Par pirkumu, sevi un ģimeni

Prof. Oļģerts Krastiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums “LV” Nr.105, 06.07.2001.

Darbspējīgie un pensionāri

Demogrāfiskajās grupās, kuras veido ģimenes bez nepieaugušiem bērniem un vieninieki, vislielākās patēriņa izdevumu atšķirības ir vērojamas pa apakšgrupām.

Zīmīgu apakšgrupu veido par pensijas vecumu jaunāki vieninieki. No 3846 gadījumizlasē iekļautajām mājsaimniecībām tādu bija 258, kuras pārstāv ap 194 tūkstošiem šādu vieninieku visā Latvijā. Ir pamats domāt, ka lielākoties tie ir jaunieši, kuri savas ģimenes vēl nav nodibinājuši.

Pēc mājsaimniecību budžetu pētījuma datiem, šī ir viena no turīgākajām demogrāfiskajām grupām Latvijā un ieņem otro vietu tūliņ aiz precētiem pāriem ar vienu bērnu.

Arī patēriņa izdevumi gandrīz visās izdevumu grupās gados jauniem vieniniekiem ir relatīvi lieli. Īpaši tas sakāms par izdevumiem mājoklim un komunālajiem maksājumiem, transportu, atpūtas un kultūras pasākumiem, sakariem, mājokļa iekārtu, restorāniem, viesnīcām. Diemžēl šie jaunieši izdod arī trīsreiz vairāk nekā vidēji par alkoholiskiem dzērieniem, divarpus reizes vairāk par tabakas izstrādājumiem, salīdzinot ar vidējiem izdevumiem visās Latvijas mājsaimniecībās.

Pilnīgi pretēji veidojas pensijas vecuma vieninieku patēriņa izdevumi. Patēriņa izdevumu kopsumma viņiem ir viena no viszemākajām, tāpat kā lielajām daudzbērnu ģimenēm un netradicionāla sastāva mājsaimniecībām (tabulā — citas). Pensijas vecuma vieninieku patēriņa izdevumu kopsummā lielu daļu aizņem maksa par mājokli un komunālajiem maksājumiem, tāpat par medicīnisko aprūpi un zālēm. Šie izdevumu posteņi viņiem tiklab absolūti, kā relatīvi pārsniedz Latvijas mājsaimniecību vidējos. Līdz ar to pārējiem izdevumu posteņiem maz kas paliek pāri. Pensionāri vieninieki taupa uz transporta rēķina (daļai ir atvieglojumi), divreiz mazāk nekā vidēji pērk mēbeles, elektropreces un citu mājas iekārtu, trīsreiz mazāk nekā vidēji izdod par apģērbu un apaviem, maz apmeklē sabiedriskās ēdināšanas iestādes, neizmanto viesnīcas, saprotams, ka viņiem ir nulles izdevumi par izglītību.

Diezgan līdzīgus secinājumus iegūstam, salīdzinot patēriņa izdevumus precētiem pāriem bez bērniem ar vai bez citiem mājsaimniecības locekļiem apakšgrupās, kur kāds jaunāks par pensijas vecumu un kur abi pensijas vecumā. Ja pirmā apakšgrupa pēc patēriņa rādītājiem ir tuva visu mājsaimniecību vidējiem rādītājiem, tad otrā — ievērojami zem tiem. Tomēr, spriežot pēc to izdevumu lieluma, kuriem ir izvēles raksturs, divi kopā dzīvojoši pensionāri var atļauties nedaudz vairāk nekā viens.

Vēl viss nav izskaidrots

Šajā rakstā noskaidrojām, kā, vērtējot pēc patēriņa izdevumiem, noslāņojas dažādu demogrāfisko grupu un apakšgrupu mājsaimniecības. Jau agrāk esam pētījuši, kā labklājību ietekmē mājsaimniecības galvenā pelnītāja izglītības līmenis, sabiedriskā grupa, tautība, dzīves vieta un citi skaitliski vai jēdzieniski fiksējami faktori. Šos pētījumus vēl turpināsim. Visiem minētajiem faktoriem ir būtiska loma, kas nosaka mājsaimniecību labklājību. Un tomēr neviens no šiem faktoriem nevar izskaidrot lielāko daļu no tā noslāņošanās dziļuma, kāds vērojams sabiedrībā. Domājams, ka arī visi šie faktori, kopā ņemti, to nespēs izdarīt. Tātad liela loma paliek subjektīvajiem un gadījumfaktoriem: uzņēmībai, neatlaidībai, sakariem, mantojumam, vienkārši nejaušībai. Šādus faktorus daudz grūtāk atklāt — socioloģiskā aptaujā un gandrīz neiespējami raksturot skaitliski. Tomēr tādi pastāv. Tādēļ par tiem būs jādomā.

Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums un patēriņa izdevumi, rēķinot vidēji uz vienu pieauguša patērētāja vienību mēnesī, 2000. gadā (Ls)

Piezīmes: patēriņa izdevumu grupas sakārtotas pēc to īpatsvara vidēji visu Latvijas mājsaimniecību budžetos.

Datu avots: CSP mājsaimniecību budžetu pētījums; V.Daineko datorizstrāde.