Rīgas mērs:

— intervijā Latvijas Radio 6.augustā

Intervija Latvijas Radio 6.augusta raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars.

— Mēs tiekamies pirmdienā, nedēļu pirms plānotās domes sēdes. Kāds politiskais fons ir šobrīd? Tā kā iepriekšējā pirmdienā netikāmies, kā īsti beidzās LSDSP un PCTVL pārstāvju tikšanās, lai lemtu par sadarbības līguma laušanu? Tur bija divas pozīcijas — Jurkāna kungs jau iepriekš izteica pārliecību, ka sociāldemokrāti nevar bez mums politiski eksistēt, savukārt “tēvzemieši” apgalvoja, ka kreiso spēku apvienība mēģina vienkārši destabilizēt situāciju domē. Vai tā tas ir pirms domes sēdes?

Gundars Bojārs: — Es pirmkārt gribētu teikt, ka sociāldemokrāti visur pasaulē eksistē bez PCTVL un arī Latvijā acīmredzot izdzīvos.

Taču jāsaka, ka bija zināmas domstarpības un atsevišķos punktos vajadzēja precizēt pozīcijas. Situācija ir mainījusies, arī domes struktūra ir mainījusies, un, manuprāt, šīs pārrunas, savstarpēju viedokļu precizēšana bija veiksmīga, līdz ar to visas domstarpības ir noņemtas. Tātad politiskās kaislības ir norimušas, šobrīd notiek pirmā domes sēde.

Ir pietiekami daudz jautājumu uzkrājušies uz nākamo otrdienu, un domāju, ka šeit ir konstruktīva pieeja, nevis vairāk tiek skarti politiskie aspekti.

— Vai esat jau saņēmis Krūmiņa kunga vēstuli, kurā rakstīts, ka domei būtu jāatceļ nelikumīgais rīkojums prēmēt domniekus saistībā ar pērnā gada finansu pārskatu sagatavošanu? Nav skaidrs, kas tīri praktiski, juridiski notiks tālāk.

G.Bojārs: — Šobrīd mūsu juridiskā pārvalde izvērtē šo Krūmiņa kunga vēstuli. Mūsu juristiem gan šobrīd viedoklis ir savādāks. Vienlaikus atzīstot, ka tā bija kļūda un šīs prēmijas nebija pamatotas, taču, mūsuprāt, nedrīkstētu apšaubīt šo prēmiju piešķiršanas likumību. Un otrs aspekts, ko pētām, ir tas: ja tiek atcelts šis lēmums, tad ir jāatceļ arī analoģiski lēmumi iepriekšējo mēru — gan Ārgaļa kunga, gan Bērziņa kunga vadīšanas laikā. Tas būtu diezgan grūti izpildāms. Tātad mūsu juristi šobrīd pietiekami intensīvi studē situāciju, kādā veidā izpildīt šo Krūmiņa kunga ieteikumu pēc būtības, nevis vienā konkrētajā gadījumā.

— Joprojām presē tiek apšaubītas vairākas domes izdarības, proti, kanāla rekonstrukcijas izmaksu pamatotība. Vides departamenta direktors Janitas kungs, iespējams, esot apzināti parakstījis neprecīzi formulētus darba uzdevumus. Tāpat “Skonto” būve, tilts pār Buļļupi un firma “Tilts”, kura it kā iebilst pret konkursa rezultātiem. Kopumā var secināt, ka kārtējo reizi apstiprinās tas, ka pašvaldībai ir pamatīgi jāpilnveido projektu uzraudzība un pārraudzība.

G.Bojārs: — Katrā ziņā jāsaka, ka Buļļupes tilta gadījumā, manuprāt, viss ir ievērots, domes priekšsēdētāja kompetencē ir apstiprināt šo konkursa nolikumu, kā arī konkursa komisiju. Man šobrīd nav pamata apgalvot, vai SIA “Tilts” ir taisnība vai nav taisnība. Tātad konkursa komisija ir lēmusi, šī lēmuma pieņemšana ir bijusi pietiekami ilga, šis projekts virzās četrus gadus. Diemžēl jāsaka, Buļļupes un Bolderājas iedzīvotāji zināmā mērā cieš, šis rajons ir atrauts no Rīgas, arī šī rajona attīstība ir būtiski atkarīga no jaunā tilta. Runājot par kanālu un Janitas kungu, esmu ar šo situāciju iepazinies. Janitas kungs nav atbildīgā amatpersona, kas saistīta ar šī kanāla rekonstrukciju. Vadošais šajā projektā bija Attīstības departaments, un Janitas kungs veica tikai atsevišķas konkrētas funkcijas šinī projektā.

— Tomēr nav skaidrs, kāpēc firmas “Tilts” solījums par gandrīz 200 tūkstošiem latu lētāk uzcelt šo tiltu netika uzskatīts par prioritāru?

G.Bojārs: — Es varu vienīgi paust tos viedokļus, ko es esmu dzirdējis no konkursa komisijas, jo nebūtu ētiski iejaukties šā lēmuma apstiprināšanā vai apstrīdēšanā. Es vienīgi zinu, ka SIA “Tilts” citā objektā, kur tā uzvarējusi ar ļoti labu un zemu cenu, papildu darbos piestādīja apmēram miljonu papildu izdevumu. Tātad tas ir būtiski. Šai cenai, protams, jābūt reāli izsvērtai, es zinu, ka līgumsabiedrībai BMGSS, kas uzvarēja konkursā, vienīgajai patiesībā eksistē nepieciešamā sertifikācija. Un kvalitāte tādos infrastruktūras objektos kā tilti, manuprāt, ir diezgan būtiska.

— Viss iepriekš pārrunātais gribot negribot ietekmē jūsu pozīcijas arī tādā lietā kā politiķu reitinga tabulas. SKDS politiķu reitinga tabulā pašreiz esat trešajā vietā — tūdaļ pēc Valsts prezidentes un Latvijas Bankas prezidenta, populārāko politiķu trijniekā esat iekļuvis pirmo reizi. Kādu nozīmi piešķirat reitingiem?

G.Bojārs: — Mani tīri personīgi šie reitingi neietekmē, taču kā amatpersonai viņi man uzliek tikai papildu pienākumus, un es to tā arī uztveru. Uztveru to kā lielu uzticības mandātu no rīdzinieku puses, un šo mandātu nedrīkst nelietderīgi izmantot, nemitīgi jārūpējas par dāvāto uzticību un šīs uzticības nostiprināšanu.

— Jūs esat apsteidzis arī savu tēvu, bet noturēties šādās pozīcijās — tas lielā mērā nozīmē arī partijas tēla spodrināšanu, kam pēdējie notikumi piedevuši zināmu rūsas nokrāsu saistībā gan ar partijas sponsoru spiediena it kā pieaugumu, vēlmi nomainīt Baldzēnu, vēl Burvja kunga taisnošanās un cerība, ka lielākā daļa sociāldemokrātu domes locekļu nenoticēs Jura Bojāra apgalvojumiem, ka viņš nozadzis partijai domāto sponsoru naudu un nebalsos par viņa izslēgšanu. Kas jums par to visu sakāms, jo nenoliedzami — jūs šobrīd esat viens no tiem cilvēkiem, kas pozitīvā nozīmē nes partijas vārdu.

G.Bojārs: — Man pietiek rūpju, kas saistītas ar Rīgas domi, ar tās darbību, ar tās darbības uzlabošanu, taču, protams, mani interesē viss, kas notiek partijā, partijas iekšienē. Jāsaka, ka arī citās partijās esam vērojuši līdzīgus notikumus. Vēl jāmin tomēr, ka šī partija ir ļoti liela, tie ir tūkstošiem biedru, ne vienmēr šie cilvēki var savstarpēji atrast saskaņu, ne vienmēr viņi ir savstarpēji saderīgi, un bieži vien arī situācijas saasinās. Manuprāt, būtiskākais ir tas, ka partija pilda savu programmu, pilda vēlētājiem dotos solījumus un kopumā strādā šajā virzienā pietiekami vienoti. Šie zināmā mērā ir tādi momenti, kas, protams, nedod neko labu partijas reitingam, taču es nedomāju, ka mēs kādreiz spēsim izbēgt no šādiem momentiem partijā.

— Viens jautājums pavisam citā aspektā — Vides departamenta direktora Janitas kunga privatizētās zemes un mājas aizdomīgi mazā vērtība Jūrmalā. Vai, jūsuprāt, tur viss ir kārtībā, kā jūs jau presē esat teicis.

G.Bojārs: — Ne gluži tā. Esmu teicis, ka, iepazīstoties ar viņa paskaidrojumu, neredzu pamata iejaukties, un es arī neesmu īstā amatpersona, kas varētu iejaukties Janitas kunga personīgajās lietās.

— Mans jautājums būtu savādākā plāksnē. Vai, jūsuprāt, ir pieļaujamas šādas izņēmuma situācijas? Te ir runa par Ārgaļa kunga parakstīto lūgumu Jūrmalas mēram izdarīt izņēmumu, nepamatoti uzņemot Janitas kungu rindā. Vai, jūsuprāt, ir pieļaujamas šādas izņēmuma situācijas? Es neesmu tik naivs un neceru uz pavisam tiešu atbildi, bet, esot mēra krēslā, jums ir gadījušās līdzīgas prasības nu kaut vai tendences ziņā.

