Ministru prezidents:

— tiekoties ar Īrijas ārlietu ministru Deividu Endrūsu vakar,13. janvārī

Ministru prezidents izteicās, ka izveidojusies veiksmīga sadarbība, kas jāaktivizē, īpašu uzmanību pievēršot politiskam dialogam augstākajā līmenī. A.Šķēle izteica uzaicinājumu Īrijas premjeram apmeklēt Latviju. D.Endrūss pievienojās idejai par abu valstu attiecību aktivizēšanu, savukārt uzaicinot Latvijas premjerministru ierasties oficiālā vizītē Īrijā.

Ministru prezidents izteica nepieciešamību aktivizēt abu valstu institūciju sadarbību, kā aktuālu minot iespēju parakstīt sadarbības līgumu starp Latvijas un Īrijas attīstības aģentūrām.

A.Šķēle uzsvēra, ka Īrija ir pozitīvs piemērs veiksmīgas ES politikas īstenošanā visām asociētajām valstīm. Īrijas ārlietu ministrs atzinīgi novērtēja Latvijas panākumus ES paplašināšanās procesā, izsakot pārliecību, ka Latvija varētu būt starp pirmajām jaunajām ES dalībvalstīm.

Ministru prezidents un Īrijas ārlietu ministrs sarunā pieskārās Krievijas politikai Čečenijā, izsakot bažas par tālāku situācijas attīstību.

Īrijas ārlietu ministrs izteica atzinību par Latvijas morālo atbalstu attiecībā uz Ziemeļīrijas miera procesa risinājumu.

Valdības preses departaments

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— preses konferencē Latvijas televīzijā vakar, 13. janvārī:

TV tiešraidē 13. janvārī pulksten 19 Ministru prezidents Andris Šķēle atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Preses konferenci vada žurnālists Mareks Gailītis

— Ministru prezidenta kungs, kādus ekonomiskos rādītājus jūs šogad prognozējat valstī?

A.Šķēle:

— Acīmredzot mēs paliksim pie budžetā plānotajiem rādītājiem, un nacionālā kopprodukta pieaugums būs 3,5 procentu robežās. Tā būtu tā konservatīvā prognoze, kuru mēs gribētu sasniegt. Ir arī, protams, pozitīvāki un optimistiskāki vērtējumi, bet es turēšos pie šī skaitļa. Bezdarbam vajadzētu turpināt kristies. Kā jūs zināt, nepilnu sešu mēnešu laikā bezdarbs valstī ir samazinājies par veselu procentu. Šogad tas varētu sasniegt 8 procentu robežu, tas nozīmē kritumu vēl aptuveni par procentu. Domāju, diezgan precīzi mums izdosies izpildīt prognozētos ieņēmumus. Līdz ar to budžeta fiskālais deficīts nepārsniegs 2 procentus. Tie būtu tie trīs budžetu raksturojošie skaitļi, kas ir svarīgi tautsaimniecībai kopumā.

— Šķēles kungs, vai četru ministru pārstāvniecībai Ventspils ostā ir kāda profesionāla argumentācija, lai varētu ignorēt Korupcijas novēršanas likumu, vai tā ir tikai valdības ambīcija?

A.Šķēle:

— Es tomēr nesteigtos ar tādiem apgalvojumiem par korupcijas likuma neievērošanu. Korupcijas likums ļoti precīzi nosaka, ka ministrs, ja likums to speciāli neparedz, var tikt norīkots pārstāvniecības amatos ar speciālu rīkojumu. Šajā gadījumā ir šāds speciāls Ministru kabineta rīkojums. Atbilstoši valdības deklarācijai ir jāpastiprina valsts loma un valsts kontrole, un četri ministri ir izteikuši gatavību to darīt. Kā zināms, minētai ostai 1999. gadā ir klājies vissliktāk. Tās ir nopietnas problēmas, kas ilgst jau ilgāk nekā gada ceturksni, tās ir arī problēmas tranzītā, kam ir ļoti negatīva ietekme uz nacionālo kopproduktu. Es ceru, ka ministru piedalīšanās sekmēs ostas darba uzlabošanu.

— Vai jūs varētu konkrēti kontekstā minēt, kā izskatās Ventspils osta?

A.Šķēle:

— Es varētu pateikt procentuāli, kāda attīstības dinamika ir bijusi trim lielākajām Latvijas ostām. Tikai vienai — Liepājas ostai — ir izdevies uzrādīt procentuālu pieaugumu. Kravu apgrozījuma ziņā tas ir aptuveni 1,5 procenti. Tajā pašā laikā divām nozīmīgākajām ostām — Ventspils un Rīgas ostām — rezultāti ir pilnīgi pretēji.

— Cienījamais premjera kungs, vai jūs atceraties, ka 31. augustā paziņojāt presei, ka valstī pastāv vērienīga kontrabanda, ko piesedz augstas amatpersonas. Jūsuprāt, tikai tādējādi var izskaidrot ieņēmumu no akcīzes nodokļa kraso samazināšanos. Šajā sakarā septembrī jūs sasaucāt plašu sapulci. Ir pagājuši četri mēneši, kādi ir rezultāti? Vai ir atklāta vērienīga kontrabanda, vai toreiz jūs kļūdījāties?

