Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kopjot Latvijas lauku zinātņu kārtu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.08.2001., Nr. 116 (2503) https://vestnesis.lv/ta/id/28072

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Kur palika mans brālītis?"

Vēl šajā numurā

08.08.2001., Nr. 116 (2503)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kopjot Latvijas lauku zinātņu kārtu

Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija:

laika saulē un salnās

Kaspars Vārtukapteinis, Dr.sc.ing., Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis, LLU Tehniskās fakultātes dekāns,

Sigizmunds Timšāns, Dr.sc.ing, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis

Pirmpublikācija speciāli “Latvijas Vēstnesim”

1. Jelgava savas pils izmantošanas meklējumos

 

Jelgavas pils nopostīšanu 1919. gada novembrī īsi aprakstījis Imants Lancmanis savā grāmatā Jelgavas pils [ Lancmanis I. Jelgavas pils. — R.: Zinātne, 1979. — 72. lpp. ]: “Jūlijā (1919. g. — K.V. ) vācu landesvēra un ģenerāļa fon der Golca armiju Kurzemē nomainīja avantūristiskā baltgvardu pulkveža Bermonta-Avalova vadībā tā saucamā Krievijas rietumarmija, kuras štābs atradās Jelgavā. Īsi pirms atkāpšanās no pilsētas 1919. gada 21. novembrī bermontieši to izlaupīja un nodedzināja vairākas ēkas, arī Jelgavas pili. Celtne izdega pilnīgi, palika tikai mūri.”

1922. gada 5. aprīlī Jelgavas apriņķa valsts zemju inspektors J.Brunmelis bija sapulcinājis vairāku valsts resoru pārstāvjus, lai apspriestu nodedzinātās Jelgavas pils atjaunošanu un izmantošanu. Apspriedē piedalījās Jelgavas apgabala tiesas priekšsēdētāja biedrs Stokets, Jelgavas skolotāju semināra direktors Cukurs, Jelgavas reālģimnāzijas inspektors Neleps, Jelgavas apriņķa valdes priekšsēdētājs Dārznieks, Jelgavas pilsētas galva inženieris Jansons un Jelgavas zemkopības skolas direktors agronoms Mazvērsītis. Sapulcējušos kopējie secinājumi izteikti protokolā [ LVVA, 1677. f., 1. apr., 4964. l. — 2.-3. lpp. ]: “Vispārējs sapulcējušos slēdziens, ka pili nevar atstāt tagadējā stāvoklī — likteņa varā, tāpat nevēlams to noplēst vispirms vēsturiskā ziņā.

Jelgavas pils, lai gan dažādos laikos vairākkārt dedzināta, ir tikusi atjaunota un pastāvēja līdz bermontiešu izdzīšanai. Ja latvju tauta ir paspējusi aizdzīt dedzinātāju, tad arī spēs izdzēst viņa pēdas un pili atjaunot.

Arī saimnieciskā ziņā nav vēlams pili noplēst. Vēl esošos pils mūros un velvēs guļ vērtības vairākiem miljoniem materiālā un darba spēkā. Visu to padot iznīcībai nav nekāds aprēķins. (..)

Sapulcējušies resoru priekšstāvji vienojās griezties katrs pie savas ministrijas ar lūgumu rūpēties par Jelgavas pils atjaunošanu.” (..)

Pils likteņa turpinājums pēc I.Lancmaņa izklāsta iepriekš minētajā grāmatā [ Lancmanis I. Jelgavas pils. — R.: Zinātne, 1979. — 72. lpp. ]: “Vairākus gadus drupas stāvēja kā stāvējušas. 1923. gadā to liktenis pirmoreiz tika apspriests Latvijas Pieminekļu valdes sēdē, bet 1926. gadā Jelgavas pils tika ievesta aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Nākamajā gadā sāka novākt drupas, likt starpstāvu pārsegumus un jumta konstrukciju. Darbi ieilga līdz pat 1932. gadam. Tos kavēja gan ekonomiskā krīze, gan neskaidrības par celtnes turpmāko izmantošanu.”

1929. gada 9. oktobrī Jelgavas pilsētas valde savā sēdē apsprieda jautājumu par dažu Latvijas Universitātes fakultāšu pārcelšanas lietderību uz Jelgavas pili. Valde nolēma griezties ar ierosinājumu pilsētas domē [ LVVA, 807. f., 4. apr., 504. l. — 1. lpp. ]. (..) Dome vienbalsīgi pieņēma lēmumu un uzdeva valdei “griezties pie Saeimas, Valdības un Latvijas Augstskolas ar lūgumu piekrist dažu augstskolas fakultāšu pārcelšanai uz Jelgavu un uzņemt valsts 1930./1931. saimniecības gada budžetā vajadzīgās summas Jelgavas pils galīgai izbūvei augstskolas vajadzībām” [ LVVA, 807. f., 4. apr., 504. l. — 2. lpp. ].

Drīz pilsētas valde saņēma LU rektora profesora Augusta Tenteļa parakstītu vēstuli, kas beidzās ar teikumu: “Visu sacīto vērā ņemot, Universitātes padome, savā 6. š.m. sēdē lietu vispusīgi apsvērusi, nāca pie slēdziena, ka Jelgavas pilsētas valdes lūgumu nav iespējams izpildīt.” [ LVVA, 807. f., 4. apr., 504. l. — 5. lpp. ] Kā pretargumentus Jelgavas vēlmēm Universitāte minēja milzīgi dārgo pils remontu, tās nepiemērotību augstskolas specifikai, to, ka vienus un tos pašus priekšmetus klausās dažādu fakultāšu studenti — tas esot racionālāk, ka Universitātes pašreizējā izveidojumā esot sasniegta vislielākā zinātniskā kopdarbība un izdevumu minimums, jebkuras fakultātes pārcelšana traucētu Universitātes vienības ideju un ievērojami palielinātu valsts izdevumus.

Jelgava gan nebija pirmā pretendente uz kādu no Universitātes daļām. Jau 1925. gada 2. septembrī Liepājas pilsētas valde lūdza pārcelt uz Liepāju daļu LU Medicīnas fakultātes, tās pēdējo kursu [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 2. lpp. ]. Valde solīja fakultātes rīcībā nodot pilsētas slimnīcu. (..) Bet Medicīnas fakultāte un Universitātes padome atzina par neiespējamu izpildīt Liepājas pilsētas valdes lūgumu.

1930. gada 20. janvārī Jelgavas pilsētas valde, noklausījusies pilsētas galvas Hugo Štolca ziņojumu un priekšlikumus, nolēma, ka Jelgavas piedāvājuma izšķiršana labvēlīgā garā lielā mērā būs atkarīga no tā, cik brīvu dzīvokļu vai mēbelētu istabu pilsēta varēs piedāvāt tam jauno iedzīvotāju kontingentam, kas ar pārceļamo iestādi ierastos Jelgavā, vai arī cik dzīvokļu būs iespējams uzcelt pils remontēšanas laikā un informācijas iegūšanai pilsētas valde ar vietējās avīzes “Zemgales Balss” starpniecību griezās pie visiem namu un dzīvokļu īpašniekiem ar lūgumu nedēļas laikā sniegt informāciju, cik brīvu dzīvokļu var piedāvāt, cik istabu ar vai bez mēbelēm var piedāvāt, cik jaunu dzīvokļu un ar cik istabām paredzēts uzcelt tuvākajos divos gados [ Uzaicinājums // Zemgales Balss. — 1930. — 22. janv. ]. Uzaicinājumā bija uzsvērts, ka ātra un pilnīga ziņu iesniegšana var nest lielu labumu visai pilsētai. (..)

Tad informāciju par brīviem dzīvokļiem un brīvām istabām pilsētas valde 1930. gada 18. jūlijā nosūtīja iekšlietu, izglītības, finansu un satiksmes ministriem. Un 1932. gada 2. janvārī pilsētas valde atkārtoti griezās pie Ministru kabineta, atgādinot savu lūgumu (28.10.1929.). Valde konstatēja [ LVVA, 807. f., 4. apr., 504. l. — 22. lpp. ]: “(..) Dažādu iemeslu dēļ šie lūgumi netika ievēroti, un Jelgavas lielā pils, kurā jau iebūvēti prāvi valsts līdzekļi, vēl šodien stāv pusgatava un neizmantota, caur ko cieš kā Jelgavas pilsētas, tā arī visas valsts saimnieciskās intereses.”

1932. gada 29. februārī Valsts kanceleja nosūtīja Jelgavas pilsētas valdei vēstuli, kurā atzina, ka ierosinājumu izvietot Jelgavas pilī dažas augstskolas fakultātes un valsts iestādes Ministru kabinets principā atbalstot, bet jautājumu konkrēti varēšot izlemt tikai pēc pils savešanas kārtībā, bet tālab pašlaik neesot līdzekļu.

1932. gadā Pieminekļu valdes sēdē tika atzīmēts, ka pils atjaunošanas darbi no zinātniskās restaurācijas viedokļa norit neapmierinoši. Nav izstrādāts pat kopējs darbu projekts, iekštelpas tiek atjaunotas, kā pagadās. [ Lancmanis I. Jelgavas pils. — R.: Zinātne, 1979.— 72.lpp. ]

Pēc diviem gadiem jau bija iesākusies kustība jelgavnieku neatlaidīgo lūgumu piepildījuma virzienā. 1934. gada 14. aprīlī ir mašīnrakstā rakstīts LU izdevumu aprēķins: “ja ar Valdības rīkojumu divas fakultātes (Filoloģijas un filozofijas un Tautsaimniecības un tiesību zinātņu) būtu jāpārvieto uz Jelgavu.” [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 20. lpp. ] Tekstā ar zīmuli izdarīti labojumi — “divas” labots par “četras”, pierakstot klāt Lauksaimniecības un Teoloģijas fakultāti. (..)

1934. gada 11. septembrī LU sniedza atbildi (ar atzīmi “ļoti steidzami”) Izglītības ministrijai uz pieprasījumu par valsts iestāžu telpu vajadzībām. Tajā uzskaitītas fakultātēm nepieciešamās platības. Lauksaimniecības fakultātei nepieciešama 2900 m2 platība. Atbildes nobeigumā tika pausta LU attieksme pret kādas tās daļas atdalīšanu: “Kamēr Latvijas Universitāte pastāv kā vienota augstskola, pārvietot kādu no tās daļām citā pilsētā, resp., citā vietā, — nav iespējams. (..) Šāda atdalīšana būtu līdzīga jaunas, resp., jaunu augstskolu dibināšanai un prasītu no valsts nesamērīgi lielus līdzekļus.”

1934. gada 26. septembrī iepazīties ar pili Jelgavā ieradās izglītības ministrs profesors Ludvigs Adamovičs, finansu ministrs Ludvigs Ēķis, saimniecības departamenta direktors Jānis Skujevics, Universitātes rektors profesors Jūlijs Auškāps, Mākslas akadēmijas rektors profesors Jānis Kuga, Universitātes saimniecības prorektors Fricis Gulbis [ Izglītības un finansu ministri Jelgavā: Jelgavas pils liktenis izšķiras // Zemgales Balss. — 1934. — 27. sept. ], satiksmes ministrs Bernhards Einbergs, tieslietu ministrs Hermanis Apsītis, valsts kontrolieris Jānis Kaminskis [ Valdības pārstāvji Jelgavas pilī // Zemgales Balss. — 1934. — 28. sept. ] un citi.

28. septembrī “Zemgales Balss” jelgavniekus informēja [ Jelgavas intereses ievēros // Zemgales Balss. — 1934. — 28. sept. ]: “Valsts saimniecības departamenta direktors Skujevics izteicās, ka finansu ministrija tuvākās dienās izstrādāšot vairākus Jelgavas pils izmantošanas variantus.” (..)

1934. gada 14. novembra vakarā Universitātes aulā notika Lauksaimniecības un Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāšu svinīga sēde, kurā Ministru prezidentam Dr. Kārlim Ulmanim pasniedza LU Goda doktora diplomu. Pēc tam jaunais Goda doktors runāja par lauksaimniecības ekonomisko un politisko nozīmi. Cita starpā viņš teica: “Tā kā Latvija ir lauksaimniecības valsts, mēs izmantosim šī stāvokļa priekšrocības, bet tikai tais robežās, kādas ierādītas lauksaimniecībai, izejot no mūsu valsts sociāli-ekonomiskās struktūras. Nekritīsim galējībā noliegt mums dabas, vēstures, ģeogrāfiskā stāvokļa, saimnieciskās un kultūras attīstības nospraustos uzdevumus kuģniecībā, rūpniecībā, tirdzniecībā, satiksmē. Centīsimies atrast līdzsvaru starp šiem darbības veidiem, līdzsvaru starp viņos nodarbinātām iedzīvotāju grupām un šo grupu vajadzībām un interesēm: vārdu sakot — taisīsim valsts politiku, kurā arī lauksaimniecība ieņem viņai piederošo vietu kā fundamentālā, visizplatītākā, stabilākā nodarbošanās.” [ Lauksaimniecības ekonomiskā un politiskā nozīme: Universitāte godina valsts vadītājus // Zemgales Balss. — 1934. — 16. nov. ]

