Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Operatīvās darbības likumā

Izdarīt Operatīvās darbības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1.nr.; 1995, 18.nr.; 1997, 15.nr.; 2002, 16.nr.; 2005, 14., 22.nr.; 2007, 22.nr.; 2009, 9.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205.nr.; 2012, 46.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.panta pirmajā daļā:

izteikt 4.punktu šādā redakcijā:

"4) noziedzīgi iegūtas mantas, kā arī citas tādas mantas (arī finanšu līdzekļu) meklēšana, kas var tikt pakļauta arestam saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;";

izteikt 6., 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"6) valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas, teritoriālās integritātes, ekonomiskās suverenitātes, militārā potenciāla, kā arī citu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu konstatēšana un novēršana;

7) valsts noslēpuma aizsardzība;

8) informācijas iegūšana par konkrētām personām, ja izlemjams jautājums par šo personu pieeju valsts noslēpumam, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības vai ārvalstu institūciju klasificētajai informācijai vai jautājums par personu tiesībām uz tādu nodarbošanos vai amatu, attiecībā uz kuru likums paredz valsts drošības iestāžu vai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas iestāžu atzinuma sniegšanu;";

papildināt daļu ar 9.punktu šādā redakcijā:

"9) likumā noteiktajos gadījumos — personu speciālās aizsardzības nodrošināšana."

2. 3.pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "kā arī personu pamattiesības";

izslēgt trešo daļu.

3. 4.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "vispārējās cilvēka tiesības" ar vārdiem "personu pamattiesības";

izteikt trešās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Operatīvā darbība veicama, iespējami mazāk iejaucoties personu pamattiesībās.";

papildināt ceturto daļu pēc vārda "sasniegšana" ar vārdiem "ar Kriminālprocesa likumā vai citos procesuālajos likumos paredzētajiem līdzekļiem un metodēm vai arī";

papildināt ceturto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja operatīvās darbības pasākuma veikšanai ir zudusi nepieciešamība vai zudis pamats, tā veikšanu pārtrauc.";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Operatīvās darbības pasākumi veicami neatkarīgi no personu izcelsmes, dienesta un mantiskā stāvokļa un amata, pilsonības, rases vai etniskās piederības, attieksmes pret reliģiju, politiskajiem uzskatiem un piederības pie politiskajām partijām, sabiedriskajām organizācijām, biedrībām vai citiem apstākļiem. Minētie faktori nedrīkst ietekmēt operatīvo darbību, ja tas nav īpaši norādīts likumā.";

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Aizliegts ar operatīvās darbības pasākumiem mērķtiecīgi iegūt informāciju laikā, kad tiek sniegta zvērinātu advokātu, ārstu, psihologu un reģistrētu reliģisko organizāciju garīdznieku profesionālā palīdzība, izņemot gadījumus, kad pret minētajām personām šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek veikta operatīvā izstrāde."

4. Aizstāt 5.pantā vārdus "vai arī tā var griezties ar prasību tiesā" ar vārdiem "kā arī tā var vērsties tiesā".

5. 6.panta pirmajā daļā:

izteikt ievaddaļu šādā redakcijā:

"Operatīvās darbības saturs ir operatīvās darbības pasākumi un to īstenošanas metodes. Operatīvās darbības pasākumi ir:";

papildināt daļu ar 8.¹ punktu šādā redakcijā:

"8¹) operatīvā darījumu pārraudzība kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā;".

6. 7.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "konstitucionālās tiesības" ar vārdu "pamattiesības";

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

"(3) Operatīvās darbības pasākumi, kuru gaitā tiek būtiski aizskartas personu pamattiesības, veicami sevišķajā veidā — tas ir, ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu vai, ja likumā paredzēts, — ar prokurora akceptu.

(4) Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem), operatīvā publiski nepieejamas vietas videonovērošana, operatīvā darījumu pārraudzība kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā, operatīvā iekļūšana un ilgstoša operatīvā novērošana (izsekošana) veicama tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Atļauju veikt šos operatīvās darbības pasākumus var izsniegt uz laiku līdz trim mēnešiem, bet pamatotas nepieciešamības gadījumā to var pagarināt uz laiku līdz trim mēnešiem. Minētās atļaujas pagarināšanas reižu skaits nav ierobežots, taču attiecīgo operatīvās darbības pasākumu veikšana pieļaujama tikai tajā laikā, kamēr tiek veikta operatīvā izstrāde.";

izslēgt piektās daļas trešo un ceturto teikumu;

izslēgt sestajā daļā vārdus "operatīvās darbības pasākumu veikšanai sevišķajā veidā pret aizturētajām, aizdomās turētajām, apsūdzētajām, tiesājamām un notiesātajām personām operatīvās darbības subjektu vai penitenciāro iestāžu telpās, kā arī";

izslēgt septīto daļu.

7. 8.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "operatīvo pasākumu" ar vārdiem "operatīvās darbības pasākumu";

aizstāt otrajā daļā vārdu "pantā" ar vārdu "panta".

