Ir mums septiņas lielpilsētas. Arī Ventspils

3. – 5. augustā tika svinēta ostas un vēju pilsētas 711. dzimšanas diena

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs un Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, Piejūras kempingu atklājot

Kultūras ministre Karina Pētersone, Ministru prezidenta vietas izpildītājs, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs un Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Blumbergs Ventspils pilsētas svētkos

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Vītoliņš, savas pilsētas un savos svētkos

Izcilais Sandis Prūsis — ar Ventspils domes “Lielo balvu” un mīlestības ziediem

Viesa, Rundāles pils direktora Imanta Lancmaņa, rokās nu ir un izvērtējumā nokļūst “Ventspils muzeja raksti”

Keramiķe Baiba Dumpe, atverot Kurzemes podnieku krāsni: ir arī Kurzemes keramika!

Senās vides darbnīcā savu, audējas prasmi rāda Ieva Pīgozne

Mazie ventspilnieki apbrīno ziedu paklājus Ventmalā. Tādi nekad nav bijuši!

Ventspils pilsētas dome iedibinājusi skaistu tradīciju — ik gadu vērienīgi svinēt savas pilsētas dzimšanas dienu. Svin arī citas pilsētas, notiek pat pagastu svētki, bet mūsu jūras vārtu pilsētas svētkiem ir viena iezīme — šie svētki nav tikai svētku dēļ. Šajā dienā iedzīvotāju vēlētie varasvīri un viņu ieceltie darba komandas locekļi sniedz pārskatu vēlētājiem par gadā paveikto. Parasti šajās svētku dienās, ar vai bez šampanieša glāzes, tiek atklātas kādas pilsētai nozīmīgas būves, iedibināta kāda jauna tradīcija, vēl rūpīgāk saposti pagalmi, arī kultūras joma.

Tas liek domniekiem, ierēdņiem un arī pašiem pilsētniekiem ikdienā sasprindzināt muskuļus un prātus, jo gads aizskrien ātri.

Piejūras kempings —

starta vieta tūrismam

Viens no centrālajiem svētku notikumiem bija Piejūras kempinga atklāšana, piedaloties vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Vladimiram Makarovam un Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam.

Piejūras kempings ir pirmais un šobrīd vienīgais Latvijā moderni būvētais kempings, kas veidots kā ekonomiskās klases naktsmītne. Vienkāršā dzīvespriecīgā krāsojuma mājiņās tūrists var justies kā trīszvaigžņu viesnīcā miniatūrā, var izmantot arī lētākas, bet ne ar pilnu labiekārtojumu mājiņas, var dzīvot savā treilerī, kuru pieslēdz pie kanalizācijas, ūdensvada un elektrības. Pagaidām ir sešpadsmit mājiņas un astoņas treileru vietas, neierobežots telšu vietu skaits, bet nākotnē mājiņas var sabūvēt līdz pussimtam. Celtniecībā ieguldīts 460 tūkstoši latu.

Vladimirs Makarovs kempinga atklāšanā sacīja, ka tā ir dāvana visai Kurzemei. Turpmāk tūrisma firmas varēs plānot ekskursijas vismaz divu dienu garumā, jo viens pilns tūristu autobuss ar 64 vietām varēs par nelielu samaksu nakšņot labiekārtotā kempingā Ventspilī. Tas ir labs iesākums, lai tūristu plūsma neapsīktu, lai viņi brauktu uz Ventspili un ar baltu skaudību skatītu sakārtoto pilsētu. Ministrs novēlēja ventspilniekiem iemācīties sniegt tādus pakalpojumus tūristiem, lai, tos gribētos pirkt, novēlēja iemācīties apvārdot tūristus, lai viņi nopirktu pat to, kas viņiem nav nemaz tik vajadzīgs, bet, kā tas bieži gadās, paliek par mīļu piemiņu. Tāpat ministrs ieteica dižajiem rēķinātājiem iemācīties skaitīt ienākumus no tūristiem kompleksi, cik latu vai dolāru viņi atstājuši pilsētā, nevis rēķināt viena projekta tiešos ienākumus vai zaudējumus.

Savulaik Krišjānis Valdemārs, apceļojot Baltijas jūras piekrasti, mācīja kurzemniekiem kalt sudrabu un to, kā latviešiem kļūt turīgiem. Arī Aivars Lembergs, pabijis gan Vestervīkā, gan Palangā un var salīdzināt. Zviedrijas sadraudzības pilsēta Vestervīka ir divreiz mazāka par Ventspili, bet gadā to apmeklē divi miljoni tūristu, jo viņiem stabili strādā sen iedibināta tūristu pievilināšanas sistēma. Palangai ventspilnieki “izgriežot pogas” visos jautājumos, izņemot divus: pirmais — pludmali tur apmeklējot piecreiz vairāk peldviesu, un otrais — laba sabiedriskās ēdināšanas organizācija. Tā kā tas ir privātais bizness, Venstpilī līdz šim tā attīstījusies stihiski, neapmierinoši. Tiks izstrādāta tūrisma apkalpošanas atbalsta programma, rīkots konkurss. A. Lembergs šo kempingu redz kā aizsākumu plašai tūrisma attīstības programmai.

Senrakstos atrodam ziņas, ka ap 1830. gadu Ventspils bijusi izslavēta par labu atpūtas vietu, kur ieradās peldviesi no visas Kurzemes un Lietuvas. Kūrorta attīstību veicināja arī klimats, kas tika atzīts par ļoti veselīgu. Atklātās jūras tuvuma dēļ spirgtais jūras gaiss pildīts smalkiem sāls kristāliem, pludmale tīra un plaša, bez akmeņiem, ar skaistām kāpām. Tika celtas dziednīcas, 1900. gadā atklāja sanatoriju ar kaulu tuberkulozi slimiem bērniem. Ventspils kūrorta attīstības programmu izjauca Pirmais pasaules karš. Ventspils domes priekšsēdētājs uzskata, ka pienācis laiks mērķtiecīgi strādāt, lai tuvākajos desmit gados Ventspils nostātos blakus Jūrmalai, Palangai un citiem Baltijas kūrortiem un tūrisma centriem, un tos pat pārspētu, jo ventspilnieki ceļ divdesmit pirmajam gadsimtam. Kempinga projekta autors ir arhitekts Andrejs Ģelzis. Būvdarbus veica Ventspils SIA “Būve”, piedaloties vairākām organizācijām. Viena no Baltijas reģiona tūristu pievilināšanas programmas sāpīgajām problēmām ir — ko darīt tūristam mūsu nepastāvīgajos laika apstākļos rudenī un ziemā? Daļēji uz šo jautājumu atbildi var rast jau tagad Ventspils Olimpiskā centra lieliski iekārtotajos laukumos un hallēs. Bet darbi turpinās. Top jātnieku sporta centrs, kurā būs staļļi, aploki, manēža. Centrā plāno izveidot treniņu grupas, rīkot izjādes, vizināšanos ratos un kamanās, audzēs šķirnes zirgus. Top tehnisko sporta veidu centrs, kurā būs iespēja rīkot visaugstākā ranga starptautiskas sacensības, arī superkrosus vai dažādas motorizētas izrādīšanās programmas, nakts braukšanu ieskaitot.

Tādām idejām

vajag drosmi

Nevar nepieminēt vēl vienu grandiozu projektu, par kuru pat Aivars Lembergs, kurš ne tādus kalnus vien gāzis, nosaka: “Ja mēs to varēsim pavilkt.” Tas ir mākslīgais slēpošanas kalns. Pēckara Venstpils puikas savus slēpošanas tramplīnus būvēja Kaziņmeža apaugušajās kāpās, kas tādi pauguriņi vien ir. Arī ziemas pie Ventas grīvas ir maigākas. Bet 2002. gadā plānots sākt darbus pie 30 m augsta kalna ar apmēram 180 m garu nobraucienu būves.

Kalna izveidošanai vajadzīgs ap 300 000 kubikmetru grunts, tāpēc pašlaik nobeigumam tuvojas kalna modelēšana, lai labāk varētu izmantot esošo reljefu. Plāno izveidot divus profilus — vienu slēpotājiem ar stāžu, otru — iesācējiem. Ventspils galvenā arhitekte Daiga Dzedone :

— Kopā ar Komunālās pārvaldes direktoru Andri Kausenieku apmeklējām līdzīgas būves Lielbritānijā, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Kalna uzbēršanai tiks izmantoti materiāli no dažāda veida būvniecības darbiem. Plānojam kalnu pārklāt ar mākslīgo segumu, lai to varētu izmantot augu gadu. Pati esmu laba slēpotāja, un varu apgalvot, ka man bija ļoti labas emocijas nobraucienā pa līdzīgu kalnu Anglijā. Mūsu nolūki ir nopietni. Vai mēs to varēsim atļauties, rādīs aprēķini, bet viss, kas ir jauns un vērtīgs, Ventspilī tiek uzņemts labvēlīgi.

Senā un jaunā

sadure

Pilsētas svētkos bija ļoti plaša kultūras programma. Grūti tai izsekot, kur nu vēl paspēt. Pirms diviem gadiem, dažam labam par pārsteigumu, Ventspils domē par galveno kultūras ideju ģeneratoru un realizētāju sāka strādāt Ramona Umblija. Svētku reizē ir vietā jautājums: “Kādas viņas realizētās idejas sagādā vislielāko gandarījumu?”

Ventspils domes izpilddirektora vietniece Ramona Umblija :

— Grūti atdalīt savas no līdzcilvēku idejām, jo kultūra ir kopus darbs. Bet viena no nozīmīgākajām idejām, kuras dēļ es izšķīros nākt uz Ventspili, ir Livonijas ordeņa pils. Man bija liels gandarījums, kad, šajos svētkos ieejot pils iekšpagalmā, ko mēs sākam dēvēt par Kupola zāli, kur bija viduslaiku karogi un heraldikas izstāde, es jutu — tā ir viduslaiku pils. Salīdzinoši tas ir apmēram tā — tu izej laukā un pēkšņi ieraugi — viens gadalaiks nomainījis otru. Tas kupols ir viena no manām idejām. Bija ilgstoša diskusija profesionāļu vidū — vai to drīkst atļauties. Līdz ar kupolu iedota jauna funkcija šai pils telpai, tai ir brīnišķīga akustika. Arī pils ieguvusi sirdi, kodolu, un pilsēta, pat visa Latvija, ieguvusi jaunu garīgu centru.

No vienas puses, precīza, perfekta vēsturiskā restaurācija pašā pilī, un tajā pašā laikā būvē ienāk jaunākās divdesmit pirmā gadsimta tehnoloģijas, ar kurām var strādāt gan zinātnieki, gan darboties jaunieši. Šī jaunā un vecā sadure. Ventspilij ir sena vēsture, un Ventspilī gan Livonijas ordeņa pils atjaunošanā, gan arheoloģiskajos izrakumos, kas risinās tepat netālu, zinātniskais darbs notiek ļoti nopietnā zinātniskā līmenī, un, no otras puses, šis skats uz nākotni, perspektīvas izjūta. Man šī sadures lieta ir svarīga un dod lielu gandarījumu.

Man šie ir otrie pilsētas svētki, un es pārliecinošāk izjūtu, ko nozīmē kultūras svētki pilsētvidē. Cilvēkiem patīk piedalīties tikai tad, ja dažādām gaumēm, vecumiem, interesēm, raksturiem tiek dota iespēja izvērsties. Domāju, ka mums veiksmīgi izdevies samērot skatu uz vēsturi un uz mūsdienīgo, mēs varam samērot intereses visplašākā spektra ļaudīm. Piemēram, ziedu paklāju festivāls var kļūt starptautisks. Arī šeit, kur notiek mūsu saruna, pie atjaunotā Kurzemes māla trauku cepļa Piejūras brīvdabas muzejā, netālu skeitparkā notiek sacensības.Tur ir ekstrēmā jaunatne. Tā ir alternatīva. Katram ir sava vieta, kur sevi parādīt vai līdzi just. Tās ir tikai ieskices. Ļoti rūpīgi jādomā, kā to visu attīstīt tālāk, lai svētku programma nebūtu pārslogota. Jāatrod harmonija. Jādomā arī par indivīdu, lai viņš nepazūd kopējā masā. Par cilvēku jādomā.

Un šajā ziņā ventspilnieku un Ramonas Umblijas priekšā cepuri nost! Pat par tiem ļaudīm, kas vairāk apgrozās ap tirgus laukumu, ap stacijām, bija padomāts. Viņi labi jutās Tirgus ballē. Un, ja kāds, kam pavisam svešas senlatviešu kultūras izpētes takas, bija iemaldījies Piejūras brīvdabas muzejā, kad ap Kurzemes krāsni rīkojās Baiba Dumpe vai māsas Pīgoznes saimniekoja pa senās vides darbnīcu, izmeta, ka te tik vēl trūkstot pāris čukču, viņam varēja ieteikt skeitborda sacensības ar Krievijas sportistu piedalīšanos, koncertu, kurā uzstājas koris “Slavjaņe”, Ventspils Bardu koncertu un vēl, un vēl.

Gadskārtējās

atzinības balvas

Piektdienas vakarā sarīkojumā ar Ventpils simfoniskā orķestra un operas solistu Antras Bigačas un Krišjāna Norveļa uzstāšanos Ventspils domes priekšsēdētājs pasniedza domes balvas par ieguldījumu pilsētas attīstībā un Ventspils vārda nešanu pasaulē. Šogad pilsētas augstāko atzinības apbalvojumu — Lielo balvu — saņēma Sandis Prūsis — par ilggadējiem un izciliem sasniegumiem sportā, nesot Ventspils un Latvijas vārdu pasaulē. Domes balvu saņēma Lūcija Boitmane — bērnu popgrupas “Jūras akmentiņi” dibinātāja un vadītāja, pediatre Ārija Kalniņa — par 45 gadus ilgo ieguldījumu bērnu veselībā, kā arī bāreņu audzināšanā, Andris Kausenieks, Komunālās pārvaldes direktors, par paliekošu ieguldījumu pilsētas infrastruktūras sakārtošanā, Jānis Vītoliņš — domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks, par radošu pieeju pilsētas attīstības programmās, Starptautiskās apkārtējās vides uzraudzības aģentūras nodaļas vadītājs (Nīderlande) Esko Blokers — par ieguldījumu pilsētvides atveseļošanā.

Ar ko lepojas

ventspilnieki

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs :

— Mēs esam mērķtiecīgi gājuši uz izvirzīto mērķi — sasniegt attīstīto Eiropas valstu līmeni cilvēka dzīves vides sakārtošanā, modernizēt senlaicīgo pilsētu pie jūras tā, lai tā sniegtu prieku, estētisku un izziņas baudījumu pilsētniekiem, tās viesiem. Kopējiem pašvaldības un uzņēmēju spēkiem radītas jaunas darbavietas jau darbojošos uzņēmumos — ostas terminālos, apavu ražotnē “Venttopaz”, pašvaldības apkalpojošos uzņēmumos. Paveiktais ir mūsu pašu darba un domas radīts, tāpēc svētkos ir vieta lepnumam par to. Galvenais — mēs ejam uz priekšu pārdomāti, balstoties uz zināšanām, pasaules praksi un sasniegumiem. Spilgts apliecinājums mūsu tālredzībai — Ventspils augstskola, kuru šogad beidza pirmie 88 speciālisti. Daudzi no viņiem paliks mūsu pilsētā, vairojot tās skaistumu un bagātību.

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs, Ventspils domes izpilddirektora vietniece Ramona Umblija un Ventspils augstskolas rektors Jānis Vucāns: ir problēma un ir svētki

Ir svētki, un aiz svētkiem paliek: piejūras kempings, kas gaida savus viesus

Jaunie ventspilnieki — skeitparka 2. kārtas atklāšanas fani

Foto: Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”