A.Šķēle:

— Ir veikta vērienīga analīze, un pirmos valdības darba mēnešus es pats personīgi vadīju šīs darba grupas apspriedes. Tika izveidots un kopš novembra pastiprināts Kontrabandas apkarošanas centra darbs. Tā uzraudzības padomē ietilpst iekšlietu ministrs un finansu ministrs, kā arī ģenerālprokurors. Arī Ģenerālprokuratūra ir izveidojusi Muitas prokuratūru. Kontrabandas apkarošanas centra darbs ir vērtējams visnotaļ pozitīvi. To pierāda arī tas, ka pēdējos trīs mēnešus ir strauji pieaudzis ieņēmums no akcizēto preču nodokļa. Kā jūs zināt, tieši akcizētās preces ir pamatā kontrabandai, un akcizēto preču pieaugums ir nenoliedzams. 1999. gadā par kontrabandu ir ierosināts divreiz vairāk lietu nekā 1998. gadā. Šobrīd ir arī vairākas operatīvās lietas, kuras veic attiecīgā centra darbinieki. Man liekas, mēs ejam ļoti pareizu ceļu. Es domāju, ka šobrīd nevajadzētu nākt klajā ar kādiem paziņojumiem par konkrētiem uzvārdiem. Žurnālistiem ir tāda tendence izprasīt, kurš tas bija. Tā jau tas nenotiek. Ja būs pierādījumi, tad lietas tiks attiecīgā procesuālā kārtībā kopā ar lietišķajiem pierādījumiem izskatītas un, kad šis darbs būs pabeigts, būs zināmi arī uzvārdi. Darbs ir iesākts visnotaļ nopietni.

— Žurnālisti ir vairākkārt apgalvojuši, ka jums ir problēmas ar veselību. Kāpēc vēl līdz šim nav publiskoti dokumenti, kas šīs baumas noliegtu?

A.Šķēle:

— Man tiešām ir problēmas ar veselību. Es esmu iedzīvojies lielās iesnās, un es atvainojos, ja man pārraides laikā nāksies kaut kā tikt pie elpošanas. Kas attiecas uz izziņām, es nezinu, vai tās būtu kaut kādā specifiskā veidā vajadzīgas tieši no manis vai arī no visiem. Es esmu dzirdējis, ka vajadzētu arī izziņas no visiem deputātiem par to garīgo un fizisko veselību. Es pilnīgi saprotu jūsu, kā mēs tautā sakām, dzeltenās avīzes ironiju. Ir jāzina, kāda veselība ir valsts augstākajām amatpersonām. Bet es domāju, nevienam nav šaubu, ka man ir problēmas tikai ar iesnām.

— Vai persona, kuras darbību pārbauda prokuratūra un pret kuru tiek uzturēta apsūdzība, drīkst organizēt ģenerālprokurora pārbaudi? Vai šeit, pēc jūsu domām, nav interešu konflikta?

A.Šķēle:

— Es gribētu mazliet palabot. Atbilstoši likumam ģenerālprokurora pārbaudi drīkst organizēt tikai Augstākās tiesas tiesneša nozīmēts tiesnesis. Tā ka Ādamsona kungs nekādā veidā nevarēs veikt šo pārbaudi. Bet ir pamatots un dibināts jautājums, vai, veidojot šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas, nevajadzētu ļoti skaidri un precīzi izvirzīt prasības tiem deputātiem, kas tiek deleģēti tajās, deleģēti, lai neveidotos interešu konflikts. Ādamsona kunga gadījumā tāds ir skaidri redzams. Prokuratūra ir savākusi pierādījumus un gaida tiesas lēmumu, lai Ādamsona kungs varētu saņemt kvalifikāciju kā bijušais VDK virsnieks vai attiecīgajā karaspēkā dienējušais virsnieks. Arī citās komisijās ir bijuši gadījumi, ka dažiem deputātiem ir interešu konflikti. Vai nu viņi ir tieši ieinteresēti, vai kā citādi saistīti ar pārbaudāmo lietu. Un tas nebūtu pieļaujams. Es pilnīgi piekrītu, ka jūsu minētajā gadījumā ir skaidri vērojams interešu konflikts.

— Avotiņa kungs jau minēja četru ministru nozīmēšanas pilnvarnieku amatā strīdīgo juridisko pusi. Mani interesē, cik efektīvi rezultāti būs no tā, ka konkrēto ministriju pārstāvēs tieši ministrs, nevis kāda cita amatpersona?

A.Šķēle:

— Kā jūs zināt, jau ilgāku laiku, ilgāku, nekā pastāv šī valdība, no Finansu ministrijas nav bijis nozīmēts neviens pilnvarnieks Ventspils ostā. Ventspils osta ir pati nozīmīgākā mūsu osta, tai tiek prasītas gan valdības garantijas, gan citas nozīmīgas atbalsta formas. Un, ja ilgāku laiku nav nozīmēts Ventspils ostā Finansu ministrijas pārstāvis, tad es pilnībā saprotu finansu ministru, ka viņš nevar uzņemties parakstīt galvojumus par to, par ko viņam nav informācijas. Mēs zinām, ka Ventspils ostā saimnieko kompānijas, kas visas ir dibinātas ārzonā, ofšors aiz ofšora, un neviens nezina to īpašniekus. Līdz ar to ministrs nevar zināt, kam viņš paraksta galvojumus un kas ar tiem tālāk saimniekos. Manuprāt, pozitīvais efekts varētu būt laba Ventspils ostas padomes locekļu, Ventspils mēra un ministru sadarbība. Tas, es domāju, nāks tikai par labu.

— Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem valdība šogad ir atteikusies no finansējuma piešķiršanas regulāriem sabiedriskās domas pētījumiem, kas pētīja gan sabiedrības domas par politiķiem, gan atspoguļoja tā saukto sabiedrības dienas kārtību. Vai tas ir tālredzīgs lēmums, ņemot vērā, ka daudzos dokumentos ir uzsvērts, ka vajag stiprināt saikni starp varu un sabiedrību?

A.Šķēle:

— Es jums varu piekrist, ka saspringtā budžeta dēļ nav piešķirts atsevišķs apakšfinansējums socioloģiskajiem pētījumiem, cik labs vai slikts ir katrs politiķis sabiedrības acīs. Es to uztveru kā zināmu kritiku un uzskatu, ka Valsts kancelejai vajadzētu pārskatīt, vai esošā budžeta ietvaros nevar veikt šos finansējumus. Droši vien var. Tas ir nepieciešami, bet mēs īpašu apakšprogrammu nebijām izdalījuši. Jāsaka, nevalstiskās organizācijas, kā arī politiskās partijas gan pasūta pētniecības institūtiem šos pētījumus. Mēs parūpēsimies, lai Valsts kanceleja izdara arī savus pasūtījumus.

— Vai jums ir padomā kas konkrēts, kur varētu meklēt šos līdzekļus?

A.Šķēle:

— Katra budžeta ietvaros, es esmu daudzkārt pārliecinājies par to, ir iespēja labāk un ekonomiskāk vadīt līdzekļus. Es gan nezinu, cik liela summa ir nepieciešama šiem pētījumiem.

— 164 tūkstoši latu.

A.Šķēle:

— Tā ir diezgan liela summa. Bet katrā gadījumā es aicināšu Valsts kanceleju izvērtēt savas iespējas.

— Ļoti bieži valsts institūcijas un valsts amatpersonas savu lēmumu pieņemšanu saista ar valsts interesēm. Vai, jūsuprāt, šīs uz āru vērstās valsts intereses vienmēr ir tikai valsts intereses? Varbūt tās saduras ar privātām, kādu ekonomisko vai politisko grupējumu interesēm?

A.Šķēle:

— Var jau gadīties dažādas situācijas. Ne vienmēr domātais saturiskais piepildījums vārdiem "valsts intereses" tiek saprasts viennozīmīgi. Man šķiet, ka apkarot kontrabandu ir pilnībā valsts interesēs. Taču droši vien ir kādi politiskie vai ekonomiskie grupējumi, kuriem paziņojums, ka kontrabandas apkarošana ir valsts interesēs, šķiet pilnīgi pretējs, jo tas apdraud viņu personīgās, savtīgās intereses. Tādus piemērus varētu sameklēt vairākus.

— Var būt arī pretējs precedents, ka valsts un legālo uzņēmēju intereses sakrīt, piemēram, lai nebūtu negodīga konkurence. Šajā gadījumā tātad valsts un legālo uzņēmēju intereses ir saskaņotas.

A.Šķēle:

— Es jums pilnīgi piekrītu. Legālo uzņēmēju intereses kopumā sakrīt ar valsts interesēm. Pēc jūsu jautājuma pirmās daļas par atsevišķu cilvēku politiskajām vai ekonomiskajām interesēm es gribētu teikt, ka tādas var būt un tādas pastāv.

— Vai tādi gadījumi šobrīd ir fiksēti?

A.Šķēle:

— Par tiem ir skaļi daudzos skandalozos aprakstos rakstīts. Bet mēs nevienā gadījumā nevaram skaidri pateikt, ka politiķis ir iesaistīts kontrabandā. Tādu gadījumu šobrīd mums nav.

— Vēl joprojām nav izsmelts jautājums par it kā 3 miljonu latu izspiešanu no Ventspils grupējuma sakarā ar "Latvijas balzama" akciju privatizāciju. Vai jūs varat pateikt skatītājiem, esat kādu sūtījis izspiest no ventspilniekiem 3 miljonus latu, vai ne?

A.Šķēle:

— Tas jau tika atbildēts pirms laba laika. Un man jāsaka, ka 3 miljoni ir kļuvuši par maģisku skaitli Ventspils mēram. Viņš ar šo trīs miljonu prasību grib vērsties pret finansu ministru par zaudējumu rašanos, tam neparakstot galvojumu. Es domāju, 3 miljoni ir kļuvuši Ventspils mēram par maģisku skaitli un zināmu apsēstību.

— Šajā sakarā jūs šodien devāt liecību prokuratūrā.

A.Šķēle:

— Jūs kļūdāties, es tur neesmu bijis, jūs esat maldināts.

— Es to uzzināju no ziņu aģentūras.

A.Šķēle:

— Kāds jūs apzināti maldina.

— Vai jums ir kāda kandidatūra ģenerālprokurora amatam?

A.Šķēle:

— Nē. Tautas partija paliek pozīcijā, kuru atbalsta arī otra lielākā Saeimas partija "Latvijas ceļš", ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir persona, kas izraugās kandidatūru ģenerālprokurora amatam. Šo jautājumu mēs izdiskutējām kopā ar vairākām augstām amatpersonām, klātesot Valsts prezidentei, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, iekšlietu ministram, tieslietu ministram. Būtu labi, ja mums šī kandidatūra kļūtu zināma jau februāra vidū, tad mēs varētu pilnībā iekļauties likumā paredzēto trīs mēnešu ietvaros un nebūtu pārrāvuma Ģenerālprokuratūras darbā, kaut vai tīri pēc formālās pazīmes, ka nav ģenerālprokurora.

— Ja es neesmu ticis maldināts, tad Latvijas radio jūs teicāt, ka šī gada beigās jūs tikšot galā ar pieraksta sistēmu. Personiski es to tikai apsveicu, bet es nācu šurp un saskaitīju apmēram septiņas sociālās, kontroles, maksājumu, juridiskās attiecību sistēmas, kurām pieraksts ir stūrakmens. Vai tas neradīs vietā kādu jaunu stulbumu? Vai man kā dzīvokļa īpašniekam nebūs katru nedēļu jāpiesakās policijā, ka manā dzīvoklī nedzīvo 100 "bomži"? Kas jums liek termiņa ziņā būt optimistam, un vai jums ir pārliecība, ka steigā vietā nenāks kāda cita stulba sistēma?

A.Šķēle:

— Jā, es jau 1997. gadā izteicu ļoti spēcīgu vēlmi likvidēt šo pēdējo totalitārisma pazīmi. Toreiz Tieslietu ministrija bija nepietiekami aktīva. Tagad mēs esam piedzīvojuši arī pretējus kuriozus. Šodien ziņās ir izskanējusi informācija, ka uzlikts administratīvs sods cilvēkam, kurš nav pierakstīts. Un uz jautājumu, ko viņam darīt, ja viņš nav pierakstīts, jo nav nomaksājis īri, viņam ieteica nēsāt līdzi tiesas pavēsti, ka viņš ir izlikts no dzīvokļa. Tas ir vairāk nekā ārprāts. Mana nostāja ir ļoti principiāla. Mēs pie tā strādājam un šī gada laikā vajadzētu šo problēmu atrisināt.

— Šķēles kungs, savā Jaungada uzrunā jūs izteicāt nožēlu, ka vēl aizvien Latvijā ir cilvēki, kas Jauno gadu sagaida pēc Maskavas laika. Jūs teicāt, ka Latvija ir maza valsts un kaut ko sasniegt mēs varēsim tikai tad, ja darīsim to visi kopā. Jūsuprāt, varbūt pareizticīgajiem arī Ziemassvētkus un Lieldienas vajadzētu svinēt kopā ar luterāņiem?

A.Šķēle:

— Valsts nekādā gadījumā nejaucas Baznīcas lietās, un, kā jūs zināt, Baznīca ir šķirta no valsts. Es nedomāju, ka kāds ir plānojis te iejaukties. Bet es esmu pārliecināts, ka ar laiku Latvijā būs aizvien vairāk cilvēku, kas vienlaikus svinēs Jaunā gada iestāšanos. Tā kā Latvija vienmēr ir bijusi multireliģiska valsts, tad visas konfesijas, kas svin Ziemassvētkus, darīs to atbilstoši savam Baznīcas kalendāram. Latvijā ir arī konfesijas, kurām diemžēl nav Ziemassvētku.

— Ir paredzēts izveidot Tikumības policiju. Šim nolūkam vajadzīgi 250 tūkstoši latu. Vai valdībai izdosies atrast šādu summu un no kādiem resursiem?

A.Šķēle:

— Šobrīd valdībai nav aprēķinu, ka tie ir tieši 250 tūkstoši latu. Droši vien tā ir attiecīgo iestāžu vēlme, lai iedalītu tieši šādu summu. Ministrs šobrīd pārskata viņa pakļautībā esošās policijas. Es domāju, ka būs pietiekami daudz iespēju atrast līdzekļus no policijas iekšējiem resursiem, tie varētu būt arī budžeta grozījumi gada otrajā pusē. Grozījumi pusgadā noteikti būs. Ja ieņēmumi būs pozitīvi, tad mēs nepieciešamo summu šim mērķim varēsim piešķirt.

— Vai, jūsuprāt, Latvijā lauksaimniecības subsidēšanas politika ir jāvērš uz vidējo zemnieku vai jāatbalsta tikai lielās saimniecības? Dažās avīzēs ir apšaubīta aizdevumu nepieciešamība mazajām saimniecībām.

A.Šķēle:

— Subsīdiju politikā latiņu, kuram zemniekam un cik ražīgam tiks šis valsts atbalsts, vajadzētu paaugstināt. Tāda tendence Latvijā ir vērojama. Pirms kāda laika mēs piešķīrām subsīdijas par vienas govs turēšanu. Tad latiņa tika paaugstināta uz divām, tad uz desmit govīm, un tas ir pareizais ceļš. Es varētu piekrist, ka būtu vajadzīga piesaiste šim vidējam zemniekam, kurš gan ar katru gadu kļūs lielāks. Mēs ejam uz ražīgāku saimniekošanu, un Latvijā 18 procentu cilvēku vietā, kas šobrīd pelna ar lauksaimniecisko ražošanu, desmit gadu laikā būs palikuši 5 vai 7 procenti, ne vairāk.

— Krievijā nesen ir ievēlēta jauna Valsts dome, ir arī jauns prezidenta vietas izpildītājs Vladimirs Putins. Ko jūs esat gatavs darīt šajā situācijā, kad paveras iespējas uzlabot abu valstu attiecības?

A.Šķēle:

— Mēs ar ārlietu ministru pārrunājām šīs attiecības, mums ir skaidrs redzējums par tiem parafētajiem līgumiem, par kuriem mēs gribētu atsākt sarunas, lai tos varētu parakstīt. Situācija Krievijā šobrīd ir ļoti sarežģīta. Jāsaka, es esmu patiesi satriekts par Krievijas vakar izdotajiem rīkojumiem, kas aizliedz izlaist caur kontrolpunktiem ārpus Čečenijas teritorijas visus vīriešus vecumā no 10 līdz 60 gadiem. Tas ir genocīds, klajš genocīds, ko realizē vai nu Krievijas bruņotie spēki, vai arī kādas citas politiskās personas. Man ir grūti iedomāties, ka, kamēr Krievijai neizdosies aizšķirt šo savu ļoti dramatisko vēstures lapu, tas ir, pabeigt šo genocīdu un karu, tai atliks laika nodarboties ar tuvāko kaimiņvalstu attiecību stiprināšanu.

— Rīgā notiek III starptautiskais juristu forums. Jāsaka, juristu viedoklis ir daudz skeptiskāks nekā politiķiem jautājumā par to, vai Latvija šobrīd ir tiesiska valsts. Kā jums liekas, kuras ir tās valsts institūcijas un kuri ir tie veidi, kā varētu stiprināt tiesiskumu Latvijā?

A.Šķēle:

— Vispirms tā ir likumos iestrādātā un tālāk attīstāmā tiesu varas neatkarība. Es domāju, ka šis darbs veiksies un nebūs pārsteidzīgu grozījumu likumā par prokuratūru. Otrs aspekts ir, protams, attiecīgais finansējums, kurš padarītu tiesu sistēmā iesaistītos no valsts budžeta atalgotos darbiniekus materiāli neatkarīgus. Būtu arī jāveido normālas karjeras iespējas, lai būtu visi priekšnosacījumi censties ieņemt godpilno tiesneša amatu. Lai nebūtu tāda situācija, kas daudzos izraisījusi pat smieklus, ka avīzēs redzēti sludinājumi, ka meklē tiesnesi. Trešais ļoti svarīgais faktors, kas ir izpildvaras kompetencē, ir korupcijas maksimāla izskaušana. Sabiedrības attieksmei pret izpildvaru un pret tiesu varu, kurai ir jālemj daudzas lietas, būtu jābūt pozitīvākai. Tā ir virkne darbu, kas ir jāpaveic, un te ir vajadzīgs zināms laiks. Es domāju, šobrīd mēs piedzīvojam zināmu krīzi, attieksmes un domāšanas krīzi attiecībā uz tiesu varu. To ir arī parādījuši daži bezatbildīgi likumdevējas varas pārstāvji.

— Paldies skatītājiem, paldies maniem kolēģiem žurnālistiem, paldies premjeram, ka jūs varējāt ierasties. Novēlu jums veiksmīgu darbību un veseļojieties!

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

— intervijā Latvijas radio vakar, 13. janvārī :

Intervija Latvijas radio 13.janvāra raidījumā "Atbalss" pulksten 15.08. Raidījumu vada radio žurnālists Aidis Tomsons

— Labdien, Šķēles kungs!

A.Šķēle:

— Sveicināti!

— Visas šīsdienas "Kāpnes" lielā mērā jau ir saistītas ar barikāžu atceres dienām, atskatoties nu jau uz astoņiem gadiem pēc tā, kad tas ir noticis. Vai tas izraisa jūsos kādas asociācijas?

A.Šķēle:

— Es domāju, tas ir laiks, ko neviens Latvijas iedzīvotājs neaizmirsīs. Katram atbilstoši savām iespējām, savai apziņai un tam patriotismam, kas pavada tautu, kad ir apdraudēti tās pamati, ir palicis atmiņā. Un man kaut kādā veidā šķiet, ka ir tādi notikumi, kurus neviens nekad, nekad arī neaizmirsīs, kaut arī barikāžu laiks nebija mums tik smags un tik sāpīgs, kā tas izvērsās Lietuvā.

— Bet astoņi gadi ir pagājuši, daudz kas notiek uz priekšu. Cilvēkiem ir daudzas aktuālas problēmas. Faktiski pirmos divus jautājumus uzdosim par lietām, kuras mēs esam skāruši vēl pagājušajā gadā. Bijušās Aviācijas universitātes pasniedzēji joprojām zvana un jautā: vai ir kaut kāda kustība, vai ir cerības saņemt algas?

A.Šķēle:

— Es jau iepriekš to teicu — šobrīd notiek mantas pārvērtēšana, tiks piedāvāta atlikusī manta pārdošanai, un šie līdzekļi tiks novirzīti šo saistību segšanai darbiniekiem. Izglītības ministrs šo jautājumu zina un kontrolē, vienkārši ir vajadzīgs zināms laiks, kamēr apzina, kas ir pārdodamais priekšmets, piemēram, ēka — vai tā ir nostiprināta zemesgrāmatā, jo šodien vairs neviens bez papīriem no valsts nav pircējs, un valsts arī neko tādā veidā nepārdod.

— Pasniedzēji bažījas: vai nenotiks tāpat kā "Bankā Baltija", kad likvidatoriem algās aiziet vairāk, nekā pēc tam paliek pāri?

A.Šķēle:

— Nē, šeit ir tikai viens likvidators, vietējais cilvēks, kas par saprātīgu atlīdzību šo lietu dara. Tur nekas neliecina par lietām, kas varētu būt līdzīgas ar "Banku Baltija".

— Micēvičas kundze zvana: jūs esot solījis pirms kāda laika mūsu raidījumā teikt, cik varētu būt nekustamā īpašuma nodoklis par kādu dzīvokli "guļamrajonos", piemēram, divistabu dzīvokli.

A.Šķēle:

— Es pamēģināšu tiešām nākamreiz savu aprēķinu iztaisīt, es neesmu novērtējis to. Es to izdarīšu, atzīstu.

— Ja runājam vēl par dzīvokļiem, tad jautājums ir: vai un kad sāksies neprivatizēto dzīvokļu privatizācija, to, kas pieder uzņēmumiem, "Latvijas gāzei", "Latvenergo"?

A.Šķēle:

— Jā, šāds process notiek. Teiksim, no tāda uzņēmuma kā "Latvijas dzelzceļš" nodotās ēkas, dzīvojamās ēkas, sociālie objekti tiek nodoti Centrālajai dzīvokļu privatizācijas komisijai, kas veic tālāk šīs darbības. Kas attiecas konkrēti uz "Latvijas gāzi", es domāju, ka tās rīcībā diez vai palika vairs kādi neprivatizējami dzīvokļi. Ja tā ir, tad tas ir jau bijis iekļauts kompānijas īpašumā, un tad kompānija pati to darīs. Viss tiek parasti nodots, un mums šeit ir tāda ļoti precīza kārtība, ka viss tiek līdz privatizācijas brīdim nodots Centrālajai dzīvokļu privatizācijas komisijai.

— Klausītājs no Jelgavas jautā: drīz tātad tiks noslēgts brīvās tirdzniecības līgums ar Ukrainu, klausītāju satrauc Černobiļa un produkti, kas nāk no turienes. Vai un kā tiek kontrolēti radiācijas veidi, to iekļūšana Latvijā?

A.Šķēle:

— Nav pamata uztraukties. Mūsu Sanitārā robežinspekcija ļoti aktīvi kontrolē tieši tās preces, kas ienāk no Austrumeiropas valstīm, protams, nedodam atlaides arī precēm no jebkuras citas valsts.

 

Skatot cauri 2000.gada PHARE projektu, tātad palīdzību, zināmas naudas, ko mēs izmantojam, valdība akceptēja vēl papildu līdzekļu piešķiršanu tieši austrumu robežas kontrolei šim dienestam. Tas ir vēl papildu finansējums, lai mēs izveidotu stingru kontroli saskaņā ar tām augstajām prasībām, kādas tiek izvirzītas Eiropas Savienībā.

— Kad tiks atcelta pierakstīšanās sistēma, jo Eiropā nekur nav jāatskaitās, kur tu dzīvo — jautā Aleksandrs Bikovs.

A.Šķēle:

— Jūs zināt, es esmu bijis lielākais aizstāvis vienmēr tam, ka tas ātrāk jāizdara. Kopš 1997.gada, kad tāds pieteikums jau bija sasniedzis stadiju, ka mēs teju, teju it kā varētu jau šo lietu ieviest, izdevās atkal ierēdniecībai pierādīt nākamai valdībai, ka tas acīmredzot nav tas svarīgākais. Man šķiet, ka šī gada laikā mēs to izdarīsim.

— Tagad pievērsīsimies interneta jautājumiem. Kā tiek vai netiek, tiks vai netiks veicināta Latvijas zinātnieku atgriešanās darbā Latvijā, Latvijas augstskolās vai arī pētniecības iestādēs?

A.Šķēle:

— Tas ir ļoti komplekss jautājums, tas ir dziļi, dziļi kopā ar augstākās izglītības reformu. Tie ir jautājumi, kas saistās ar mūsu līdzekļu papildu iedalīšanu zinātniekiem, viņu mācībām, stažēšanās, doktorantūrai, mūsu zinātnieku līdzdarbībai starptautiskās programmās, kā "Piektā ietvara programma" un citas. Šis process būs pietiekami lēns, un nekad nebūs tā, ka zinātnieki nebrauks ārpus. Taisni otrādi — ejot Eiropas Savienībai arvien tuvāk, iekļaujoties tajā, mūsu zinātnieki noteikti uzskatīs par vajadzīgu savas kvalifikācijas celšanai strādāt arī citu valstu universitātēs un atgriezīsies savukārt Latvijā, lai tur gūtās zināšanas un pieredzi kapitalizētu, varbūt arī materiālā veidā, šeit, Latvijā, kur tomēr vēl kādu laiku būs varbūt zemāks labklājības līmenis, bet visnotaļ tā būs pašu valsts.

— Es tikai gribētu piebilst — man prieks, ka šis jautājums ir nācis no Amerikas Savienotajām Valstīm. Tātad Latvijas radio tur klausās arī šobrīd, kur ir agrs rīts, tātad cilvēks piecēlies, pirms doties savās gaitās, klausās interviju ar jums. Labi, ka no tālām vietām arī nāk jautājumi!

A.Šķēle:

— Sveicieni tautietim Amerikā!

— Vai Šķēles kungs nevarētu atbildēt, kāda ir viņa attieksme pret atvaļinājumu cietumos? Roberts Romanausks šo jautā un uzskata, ka tas ir nenormāli.

A.Šķēle:

— Mēs mainām kārtību un pamazām arī to izpratni, kas ne vienmēr mums izdodas. Eiropas Savienības valstīs ļoti daudz kur praktizē par viegliem nodarījumiem sodītus cilvēkus tomēr šad tad uz svētkiem palaist atvaļinājumos, šāda prakse ir. Mēs pie tās tikai nupat sākam strādāt, un redzam visādus kuriozus — tādi kā burlaks Klops tiek palaists vaļā, un nav skaidrs, kāpēc viņš nokļuvis tik viegla režīma iestādē, nevis kādā stingrākā. Savukārt televīzijā viens čigānu tautības pilsonis sūdzējās par to, ka viņš bija zirgu, it kā ne savu, pārsējis citā vietā un arī bija tajā pašā iestādē, kur šis Klopa kungs. Mums vēl nav pietiekami izstrādājusies kārtība, lai būtu vienāda nodarījuma cilvēki šajā atvieglota režīma iestādē un viņi varētu tomēr pēc kaut kādas noteiktas kārtības pabūt arī pie saviem tuviniekiem. Tāda prakse pamazām būs, pamazām pie tā pieradīsim, jo mūsu mērķis jau nav cietumos cilvēkus sabeigt. Mūsu mērķis ir rūpēties par to, lai cilvēki, kas nenodara un nevar nodarīt sabiedrībai atkal papildu kaitējumu, iznāktu ārā no šīs pāraudzināšanas iestādes ar pozitīvu attieksmi pret sabiedrību, pret saviem pienākumiem, nevis tiktu padarīti par vēl lielākiem noziedzniekiem.

— Ligitas kundze jautā: ko jūs domājat darīt, lai Latgali neuzskatītu par atpalikušāko Eiropas apgabalu?

A.Šķēle:

— Kā zināt, valdība apstiprināja šo pirmo prioritāti, un reģionālās plānošanas naudas, pirmās nopietnās naudas, ko mēs plānojam šogad saņemt no Eiropas Savienības, ir paredzētas tieši Latgalei. Kabineta lēmums faktiski bija viennozīmīgs par labu Latgalei. Latgales cilvēki, jāsaka, ir sasparojušies, ir izveidota gan Latgales attīstības padome, gan attīstības aģentūra, kas izlemj šos visai Latgalei svarīgos jautājumus. Un es esmu pārliecināts, ja tādā veidā darbs turpināsies, Latgales cilvēki redzēs, ka arī viņu novadā veicas, arī viņu novadā var attīstīties uzņēmējdarbība, arī viņu novadā cilvēki iegulda naudu.

— Jānis Irbe jautā: kāpēc Latvijas nacionālās attīstības plānā ir aprakstīta tikai pašreizējā situācija, kur tad ir palikusi stratēģija?

A.Šķēle:

— Nacionālās attīstības plāns ir paredzēts kā vidēja termiņa plāns sešiem septiņiem gadiem. Šis ir pats pirmais plāns, un pirmais projekts tika nosūtīts uz Briseli. Latvija to sagatavoja un iesniedza pati pirmā, un zināmas iestrādes bija mantotas no iepriekšējās valdības. Mēs to nostiprinājām tagad ar atbildīgo ministru Zīles kungu. Esam saņēmuši arī ļoti precīzu, detalizētu un kaut kādā ziņā visnotaļ asu kritiku no atbildīgiem cilvēkiem Briselē. Plāns līdz rudenim, kas arī ir galadatums, tiks precizēts un uzlabots, un sešu septiņu gadu redzējums tajā noteikti būs. Kas attiecas uz ilgtermiņa stratēģiju, tad mēs turpinām strādāt arī ārpus jebkādas politikas, ja tā var teikt, pieaicinot lietpratējus, ekonomistus, zinātniekus ilgtermiņa stratēģijas grupā, kas reizi mēnesī sanāk kopā, lai mēs varētu sabiedrībā aizstāvēt mūsu viedokli par to, kā mēs prognozējam Latviju divdesmit trīsdesmit gadu laikā.

— Kārlis jautā: kāpēc tik maz sabiedrībai tiek stāstīts un skaidrots par Krievijas VDK ietekmi uz Latvijas ekonomiku un skandālu veidošanu Latvijā, piemēram, viņaprāt, pedofilijas lieta?

A.Šķēle:

— Es domāju, var piekrist jautātājam, ka mēs varbūt pat īsti neapzinām un ne vienmēr esam spējīgi adekvāti reaģēt un saprast, kur ir "nācis palīgā" varbūt arī kāds speciāls dienests vai speciāls cilvēks no kādas kaimiņvalsts, lai mums te padarītu dzīvi "jautrāku", un kur varbūt ir tikai pašu vietējo neprāšu rīcība. Kas attiecas uz šo pedofilijas skandālu, es tomēr vairāk sliecos domāt, ka diez vai tā intriga un tas skandāls ir ievests no kādas kaimiņvalsts. Drīzāk jāpiekrīt, ka tie cilvēki, kas ar šādu noziedzīgu rūpalu ir nodarbojušies, varbūt jau ilgstošas izmeklēšanas laikā pieķerti, šobrīd, izmantojot vienu otru nesaprātīgu, sabiedrībā pazīstamu darbinieku, ir ar šāda skandāla palīdzību arī paglābušies paši, padevuši signālus citiem noziedzniekiem un katrā gadījumā padarījuši lietas ļoti apgrūtinošas arī prokuratūras izmeklēšanai. Jo, kā zināt, tikai procesuālā noteiktā kārtībā var iegūt liecības, pierādījumus, lai tiesātu. Skandāls jau ir, un skandāls būs. Ko mēs tiesai liksim priekšā? Vai mēs varēsim tam advokātam, kas aizstāvēs iespējamo noziedznieku, teikt: jā, visas šīs liecības, visi šie paskaidrojumi, visi lietišķie pierādījumi ir iegūti tādā ceļā, kā to paredz kriminālprocess? Un, ja tā nebūs, tad šis iespējamais noziedznieks, protams, staigās uz brīvām kājām, un sabiedrība teiks: ak, kāds skandāls bija, bet — tiesa atkal attaisnoja; un vainos tiesu. Bet vainīga jau nebūs tiesa, jo tiesnesis pieņem lēmumus, kas balstīti tikai stingri uz pārliecību, ka viss, kas viņa priekšā nolikts no prokuratūras, ir iegūts saskaņā ar likumā noteiktām regulācijām.

— Nedaudz pievērsīsimies informācijas tehnoloģijām. Te ir garš raksts internetā, es jums nestāstīšu visu, bet tā galvenā jēga ir: kā jūs un jūsu padomnieki raugās uz iespējamu nodokļu samazināšanu vai pilnīgu atcelšanu informācijas tehnoloģijas nozarē strādājošiem uzņēmumiem?

A.Šķēle:

— Mēs esam sākuši pirmos soļus saistībā ar šā gada budžetu. Jāatzīst, arī Budžeta komisijas priekšsēdētājai Aijai Počai bija zināmi priekšlikumi, kaut kas no tā tika iestrādāts, kā, teiksim, paātrinātas amortizācijas lietas un iespējas no individuālā ienākuma nodokļa mums kaut kādas zināmas lietas, teiksim, "atrakstīt". Bet šobrīd nav tādas nostājas, ka mums vajadzētu veikt kaut kādus ļoti aptverošus labojumus saistībā ar pašu tehnoloģiju, domājot šeit varbūt vairāk par "dzelžu" iepirkumiem vai ražošanu. Bet pareizs ir jautājums tajā sadaļā, ka Latvijai noteikti ir jāpārdomā šajā nozarē ieguldāmo investīciju, papildu stimulēšana, un šeit ir iespējami arī dažādi nodokļu atvieglojumi. Vai mēs to spēsim jau kā tādu piedāvājumu izstrādāt, likt sabiedrībai un Saeimai priekšā saistībā ar 2001.gada budžetu, es vēl to nevaru pateikt, jo pirmā budžeta klausīšanās vēl nav bijusi, lai dzirdētu, ko Finansu ministrija taisās mums piedāvāt papildus, un lai mēs iesaistītos šajā diskusijā. Bet iespējams, ka mēs ļoti rūpīgi par to debatēsim. Mums ir šī nozare, mums ir cilvēki, mums ir iespējas pelnīt, un šeit ir jāpanāk lielāks investīciju ieplūdums.

— Ja vēl pieskaramies hakeriem — tātad jaunie talanti aug. Šodien ir nākamajā vietā iekļuvuši — Preses namā. Roberts Vasins domā, ka ir jāpieņem kāds likums šajā jautājumā.

A.Šķēle:

— Saeimā Juridiskajai komisijai, kuras, manā uztverē, darbs nevedas, ir datu aizsardzības likums un jārūpējas par to. Es noteikti runāšu arī ar frakciju vadītājiem, kāpēc komisijas vadītājs nav šos ļoti svarīgos likumus pietiekami tālu virzījis, lai Saeima varētu izteikt savu attieksmi. Nu, tas ir huligānisms, protams, bet tajā pašā laikā tā bīstamība nav tik liela, šīs ir publiskās interneta lapas, un šeit nav runa par valstiski svarīgiem datiem, kas ir pietiekami labi aizsargāti attiecīgajās valsts datu bāzēs. Bet zināms darbs šobrīd notiek. Man gribētos pat teikt, ka ir pietiekami noteiktas aizdomas, kas to darījuši, bet, vēl drusciņ ir jāpastrādā. Viens otrs uzvārds var izrādīties tīri interesants.

— Vairāki jautājumi ir par kompensācijām, par sertifikātu kompensācijām, mēs vairākkārt jau pie šī jautājuma esam atgriezušies. Viens no jautājumiem internetā: kāda ir situācija ar zemes sertifikātu kompensāciju izmaksu? Nav izmaksāts, kaut gan bija jāizmaksā jau pagājušajā gadā.

A.Šķēle:

— Visas apņemšanās, ko ir izteikusi valdība un kas likumā minētas, tiek un tiks izpildītas. 2000.gads ir pēdējais sertifikātu izmantošanas gads, un 2000.gadā valdība beigs maksāt savas saistības pilnībā, visu, kas saistās ar represētajiem un to pirmās kategorijas mantiniekiem, vēl tur ir specifiskas kategorijas. Bet, kas attiecas uz to, ka vēl arvien daļa cilvēku domā, ka, nepiederot pie šīm īpašajām kategorijām, viņiem kompensēs naudā zemes kompensācijas sertifikātus,— tā tas nav.

— Domāju, ka mēs varam pievērsties vēl dažiem citiem jautājumiem. Ir arī pāris tīri politisku jautājumu. Kāds cilvēks atbalsta jūs un jūsu partiju, tā ir Dina, bet viņa atgādina nepatīkamus brīžus jums un partijai, ko, viņasprāt, kopumā ir sagādājusi Gundara Bērziņa, atvainojiet, muldēšana. Vai tur nevarētu ko līdzēt?

A.Šķēle:

— Nu, viņai vajadzētu droši vien tad ar Bērziņu aprunāties. Es domāju, ka Bērziņa kungs ir ļoti pieredzējis politiķis, droši vien daudzas lietas viņš arī speciāli varbūt iniciē, un tad mēs redzam, kur tas galu galā atsaucas. Katram mums ir sava attieksme pret dažādiem politiķiem, un es tomēr ļoti augstu kopumā vērtēju Tautas partijas frakcijas vadītāju, varētu teikt, kā vienu no pieredzējušākajiem politiķiem.

— Es gribu teikt klausītājiem, ka Bērziņa kungs būs kādā no tuvākajām piektdienām arī Latvijas radio šajā pašā studijā, tad arī varēsit pajautāt viņam. Valsts prezidente visādi tiek popularizēta — tā domā Ligita Liepiņa. Viņasprāt: vai nevajadzētu arī jūs vairāk popularizēt, varbūt padomniekiem par to būtu jāpadomā?

A.Šķēle:

— Es domāju, mums ir ļoti laba sadarbība ar Valsts prezidenti, un Valsts prezidente ar saviem pienākumiem, kas viņai paredzēti Satversmē, manā uztverē, tiek ļoti labi galā. Man ir prieks par to, ka arī mūsu vienošanās par pietiekami aktīvu prezidentes darbību ārpus Latvijas ir spēkā un veicas. Kā zināt, tikko prezidentes kundze bija Polijā vienas dienas darba vizītē, tūlīt dosies uz Zviedriju, kur piedalīsies starptautiskā forumā saistībā ar holokaustu. Un es domāju, ka tā ir pareizi — sadalīt zināmus pienākumus. Teiksim, smagākie un nepatīkamākie darbi vienmēr ir piedienīgi valdībai, un savukārt, es domāju, Valsts prezidentes loma ir šo pozitīvo tēlu un labās lietas, pārstāvniecības lietas darīt. Un es vēlreiz varu izteikt savu viedokli, ka viņa to dara labi.

— Tos jautājumus, kas skar tieši Tautas partiju, mēs pajautāsim Bērziņa kungam. Tos, kas skar pensiju jautājumus, mēs varētu pajautāt arī nākamnedēļ — gaidām studijā labklājības ministru Robertu Jurdžu. Ir arī daži jautājumi, kas skar Saeimu — tos mēs jautāsim Saeimas vadībai. Varbūt pēdējais jautājums: kā, jūsuprāt, varētu vai nevarētu sekmēt cīņu ar korupciju — Litmena kungs jautā par ierēdņu korupciju.

A.Šķēle:

— Vakardien, tiekoties valsts augstākām amatpersonām — prezidentes kundzei, Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ģenerālprokuroram, iekšlietu ministram, tieslietu un SAB vadītājam, mēs noklausījāmies tieslietu ministra, kurš šobrīd vada Korupcijas apkarošanas padomi, veikto darbu sarakstu. Un man jāsaka, ka ļoti revolucionāri sākam pret šīm lietām izturēties. Kaut vai viens piemērs, kas skar katru, kas ir griezies kādreiz tiesās: šobrīd Eiropas prakse paredz, ka apmeklētājam advokātam nav iespējams tikt klāt tiesnesim tiesas izskatīšanas vai sagatavošanas laikā. Mūsu tiesas ir izveidotas tā, ka katrs var staigāt, ienākt un mēģināt tādā veidā varbūt arī graut autoritāti pašiem tiesnešiem, nerunājot par tām sliktajām lietām, ko varbūt viņi, ja tā var teikt, pārdod savam klientam. Viņš saka: pastāviet te gaitenī, es ieiešu pie tā tiesneša un kaut ko jums te nokārtošu! Varbūt īstenībā tas tiesnesis pilnībā par to nerunā, viņi runā pilnīgi par citām lietām, bet klientam rodas viedoklis — advokāts manā acu priekšā kaut kur iegāja un kaut ko nokārtoja! Mēs taisāmies pārkārtot arī šos tiesu namus, iztaisīt, ja tā var teikt, antikorupcijas namus, lai šīs lietas tīri tehniski tiktu pareizi sakārtotas un tā tālāk. Šis būs nopietns darbs, arī valsts pasūtījuma izvietošanas lietas internetā, atskaites — tas viss ir sācies, tas viss notiks, un tas ir jāturpina.

— Paldies! Uz pārējiem jautājumiem, kas mums ir uzdoti, mēs atbildēsim nākamreiz. Turiet vēl īkšķus — premjera kungs grasās slimot ar gripu! Nevajag!

A.Šķēle:

— Turēšos, neizdosies jums!