Līdumā pret korupciju

Par paveikto un plānoto

Ingrīda Labucka, tieslietu ministre, Korupcijas novēršanas padomes priekšsēdētāja

Pašā vasaras plaukumā iznākušais “Jaunās Pārvaldes” numurs ir veltīts korupcijas novēršanas aktualitātēm — to var uzskatīt par likumsakarību, gada vidū mēs varam vienlīdz labi pārredzēt abas puses — ir turpinājies darbs pie pagājušā gadā aizsāktajām novitātēm korupcijas novēršanas likumdošanā, un gada otrajā pusē vēl ir daudz darba pie likumu pieņemšanas valdībā un virzīšanas uz Saeimu.

Korupcija nav tikai Latvijas problēma — to ir teikuši daudzi, un es vēlos vēlreiz atkārtot, nevienas valsts valdībai nav izdevies atrast brīnumlīdzekli pilnīgai tās izskaušanai. Par to es pārliecinājos arī šā gada maijā Hāgā notikušajā pretkorupcijas forumā — daudzu valstu pārstāvji izsaka atbalstu un apbrīnu Latvijas izvēlētajam ceļam, ieviešot likumdošanā principus, kuri nav pašsaprotami arī attīstītajās Eiropas valstīs. Izstrādājot neatkarīga korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja paredzamās darbības principus, sākumdeklarēšanas un legālās prezumpcijas principus un strādājot pie politisko partiju finansēšanas jautājumu sakārtošanas, ir analizēti un meklēti labākie risinājumi tieši mūsu situācijai. Šajā darbā mums talkā nākuši gan ES “Phare” programmu, gan Pasaules bankas eksperti, savu atbalstu un ieteikumus valdības izvēlētajai pretkorupcijas politikai ir devusi arī Ārvalstu investoru padome.

Vispirms es vēlētos ar “Jaunās Pārvaldes” starpniecību pateikties visiem publiskās pārvaldes darbiniekiem un ierēdņiem par Latvijai doto labo vērtējumu administratīvajā laukā. Pagājušā gada nogalē, kad Pasaules bankas veiktais pētījums saasināja sabiedrības uzmanību jautājumam par augsto “valsts izzagšanas” līmeni Latvijā, gandrīz netika apspriests otrs tikpat būtisks pētījuma aspekts — administratīvā korupcija. Pētījuma rezultāti parādīja, ka administratīvās korupcijas līmenis Latvijā ir otrs zemākais 22 pētījumā iekļauto valstu vidū! Vērtējot šo sasniegumu, varam atzīt, ka pēdējo gadu daudzās reformas un pasākumi, lai sakārtotu valsts pārvaldi, civildienestu un īstenotu katras atsevišķas iestādes korupcijas novēršanas pasākumus kopīgās valsts korupcijas novēršanas programmas ietvaros, ir bijuši auglīgi.

Šis process nebeigsies arī tagad, jo mums vēl daudz darba līdz ar jauno korupcijas novēršanas principu ieviešanu, tāpat būtiskas izmaiņas nesīs Administratīvā procesa ieviešana.

Korupcijas novēršanas programmas ikgadējā atjaunošana un papildināšana ir kļuvusi par tradīciju, kuru diktē nevis starptautiskas normas vai ES prasības, bet mūsu pašu dzīves izvirzītās prasības, tā netop “no augšas”, bet gan katrai iestādei uzstādot sev mērķus un vērtējot aktualitātes. Līdz ar to arī veiksmīgs rezultāts atkarīgs no katras iestādes un katra valsts pārvaldes darbinieka iekļaušanās valsts kopīgajā pretkorupcijas programmā.

Būtiskākie sasniegumi Korupcijas programmas izpildē

Pagājušajā gadā Latvija ratificēja EP Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju, un saistībā ar šo konvenciju Saeimā otrajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kas nosaka juridiskās personas, starptautisko organizāciju amatpersonu, starptautisko parlamentāro asambleju locekļu, starptautisko tiesu tiesnešu, ārvalstu amatpersonu kriminālatbildību.

Latvija ir pievienojusies rezolūcijai “Par korupcijas novēršanas starpvalstu grupas (GRECO) izveidošanu”, un kopš pagājušā gada rudens Latvijas pārstāvji regulāri piedalās GRECO darbā, novērtējot citu valstu paveikto korupcijas novēršanā un apkarošanā. Šā gada rudenī gaidāms GRECO grupas Latvijas novērtēšanas process. Vēl arvien turpinās Latvijas pievienošanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ( OECD ) 1997.gada 21.novembra Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos uzņēmējdarbības darījumos, ir izstrādāta atsevišķa pievienošanās programma tieši Baltijas valstīm, plānots, ka OECD darba grupa šogad uzaicinās Latviju uz tālākām sarunām ratifikācijas procesā.

Latvijas pārstāvji aktīvi iesaistījušies starptautisko pretkorupcijas tīklu aktivitātēs: Baltijas jūras valstu padomes darbībā un reģionālajos projektos, Baltijas jūras reģiona valstu Speciālās komisijas organizētās noziedzības apkarošanā (“Task-Force”) darba grupu sanāksmēs, Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas ( OECD ) Pretkorupcijas tīkla aktivitātēs un ES Pirmsiestāšanās paktā pret organizēto noziedzību Viduseiropas un Austrumeiropas kandidātvalstīm un Kiprai.

Lai pilnveidotu tiesu darbu, Tieslietu ministrija ir izstrādājusi tiesu attīstības plānu 2002.–2007. gada, pēc kura iecerēts veikt tiesnešu atalgojuma sistēmas nodrošināšanu, tiesu materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu un turpināt tiesu ēku sakārtošanu un tiesnešu apmācības ieviešanu. Ministru kabinets ir akceptējis Zvērinātu tiesu izpildītāju likuma projektu, kurš tālāk nodots Saeimai.

Par vienu no būtiskākajiem pagājušā gada notikumiem var uzskatīt Korupcijas novēršanas koncepcijas apstiprināšanu Ministru kabinetā, saskaņā ar kuru tika dota zaļā gaisma jauna Korupcijas novēršanas likuma izstrādei, neatkarīgas korupcijas novēršanas un apkarošanas institūcijas izveidei, sākumdeklarēšanas un legālās prezumpcijas principu izstrādei. Šīs koncepcijas apstiprināšana vistiešākajā mērā noteikusi mūsu šī gada prioritātes korupcijas novēršanas procesā.

Kā jau iepriekš minēju, ļoti būtiskas izmaiņas valsts pārvaldes sistēmā jau sāk ieviest jaunais Administratīvais process, kurš vēl tiek izskatīts Saeimā otrajā lasījumā. Saistībā ar APK ir izstrādātas mācību programmas Valsts administrācijas skolā. Valsts policijā, Valsts ieņēmumu dienestā un Valsts robežsardzē jau pakāpeniski tiek ieviesta vienota administratīvo pārkāpumu uzskaites sistēma.

Lai sagatavotu normatīvo bāzi valsts iestāžu statusa un darbības regulēšanai, Saeimā ir pieņemts Publisko aģentūru likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā. Ministru kabinetā pieņemta Koncepcija par valsts pārvaldē nodarbināto statusu. Lai nostiprinātu iekšējā audita sistēmu un veicinātu iekšējā audita attīstību ministrijās, ar “Phare” projekta “Valsts pārvaldes reforma Latvijā” ekspertu atbalstu ir izstrādāta metodika salīdzinošo pārbaužu veikšanai, izstrādāts iekšējo auditoru apmācības stratēģijas projekts, sertificēti pasniedzēji.

Arī šogad vēl turpinās Valsts civildienesta likuma ieviešana, un saskaņā ar šī likuma pamatnostādnēm ir akceptēta Ministru kabineta instrukcija “Ierēdņu uzvedības principi”.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir izstrādājis un sācis lietot datorprogrammu dienesta sasaistē elektroniskā formā ar Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļu, lai veiktu valsts amatpersonu kontroli saistībā ar aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem.

Saskaņā ar ES direktīvām izstrādātais likums “Par iepirkumiem valsts un pašvaldības vajadzībām” nu jau ir pieņemts Saeimā.

No 2001. gada janvāra Tieslietu ministrijas pārraudzībā darbu sāka Datu valsts inspekcija. Izstrādāts likumprojekts “Par konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi”.

Valsts ieņēmumu dienestā turpinās deklarāciju automatizētās apstrādes sistēmas ieviešana un videonovērošanas sistēmu uzstādīšana muitā. VID uzstādītas programmas darbam ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu bāzi.

Drošības policijā izveidota un ar labiem darba rezultātiem sevi parādījusi Aktīvo izstrāžu daļa, kas pusgada laikā ierosinājusi 12 krimināllietas par korupcijas gadījumiem.

Sadarbībā ar “Phare” programmu “Korupcijas novēršanas likumdošana, izglītošana un sabiedrības informēšana” tiek realizēta informatīvā kampaņa “Kopā pret korupciju!”, kuras ietvaros rīkots Latvijas skolēnu darbu konkurss par godīgumu un korupciju, pašlaik tiek gatavoti reģionālie nevalstisko organizāciju semināri, kā arī televīzijas un radio programmu bloks par korupcijas novēršanas tēmām.

Plašajā izklāstā pasākumu kopums ir visaptverošs, ietverot visas nozīmīgākās valsts pārvaldes darbības jomas. Tikai ar politisku gribu un katra valsts pārvaldes darbinieka līdzatbildību mēs varam cerēt uz to, ka Latvijas sabiedrībai izdosies izkļūt no zemā pašvērtējuma korupcijas novēršanas jomā