Radiovisuma vidū visi, un Latvija

Par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu radioastronomijas skolu Irbenē

Zinātnes apvāršņa apzināšanai mūsdienās ļoti populāras nu ir kļuvušas tā sauktās skolas — pasākumi kādas zinātņu nozares sasniegumu un problēmu kopsavilkumam. Tā radioastronomijā ļoti interesanta šāda vasaras skola no 15. līdz 28. jūlijam notika Ventspilī, modernajā Ventspils augstskolā. To finansēja NorFA — Ziemeļvalstu padziļināto studiju institūts ( Nordic Academy of Advanced Study ), bet zinātniskajā orgkomitejā darbojās Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas speciālisti, kā koordinatoram esot Zviedrijas Lunda universitātes latviešu astronomam profesoram Dainim Draviņam.

Skolas informācija bija domāta galvenokārt jaunajiem zinātniekiem no Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Bet aktuālas speciālas pārskatu lekcijas nolasīja radioastronomijā pieredzējuši zinātnieki no astoņām valstīm.

Un visam nopietnajam pasākumam bija izvēlēta Ventspils: galvenokārt tāpēc, ka tās tuvumā (25 km) atrodas Latvijas speciālistu nu jau iedarbinātā 32 m diametra lielā paraboliskā antena — viena no lielākajām šāda veida antenām Eiropā. Turklāt Latvijā ir jau pusgadsimtu senas radioastronomisko pētījumu tradīcijas.

Un tā — skolas dalībniekiem bija iespēja vairākos novērojumu seansos iepazīties gan ar lielā instrumenta grozīšanas iespējām, gan arī, izmantojot Latvijas speciālistu izgatavoto datorsistēmu, iegūt Saules 3 cm radioviļņu attēlojumu ar aktivitātes centriem uz tās. Šie novērojumi bija ciešā saistībā ar radioastronomijas dažādiem virzieniem veltītajām lekcijām. Vispirms jau — mūsu Saule un citas aktīvās zvaigznes, tad Galaktikas, Pasaules telpas molekulas un — Visuma pamatstarojums. Šo problēmu labākai izpratnei tika pa jaunam skatīti kosmisko radioviļņu ģenerācijas fizikālie principi un radiosignālu reģistrācijas un atšifrēšanas modernie paņēmieni. Un skolas dalībnieki referēja par saviem pirmajiem zinātniskajiem secinājumiem.

Modernā astronomija nav iedomājama bez kosmisko teleskopu, arī radioteleskopu regulāri sniegtajiem datiem. Bet Saules pētniekiem tie ir īpaši nepieciešami, jo mūsu zvaigznes mainīgums nosaka daudzas norises Zemes atmosfērā un tehnoloģijās. Līdz ar to plašu pārskatu par kosmiskajiem Saules novērojumu aparātiem sniedza Silja Pohjolainena no Metsehovi ( Metsähovi ) radioastronomiskās observatorijas Somijā.

Radioviļņi ir atklājuši mums agrāk nekad neapjaustus zvaigžņu pasaules notikumus. Tā Ventspils skolā bija ieradusies gluži leģendāra personība — angļu astronome profesore Džozelīne Bella–Burnela, kura 1967. gadā, būdama vēl jauniņa studente, Kembridžas observatorijā (Anglijā) atklāja pulsārus. Ventspils augstskolas lielajā auditorijā viņa atskaņoja īpatnējās radiopulsācijas, kas šķiet tīri tehnoloģiskas izcelsmes, bet īstenībā liecina par tālas neitronu zvaigznes ātro rotāciju. Šodien ir zināmi jau pāri par 1150 pulsāriem. Liela to daļa, īpaši īsperioda pulsāri, pieder dubultzvaigžņu sistēmām. Igaunijas, Tartu observatorijas direktors dr. Laurists Lēdjarve precizēja, ka Visumā ir maz tādu vienpatīgu zvaigžņu kā mūsu Saule, — pārsvarā tās rodas vismaz pa divām. Tāpēc Visuma objektu evolūcijas noskaidrošanai nepieciešams ir zvaigžņu kompleksu pētījums. Līdz ar to mūsu uzmanību arvien vairāk saista norises tālo galaktiku kodolos, kur, intensīvas radioviļņu plūsmas pavadītas, kosmisko molekulu mākoņos dzimst zvaigznes.

Savukārt plašu pārskatu par aktīvajām galaktikām sniedza Merja Tornikoski (arī no Metsehovi observatorijas). Saistošākie no šiem objektiem ir kvazāri — ļoti tālas zvaigžņu sistēmas, kuru centrā acīmredzot ir supermasīvi melnie caurumi, vismaz miljons mūsu Sauļu kopsummā. Un pret tiem mēs nevaram būt vienaldzīgi: procesi kvazāros reprezentē notikumus mūsu pasaules pirmsākumos, bet tiešs šā pirmsākuma liecinieks ir Visuma reliktais radiostarojums — ap 1 mm garu radioviļņu plūsma, kas piepilda telpu vienmērīgi no visām pusēm. Kā uzskata Oslo universitātes profesors Pers Lilje, šie radioviļņi radušies vēl pirms zvaigznēm un galaktikām, tāpēc to fona fluktuāciju pētījumi ar jaunākajiem kosmiskajiem aparātiem un teorētiski aprēķini ļaus izprast, kā radušies tagadējo Visuma objektu pirmatnējie aizmetņi.

Diskusijā par saistošajām problēmām piedalījās arī visi lektori, un tās bieži vien turpinājās arī pēc nodarbībām. Un tad skolas dalībnieki ar interesi iepazina lieliski sakopto pilsētu, pili, muzejus, kā arī Kurzemes piekrastes joslu, tostarp Līvu krastu.

Dr. phys. Natālija Cimahoviča — speciāli “Latvijas Vēstnesim”