realizācijas īpatnības (gada sākumā tiek izsludināti konkursi darbu veikšanai, laiku prasa pretendentu izvērtēšana un līgumu slēgšana, tāpat arī vairākiem darbiem ir sezonas raksturs - skolu rekonstrukcija, autoceļu projekti, lauksaimniecības nozares projekti, u.c.).

2001. gada I ceturksnī no valsts pamatbudžeta līdzekļiem finansētu investīciju projektu realizācija 5,1 milj. latu apjomā, t.i. par 0,1 milj. latu vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī, taču projekti ir realizēti tikai 75,6% apjomā no šinī periodā plānotā.

Atskaites periodā plānoto informātikas nozares projektu realizācija Aizsardzības ministrijā veikta par 99%, Finansu ministrijā, Iekšlietu ministrijā - par 98%, Tieslietu ministrijā - par 94%, kas liecina par šo projektu nozīmību nozares attīstībai.

No informātikas nozares projektiem tikai Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta realizētais projekts "Pašvaldību vienotā informācijas sistēma" nav uzsākts (izpilde I ceturksnī 0,05 tūkst. latu pret finansu plānā apstiprināto šim periodam 108,8 tūkst. latu). Arī Izglītības un zinātnes ministrijas projekts "Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas izveidošana" realizēts tikai 22,1% apjomā no š.g. I ceturksnī plānotā.

No pārējiem investīciju projektiem plānotajā apjomā ir realizēti - Finansu ministrijai muitas posteņu celtniecība uz robežām, Iekšlietu ministrijai investīcijas valsts policijas attīstībai, Tieslietu ministrijai valsts cietumu rekonstrukcija un tiesas ēku rekonstrukcija, u.c.

Plānotie apjomi nav apgūti vairākiem investīciju projektiem, piemēram, Latvijas augstskolu rekonstrukcijas darbi paveikti 50,2% apjomā no š.g. I ceturksnī plānotā, Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcijas pirmās kārtas pabeigšanas darbi - 4,9% apjomā no plānotā, Labklājības sistēmas reformas projekts - attiecīgi 9,6% apjomā.

Tālāk tiek sniegta informācija par būtiskākajām izmaiņām 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, un izdevumu izpildes novērtējums š.g. I ceturksnī pa ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm.

3.2. Ministriju un citu

centrālo valsts iestāžu

pamatbudžeta izdevumi

Valsts prezidenta kancelejas izdevumu apjoms 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturkšņa izdevumiem nav būtiski mainījies un ir veikti 0,3 milj. latu apjomā. Salīdzinot ar š.g. I ceturksnī plānoto, asignētie līdzekļi apgūti pilnā apjomā. Nodrošinātas valsts prezidentes vizītes uz Austriju, Franciju, Dāniju, Šveici, Lietuvu, veikti izdevumi vizīšu sagatavošanā uz ASV, Vāciju, Turciju, Zviedriju, Krieviju, kā arī segti izdevumi septiņām ārvalstu vizītēm.

Saeimas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 1,5 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, tie palielinājušies par 0,1 milj. latu jeb 5,7 procentiem. Tajā skaitā uzturēšanas izdevumi palielinājušies par 0,1 milj. latu, kas saistīts ar darba samaksas fonda palielināšanu. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, piešķirtie budžeta līdzekļi izmantoti 93,4% apmērā, kas saistīts ar darba samaksas fonda ekonomiju, konkursa termiņu pagarināšanu saistībā ar kustamā īpašuma iegādi un plānotajiem rekonstrukcijas darbiem.

Ministru kabineta faktisko izdevumu kopējais apjoms ir 0,7 milj. latu, kas, salīdzinot ar iepriekšēja gada atbilstošu laika posmu, 2001. gada I ceturksnī būtiski nav mainījies. Salīdzinot ar 2001. gadā I ceturksnim plānoto, izdevumu apjoms ir tikai 70,6%, jo PHARE projekta "Integrācija ES, likumdošanas salīdzināšana" (kopējais apjoms 0,3 milj. latu) līgums ar Eiropas Komisiju ir parakstīts tikai 2001. gada 12. aprīlī.

Aizsardzības ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 11,0 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi palielinājušies par 2,1 milj. latu jeb 23,4 procentiem. Uzturēšanas izdevumi palielinājušies par 1,6 milj. latu. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 0,5 milj. latu. Izdevumu palielinājums ir saistīts ar NATO prasību nodrošināšanu.

Aizsardzības ministrijas 2001. gada I ceturkšņa plānotie izdevumi bija 11,8 milj. latu. Izdevumu izpilde ir 92,8%, jo netika izlietoti paredzētie līdzekļi investīciju projektiem, remontdarbiem, atalgojumiem un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pakalpojumu apmaksai un līdzekļi kustamo īpašumu iegādei.

Ārlietu ministrijas faktiskie izdevumi š.g. I ceturksnī ir 2,8 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb 10,5%, kas saistīts ar lielākiem maksājumiem starptautiskajās organizācijās (veikts parāda maksājums UNESCO ). I ceturksnī veikti pasākumi, kas saistīti ar Latvijas prezidentūras nodrošināšanu Eiropas Padomē (ārlietu ministra vizītes uz vairākām valstīm - Azerbaidžānu, Armēniju, Franciju, Horvātiju, Krievijas Federāciju u.c.); intensīvs darbs notika sarunās ar NATO (ministrijas darbinieki piedalījās Latvijas - ASV konsultācijās Vašingtonā, Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas organizētajā seminārā par drošības un aizsardzības jautājumiem, drošības konsultācijās Helsinkos, ikgadējā NATO rīkotājā plenārsēdē Briselē). Latvijas integrācijas ES procesa ietvaros Rīgā rīkota starptautiska konference "Stiprinot Eiropu kā labklājības, sociālās stabilitātes un tiesiskuma telpu".

Ekonomikas ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 1,4 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 7,3% mazāk kā 2000. gada I ceturksnī. Izdevumu samazinājums, galvenokārt, (0,3 milj. latu) saistīts ar pērnā gada I ceturksnī Vispasaules izstādes EXPO 2000 Hannoverē sagatavošanas procesā veiktiem izdevumiem. Tajā pašā laikā par 0,1 milj. latu ir palielinājušies izdevumi, kas veikti no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, jo pagājušā gada sākumā Eiropas Komisija vēl nebija akceptējusi Ekonomikas ministrijas (Latvijas Attīstības aģentūras) iesniegtos pieprasījuma dokumentus, tāpēc ārvalstu palīdzības līdzekļi dažiem lieliem projektiem nebija pieejami.

2001. gada I ceturksnī faktiskie izdevumi ir par 0,7 milj. latu jeb 34,3% mazāki kā plānots, jo aizkavējās ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu finansēto projektu īstenošana - netika savlaicīgi noslēgti līgumi ar konkrētiem projektu izpildītājiem.

Finansu ministrijas 2001. gada I ceturkšņa faktiskie izdevumi ir 19,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošā perioda izdevumiem ir par 0,5 milj. latu jeb 2,5% mazāk. Salīdzinot ar 2000. gadu, par 0,4 milj. latu jeb 75% pieaudzis ārvalstu finansu palīdzības apjoms. Izveidotas divas jaunas programmas: "Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas tehniskā uzraudzība" un "Vērtspapīru tirgus un privāto pensiju fondu uzraudzības nodrošināšana".

Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, vairāk līdzekļi tika izlietoti:

- par 0,5 milj. latu apakšprogrammā "Valsts kase", kas saistīts ar ārvalstu finansu palīdzības projektu "Valsts kases informācijas tehnoloģijas uzlabošana" ;

- par 0,4 milj. latu lielāki izdevumi paredzēti 2001. gada sākumā programmatūras licences iegādei un programmatūras uzturēšanas servisa sakārtošanai, turpinot 2000. gada beigās uzsākto darbu apakšprogrammā "Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma";

- par 0,3 milj. latu apakšprogrammā "VID Modernizācijas projekts",

- 2000. gadā tika organizēti vairāki konkursi, kuru rezultātā noslēgti līgumi ar darbu izpildes termiņu 2001. gadā,

- 2000. gada otrajā pusgadā tika noslēgti starptautiskie līgumi par konsultantu pakalpojumiem (PB aizdevuma līdzekļi), kuri turpinās arī 2001. gadā un no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem jāsedz PVN daļa; 2000. gada I ceturksnī šāda veida izdevumu nebija,

- par 1,9 milj. latu apakšprogrammā "Valsts parāda apkalpošana". 2001. gadam piešķirtais finansējuma apjoms ir lielāks nekā 2000. gadā, atbilstoši palielinājums saistīts ar valsts ārējā parāda pieaugumu (jauna veida 3 un 5 gadu obligāciju emisija), saistībā ar kuru I ceturksnī jāveic procentu maksājumi atbilstoši maksājumu grafikiem.

Savukārt mazāk līdzekļu izlietots nekā 2000. gada I ceturksnī:

- par 1,4 milj. latu apakšprogrammā "Muitas kontroles punktu būvniecība", investīciju projektam "Muitas posteņi uz robežām" ;

- par 0,7 milj. latu apakšprogrammā "Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksa zemniekiem", jo saskaņā ar likumdošanu mainījās atmaksas kārtība. 2000. gadā līdz 1. aprīlim zemes lietotāji varēja pieprasīt atmaksu par 1999. gadu pēc likmes 80l x Ls 0,13, savukārt par 2000. gadā iegādāto degvielu zemes lietotāji atmaksu varēja pieprasīt tikai līdz 2000. gada 31. decembrim pēc likmes 80l x Ls 0,10, līdz ar to 2001. gada I ceturksnī atmaksa tika veikta tikai par 2000. gada decembra pēdējās dienās iesniegtajiem dokumentiem;

- par 0,1 milj. latu apakšprogrammā "Alkohola un tabakas izstrādājumu marķēšanas nodrošināšana", kas saistīts ar piegādes grafika izmaiņām;

- par 0,14 milj. latu apakšprogrammā "Kompensācija reabilitētajiem pilsoņiem", jo mazāk tika pieprasītas kompensācijas izmaksas.

Salīdzinot ar I ceturksnim plānoto, Finansu ministrija ir izlietojusi līdzekļus 88,7% apmērā. Izdevumi netika veikti 2,4 milj. latu apmērā:

- 0,4 milj. latu apakšprogrammā "Akcīzes nodokļa par dīzeļdegvielu atmaksa zemniekiem". Sakarā ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 93 "Kārtība, kādā lauksaimniecības ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem", kas stājas spēkā ar 2001. gada 1. aprīli, zemnieki neiesniedza plānotajā apjomā pieprasījumus par akcīzes nodokļa atmaksu;

- 0,3 milj. latu programmā "Iemaksas starptautiskajās organizācijās", jo martā netika saņemti plānotie maksājuma uzdevumi. Aprīļa sākumā tika veikts maksājums Daudzpusējai investīciju aģentūrai un Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankai;

- 0,3 milj. latu apakšprogrammā "Valsts parāda apkalpošana": valūtas kursa svārstības; nenotika paredzētais maksājums kredītreitinga aģentūrai Moodies , jo līgums netika noslēgts; juridisko pakalpojumu izmaksas par kredītu piedziņu un audita izmaksas periodā bija mazākas;

- 0,1 milj. latu programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi ārvalstu finansu palīdzības projektiem "Iekšējā tirgus institūciju stiprināšana", "Valsts kases informācijas tehnoloģijas uzlabošana" un "Atbalsts Nacionālā fonda institūcijām" netika izmantoti 0,8 milj. latu apmērā.

Iekšlietu ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 19,3 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi palielinājušies par 1,1 milj. latu jeb 6,2%, sakarā ar to, ka palielinājās izdevumi investīciju projektu realizācijai un maksājumiem, kas saistīti ar parādu dzēšanu par sociālo nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli un benzīnu.

Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksnī plānotiem 20,3 milj. latu, 2001. gada I ceturkšņa faktiskie izdevumi nav apgūti 1,0 milj. latu apmērā, kas saistīts ar pašu ieņēmumu neizpildi programmā "Apvienība "Apsardze"" un ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu neapguvi programmā "Valsts robežas izbūve", jo nav izpildīts līgumā paredzētais darba apjoms.

Izglītības un zinātnes ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 17,2 milj. latu, kas ir par 2,6 milj. latu jeb 17,8% vairāk kā 2000. gada I ceturksnī. Izdevumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja:

- 1,2 milj. latu ārvalstu finansu palīdzība;

- 1,4 milj. latu apmērā pieaug ieņēmumi no iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir plānoti 21,6 milj. latu. Izdevumu izpilde ir 79,7% no finansēšanas plānos paredzētā. Plānotie izdevumi nav izpildīti par 4,4 milj. latu. Izdevumu neizpildes galvenie iemesli:

- netika iemaksāta plānotā dalības maksa Eiropas Kopienas programmās Leonardo da Vinci, Socrates, Youth for Europe 1,6 milj. latu apmērā. Dalības maksu programmās, saskaņā ar procedūru, var pārskaitīt pēc papildus Asociācijas Padomes lēmuma apstiprināšanas Ministru kabinetā un pēc maksājuma pieprasījuma saņemšanas no Eiropas Komisijas. Asociācijas padomes lēmuma projekts ir iesniegts akceptēšanai Ministru kabinetā.

- netika apgūti plānotie ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi 0,5 milj. latu apmērā, jo:

- PHARE,98 projekta Sociālās integrācijas veicināšana Latvijā; atbalsts Latviešu valodas apguves valsts programmai tehnisko ieviešanu veic Apvienoto Nāciju organizācijas attīstības programma, saskaņā ar noslēgto līgumu starp Apvienoto Nāciju organizācijas attīstības programmu un Finansu ministriju. Līgumā tika veikti grozījumi, kuru izdarīšanai nepieciešams Eiropas Komisijas Delegācijas akcepts, līdz ar to projekta īstenošanas process aizkavējas;

- nav uzsākta PHARE,99 projekta Sociālās integrācijas veicināšana Latvijā; atbalsts Latviešu valodas apguves valsts programmai realizācija. Līguma projekts tika iesniegts Centrālajā finansu un kontraktu vienībā. Saskaņā ar jaunajām PHARE procedūrām, kas noteiktas "PHARE, ISPA un SAPARD līgumslēgšanas procedūru praktiskajās vadlīnijās", kuras stājās spēkā ar š.g. janvāri, projekta darbība varētu tikt uzsākta tikai š.g. jūnijā;

- netika izlietoti līdzekļi 0,7 milj. latu apmērā programmā "Augstskolas", jo aizkavējās Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojuma Nr. 246 "Par studiju vietu augstskolās 2001. gadā pa izglītības tematiskajām jomām" apstiprināšana. Līdz ar to, augstskolu budžeti tika apstiprināti augstskolu senātā tikai š.g. aprīlī;

- netika izlietoti plānotie līdzekļi 0,2 milj. latu apmērā programmā "Izglītības sistēmas informatizācija", jo tikai š.g. martā tika izsludināts konkurss par "Datortehnikas piegādi izglītības sistēmas informatizācijai". Izsludinātā konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš beidzās tikai š.g. 24. aprīlī;

- 0,4 milj. latu apmērā līdzekļi ir piešķirti zinātnisko pētījumu veicējiem grantu veidā - darba samaksai un kapitālajām iegādēm. Granti tiek piešķirti zinātnisko pētījumu veikšanai ilgākam laikam, bet faktiskos zinātnisko pētījumu veikšanas termiņus, konkrētas kapitālās iegādes un nepieciešamos izdevumu sadalījumu pa mēnešiem nosaka paši pētījumu veicēji. Līdz ar to, veidojas faktisko izdevu novirze no plānotā apmēra sadalījumā pa mēnešiem.

Zemkopības ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 13,7 milj. latu, kas ir par 2,9 milj. latu jeb 26,4% vairāk kā 2000. gada I ceturksnī. Izdevumu pieaugums ir, galvenokārt, programmas "Valsts atbalsts Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai'' ietvaros (2,4 milj. latu). Lai sagatavotos ES piešķirto līdzekļu administrēšanai, iesniegto projektu izskatīšanai un kontrolei, kā arī līdzekļu pārskaitīšanai un izsniegto līdzekļu uzskaitei par katru ES atbalsta saņēmēju un izpildītu Eiropas Savienības prasības dienesta akreditācijai un veiktu uzlabojumus Valsts veterinārā dienesta darbībā atbilstoši ES prasībām, ir palielināti izdevumi programmai "Lauksaimniecība" un programmai "Veterinārmedicīna" par 2,1 milj. latu. Programmā "Sanitārā robežinspekcija" palielinājušies izdevumi par 0,5 milj. latu, kuru finansēšanas avots ir ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi. Zemkopības ministrijai bija jāapmaksā arī pagājuša gada beigās no zemniekiem saņemtie un neapmaksātie subsīdiju pieteikumi.

2001. gada I ceturksnī valsts pamatbudžeta faktiskie izdevumi salīdzinājumā ar plānotajiem izdevumiem 15,0 milj. latu apgūti 91,3% no plānotā. Nav veikti izdevumi par 1,3 milj. latu, no kuriem 0,8 milj. latu ir ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi. Ir ieilgušas finansu līgumu saskaņošanas procedūras un daļa no ārvalstu palīdzības finansētiem projektiem nav sākušies - PHARE projekti " Integrācija ES, likumdošanas saskaņošana" un "Tehniskā palīdzība Zemkopības ministrijai" .

Satiksmes ministrijai izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, ir palikuši līmenī - 1,7 milj. latu.

Šī gada I ceturksnī tika nodrošinātas dotācijas ar invalīdu bezmaksas pārvadāšanu saistīto izdevumu kompensācijai un politiski represēto personu pārvadāšanai 0,8 milj. latu, nodrošināts valsts pasūtījums dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem 0,08 milj. latu apmērā. Šogad tika saņemta un izlietota ārvalstu finansu palīdzība 0,06 milj. latu apmērā projekta Austrumu-Rietumu koridora atjaunošana: Rēzeknes II pieņemšanas parka būvniecība īstenošanai. Savukārt Latvijas Jūras administrācijai valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai tika izmantots par 0,09 milj. latu mazāk nekā pagājušā gadā šajā laika periodā. Tajā pašā laikā arī kapitālo izdevumu apjoms ir pagājušā gada līmenī - 0,1 milj. latu.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, faktiskie izdevumi veikti 65,9% apmērā. Mazākā apjomā tika īstenots valsts investīciju projekts - Jūras administrācijas meklēšanas un glābšanas dienesta sakaru sistēmas, kā arī ir aizkavējusies zemes iegāde šī projekta īstenošanai. I ceturksnī kapitālajām iegādēm projektam Norobežojošās aizsargsienas būve Liepājas ostas Karostas kanālā tika plānoti ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi 0,07 milj. latu apjomā, bet apgūti tikai 0,03 milj. latu. Sakarā ar konkursa dokumentācijas, līgumu noslēgšanas aizkavēšanos ISPA līdzekļu saņemšanai (plānoti 0,6 milj. latu) valsts investīciju projekta Uzlabojumi Via Baltica maršrutā un Rietumu-Austrumu koridorā īstenošanai, tad līdz ar to arī netika izlietoti valsts pamatbudžeta līdzekļi 0,05 milj. latu.

Labklājības ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 37,1 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni izdevumi palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb 0,9 procentiem. Būtiskākais pasākums, kas 2001. gadā ietekmējis izdevumu palielinājumu, saistīts ar ārvalstu finansu palīdzības projektu līdzekļu apguvi.

Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksnī plānotajiem 38,3 milj. latu, faktiskie izdevumi ir 37,1 milj. latu jeb 96,9 procenti. Izdevumu neizpilde ir 1,2 milj. latu, kuras galvenie iemesli:

- nav uzsākta plānotā ārvalstu finansu palīdzības projektu Phare P99 realizācija 0,4 milj. latu apmērā projektiem Darba vides sakārtošana privātajos un privatizējamos uzņēmumos , Likumdošanas saskaņošana integrācijai Eiropas Savienībā un Atbalsts turpmākajai likumdošanas saskaņošanai un institūciju stiprināšanai darba drošības un veselības jomā programmas "Darba tirgus administrēšana" apakšprogrammā "Darba aizsardzības un likumdošanas aktu piemērošanas valsts kontrole un uzraudzība", jo ir aizkavējusies līguma noslēgšana ar attiecīgajiem darba izpildītājiem;

- nav izlietoti līdzekļi algu izmaksām 0,2 milj. latu apmērā Medicīnas akadēmijas un medicīnas skolu mācībspēku, sociālās aprūpes iestāžu darbinieku, Labklājības ministrijas darbinieku atalgojumiem;

- nav veikti savlaicīgi savstarpējie norēķini par darbu izpildi investīciju projektiem 0,1 milj. latu apmērā, galvenokārt programmā "Labklājības sistēmas reforma";

- netika savlaicīgi veikti plānotie darbi paredzētajā apjomā 0,1 milj. latu apmērā programmas "Darba tirgus administrēšana" apakšprogrammā "Algotie pagaidu sabiedriskie darbi";

- sakarā ar kontingenta izmaiņām samazinās izdevumi transporta izdevumu kompensācijām dotācijām iedzīvotājiem 0,05 milj. latu apmērā programmā "Izglītība".

Tieslietu ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 6,3 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi samazinājušies par 0,3 milj. latu jeb 5,2 procentiem. Uzturēšanas izdevumi samazinājušies par 0,6 milj. latu. Izdevumi kapitālieguldījumiem palielinājušies par 0,3 milj. latu. Izdevumu samazinājums ir saistīts ar to, ka Tieslietu ministrijas programma "Valsts arhīvu sistēma" tika nodota Kultūras ministrijai. Izdevumu palielinājums, galvenokārt, saistīts ar jauna investīciju projekta "Uzņēmumu reģistra pakalpojumu kvalitātes nodrošināšana, VID informatizācijas projekta realizācija" īstenošanu, kā arī ar līdzekļu pārdali no Valsts zemes dienesta.

Salīdzinot 2001. gada I ceturksnī plānoto 6,9 milj. latu, faktiskie izdevumi veikti 90,1% apmērā. Nav apgūti 0,7 milj. latu, no kuriem 0,5 milj. latu ir uzturēšanas izdevumi un 0,2 milj. latu investīcijas, jo aizkavējusies investīciju projektu līgumu noslēgšana, sakarā ar to, ka tiek gatavoti papildus materiāli līgumu noslēgšanai.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 2,4 milj. latu, kas pārsniedz 2000. gada I ceturkšņa izdevumus par 0,6 milj. latu jeb 34,4%, ko, galvenokārt, veido trīs reizes lielāki izdevumi kapitālieguldījumiem, vides projektiem, kuri tiek finansēti no ārvalstu palīdzības līdzekļiem.

2001. gada I ceturkšņa faktiskie izdevumi ir 63,4% no plānotiem. Nav apgūti 1,4 milj. latu, tajā skaitā 1,2 milj. latu, atsevišķu vides investīcijas projektu realizācijai no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem - nebija savlaicīgi uzsākti darbi, aizkavēta norēķināšanās par izpildītiem darbiem vai pieprasīta līguma izpildes pagarināšana. Tā kā netika īstenoti visi plānotie pasākumi, uzturēšanas izdevumi nav veikti 0,2 milj. latu apjomā.

Kultūras ministrijas faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 4,7 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, izdevumi palielinājušies par 0,6 milj. latu sakarā ar Valsts arhīvu sistēmas nodošanu no Tieslietu ministrijas Kultūras ministrijas pārraudzībā.

2001. gada I ceturksnī no plānotajiem izdevumiem 5,1 milj. latu faktiski apgūti 91,9 procenti. Izdevumu plāna neizpildi - 0,4 milj. latu, galvenokārt, veido 0,2 milj. latu ārvalstu finansu palīdzības līdzekļi projektam "Likumdošanas saskaņošana", sakarā ar noteiktā termiņa precizēšanu un pārcelšanu uz nākošo ceturksni, 0,07 milj. latu Nacionālās operas piebūves pirmās kārtas ekspluatācijā nodošanas plāna izmaiņas, 0,05 milj. latu arhīvu plauktu, dokumentu kārbu un lietu vāku iegādei.

Valsts zemes dienestam faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 3,0 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 2,8% vairāk kā 2000. gada atbilstošajā periodā. Tajā skaitā, palielinājušies uzturēšanas izdevumi par 0,2 milj. latu, kas saistīts ar minimālās darba algas palielināšanu un Valsts nozīmes datu pārraides tīkla pakalpojumu apmaksu. Savukārt, izdevumi kapitālieguldījumiem samazinājušies par 0,1 milj. latu, kas saistīts ar investīciju samazinājumu nekustamā īpašuma datorizētā reģistra un valsts adrešu reģistra izveidei.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, izdevumi veikti 89,6% apmērā, sakarā ar pašu ieņēmumu plāna neizpildi. Līdz ar to nav veikti izdevumi 0,3 milj. latu jeb 10,4% no plānā paredzētā.

Valsts kontroles faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,3 milj. latu un ir vienādi gan ar 2000. gada I ceturkšņa faktiskiem izdevumiem gan ar š.g. I ceturksnim plānotajiem izdevumiem.

Prokuratūras faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 1,47 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, izdevumi samazinājušies par 0,01 milj. latu jeb 0,6%, ko veido samazinājums izdevumos kapitālieguldījumiem.

Salīdzinot ar 2001. gada I ceturksnī plānotajiem izdevumiem 1,48 milj. latu apmērā, nav izlietoti 0,01 milj. latu jeb 0,6%, ko veido darba algas uzkrājumi prokuroru papildus atvaļinājumu par izdienu samaksai.

Centrālās vēlēšanu komisijas faktisko izdevumu apjoms 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, ir palielinājies 6 reizes un ir 0,1 milj. latu, ko veido 2001. gada pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas un norises organizēšanas izmaksas.

Radio un televīzijas pamatbudžetā 2001. gada I ceturksnī izlietoti 1,6 milj. latu, kas ir par 0,05 milj. latu jeb 2,9% mazāk kā 2000. gada I ceturksnī. Galvenie izdevumu samazinājuma iemesli ir:

- Valsts investīciju projekta "Latvijas Radio studiju aprīkojums" realizēšanai plānots par 8% mazāk līdzekļu kā 2000. gada atbilstošajā periodā;

- darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samazinājums par vienu procentu;

- 2001. gada I ceturksnī izdevumi plānoti par 0,06 milj. latu jeb 3,4% mazāk salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksnī plānoto.

2001. gada I ceturksnī tika ieplānoti izdevumi 1,61 milj. latu apmērā, bet faktiskie izdevumi ir 99,3% no plānotajiem budžeta izdevumiem. Izdevumu plāna neizpilde ir 0,01 milj. latu, tajā skaitā neapgūti:

- programmā "Nozares vadība" 0,006 milj. latu - saskaņā ar noslēgto līgumu nav pilnībā veikta datortehnikas piegāde un tīkla izveide, līdz ar to, nav veikta apmaksa;

- programmā "Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu izveide" 0,005 milj. latu - nav savlaicīgi izsludināts valsts pasūtījuma konkurss socioloģiskajiem pētījumiem.

Valsts cilvēktiesību biroja faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,024 milj. latu. Salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi samazinājušies par 0,003 milj. latu.

Valsts cilvēktiesību biroja 2001. gada trīs mēnešos plānotie izdevumi ir apgūti pilnā apjomā.

Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,4 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, būtiski nav mainījušies.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, ir apgūti līdzekļi tikai 41,3% apmērā. Neapgūtais valsts budžeta finansējums saistīts ar līguma apstiprināšanas procedūru aizkavēšanos ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu finansētiem projektiem, kā rezultātā projektu finansēšanai netika piešķirti līdzekļi 0,5 milj. latu jeb 58,7% apmērā.

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta faktiskie izdevumi ir 0,3 milj. latu un salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni izdevumi ir lielāki par 0,1 milj. latu jeb 39,1 procentu. Turpinās iepriekšējos gados uzsāktais PHARE projekts "Korupcijas novēršanas apmācība, likumdošana un informācijas programma" .

Salīdzinājumā ar 2001. gada I ceturkšņa plānu - 1,0 milj. latu nav veikti izdevumi 0,7 milj. latu apjomā jeb 73%, ko ietekmēja minētā PHARE projekta ietvaros izsludinātā konkursa rezultātu apstiprināšanas aizkavēšanās (bija plānoti izdevumi 0,6 milj. latu), kā arī investīciju projekta "Pašvaldību vienotas informācijas sistēmas izveide" ietvaros konkurss pašvaldību pilotprojektu realizācijai tika izsludināts tikai š.g. 20. martā, līdz ar to aizkavējās piešķirto līdzekļu apgūšana (plānoti izdevumi 0,1 milj. latu).

Mērķdotācijas pašvaldībām faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 25,5 milj. latu, salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni izdevumi ir palielinājušies par 3,1 milj. latu jeb 13,8 procentiem. Izdevumu palielinājumu galvenokārt veido paredzētie izdevumi pedagogu darba samaksas reformai, kā arī izdevumi jaunizveidotām apakšprogrammām "Mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei", "Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei izglītības programmu realizēšanai Jelgavas pilsētas 1. sanatorijas tipa internātskolā, Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei izglītības programmu realizēšanai".

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 26,2 milj. latu, faktisko izdevumu neizpilde 0,7 milj. latu jeb 2,9%, ko, galvenokārt, veido neapgūtie finansu līdzekļi investīcijām un pašvaldību administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādāšana budžeta gadā.

Mērķdotācijas pašvaldībām programmā:

- "Mērķdotācijas izglītības pasākumiem" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 4,8 milj. latu un, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,3 milj. latu jeb 6,7%, kas saistīts ar pedagogu darba samaksas reformas īstenošanu. 2001. gada I ceturksnī plānotie izdevumi apgūti pilnā apmērā.

- "Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu un, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,4 milj. latu jeb 80,0%, jo 2001. gada I ceturksnī pašvaldībām bija nepieciešams lielāks finansējums nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā atbilstoši noslēgtajiem līgumiem par darbu izpildi. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 1,6 milj. latu, faktiskie izdevumi ir - 0,9 milj. latu, neizpilde 0,7 milj. latu jeb 43,8 procenti. Neizpilde ir izveidojusies vairāku pašvaldību projektiem šādu iemeslu dēļ: aizkavējusies darbu izpilde, precizēts izpildes grafiks, līguma apmaksa ir jāveic pēc visu darbu pabeigšanas, projektu realizācijā notiek vairākkārtēja konkursa dokumentu saskaņošana, finansēšanas grafiks neatbilst noslēgtā līguma summai.

- "Mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 19,7 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 2,5 milj. latu jeb 14,5%, kas saistīts ar pedagogu darba samaksas reformas īstenošanu. 2001. gada I ceturksnī plānotie izdevumi apgūti pilnā apmērā.

Dotācijas pašvaldībām faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 1,96 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,1 milj. latu jeb 5,0 procentiem.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 2,01 milj. latu, nav veikti izdevumi par 0,05 milj. latu jeb 2,8%, ko, galvenokārt, veido neizmantotie finansu līdzekļi Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei budžeta gadā.

- Programmā "Dotācijas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 1,93 milj. latu, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, palielinājušies par 0,07 milj. latu jeb par 3,7 procentiem. 2001. gada I ceturksnī plānotie izdevumi apgūti pilnā apmērā.

- Programmā "Dotācijas Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei" salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 0,02 milj. latu, faktiskie izdevumi nav veikti. Dotācija tiek noteikta visam saimnieciskajam gadam. Ja pašvaldības noslēdz sadarbības līgumu kopēju uzdevumu veikšanai, īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas padomes lēmumu un Finansu ministrijas atzinumu, sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par dotācijas piešķiršanu pašvaldībām. Pašvaldībām, kuras apvienojas, arī nosaka dotāciju, kuru piešķir analogi - pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu. Tā kā nevar prognozēt, kurā brīdī un cik pašvaldības saimnieciskā gadā nolems apvienoties, nosakot šīs dotācijas apjomu 2001. gada I ceturksnī, tika plānots, ka pašvaldības aktīvāk apvienosies un slēgs sadarbības līgumus kopēju uzdevumu veikšanai.

- Programma "Dotācijas pašvaldībām reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai" 2001. gadā ir izveidota jauna programma, kuras faktiskie izdevumi ir 0,03 milj. latu. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 0,06 milj. latu nav veikti izdevumi par 0,03 milj. latu jeb 50,0%, jo aģentūras I ceturksnī nebija apstiprinājušas darba plānus un līgumus par līdzekļu uzskaiti un norēķinu kārtību.

3.3. Valsts speciālā budžeta

izdevumi

Valsts speciālā budžeta izdevumi š.g. I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada atbilstošo periodu, samazinājušies par 5,5 milj. latu jeb 3,1%, no tiem uzturēšanas izdevumi samazinājušies par 4,0 milj. latu jeb 2,3%, tajā skaitā subsīdijas un dotācijas par 5,6 milj. latu jeb 3,4% (pensijas par 3,8 milj. latu jeb 3,3%, pabalsti par 2,1 milj. latu jeb 18,6%), savukārt maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem palielinājušies par 1,2 milj. latu. Izdevumi kapitālieguldījumiem samazinājušies par 1,5 milj. latu jeb 24,1%, tajā skaitā investīcijas par 2,5 milj. latu jeb 73,0%, bet kapitālie izdevumi palielinājušies par 1,0 milj. latu jeb 36,8 procentiem.

14. tabula

Valsts speciālā budžeta izdevumu atšifrējums 2001./2000.g. I ceturksnī

pēc ekonomiskās klasifikācijas, tūkst. latu

Valsts speciālā budžeta faktiskie izdevumi investīcijām 2001. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu, kas ir par 1,1 milj. latu mazāk kā 2000. gadā šajā periodā. Daļēji šāda situācija radusies Satiksmes ministrijai precizējot Valsts autoceļa fonda ieguldījumu investīcijām (no tā atdalot kā kapitālieguldījumus ceļu remontu).

Labklājības ministrijas VIP projekts "Labklājības sistēmas reforma" apgūts tikai 21,2% apjomā, jo aizkavējās informācijas tehnoloģijas sistēmas ieviešana.

15. tabula

Valsts investīciju projektu finansēšana 2001. gada I ceturksnī, tūkst. latu

3.4. Ministriju un citu

centrālo valsts iestāžu

speciālā budžeta izdevumi

Ekonomikas ministrijas speciālā budžeta programmai "Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada I ceturksni, ir samazinājušies par 0,1 milj. latu, jo mazāki ir ieņēmumi no valsts dzīvojamo māju, dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un nedzīvojamo telpu privatizācijas.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī, ieņēmumu un izdevumu plāns nav izpildīts par 0,2 milj. latu jeb 29,0% sakarā ar neplānoti zemo iedzīvotāju aktivitāti privatizācijas procesa norisē.

Finansu ministrijas programmas "Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēma" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,2 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2000. gada atbilstošā perioda izdevumiem, ir par 0,1 milj. latu vairāk. Taču salīdzinājumā ar plānoto izdevumu izpilde ir tikai 62,2%, jo netika pieprasīti līdzekļi apdrošināšanas atlīdzību izmaksām.

Programmas "Noguldījumu garantiju fonda veidošana, pārvaldīšana un izlietošana" faktiskie izdevumu ir palikuši 2000. gada atbilstošā perioda līmenī.

Salīdzinot ar 2000. gadu, 2001. gadā izveidota jauna programma "Apdrošināto aizsardzības fondi". Saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu Apdrošināto aizsardzības fondā līdzekļi tiek uzkrāti, neveicot nekādas izmaksas.

Izglītības un zinātnes ministrijas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,9 milj. latu, kas ir par 0,06 milj. latu jeb 7,4% vairāk kā 2000. gada I ceturksnī.

Izdevuma pieaugumu, galvenokārt, ietekmēja programmas "Studiju un studējošo kreditēšana" izdevumu palielinājums par 0,04 milj. latu, kas saistīts ar plānoto studiju un studējošo kredītu atmaksas palielināšanos.

Speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 94,3% no plānotajiem budžeta izdevumiem 1,0 milj. latu. Plānotie izdevumi nav izpildīti par 0,06 milj. latu, tai skaitā 0,05 milj. latu - izdevumi kredītu procentu starpības (starp gada procentu likmi un procentu likmi, ko sedz pats kredīta ņēmējs) segšanai par izsniegtajiem studiju un studējošo kredītiem. Šī gada I ceturksnī studiju un studējošo kredīti tika izsniegti mazāk nekā plānots, jo aptuveni trešā daļa no kredīta ņēmējiem ir vakara un neklātienes nodaļu studenti, kuru maksimālais kredīta lielums ir no Ls 54 līdz Ls 133.

Zemkopības ministrijas speciālā budžeta programmā "Zivju fonds" 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, faktiskie izdevumi samazinājušies par 0,03 milj. latu jeb 27,8 procentiem. Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 0,15 milj. latu, nav veikti izdevumi 0,09 milj. latu jeb 56,7% apmērā, jo līdzekļi projektiem tiek piešķirti pamatojoties uz Zivju fonda padomes lēmumiem. Projektu finansēšana ilgst līdz gada beigām un finansējums tiek pārskaitīts tikai par faktiski paveikto darbu, līdz ar to nevar precīzi prognozēt finansu resursu pieprasījumu.

Satiksmes ministrijas speciālā budžeta programmā "Valsts autoceļu fonds" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 15,4 milj. latu, kas, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, ir par 0,2 milj. latu jeb 1,2% vairāk. Uzturēšanas izdevumi š.g. I ceturksnī ir par 0,4 milj. latu jeb 3,6% mazāki nekā 2000. gada šajā laika periodā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikto Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību pašvaldību autoceļu (ielu) finansēšanai tika pārskaitīti 2,7 milj. latu, kas ir par 0,3 milj. latu vairāk nekā 2000. gada I ceturksnī, dotācijām pasažieru autopārvadātājiem - 1,1 milj. latu, kas ir par 0,6 milj. latu mazāk nekā pērn, bet Dzelzceļa infrastruktūras fondā tika ieskaitīti atskaitījumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem 0,6 milj. latu, kas ir par 1 milj. latu mazāk nekā iepriekšējā gadā. Izdevumiem kapitālieguldījumiem, tas ir valsts autoceļu kapitālajam remontam un investīcijām, saskaņā ar notikušajām izsolēm un noslēgtiem līgumiem tika izlietots par 0,6 milj. latu jeb 19,5% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Šogad tiek īstenots ārvalstu finansu palīdzības projekts Via Baltica autoceļa rekonstrukcija posmā Iecava-Bauska .

2001. gada I ceturksnī Valsts autoceļu fonda faktiskie izdevumi ir par 2,5 milj. latu jeb 86,1% mazāki par plānotajiem, ko, galvenokārt, ietekmēja ieņēmumu no akcīzes nodokļa naftas produktiem neizpilde 2,1 milj. latu apmērā.

Programmā "Ostu attīstības fonds" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,03 milj. latu, kas ir par 0,1 milj. latu jeb 80,5% mazāk nekā 2000. gada I ceturksnī un tika izlietoti atbilstoši Latvijas Ostu padomes lēmumam.

Ostu attīstības fonda izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 31,0% no plānotajiem, jo līdzekļi 0,06 milj. latu apjomā atbilstoši Latvijas Ostu padomes lēmumam paredzēti dotācijai Ārlietu ministrijai Latvijas Republikas konsulāta atvēršanai Kaļiņingradā.

Programmā "Lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstībai" tiek izmantoti izlidošanas nodevas ieņēmumi. Izdevumi no izlidošanas nodevas iepriekš minētam mērķim saskaņā ar noslēgtiem līgumiem ar darbuzņēmējiem 2001. gada I ceturksnī bija 0,03 milj. latu, kas ir par 1,5 milj. latu jeb 97,8% mazāk kā 2000. gada I ceturksnī, jo bija aizkavējusies projektu konkursu norise un, līdz ar to, arī būvniecības darbi pasažieru termināla lidostā "Rīga" paplašināšanai valsts investīciju projekta ietvaros. Izlidošanas nodevas ieņēmumi tiek paredzēti arī finansiālo saistību segšanai (procentu maksājumiem un aizņēmumu pamatsummu atmaksai) par lidostas "Rīga" aizņēmumiem no kredītiestādēm pasažieru termināla paplašināšanai.

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, samazinājušies par 5,6 milj. latu jeb 4,4 procentiem. Izdevumu apjomu 2001. gada I ceturksnī ietekmējuši grozījumi likumā "Par valsts pensijām", kā arī pensiju indeksācijas, pakalpojumu saņēmēju skaita un vidējās iemaksu algas, no kuras ir atkarīgi sniegto pakalpojumu apmēri, izmaiņas.

Sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 121,9 milj. latu, kas ir par 10,4 milj. latu jeb 7,8% mazāk kā plānots. Sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumu neizpildi veido Valsts pensiju speciālā budžeta, Nodarbinātības speciālā budžeta, Darba negadījumu speciālā budžeta, Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras budžeta plānoto izdevumu neizpilde.

Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, samazinājušies par 1,1 milj. latu jeb 1,1 procentu. Tas, galvenokārt, saistīts ar izdevumu apjoma samazinājumu valsts pensiju izmaksām par 3,4 milj. latu, ko ietekmējuši grozījumi likumā "Par valsts pensijām": pensionēšanās vecuma paaugstināšana, ierobežojumu noteikšana strādājošiem pensionāriem.

Valsts pensiju speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 99,8 milj. latu, kas ir par 6,3 milj. latu jeb 5,9% mazāk kā plānots. Plānoto izdevumu neizpildi ietekmējuši šādi faktori:

- faktiskie izdevumi vecuma pensiju izmaksām nesasniedza plānotos, ko, galvenokārt, ietekmēja tas, ka pensiju saņēmēju skaits (plānots - 517 700 vecuma pensiju saņēmēji, bet martā faktiski bija 511 239 vecuma pensijas saņēmēji), saistībā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, atpaliek no plānotā;

- netika veikti avansa pārskaitījumi plānotajā apjomā;

- procentu maksājumi par īstermiņa kredīta un ilgtermiņa aizņēmumu izmantošanu bija mazāks kā plānots, jo iepriekšējā mēnesī īstermiņa kredīts izmantots mazāks.

Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni samazinājušies par 2,5 milj. latu jeb 27,3 procentiem. Izdevumu apjoma samazinājumu, galvenokārt, ietekmējis izdevumu samazinājums bezdarbnieku pabalstu izmaksām 1,7 milj. latu apmērā, saistībā ar bezdarbnieku saņēmēju skaita samazinājumu. Līdz ar to arī 2001. gada I ceturksnī iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai tika veiktas mazākā apmērā salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni. Izdevumu samazinājumu ietekmēja arī izdevumu samazinājums bezdarbnieku apmācībai un pārkvalificēšanai, jo netika pilnībā nokomplektētas jaunas mācību grupas.

Nodarbinātības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 6,6 milj. latu, kas ir par 1,8 milj. latu jeb 21,5% mazāk kā plānots. Izdevumu neizpildi, galvenokārt, ietekmējis tas, ka bezdarba pabalstu saņēmēju skaits un piešķirtā vidējā pabalsta apmērs atpaliek no plānotā.

Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, pieauguši par 0,01 milj. latu jeb 6,4 procentiem. Kopējais izdevumu pieaugums, galvenokārt, saistīts ar izdevumu pieaugumu atlīdzības par apgādnieka zaudējumu un apbedīšanas pabalstu izmaksām, kā arī veiktajām iemaksām šo atlīdzību saņēmēju valsts pensiju apdrošināšanai.

Darba negadījumu speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,2 milj. latu, kas ir par 0,08 milj. latu jeb 27,3% mazāk kā plānots.

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī, salīdzinot ar 2000. gada I ceturksni, samazinājušies par 2,1 milj. latu jeb 8,7%, kas, galvenokārt, saistīts ar to, ka 2000. gadā no Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta tika veikta aizdevuma atmaksa Nodarbinātības speciālajam budžetam 3,0 milj. latu apmērā. Izdevumu samazinājums 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni ir saistīts arī ar izdevumu samazinājumu invaliditātes pensiju un slimības pabalstu izmaksām - kopumā 0,4 milj. latu apmērā. Izdevumu samazinājums pensiju izmaksām, slimības pabalstu izmaksām saistīts ar apmaksāto slimības dienu skaita un pakalpojumu pabalstu saņēmēju skaita samazinājumu (2001. gada I ceturksnī šie rādītāji atpaliek no plānotā). Vienlaicīgi ir palielinājušies izdevumi maternitātes pabalstu izmaksām 0,2 milj. latu apmērā un līdz ar to iemaksām pensiju un bezdarba apdrošināšanai 1,1 milj. latu apmērā.

Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 21,8 milj. latu, kas ir par 1,7 milj. latu jeb 7,1% mazāk kā plānots. Kopējo izdevumu neizpilde saistīta ar plānoto izdevumu neizpildi pensiju un slimības pabalstu izmaksām (apmaksāto slimības dienu skaits, pensiju un pabalstu saņēmēju skaits atpaliek no plānotā).

Bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra" speciālā budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksni samazinājušies par 0,6 milj. latu jeb 23,3 procentiem. Izdevumu samazinājums, galvenokārt, saistīts ar investīciju izdevumiem paredzēto līdzekļu samazinājumu par 0,3 milj. latu un par 0,3 milj. latu mazāki uzturēšanas izdevumi - aģentūrai ir samazinājušies saimnieciskās darbības izdevumi, turklāt, sākot ar 2001. gadu, pārskaitījumi uz valsts pamatbudžetu sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanai netiek veikti ar Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta starpniecību, bet tiek veikti kā tiešie atskaitījumi no katra speciālā valsts budžeta.

Faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 2,0 milj. latu, kas ir par 0,5 milj. latu jeb 21,1% mazāk kā plānots šajā periodā. Izdevumu neizpilde, galvenokārt, saistīta ar neapgūtiem līdzekļiem investīciju projekta "Labklājības sistēmas reforma" īstenošanā sakarā ar informācijas tehnoloģijas sistēmas ieviešanas aizkavēšanos.

Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 32,1 milj. latu, kas, salīdzinājumā ar 2000. gada I ceturksnī palielinājušies par 2,9 milj. latu jeb 9,9% saistībā galvenokārt ar:

- izdevumu pieaugumu medikamentu apmaksai - 1,2 milj. latu,

- izdevumu pieaugumu pakalpojumu apmaksai - 1,2 milj. latu .

Speciāla veselības aprūpes budžeta 2001. gada I ceturkšņa plānotie izdevumi nav veikti par 1,6 milj. latu jeb 4,6 procentiem:

- pakalpojumu apmaksas izdevumu neizpilde 0,9 milj. latu apmērā sakarā ar plānoto ieņēmumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildi par 0,6 milj. latu un sakarā ar to, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa 0,3 milj. latu apmērā tika ieskaitīti mēneša pēdējās dienās;

- plānoto izdevumu neizpilde Terciārās aprūpes medicīnas pakalpojumu apmaksai 0,07 milj. latu apmērā saistībā ar līdzekļu rezervēšanu Stomatoloģijas institūta algu un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksām maksājumiem mēneša sākumā;

- administrēšanas plānoto izdevumu neizpilde 0,03 milj. latu apmērā saistībā ar to, ka nebija noslēgti visi līgumi un līdz ar to netika izlietoti līdzekļi Cukura diabēta slimnieku reģistra, Narkoloģisko slimnieku reģistra sakārtošanai un netika apgūti līdzekļi slimokasu administrēšanas izdevumu rādītāju sistēmas veidošanai, jo tos varēs izlietot tikai pēc līgumu nosacījumu izpildes izvērtēšanas rezultātiem atbilstoši Slimokasu administrēšanas izdevumu aprēķināšanas metodikai;

- Rezerves fonda plānoto izdevumu neizpilde 0,2 milj. latu apmērā saistībā ar to ka, nav noslēgti līgumi par šo līdzekļu izlietojumu, jo Slimokasu rezerves fonda izlietošanas un izvērtēšanas komisijas sēde notika tikai š.g. 28. martā;

- plānoto maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu neizpilde 0,2 milj. latu apmērā, saistībā ar saņemtajiem līdzekļiem par Krievijas Federācijas militāro pensionāru medicīniskās aprūpes pakalpojumiem, jo Labklājības ministrija vēl nav apstiprinājusi šo līdzekļu izlietojuma kārtību;

- investīciju projekta "Veselības aprūpes reforma" plānoto līdzekļu neizpilde 0,2 milj. latu apmērā saistībā ar starptautiskā iepirkuma Management Information System kavēšanos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālā budžeta programmas "Vides aizsardzības fonds" faktiskie izdevumi 2001. gada I ceturksnī ir 0,5 milj. latu, kas ir par 1,0 milj. latu jeb 66,8% ir mazāki kā 2000. gada I ceturksnī, jo netika veiktas prognozējamā apjomā dabas resursu nodokļa iemaksas.

Salīdzinot ar plānoto 2001. gada I ceturksnī 1,9 milj. latu, faktiskie izdevumi ir par 1,4 milj. latu jeb 73,3% mazāk kā plānots sakarā ar vides investīciju projektu realizācijas aizkavēšanos - nav izlietoti līdzekļi kapitālieguldījumiem 0,6 milj. latu apjomā. Līdzekļi uzturēšanas izdevumiem 0,4 milj. latu apjomā nav izlietoti, jo aizkavējusies ISPA investīciju projektu sagatavošana.

Kultūras ministrijas valsts speciālā budžeta programmas "Kultūrkapitāla fonds" 2001. gada I ceturksnī plānoti izdevumi 0,5 milj. latu apmērā, faktiski izlietoti 0,4 milj. latu jeb 83,9% no plānotā. Izdevumu plāna neizpilde 0,009 milj. latu sakarā ar ieņēmumu no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem neizpildi.