G.Bojārs: — Šādas tendences gadās, ir nākuši pie manis. Es, protams, nevēlos minēt šos cilvēkus, bet ir nākuši ar līdzīgiem lūgumiem. Domāju, ka mēram ir pietiekami daudz, ar ko nodarboties, un pat uz tādiem privāta rakstura lūgumiem viņam nebūtu jāreaģē. Katrā ziņā no šādām situācijām ir noteikti jāizvairās.

— Praktiskas lietas. Izsludinātais konkurss uz galvaspilsētai nozīmīgajiem sabiedrisko pakalpojumu regulatora priekšsēdētāja un četru padomes locekļu amatiem. Cik saprotu, šodien beidzās pieteikumu pieņemšana.

G.Bojārs: — Tieši tā, šodien beidzās pieteikumu pieņemšana. Šonedēļ acīmredzot līdz prezidija sēdei sanāks komisija un tiks izvērtēti kandidāti.

— Vai viņu ir daudz?

G.Bojārs: — Ja pareizi atceros, septiņi. Es nezinu, ja šodien tieši beidzas šī pieteikuma iesniegšanas termiņš, tad precīzu skaitli nevaru minēt, iespējams, ka šodien vēl kāds tika iesniegts.

—Un tālākā procedūra?

G.Bojārs: — Tālākā procedūra — sanāks komisija, kas izvērtēs šos kandidātus un piedāvās uz domes sēdi.

—Vēl otrs konkurss uz pašvaldības uzņēmumu pilnvarnieku amatiem. Tralmaka kungs gan norādīja, ka pašlaik domē vēl debatē, vai vispār nepieciešami Rīgas pašvaldību uzņēmumu pilnvarnieki. Jūsu viedoklis?

G.Bojārs: — Jebkurā gadījumā šeit ir jāņem vērā divi aspekti. Pirmais ir tas, ka domei ir vairāk par 100 uzņēmumiem, kuros domei ir vai nu kontrolpakete, vai simtprocentīga dalība vai arī pieder kādas daļas. Šo daļu pārraudzība ar nodomu nodrošināt domes intereses — ir pietiekami būtiska. Jautājums ir, kādā veidā to realizēt. Valdībā jau vairāk nekā gadu notiek diskusija par iespējamo pilnvarnieku institūcijas likvidēšanu, bet mēs sastopamies ar situāciju, ka eksistējošais likums mums to pieprasa, tātad man nav citas izejas kā iet šādu ceļu un izsludināt konkursu uz pilnvarniekiem, kuri tad arī būs pārstāvji šajos pašvaldības uzņēmumos. Iespējams, ka nākotnē varētu tikt piemērots cits mehānisms, bet jebkurā gadījumā vai nu juridiskas, vai fiziskas personas, kas pārstāvēs domes intereses šajos uzņēmumos, eksistēs.

— Skaidrs. Vēl desmit dienas līdz svētku kulminācijai. Vai no PRO–1 un Dziesmu svētku pasākumiem ir kas tāds, kas jūs vēl biedē? Ir jau vēl jautājumi, par kuriem nav skaidrs, kā tie nokārtosies. Šorīt man viens klausītājs zvanīja un teica, ka Strēlnieku piemineklis taču neesot kārtībā. Otrs zvanītājs teica: kā, bet Mātei Latvijai vēl stalažas esot priekšā, vēl tikai desmit dienas, kas notiks ar šiem objektiem?

G.Bojārs: — Darbs ir pietiekami intensīvs, tas notiek visās frontēs, katru dienu notiek konsultācijas ar atbildīgajām amatpersonām, ar svētku rīkotājiem. Runājot par pagājušajiem svētkiem un par šīm mācībām, es domāju, ka svētki ir izdevušies. Visiem rīdziniekiem tie patika, un šīs nelielās domstarpības vai nepilnības pat netika pamanītas. Arī es personīgi tās nepamanīju. Taču šis ir civila rakstura jautājums, ar to nodarbojas Rīgas domes Kultūras pārvalde, kura ir slēgusi līgumu ar PRO–1, tātad ir jāiet civiltiesisks ceļš, iespējams ir mierīgs izlīgums. Ja puses nevarēs vienoties, tad acīmredzot pēc normālās prakses šādas lietas tiek kārtotas tiesā. Taču visumā uzskatu, ka šie svētki ir izdevušies, dziesmu un deju svētki, manuprāt, visiem rīdziniekiem sagādāja ļoti lielu pozitīvu emociju vilni, un es ļoti ceru, ka Rīgas astoņsimtgades pasākumi atstās varbūt pat vēl lielāku iespaidu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā