Ministru kabineta noteikumi Nr. 131

Rīgā 2016. gada 1. martā (prot. Nr. 10 39. §)

Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi

Izdoti saskaņā ar Ķīmisko vielu likuma
11. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ar bīstamajām ķīmiskajām vielām un bīstamajiem maisījumiem saistīto rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumus, kā arī vielas un maisījumus (atkarībā no to daudzuma un bīstamības pakāpes), uz kuriem šī kārtība un pasākumi attiecas.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. atbildīgā persona – viena vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, kuras norīko objekta īpašnieks, valdītājs vai lietotājs un kuras pārvalda objektu vai iekārtu, ja tām ir tiesības pieņemt lēmumus par objekta vai iekārtas ekspluatācijas sākšanu, ekspluatāciju (tai skaitā tehnisko apkopi, atjaunošanu, pārbūvi vai citām izmaiņām ekspluatācijas gaitā) vai ekspluatācijas apturēšanu;

2.2. avārijgatavības pasākumi – pasākumu kopums, lai sagatavotos rīcībai nevēlama notikuma un rūpnieciskās avārijas gadījumā;

2.3. bīstamība – ķīmiskai vielai vai maisījumam piemītoša īpašība vai fizikālais stāvoklis, kas rada vai var radīt kaitējumu videi, cilvēka dzīvībai vai veselībai;

2.4. bīstamā viela – šo noteikumu 1. pielikumā minētā viela vai maisījums, tai skaitā izejvielu, produktu, blakusproduktu, ražošanas atkritumu vai starpproduktu veidā;

2.5. bīstamo vielu klātbūtne – bīstamo vielu faktiska vai plānota atrašanās objektā vai tādu bīstamo vielu klātbūtne, kas saskaņā ar pamatotiem pieņēmumiem var rasties nekontrolējama ķīmiskā procesa rezultātā vai citas darbības (tai skaitā uzglabāšanas) dēļ, kas kļūst nekontrolējama, un šo vielu daudzums ir vienāds ar šo noteikumu 1. pielikuma 1. vai 2. tabulā norādītajiem kvalificējošiem daudzumiem vai lielāks par tiem;

2.6. blakusobjekts – objekts, kuram tā atrašanās dēļ cita objekta vai iekārtas tuvumā ir paaugstināts rūpnieciskās avārijas risks vai iespējamas smagākas rūpnieciskās avārijas sekas;

2.7. darbinieki (nodarbinātie) – fiziskas personas, kas veic noteiktu darbu objektā uz līguma pamata vai ir citu komersantu darbinieki, kas nodarbināti objektā;

2.8. darbības vieta – būve vai teritorija, kurā tiek veiktas dažādas darbības, tai skaitā darbības ar ķīmiskām vielām un maisījumiem;

2.9. domino efekts – efekts, ko rada objekti vai objektu grupas, kurām var būt savstarpēja nevēlama ietekme un var palielināties lielu rūpniecisko avāriju risks vai šādu avāriju sekas var kļūt smagākas;

2.10. esošs objekts – objekts, uz kuru attiecas šie noteikumi, kā arī tiesiskais regulējums par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai;

2.11. glabātava – viena vai vairākas noliktavas, krātuves, rezervuāri vai citādas visu veidu tilpnes, no kurām bīstamās vielas nevar izbirt vai izplūst (ja tās nav bojātas), krautuves un citas vietas bīstamo vielu uzglabāšanai krājumos;

2.12. iekārta – tehnoloģiska vienība objektā, kura atrodas virszemē vai pazemē un kurā ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas, tai skaitā glabātava. Iekārtā ietilpst viss tās tehniskais nodrošinājums un aprīkojums, būves, cauruļvadi, mašīnas un mehānismi, instrumenti, objekta valdījumā esošie dzelzceļa atzarojumi, doki, izkraušanas piestātnes objekta apkalpošanai, moli, noliktavas vai līdzīgas būves (arī peldošās), kas nepieciešamas iekārtas darbībai;

2.13. jauns objekts – objekts, kas tiek uzbūvēts vai sāk darbību pēc šo noteikumu spēkā stāšanās;

2.14. kompleksā pārbaude – valsts institūciju kopīgi veikta objekta inspicēšana, lai pārbaudītu rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus (īpaši drošības sistēmas tehniskos un organizatoriskos pasākumus) un rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā un citos dokumentos sniegtās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā;

2.15. maisījums – maisījums vai šķīdums, kas sastāv no divām vai vairākām ķīmiskām vielām;

2.16. nevēlams notikums (incidents) – negatīvas pārmaiņas objekta ekspluatācijas gaitā, piemēram, tehnoloģiska vai mehāniska rakstura bojājumi, neapzināta vai apzināta nepareiza ekspluatācija, kā arī citas novirzes no tehnoloģiskā procesa režīma vai ārējie faktori, kas nav izraisījuši rūpniecisko avāriju;

2.17. objekts – visa atbildīgās personas pārziņā esošā teritorija, kuras vienā vai vairākās iekārtās atrodas bīstamās ķīmiskās vielas un bīstamie maisījumi, kas minēti šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulā, tai skaitā izejvielu, produktu, blakusproduktu, ražošanas atkritumu vai starpproduktu veidā (turpmāk – bīstamās vielas), arī šo objektu kopīgajās vai saistītajās infrastruktūrās vai darbībās. Objektus iedala:

2.17.1. zemāka riska līmeņa objekts – objekts, kurā bīstamās vielas ir 1. pielikuma 1. tabulas 2. ailē vai 2. tabulas 2. ailē norādītajos kvalificējošos daudzumos vai pārsniedz tos, bet nesasniedz 1. pielikuma 1. tabulas 3. ailē vai 2. tabulas 3. ailē norādītos kvalificējošos daudzumus. Ja nepieciešams, izmanto 1. pielikuma 6. punktā norādīto bīstamo vielu daudzuma kritēriju (Q kopējais);

2.17.2. augstāka riska līmeņa objekts – objekts, kurā bīstamās vielas atrodas 1. pielikuma 1. tabulas 3. ailē vai 2. tabulas 3. ailē norādītajā kvalificējošā daudzumā vai to pārsniedz. Ja nepieciešams, izmanto 1. pielikuma 6. punktā norādīto bīstamo vielu daudzuma kritēriju (Q kopējais);

2.18. risks – nevēlamu seku (zaudējumi, kaitējumi) iestāšanās iespējamība noteiktā laikposmā vai konkrētos apstākļos;

2.19. rūpnieciska avārija – notikums, ko izraisa nekontrolējamas vai nekontrolētas norises tādu objektu ekspluatācijas laikā, uz kuriem attiecas šie noteikumi, piemēram, liela apjoma emisija, ugunsgrēks vai eksplozija, kas uzreiz vai pēc kāda laika pašā objektā vai ārpus tā nopietni apdraud cilvēku veselību vai vidi un kas saistīts ar vienu vai vairākām bīstamām vielām;

2.20. sabiedrība – viena vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, kā arī to apvienības vai organizācijas un to grupas.

3. Noteikumi attiecas arī uz gāzes glabāšanu pazemes krātuvēs, darbībai piemērotās dabiskās ģeoloģiskās struktūrās vai neizmantotās raktuvēs (šahtās), kā arī uz bīstamo vielu ķīmiskās un termiskās pārstrādes tehnoloģiskiem procesiem un ar šiem procesiem saistīto uzglabāšanu un pārstrādes procesā radušos atkritumu glabātavām, ieskaitot šo atkritumu dīķus vai dambjus, kuros ir bīstamas vielas.

4. Noteikumi neattiecas uz:

4.1. Aizsardzības ministrijas valdījumā esošiem militāriem objektiem vai glabātavām;

4.2. darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem;

4.3. bīstamo kravu pārvadājumiem un ar tiem tieši saistītu pagaidu uzglabāšanu uz autoceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, jūras vai gaisa satiksmes transportlīdzekļiem ārpus objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, arī iekraušanu un izkraušanu vai transportēšanu uz citiem transportlīdzekļiem vai no tiem dokos, piestātnēs vai šķirotavās;

4.4. bīstamo vielu transportēšanu pa cauruļvadiem uz sūkņu stacijām, kas atrodas ārpus objektiem, uz kuriem attiecas šo noteikumu prasības;

4.5. derīgo izrakteņu izpēti, ieguvi un pārstrādi raktuvēs, karjeros un urbumos;

4.6. derīgo izrakteņu, tostarp ogļūdeņražu, izpēti un ieguvi atklātā jūrā;

4.7. gāzes glabāšanu pazemes krātuvēs atklātā jūrā tam paredzētās glabāšanas krātuvēs, kā arī vietās, kur notiek derīgo izrakteņu, tostarp ogļūdeņražu, izpēte un ieguve;

4.8. atkritumu poligoniem, arī atkritumu pazemes glabātavām.

5. Atbildīgā persona izstrādā un veic šajos noteikumos paredzētos un citus nepieciešamos rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus, lai nodrošinātu darbinieku, apkārtējo iedzīvotāju un sabiedrības drošību un aizsargātu tos no rūpnieciskās avārijas kaitīgās iedarbības, kā arī saglabātu kvalitatīvu vidi, bet, ja notikusi avārija, – atjaunotu vides kvalitāti.

6. Objekta vai iekārtas vai tās atsevišķu daļu ekspluatāciju nedrīkst uzsākt vai turpināt vai nedrīkst veikt tajā darbības ar atsevišķām bīstamām vielām, ja atbildīgās personas veiktajiem pasākumiem rūpniecisko avāriju riska un avāriju seku smaguma samazināšanai ir būtiski trūkumi, kuru dēļ var izraisīties rūpnieciska avārija, vai rūpnieciskās avārijas gadījumā nav iespējams ierobežot tās izplatību un novērst eskalāciju.

7. Atbildīgā persona nosaka bīstamās vielas klātbūtni objektā, salīdzinot maksimāli iespējamo bīstamo vielu daudzumu objektā ar kvalificējošiem daudzumiem zemāka un augstāka riska līmeņa objektiem vai aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju (Q kopējais) atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam, un sagatavo iesniegumu par bīstamajām vielām objektā (turpmāk – iesniegums), kurā iekļauj šo noteikumu 2. pielikumā minēto informāciju.

8. Atbildīgā persona, novērtējot rūpniecisko avāriju risku, kā arī plānojot un izpildot riska samazināšanas pasākumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas, kurās iesaistītas bīstamas vielas, un mazinātu notikušu avāriju seku nevēlamo ietekmi, konsekventi un efektīvi nodrošinot augstu cilvēku un vides aizsardzības līmeni:

8.1. nosaka iespējamos apdraudējumus – riska avotus – un iespējamos nevēlamos notikumus objektā vai ārpus tā, kuri var izraisīt rūpniecisko avāriju vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus;

8.2. saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikuma I daļu izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas politiku, kurā raksturo atbildīgās personas vispārīgos mērķus, darbības principus, uzdevumus un atbildību, kā arī apņemšanos nepārtraukti uzlabot rūpniecisko avāriju risku kontroli un nodrošināt augstu aizsardzības līmeni;

8.3. izvērtē rūpnieciskās avārijas iespējamās sekas;

8.4. nosaka, kāda nevēlamu notikumu attīstība var radīt vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam, ņemot vērā iespējamo savstarpējo nevēlamo ietekmi starp bīstamajām vielām dažādās tehnoloģiskajās iekārtās, būvēs, aprīkojumā vai bīstamo kravu transportlīdzekļos objekta teritorijā, kā arī ārējo riska faktoru ietekmi;

8.5. novērtē tādas rūpnieciskās avārijas iespējamību, kura radītu vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

8.6. atbilstoši objekta rūpniecisko avāriju bīstamībai, objekta organizatoriskai struktūrai un darbības sarežģītībai izveido drošības pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu sistemātisku, objektīvu un regulāru rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu un riska samazināšanas pasākumu plānošanu, izvērtēšanu, izpildi un kontroli objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā, tai skaitā darba vides novērtējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par darba vides iekšējās uzraudzības veikšanu;

8.7. iesaista drošības pārvaldības sistēmu kopējā objekta darba organizācijas un vadības sistēmā, nodrošinot organizatoriskos procesus un nosakot darbinieku pienākumus un atbildību, iekšējos normatīvos aktus, to praktisko pielietošanu, tehniskos paņēmienus un nepieciešamos resursus rūpniecisko avāriju novēršanas politikas izstrādāšanai un īstenošanai;

8.8. atbilstoši rūpniecisko avāriju bīstamības līmenim un objekta īpašnieka vai turētāja un darbību veicēja organizācijas organizatoriskās struktūras vai darbības sarežģītībai īsteno rūpniecisko avāriju novēršanas politiku, izmantojot atbilstošus līdzekļus, struktūras un drošības pārvaldības sistēmu;

8.9. izvērtē objekta drošības pārvaldības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām;

8.10. izvērtē paredzēto vai veikto rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu lietderību un efektivitāti;

8.11. norāda un pamato, ka nozīmīgākie riski ir identificēti un ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu rūpnieciskās avārijas vai šādu avāriju gadījumā samazinātu to ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

8.12. novērtē rūpniecisko avāriju risku. Ja, izvērtējot rūpnieciskās avārijas risku, atbildīgā persona konstatē, ka nepieciešamas pārmaiņas drošības pārvaldības sistēmā vai jāveic citi rūpnieciskās avārijas riska samazināšanas pasākumi, šīs pārmaiņas vai pasākumus un to izpildes termiņus norāda drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā.

9. Atbildīgā persona paziņo Valsts vides dienestam un attiecīgajai pašvaldībai:

9.1. par objekta darbības sākšanu (ja ir izstrādāti visi saskaņā ar šiem noteikumiem nepieciešamie dokumenti un saņemts attiecīgās pašvaldības saskaņojums par darbības uzsākšanu) – nedēļu pirms objekta darbības sākšanas;

9.2. par objekta darbības pārtraukšanu – ne vēlāk kā nedēļu pirms objekta darbības pārtraukšanas uz laiku vai tā slēgšanas;

9.3. par izmaiņām objektā vai iekārtā, kas var būtiski palielināt rūpniecisko avāriju bīstamību vai risku vai kas ir norādītas šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā (ja ir izstrādāti un apstiprināti visi saskaņā ar šiem noteikumiem nepieciešamie dokumenti), – ne vēlāk kā nedēļu pirms iekārtas darbības sākšanas;

9.4. par objekta pārveidojumiem, kas var ievērojami samazināt rūpniecisko avāriju risku, – ne vēlāk kā nedēļu pirms paredzētajām izmaiņām.

II. Vispārīgās prasības rūpnieciskās avārijas novēršanas dokumentācijas sagatavošanai, iesniegšanai un izskatīšanai

10. Atbildīgā persona šo noteikumu 7. punktā minēto iesniegumu papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz Valsts vides dienestā, ja paredzams, ka:

10.1. bīstamās vielas maksimālais daudzums objektā var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalificējošos daudzumus zemāka riska līmeņa objektiem;

10.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs (Q kopējais), aprēķinot to saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma 7. punktā norādīto formulu, var būt viens vai lielāks par vienu;

10.3. tiks veiktas izmaiņas, kas norādītas šo noteikumu 26. punktā.

11. Atbildīgā persona šo noteikumu 7. punktā minēto iesniegumu iesniedz:

11.1. ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms objekta būvdarbu sākšanas, ja nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

11.2. ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas, ja ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts;

11.3. ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms izmaiņām darbības vietā, kuru rezultātā tā kļūst par zemāka vai augstāka riska līmeņa objektu šo noteikumu izpratnē;

11.4. ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms šo noteikumu 26. punktā minētajām izmaiņām.

12. Ja iesniegumā norādītā informācija ir nepilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, Valsts vides dienests viena mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju vai norāda uz kļūdām iesniegumā.

13. Valsts vides dienests viena mēneša laikā pēc iesnieguma vai šo noteikumu 12. punktā minētās papildinformācijas saņemšanas informē atbildīgo personu par to, vai ir pareizi noteikta bīstamo vielu klātbūtne objektā.

14. Valsts vides dienests elektroniski nosūta iesnieguma kopiju Vides pārraudzības valsts birojam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas objekts vai kuru teritorijas var skart rūpnieciskā avārija.

15. Atbildīgā persona izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz to Vides pārraudzības valsts birojā, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

15.1. bīstamo vielu maksimālie daudzumi objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā, ir vienādi ar šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem kvalificējošiem daudzumiem, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem, vai lielāki par tiem, bet mazāki par šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem kvalificējošiem daudzumiem, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem;

15.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalificējošos daudzumus, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem, ir viens vai lielāks par vienu.

16. Atbildīgā persona izstrādā un iesniedz papīra un elektroniska dokumenta veidā Vides pārraudzības valsts birojā drošības pārskatu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – objekta civilās aizsardzības plānu, ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

16.1. bīstamo vielu maksimālie daudzumi objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā, ir vienādi ar šo noteikumu 1. pielikumā norādītajiem kvalificējošiem daudzumiem, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem, vai lielāki par tiem;

16.2. bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, ņemot vērā šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalificējošos daudzumus, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem, ir viens vai lielāks par vienu.

17. Lai novērstu informācijas dublēšanos, atbildīgā persona iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā un objekta civilās aizsardzības plānā var neiekļaut sadaļas no dokumentiem, kas izstrādāti atbilstoši normatīvo aktu prasībām teritorijas attīstības plānošanas, būvniecības, ugunsdrošības, darba, vides un civilās aizsardzības jomā, piemēram, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma, atļaujas veikt piesārņojošu darbību, teritorijas plānojuma vai būvprojekta daļas, ja ir ievērotas visas šo noteikumu prasības, norādot atsauces uz noteiktiem punktiem citos saistītajos dokumentos.

18. Ja šo noteikumu 17. punktā minētajā dokumentācijā šo noteikumu prasības ir ievērotas daļēji un nepieciešama papildu informācija vai tās izvērtējums, attiecīgās saistīto dokumentu sadaļas pievieno rūpniecisko avāriju novēršanas dokumentācijai.

19. Iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā un objekta civilās aizsardzības plānā norāda šo dokumentu sagatavotāju, un tos paraksta atbildīgā persona. Papīra un elektroniskā dokumenta veidā sniegtajai informācijai jābūt identiskai vai jānorāda papīra formā un elektroniski sniegtās informācijas atšķirības.

III. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskata iesniegšanas un izvērtēšanas kārtība

20. Atbildīgā persona iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā:

20.1. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, kurā iekļauta šo noteikumu 3. pielikumā minētā informācija, ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms:

20.1.1. objekta būvdarbu sākšanas, ja nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

20.1.2. objekta ekspluatācijas sākšanas, ja ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts;

20.1.3. šo noteikumu 15. punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas;

20.2. drošības pārskatu, kurā iekļauta šo noteikumu 4. pielikumā minētā informācija, ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms:

20.2.1. objekta būvdarbu sākšanas, ja nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

20.2.2. objekta ekspluatācijas sākšanas, ja ietekmes uz vidi novērtējums ir veikts;

20.2.3. šo noteikumu 16. punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas.

21. Lai izvērtētu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, Vides pārraudzības valsts birojs izveido riska izvērtējuma komisiju (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Iekšlietu ministrijas vai to padotībā esošo iestāžu, kā arī attiecīgo pašvaldību pārstāvji.

22. Ja nepieciešams, komisija pirms rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata izskatīšanas:

22.1. pieaicina ekspertus, kuri nepārstāv konkurējošos komersantus, darbību veicējus vai organizācijas, lai izvērtētu rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, drošības pārskatu vai atsevišķas to daļas un pārbaudītu attiecīgajā dokumentā ietvertās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā, kā arī pieprasa, lai atbildīgā persona sniedz ekspertiem visu nepieciešamo informāciju un atļauj iepazīties ar stāvokli objektā, ņemt paraugus un veikt iekārtu un to aprīkojuma darbības un paredzēto riska samazināšanas pasākumu novērtējumu;

22.2. ierosina:

22.2.1. Valsts vides dienestam organizēt komplekso pārbaudi;

22.2.2. Valsts vides dienestam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts darba inspekcijai vai Patērētāju tiesību aizsardzības centram atbilstoši kompetencei veikt objekta kontroli un novērtēt rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā vai atsevišķās to daļās ietvertās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim objektā.

23. Izvērtējot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, komisija:

23.1. triju mēnešu laikā pēc rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata iesniegšanas izskata programmas vai drošības pārskata atbilstību šo noteikumu prasībām;

23.2. analizē, vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā iekļautie pasākumi nodrošina pietiekamu drošību cilvēkam un videi;

23.3. pieaicina atbildīgo personu sniegt paskaidrojumus, ja nepieciešams;

23.4. norāda, ka atbildīgajai personai jāsniedz papildinformācija, ja iesniegtie dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju;

23.5. lemj par papildu ekspertīzes vai pārbaudes nepieciešamību;

23.6. izskata ekspertu sagatavotos atzinumus un izvērtē publiskajā apspriešanā rakstiski fiksētos viedokļus vai Vides pārraudzības valsts birojā iesniegtos komentārus;

23.7. izstrādā priekšlikumus par papildu pasākumiem, kas novērstu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās kaitīgās sekas cilvēkam vai videi, kas atbildīgajai personai jāiekļauj rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā;

23.8. sagatavo ieteikumus Vides pārraudzības valsts birojam lēmuma pieņemšanai;

23.9. iesaka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam neizstrādāt ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, ja drošības pārskatā ietvertā informācija apliecina, ka rūpnieciskās avārijas gadījumā netiks apdraudēta vide vai cilvēki ārpus objekta teritorijas.

24. Vides pārraudzības valsts birojs, ņemot vērā komisijas ieteikumus, pieņem lēmumu un mēneša laikā pēc šo ieteikumu saņemšanas:

24.1. veic vienu no šādām darbībām:

24.1.1. pieprasa iesniegt papildinformāciju, ja iesniegtie dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju;

24.1.2. sagatavo atzinumu un rakstiski informē atbildīgo personu par to, ka rūpniecisko avāriju novēršanas programma vai drošības pārskats ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu prasībām un objektu var sākt ekspluatēt vai turpināt ekspluatēt bez papildu nosacījumiem, ievērojot rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā paredzētos pasākumus;

24.1.3. uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus vai papildinājumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, norādot šo darbu veikšanas termiņus, kā arī uzdod veikt papildu pasākumus, lai samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu drošību cilvēkam un videi, un atļauj vai aizliedz sākt plānoto objekta ekspluatāciju;

24.1.4. uzdod atbildīgajai personai pārstrādāt rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu, lai tas atbilstu šo noteikumu prasībām, kā arī nosaka termiņus, kuros atbildīgajai personai jāveic papildu pasākumi, lai samazinātu rūpnieciskās avārijas draudus un palielinātu cilvēka un vides drošību, kā arī aizliedz sākt plānoto objekta vai iekārtas ekspluatāciju vai veikt izmaiņas objekta darbībā;

24.2. informē komisijā iesaistītās institūcijas par objektiem vai iekārtām, kuru atbildīgajām personām piemēro šo noteikumu 24.1.3. vai 24.1.4. apakšpunktā minētos nosacījumus, un šo objektu vai iekārtu radīto rūpniecisko avāriju risku cilvēkam vai videi, lai Valsts vides dienests, Valsts darba inspekcija, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā lemtu par nepieciešamību apturēt attiecīgā objekta vai iekārtas darbību.

25. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

IV. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas un drošības pārskata precizēšanas un papildināšanas kārtība

26. Atbildīgā persona šajos noteikumos noteiktajā kārtībā sagatavo un papīra un elektroniskā dokumenta veidā iesniedz Valsts vides dienestā šo noteikumu 7. punktā minēto iesniegumu pirms:

26.1. zemāka riska līmeņa objekts kļūst par augstāka riska līmeņa objektu;

26.2. objektā vai iekārtā veiktas šādas izmaiņas, ja tās būtiski palielina rūpniecisko avāriju bīstamību vai risku:

26.2.1. sāk ražot, pārstrādāt, lietot vai uzglabāt bīstamo vielu, kura nav minēta iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, daudzumā, kas ir 2 % no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma vai pārsniedz to, ja nodrošina, ka šīs vielas izvietojuma dēļ objektā tā nevar būt par rūpnieciskās avārijas ierosinātāju, bet, ja bīstamās vielas izvietojums objektā paredzēts tāds, ka tā var būt par rūpnieciskās avārijas ierosinātāju, iesniegumu iesniedz par jebkuru bīstamās vielas daudzumu;

26.2.2. darbības ar bīstamajām vielām, kas nebija paredzētas iesniegumā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā;

26.2.3. izvietotas jaunas iekārtas, būves vai tehnoloģiskais aprīkojums vai veiktas būtiskas izmaiņas būvēs vai tehnoloģiskajā aprīkojumā vai procesā, kurā izmanto bīstamās vielas, vai citas izmaiņas objektā;

26.2.4. palielināts vienas vai vairāku bīstamo vielu daudzums objektā vairāk nekā par 10 % no iesniegumā norādītā maksimālā daudzuma;

26.2.5. mainīts vienas vai vairāku bīstamo vielu agregātstāvoklis;

26.3. augstāka riska līmeņa objekts kļūst par zemāka riska līmeņa objektu.

27. Valsts vides dienests šo noteikumu II nodaļā minētajā kārtībā izskata iesniegumu un, ja nepieciešams, uzdod atbildīgajai personai:

27.1. izstrādāt rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata papildinājumu, kā arī norāda, ja papildinājums līdz izmaiņu ieviešanai darbībā jāizskata Vides pārraudzības valsts birojā;

27.2. izdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, kā arī norāda, ja grozījumi līdz izmaiņu ieviešanai darbībā jāizskata Vides pārraudzības valsts birojā.

28. Atbildīgā persona rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu pēc precizēšanas vai papildināšanas nekavējoties papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā:

28.1. Vides pārraudzības valsts biroja norādītajā termiņā atbilstoši šo noteikumu 24.1. apakšpunktam;

28.2. ja Valsts vides dienests saskaņā ar šo noteikumu 27. punktu ir norādījis, ka rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata grozījumus vai papildinājumu līdz izmaiņu ieviešanai darbībā nepieciešams izskatīt Vides pārraudzības valsts birojā. Šādā gadījumā šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā norādītās izmaiņas objektā drīkst veikt, ja ir saņemts Vides pārraudzības valsts biroja lēmums atbilstoši šo noteikumu 24.1.2. vai 24.1.3. apakšpunktam;

28.3. pēc Valsts vides dienesta pieprasījuma, ja:

28.3.1. kompleksajā pārbaudē konstatēta rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā sniegtās informācijas būtiska neatbilstība faktiskajam stāvoklim objektā vai konstatēts, ka netika veikti rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumi;

28.3.2. notikusi rūpnieciska avārija;

28.4. pēc atbildīgās personas iniciatīvas vai Vides pārraudzības valsts biroja prasības, ja tā pamatota ar jauniem tehniskiem faktiem (arī notikušo avāriju datu analīzi), konstatēto domino efektu vai jaunu informāciju par drošības nodrošinājumu un bīstamības un rūpniecisko avāriju riska novērtēšanu.

29. Atbildīgā persona rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu izvērtē vismaz reizi piecos gados arī gadījumā, ja objektā nav paredzētas vai notikušas šajā nodaļā minētās izmaiņas, un, ja nepieciešams, to precizē vai papildina. Pēc precizēšanas vai papildināšanas to nekavējoties papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts birojs neierosina rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata izvērtēšanu, ja atbildīgā persona ir saņēmusi Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu saskaņā ar šo noteikumu 24.1.2. apakšpunktu un ja:

29.1. objektā vai tā apkārtnē nav notikušas izmaiņas, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju, būtiski palielināt tās bīstamību vai padarīt smagākas šādas avārijas sekas;

29.2. objektā nav notikusi rūpnieciska avārija, kā arī nav izveidojusies situācija, kas var radīt, rada vai radīja rūpnieciskas avārijas draudus;

29.3. kompleksajās pārbaudēs nav konstatēti būtiski trūkumi vai pārkāpumi un pārējie trūkumi (pārkāpumi) novērsti norādītajos termiņos;

29.4. nav kļuvusi zināma jauna tehniskā informācija (arī no citviet līdzīgos objektos notikušu avāriju datu analīzes) par līdzīgu iekārtu un sistēmu iespējamu nepareizu darbību, tai skaitā par procesa vadībai, kontrolei un drošībai lietoto ierīču, iekārtu un aprīkojuma defektiem vai nepareizu darbību, kuras dēļ varētu izraisīties rūpnieciska avārija.

30. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmas vai drošības pārskata papildinājumu vai precizēto rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu izvērtē šo noteikumu III nodaļā minētajā kārtībā.

V. Objekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanas, iesniegšanas, izvērtēšanas un precizēšanas kārtība

31. Augstāka riska līmeņa objekta atbildīgā persona izstrādā objekta civilās aizsardzības plānu, kurā iekļauj šajā nodaļā un 5. pielikumā norādīto informāciju.

32. Atbildīgā persona, izstrādājot objekta civilās aizsardzības plānu, sadarbojas ar objekta darbiniekiem (tai skaitā ar tiem, kuri tiek nodarbināti saskaņā ar ilgtermiņa apakšlīgumiem) un konsultējas ar valsts un pašvaldības institūcijām.

33. Atbildīgā persona objekta civilās aizsardzības plāna projektu papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms objekta ekspluatācijas sākšanas vai šo noteikumu 16. punktā norādītā bīstamo vielu daudzuma sasniegšanas.

34. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izvērtē objekta civilās aizsardzības plānu divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas.

35. Izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pieaicina (ja nepieciešams):

35.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvi, kas izvērtē ar rūpniecisko avāriju risku saistītos veselības aizsardzības un medicīniskos jautājumus;

35.2. attiecīgo pašvaldību pārstāvjus, kas risina ar rūpniecisko avāriju risku saistīto pašvaldības iedzīvotāju un strādājošo drošības jautājumus (piemēram, evakuācijas nodrošināšanu);

35.3. Valsts vides dienesta pārstāvi, kas izvērtē paredzētos vides aizsardzības pasākumus;

35.4. ekspertus.

36. Izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu un ņemot vērā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Valsts vides dienesta, pašvaldības un citu valsts institūciju un ekspertu priekšlikumus un viedokļus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests:

36.1. izskata bīstamo vielu iespējamos izplatīšanās veidus un iedarbību uz cilvēka veselību vai vidi, plānotos avārijgatavības un katastrofu pārvaldīšanas pasākumus, plānotos resursus, vides aizsardzības, sprādziendrošības, ugunsdrošības, evakuācijas un citus jautājumus, kas saistīti ar rīcības plānošanu rūpniecisko avāriju un katastrofu gadījumos;

36.2. pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju, ja iesniegtie dokumenti nesatur visu nepieciešamo informāciju;

36.3. sniedz priekšlikumus par papildu pasākumiem, kas nepieciešami, lai novērstu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās kaitīgo seku iedarbību uz cilvēkiem vai vidi, un kas atbildīgajai personai jāiekļauj objekta civilās aizsardzības plānā.

37. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izvērtējot objekta civilās aizsardzības plānu, pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

37.1. objekta civilās aizsardzības plāns ir izstrādāts atbilstoši šo noteikumu prasībām, un objekta ekspluatāciju var sākt vai turpināt bez papildu nosacījumiem;

37.2. objekta ekspluatāciju var sākt vai turpināt, bet objekta civilās aizsardzības plānā nepieciešams izdarīt attiecīgus labojumus, grozījumus vai papildinājumus;

37.3. objekta ekspluatāciju nevar sākt vai turpināt, pirms nav izdarīti labojumi vai papildinājumi objekta civilās aizsardzības plānā vai nav izstrādāts jauns objekta civilās aizsardzības plāns, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

38. Objekta civilās aizsardzības plānu izstrādā divos eksemplāros, un to apstiprina atbildīgā persona vai objekta vadītājs. Vienu objekta civilās aizsardzības plāna eksemplāru glabā objektā, bet otru pēc attiecīga pieprasījuma iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

39. Atbildīgā persona ar civilās aizsardzības plānu un tajā paredzētajiem piesardzības un aizsardzības pasākumiem iepazīstina objekta darbiniekus, un viņi to apliecina ar parakstu. Atbildīgā persona objekta civilās aizsardzības plānu pārskata katru gadu un, ja nepieciešams, to precizē.

40. Ja objektā notikušas šo noteikumu 26. punktā minētās izmaiņas, izdarīti grozījumi normatīvajos aktos vai radušies citi faktori, kas var ietekmēt objekta civilās aizsardzības plānā iekļauto pasākumu īstenošanu, objekta civilās aizsardzības plānu triju mēnešu laikā precizē vai papildina. Pēc precizēšanas vai papildināšanas to nekavējoties papīra un elektroniska dokumenta veidā iesniedz izskatīšanai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

VI. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanas un precizēšanas kārtība

41. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests triju mēnešu laikā pēc augstāka riska līmeņa objekta civilās aizsardzības plāna izvērtēšanas izstrādā ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, iekļaujot šajā nodaļā un šo noteikumu 6. pielikumā minēto informāciju.

42. Organizējot ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādi, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, ja nepieciešams, pieaicina:

42.1. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāvi, kas izvērtē ar rūpniecisko avāriju risku saistītos veselības aizsardzības un medicīniskos jautājumus un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas pasākumu izstrādi;

42.2. attiecīgo pašvaldību pārstāvjus, kas risina ar rūpniecisko avāriju risku saistīto pašvaldības iedzīvotāju un strādājošo drošības jautājumus (piemēram, evakuācijas nodrošināšanu);

42.3. Valsts vides dienesta pārstāvi, kas izvērtē paredzētos vides aizsardzības pasākumus;

42.4. ekspertus;

42.5. augstāka riska līmeņa objekta atbildīgo personu, kas sniedz citu informāciju par objektu.

43. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredz:

43.1. iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību pienākumus un sadarbību rīcībai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā, lai samazinātu nevēlamā notikuma vai rūpnieciskās avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;

43.2. resursus, lai ierobežotu vai likvidētu rūpnieciskās avārijas un samazinātu šo avāriju ietekmi uz cilvēkiem un vidi ārpus objekta teritorijas;

43.3. savstarpējo palīdzību ar objekta civilās aizsardzības (operatīvām) vienībām rūpniecisko avāriju vai katastrofu gadījumos;

43.4. cilvēku aizsardzības pasākumus un glābšanu rūpnieciskās avārijas gadījumā;

43.5. informācijas sniegšanu iestādēm, komersantiem, pašvaldībām un sabiedrībai rūpnieciskās avārijas apdraudētajā teritorijā atbilstoši šo noteikumu 46. un 73. punktam.

44. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu izstrādā trijos eksemplāros un apstiprina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Vienu plāna eksemplāru glabā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, otru – objektā, trešo – attiecīgajā pašvaldībā.

45. Augstāka riska līmeņa objekta atbildīgā persona sadarbībā ar valsts un pašvaldības iestādēm ne retāk kā reizi trijos gados objekta civilās aizsardzības plāna un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna darbību pārbauda praktiskajās mācībās, kā arī pārskata tos un, ja nepieciešams, triju mēnešu laikā precizē vai papildina.

46. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izstrādājot vai būtiski mainot ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, sadarbībā ar atbildīgo personu nodrošina sabiedrībai iespēju plašsaziņas līdzekļos sniegt viedokli par plānu, norādot:

46.1. vietu un laiku, kur sabiedrība var iepazīties ar plānu;

46.2. termiņu, līdz kuram sabiedrība var iesniegt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam jautājumus, ierosinājumus vai viedokli par plānu.

VII. Domino efekta novērtēšana un prasības objektiem, kuri var izraisīt domino efektu vai kurus tas var ietekmēt

47. Vides pārraudzības valsts birojs, izmantojot iesniegumos, rūpniecisko avāriju novēršanas programmās, drošības pārskatos un Valsts vides dienesta sniegto informāciju vai citu informāciju, kā arī ņemot vērā Eiropas Komisijas norādījumus (ja tādi ir sniegti), identificē objektus vai objektu grupas, kurās varētu būt savstarpēja nevēlama ietekme (domino efekts) un palielināties lielu rūpniecisko avāriju risks vai šādu avāriju sekas varētu kļūt smagākas saistībā ar:

47.1. bīstamajām vielām, kas atrodas objektos, to īpašībām, agregātstāvokli un daudzumu;

47.2. tehnoloģisko iekārtu, aprīkojuma vai tehnoloģisko procesu parametriem;

47.3. šo objektu vai tehnoloģisko iekārtu un būvju tuvumu vai izvietojumu;

47.4. ārējiem riska avotiem.

48. Vides pārraudzības valsts birojs informē blakusobjektu atbildīgās personas par:

48.1. objektiem, kuri var izraisīt domino efektu konkrētajam objektam;

48.2. citām objekta tuvumā esošām darbības vietām, uz kurām neattiecas šie noteikumi, bet kas varētu izraisīt domino efektu konkrētajam objektam, ja tādas ir zināmas.

49. Ja objekti var izraisīt domino efektu vai tos var ietekmēt domino efekts, attiecīgo blakusobjektu atbildīgās personas:

49.1. mēneša laikā pēc Vides pārraudzības valsts biroja sniegtās informācijas saņemšanas vienojas par kārtību, kādā veicama savstarpējā informācijas apmaiņa nevēlamu notikumu vai rūpnieciskās avārijas gadījumā;

49.2. izstrādājot vai papildinot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu, kā arī organizējot drošības pārvaldības sistēmu, ņem vērā iespējamo rūpniecisko avāriju kopējo bīstamību un risku, kā arī šādas rūpnieciskās avārijas kopējo seku smagumu un izplatību;

49.3. plānojot rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus, paredz pasākumus domino efekta samazināšanai;

49.4. sadarbojas, sniedzot informāciju sabiedrībai, tai skaitā blakus esošajiem darbību veicējiem, uz kuriem neattiecas šie noteikumi;

49.5. sadarbojas, sniedzot informāciju attiecīgajai pašvaldībai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanā, norādot galvenos faktorus un apstākļus, kas izraisa vai veicina domino efektu, informāciju par domino efektu, kā arī rūpniecisko avāriju kopējās bīstamības un riska raksturojumu.

VIII. Prasības drošības attālumu un teritorijas izmantošanas ierobežojumu noteikšanai ap objektiem

50. Jaunu rūpniecisko avāriju riska objektu izvietošanu un esošo objektu attīstību, ņemot vērā šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā minētās izmaiņas, plāno atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, izvērtējot to ietekmi ilgtermiņā uz apkārtējo teritoriju un nosakot teritoriju attīstības principus un prasības attiecībā uz rūpniecisko avāriju novēršanu un to seku samazināšanu cilvēkiem un videi, kā arī nodrošinot sabiedrības līdzdalību.

51. Objektu izvietošanas minimālos drošības attālumus un teritorijas izmantošanas un apbūves ierobežojumus nosaka pašvaldības teritorijas plānojumos, lokālplānojumos vai detālplānojumos atbilstoši teritorijas attīstības plānošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām un ņemot vērā katra objekta civilās aizsardzības plānu, rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un citu informāciju. Pašvaldības var noteikt vienotus kritērijus (tai skaitā riska līmeni, ja nepieciešams) drošības attālumu noteikšanai.

52. Šo noteikumu 51. punktā minētos minimālos drošības attālumus ievēro arī gadījumā, ja blakus rūpniecisko avāriju riska objektiem tiek plānota jauna, cita veida apbūve.

53. Plānojot minimālos drošības attālumus un apbūves ierobežojumus ap esošajiem un jaunajiem objektiem, ņem vērā:

53.1. iespējamās rūpnieciskās avārijas raksturojumu (tai skaitā rūpnieciskās avārijas iespējamību un tās seku aptuveno apjomu);

53.2. teritoriju, kurā nepieciešams veikt pasākumus aizsardzībai pret rūpnieciskām avārijām, kas noteiktas rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, drošības pārskatā un civilās aizsardzības plānā;

53.3. nepieciešamību teritorijā, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija vai domino efekts, izveidot drošības aizsargjoslu vai noteikt citus teritorijas izmantošanas ierobežojumus, lai samazinātu rūpnieciskās avārijas risku cilvēkam un videi;

53.4. objekta atbildīgās personas sniegto tehnisko informāciju un skaidrojumu par konkrētiem rūpnieciskās avārijas riska faktoriem, riska līmeni (pakāpi) un avāriju seku iespējamās nevēlamās iedarbības attālumiem.

54. Pašvaldība pieprasa objekta atbildīgajai personai sniegt informāciju par konkrētiem rūpnieciskās avārijas riska faktoriem, riska līmeni (pakāpi) un avāriju seku iespējamās nevēlamās iedarbības attālumiem, ja šāda informācija ir nepieciešama teritorijas attīstības plānošanai.

55. Vides pārraudzības valsts birojs sniedz attiecīgajām pašvaldībām:

55.1. informāciju par objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, un teritorijām, kuras var ietekmēt šajos objektos iespējamās rūpnieciskās avārijas vai to izraisītais domino efekts;

55.2. ja nepieciešams, ar tehniskiem datiem vai rūpniecisko avāriju riska vai to seku izplatības novērtējumu pamatotus ieteikumus par aprobežojumiem teritoriju izmantošanā, attālumiem starp objektu un dzīvojamo ēku apbūves teritorijām vai citām teritorijām, kā arī citiem teritoriju izmantošanas un apbūves ierobežojumiem, kas ieteikti pēc izvērtēšanas vai paredzēti sākotnējā izvērtējumā, ietekmes uz vidi novērtējumā, drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, kā arī minimālo drošības attālumu plānošanas kritērijiem.

56. Ja esošā objekta apkārtnē atrodas blīvi apdzīvotas vai citādi intensīvi izmantotas teritorijas un tādēļ nav iespējams noteikt teritorijas izmantošanas aprobežojumus, kas nodrošinātu iespēju samazināt rūpniecisko avāriju ietekmi uz cilvēku vai vidi, vai noteiktie teritorijas izmantošanas ierobežojumi ir nepietiekami un rūpnieciskā avārija objektā var apdraudēt cilvēku dzīvību ārpus objekta, atbildīgā persona veic tehniskos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ilgtermiņā netiek palielināts rūpniecisko avāriju risks vai to nevēlamā ietekme uz cilvēku vai vidi.

IX. Informācijas pieejamība un sabiedrības informēšana par drošības un piesardzības pasākumiem

57. Atbildīgā persona un Vides pārraudzības valsts birojs nodrošina sabiedrībai brīvu pieeju rūpniecisko avāriju novēršanas programmai vai drošības pārskatam, kā arī informācijai par bīstamo vielu klātbūtni objektā (bīstamo vielu krājumu sarakstam).

58. Vides pārraudzības valsts birojs savā tīmekļvietnē norāda, kur un kad var iepazīties ar atbildīgās personas sagatavoto rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu.

59. Ja rūpniecisko avāriju novēršanas programma, drošības pārskats vai objekta civilās aizsardzības plāns satur informāciju, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju (tai skaitā komercnoslēpumu), atbildīgā persona papildus izstrādā saīsinātu programmu, pārskatu vai objekta civilās aizsardzības plānu, kas nesatur ierobežotas pieejamības informāciju un ir brīvi pieejama sabiedrībai.

60. Nedrīkst ierobežot pieejamību šādai informācijai:

60.1. bīstamo vielu fizikālās, ķīmiskās, toksikoloģiskās vai ekotoksikoloģiskās īpašības;

60.2. veidi un metodes, kā bīstamo vielu padarīt nekaitīgu;

60.3. informācija par bīstamās vielas kaitīgo ietekmi uz cilvēku vai vidi;

60.4. informācija par drošības pasākumiem, kas jāievēro, veicot darbības ar bīstamajām vielām;

60.5. informācija par pirmo palīdzību un neatliekamiem pasākumiem, kas jāveic, ja notikusi saindēšanās ar bīstamo vielu, izcēlies ugunsgrēks vai noticis cits nevēlams notikums vai nelaimes gadījums.

61. Atbildīgā persona nodrošina publisko apspriešanu pirms drošības pārskata vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmas iesniegšanas Vides pārraudzības valsts birojā, ja:

61.1. paredzētas izmaiņas esošajos objektos, kas norādītas šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā, un par šīm izmaiņām nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai nav notikusi publiskā apspriešana atļaujas (piesārņojošās darbības veikšanai) izsniegšanas procesā;

61.2. paredzētas izmaiņas darbības vietā, kuru rezultātā tā kļūst par zemāka vai augstāka riska līmeņa objektu, ja par šīm izmaiņām nav notikusi publiskā apspriešana atļaujas (piesārņojošās darbības veikšanai) izsniegšanas procesā;

61.3. jauniem objektiem nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums un detālplānojuma vai būvniecības ieceres publiskās apspriešanas procesā sabiedrībai nav sniegta informācija par šī objekta iespējamiem rūpniecisko avāriju riskiem.

62. Organizējot publisko apspriešanu, atbildīgā persona vismaz 10 dienas pirms informācijas sniegšanas sabiedrībai vismaz vienā pašvaldības izdotajā laikrakstā vai citā vietējā laikrakstā publicē paziņojumu, kurā norāda:

62.1. īsu informāciju par izmaiņām esošajā objektā vai darbības vietā vai jaunā objektā vai iekārtā paredzēto darbību;

62.2. kur un kad vai kādā veidā var iepazīties ar drošības pārskatu vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu;

62.3. kad notiks drošības pārskata vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmas publiskā apspriešana;

62.4. termiņu, līdz kuram sabiedrība par drošības pārskatu vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu var iesniegt atbildīgajai personai jautājumus, ierosinājumus vai paust viedokli un atbilstoši šo noteikumu 65. punktam – savus iebildumus Vides pārraudzības valsts birojam.

63. Atbildīgā persona nodrošina:

63.1. drošības pārskata vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmas publisko apspriešanu sabiedrībai pieejamā vietā un laikā;

63.2. iespēju sabiedrībai izteikt viedokli par jauno objektu, kā arī par izmaiņām esošā objekta darbībā vai darbības paplašināšanu un drošības pārvaldības sistēmu objektā.

64. Atbildīgā persona publiskajā apspriešanā pieaicina pašvaldību, Vides pārraudzības valsts biroja, Valsts vides dienesta, kā arī, ja nepieciešams, citu šajos noteikumos minēto institūciju pārstāvjus, sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un ekspertus.

65. Atbildīgā persona nodrošina sabiedrības viedokļu un komentāru uzklausīšanu, pieņemšanu un izvērtēšanu, ņemot vērā pamatoti izteiktos priekšlikumus un pamatojot pieņemto lēmumu, ja tas nesaskan ar sabiedrības viedokli. Drošības pārskatam vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmai pievieno publiskās apspriešanas protokolu, rakstiski saņemtos ierosinājumus un komentārus par jauno objektu, izmaiņām darbības vietā, kuru rezultātā tā kļūst par šo noteikumu objektu, vai izmaiņām esošajā objektā, kas norādītas šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā, kā arī paskaidrojumus, kā sabiedrības viedoklis ir ņemts vērā vai kāpēc tas nav ievērots.

66. Ja ir būtisks ar tehniskiem datiem, faktiem, aprēķiniem vai zinātnisku informāciju pamatots iebildums pret jaunā objekta izvietošanu vai šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā norādītajām izmaiņām esošajā objektā, sabiedrība savu viedokli vai priekšlikumus līdz atbildīgās personas norādītajam termiņam var iesniegt tieši Vides pārraudzības valsts birojā.

67. Pēc atbildīgās personas veiktās publiskās apspriešanas un drošības pārskata vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmas iesniegšanas, bet pirms lēmuma pieņemšanas par šo pārskatu vai programmu Vides pārraudzības valsts birojs izvērtē sabiedrības līdzdalības procesa laikā iesniegtos priekšlikumus un savā tīmekļvietnē publicē:

67.1. publiskās apspriešanas protokolu un atbildīgās personas paskaidrojumus, kā sabiedrības viedoklis ir ņemts vērā vai kāpēc tas nav ievērots;

67.2. informāciju par iebildumiem, kas iesniegti tieši Vides pārraudzības valsts birojā;

67.3. informāciju par iespējamā lēmuma būtību attiecībā uz konkrētā jaunā objekta izvietošanu, izmaiņām darbības vietā, kuru rezultātā tā kļūtu par šo noteikumu objektu, vai izmaiņām esošajā objektā, kas norādītas šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā;

67.4. citu būtisku informāciju, ja tāda ir pieejama.

68. Vides pārraudzības valsts birojs savā tīmekļvietnē ievieto šo noteikumu 67.3. apakšpunktā minēto lēmumu un tā grozījumu kopsavilkumu, kā arī:

68.1. riska izvērtējuma komisijas sēdes protokolu, ja tas satur būtisku informāciju saistībā ar pieņemto lēmumu;

68.2. īsu skaidrojumu par to, kā lēmumā ņemts vērā sabiedrības viedoklis.

69. Atbildīgā persona sagatavo informāciju sabiedrībai, kurā norādīta rīcība rūpnieciskās avārijas gadījumā un paredzētie aizsardzības pasākumi, kā arī šo noteikumu 7. pielikumā minētā informācija (turpmāk – informatīvais materiāls), un iesniedz to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Augstāka riska līmeņa objektiem to iesniedz vienlaikus ar objekta civilās aizsardzības plānu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

70. Atbildīgā persona pēc saskaņošanas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu informatīvo materiālu:

70.1. divu nedēļu laikā iesniedz elektroniski Valsts vides dienestā;

70.2. ja uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts, sadarbībā ar pašvaldībām izplata sabiedrībai (arī gadījumos, ja sabiedrība to nepieprasa), kuru var tieši ietekmēt rūpnieciskā avārija objektā, – namu apsaimniekotājiem vai mājsaimniecībām, skolām, slimnīcām, iestādēm, organizācijām un komersantiem ne retāk kā reizi piecos gados, kā arī gadījumos, ja paredzētas izmaiņas, kas norādītas šo noteikumu 26.1. un 26.2. apakšpunktā.

71. Valsts vides dienests atbildīgās personas informatīvo materiālu ievieto savā tīmekļvietnē, norādot arī:

71.1. datumu, kad veikta objekta pēdējā kompleksā pārbaude;

71.2. vietu, kur pēc pieprasījuma var iegūt detalizētāku informāciju par šo komplekso pārbaudi, kā arī to, vai un kur var iegūt detalizētāku informāciju elektroniskā formā.

72. Atbildīgā persona informatīvo materiālu:

72.1. papildina vai precizē, ja objektā paredzētas izmaiņas, kas norādītas šo noteikumu 26. punktā, papildināto informatīvo materiālu saskaņo ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pēc saskaņošanas to elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā;

72.2. reizi piecos gados pārskata un, ja nepieciešams, precizē vai papildina, kā arī precizēto informatīvo materiālu elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā.

73. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, sabiedriskās līdzdalības procesu vai izvēloties citu vispiemērotāko veidu:

73.1. informē sabiedrību par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredzētajiem pasākumiem:

73.1.1. par sabiedrības drošības un aizsardzības pasākumiem;

73.1.2. par atbildīgajai personai paredzēto palīdzību rūpnieciskās avārijas likvidēšanai objekta teritorijā;

73.1.3. par pasākumiem rūpniecisko avāriju vai to seku ierobežošanai, samazināšanai vai likvidēšanai ārpus objekta teritorijas;

73.2. uzklausa sabiedrības viedokli, kā arī izvērtē priekšlikumus par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredzētajiem drošības pasākumiem, ņemot vērā pamatoti izteiktos priekšlikumus.

74. Jebkura fiziskā vai juridiskā persona var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā pamatotu sūdzību par nepietiekamu sabiedrības informēšanu vai atteikumu uzklausīt sabiedrības viedokli.

X. Objektu inspicēšana

75. Valsts vides dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 7. punktā minētajiem iesniegumiem, izstrādā objektu inspekcijas plānu, kurā norāda:

75.1. ģeogrāfisko apgabalu vai administratīvo teritoriju, uz kuru attiecas plāns;

75.2. objektu sarakstu, uz ko attiecas šis plāns;

75.3. attiecīgo drošības jautājumu vispārīgu novērtējumu;

75.4. objektu grupu sarakstu ar tiem objektiem, kuri var izraisīt domino efektu;

75.5. objektu sarakstu ar tiem objektiem, kuros konkrēti ārējie riska faktori vai bīstamības avoti varētu palielināt lielas rūpnieciskas avārijas risku vai padarīt smagākas tās sekas.

76. Valsts vides dienests izstrādā kopējo inspekcijas programmu, kas nodrošina visu objektu (uz kuriem attiecas šie noteikumi) regulāru komplekso pārbaudi.

77. Valsts vides dienests, izstrādājot kopējo inspekcijas programmu, nosaka:

77.1. kārtību, kādā veic plānotās kompleksās pārbaudes;

77.2. kārtību, kādā veic ārpuskārtas (neplānotās) kompleksās pārbaudes;

77.3. sadarbības pamatprincipus starp valsts institūcijām, kuras kopīgi inspicē objektus.

78. Kopējā inspekcijas programmā paredz, ka komplekso pārbaudi veic ne retāk kā:

78.1. reizi kalendāra gadā – ikvienā augstākā riska līmeņa objektā;

78.2. reizi trijos gados – ikvienā zemākā riska līmeņa objektā.

79. Kopējā inspekcijas programmā paredz, ka komplekso pārbaudi var veikt retāk, nekā noteikts šo noteikumu 78. punktā, ja iepriekšējā kompleksajā pārbaudē:

79.1. nav konstatēti būtiski trūkumi vai pārkāpumi un no atbildīgās personas saņemts apliecinājums, ka pārējie trūkumi (pārkāpumi) laikus novērsti;

79.2. konstatēts, ka:

79.2.1. objektā ieviestā drošības pārvaldības sistēma nodrošina sistemātisku, objektīvu un regulāru rūpniecisko avāriju bīstamības novērtēšanu un riska samazināšanas pasākumu plānošanu, ņemot vērā objekta iespējamo nevēlamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi rūpnieciskās avārijas gadījumā;

79.2.2. uzrādīti dokumenti, kas apliecina objekta drošības pārvaldības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām.

80. Nosakot kopējā inspekcijas programmā retāku komplekso pārbaužu periodiskumu saskaņā ar šo noteikumu 79. punktu, ņem vērā visu kompleksajās pārbaudēs iesaistīto institūciju konstatējumus, kā arī saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem veiktajās pārbaudēs konstatēto.

81. Lai veiktu komplekso pārbaudi, Valsts vides dienests izveido un vada inspekcijas komisiju, pieaicinot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts darba inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un pašvaldības pārstāvjus, kā arī, ja nepieciešams, ekspertus vai citu uzraudzības un kontroles iestāžu pārstāvjus.

82. Objektu komplekso pārbaudi, ņemot vērā objekta darbības veidu, veic arī gadījumā, ja atbildīgā persona vēl nav iesniegusi šo noteikumu 7. un 15. vai 16. punktā minētos dokumentus.

83. Kompleksā pārbaude ietver objekta tehniskā stāvokļa, organizatorisko jautājumu (īpaši drošības pārvaldības sistēmas), dokumentācijas, iekārtu darbības, bīstamo vielu lietošanas un uzglabāšanas noteikumu, ugunsdrošības noteikumu, avārijgatavības, darba drošības un aizsardzības (tai skaitā bīstamo iekārtu drošas lietošanas), vides un civilās aizsardzības prasību ievērošanas un atbildīgās personas veiktā monitoringa pārbaudi.

84. Atbildīgā persona, sākoties objekta kompleksajai pārbaudei, nekavējoties izsniedz inspekcijas komisijai rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu, kā arī citus dokumentus, kas minēti šajos noteikumos vai ko uzraudzības un kontroles institūcijas pārstāvis papildus pieprasa pilnvērtīgai pārbaudes veikšanai atbilstoši savai kompetencei. Atbildīgā persona pamato objekta drošības pārvaldības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām, norādot veiktos un plānotos rūpniecisko avāriju riska izvērtējumus un pasākumus, lai novērstu rūpniecisko avāriju, bet rūpnieciskās avārijas gadījumā – ierobežotu vai samazinātu tās sekas.

85. Atbildīgā persona inspekcijas komisijai:

85.1. raksturojot veiktos rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus:

85.1.1. sniedz informāciju, pierādot, ka visām objektā veicamajām darbībām tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu rūpnieciskas avārijas;

85.1.2. sniedz informāciju, pierādot, ka objektā ir nodrošināti nepieciešamie cilvēkresursi un līdzekļi lielu avāriju seku likvidēšanai un tās ietekmes uz cilvēkiem un vidi samazināšanai objekta teritorijā un, ja to nosaka normatīvo aktu prasības, rīcības plāns vai objekta civilās aizsardzības plāns – arī ārpus objekta teritorijas;

85.1.3. apliecina, ka sabiedrībai ir sniegta informācija atbilstoši šo noteikumu prasībām;

85.2. informē par veiktajiem un plānotajiem rūpniecisko avāriju riska izvērtējumiem, norādot uz to veikšanas sistemātiskumu, kā arī pēdējiem rezultātiem par bīstamo vielu iespējamo nevēlamo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi rūpnieciskas avārijas gadījumā, raksturojot tos, lai:

85.2.1. inspekcijas komisija varētu pilnībā novērtēt, vai lielu avāriju iespējamo seku smagums vai šādu avāriju iespējamība ir palielinājusies;

85.2.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests varētu sagatavot grozījumus ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā, ja paredzētas šo noteikumu 26. punktā norādītās izmaiņas vai tiek prognozētas smagākas rūpnieciskās avārijas sekas, ņemot vērā bīstamās vielas, attiecībā uz kurām būtu nepieciešami papildu piesardzības vai aizsardzības pasākumi.

86. Lai pārbaudītu drošības pārskatā vai rūpniecisko avāriju novēršanas programmā norādītās informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim, inspekcijas komisijas locekļiem ir tiesības ņemt paraugus vai veikt iekārtu un to aprīkojuma darbības novērtējumu.

87. Par veikto iekārtu darbības un to aprīkojuma novērtējumu vai paraugu ņemšanu un testēšanu inspekcijas komisija sagatavo rakstisku pārskatu, ja nepieciešams, pievienojot aprēķinus, iekārtu un to aprīkojuma parametrus, bīstamās vielas analīzes metodes raksturojumu un tās izvēles pamatojumu, kā arī secinājumus un to pamatojumu.

88. Ja inspekcijas komisija konstatē, ka atbildīgās personas iesniegtie dokumenti neatspoguļo faktisko stāvokli objektā un ir iespējama rūpnieciskā avārija ar smagākām sekām vai ir lielāka šādas avārijas izraisīšanās iespējamība, nekā norādīts iesniegtajā dokumentācijā, tā pieprasa atbildīgajai personai papildinformāciju, tai skaitā par:

88.1. šādas rūpnieciskās avārijas (rūpnieciskās avārijas ar smagākām sekām vai lielāku smagākās rūpnieciskās avārijas izraisīšanās iespējamību) izraisīšanās iespējamību un sekām;

88.2. bīstamajām vielām, to īpašībām, agregātstāvokļiem, izvietojumu un citiem faktoriem, kas nav ņemti vērā un kas var izraisīt šādu rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;

88.3. drošības sistēmas (tehnisko un organizatorisko) stāvokli objektā;

88.4. objekta avārijgatavību un drošības pārvaldības sistēmas darbību rūpnieciskās avārijas gadījumā.

89. Valsts vides dienests par katru veikto pārbaudi sagatavo un paraksta kopīgu inspekcijas ziņojumu, kurā iekļauj visu pārbaudē bijušo institūciju sagatavotos pārbaudes aktus, ziņojumus vai atzinumus, ko izsniedz atbildīgajai personai ne vēlāk kā četru mēnešu laikā no kompleksās pārbaudes veikšanas dienas.

90. Inspekcijas komisija kopīgajā inspekcijas ziņojumā norāda:

90.1. vai atbildīgā persona veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu rūpniecisko avāriju, bet rūpnieciskās avārijas gadījumā – ierobežotu vai samazinātu tās sekas;

90.2. drošības pārvaldības sistēmas darbības raksturojumu (arī to, vai objektā ir nepieciešamie darbinieki un materiāltehniskie līdzekļi rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai un tās ietekmes uz cilvēkiem un vidi samazināšanai objekta teritorijā un ārpus objekta teritorijas);

90.3. drošības pārskatā, rūpnieciskās avārijas novēršanas programmā un citos dokumentos, kas minēti šajos noteikumos, vai citos kompleksajā pārbaudē izskatītajos dokumentos norādīto datu vai informācijas atbilstību faktiskajam stāvoklim;

90.4. vai atbildīgā persona veic visus pasākumus, kas atbilstoši šiem noteikumiem nepieciešami rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai vai rūpnieciskās avārijas atkārtošanās iespēju novēršanai (ja ir bijusi rūpnieciskā avārija);

90.5. informācijas pieejamību sabiedrībai atbilstoši šiem noteikumiem;

90.6. objekta izvietojumu un tā apkārtnes aprakstu, norādot, ja:

90.6.1. objekts var izraisīt domino efektu;

90.6.2. objektu var ietekmēt domino efekts;

90.6.3. citi ārējie riska faktori vai bīstamības avoti varētu palielināt lielas rūpnieciskas avārijas risku objektā vai padarīt smagākas tās sekas.

91. Atbildīgā persona noteiktajā termiņā veic kopīgajā inspekcijas ziņojumā norādītos pilnveidojumus un par to izpildi paziņo Valsts vides dienestam.

92. Ja nepieciešams, pamatojoties uz kopīgo inspekcijas ziņojumu, Valsts vides dienests uzdod atbildīgajai personai izdarīt grozījumus rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – objekta civilās aizsardzības plānā. Izvērtējot un ņemot vērā objekta civilās aizsardzības plānā izdarītos grozījumus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic labojumus ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā.

93. Ja, inspicējot objektu, tiek konstatētas būtiskas neatbilstības (kuru dēļ var izraisīties nevēlams notikums vai nevēlama notikuma gadījumā nav iespējams novērst tā pāraugšanu rūpnieciskā avārijā) šiem noteikumiem, inspekcijas komisija vai attiecīgā uzraudzības iestāde sešu mēnešu laikā veic atkārtotu pārbaudi.

94. Valsts vides dienests organizē ārpuskārtas (neplānoto) pārbaudi, kas nav paredzēta kopējā inspekcijas programmā, ja:

94.1. notikusi rūpnieciska avārija vai izveidojusies situācija, kas var radīt, rada vai radīja rūpnieciskas avārijas draudus;

94.2. saņemtas sūdzības par būtiskiem pārkāpumiem vai nevēlamiem notikumiem, piemēram, bīstamo vielu noplūde, ugunsgrēks;

94.3. saņemta informācija par būtiskām objekta, iekārtas vai tās daļas neatbilstībām šo noteikumu prasībām.

95. Valsts vides dienests informē Vides pārraudzības valsts biroju, ja kompleksajā pārbaudē tiek konstatēts, ka:

95.1. objekts var izraisīt domino efektu vai domino efekts var ietekmēt objektu;

95.2. citas tuvumā esošas darbības vietas (uz kuru neattiecas šie noteikumi) nevēlamā ietekme varētu skart objektu, izraisot domino efekta avāriju vai padarot smagākas šādas avārijas sekas.

XI. Rīcība un pasākumi rūpnieciskās avārijas vai tās draudu gadījumā un pēc rūpnieciskās avārijas

96. Ja nevēlamais notikums rada tiešus rūpnieciskās avārijas draudus vai sākoties rūpnieciskajai avārijai un rūpnieciskās avārijas laikā:

96.1. atbildīgā persona:

96.1.1. nekavējoties ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112, kā arī, ja nepieciešams, attiecīgajai pašvaldībai un Valsts vides dienestam vai citām institūcijām;

96.1.2. nekavējoties īsteno objekta civilās aizsardzības plānā paredzētos pasākumus (tai skaitā darbinieku evakuāciju), lai novērstu, novērotu, ierobežotu vai likvidētu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās sekas;

96.1.3. veic citus pasākumus pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu pieprasījuma vai situācijas izvērtēšanas;

96.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests:

96.2.1. reaģē uz notikumu atbilstoši kompetencei;

96.2.2. ja nepieciešams, īsteno ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā paredzētos pasākumus, lai novērstu, novērotu, ierobežotu vai likvidētu rūpniecisko avāriju vai samazinātu tās sekas, iesaistot pašvaldības un citas institūcijas un dienestus;

96.2.3. ja nepieciešams, veic citus pasākumus.

97. Ziņojot par nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju, atbildīgā persona norāda šādu informāciju:

97.1. ziņojuma sniedzēja adrese, uzvārds un amats, kā arī ziņojuma saņēmēja uzvārds un amats;

97.2. ziņojuma sniegšanas laiks;

97.3. datums, laiks un vieta (objekta adrese) vai cita informācija, kas precizē notikuma vietu;

97.4. nepieciešamā palīdzība.

98. Pēc Valsts vides dienesta vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieprasījuma atbildīgā persona sniedz papildu informāciju par:

98.1. nevēlamo notikumu vai rūpniecisko avāriju, norādot:

98.1.1. nevēlamā notikuma vai rūpnieciskās avārijas veidu un īsu raksturojumu (piemēram, ugunsgrēks, sprādziens, bīstamo vielu noplūde gaisā, ūdenī), kā arī apjomu un nozīmīgumu;

98.1.2. veiktos novērojumus, mērījumus vai prognozes, kas raksturo nevēlamo notikumu vai rūpniecisko avāriju, kā arī iespējamo tās attīstību;

98.1.3. risku, ko rūpnieciskā avārija rada objektā (piemēram, atkārtotu sprādzienu, bīstamo vielu noplūdi, darbinieku saindēšanos), un kaitīgo ietekmi uz apkārtnes iedzīvotājiem un citiem cilvēkiem, kas atrodas objekta tuvumā, vai vidi;

98.1.4. citu pieejamo informāciju (datus), kas nepieciešama, lai novērtētu rūpnieciskās avārijas seku nevēlamo ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

98.2. pieejamās ziņas par avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām;

98.3. veiktos rūpnieciskās avārijas ierobežošanas, likvidēšanas vai seku samazināšanas pasākumus vai citus pasākumus.

99. Valsts vides dienests pēc rūpnieciskās avārijas izveido un vada rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas komisiju (turpmāk – avārijas izvērtēšanas komisija), kuras sastāvā iekļauj valsts institūciju pārstāvjus (ievērojot to kompetences sadalījumu), attiecīgās pašvaldības pārstāvi, kā arī, ja nepieciešams, ekspertus. Valsts vides dienests apkopo ziņas par ekspertiem vai institūcijām, kuras var sniegt informāciju, ko var izmantot rūpniecisko avāriju izvērtēšanā, novēršanā vai to bīstamības un seku samazināšanā.

100. Atbildīgā persona pēc rūpnieciskās avārijas rakstiski informē Valsts vides dienestu par:

100.1. rūpnieciskās avārijas apstākļiem un iespējamiem cēloņiem;

100.2. rūpnieciskajā avārijā iesaistītajām bīstamajām vielām – to nosaukumus, bīstamās īpašības vai klasifikāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – regula Nr. 1272/2008), un produktu identifikatorus, piemēram, CAS numurus;

100.3. pieejamo informāciju par rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

100.4. sadarbībā ar valsts institūcijām veiktajiem pasākumiem;

100.5. pasākumiem, kas paredzēti, lai:

100.5.1. samazinātu notikušās rūpnieciskās avārijas vidēja termiņa un ilgtermiņa iedarbību un sekas;

100.5.2. izpētītu šīs avārijas ilgtermiņa iedarbību un sekas;

100.5.3. novērstu šādas avārijas atkārtošanās iespēju.

101. Ja tiek atklāti papildu fakti, atbildīgā persona precizē un papildina informāciju, kas sniegta atbilstoši šo noteikumu 100. punktam.

102. Avārijas izvērtēšanas komisija:

102.1. vāc informāciju un izvērtē rūpniecisko avāriju, lai izpētītu tās tehniskos un tehnoloģiskos cēloņus un apstākļus, kā arī objekta drošības pārvaldības sistēmas problēmas, kas varēja ietekmēt šādas avārijas rašanos;

102.2. pamatojoties uz rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas materiāliem, izvērtē šīs avārijas apstākļus, cēloņus un sekas, kā arī rūpnieciskās avārijas seku radīto risku cilvēkiem vai videi;

102.3. sagatavo rakstisku atzinumu par notikušo rūpniecisko avāriju un ieteikumus vai norādījumus par turpmāk veicamajiem pasākumiem, lai samazinātu avārijas ilglaicīgo ietekmi uz cilvēkiem un vidi un novērstu līdzīgas rūpnieciskās avārijas.

103. Atbildīgā persona, pamatojoties uz avārijas izvērtēšanas komisijas atzinumu un ieteikumiem, kā arī valsts institūciju veikto pārbaužu aktiem un protokoliem:

103.1. īsteno īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa atjaunošanas pasākumus, kas nepieciešami, lai rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem vai vidi samazinātu vai novērstu, tai skaitā:

103.1.1. savāc rūpnieciskās avārijas laikā radušos atkritumus, atdala bīstamos atkritumus, nodrošina to drošu pagaidu uzglabāšanu un nogādā tos speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vai pagaidu uzglabāšanas vietās tā, lai tie neapdraudētu cilvēkus, vidi vai personas īpašumu;

103.1.2. veic monitoringu (piemēram, ņem un analizē paraugus, veic mērījumus) un izstrādā prognozes, kas nepieciešamas, lai noteiktu vai novērtētu rūpnieciskās avārijas seku apjomu, smagumu un izplatību, kā arī šīs avārijas kaitīgo iedarbību uz cilvēkiem un vidi;

103.1.3. veic piesārņotās vietas sanāciju;

103.1.4. veic citus pasākumus, kas nepieciešami rūpnieciskās avārijas seku likvidēšanai;

103.2. īsteno pasākumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanās iespēju;

103.3. ja nepieciešams, šajos noteikumos noteiktajā kārtībā precizē un papildina rūpnieciskās avārijas novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu.

104. Valsts vides dienests, pamatojoties uz atbildīgās personas iesniegto informāciju un avārijas izvērtēšanas komisijas savākto informāciju, uztur datubāzi par Latvijas teritorijā notikušajām rūpnieciskajām avārijām un veiktajiem pasākumiem. Minētajā datubāzē ir šāda informācija:

104.1. rūpnieciskās avārijas norises datums, tās sākuma laiks, ilgums un vieta;

104.2. tā objekta un iekārtas nosaukums un adrese, kurā notikusi rūpnieciskā avārija, kā arī ziņas par objekta atbildīgo personu un īpašnieku;

104.3. rūpnieciskās avārijas apstākļi, norādot iesaistītās bīstamās vielas un to tiešo iedarbību uz cilvēkiem vai vidi;

104.4. veiktie rūpnieciskās avārijas ierobežošanas, likvidēšanas un seku samazināšanas pasākumi, kā arī piesardzības pasākumi;

104.5. veiktie pasākumi, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanos.

XII. Sadarbība ar Eiropas Komisiju un citām valstīm

105. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un pašvaldību sagatavoto informāciju, informē:

105.1. Eiropas Komisiju par šo noteikumu ieviešanu;

105.2. attiecīgo dalībvalstu kompetentās institūcijas, ja:

105.2.1. paredzētas tādas darbības vietas izmaiņas, kuru rezultātā tā kļūst par šo noteikumu objektu un rūpnieciskā avārija tajā varētu radīt pārrobežu iedarbību;

105.2.2. paredzētas tādas esošā objekta vai iekārtas izmaiņas, kuru rezultātā rūpnieciskā avārija objektā vai iekārtā varētu radīt pārrobežu iedarbību;

105.2.3. objektam vai iekārtai, uz kuru attiecas šie noteikumi un kas atrodas citas dalībvalsts robežas tuvumā, piemēro šo noteikumu 23.9. apakšpunktu un neizstrādā ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, pamatojot, kādēļ šo plānu nolemts neizstrādāt.

106. Informācijai, ko sniedz citai valstij, jābūt pietiekamai, lai attiecīgā valsts varētu ņemt vērā objekta bīstamību un risku, sagatavojot ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un civilās aizsardzības plānus, kā arī informēt sabiedrību.

107. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Iekšlietu ministrija un to padotībā esošās iestādes iesaistās informācijas apmaiņā un, ja nepieciešams, sniedz informāciju Eiropas Komisijai un tās institūcijām jautājumos par rūpniecisko avāriju novēršanu un to seku mazināšanu, īpaši šajos noteikumos paredzēto pasākumu ieviešanu, darbību un efektivitāti, kā arī gadījumā, ja uzskata, ka bīstama viela nevar radīt lielu avāriju bīstamību, sniedz paziņojumu un informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu attiecīgās bīstamās vielas bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi.

108. Vides pārraudzības valsts birojs sniedz Eiropas Komisijas datubāzē informāciju par objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, norādot:

108.1. par darbības veikšanu un drošības nodrošināšanu atbildīgā objekta īpašnieka, turētāja vai darbību veicēja organizācijas nosaukumu;

108.2. objekta nosaukumu un pilnu adresi;

108.3. objekta darbības jomu vai jomas.

109. Valsts vides dienests organizē un piedalās Eiropas Komisijas veicinātajā sadarbības programmā "Mutual Joint Visit", kas paredzēta dalībvalstu pieredzes apmaiņai, zināšanu apvienošanai un objektu inspicēšanas vienotu (kopīgu) kritēriju izstrādei.

110. Valsts vides dienests, pamatojoties uz datubāzē esošajiem datiem, sagatavo un pēc rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas sniedz iespējami ātri, bet ne vēlāk kā gadu pēc avārijas Eiropas Komisijai šo noteikumu 104. punktā minēto informāciju vismaz par tām notikušajām rūpnieciskajām avārijām, kuru sekas atbilst šo noteikumu 8. pielikumā norādītajiem kritērijiem vai pārsniedz tos. Valsts vides dienests, sniedzot informāciju Eiropas Komisijas datubāzē par notikušajām rūpnieciskajām avārijām, norāda arī savu nosaukumu un pilnu adresi.

111. Valsts vides dienests izmanto un, ja nepieciešams, sniedz citām šajos noteikumos minētajām institūcijām Eiropas Komisijas datubāzē pieejamo informāciju par notikušajām rūpnieciskajām avārijām, ņemot vērā prasības, kas noteiktas ierobežotas pieejamības informācijas sniegšanai (ja sniedzamajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss), tai skaitā:

111.1. dalībvalstu kompetento iestāžu sniegto informāciju:

111.1.1. uzreiz pēc avārijas izplatīto informāciju;

111.1.2. detalizētāku informāciju par avāriju;

111.2. lielu rūpniecisko avāriju cēloņu analīzi;

111.3. informāciju par rūpniecisko avāriju izvērtēšanas, ierobežošanas un likvidēšanas gaitā gūto pieredzi;

111.4. informāciju par preventīvajiem pasākumiem lielu rūpniecisko avāriju novēršanai vai to riska samazināšanai;

111.5. informāciju par organizācijām, kas spēj sniegt konsultācijas vai būtisku informāciju attiecībā uz rūpniecisko avāriju izraisīšanos, novēršanu un seku mazināšanu;

111.6. informāciju par preventīvajiem pasākumiem, lai nepieļautu avāriju (īpaši, līdzīgu avāriju) atkārtošanos.

112. Eiropas Komisijas datubāzē par notikušajām rūpnieciskajām avārijām sniegtā informācija, kurai nav noteikts ierobežotas pieejamības statuss, sabiedrībai pieejama internetā.

113. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija un Iekšlietu ministrija, to padotībā esošās iestādes un pašvaldības, veicot pasākumus šo noteikumu īstenošanā un sadarbojoties ar Eiropas Komisiju, ja nepieciešams, iesaista ekspertus, sabiedriskās organizācijas un citas ieinteresētās puses.

XIII. Novērtējuma finansējums

114. Izdevumus, kas saistīti ar ekspertu pakalpojumiem (iesnieguma, rūpniecisko avāriju novēršanas programmas, drošības pārskata vai objekta civilās aizsardzības plāna novērtēšana, domino efekta izvērtēšana vai rūpniecisko avāriju izvērtēšana), sedz no darbību veicēja līdzekļiem.

XIV. Noslēguma jautājumi

115. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 19. jūlija noteikumus Nr. 532 "Noteikumi par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 121. nr.; 2008, 52. nr.; 2009, 166. nr.; 2011, 154. nr.; 2014, 32. nr.).

116. Ja esoša objekta atbildīgā persona līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai:

116.1. iesniegusi rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 3. pielikuma II daļā minētajām prasībām un kurā ņemta vērā bīstamo vielu klasifikācija saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008, tad atbildīgajai personai nav jāiesniedz jauns iesniegums un jauna rūpniecisko avāriju novēršanas programma, un ir spēkā Vides pārraudzības valsts biroja pieņemtie lēmumi, ja objektā nav veiktas vai plānotas izmaiņas, kas norādītas šo noteikumu 26. punktā, un uz objektu attiecas šo noteikumu 15. punkts;

116.2. iesniegusi drošības pārskatu, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 4. pielikumā minētajām prasībām un kurā ņemta vērā bīstamo vielu klasifikācija saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008, un objekta civilās aizsardzības plānu, kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 5. pielikumā minētajām prasībām, tad atbildīgajai personai nav jāiesniedz jauns iesniegums, drošības pārskats un civilās aizsardzības plāns, un ir spēkā Vides pārraudzības valsts biroja pieņemtie lēmumi (attiecībā uz drošības pārskatu) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pieņemtie lēmumi (attiecībā uz objekta civilās aizsardzības plānu), ja nav veiktas vai plānotas izmaiņas, kas norādītas šo noteikumu 26. punktā, un uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts.

117. Šo noteikumu 116. punktā minētās objekta atbildīgās personas izstrādā vai precizē informatīvo materiālu sabiedrībai atbilstoši 7. pielikumam, saskaņo to ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un līdz 2017. gada 1. jūnijam elektroniski iesniedz Valsts vides dienestā.

118. Līdz 2016. gada 1. jūnijam atbildīgā persona iesniedz šādus dokumentus:

118.1. par darbības vietu, par kuru iepriekš nav iesniegts iesniegums, bet kas darbojas vai nodota ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un bīstamās vielas maksimālais daudzums šajā darbības vietā var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalificējošos daudzumus zemāka riska līmeņa objektiem vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (zemāka riska līmeņa objektiem) ir viens vai lielāks par vienu:

118.1.1. iesniegumu Valsts vides dienestā;

118.1.2. Vides pārraudzības valsts birojā – rūpniecisko avāriju novēršanas programmu, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 15. punkts;

118.2. par esošo objektu iesniedz:

118.2.1. iesniegumu Valsts vides dienestā, ja esoša objekta iepriekš (pirms šo noteikumu spēkā stāšanās) izstrādātajā rūpniecisko avāriju novēršanas programmā vai drošības pārskatā nav ņemta vērā bīstamo vielu klasifikācija saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008;

118.2.2. rūpniecisko avāriju novēršanas programmu Vides pārraudzības valsts birojā, ja iepriekš izstrādātajā rūpniecisko avāriju novēršanas programmā sniegtā informācija neatbilst šo noteikumu 3. pielikuma II daļā minētajām prasībām un uz objektu attiecas šo noteikumu 15. punkts;

118.2.3. Vides pārraudzības valsts birojā drošības pārskatu, ja iepriekš izstrādātajā drošības pārskatā sniegtā informācija neatbilst šo noteikumu 4. pielikumā minētajām prasībām un uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts;

118.2.4. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā objekta civilās aizsardzības plānu, ja iepriekš izstrādātajā objekta civilās aizsardzības plānā sniegtā informācija neatbilst šo noteikumu 5. pielikumā minētajām prasībām un uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts.

119. Atbildīgā persona līdz 2017. gada 1. jūnijam iesniedz Vides pārraudzības valsts birojā drošības pārskatu un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā objekta civilās aizsardzības plānu, ja:

119.1. uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts, bet iepriekš šim objektam ir izstrādāta rūpniecisko avāriju novēršanas programma;

119.2. darbības vieta, par kuru iepriekš nav iesniegts drošības pārskats, bet kas darbojas vai nodota ekspluatācijā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un bīstamās vielas maksimālais daudzums šajā darbības vietā var sasniegt vai pārsniegt šo noteikumu 1. pielikumā norādītos kvalificējošos daudzumus augstāka riska līmeņa objektiem vai bīstamo vielu daudzuma kritērijs (augstāka riska līmeņa objektiem) ir viens vai lielāks par vienu.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvas 2012/18/ES par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 1. marta
noteikumiem Nr. 131

Bīstamās vielas un to kvalificējošie daudzumi

1. Bīstamo vielu kvalificējošie daudzumi, kas noteikti šā pielikuma 1. tabulā, attiecas uz vielām, kas atbilst šajā tabulā norādītajām bīstamības kategorijām, kas noteiktas regulā Nr. 1272/2008.

2. Ja bīstamā viela atbilst šā pielikuma 1. tabulā norādītajai bīstamo vielu kategorijai un attiecīgā viela vai maisījums norādīts arī šā pielikuma 2. tabulā, piemēro 2. tabulā norādītos kvalificējošos daudzumus.

Bīstamo vielu kategorijas

1. tabula

Bīstamības kategorijas saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008		Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās), lai piemērotu
		prasības, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem	prasības, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem
1. aile		2. aile	3. aile
"H" iedaļa. Bīstamība veselībai
H1	Akūtā toksicitāte 1. kategorija, visi iedarbības ceļi	5	20
H2	Akūtā toksicitāte: 2. kategorija, visi iedarbības ceļi; 3. kategorija, iedarbības ceļš ieelpojot1	50	200
H3	Toksiska ietekme uz konkrētiem mērķorgāniem (STOT) – vienreizēja iedarbība STOT SE 1. kategorija	50	200
"P" iedaļa. Fizikālā bīstamība
P1a	Sprādzienbīstami materiāli2: nestabili sprādzienbīstami materiāli; sprādzienbīstami materiāli, kas iekļauti regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1.2. daļas Klasificēšanas kritēriji norādītajām 1.1., 1.2., 1.3., 1.5. vai 1.6. apakšgrupām; vielas vai maisījumi, kas ir sprādzienbīstami saskaņā ar Komisijas 2008. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 440/2008 par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) A.14 metodi3 un neietilpst organisko peroksīdu vai pašreaģējošu vielu un maisījumu kategorijā	10	50
P1b	Sprādzienbīstami materiāli2 Sprāgstvielas, regulas Nr. 1272/2012 I pielikuma 2.1.2. daļas Klasificēšanas kritēriji 1.4. apakšgrupa4	50	200
P2	Uzliesmojošas gāzes Uzliesmojošas gāzes, 1. vai 2. kategorija	10	50
P3a	Uzliesmojoši aerosoli5 1. vai 2. kategorijas uzliesmojoši aerosoli, kuru sastāvā ir 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi	150 (neto)	500 (neto)
P3b	Uzliesmojoši aerosoli5 1. vai 2. kategorijas uzliesmojoši aerosoli, kuru sastāvā nav 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošas gāzes vai 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, un to var dokumentāri pierādīt	5 000 (neto)	50 000 (neto)
P4	Oksidējošas gāzes Oksidējošas gāzes, 1. kategorija	50	200
P5a	Uzliesmojoši šķidrumi 1. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi; 2. vai 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kas uzglabāti temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru; citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, ko uzglabā temperatūrā, kas ir augstāka par to viršanas temperatūru6	10	50
P5b	Uzliesmojoši šķidrumi 2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, kuri īpašos apstākļos, piemēram, ja ir augsts spiediens vai augsta temperatūra, var izraisīt vai palielināt rūpniecisko avāriju risku; citi šķidrumi ar uzliesmošanas temperatūru ≤ 60 °C, kuri īpašos apstākļos, piemēram, ja ir augsts spiediens vai augsta temperatūra, var izraisīt vai palielināt rūpniecisko avāriju risku6	50	200
P5c	Uzliesmojoši šķidrumi 2. un 3. kategorijas uzliesmojoši šķidrumi, uz kuriem neattiecas P5a un P5b kategorija	5 000	50 000
P6a	Pašreaģējošas vielas un maisījumi un organiskie peroksīdi A vai B veida pašreaģējošas vielas un maisījumi vai A vai B veida organiskie peroksīdi	10	50
P6b	Pašreaģējošas vielas un maisījumi un organiskie peroksīdi C, D, E vai F veida pašreaģējošas vielas un maisījumi vai C, D, E vai F veida organiskie peroksīdi	50	200
P7	Pirofori šķidrumi un cietvielas: 1. kategorijas pirofori šķidrumi; 1. kategorijas piroforas cietvielas	50	200
P8	Oksidējoši šķidrumi un cietvielas: 1., 2. vai 3. kategorijas oksidējoši šķidrumi;  1., 2. vai 3. kategorijas oksidējošas cietvielas	50	200
"E" iedaļa. Bīstamība videi
E1	Ūdens videi bīstama viela, akūtas toksicitātes 1. kategorija vai hroniskas toksicitātes 1. kategorija	100	200
E2	Ūdens videi bīstama viela, hroniskas toksicitātes 2. kategorija	200	500
"O" iedaļa. Cita bīstamība
O1	Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH014	100	500
O2	Vielas vai maisījumi, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, 1. kategorija	100	500
O3	Vielas vai maisījumi ar bīstamības apzīmējumu EUH029	50	200

Piezīmes.

1. Bīstamās vielas, kas iekļautas akūtas toksicitātes 3. kategorijā H301 (toksisks, ja norīts), pieskaita pie H2 akūtas toksicitātes kategorijas, ja tās nav iespējams klasificēt kā akūti toksiskas iedarbībā caur ādu vai ieelpojot, tādēļ ka trūkst nepieciešamo datu par toksiskumu ieelpojot vai toksiskumu iedarbībā caur ādu.

2. Sprādzienbīstamo materiālu kategorijā ir ietverti arī sprādzienbīstami izstrādājumi atbilstoši regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.1. sadaļai. Ja ir zināms sprādzienbīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā, to ņem vērā. Ja nav zināms sprādzienbīstamas vielas vai maisījuma daudzums šādā izstrādājumā, viss izstrādājums ir uzskatāms par sprādzienbīstamu izstrādājumu.

3. Vielu un maisījumu sprādzienbīstamības testēšana ir nepieciešama tikai tad, ja saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rekomendāciju par bīstamu kravu pārvadājumiem Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas (ANO Testēšanas un kritēriju rokasgrāmata) 6. papildinājuma III daļā norādītajām procedūrām tiek konstatēts, ka vielai vai maisījumam ir iespējamas sprādzienbīstamas īpašības.

4. Ja 1.4. apakšgrupas sprāgstvielas izpako vai iepako atkārtoti, uz tām attiecas ieraksts P1a, ja vien bīstamība nav norādīta atbilstoši 1.4. apakšgrupai, kā paredzēts regulā Nr. 1272/2008.

5. Uzliesmojošus aerosolus klasificē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būtiskām prasībām aerosola flakoniem un to marķēšanai un klasificēšanai. Šajā normatīvajā aktā minētie īpaši viegli uzliesmojoši un uzliesmojoši aerosoli atbilst attiecīgi regulas Nr. 1272/2008 1. vai 2. kategorijas uzliesmojošiem aerosoliem.

6. Saskaņā ar regulas Nr. 1272/2008 I pielikuma 2.6.4.5. punktu šķidrumi, kuru uzliesmošanas temperatūra ir augstāka par 35 °C, nav klasificējami 3. kategorijā, ja ir iegūti negatīvi rezultāti ilgstošas degšanas pārbaudē (Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rekomendāciju par bīstamu kravu pārvadājumiem Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 32. iedaļa, L.2). Šis nosacījums neattiecas uz paaugstinātas temperatūras vai augsta spiediena gadījumiem.

Kvalificējošie daudzumi bīstamām vielām un bīstamo vielu grupām

2. tabula

Nr.  p. k.	Bīstamās vielas un bīstamo vielu grupas	CAS numurs1	Bīstamo vielu kvalificējošais daudzums (tonnās), lai piemērotu
			prasības, kas attiecas uz zemāka riska līmeņa objektiem	prasības, kas attiecas uz augstāka riska līmeņa objektiem
	1. aile		2. aile	3. aile
1.	Amonija nitrātu saturošs kompleksais mēslojums, kas satur arī fosfātus vai kāliju, vai abus un kas var pašsadalīties2, ja tajā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir: - no 15,75 masas %3 līdz 24,5 masas %4 no kompleksā mēslojuma, bet kopējais degošo vai organisko vielu saturs ir mazāks vai vienāds ar 0,4 % vai šis kompleksais mēslojums atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulas (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (turpmāk – regula Nr. 2003/2003) III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām; - mazāks vai vienāds ar 15,75 masas %5 no kompleksā mēslojuma, bet degošo vielu saturs nav ierobežots	–	5 000	10 000
2.	Amonija nitrātu saturošs mēslojums, kas atbilst regulas Nr. 2003/2003 III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām: - tikai amonija nitrātu saturošs mēslojums; - kompleksais amonija nitrāta mēslojums, kurā amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa daudzums ir: a) vairāk nekā 24,5 masas % no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, izņemot amonija nitrāta maisījumus ar dolomītiem, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %; b) vairāk nekā 15,75 masas % no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, ja tas ir amonija nitrāta un amonija sulfāta maisījums; c) vairāk nekā 28 masas %6 no kompleksā amonija nitrāta mēslojuma, ja tas ir amonija nitrāta maisījums ar dolomītu, kaļķakmeni un/vai kalcija karbonātu, ar tīrības pakāpi vismaz 90 %	–	1 250	5 000
3.	Amonija nitrāts un maisījumi, kas satur amonija nitrātu un kuros amonija nitrāta nodrošinātais slāpekļa saturs ir: - no 24,5 masas % līdz 28 masas % no maisījuma un kas satur ne vairāk kā 0,4 % degošu vielu; - vairāk nekā 28 masas % no maisījuma un kas satur ne vairāk kā 0,2 % degošu vielu; - amonija nitrāta ūdens šķīdumi, kuros amonija nitrāta koncentrācija ir vairāk nekā 80 masas % no šī šķīduma	–	350	2 500
4.	Amonija nitrātu saturoši specifikācijai neatbilstoši ražojumi un mēslošanas līdzekļi, kas nav izturējuši detonācijas pārbaudi, tai skaitā: - ražošanas gaitā izbrāķētas izejvielas, produkti, palīgmateriāli, starpprodukti vai izstrādājumi; - maisījumi, kuri satur amonija nitrātu, amonija nitrāts, kompleksais amonija nitrāta mēslojums un amonija nitrātu saturoši mēslošanas līdzekļi (kuros nav citu pamatsastāvdaļu), ja tos kā neatbilstošus šīs tabulas 2. un 3. punktā norādītajiem nosacījumiem lietotājs nogādā vai nosūta atpakaļ ražotājam, atdod pagaidu uzglabāšanai vai nodod utilizācijai, otrreizējai pārstrādei vai apstrādei, lai to turpmāka izmantošana būtu droša; - šīs tabulas 1. punkta pirmajā atkāpē un 2. punktā norādītie mēslošanas līdzekļi, kas neatbilst regulas Nr. 2003/2003 III pielikuma 2. iedaļā noteiktajām prasībām	–	10	50
5.	Kompleksais kālija nitrāta mēslojums mikrogranulu un granulu veidā un kam ir tāda pati bīstamības kategorija kā tīram kālija nitrātam	–	5 000	10 000
6.	Kompleksais kālija nitrāta mēslojums kristāliskā veidā un kam ir tāda pati bīstamības kategorija kā tīram kālija nitrātam	–	1 250	5 000
7.	Arsēna pentoksīds, arsēnskābe un tās sāļi	1303-28-2	1	2
8.	Arsēna trioksīds, arsēnpaskābe un tās sāļi	1327-53-3		0,1
9.	Broms	7726-95-6	20	100
10.	Hlors	7782-50-5	10	25
11.	Niķeļa savienojumi ieelpojama pulvera veidā: niķeļa monoksīds, niķeļa dioksīds, niķeļa sulfīds, trīsvērtīgā niķeļa disulfīds, divvērtīgā niķeļa trioksīds	–		1
12.	Etilēnimīns	151-56-4	10	20
13.	Fluors	7782-41-4	10	20
14.	Formaldehīds (koncentrācija ≥ 90 %)	50-00-0	5	50
15.	Ūdeņradis	1333-74-0	5	50
16.	Hlorūdeņradis (sašķidrināta gāze)	7647-01-0	25	250
17.	Svina alkilsavienojumi	–	5	50
18.	1. vai 2. kategorijas sašķidrinātas uzliesmojošās gāzes (tostarp sašķidrināta naftas gāze (sašķidrinātu ogļūdeņražu maisījums, kas iegūts naftas pārstrādes rezultātā)) un dabasgāze7	–	50	200
19.	Acetilēns	74-86-2	5	50
20.	Etilēnoksīds	75-21-8	5	50
21.	Propilēnoksīds	75-56-9	5	50
22.	Metanols	67-56-1	500	5 000
23.	4,4′-metilēnbis(2-hloranilīns) un tā sāļi, pulverveidā	101-14-4		0,01
24.	Metilizocianāts	624-83-9		0,15
25.	Skābeklis	7782-44-7	200	2 000
26.	2,4-toluoldiizocianāts 2,6-toluoldiizocianāts	584-84-9 91-08-7	10	100
27.	Karbonildihlorīds (fosgēns)	75-44-5	0,3	0,75
28.	Arsīns (arsēntrihidrīds)	7784-42-1	0,2	1
29.	Fosfīns (ūdeņraža fosfīds)	7803-51-2	0,2	1
30.	Sēra dihlorīds	10545-99-0		1
31.	Sēra trioksīds	7446-11-9	15	75
32.	Polihlordibenzofurāni un polihlordibenzodioksīni8	–		0,001
33.	Kancerogēnas vielas vai maisījumi, kas satur vairāk nekā 5 masas % vienu vai vairākas šādas kancerogēnas vielas: - 4-aminobifenils un tā sāļi; - benztrihlorīds; - benzidīns un tā sāļi; - bis(hlormetil)ēteris; - hlormetilmetilēteris; - 1,2-dibrometāns; - dietilsulfāts; - dimetilsulfāts; - dimetilkarbamoilhlorīds; - 1,2-dibrom-3-hlorpropāns; - 1,2-dimetilhidrazīns; - dimetilnitrozamīns; - heksametilfosforskābes triamīds; - hidrazīns; - 2-naftilamīns un tā sāļi; - 4-nitrodifenils; - 1,3-propānsultons	–	0,5	2
34.	Naftas produkti un alternatīvi degvielas veidi: a) benzīni un ligroīni; b) petrolejas (ieskaitot reaktīvo dzinēju degviela); c) gāzeļļas (ieskaitot dīzeļdegvielu, šķidro krāšņu kurināmo un gāzeļļas maisījumus); d) mazuts un citas smagās degvieleļļas; e) alternatīvi degvielas veidi, kuri kalpo tiem pašiem nolūkiem un kuriem ir līdzīgas īpašības attiecībā uz uzliesmojamību un bīstamību videi kā šī punkta a) līdz d) apakšpunktā minētajām vielām	–	2 500	25 000
35.	Bezūdens amonjaks	7664-41-7	50	200
36.	Bora trifluorīds	7637-07-2	5	20
37.	Ūdeņraža sulfīds	7783-06-4	5	20
38.	Piperidīns	110-89-4	50	200
39.	Bis(2-dimetilaminoetil)(metil)amīns	3030-47-5	50	200
40.	3-(2-etilheksiloksi)propilamīns	5397-31-9	50	200
41.	Nātrija hipohlorīta maisījumi9, kas klasificēti kā 1. kategorijas akūti toksiski ūdens organismiem [H400] un satur mazāk nekā 5 % aktīvā hlora, un nav iekļauti citās šā pielikuma 1. tabulā minētajās bīstamības kategorijās		200	500
42.	Propilamīns10	107-10-8	500	2 000
43.	Terc-butilakrilāts10	1663-39-4	200	500
44.	2-metilbut-3-butēnnitrils10	16529-56-9	500	2 000
45.	3,5-dimetil-1,3,5,2H-tetrahidrotiadiazīn-2-tions (dazomets)10	533-74-4	100	200
46.	Metilakrilāts10	96-33-3	500	2 000
47.	3-metilpiridīns10	108-99-6	500	2 000
48.	1-brom-3-hlorpropāns10	109-70-6	500	2 000

Piezīmes.

1. Ķīmiskās vielas numurs ķīmisko vielu reģistrā Chemical Abstracts Service (CAS numurs) dots tikai kā norāde.

2. Amonija nitrātu saturošu mēslošanas līdzekļu vai kompleksā mēslojuma spēju pašsadalīties nosaka ar ANO Notecējumu pārbaudi, kas aprakstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rekomendāciju par bīstamu kravu pārvadājumiem Testēšanas un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 38.2. sadaļā.

3. Slāpekļa saturs 15,75 % (masas procentos) atbilst 45 % amonija nitrāta no attiecīgā mēslošanas līdzekļa vai cita maisījuma.

4. Slāpekļa saturs 24,5 % (masas procentos) atbilst 70 % amonija nitrāta no attiecīgā mēslošanas līdzekļa vai cita maisījuma.

5. Slāpekļa saturs 15,75 % (masas procentos) atbilst 45 masas % amonija nitrāta no attiecīgā līdzekļa vai cita maisījuma.

6. Slāpekļa saturs 28 % (masas procentos) atbilst 80 masas % amonija nitrāta no attiecīgā līdzekļa vai cita maisījuma.

7. Šajā sadaļā var iekļaut arī attīrītu biogāzi, ja tā apstrādāta saskaņā ar standartiem, kas tiek piemēroti attīrītas un uzlabotas biogāzes ieguvē, nodrošinot dabasgāzes kvalitātei līdzvērtīgu kvalitāti, tostarp līdzvērtīgu metāna saturu un ne vairāk kā 1 % skābekļa.

8. Lai noteiktu polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu maksimālos daudzumus, katrai polihlordibenzodioksīnu vai polihlordibenzofurānu grupai lieto šādus starptautiskos toksiskā ekvivalenta koeficientus:

8.1.  2,3,7,8-THDD (2,3,7,8-tetrahlordibenzodioksīniem) – 1;

8.2.  1,2,3,7,8-PeCDD (1,2,3,7,8-pentahlordibenzodioksīniem) – 1;

8.3.  1,2,3,4,7,8-HxHDD (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;

8.4.  1,2,3,6,7,8-HxHDD (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;

8.5.  1,2,3,7,8,9-HxHDD (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzodioksīniem) – 0,1;

8.6.  1,2,3,4,6,7,8-HpHDD (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzodioksīniem) – 0,01;

8.7.  OHDD (oktahlordibenzodioksīniem) – 0,0003;

8.8.  2,3,7,8-THDF (2,3,7,8-tetrahlordibenzofurāniem) – 0,1;

8.9.  2,3,4,7,8-PeHDF (2,3,4,7,8-pentahlordibenzofurāniem) – 0,3;

8.10.  1,2,3,7,8-PeHDF (1,2,3,7,8-pentahlordibenzofurāniem) – 0,03;

8.11.  1,2,3,4,7,8-HxHDF (1,2,3,4,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

8.12.  1,2,3,7,8,9-HxHDF (1,2,3,7,8,9-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

8.13.  1,2,3,6,7,8-HxHDF (1,2,3,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

8.14.  2,3,4,6,7,8-HxHDF (2,3,4,6,7,8-heksahlordibenzofurāniem) – 0,1;

8.15.  1,2,3,4,6,7,8-HpHDF (1,2,3,4,6,7,8-heptahlordibenzofurāniem) – 0,01;

8.16.  1,2,3,4,7,8,9-HpHDF (1,2,3,4,7,8,9-heptahlordibenzofurāniem) – 0,01;

8.17.  OHDF (oktahlordibenzofurāniem) – 0,0003.

Maksimālo polihlordibenzofurānu un polihlordibenzodioksīnu daudzumu objektā iegūst, polihlordibenzofurānu vai polihlordibenzodioksīnu daudzumus reizinot ar šajā punktā minētajiem koeficientiem un iegūtos rezultātus summējot.

9. Ar nosacījumu, ka maisījums, kura sastāvā nav nātrija hipohlorīta, netiek klasificēts kā 1. kategorijas akūti toksisks ūdens organismiem [H400].

10. Ja šī bīstamā viela ir iekļauta P5a vai P5b kategorijā "Uzliesmojoši šķidrumi", piemēro mazāko kvalificējošo daudzumu.

3. Bīstamās vielas un maisījumus klasificē saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008.

4. Maisījums, kas satur bīstamās ķīmiskās vielas, ir bīstams, ja bīstamās ķīmiskās vielas koncentrācija tajā nav mazāka par regulā Nr. 1272/2008 noteikto koncentrāciju. Rīkojoties ar šo maisījumu, ievēro tādas pašas prasības, kā rīkojoties ar attiecīgo bīstamo ķīmisko vielu, ja regulā Nr. 1272/2008 šim maisījuma procentuālajam sastāvam nav norādīts cits bīstamības raksturojums.

5. Kvalificējošie daudzumi attiecas uz katru objektu.

6. Nosakot bīstamo vielu maksimālo daudzumu vai aprēķinot bīstamo vielu daudzuma kritēriju, ņem vērā tās bīstamās vielas, kas vienlaikus ir vai var būt objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā, šādā daudzumā:

6.1. ir 2 % no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma vai vairāk;

6.2. mazāk par 2 % no attiecīgās vielas mazākā kvalificējošā daudzuma, ja bīstamās vielas izvietojums objektā ir tāds, ka tā var būt par rūpnieciskās avārijas ierosinātāju.

7. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Q _kopējais = q₁/Q₁ + q₂/Q₂ + q₃/Q₃ + ... + q_n/Q_n , kur

Q _kopējais – bīstamo vielu daudzuma kritērijs;

q_i (q₁, q₂, q₃ ... q_n) – maksimālais daudzums tonnās attiecīgajai šā pielikuma 2. tabulā norādītajai bīstamajai vielai vai bīstamo vielu grupai vai šā pielikuma 1. tabulā norādītajai bīstamības kategorijai;

Q_i (Q₁, Q₂, Q₃ ... Q_n) – attiecīgais šā pielikuma 1. vai 2. tabulā norādītais mazākais vai lielākais kvalificējošais daudzums tonnās bīstamajai vielai, bīstamo vielu grupai vai bīstamības kategorijai;

n – attiecīgā bīstamo vielu daudzuma kritērija aprēķinā iekļauto bīstamo vielu, bīstamo vielu grupu vai bīstamo vielu kategoriju skaits.

8. Ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot mazākos kvalificējošos daudzumus, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to, uz objektu attiecas šo noteikumu prasības, tai skaitā:

8.1. ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot mazākos kvalificējošos daudzumus, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to un bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot lielākos kvalificējošos daudzumus, ir mazāks par vienu, atbildīgā persona izstrādā rūpniecisko avāriju novēršanas programmu;

8.2. ja bīstamo vielu daudzuma kritērijs, kas aprēķināts, lietojot lielākos kvalificējošos daudzumus, ir lielāks par vienu vai vienāds ar to, atbildīgā persona izstrādā drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu.

9. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju izmanto, novērtējot vispārējo apdraudējumu, kas saistīts ar bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju nosaka trīs reizes – atsevišķi novērtējot bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi.

10. Bīstamo vielu daudzuma kritēriju aprēķina kopā šādām bīstamām vielām, kuras ir vai var būt objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā:

10.1. šā pielikuma 2. tabulā norādītajām vielām un maisījumiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir 1., 2. un 3. kategorijas (ieelpojot) akūtas toksicitātes vai 1. kategorijas STOT SE, kā arī bīstamām vielām, kas atbilst 1. tabulas "H" iedaļai (ieraksti H1 līdz H3);

10.2. šā pielikuma 2. tabulā norādītajām vielām un maisījumiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir sprāgstvielas, uzliesmojošas gāzes, uzliesmojoši aerosoli, oksidējošas gāzes, uzliesmojoši šķidrumi, pašreaģējošas vielas un maisījumi, organiskie peroksīdi, pirofori šķidrumi un cietvielas, oksidējoši šķidrumi un cietvielas, kā arī vielām, kas atbilst šā pielikuma 1. tabulas "P" iedaļai (P1 līdz P8 ieraksts);

10.3. šā pielikuma 2. tabulā norādītajām vielām un maisījumiem, kas saskaņā ar klasifikāciju ir 1. kategorijas akūtas toksicitātes vai 1. vai 2. kategorijas hroniskas toksicitātes bīstamība ūdens videi, kā arī vielām, kas atbilst šā pielikuma 1. tabulas "E" iedaļai (E1 un E2 ieraksts).

11. Bīstamās vielas, uz kurām neattiecas regula Nr. 1272/2008, tai skaitā atkritumiem, bet kas tomēr atrodas vai varētu atrasties objektā un kurām ir ekvivalentas vai līdzīgas bīstamās īpašības, kas varētu izraisīt rūpniecisko avāriju, tiek iedalītas analogā kategorijā vai pielīdzinātas konkrētai bīstamai vielai vai bīstamo vielu grupai, kas iekļauta šā pielikuma 2. tabulā.

12. Ja bīstamā viela, klasificējot pēc tās īpašībām, atbilst vairākām bīstamības kategorijām vai bīstamo vielu grupām, tad, nosakot bīstamās vielas kvalificējošo daudzumu, izvēlas to kategoriju vai grupu, kurai kvalificējošie daudzumi ir skaitliski mazāki.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada  1. marta
noteikumiem Nr. 131

Informācija, kas jānorāda iesniegumā par bīstamajām vielām objektā

1. Objekta īpašnieks, turētājs vai darbību veicēja organizācija, kas ir atbildīga par objektu:

1.1. nosaukums;

1.2. reģistrācijas numurs;

1.3. juridiskā adrese.

2. Objekts:

2.1. nosaukums;

2.2. atrašanās vieta:

2.2.1. pilna adrese;

2.2.2. koordinātas;

2.2.3. kadastra numurs zemes īpašumam, uz kura atrodas objekts.

3. Objekta īpašnieks vai kapitālsabiedrības (kuras īpašumā ir objekts) īpašnieki, kam pieder vismaz 5 % no kapitālsabiedrības pamatkapitāla:

3.1. ja objekta īpašnieks ir fiziska persona:

3.1.1. vārds, uzvārds un adrese vai elektroniskā pasta adrese;

3.1.2. firma un juridiskā adrese, ja fiziskā persona ir individuālais komersants;

3.2. ja zemes īpašnieks ir juridiska persona, kas nav norādīta šā pielikuma 1. punktā:

3.2.1. firmas nosaukums;

3.2.2. juridiskā adrese.

4. Zemes īpašnieks:

4.1. ja zemes īpašnieks ir fiziska persona:

4.1.1. vārds, uzvārds un adrese vai elektroniskā pasta adrese;

4.1.2. firma un juridiskā adrese, ja zemes īpašnieks ir individuālais komersants;

4.2. ja zemes īpašnieks ir juridiska persona, kas nav norādīta šā pielikuma 1. punktā:

4.2.1. firmas vai filiāles firmas nosaukums;

4.2.2. juridiskā adrese.

5. Atbildīgā persona:

5.1. ja atbildīgā persona ir fiziska persona:

5.1.1. amats;

5.1.2. vārds, uzvārds;

5.1.3. tālruņa numurs vai numuri;

5.1.4. elektroniskā pasta adrese;

5.2. ja atbildīgā persona ir juridiska persona:

5.2.1. firmas nosaukums;

5.2.2. juridiskā adrese;

5.2.3. tālruņa numurs;

5.2.4. elektroniskā pasta adrese;

5.2.5. prokūrista vai citas fiziskas personas vārds, uzvārds, kura ir pilnvarota pārstāvēt juridisko personu.

6. Ziņas par objekta pārvaldītāju, ja tā ir juridiska persona, kas nav norādīta šā pielikuma 1. punktā:

6.1. nosaukums;

6.2. reģistrācijas numurs komercreģistrā;

6.3. juridiskā adrese;

6.4. pārvaldītāja norīkotā fiziskā persona, kas pilnvarota pārstāvēt juridisko personu un ir atbildīga par objekta apsaimniekošanu un drošības nodrošināšanu:

6.4.1. amats;

6.4.2. vārds, uzvārds;

6.4.3. tālruņa numurs;

6.4.4. elektroniskā pasta adrese.

7. Informācija, kas nepieciešama, lai objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā, identificētu bīstamās vielas, to klasifikāciju vai bīstamo vielu kategorijas:

7.1. bīstamo ķīmisko vielu vai maisījumu tirdzniecības nosaukumi un nosaukumi atbilstoši IUPAC nomenklatūrai;

7.2. to bīstamo ķīmisko vielu nosaukumi, kuras ir maisījuma sastāvā;

7.3. bīstamo ķīmisko vielu formulas vai struktūrformulas;

7.4. bīstamo ķīmisko vielu CAS numuri;

7.5. bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu klasifikācija un marķējums saskaņā ar regulā Nr. 1272/2008 noteikto globāli harmonizēto sistēmu;

7.6. konkrētu bīstamo vielu daudzumi:

7.6.1. maksimāli iespējamais daudzums (atbilstoši projekta datiem);

7.6.2. vidējais daudzums (atbilstoši inventarizācijas datiem, ja objekts ir nodots ekspluatācijā);

7.7. bīstamo vielu agregātstāvokļi;

7.8. atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam noteiktie bīstamo vielu maksimālie daudzumi:

7.8.1. bīstamajai vielai vai bīstamo vielu grupai;

7.8.2. bīstamības kategorijai saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008;

7.9. atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam noteiktie bīstamo vielu daudzuma kritēriji, novērtējot atsevišķi bīstamo vielu bīstamību veselībai, fizikālo bīstamību un bīstamību videi;

7.10. atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam noteiktā bīstamo vielu klātbūtne objektā vai visās objekta iekārtās, kas atrodas vienā teritorijā.

8. Apraksts par objektā vai visās objekta iekārtās vai glabātavās, kas atrodas vienā teritorijā, veicamajām vai plānotajām darbībām.

9. Visu vienā teritorijā esošo objekta iekārtu vai objekta teritorijas un tuvākās apkārtnes apraksts, norādot faktorus, kas var izraisīt vai veicināt rūpnieciskas avārijas rašanos vai padarīt smagākas tās sekas, tai skaitā:

9.1. bīstamo vielu izvietojums;

9.2. bīstamo iekārtu izvietojums;

9.3. bīstamo iekārtu reģistrācija (vieta un datums);

9.4. citi rūpnieciskās avārijas riska avoti un to izvietojums objektā;

9.5. ārējie faktori, kas var izraisīt rūpniecisku avāriju vai padarīt smagākas tās sekas, to raksturs, izvietojums, iespējamā iedarbība un domino efekti, tai skaitā informācija par blakusesošām darbības vietām, uz kurām neattiecas šie noteikumi (ja šāda informācija ir pieejama);

9.6. potenciāli apdraudētās teritorijas un to shematisks attēlojums.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 1. marta
noteikumiem Nr. 131

Objekta rūpniecisko avāriju novēršanas politikas dokuments un programma

I. Informācija, kas iekļaujama rūpniecisko avāriju novēršanas politikas dokumentā

1. Rūpniecisko avāriju novēršanas politikas dokumentā apraksta atbildīgās personas vispārējos īstermiņa un ilgtermiņa mērķus, darbības principus un uzdevumus, lai nepārtraukti uzlabotu drošības pārvaldības sistēmas darbību, rūpniecisko avāriju risku kontroli un nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni šādu avāriju gadījumos, tai skaitā:

1.1. noteiktu darbinieku pienākumus un atbildību un nodrošinātu atbilstošu darbinieku kvalifikāciju un apmācību (īpaši drošības pārvaldības sistēmā un rūpniecisko avāriju likvidēšanā iesaistītajiem darbiniekiem);

1.2. nodrošinātu rūpnieciskās avārijas riska faktoru identificēšanu, to bīstamības noteikšanu un rūpniecisko avāriju iespējamo seku smaguma un to iespējamības novērtēšanu;

1.3. nodrošinātu tehnoloģiskā procesa drošību, tai skaitā trauksmes sistēmu un tehnoloģisko iekārtu apstādināšanas ierīču pieejamību, ņemot vērā paraugpraksi tehnoloģiskā procesa kontroles un vadības jomā, nolietoto tehnoloģisko iekārtu nomaiņu ar atbilstošām, modernākām un drošākām iekārtām un ierīcēm un objekta apziņošanu, kā arī laikus izstrādātu, pieņemtu un grozītu attiecīgās instrukcijas;

1.4. īstenotu cilvēkam un videi drošu tehnoloģisko iekārtu, glabātavu vai citu būvju plānošanu, projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju, ja objektā paredzētas izmaiņas vai tiek plānots jauns objekts;

1.5. nodrošinātu avārijgatavības plānošanu un atbilstošus resursus šo plānu īstenošanai, kā arī laikus izstrādātu, pieņemtu, pārbaudītu (tai skaitā praktiskās mācībās) un grozītu attiecīgos rīcības plānus;

1.6. nodrošinātu sistemātisku objekta darbības, drošības pārvaldības (tai skaitā kļūdu reģistrēšanas) sistēmas un avārijgatavības uzraudzību, vērtējot, vai tās atbilst objekta rūpniecisko avāriju novēršanas politikas dokumentā norādītajiem īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem, lietojot drošības prasību izpildes indikatorus;

1.7. veiktu sistemātisku rūpniecisko avāriju novēršanas politikas un drošības sistēmas auditu un dokumentētu pārskatīšanu, kuru veic objekta vadība, lai nodrošinātu šīs politikas un sistēmas piemērotību, efektivitāti un pilnveidošanu, ņemot vērā auditā un pārskatīšanā konstatēto, tai skaitā attiecībā uz nepieciešamajiem uzlabojumiem.

II. Informācija, kas iekļaujama rūpniecisko avāriju novēršanas programmā

2. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmā iekļauj:

2.1. objekta vispārēju raksturojumu, tai skaitā objekta nosaukumu un atrašanās vietas adresi, kā arī zemesgabala kadastrālo apzīmējumu;

2.2. objekta rūpniecisko avāriju novēršanas politikas dokumentu;

2.3. objekta darba organizācija un vadības sistēmas, tai skaitā drošības pārvaldības sistēmas, aprakstu un kodolīgu raksturojumu;

2.4. informāciju par nepieciešamajiem un pieejamajiem resursiem un pasākumiem rūpniecisko avāriju riska novēršanai vai samazināšanai, kā arī avāriju seku likvidēšanai un ietekmes uz cilvēka veselību un vidi samazināšanai, kā arī vides atjaunošanai pēc rūpnieciskās avārijas;

2.5. dokumentāciju un izvērtējumus, kas liecinātu par atbilstošu rūpniecisko avāriju novēršanas politikas īstenošanu objektā.

3. Objekta vispārējā raksturojumā norāda:

3.1. īsu informāciju par objekta apkārtni, norādot teritorijas, kurām var tikt nodarīts kaitējums rūpnieciskās avārijas gadījumā, kā arī iespējamos domino efektus ar citiem objektiem vai darbības vietām;

3.2. bīstamās vielas un to klasifikāciju saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008 vai sniedz apstiprinājumu, ka attiecībā uz bīstamajām vielām objektā nav notikušas izmaiņas salīdzinājumā ar Valsts vides dienestam iesniegtajā iesniegumā norādīto;

3.3. objektā izmantotās bīstamās iekārtas un citas tehnoloģiskās iekārtas, būves un vietas, kur tiek veiktas darbības vai uzglabātas bīstamās vielas, un bīstamo vielu daudzumu tajās, kā arī galvenos tehnoloģiskos procesus, tehniskos paņēmienus un veicamās darbības.

4. Informācijā par drošības pārvaldības sistēmu un rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumiem un resursiem objektā raksturo:

4.1. drošības pārvaldības organizatorisko struktūru, darbinieku pienākumus un atbildību, paredzot citu komersantu iesaistīšanu un viņu darbinieku pienākumus un atbildību;

4.2. darbinieku izglītību, kvalifikāciju, apmācību un instruktāžu, īpaši norādot:

4.2.1. informāciju par atbildīgo darbinieku (speciālistu) izglītību un kvalifikāciju, ja normatīvie akti nosaka prasības par izglītību vai apmācību, piemēram, pirmās palīdzības sniegšanā, atbildīgajam par ugunsdrošību, darba aizsardzības speciālistam;

4.2.2. nevēlamu notikumu un rūpniecisko avāriju ierobežošanā un likvidēšanā iesaistāmajiem darbiniekiem veikto un paredzēto teorētisko un praktisko apmācību;

4.3. kārtību, kādā sistemātiski nosaka rūpnieciskās avārijas riska faktorus un iespējamos nevēlamos notikumus, kas var rasties normālas ekspluatācijas, tehniskās apkopes, atjaunošanas vai pārbūves gaitā, nekontrolētu tehnoloģisko procesu vai darbību gadījumos atkarībā no attiecīgo darbību specifikas vai apjoma, vai izmantojamo bīstamo vielu īpašībām un ņemot vērā arī citu komersantu veicamās darbības;

4.4. rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumus objekta ekspluatācijas, tehniskās apkopes, atjaunošanas vai pārbūves laikā atbilstoši darbību specifikai un izmantojamo bīstamo vielu īpašībām un daudzumam, tai skaitā pasākumus nolietoto tehnoloģisko iekārtu nomaiņai ar atbilstošām, modernākām un drošākām iekārtām un ierīcēm;

4.5. informāciju par tehnoloģisko procesu kontroli un drošību:

4.5.1. prasības tehnoloģisko procesu drošībai, tai skaitā instrukcijas par iekārtu un tehnoloģisko procesu ekspluatācijas drošību, iekārtu un tehnoloģisko procesu drošību tehniskās apkopes gaitā un darbības drošu pagaidu pārtraukšanu;

4.5.2. kontroliekārtu, mērinstrumentu, ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes un citu brīdinājuma sistēmu, kā arī tehnoloģisko iekārtu apstādināšanas ierīču īsu raksturojumu;

4.6. kārtību, kādā plāno tehnoloģiskā procesa vai citas izmaiņas, piemēram, noliktavu vai iekārtu projektēšanu, kā arī informāciju par rūpniecisko avāriju riska faktoriem un šī riska samazināšanas pasākumiem, kas veicami būvdarbu laikā;

4.7. rūpnieciskās avārijas iespējamības un šādas avārijas seku apjoma un smaguma izvērtējumu;

4.8. kārtību, kādā dokumentē informāciju par kļūdām drošības sistēmā (tai skaitā par drošības vai aizsardzības pasākumu neefektivitāti, nevēlamiem notikumiem vai rūpnieciskām avārijām) un informē par tām valsts institūcijas;

4.9. kārtību, kādā sagatavo, apstiprina, precizē un pārbauda praksē (arī rīkojot mācības) plānus rīcībai rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā;

4.10. kārtību, kādā saskaņā ar objekta civilās aizsardzības plānu atbildīgā persona sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citiem glābšanas un avārijas dienestiem veic reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju gadījumos, kā arī plāno un īsteno preventīvos pasākumus iespējamo avāriju seku samazināšanai, ierobežošanai vai likvidēšanai;

4.11. preventīvos, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, kas veicami nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju gadījumos;

4.12. kārtību, kādā atbildīgā persona izmeklē un izvērtē nevēlamus notikumus, nelaimes gadījumus vai rūpnieciskās avārijas, nodrošina avārijas rezultātā piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, kā arī veic uzlabojumus, lai novērstu rūpnieciskās avārijas atkārtošanos;

4.13. pasākumus ārējo riska faktoru iespējamās nevēlamās ietekmes, tai skaitā domino efekta, samazināšanai;

4.14. iekārtas, materiālās rezerves un citus resursus, kas nepieciešami rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu izpildei;

4.15. veikto un paredzēto riska samazināšanas pasākumu (tai skaitā izvērtējot, vai tiek veikta tehnisko un organizatorisko kļūdu reģistrēšana, izmeklēšana un ziņošana par tām) un objekta drošības pārvaldības sistēmas atbilstību šiem noteikumiem un efektivitātes novērtējumu, kā arī kārtību, kādā šo atbilstību un efektivitāti sistemātiski izvērtē un veic nepieciešamos uzlabojumus;

4.16. kārtību, kādā sistemātiski izvērtē, precizē un papildina rūpniecisko avāriju novēršanas programmu.

5. Rūpniecisko avāriju novēršanas programmai pievieno:

5.1. ilgtermiņa un īstermiņa rūpniecisko avāriju riska samazināšanas pasākumu plānu;

5.2. objekta plānu ar galveno tehnoloģisko būvju, bīstamo vielu, ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietu, ārpus telpām uzstādīto trauksmes izziņošanas iekārtu un evakuācijas izeju izvietojumu;

5.3. rīkojumu sarakstu par drošības pārvaldības sistēmā iesaistīto darbinieku norīkošanu un norādes par iekšējiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka viņu pienākumus un atbildību, ja nepieciešams;

5.4. darbinieku teorētiskās un praktiskās apmācības programmas vai citu atbilstošu dokumentāciju;

5.5. informāciju par līgumiem ar citiem komersantiem, kas iesaistīti objekta drošības pārvaldības sistēmā;

5.6. tehnoloģisko procesu drošības, ugunsdrošības, darba un vides aizsardzības instrukciju sarakstu;

5.7. attiecībā uz pārbūvējamām vai jaunbūvējamām iekārtām vai būvēm – to normatīvo aktu (tai skaitā standartu) un dokumentu sarakstu, uz kuriem pamatojoties projektētas un tiek būvētas šīs iekārtas vai būves;

5.8. rūpnieciskās avārijas (ar smagākajām sekām) iespējamās nevēlamās iedarbības izplatības aprēķina (ar datorprogrammu) izdruku, ja nepieciešams;

5.9. aprēķinātās rūpnieciskās avārijas seku iespējamās nevēlamās iedarbības izplatības attēlojumu uz kartes;

5.10. apziņošanas shēmu rūpniecisko avāriju gadījumiem;

5.11. plānus (to kopijas) rīcībām bīstamo vielu noplūdes, ugunsgrēka vai citu nevēlamu notikumu gadījumos;

5.12. bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapu kopijas vismaz tām vielām, kurām veikts rūpnieciskās avārijas iespējamās nevēlamās iedarbības izplatības aprēķins, ja šīs drošības datu lapas nav pievienotas iesniegumam;

5.13. to normatīvo aktu un informācijas avotu sarakstu, kas izmantoti, izstrādājot rūpniecisko avāriju novēršanas programmu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

4. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 1. marta
noteikumiem Nr. 131

Informācija, kas iekļaujama drošības pārskatā

1. Drošības pārskatā norāda informāciju, kuru atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam ietver rūpniecisko avāriju novēršanas programmā, šajā pielikumā minēto informāciju, kā arī papildinformāciju, ja atbildīgā persona to uzskata par nepieciešamu.

2. Drošības pārskatā atbildīgā persona:

2.1. pamato objekta drošības pārvaldības sistēmas atbilstību šo noteikumu prasībām;

2.2. norāda, ka, projektējot, būvējot, ekspluatējot vai apkalpojot objektu vai ar tā darbību saistīto infrastruktūru, ir ievēroti nepieciešamie drošības pasākumi (tai skaitā būvju, aprīkojuma vai infrastruktūras konstrukcijas un materiāli ir izvēlēti un izbūvēti, ņemot vērā slodzes normālas ekspluatācijas apstākļos un nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas gadījumā);

2.3. norāda, ka nozīmīgākie riski ir identificēti un ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu rūpnieciskās avārijas vai šādu avāriju gadījumā samazinātu to ietekmi uz cilvēkiem un vidi;

2.4. norāda ziņas par objekta civilās aizsardzības plānu, kas nodrošina nepieciešamo informāciju ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanai un dod iespēju veikt nepieciešamos pasākumus rūpniecisko avāriju laikā;

2.5. ņemot vērā identificētos rūpnieciskās avārijas riskus, norāda tādu informāciju par objekta iespējamo negatīvo ietekmi uz tā apkārtni, kura var ietekmēt lēmumu par jaunu būvju celšanu vai citu darbību sākšanu objekta apkārtnē;

2.6. norāda drošības pārskata precizēšanas un papildināšanas kārtību;

2.7. norāda, vai objekts teritoriju plānojumos ir iezīmēts kā paaugstinātas bīstamības objekts un vai teritoriju plānojumos objektam ir noteikta aizsargjosla, teritorijas izmantošanas ierobežojumi vai citi riska samazināšanas pasākumi atbilstoši aizsargjoslas reglamentējošo normatīvo aktu un šo noteikumu VIII nodaļas prasībām.

3. Drošības pārskatā sniedz informāciju par objekta izvietojumu un vides un objekta apkārtnes raksturojumu, norādot:

3.1. objekta ģeogrāfisko izvietojumu, atrašanās vietas adresi, kā arī zemes gabala kadastrālo apzīmējumu;

3.2. meteoroloģiskos apstākļus objekta apkārtnē (tai skaitā valdošo vēju virzienu un ātrumu, citus meteoroloģiskos apstākļus un iespējamās dabas katastrofas, ja tās var palielināt rūpnieciskās avārijas bīstamību vai padarīt smagākas tās sekas);

3.3. objekta apkārtnes hidroloģiskos apstākļus (piemēram, maksimālo un minimālo ūdens līmeni ūdenstecē), kā arī objekta apkārtnes ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā stāvokļa raksturojumu;

3.4. informāciju par iepriekšējo objekta un tā apkārtnes teritorijas izmantošanu (tai skaitā ziņas par agrāk ekspluatētiem objektiem, kuros ir vai ir bijušas bīstamās vielas, vai par bīstamo atkritumu poligoniem vai izgāztuvēm, ja tās var izraisīt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas);

3.5. informāciju par gāzes vai naftas cauruļvadiem, bīstamo kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu vai autoceļu, citiem objektiem vai darbībām objekta apkārtnē (norādot attālumu līdz tiem), kas var izraisīt domino efekta risku, rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;

3.6. informāciju par objekta apkārtnes teritoriju, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija:

3.6.1. informāciju par dabas teritorijām, kurām var tikt nodarīts kaitējums rūpnieciskās avārijas gadījumā (to skaitā informāciju par virszemes un pazemes ūdeņiem, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem un aizsargjoslām, kā arī aizsargājamām sugām un biotopiem);

3.6.2. informāciju par apstādījumu teritorijām;

3.6.3. dzīvojamās un publiskās apbūves un publiskās ārtelpas teritorijām, norādot iedzīvotāju, nodarbināto un apmeklētāju blīvumu un skaitu, kā arī informāciju par valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem;

3.6.4. rūpnieciskās un tehniskās apbūves teritorijām, tai skaitā par objektiem un citām darbības vietām, kurās var izraisīties domino efekts;

3.6.5. prasības teritorijas izmantošanai saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu.

4. Drošības pārskatam pievieno:

4.1. objekta plānu mērogā 1:500 vai 1:1000, kurā norādītas būves, galvenās inženiertehniskās komunikācijas, infrastruktūras un iekārtas;

4.2. objekta atrašanās vietas karti mērogā vismaz 1:10000, kurā norādīts apkārtējo teritoriju zemes izmantošanas veids, apkārtnes ūdensteces un ūdenstilpes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumi, aizsargjoslas, transporta un inženiertīklu maģistrāļu, apkārtējo objektu, sabiedrisko un dzīvojamo ēku apbūves teritoriju izvietojums;

4.3. tehnoloģisko shēmu, kurā norādītas ierīces, kontroliekārtas un mērinstrumenti tehnoloģisko operāciju drošības nodrošināšanai un uzraudzībai;

4.4. objekta un galveno ražošanas, uzglabāšanas un citu tehnoloģisko iekārtu, cauruļvadu (līniju un manifoldu) fotogrāfijas;

4.5. to normatīvo aktu (tai skaitā standartu) un informācijas avotu sarakstu:

4.5.1. kas lietoti, izstrādājot drošības pārskatu, tai skaitā atsauces uz izmantoto programmatūru un kartogrāfisko materiālu;

4.5.2. uz kuriem pamatojoties projektētas un būvētas objekta tehnoloģiskās iekārtas un būves;

4.5.3. uz kuriem pamatojoties projektētas un būvētas iekārtas un būves, kas paredzētas nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas novēršanai vai seku likvidēšanai;

4.6. objektā vai līdzīgos objektos notikušu nevēlamu notikumu vai rūpniecisku avāriju aprakstu un analīzi, tai skaitā informāciju par kļūdām drošības pārvaldības sistēmā vai aizsardzības pasākumu neefektivitāti, ja šāda informācija ir pieejama;

4.7. bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapu kopijas;

4.8. sabiedriskās apspriešanas protokolu, ja nepieciešams.

5. Objekta plānā norāda:

5.1. bīstamo vielu uzglabāšanas laukumus, nojumes, tvertnes, tilpnes vai rezervuārus (turpmāk – rezervuāri), norādot rezervuāru skaitu, katra rezervuāra tilpumu, rezervuāru kopējo tilpumu un attālumus starp sprādzienbīstamu, uzliesmojošu, viegli uzliesmojošu vai īpaši viegli uzliesmojošu bīstamo vielu rezervuāriem;

5.2. tehnoloģiskās būves, līnijas, iekārtas un aprīkojuma (tai skaitā cauruļvadus, to izmērus, attālumus starp iekārtām vai to daļām, kurās var izraisīties negadījums, kā arī bīstamo vielu daudzumu tajās);

5.3. bīstamās iekārtas;

5.4. ārpus telpām izvietotās ugunsgrēka trauksmes ierīces;

5.5. ugunsgrēka dzēšanas iekārtas, ugunsdzēsības ūdensapgādes avotus (ugunsdzēsības hidrantus, ūdenskrātuves un citus ūdens ņemšanas avotus ar norādītiem piebraukšanas ceļiem pie tiem un ūdens ņemšanas vietām ugunsdzēsības automobiļiem);

5.6. citas iekārtas un būves, kas paredzētas nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas seku ierobežošanai vai likvidēšanai (piemēram, rezerves rezervuārus, norobežotājvaļņus);

5.7. avārijas izejas un evakuācijas ceļus objekta teritorijā;

5.8. objekta administratīvās telpas;

5.9. bīstamo kravu pārvadājumiem paredzēto autocisternu un dzelzceļa cisternu pagaidu novietošanas laukumus un objektam piederošos dzelzceļa atzarojumus, dokus un izkraušanas piestātnes šī objekta apkalpošanai.

6. Drošības pārskatā sniedz to objekta iekārtu un darbību uzskaitījumu, kas varētu radīt rūpniecisko avāriju bīstamību un to teritoriju un zonu aprakstu, kurās varētu notikt avārijas. Informācijā par objektu un tajā esošajām iekārtām norāda:

6.1. iekārtu, darba metožu un tehnoloģisko procesu raksturojumu un aprakstu, bīstamo vielu daudzumu noliktavās, ražošanas, uzglabāšanas vai citās tehnoloģiskajās iekārtās, cauruļvados (līnijās un manifoldos), autocisternās un dzelzceļa cisternās, kas atrodas vai var atrasties objekta teritorijā vai objektam piederošā dzelzceļa atzarojumā, dokos, izkraušanas piestātnēs šī objekta apkalpošanai, uz mola vai līdzīgās būvēs (arī peldošās), kas nepieciešamas objekta darbībai;

6.2. izejvielu, palīgmateriālu, starpproduktu, blakusproduktu, atkritumu un produkcijas aprakstu;

6.3. rūpniecisko avāriju bīstamības un riska avotu aprakstu (norādot ārējos riska avotus) un bīstamības analīzi;

6.4. objektu un tajā esošo tehnoloģisko iekārtu un būvju izvērtējumu no cilvēka un vides drošības viedokļa;

6.5. informāciju par procesa tehnisko drošumu un ekspluatācijas drošību;

6.6. kontroliekārtu un mērinstrumentu raksturojumu, kā arī informāciju par tehnoloģisko operāciju drošības uzraudzību visā ražošanas procesā;

6.7. informāciju par iekārtu un sistēmu iespējamu nepareizu darbību (piemēram, par elektrostatisko lādiņu uzkrāšanos, rezervuāru vai cauruļvadu sieniņu bojājumiem vai citām tehnoloģiskām, būvniecības vai objekta teritorijas plānojuma nepilnībām, kas var veicināt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas);

6.8. objekta ekspluatācijā nepieciešamā roku darba apjoma un darbinieku kļūdas iespējamības analīzi;

6.9. informāciju par paredzētajiem profilaktiskajiem un preventīvajiem pasākumiem, kas nodrošina drošu ražošanas procesu, novērš rūpnieciskās avārijas iespējamību vai samazina tās sekas, kā arī šo pasākumu lietderīguma un iedarbīguma analīzi;

6.10. informāciju par tehnoloģisko iekārtu un palīgiekārtu palaišanu, apstādināšanu un apkalpošanu, par tehnisko apkopju biežumu un ilgumu, kā arī par veiktajiem aizsardzības pasākumiem vai to nepieciešamību (piemēram, par aizsardzību no vibrācijas);

6.11. informāciju par darbībām, kas jāveic nevēlamu notikumu gadījumos, minot attiecīgas instrukcijas;

6.12. informāciju par tehnoloģiskā procesa energoapgādi – enerģijas avotiem un to parametriem, iespējamiem enerģijas padeves pārtraukumiem un alternatīvajiem enerģijas avotiem, kurus paredzēts izmantot rūpnieciskās avārijas un enerģijas padeves pārtraukuma gadījumā;

6.13. informāciju par būvēm un iekārtām, kuras paredzēts demontēt, un to nojaukšanas termiņiem, ja to demontāža vai nojaukšana saistīta ar rūpniecisko avāriju risku.

7. Drošības pārskatā norāda šādu informāciju par bīstamajām vielām:

7.1. tirdzniecības nosaukums un nosaukums saskaņā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienības (IUPAC) nomenklatūru, ķīmiskās vielas identifikators, piemēram, reģistrācijas numurs Ķīmijas referatīvajā žurnālā (CAS numurs), empīriskā formula un tīrības pakāpe, bet maisījumiem – to sastāvdaļas;

7.2. maksimālie un vidējie daudzumi objektā;

7.3. izvietojums objektā un daudzums tehnoloģiskā procesa shēmā, kā arī tas, vai viela ir izejviela, starpprodukts, palīgprodukts, gala produkts, blakusprodukts vai atkritumi un vai tā var rasties nevēlamu notikumu rezultātā;

7.4. fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī agregātstāvoklis normālos darba apstākļos un iespējamos avārijas apstākļos;

7.5. iespējamās ķīmiskās reakcijas un vielu savstarpējā iedarbība, kas var izraisīt nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas;

7.6. aizdegšanās, uzliesmojuma un pašuzliesmošanas (pašaizdegšanās) temperatūra, degtspēja, sprādzienbīstamās koncentrācijas un šo koncentrāciju temperatūru robežas;

7.7. korozivitātes raksturojums (īpaši rezervuāru un cauruļvadu materiāliem);

7.8. toksikoloģisko un ekotoksikoloģisko īpašību raksturojums, kā arī tiešas iedarbības draudi cilvēkam vai videi iespējamos rūpniecisko avāriju apstākļos;

7.9. kaitīgā iedarbība, kuras simptomi var parādīties pēc kāda laika (palēninātas iedarbības riski jeb aizkavētā ietekme), un šādas iedarbības riska raksturojums cilvēkam vai videi;

7.10. ķīmiskās vielas vai maisījuma klasifikācija saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008.

8. Esošajiem objektiem vai objektiem, kas ir nodoti ekspluatācijā, norāda ziņas par bīstamajām vielām objektā. Šīm ziņām jābūt iegūtām un apkopotām (turpmāk – bīstamo vielu inventarizācijas dati) ne agrāk kā sešus mēnešus pirms drošības pārskata iesniegšanas. Objektiem, kas nav nodoti ekspluatācijā, norāda plānotos bīstamo vielu daudzumus.

9. Drošības pārskatā norāda tehnoloģiskos, ugunsdrošības, darba drošības, pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības, civilās aizsardzības un vides aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai novērstu kaitējumu, ko attiecīgās bīstamās vielas var radīt.

10. Drošības pārskatā sniedz informāciju par veiktajiem skaitliskajiem riska novērtējumiem, kas satur detalizētus aprakstus par rūpniecisko avāriju riska scenārijiem un to iestāšanās varbūtību vai apstākļiem, kādos tās var notikt, pamato izvēlētos pieņēmumus un riska analīzes metodes, ievērojot identificētos rūpnieciskās avārijas riskus, bīstamo vielu īpašības un daudzumus un tehnoloģiskā procesa apstākļus, kā arī pamato un analizē riska scenārijus, katram rūpnieciskās avārijas attīstības variantam (riska scenārijam) ņemot vērā:

10.1. iespējamos iekšējos un ārējos nevēlamo notikumu cēloņus, tai skaitā:

10.1.1. objekta iekārtas darbības (ekspluatācijas) radītus cēloņus;

10.1.2. ārējos tehnogēnos (antropogēna rakstura) cēloņus;

10.1.3. nevēlamas dabas parādības un dabas katastrofas, piemēram, zemestrīces vai plūdus;

10.2. prognozēto bīstamās vielas noplūdes vietu un apjomu, kā arī aprēķināto noplūdes piesārņojuma koncentrāciju vai citu veidu kaitīgās iedarbības izplatību un bīstamību;

10.3. nevēlamu notikumu iestāšanās varbūtību, nosacījumus vai apstākļus;

10.4. laikposmu, kurā nevēlamais notikums var pārvērsties rūpnieciskā avārijā;

10.5. iekšējos un ārējos faktorus, kuri var veicināt vai aizkavēt nevēlamu notikumu attīstību;

10.6. iespējamo savstarpējo nevēlamo ietekmi starp bīstamajām vielām dažādās tehnoloģiskajās iekārtās vai būvēs (lokālos domino efektus);

10.7. plānotos riska samazināšanas pasākumus, tai skaitā pasākumus, kas samazina rūpnieciskās avārijas straujas attīstības iespējamību.

11. Drošības pārskatā vienam no līdzīgu nevēlamu notikumu attīstības variantiem un katram atšķirīgu nevēlamu notikumu attīstības variantam, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju, izvērtē avārijas iespējamās sekas un salīdzina tās ar šo noteikumu 8. pielikumā minētajiem kritērijiem, kā arī norāda:

11.1. iespējamo rūpnieciskās avārijas nevēlamo ietekmi uz cilvēka dzīvību, veselību vai vidi nelabvēlīgos notikumu attīstības un ārējo faktoru ietekmes apstākļos;

11.2. iespējamo rūpnieciskās avārijas nevēlamās iedarbības izplatības attālumu;

11.3. teritoriju, kuru ietekmēs rūpnieciskā avārija:

11.3.1. sniedzot apdraudēto dzīvojamo ēku apbūves teritoriju, mācību, veselības aprūpes, sabiedrisko un citu iestāžu un būvju un transporta maģistrāļu ar intensīvu cilvēku vai transporta kustību, kā arī objektu, uz kuriem attiecas šie noteikumi, un darbības vietu, kuros veic darbības ar bīstamajām vielām, shematisku attēlojumu uz kartes;

11.3.2. izmantojot aktuālākos Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras datus, attēlo šā pielikuma 11.3.1. apakšpunktā minēto informāciju uz topogrāfiskās pamatnes vai ortofotokartes, ja par šādi attēlotas informācijas nepieciešamību ir norādījusi attiecīgā pašvaldība.

12. Ja, izvērtējot rūpnieciskās avārijas risku, atbildīgā persona konstatē, ka nepieciešamas pārmaiņas drošības pārvaldības sistēmā vai jāveic citi rūpnieciskās avārijas riska samazināšanas pasākumi, šīs pārmaiņas vai pasākumus un to izpildes termiņus norāda drošības pārskatā.

13. Drošības pārskatā raksturo un analizē tehnoloģisko iekārtu un procesu drošību un avāriju izplatību ierobežojošās iekārtas, tai skaitā:

13.1. iekārtu un aprīkojuma tehniskos parametrus (it īpaši tām iekārtām un aprīkojumam, kuru izmanto objektu drošības garantēšanai), procesa vadības un iekārtu apstādināšanas sistēmas;

13.2. procesa drošībai lietotos pasākumus un ierīces (piemēram, procesa kontroles sistēmu, objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtu, pretkorozijas pasākumus, drošības vārstu lietošanu);

13.3. automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas, citus pasākumus un iekārtas, kas paredzētas ugunsdrošībai, ugunsdzēsībai vai aizsardzībai pret iespējamu sprādzienu, to tehniskos parametrus;

13.4. iekārtas un aprīkojums, kas samazina rūpnieciskās avārijas iespējamību, ierobežo vai samazina šādas avārijas seku smagumu (tai skaitā slēgvārstu, detektoru, ūdens izsmidzināšanas ierīču, ugunsgrēka dzēšanai lietotā ūdens savākšanas sistēmas, inerto gāzu, piemēram, slāpekļa lietošanu), kodolīgi raksturojot apstākļus, kādos šīs ierīces vai iekārtas paredzēts izmantot;

13.5. avāriju izplatību ierobežojošās iekārtas, avārijas noplūžu savākšanas iekārtas un rezervuārus, aizsargvaļņus, avārijas piesārņojuma noteikšanas ierīces un citas cilvēka drošībai vai vides aizsardzībai paredzētas iekārtas, aprīkojums un pasākumi.

14. Drošības pārskatā sniedz kopsavilkumu par objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu, iesaistāmajiem resursiem, plānotajiem un veiktajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem, par kuriem nepieciešama informācija, sastādot objekta civilās aizsardzības plānu, un raksturo objekta civilo aizsardzību:

14.1. norādot objekta civilās aizsardzības struktūru, norīkotos atbildīgos darbiniekus (piemēram, vides aizsardzības, darba aizsardzības, civilās aizsardzības jomā), darba organizāciju un darbinieku pienākumus normālas ekspluatācijas apstākļos un avāriju gadījumos, kā arī objekta civilās aizsardzības (operatīvo) vienību struktūru un pienākumus;

14.2. norādot svarīgākos pasākumus, kas jāveic tiešu rūpnieciskās avārijas draudu un rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā;

14.3. aprakstot objekta apziņošanas un trauksmes sistēmu un norādot objektā ierīkotās trauksmes izziņošanas ierīces un trauksmes signālus, kā arī objekta darbinieku un apdraudētajā zonā esošo cilvēku brīdināšanu par draudiem, informācijas sniegšanu par aizsardzības pasākumiem un evakuācijas kārtību;

14.4. aprakstot objektā un ārpus objekta iesaistāmos resursus un materiālās rezerves;

14.5. norādot sadarbības kārtību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citiem avārijas dienestiem.

15. Drošības pārskatā norāda:

15.1. juridiskās vai fiziskās personas, kas sagatavojušas šo pārskatu, un viņu kvalifikāciju;

15.2. kur un kad vai kādā veidā drošības pārskats pieejams sabiedrībai;

15.3. informāciju par to, kad un kādā veidā drošības pārskatā sniegtā informācija darīta zināma darbiniekiem;

15.4. kur tas tiek glabāts, ņemot vērā, ka drošības pārskatam kopā ar objekta civilās aizsardzības plānu jābūt viegli pieejamam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, citiem operatīvajiem un avārijas dienestiem un objekta civilās aizsardzības (operatīvām) vienībām rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

5. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 1. marta
noteikumiem Nr. 131

Objekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamā informācija

1. Objekta nosaukums un atrašanās vietas adrese, zemesgabala kadastrālais apzīmējums.

2. Informācija par objekta ģeogrāfisko izvietojumu un tā apkārtnes meteoroloģiskais, hidroloģiskais un klimatiskais raksturojums.

3. Ziņas par objekta apkārtnes teritoriju, kuru var ietekmēt rūpnieciskā avārija (tai skaitā informācija par to iedzīvotāju, blakus esošo objektu, darbības vietu, organizāciju un iestāžu darbinieku skaitu, kurus var ietekmēt avārija komersanta objektā).

4. Informācija par objekta ārējiem apdraudējumiem un to iespējamām sekām (tai skaitā par citiem objektiem vai darbībām objekta apkārtnē, kas var izraisīt rūpniecisko avāriju vai padarīt smagākas tās sekas).

5. Objektā esošo ēku un būvju un tā darbības īss raksturojums, tai skaitā:

5.1. darba laiks, cilvēku skaits komersanta objektā (darba laikā un ārpus darba laika);

5.2. tehnoloģiskie procesi un iekārtas;

5.3. vispārīgs inženiertehnisko sistēmu un aprīkojumu raksturojums:

5.3.1. ūdensapgāde (tai skaitā ugunsdzēsības vajadzībām);

5.3.2. kanalizācija;

5.3.3. elektroapgāde;

5.3.4. siltumapgāde;

5.3.5. ventilācija;

5.4. objekta apsardzības sistēma;

5.5. objekta iekšējie apdraudējumi, tai skaitā bīstamās iekārtas un maksimālie objektā ražojamo, lietojamo, apsaimniekojamo vai uzglabājamo bīstamo vielu daudzumi.

6. Īss kopsavilkums par iespējamo rūpniecisko avāriju attīstības variantiem un šādu avāriju seku smagumu un izplatību, kā arī seku izvērtējums sliktākajiem avāriju attīstības variantiem ar smagām sekām cilvēkiem un videi, tai skaitā ietekme uz teritoriju ārpus objekta.

7. Informācija par civilās aizsardzības organizāciju objektā un ziņas par atbildīgajiem darbiniekiem un viņu pienākumiem:

7.1. tās personas vārds un uzvārds, kas pieņem lēmumu par objekta civilās aizsardzības plāna īstenošanas sākšanu, rīcības koordinēšanu, avārijas bīstamības un seku samazināšanas pasākumu vadīšanu objektā nevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā un kas ir atbildīga par seku likvidēšanas pasākumu veikšanu pēc rūpnieciskās avārijas;

7.2. tās personas vārds, uzvārds, tālruņa numurs un elektroniskā pasta adrese, kas ir atbildīga par sakariem ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām, pašvaldībām un avārijas dienestiem ikdienā un sadarbību ar minētajām institūcijām, pašvaldībām un dienestiem nevēlamu notikumu, rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā;

7.3. informācija par darbinieku pienākumiem civilās aizsardzības nodrošināšanai un rūpniecisko avāriju ierobežošanai un likvidēšanai objektā;

7.4. informācija par objekta ugunsdzēsības dienestu, civilās aizsardzības (operatīvām) vienībām, pirmās palīdzības un citām operatīvajām avārijas vienībām, kas izveidotas objektā.

8. Informācija par darbinieku teorētiskajām un praktiskajām apmācībām rīcībai rūpniecisko avāriju gadījumos, civilās aizsardzības jautājumos un pirmās palīdzības sniegšanā, raksturojot:

8.1. kārtību, kādā notiek darbinieku teorētiskā un praktiskā apmācība par pasākumiem, kurus paredzēts veikt nevēlama notikuma un rūpnieciskās avārijas gadījumā objekta teritorijā;

8.2. plānoto pasākumu (rīcību plānu) un resursu iesaistīšanas gatavības pārbaudes;

8.3. sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, avārijas dienestiem, valsts un pašvaldību iestādēm šo mācību organizēšanā un veikšanā;

8.4. kārtību, kādā notiek darbinieku teorētiskā un praktiskā apmācība par pasākumiem, kurus paredzēts veikt rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā ārpus objekta teritorijas, īstenojot sadarbības un savstarpējās palīdzības plānus ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, citām valsts institūcijām vai avārijas dienestiem.

9. Apraksts par pasākumiem, kas samazina risku darbiniekiem darba vietā un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā:

9.1. darbinieku brīdināšana par draudiem, informēšanu par rīcību avārijas vai katastrofas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem, kā arī turpmāko informēšanu;

9.2. īss apraksts par darbinieku nepieciešamo darbību pēc brīdinājuma saņemšanas;

9.3. drošības pasākumi darbiniekiem un citām personām, kas atrodas objekta teritorijā.

10. Nevēlamu notikumu reģistrēšanas un ārējās brīdināšanas pasākumu sistēmas raksturojums, norādot:

10.1. kārtību, kādā reģistrē nevēlamus notikumus, nelaimes gadījumus vai tiešus rūpnieciskās avārijas draudus;

10.2. kārtību un veidu, kādā atbildīgā persona par nevēlamu notikumu, tiešiem rūpnieciskās avārijas draudiem vai rūpniecisko avāriju ziņo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, attiecīgajai pašvaldībai un citām institūcijām;

10.3. informāciju, ko iekļauj sākotnējā brīdinājumā, un kārtību, kādā atbildīgā persona sniedz turpmāko informāciju, kā arī detalizētāku informāciju, tiklīdz tā kļūst pieejama;

10.4. kārtību un veidu, kādā atbildīgā persona par rūpniecisko avāriju vai tiešiem rūpnieciskās avārijas draudiem brīdina objektā nodarbinātos, apakšuzņēmējus, apakšnomniekus un apmeklētājus, kā arī iedzīvotājus, apdraudētās darbības vietas un organizācijas.

11. Informācija par pasākumiem, kas:

11.1. nodrošina nevēlamu notikumu ierobežošanu un likvidēšanu, lai tie nepāraugtu rūpnieciskā avārijā, bet rūpnieciskās avārijas gadījumā – tās ierobežošanu, kontroli un likvidēšanu objekta teritorijā, kā arī samazina nevēlamā notikuma vai avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;

11.2. saistīti ar cilvēku un vides aizsardzību objekta teritorijā rūpnieciskās avārijas gadījumā;

11.3. nepieļauj vai aizkavē rūpnieciskās avārijas seku izplatīšanos ārpus objekta teritorijas;

11.4. nodrošina sabiedrības brīdināšanu un turpmāku savlaicīgu informācijas sniegšanu valsts institūcijām, sabiedrībai un pašvaldībām apdraudētajā teritorijā, kur nepieciešams;

11.5. nodrošina piesārņotās vietas izpēti, sanāciju un vides atjaunošanu, lai likvidētu rūpnieciskās avārijas iedarbību uz cilvēkiem vai vidi.

12. Detalizēts šādu būtiskāko rūpnieciskās avārijas gadījumā nodrošināmo pasākumu apraksts (ja nepieciešams, pievienojot atbilstošus attēlus):

12.1. evakuācijas pasākumi;

12.2. pirmās palīdzības un neatliekamās medicīniskās palīdzības pasākumi cietušajiem;

12.3. sabiedriskās kārtības uzturēšana objektā un īpašuma apsardze;

12.4. alternatīvā enerģijas avota nodrošināšana;

12.5. preventīvie avārijas attīstību ierobežojošie pasākumi;

12.6. objekta darbības nodrošināšanas vai tās drošas pārtraukšanas pasākumi;

12.7. gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamie pasākumi, tai skaitā ugunsdzēsības pasākumi;

12.8. pasākumi pēc rūpnieciskās avārijas, kas nepieciešami, lai novērstu, likvidētu vai būtiski samazinātu rūpnieciskās avārijas ietekmi uz cilvēkiem vai vidi.

13. Apraksts par rīcību nevēlama notikuma vai rūpnieciskās avārijas nevēlamo seku apjoma vai smaguma samazināšanai vai ierobežošanai un stāvokļa kontrolei, norādot arī iekārtas, kas jāsargā vai jāglābj no rūpnieciskās avārijas ietekmes, kā arī avārijas izejas, pulcēšanās vietas, evakuācijas ceļus un tehnoloģisko procesu, iekārtu vai objektu apstādināšanas kārtību.

14. Resursu (arī materiālo rezervju, signalizācijas, citu drošības iekārtu, atbilstoši apmācītu darbinieku un citu pieejamo resursu) raksturojums, norādot:

14.1. resursus, kas pieejami objektā:

14.1.1. trauksmes un apziņošanas sistēma, sakaru nodrošinājums;

14.1.2. ugunsdrošības un ugunsdzēsības inženiertehniskās sistēmas un aprīkojums;

14.1.3. objekta ugunsdzēsības dienestu, civilās aizsardzības (operatīvām) vienību, pirmās palīdzības un citu operatīvo avārijas vienību materiāli tehniskais nodrošinājums;

14.1.4. individuālie aizsardzības līdzekļi un to izsniegšanas kārtība;

14.1.5. pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamo materiālu saraksts un to izvietojums objektā;

14.1.6. inženiertehnika, transports, darbarīki, speciālais apģērbs, materiālās rezerves vai uzkrājumi;

14.1.7. avāriju izplatību ierobežojošās iekārtas, avārijas noplūžu savākšanas iekārtas un rezervuāri, aizsargvaļņi, avārijas piesārņojuma noteikšanas ierīces un citas cilvēka drošībai vai vides aizsardzībai paredzētas iekārtas un aprīkojums;

14.2. resursus, kurus paredzēts piegādāt no citiem komersantiem saskaņā ar savstarpējās palīdzības un sadarbības vienošanos, kā arī laiku, kādā ir iespējams saņemt attiecīgos resursus.

15. Informācija par laiku, kādā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citi avārijas dienesti var ierasties rūpnieciskās avārijas vietā.

16. Objekta civilās aizsardzības plānā norāda pasākumus un kārtību, kādā sniedzama palīdzība Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un veicamas darbības ārpus objekta teritorijas rūpnieciskās avārijas bīstamības vai seku samazināšanai, kā arī informāciju kas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nepieciešama ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izstrādāšanai.

17. Objekta civilās aizsardzības plānam pievieno:

17.1. karti mērogā vismaz 1:10000, kurā norādīta objekta atrašanās vieta un objektā iespējamo avāriju seku nevēlamās ietekmes zonas ārpus objekta teritorijas;

17.2. objekta plānu, kurā norādītas būves, galvenās inženiertehniskās komunikācijas, avārijas izejas un evakuācijas ceļi, ugunsgrēka dzēšanas iekārtas, trauksmes ierīces, ugunsdzēsības ūdensapgādes avoti, bīstamo vielu uzglabāšanas vietas;

17.3. bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu drošības datu lapas, ja minētās ķīmiskās vielas un maisījumi var atrasties objektā un var tikt iesaistīti rūpnieciskā avārijā;

17.4. apziņošanas shēmu (shēmas), paredzot apziņot:

17.4.1. darbiniekus;

17.4.2. atbildīgās iestādes;

17.4.3. sadarbības organizācijas;

17.4.4. komersantus, iestādes un organizācijas, kuras var apdraudēt rūpnieciskā avārija objektā;

17.5. rīcības plānus bīstamo vielu noplūžu gadījumiem un to savākšanai, kā arī ugunsgrēka un sprādziena gadījumiem;

17.6. vienošanos vai līgumu kopijas ar sadarbības organizācijām, ja atbildīgā persona paredzējusi rūpnieciskās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai piesaistīt citu iestāžu, organizāciju vai komersantu resursus;

17.7. bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu objekta glabātavas shēmu (karti), kuras kopiju izvieto arī objekta apsardzes telpā.

18. Izstrādājot objekta civilās aizsardzības plānu, ņem vērā un norāda:

18.1. informāciju, kas iegūta, izvērtējot objektu no cilvēka drošības un vides aizsardzības viedokļa, kā arī veicot rūpniecisko avāriju risku izvērtējumu;

18.2. objekta darbinieku ieteikumus par objekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamajiem pasākumiem un šī plāna īstenošanu rūpnieciskās avārijas vai katastrofas gadījumā;

18.3. normatīvajos aktos par bīstamajām iekārtām, ugunsdrošību un darba un civilo aizsardzību noteiktās prasības, kas reglamentē darbības vai rīcību nevēlamu notikumu, negadījumu, avāriju vai katastrofu gadījumos.

19. Pārskatot objekta civilās aizsardzības plānu, ņem vērā un norāda:

19.1. iegūto pieredzi un secinājumus;

19.2. objektā notikušās izmaiņas;

19.3. izmaiņas valsts institūciju, pašvaldību vai (objekta) avārijas dienestu funkcijās un materiāltehniskajā nodrošinājumā;

19.4. jaunākās tehniskās zināšanas vai informāciju par efektīviem pasākumiem rūpniecisko avāriju ierobežošanai vai likvidēšanai;

19.5. grozījumus normatīvajos aktos;

19.6. citus faktorus, kas var ietekmēt ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izpildi.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

6. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 1. marta
noteikumiem Nr. 131

Ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā iekļaujamā informācija

1. Amatpersona (vārds, uzvārds, amats):

1.1. kura pilnvarota sākt operatīvu rīcību un veikt reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus rūpnieciskās avārijas vai tās tiešu draudu gadījumā;

1.2. kura pilnvarota uzņemties vadību (atbildību par operatīvo rīcību) un koordinēt rīcības ārpus objekta teritorijas.

2. Trauksmes un apziņošanas sistēmas raksturojums:

2.1. kārtība, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, pašvaldība un citas atbildīgās institūcijas saņem un sniedz brīdinājumu vai informāciju par nevēlamu notikumu vai rūpniecisko avāriju;

2.2. trauksmes izziņošanas kārtība un avārijas vai avārijas (operatīvo) dienestu izsaukšanas kārtība;

2.3. objekta trauksmes un apziņošanas sistēmas īss raksturojums;

2.4. sakaru un citu tehnisko līdzekļu īss raksturojums trauksmes un apziņošanas sistēmas darbības nodrošināšanai objektā un ārpus objekta, tai skaitā objektam tuvāko trauksmes sirēnu atrašanās vietas.

3. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna īstenošanai nepieciešamo un pieejamo resursu raksturojums, tai skaitā:

3.1. iesaistāmās iestādes, institūcijas, organizācijas un komersanti, to pienākumi, atbildīgās amatpersonas un viņu tālruņu numuri;

3.2. materiāli tehniskie resursi – resursi neatliekamo reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu īstenošanai, individuālie aizsardzības līdzekļi (objekta darbiniekiem un iedzīvotājiem) un citi resursi.

4. Kārtība, kādā tiek koordinēti ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna īstenošanai pieejamie resursi.

5. Reaģēšanas un seku samazināšanas un likvidēšanas neatliekamo pasākumu īss apraksts, tai skaitā raksturojot pasākumus lielu rūpniecisko avāriju seku samazināšanas scenārijiem, kas norādīti objekta drošības pārskatā, ņemot vērā iespējamos domino efektus, arī tādus, kuri varētu nevēlami ietekmēt tikai vidi. Ārpusobjekta civilās aizsardzības plānā raksturo pasākumus, kas:

5.1. nodrošina sabiedrības brīdināšanu un informācijas sniegšanu, tai skaitā rūpnieciskās avārijas gadījumā;

5.2. nodrošina rūpnieciskās avārijas ierobežošanu, kontroli un likvidēšanu ārpus objekta teritorijas, kā arī samazina nevēlamā notikuma vai avārijas iedarbību un nodarīto kaitējumu;

5.3. saistīti ar cilvēku un vides aizsardzību ārpus objekta teritorijas rūpnieciskās avārijas gadījumā.

6. Informācija par sadarbības un savstarpējās palīdzības sistēmu neatliekamo reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu veikšanai, norādot:

6.1. kārtību, kādā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, citas valsts institūcijas un pašvaldības sniedz objekta darbiniekiem palīdzību un atbalstu reaģēšanas un seku samazināšanas un likvidēšanas pasākumu veikšanai objekta teritorijā;

6.2. kārtību, kādā veicama rūpnieciskās avārijas bīstamības un seku ierobežošana un samazināšana ārpus objekta teritorijas;

6.3. kārtību, kādā sniedzama palīdzība neatliekamo seku ierobežošanas, samazināšanas un likvidēšanas pasākumu veikšanai ārpus objekta teritorijas, tai skaitā reaģējot uz lielām rūpnieciskām avārijām ar iespējamiem domino efektiem.

7. Laiks, kādā pēc informācijas saņemšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un citas avārijas seku ierobežošanā, samazināšanā un likvidēšanā iesaistītās institūcijas var ierasties rūpnieciskās avārijas vietā. Laiku nosaka, ņemot vērā institūciju izvietojuma attālumu no objekta, šo institūciju tehnisko un organizatorisko nodrošinājumu un ceļu stāvokli.

8. Kārtība, kādā brīdināmi blakusesošie komersanti un organizācijas, uz kurām neattiecas šo noteikumu prasības, kā arī iedzīvotāji par draudiem un sniedzama informācija par rīcību rūpnieciskās avārijas gadījumā un veicamajiem aizsardzības pasākumiem.

9. Kārtība, kādā veicami speciālie iedzīvotāju aizsardzības pasākumi, ja tādi nepieciešami, tai skaitā iedzīvotāju evakuācija, individuālo aizsardzības līdzekļu izsniegšana.

10. Kārtība, kādā informējami citu valstu attiecīgie dienesti rūpnieciskās avārijas gadījumā, ja iespējama avārijas pārrobežu iedarbība.

11. Kārtība, kādā veicama rūpnieciskās avārijas un tās ierobežošanas un likvidēšanas rezultātā radušos bīstamo atkritumu savākšana un nodošana uzglabāšanai vai pārstrādei, kā arī rūpnieciskās avārijas un tās ierobežošanas un likvidēšanas rezultātā izraisītā vides piesārņojuma ierobežošana un sanācijas pasākumi.

12. Izstrādājot ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, ņem vērā notikumu attīstības radītās vissmagākās sekas videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam, objektu izvietojumu un ārējo tehnogēno (tai skaitā domino efekta, elektroapgādes padeves pārtraukumu) faktoru un dabas parādību un katastrofu iespējamo nevēlamo ietekmi.

13. Pārskatot ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu, ņem vērā un norāda:

13.1. iegūto pieredzi un secinājumus;

13.2. objektā notikušās izmaiņas;

13.3. izmaiņas valsts institūciju, pašvaldību vai (objekta) avārijas dienestu funkcijās un materiāltehniskajā nodrošinājumā;

13.4. jaunākās tehniskās zināšanas vai informāciju par efektīviem pasākumiem rūpniecisko avāriju ierobežošanai vai likvidēšanai;

13.5. grozījumus normatīvajos aktos;

13.6. citus faktorus, kas var ietekmēt ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna izpildi.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

7. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 1. marta
noteikumiem Nr. 131

Informatīvais materiāls sabiedrībai

1. Atbildīgās personas par objektiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi, informatīvajā materiālā sabiedrībai iekļauj šādu informāciju:

1.1. par darbības vietu atbildīgais objekta īpašnieks vai turētājs un darbību veicēja organizācija (nosaukums);

1.2. atbildīgās personas vārds un uzvārds, kā arī citas ziņas par to, kur var iegūt papildinformāciju par attiecīgo objektu;

1.3. objekta pilna adrese;

1.4. apstiprinājums, ka objektam piemēro šos noteikumus, kā arī apstiprinājums, ka atbildīgā persona ir iesniegusi:

1.4.1. iesniegumu Valsts vides dienestā;

1.4.2. drošības pārskatu Vides pārraudzības valsts birojā, ja uz objektu attiecas šo noteikumu 16. punkts;

1.5. objekta vai iekārtu darbību izklāsts;

1.6. šādas ziņas par bīstamajām vielām, kas atrodas objektā un var izraisīt rūpniecisko avāriju:

1.6.1. vielu nosaukumi;

1.6.2. vielu piederība noteiktai bīstamības kategorijai saskaņā ar regulu Nr. 1272/2008 vai noteiktai bīstamo vielu grupai atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam;

1.6.3. vielu bīstamības raksturojuma skaidrojums, vienkāršiem vārdiem norādot to galvenās bīstamības īpašības, svarīgākos simptomus un sekas, ko izraisa vielas iedarbība;

1.7. informācija par to, kā brīdinās un informēs par rūpniecisko avāriju un kā jārīkojas un jāizturas iedzīvotājiem, kuri var tikt ietekmēti šādā avārijā.

2. Par objektiem, uz kuriem attiecas šo noteikumu 16. punkts, atbildīgās personas informatīvajā materiālā sabiedrībai papildus iekļauj arī šādu informāciju:

2.1. informāciju par rūpnieciskās avārijas bīstamību un riska faktoriem, kā arī rūpnieciskās avārijas iespējamo ietekmi uz cilvēka veselību, dzīvību, īpašumu un vidi;

2.2. kodolīgus (koncentrētus) aprakstus par rūpniecisko avāriju attīstības scenārijiem;

2.3. pārskatu par neatliekamajiem pasākumiem rūpniecisko avāriju gadījumos objektā, kas veicami katra veida scenārija avārijas ierobežošanai, kontrolei un tās eskalācijas nepieļaušanai;

2.4. apstiprinājumu, ka objektā ir izveidota trauksmes un apziņošanas sistēma un noteikta kārtība, kādā saskaņā ar objekta civilās aizsardzības plānu atbildīgā persona sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un citiem avārijas (operatīvajiem) dienestiem veic reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus nevēlamu notikumu vai rūpnieciskās avārijas gadījumā, kā arī plāno un īsteno preventīvos pasākumus iespējamās avārijas seku samazināšanai, ierobežošanai vai likvidēšanai;

2.5. apstiprinājumu, ka objektā ir nodrošināti nepieciešamie resursi, lai varētu rīkoties rūpnieciskās avārijas gadījumā, kā arī īstenot preventīvos pasākumus iespējamo avāriju seku samazināšanai, ierobežošanai vai likvidēšanai;

2.6. aicinājumu avārijas gadījumā ievērot operatīvo dienestu rīkojumus, instrukcijas vai prasības;

2.7. norādi par to, ka informācija par ārpusobjekta civilās aizsardzības plānu pieejama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tīmekļvietnē;

2.8. norāde par to, vai iespējama rūpnieciskā avārija ar pārrobežu seku nevēlamo ietekmi, ja objekts atrodas citas ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijas par rūpniecības avāriju pārrobežu iedarbību dalībvalsts teritorijas tuvumā.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

 

8. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 1. marta
noteikumiem Nr. 131

Rūpnieciskās avārijas izvērtēšanas un informācijas sniegšanas kritēriji

1. Valsts vides dienests klasificē rūpniecisko avāriju kā lielu un sniedz informāciju Eiropas Komisijai par katru avāriju, kas notikusi objektā, uz kuru attiecas šie noteikumi, ja rūpnieciskā avārija atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

1.1. ugunsgrēks, ko izraisījušas vai kurā iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5 % no šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulas trešajā ailē norādītajiem daudzumiem;

1.2. vienas vai vairāku bīstamo vielu eksplozija, ko izraisījušas vai kur iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5 % no šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulas trešajā ailē norādītajiem daudzumiem;

1.3. vienas vai vairāku bīstamo vielu noplūde, ko izraisījušas vai kur iesaistītas bīstamās vielas, kuru daudzums ir vismaz 5 % no šo noteikumu 1. pielikuma 1. un 2. tabulas trešajā ailē norādītajiem daudzumiem;

1.4. rūpnieciskās avārijas rezultātā:

1.4.1. iestājusies personas nāve;

1.4.2. objektā cietušas vismaz sešas personas un tās hospitalizētas vismaz uz 24 stundām;

1.4.3. cietusi vismaz viena ar objektu nesaistīta persona, un tā hospitalizēta vismaz uz 24 stundām;

1.4.4. ārpus objekta bojātas un nav lietojamas dzīvojamās mājas;

1.4.5. notikusi personu evakuācija vai izolēšana uz laiku, kas pārsniedz divas stundas, ja, reizinot personu skaitu ar evakuācijas vai izolēšanas stundu skaitu, vērtība ir ne mazāka par 500;

1.4.6. ilgāk par divām stundām ir bijusi pārtraukta dzeramā ūdens, elektrības vai gāzes padeve vai tālruņa pakalpojumu sniegšana, ja, reizinot to personu skaitu, kuras ietekmēja minētais pārtraukums, ar stundu skaitu, vērtība ir ne mazāka par 1000;

1.5. rūpnieciska avārija, kas videi rada tiešu kaitējumu ar ilgstošām vai smagām sekām, piesārņojot vai citādi bojājot:

1.5.1. sauszemes ekosistēmas ne mazāk kā 0,5 hektāru platībā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000), mikroliegumos, dabas aizsardzības mērķiem noteiktās aizsargjoslās vai citās dabas teritorijās, kuru aizsardzība noteikta normatīvajos aktos;

1.5.2. plaši izplatītas sauszemes ekosistēmas, ieskaitot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ne mazāk kā 10 hektāru platībā;

1.5.3. saldūdens vidi upē vai kanālā ne mazāk kā 10 km garumā;

1.5.4. saldūdens vidi ezerā vai dīķī ne mazāk kā viena hektāra platībā;

1.5.5. saldūdens vidi upes deltā ne mazāk kā divu hektāru platībā;

1.5.6. jūras vidi piekrastē, piekrastes ūdeņos vai atklātā jūrā ne mazāk kā divu hektāru platībā;

1.5.7. pazemes ūdeņus ne mazāk kā viena hektāra platībā;

1.6. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas radījusi šādu kaitējumu īpašumam:

1.6.1. zaudējumi objekta īpašumam ne mazāk kā divu miljonu euro apmērā;

1.6.2. zaudējumi īpašumam ārpus objekta ne mazāk kā 0,5 miljonu euro apmērā;

1.7. bīstamo vielu izraisīta rūpnieciska avārija, kas rada vai var radīt pārrobežu iedarbību.

2. Eiropas Komisijai sniedzama informācija arī par citu veidu nevēlamu notikumu vai rūpniecisku avāriju, lai gan tie neatbilst iepriekš norādītajiem kritērijiem, ja pēc to izpētes un izvērtēšanas iegūta jauna tehniska rakstura informācija, kas var palīdzēt novērst citas rūpnieciskās avārijas vai samazināt to nevēlamās sekas.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards