Labklājības ministrija

Rīkojums Nr.214 Rīgā 2001.gada 2.augustā

Par kārtību, kādā veicama infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība

Izdots saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 9. panta 1. daļu

Lai nodrošinātu infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības veikšanu, apstiprināt “Kārtību, kādā veicama infekcijas slimību epidemioloģiskā uzraudzība”.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Kārtība, kādā veicama infekcijas slimību

epidemioloģiskā uzraudzība

1. Infekcijas slimību epidemioloģisko uzraudzību veic Nacionālais vides veselības centrs un teritoriālie vides veselības centri, pamatojoties uz:

1.1. primāro epidemioloģisko informāciju;

1.2. epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā iegūto informāciju;

1.3. epidemioloģiskās uzraudzības programmu rezultātiem.

2. Teritoriālie vides veselības centri primāro epidemioloģisko informāciju iegūst, pamatojoties uz:

2.1. 1999.gada 5.janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” (tai skaitā ārstniecības personu ziņojumiem par imunizācijas kursa pret trakumsērgu pabeigšanu vai pārtraukšanu, kas dokumentēta veidlapā Nr. 045/u — “Antirabiskās palīdzības karte” (apstiprināta ar Labklājības ministrijas 1997.gada 4.decembra rīkojumu Nr.393));

2.2. ārstniecības personu ziņojumiem par vakcinācijas izraisītām komplikācijām (blakusparādībām), kas dokumentētas veidlapā Nr.058/u — “Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, saindēšanos ar pārtiku, akūtu profesionālu saindēšanos, neparastu reakciju pēc potes” (apstiprināta ar Labklājības ministrijas 1997.gada 4.decembra rīkojumu Nr.393);

2.3. saņemto informāciju jebkurā formā par grupveida saslimšanas gadījumiem vai ārkārtas situācijām, kas varētu veicināt masveida infekcijas slimības izplatīšanos;

2.4. epidemioloģiskās izmeklēšanas vai uzraudzības nolūkā pasūtīto laboratoriju testēšanas pārskatiem par mikrobioloģisko izmeklējumu rezultātiem;

2.5. informāciju par kontakta personām, kas pakļautas medicīniskajai novērošanai;

2.6. vakcinācijas iestāžu sniegtajiem datiem par imunizācijas rādītājiem, kas dokumentēti veidlapā Nr.5 — “Pārskats par veiktajām potēm” (apstiprināta ar bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra” ikgadējo rīkojumu) un veidlapā Nr.6 — “Pārskats par bērnu vakcinēšanu pret infekcijas slimībām” (apstiprināta ar bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra” ikgadējo rīkojumu).

3. Teritoriālie vides veselības centri nepieciešamības gadījumā ir tiesīgi pieprasīt šī rīkojuma 2.punktā minētās primārās epidemioloģiskās informācijas precizējumu no tās iesniedzējas institūcijas.

4. Teritoriālo vides veselības centru darbinieki informāciju no veidlapas Nr. 058/u un veidlapas Nr. 045/u ieraksta veidlapā Nr. 060/u — “Infekcijas slimību uzskaites žurnāls” (apstiprināta ar Labklājības ministrijas 1997.gada 4.decembra rīkojumu Nr.393). Pārējo šī rīkojuma 2. punktā minēto primāro epidemioloģisko informāciju ieraksta veidlapās (žurnālos), kuru paraugus apstiprina Nacionālā vides veselības centra direktors.

5. Teritoriālo vides veselības centru darbinieki veido infekcijas slimību skarto dzīvojamo māju un iestāžu kartotēku, kuras veidlapas paraugu apstiprina Nacionālā vides veselības centra direktors. Kartotēkas veidošanai izmanto informāciju par:

5.1. infekciju slimību diagnozes noteikšanu, izmaiņām, atcelšanu vai apstiprināšanu,

5.2. infekcijas slimību izraisītāju nēsātājiem,

5.3. saindēšanās gadījumiem,

5.4. personām, kurām konstatēti dzīvnieku kodumi (skrāpējumi) un kuras bijušas kontaktā ar dzīvniekiem, kas slimi ar trakumsērgu vai pastāv aizdomas, ka tie ir slimi ar trakumsērgu,

5.5. imunizācijas kursa pret trakumsērgu pabeigšanu vai pārtraukšanu,

5.6. grupveida saslimšanas gadījumiem vai ārkārtas situācijām, kas varētu veicināt masveida infekcijas slimības izplatīšanos,

5.7. zoonožu gadījumiem dzīvniekiem, zoonozes izraisītāju konstatēšanu pārtikas produktos vai vidē, ja pastāv cilvēku inficēšanās risks.

6. Teritoriālie vides veselības centri epidemioloģiskās izmeklēšanas vai perēkļa novērošanas laikā iegūto informāciju dokumentē infekcijas slimību gadījumu epidemioloģiskās izmeklēšanas protokolā un aptaujas veidlapā, kuru paraugus apstiprina Nacionālā vides veselības centra direktors.

7. Nacionālais vides veselības centrs un teritoriālie vides veselības centri realizē šādas infekcijas slimību riska faktoru izpētes un epidemioloģiskās uzraudzības programmas:

7.1. sabiedrības veselībai nozīmīgo infekcijas slimību izraisītāju cirkulācijas novērošana;

7.2. infekcijas slimību pārnēsātāju (grauzēji, posmkāji) blīvuma un inficētības monitorēšana;

7.3. seroepidemioloģiskie izmeklējumi iedzīvotāju specifiskās imunitātes izpētei Imunizācijas valsts programmas efektivitātes novērtēšanai un riska grupu noteikšanai;

7.4. imunizācijas līmeņa novērtēšana un Imunizācijas valsts programmas izpildes kavētājfaktoru apzināšana .

8. Teritoriālie vides veselības centri saskaņā ar šī rīkojuma 2. un 6. punktā iegūto informāciju un 7.punktā realizēto programmu rezultātiem veic epidemioloģisko datu uzskaiti, primāro apstrādi, apkopošanu, analīzi un šādu pārskatu un slēdzienu sagatavošanu un nosūtīšanu uz Nacionālo vides veselības centru:

8.1. veidlapa Nr.1 — “Mēneša (gada) pārskats par atsevišķām infekcijas un parazitārajām slimībām” (apstiprināta ar bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra” ikgadējo rīkojumu);

8.2. mēneša pārskats par akūto šļaugano paralīžu (AŠP) gadījumu reģistrāciju — “AŠP gadījumu uzskaites lapa” (apstiprināta ar Labklājības ministrijas 1997.gada 21.februāra rīkojumu Nr.82);

8.3. “Poliomielīta vai AŠP gadījuma epidemioloģiskās izmeklēšanas karte” (apstiprināta ar Labklājības ministrijas 1997.gada 21.februāra rīkojumu Nr.82);

8.4. “AŠP sindroma retrospektīvas epidemioloģiskās uzraudzības karte” (apstiprināta ar Labklājības ministrijas 1998.gada 16.oktobra rīkojumu Nr.253);

8.5. ceturkšņa pārskats “Trakumsērgas profilakses pasākumu apraksts”, kura paraugu apstiprina Nacionālā vides veselības centra direktors;

8.6. epidemioloģiskās izmeklēšanas protokoli par atsevišķām sabiedrības veselībai bīstamām infekcijas slimībām atbilstoši Nacionālā vides veselības centra norādījumiem;

8.7. galīgais ziņojums par grupveida infekcijas slimību gadījumu epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem, kura paraugu apstiprina Nacionālā vides veselības centra direktors;

8.8. informācija par akūto augšējo elpceļu infekciju, t.sk. gripas monitoringa rezultātiem (ziņošanas forma apstiprināta ar Labklājības ministrijas 1996.gada 24.oktobra rīkojumu Nr.318);

8.9. informācija par infekcijas slimību riska faktoru izpētes un epidemioloģiskās uzraudzības programmu izpildes rezultātiem;

8.10. “Pārskats par veiktajām potēm” un “Pārskats par bērnu vakcinēšanu pret infekcijas slimībām” par savā pārziņā esošo teritoriju;

8.11. citus normatīvajos aktos vai Nacionālā vides veselības centra noteiktos pārskatus.

9. Nacionālais vides veselības centrs:

9.1. apkopo teritoriālo vides veselības centru, AIDS profilakses centra, bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Tuberkulozes un plaušu slimību valsts centrs”, bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centrs” sniegtos pārskatus, kā arī no ārvalstīm un starptautiskām sabiedrības veselības organizācijām saņemto epidemioloģisko informāciju par infekcijas slimībām;

9.2. veido un uztur datu bāzes par infekcijas slimībām un imunizācijas rādītājiem Latvijā;

9.3. gatavo un nosūta ieinteresētajām institūcijām informatīvi analītisko pārskatu “Epidemioloģijas biļetens”;

9.4. nodrošina epidemioloģisko datu apmaiņu ar ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kas iesaistītas infekcijas slimību epidemioloģiskajā uzraudzībā;

9.5. izstrādā epidemioloģiskās uzraudzības standartus, darba metodikas un indikatorus, veic metodisko darbu epidemioloģiskās uzraudzības pilnveidošanai.

Veselības departamenta direktore R.Pupele