1935. gada 21. februārī Ministru kabinets saskaņā ar zemkopības ministra ziņojumu atzina par vēlamu līdz 1. aprīlim nodibināt Lauksaimniecības kameru un uzdot zemkopības ministram izstrādāt attiecīgu likumprojektu un to iesniegt kabinetam. [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 307. l. — 50. lpp. ] 28. martā Ministru kabinets pieņēma likumu par Latvijas Lauksaimniecības kameru un nolēma to izsludināt. [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 307. l. — 93. lpp. ]

Par šo pils atjaunošanas posmu I.Lancmanis raksta [ Lancmanis I. Jelgavas pils. — R.: Zinātne, 1979. — 72., 74. lpp. ]: “1933. gadā sākās pils interjeru restaurācija. Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvalde pieaicināja profesoru Federu, un pēc viņa paviršajām skicēm, izmantojot arī vecas fotogrāfijas, pie darba ķērās tēlnieki F.Lagzdiņš un R.Maurs. Kā rāda pirmskara uzņēmumi, viņu veidojumu raksturs bija tāls Grafa stilam, kaut gan paraugi nebija jāmeklē — pilī bija saglabājies daudz stuka veidojumu fragmentu. (Johans Mihaels Grafs — Berlīnes tēlnieks, kuru 18. gadsimta otrajā pusē uzaicināja Jelgavas pils interjeru veidošanai un kuram bija izcila nozīme Kurzemes piļu celšanas otrajā periodā [ Lancmanis I. Jelgavas pils. — R.: Zinātne, 1979. —†56. lpp. ] — K.V. ) Tēlnieki radīja telpu subjektīvu dekoru, kas tikai kopumā atdarināja agrāko.”

1935. gada 2. aprīlī Finansu ministrijas valsts saimniecības departamenta direktors kopā ar valsts budžeta nodaļas priekšnieku nosūtījuši vēstuli Latvijas Universitātei: “Pārrunājot Jelgavas pils telpu sadalīšanas projektu, Ministru kabinets uzdeva tuvāk noskaidrot pils telpu izmantošanas iespējas, starp citu arī par augstskolas dažu fakultāšu pārvešanas iespēju.” (..)

4. aprīlī Finansu ministrijas valsts budžeta nodaļā notika apspriede par Latvijas Universitātes humanitāro fakultāšu pārcelšanu uz Jelgavu. Tajā piedalījās Finansu ministrijas pārstāvis Jānis Lukstiņš, Izglītības ministrijas būvvaldes pārstāvis F.Bračs un Latvijas Universitātes pārstāvji — saimniecības lietu prorektors Fricis Gulbis, Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Kārkliņš, Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns profesors Francis Balodis, Teoloģijas fakultātes dekāns profesors Kārlis Kundziņš un lektors Pauls Lazdiņš. (..)

Prorektors F.Gulbis sacīja: “Latvijas Universitāti dibinot, tās pamatā ir likta ideja par vienotu augstskolu. Tāda tā ir veidota visus 15 pastāvēšanas gadus, un tagad tā ir kā vesels organisms ar mērķi — apzināti izveidotiem atsevišķiem orgāniem un to funkcijām. Mehāniska šī organisma dalīšana var nest tam tikai postu, un tāda būtu dažu fakultāšu pārcelšana uz citu pilsētu. Protams, ja valsts dzīvības intereses prasītu kādu upuri, Universitāte ir katru brīdi ar mieru dot to vislielāko. Bet vajadzība aizvietot tukšas telpas Jelgavā nav tāda, ka tās dēļ būtu ārdāma Universitātes vienība un valsts kasei uzliekami prāvi pārcelšanas un pārcelto fakultāšu jaunierīkošanas izdevumi.” (..) [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. —110. lpp. ]

“Filoloģijas un filozofijas fakultāte savā 1935.gada 13. aprīļa sēdē vienbalsīgi atzina, ka ar pārcelšanu uz Jelgavu būtu nopietni apdraudēts viss viņas zinātniskais un pedagoģiskais darbs un tādēļ viņa padevīgi lūdz atteikties no projekta pārcelt fakultāti uz Jelgavu un pēc iespējas arī vispār vairs nepacelt jautājumu par fakultātes pārcelšanu no Rīgas uz kādu citu Latvijas pilsētu.” [LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 127. lpp.]

1935.gada 29. maijā Universitātes rektors Jūlijs Auškāps rakstīja iesniegumu Finansu ministrijas saimniecības departamentam, atbildot uz departamenta 24. aprīļa rakstā izvirzīto jautājumu par Universitātes iebildumiem pret dažu fakultāšu pārcelšanu uz Jelgavu. Cita starpā rektors rakstīja [ LVVA, 7427. f., 6. apr., 217. l. — 120.–121. lpp. ]: “Tagadējās Universitātes sadalīšanai nevar saskatīt vajadzīgo motīvu. Latvijas teritorija nav tik liela, ka augstskolas vajadzētu vairākās vietās. Ja gribētu radīt vairākus kultūras centrus valstī, tad tie dibināmi tālāk no galvaspilsētas, piemēram, Daugavpilī, Liepājā vai Valmierā, bet nevis Jelgavā, kas pati atrodas Rīgas kultūras sfērā.” (..)

2. Ceļā uz Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju

Gandrīz gadu neparādījās nekāda informācija par pils izmantošanu, tādas nav arī Ministru kabineta sēžu protokolos. Aktīva, konkrēta un mērķtiecīga darbība sākās 1936. gada maijā.

1936. gada 11. maijā avīze “Brīvā Zeme” publicēja rakstu, kurā informēja par jau diezgan drošiem iespējamiem Jelgavas pils izmantošanas variantiem — pārceļot uz pili pirms gada dibināto Lauksaimniecības kameru un Universitātes Lauksaimniecības fakultāti, pārveidojot to par patstāvīgu augstskolu — Lauksaimniecības akadēmiju. (..)

Taču ar Lauksaimniecības kameru vien Jelgavas pils plašās telpas labi, ja tikai pusē būs aizņemtas, un tāpēc jāizšķiras tālāk. Reizē ar to rodas jautājums par Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pārcelšanu uz Jelgavas pili. (..)

1936. gada 12. maijā notika Lauksaimniecības kameras prezidija sēde, kurā apsprieda jautājumu par kameras pārcelšanu uz Jelgavas pili. Prezidijs izteica gandarījumu, ka “ar šo vēsturisko telpu izvēli kameras plašajām vajadzībām laimīgā kārtā atrisināts kameras novietošanas jautājums. Kameras plašo organizāciju un daudzos speciālistus varēs lielā mērā izmantot dažādiem zinātniskiem, praktiskiem u.c. nolūkiem Jelgavas plašā apkārtnē. Vispār ar šo pārcelšanu kamera un tās darbinieki atradīsies vēl ciešākā kontaktā ar lauksaimniekiem, nekā tas bija iespējams, atrodoties Rīgā. Latvijas otra vēsturiskā metropole — Jelgava — iegūs citu rosību gan sabiedriskā, gan arī saimnieciskā dzīvē.” [ Lauksaimniecības kameras prezidijs izsaka gandarījumu par pārcelšanos uz Jelgavu // Brīvā Zeme. — 1939. — 13. maijā. ]

19. maijā Valsts un Ministru prezidents pieņēma Lauksaimniecības fakultātes dekānu profesoru Pauli Lejiņu un vecāko docentu Pēteri Kulitānu, vēlāko dekānu [ Par Lauksaimniecības fakultātes pārcelšanu uz Jelgavas pili // Brīvā Zeme. — 1936. — 20. maijā. ]. Pēteri Kulitānu par dekānu 1936./37. mācību gadam (01.07.1936.-30.06.1937.) ievēlēja fakultātes padome un 5. maijā apstiprināja Ministru kabinets [ LVVA, 1307. f., 1. apr., 308. l. — 92. lpp. ]. Tikšanās laikā pārrunāja Lauksaimniecības fakultātes pārcelšanas iespējas uz Jelgavu. (..)

17. jūnijā Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis pirmo reizi apmeklēja Jelgavas pili. Šī apmeklējuma rezultātus apkopojusi “Brīvā Zeme” savā nākamās dienas numurā [ Valsts 20 gadu svētkos Lauksaimniecības fakultāte ieies Jelgavas pilī // Brīva Zeme. — 1936. —15. jūn. ]: “Ja jautājums par Lauksaimniecības kameras pārcelšanu uz Jelgavu bija jau izšķirts, tad dzīvas pārrunas līdz vakardienai arvien vēl bija par Lauksaimniecības fakultātes iespējamo pārcelšanu. Pils apskatē, kas notika vakar, Valsts prezidentam un daudziem ministriem klātesot, galīgi noskaidrojās, ka arī Lauksaimniecības fakultātes pārcelšana uz Jelgavu pilnīgi iespējama un lietderīga. Grūtības fakultātei vienīgi varēja radīt laboratoriju iekārtošana tagadējās pils telpās. Laboratorijas prasa daudzus īpašus pievadus un citas ierīces, kas šajās telpās būtu grūtāk iekārtojamas. — “Tad laboratorijām būs jāceļ vēl ceturtais pils spārns,” noteica prezidents. — “Tā jau mūsu karstākā vēlēšanās,” atbildēja Lauksaimniecības fakultātes dekāns profesors Paulis Lejiņš. “Tādā gadījumā pret fakultātes pārcelšanos uz Jelgavu mums nav ne mazāko iebildumu un to var tikai apsveikt.” Izrādās, ka arī pils būvētājam Rastrelli bijis projekts pils ceturto malu noslēgt ar tādu pašu celtni, kādas ir pārējām trijām. Tikai dažādu iemeslu dēļ šis projekts palicis nerealizēts, un tagad tur atrodas nepiemērota vienstāva ēka, kur šoseju un zemes ceļu departaments novietojis savas mašīnas.

Lauksaimniecības kamerai atjaunotajā pilī paredzēta pils ziemeļdaļa un puse no Lielupes korpusa. Lauksaimniecības kamera uz Jelgavu varēs pāriet jau šo rudeni.

Lauksaimniecības fakultātei paliktu Lielupes korpusa otrā puse un pils reprezentācijas telpas ar krietni lielo un skaisti veidoto zāli. Klausītavas fakultātei ierīkotu augšējā stāvā.” (..)

par Lauksaimniecības akadēmiju [105, 165. lpp., 183]. 16. septembrī LU padome Izglītības ministrijas uzdevumu par likumprojekta izstrādi uzdod izpildīšanai Lauksaimniecības fakultātei [127, 154. lpp.]. (..)

Lauksaimniecības fakultāte jau laikus sāka domāt par darbību Jelgavā. 27. novembrī dekāns Pēteris Kulitāns lūdza Izglītības ministrijai rast iespēju nodot Lauksaimniecības akadēmijai Valdekas fermu paraugsaimniecības vajadzībām. Šo lūgumu atteica, jo Valdekas saimniecība bija Jelgavas Skolotāju institūta mācību saimniecība. Institūta mācību plānos bija paredzēta arī laukkopība un dārzkopība. Pavasaros un rudeņos institūta audzēkņi veica saimniecībā praktiskos darbus. Pēc Lauksaimniecības fakultātes ierosmes LU rektors Jūlijs Auškāps 1936. gada 8. decembrī rakstījis vēstuli izglītības ministram [127, 159. lpp.]. Vēstulē atzīmēts, ka Lauksaimniecības fakultātes apmācībā ir nepieciešams studentus iepazīstināt ar dažādām lopu slimībām pie slimiem mājdzīvniekiem. Rīgā šie demonstrējumi notiekot Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikās. Jelgavā šādas iespējas nebūšot. Tādēļ pēc Lauksaimniecības fakultātes ierosinājuma un saskaņā ar LU padomes lēmumu rektors lūdza izglītības ministru “neliegt savu gādību”, lai Zemkopības ministrija piešķirtu papildu finansējumu jaunceļamajai veterinārajai klīnikai Jelgavā, Pasta ielā, papildus izbūvēm dzīvnieku demonstrēšanas vajadzībām. (..)

1937. gada 5. janvārī Ministru kabinets atļāva Zemkopības ministrijai nodot Latvijas Universitātes rīcībā daļu Vecmoku virsmežniecības (ap 3600 ha) Lauksaimniecības fakultātes mežkopības nodaļas otrās mācību mežniecības vajadzībām [106, 2. lpp.].

Sākotnēji gan Ministru kabineta lēmumā, gan sarakstē, gan presē tika lietots nosaukums “Lauksaimniecības akadēmija” — bez nosaukuma paplašinājuma un precizējuma. Pirmo reizi paplašināts akadēmijas nosaukuma variants, gan saīsinājumā, sastopams dekāna Pētera Kulitāna 1937. gada 13. marta pavadrakstā LU rektoram: “Pielikumā pagodinos nosūtīt izglītības ministra kungam adresētu rakstu L.L. Akadēmijai vajadzīgās zemes lietā, kuru laipni lūdzu tālāk raidīt.” [127, 170. lpp.] Rektors Jūlijs Auškāps savā pavadvēstulē izglītības ministram saīsinājumus atšifrē — Latvijas Lauksaimniecības akadēmija [127, 171. lpp.]. Arī Izglītības ministrija turpmāk lieto šo akadēmijas nosaukumu — 26. maija vēstulē Universitātei. “Izglītības ministra kungs lūdz Jūs sūtīt savu pārstāvi uz apspriedi š. g. 31. maijā, kurā pārrunās un apspriedīs Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas programmas un būves jautājumus.” [127, 174. lpp.] Ar šādu akadēmijas nosaukumu tiek izstrādāts jaunās augstskolas satversmes projekts. (..)

Latvijas Valsts vēstures arhīvā akadēmijas satversmes projekts sastopams vairākās lietās. Vienā no lietām [106, 37.-50. lpp.] virs satversmes projekta uzraksta pirmajā lapā “Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas satversme” ar zilu zīmuli rakstīts: “Kur Jelgava? Nav minēta.” Vārds “Latvijas” ar parasto zīmuli pārsvītrots un virs tā uzrakstīts “Jelgavas”. Vienā no satversmes projekta eksemplāriem [127, 233.-246. lpp.] virs zīmuļraksta “Jelgavas” tāpat ar parasto zīmuli rakstīts “Kārļa Ulmaņa”, bet pārsvītrots. Kādā citā eksemplārā [109, 13.-27. lpp.] pirmās lapas augšējā kreisajā stūrī virs labojuma “Jelgavas” tāpat ar zīmuli uzrakstīts “Mazā min. kab. redakcija”. Satversmes projekta saturs pēc iesniegšanas Ministru kabinetā nav būtiski mainīts.

Lauksaimniecības fakultātes dekāns Pēteris Kulitāns 27. martā informēja “Brīvo Zemi”, ka “patlaban fakultāti nodarbina jautājums par Lauksaimniecības akadēmijas organizēšanu. Kā zināms, nākamajā gadā jau Lauksaimniecības akadēmijai jāsāk darbs Jelgavas pilī. Fakultāte tagad izstrādā akadēmijas satversmi un projektu Jelgavas pils trešā spārna izbūvei. Domājams, ka nāksies celt arī ceturto pils spārnu, kas tādā gadījumā noslēgs pils pagalmu no rietumu puses”. [20]

1937. gada 1. maijā “Brīvā Zeme” informēja, ka, sākot ar 3. maiju, Lauksaimniecības kameras galvenais birojs atradīšoties Jelgavas pilī, uz kurieni atdresējami visi sūtījumi. 3. maijā Jelgava sagaidīja Lauksaimniecības kameras darbiniekus ar goda vārtiem pie pils. Vārtu vienā pusē bija uzraksts “Jaunajai mītnei jaunu garu”, otrā pusē — “Latvijas lauksaimniekam jaunu sparu”. [31]. Kameras priekšsēdētāju Rūdolfu Dzērvi un vadošos darbiniekus sagaidīt pie pils bija ieradušies pilsētas galva Hugo Štolcs, apriņķa vecākais Teodors Dārznieks, garnizona priekšnieks pulkvedis Augusts Apsītis, prāvests Jānis Reinhards, skolu, mazpulku, organizāciju, valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji un apkārtnes pagastu vecākie.

Jelgava ļoti rūpīgi gatavojās pils telpu iesvētīšanas svinībām, kas notika 11. maijā [48, 162]. “Brīvā Zeme” šīs svinības aprakstīja šādi [197]: “Zemgales pilsēta Jelgava no agra rīta pildījās ļaudīm. Jelgavas atjaunotā pils, Hercoga Jēkaba laukums un Trīsvienības baznīca ir šodien jelgavnieku uzmanības centrā. Jau labu laiku pirms plkst. 10 rītā pa Jelgavas ielām sāka soļot karavīri, aizsargi, skolu jaunatne un organizācijas, lai vērotu, kā pilsēta pošas karogiem, zaļumu vītnēm, kā gatavojas zemes saimnieka sagaidīšanai, kā kārtojas lielajai parādei un dievkalpojumam. Karogu rotā pilsēta ietērpusies, jau sākot ar tiltu pār Lielupi. Pils priekšā pie ieejas pils dārzā uzceltas varenas arkas, virs kurām lasāms: “Par zemi, tautu un valsti.” No arkām pilī ved karogu eja. Izgreznota arī pati pils, pagalms un iekšējā telpa, kur notiks pils nodošana Lauksaimniecības kameras un tautas lietošanā. Otri goda vārti celti pretī Trīsvienības baznīcai pie Hercoga Jēkaba laukuma.

Tieši plkst. 10 pāri Lielupes tiltam iznirst jātnieku eskadrona rindas, kas devās pretī un sagaidīja Jelgavas pilsētas robežās Valsts prezidentu. Kad zemes saimnieks izkāpa no auto pie pirmajiem goda vārtiem, to sagaidīja Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs, prezidija locekļi un ģenerālsekretārs. Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve prezidentam ziņoja, ka viss svinībām sagatavots, un lūdza atļauju uzvilkt karogu. Virs pils paceļas karogu rinda, atskan fanfaras, orķestris spēlē “Dievs, svētī Latviju!”. Tanī pat laikā no Svētās Trīsvienības baznīcas torņa atskanēja trīs baznīcas zvani par zīmi pārējiem baznīcu zvaniem, kas līdz ar sirēnām fabrikās, lokomotīvēm stacijā un karogu uzvilkšanu visā Jelgavā padarīja cēlu un neaizmirstamu šo svinīgo brīdi.

Tad augstie viesi — prezidents, kara ministrs ģenerālis Balodis, līdz ar valdības locekļiem, ģeneralitāti un citiem — devās pāri karogotajam Driksas upes tiltam pilsētā. Pie otriem goda vārtiem Pils ielā bija pulcējušies Jelgavas iedzīvotāji, karavīri un citas organizācijas un visas pilsētas iedzīvotāji. Tad aiz vārtiem četrstūrī nostājušies visi apriņķu priekšnieki, pilsētu un pašvaldību pārstāvji un citi Zemgales dzīves vadītāji. Atskanēja apsveikuma maršs. Tad Zemgales lauku un pilsētu pašvaldību vārdā prezidentu uzrunāja Jelgavas pilsētas galva H.Štolcs, teikdams: “... Bijušās hercogistes lauku un pilsētu pašvaldības ir dziļi pārliecinātas, ka vēsturiskās pils atjaunošana un Latvijas Lauksaimniecības kameras un Lauksaimniecības akadēmijas pārcelšana uz šo pili, līdz ar jūras ostas atjaunošanu Jelgavā, nesīs lielu svētību visai mūsu zemei un latvju tautai.”

Dievkalpojumā ievadvārdus teica arhibīskaps Teodors Grīnbergs, altāra svētrunu — prāvests Jānis Reinhards. Pēc dievkalpojuma Valsts prezidents kopā ar viesiem devās atpakaļ uz pili. Pie pils lielajām durvīm, kuras vēl bija slēgtas, iekšlietu ministrs Vilis Gustavs Gulbis pasniedza zemkopības ministram Jānim Birzniekam zelta atslēgu. Zemkopības ministrs teica uzrunu [93]. Kameras prezidija sēžu zālē ap brūnu ozolkoka galdu lielā pusaplī novietojās paplašinātās prezidija sēdes dalībnieki — kameras vadība un goda viesi, kuru vidū bija arī garīdzniecība, visu kameru priekšsēdētāji, ministriju pārstāvji, Latvijas preses biedrības priekšnieks. Kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve, atklājot sēdi, ziņoja, ka valdības lēmums par kameras pārcelšanu uz Jelgavas pili izpildīts. Apsveikumu teica Valsts prezidents. Pēc paplašinātā prezidija sēdes notika svinīgais telpu iesvētīšanas akts, kurā piedalījās visi goda viesi un plašā kameras darbinieku saime. Aktu ievadīja arhibīskapa Dr. T.Grīnberga svētruna. Pēc iesvētīšanas akta plašu runu, kura ilga vairāk par stundu, teica Valsts prezidents. Viņš cita starpā teica [60]: “Mēs esam pulcējušies šodien še lieliem svētkiem un lielām svinībām, lai atzīmētu mūsu Lauksaimniecības kameras darba uzsākšanu Zemgales — Kurzemes hercogu pilī. Mēs visi jūtam, ka šis brīdis ir patiesi svētku un svinību brīdis. Mēs šodien esam pašķīruši jaunu lapu savam darbam, jaunu lapu saviem uzdevumiem un jaunu lapu arī savām cerībām un savai apņēmībai. (..) Vēl jo sevišķi tādēļ, ka ar to vēl nepietiek, ja mēs šinī brīdī domājam, ka taisni šinī pavasarī paiet 200 gadi no tā laika, kad sāka šo pili celt. Šinī pilī nu iemājos zemnieku dzīves cēlāja un daiļotāja — Latvijas Lauksaimniecības kamera. Un drīz tai kaimiņos zem šī paša jumta būs arī Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.”

Sakarā ar svinībām Valsts prezidents ziedoja Jelgavas pilsētas skolu trūcīgo audzēkņu mācību līdzekļiem un apģērbiem Ls 2500, pilsētas cittautiešu skolām tādām pašām vajadzībām — Ls 1500, pilsētas nespējniekiem — Ls 2000, vācu draudzes nespējniekiem — Ls 400.

Lauksaimniecības kameras pirmā darba sēde Jelgavā notika 20. maijā [89].

1937. gada 25. maijā Ministru kabinets nodibināja komisiju Lauksaimniecības akadēmijas mācību programmu un Jelgavas pils pārbūves un jaunbūves plāna izstrādāšanai [106, 120. lpp., 21].

Akadēmijas mācību plānu komisija apstiprināja 14. septembrī [22]. 12. oktobrī mācību plānu izskatīja Lauksaimniecības kameras prezidija sēdē. Informāciju sniedza komisijas loceklis kameras ģenerālsekretārs Kārlis Saliņš [75]: “Nākamā akadēmijas mācību programma krasi neatšķiras no pašreizējās Lauksaimniecības fakultātes programmas. Agrāko 4 un pus mācību gadu vietā uz priekšu būs tikai 4. No jauna mācību priekšmetos ievesta meliorācija, pastiprināta dārzkopība, lopkopība un lauksaimniecības mašīnu nozares. Tāpat arī no jauna programmā ievests darba racionalizācijas jautājums. Obligātas būs angļu un vācu valodas. Pirms iestāšanās akadēmijā no audzēkņiem prasīs iepriekšēju praksi saimniecībā.” Tika izstrādāti arī visu priekšmetu programmu projekti [111].

1937. gada 5. septembrī Jelgavā Zemgales izstādes laikā notika 3. Pļaujas svētki. Tos apmeklēja un plašu runu teica Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis. Šie svētki ir ievērojami arī ar to, ka to laikā Jelgavas pilij tika dots vārds — Viestura piemiņas pils. Pilij vārdu deva prezidents savā runā. [25] (..)

Sagatavošanās procesa ietvaros pārejai uz patstāvīgu lauksaimniecības augstskolu Universitāte nosūtīja no 1937. gada 1. novembra līdz 3. decembrim uz Rietumeiropu Lauksaimniecības fakultātes dekānu vecāko docentu Pēteri Kulitānu un vecāko docentu Rūdolfu Markusu (17. novembrī viņu ievēlēja par profesoru), lai iepazītos tuvāk ar lauksaimniecības un mežsaimniecības augstskolām. Tika apmeklētas 15 augstskolas — Lauksaimniecības fakultāte Igaunijas universitātē Tartu, Somijas universitātē, Berlīnes universitātē, Minhenes Tehniskajā augstskolā, Drēzdenes Tehniskajā augstskolā, Zviedrijas Mežsaimniecības augstskola Stokholmā un Lauksaimniecības augstskola Ultunā, Norvēģijas Lauksaimniecības augstskola Asā, Dānijas Lauksaimniecības un veterinārijas augstskola Kopenhāgenā, Ebersvaldes Mežsaimniecības augstskola Vācijā, Šveices Tehniskās augstskolas Lauksaimniecības un Mežsaimniecības nodaļas Cīrihē, Čehoslovākijas Tehniskās augstskolas Lauksaimniecības un Mežsaimniecības nodaļas Prāgā, Čehoslovākijas Lauksaimniecības augstskola Brno, Polijas Galvenā Lauksaimniecības augstskola Varšavā, Lietuvas Lauksaimniecības akadēmija Dotnuvā. Pēc atgriešanās komandētie iesniedza valdībai plašu komandējuma pārskatu [127, 204.–228. lpp.]. Ministru kabinets jau 17. jūnijā bija atļāvis Izglītības ministrijai piešķirt Ls 3000 komandējuma izdevumu segšanai [105, 137. lpp.].

Telpu sadalījuma plānu akadēmijai pils vecajā un jaunceļamajā korpusā komisija pieņēma 26. oktobrī [177]. Komisija paredzēja uzcelt jaunu trīsstāvu korpusu, kurš savienotu divus sānu korpusus un noslēgtu pils pagalmu [147]. Pils pārbūves un jaunbūves projekta autors bija LU Arhitektūras fakultātes profesors Eižens Laube. (..)

Trijos stāvos paredzētas telpas lielai akadēmijas studentu klausītavai, profesoru un viņu asistentu kabinetiem un daudzajām laboratorijām. Viestura piemiņas pils tālākās izbūves un jaunbūves darbi ilgs apmēram pusotra gada un tos paredzēts pabeigt ap 1939. gada oktobri.

Latvijas Universitātes dekānu padome akceptēja Lauksaimniecības akadēmijas satversmi 1937. gada 29. novembrī [81]. Universitātes padome to pieņēma 2. decembrī [82]. 1937. gadā pils pārbūvei tika izlietoti Ls 1,15 milj. [25]

Sagatavojot pamatus jaunajam pils korpusam, 1938. gada sākumā pagalma rietumu pusē 2 metru dziļumā atrada masīvas koka būvju daļas. Netālu no šīs vietas, bet dziļāk atklāja garu mūri [29] un 5 lielgabalus. “Brīvā Zeme” 12. aprīlī rakstīja [141]: “Pēc vēsturnieku domām, izraktajā pamatu bedrē redzamie noteiktā kārtībā gulošie vecie baļķi ir kādas senas celtnes pamati. Iespējams, ka senās pils pamati atlikuši no vācu ordeņa celtās vecās Jelgavas pils. Pilij 1345. gadā uzbrucis lietuvju karaspēks, kas nodedzinājis pils sētu un aizvedis gūstā vairākus vācu bruņiniekus. Pils nav bijusi sevišķi liela un pastāvējusi līdz hercoga Ernesta Bīrona valdīšanas laikam. Vecie lielgabali, domājams, ir no hercoga Pētera laikiem, kad tie bijuši novietoti pie pils galvenās ieejas. Pieminekļu valde jau stājusies pie atradumu noskaidrošanas.” (..)

Pils jaunbūvējamā korpusa pamatakmens svinīga iemūrēšana notika 1938. gada 11. maijā, Lauksaimniecības kameras pils telpu iesvētīšanas pirmās gadadienas datumā. Šajā dienā ar Lauksaimniecības kameras svinīgo sēdi atzīmēja arī kameras pirmā darba gada jubileju Viestura piemiņas pilī Jelgavā. Jelgava bija ļoti rūpīgi gatavojusies šiem svētkiem, jo uzskatīja tos arī par jelgavnieku svētkiem. Uz šiem pasākumiem ieradās Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis, valdības locekļi un daudz citu viesu. (..)

Ar lauriem un palmām izrotāta kameras svinīgo sēžu zāle. Pēc plkst. 10 tā pamazām piepildījās ar svinīgās sēdes dalībniekiem. (..)

“Pulksten 11 atvērās svinīgās sēžu zāles durvis un telpā pa tās lielajiem logiem plūda saulainās Zemgales dienas gaisma. Sēdes dalībnieki, piecēlušies kājās, sagaidīja prezidentu. Prezidents nosēdās goda vietā pie kameras prezidija galda. Atklājot svinīgo sēdi, kameras priekšsēdētājs R.Dzērve teica uzrunu. Pēc tam savu prieku par lielajiem Lauksaimniecības kameras darba sasniegumiem visās svarīgākajās dzīves nozarēs savā runā izteica prezidents.” (..)

Pils ceturtā korpusa pamatakmens iemūrēšanas svinības aculiecinieku aprakstā [79]: “Karogotā Jelgava un viņas vēsturiskā Viestura piemiņas pils liecināja par skaista laikmeta ievadījumu, kura viens no pirmajiem piepildījumiem būs — Lauksaimniecības akadēmija atjaunotās un jaunceļamās Viestura piemiņas pils telpās. (..) Svētkus ievadīja Valsts prezidenta Dr. K.Ulmaņa un valdības locekļu gājiens no Lauksaimniecības kameras telpām uz ceturto korpusu, kur skolēni un mazpulku dalībnieki slēgtā ierindā pauda jaunatnes uzticību šim laikam un viņa Veidotājam. Pirms ieejas svētku laukumā Lauksaimniecības fakultātes studējošo biedrību pārstāvis pasniedz prezidentam krāšņas rozes. (..)”

Izglītības ministrs prof. A.Tentelis teica: “Mēs šo pils daļu ceļam praktiskām vajadzībām, un kā tādai viņai arī jāatšķiras no senā arhitekta Rastrelli projekta. Tā ir mūsdienu celtne ar zālēm un laboratorijām, un viņas pamatā ir jaunlaiku celtniecības praktiskā doma. (..)

Būvniecības departamenta direktora P.Mieža uzaicinājumā Lauksaimniecības fakultātes dekāns vecākais docents Kulitāns nolasīja dokumentu, kas bija paredzēts iemūrēšanai akadēmijas pamatos.

Kā pirmie dokumentu parakstīja Valsts prezidents, izglītības ministrs prof. A.Tentelis, sabiedrisko lietu ministrs A.Bērziņš, zemkopības ministrs J.Birznieks un sabiedrisko iestāžu pārstāvji. Tad dokumentu līdz ar svinīgās dienas laikrakstiem un žurnāliem ievietoja vara caurulē, un pēc caurules aizlodēšanas valsts prezidents to novietoja jaunceltnes pamatos, iemūrējot arī pamatos pirmo ķieģeli.”

Pēc pamatakmens iemūrēšanas Valsts prezidents teica runu, kurā cita starpā norādīts [139]: “Šodien, kad mēs liekam pamatakmeni šai pilij, tai pilij, kuras pirmās daļas pamatakmens ir tapis guldīts taisni pirms 200 gadiem, tad mēs atkal esam arī vienu akmeni iemūrējuši tiltā uz pagātni. (..)

Jaunā pils daļa, kuras pamatakmeni mēs šodien liekam, noderēs kā zīme, šī pamatakmens likšana kā izejas punkts tam, ka pils atkal nesīs labumu Jelgavai, nes labumu jau tagad, kā nesa pagājušā gadā ar to, ka desmitiem un simtiem cilvēku darbu atrada, nesīs labumu Jelgavai, kad jau pēc gada par 1000 cilvēkiem un vairāk būs pieaudzis Jelgavas iedzīvotāju skaits, un nesīs labumu Jelgavai, vairodama Jelgavas skaistākās vietas un Jelgavas daiļumu.

Un beidzot šī pils daļa, kura drīzumā pacelsies virs šī pamatakmens, būs krāšņs piemineklis mūsu dienām un mūsu darbam, kurā mēs esam ielikuši savas sirdis, savus spēkus un visas savas spējas. Lai tad nu šis piemineklis Jelgavai, Zemgalei un visai zemei māca mūs ļaut, lai arvien aug augumā mūsu pašapziņa un lepnums uz šo zemi, šīm pilsētām, šo valsti, mūsu Latviju. (..)”

Ministru kabinets Lauksaimniecības akadēmijas jaunās ēkas pamatakmens likšanas svinību sarīkošanai bija atvēlējis Ls 1400 [107, 121. lpp.].

1938. gada 10. maijā Ministru kabinets par Lauksaimniecības fakultātes dekānu jaunajam 1938./39. mācību gadam apstiprināja fakultātes ievēlēto vecāko docentu Pāvilu Kreišmani [106, 128. lpp.].

Pils jaunā korpusa būvdarbi ritēja raiti. Jau 17. jūnijā “Brīvā Zeme” informēja [73], ka pie jaunā korpusa celtniecības nodarbināti vairāk nekā 100 amatnieku un strādnieku un tiekot celts jau otrais stāvs. 20. jūlijā iepazīties ar darbiem pilī ieradās Lauksaimniecības fakultātes dekāns Pāvils Kreišmanis kopā ar vairākiem mācībspēkiem [76]. Viesi ar darbu gaitu palika apmierināti. Plānotajā laikā jaunais korpuss bija zem jumta [146]. Jau 14. septembrī notika jaunā korpusa izbūves vispārēja pieņemšana. [137]

1938. gada oktobra beigās pilī notika apspriede par pils teritorijas labiekārtošanu. Tajā piedalījās Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs Rūdolfs Dzērve, vairāki kameras atbildīgie darbinieki, Jelgavas pilsētas galva Kristaps Frickauss ar valdes locekļiem un Rīgas dārzu direktors Zeidaks. Par apspriedes rezultātiem informēja “Brīvā Zeme” [145]: “Pēc pils apkārtnes apskates apspriedes dalībnieki atzina, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir atbrīvot pili plašākam skatam.” (..)

1938. gada 20. decembrī Ministru kabinets pieņēma Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmi [107, 274. lpp., 165]. Arhīvā glabājas satversmes MK pieņemtais teksts ar Valsts un Ministru prezidenta Dr. K.Ulmaņa parakstu [103, 12.-25. lpp.]. Prezidents likumu “Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversme” izsludināja 23. decembrī [43].

Satversme noteica, ka Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija ir augstākā lauksaimniecības un mežsaimniecības zinātnes un izglītības iestāde. Tās uzdevums — veicināt zinātnisku pētīšanu un zinātnes izplatīšanu tautā un sniegt saviem audzēkņiem augstāko izglītību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Akadēmijā bija paredzētas divas fakultātes — Lauksaimniecības un Mežsaimniecības. Satversmē bija arī atsevišķa sadaļa “Pārejas noteikumi Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pārveidošanai par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju”.

Par godu Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmes pieņemšanai Valsts un Ministru prezidents Dr. Kārlis Ulmanis ziedoja jaunajai akadēmijai Ls 10 000, tādā veidā atklājot tās ziedotāju sarakstu [190].

1939. gada 18. februārī izglītības ministrs profesors Jūlijs Auškāps rakstīja Universitātes rektoram [127, 253. lpp.]: “Saskaņā ar pārejas noteikumu Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes pārveidošanai par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju 1. pantu lūdzu Jūs, augsti godājamais rektora kungs, uzaicināt Universitātes Lauksaimniecības fakultāti ievēlēt Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas pagaidu rektoru uz 1 gadu, kuru Ministru kabinets apstiprinātu amatā ar š.g. 1. jūliju, bet pirms tam pagaidu rektora amatā ievēlētai personai varētu uzdot veikt minētās akadēmijas organizēšanas darbus.”

Lauksaimniecības fakultātes padome 8. martā ar 16 balsīm par un vienam atturoties par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas pagaidu rektoru ievēlēja fakultātes dekānu vecāko docentu Pāvilu Kreišmani [127, 255. lpp.]. Ministru kabinets pagaidu rektoru apstiprināja amatā jau nākamajā dienā pēc ievēlēšanas — 9. martā — un līdz 1. jūlijam uzdeva veikt akadēmijas organizēšanas darbus. (..)

Notika fakultātes aktīva gatavošanās pārejai jaunajā statusā uz Jelgavu. 1939. gada 24. aprīlī Universitātes dekānu padome apstiprināja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas personālu 1939./40. mācību gadam. Personāla saraksts paredzēja 67 pilnas slodzes mācībspēkus — 10 profesorus (alga Ls 500), 9 vecākos docentus (Ls 420), 7 docentus (Ls 375), 22 vecākos asistentus (Ls 282), 6 asistentus (Ls 255), 10 jaunākos asistentus (Ls 230), 2 pirmās šķiras lektorus (Ls 282) un 1 otrās šķiras instruktoru (Ls 229) [127, 258.–260. lpp.]. Bija paredzēti arī 4 ārštata docenti un 4 ārštata lektori. Apkalpojošais personāls bija iecerēts ar 38 štata un 7 ārštata darbiniekiem. Akadēmijas administrācijā bija paredzēts rektors (Ls 400), prorektors (Ls 300), akadēmijas sekretārs (Ls 75), abu fakultāšu dekāni (Ls 120) un fakultāšu sekretāri (Ls 50). Lauksaimniecības fakultātes dekānam 1939./40. mācību gadā bija ieplānota papildu atlīdzība Ls 495, Mežsaimniecības fakultātes dekānam — Ls 225. (..)

1939. gada 13. jūnijā akadēmijas pagaidu rektors rakstīja iesniegumu izglītības ministram ar lūgumu izgādāt Valsts prezidenta atļauju iebūvēt akadēmijas aulā lielo valsts ģerboni [112, 29. lpp.]. Prezidents 17. jūnijā ar savu 250. rīkojumu šādu atļauju deva [112, 31. lpp.].

 

Turpmāk — vēl

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!