8. 9.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Operatīvā izzināšana ir operatīvās darbības subjektu amatpersonu atklāta vai maskēta darbība, kuras gaitā, izmantojot operatīvo aptauju, operatīvo uzziņu, operatīvo datu iegūšanu no elektronisko sakaru komersantiem, operatīvo noskaidrošanu un operatīvo ziņu iegūšanu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm, tiek iegūta informācija par faktiem, personām un lietām.";

izteikt piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Operatīvo datu iegūšanu no elektronisko sakaru komersantiem — tas ir, tādu datu iegūšanu, kuru saglabāšana elektronisko sakaru komersantam noteikta likumā (saglabājamie dati), — veic ar operatīvās darbības subjekta vadītāja (priekšnieka) vai viņa pilnvarotas amatpersonas akceptu, pieprasot datus no elektronisko sakaru komersantiem. Ja saglabājamie dati attiecībā uz identificētu personu konkrētajā operatīvās darbības procesā kopumā pieprasīti par laikposmu, kas pārsniedz 30 dienas, operatīvās darbības subjekta pieprasījumam nepieciešams rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarota tiesneša akcepts.

(6) Operatīvo ziņu iegūšanu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm — tas ir, kredītiestāžu vai finanšu iestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu vai dokumentu, kuri satur šādas ziņas, pieprasīšanu no kredītiestādēm vai finanšu iestādēm — veic ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu."

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

"10.pants. Operatīvā novērošana (izsekošana)

(1) Operatīvās darbības subjektu amatpersonas ir tiesīgas veikt personu novērošanu (izsekošanu), dažādu stacionāro un mobilo objektu novērošanu un ar tiem saistīto personu novērošanu (izsekošanu).

(2) Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatota informācija par personas gatavotu vai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai tās radītu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, ir atļauta šīs personas ilgstoša operatīvā novērošana (izsekošana).

(3) Ir atļauta arī tādas personas ilgstoša operatīvā novērošana (izsekošana), kura ir saistīta ar šā panta otrajā daļā minēto personu vai šā panta pirmajā daļā minēto objektu, meklējamo personu, noziedzīgi iegūtu mantu un citu mantu (arī finanšu līdzekļiem), kas var tikt pakļauta arestam saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka personas ilgstoša operatīvā novērošana (izsekošana) ļaus noskaidrot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus vai to izdarījušās personas, meklējamās personas atrašanās vietu, novērst vai atklāt valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu vai arī ļaus identificēt vai atrast šajā pantā minēto mantu.

(4) Par ilgstošu operatīvo novērošanu (izsekošanu) uzskatāma personas novērošana (izsekošana), kas konkrētā operatīvās darbības procesā slepeni ilgst vairāk nekā 30 dienas. Ilgstoša operatīvā novērošana (izsekošana) ir pieļaujama tikai operatīvās izstrādes gadījumos."

10. 15.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdu "rīcība" ar vārdu "darbība";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Operatīvais eksperiments, kura mērķis ir fiksēt, kā noziedzīgu vai citādu prettiesisku rīcību izraisošā situācijā rīkojas personas, attiecībā uz kurām tiek veikta operatīvā izstrāde, izdarāms, pamatojoties uz operatīvās darbības subjekta amatpersonas lēmumu, ko akceptējis prokurors."

11. Aizstāt 15.¹ panta piektajā daļā vārdus "citi sevišķā veidā" ar vārdiem "sevišķajā veidā".

12. Izteikt 16.pantu šādā redakcijā:

"16.pants. Operatīvā detektīvdarbība

(1) Operatīvā detektīvdarbība ir operatīvās darbības pasākumi, kurus publiskās vietās tieši (personiski) veic operatīvās darbības subjekta amatpersona, lai novērojot un izsekojot konstatētu ar noziedzīgu darbību saistītos faktus, lietas un personas, novērstu vai atklātu noziedzīgus nodarījumus, valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, kā arī meklētu aizdomās turētos, apsūdzētos, notiesātos un bez vēsts pazudušas personas.

(2) Operatīvā detektīvdarbība veicama gan atklāti, gan slēpjot piederību pie operatīvās darbības subjekta, un tās gaitā ar operatīvās darbības subjekta vadītāja vai viņa vietnieka atļauju var nodibināt sakarus ar operatīvo interesi izraisošām personām.

(3) Operatīvās darbības subjektu amatpersonas operatīvās izstrādes uzdevumu risināšanai ir tiesīgas veikt operatīvo detektīvdarbību, iesaistoties noziedzīgā vidē (tieši un leģendēti), nodibinot sakarus ar operatīvajā uzskaitē esošajām personām un ar tām saistītajām personām. Šāda darbība un amatpersonas identitāte ir valsts noslēpums.

(4) Operatīvo detektīvdarbību, iesaistoties noziedzīgā vidē, veic, pamatojoties uz operatīvās darbības subjekta amatpersonas lēmumu, ko akceptējis prokurors."

13. Papildināt likumu ar 16.¹ pantu šādā redakcijā:

"16.¹ pants. Operatīvā darījumu pārraudzība kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā

(1) Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatota informācija par personas gatavotu vai izdarītu noziedzīgu nodarījumu vai tās radītu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, ir atļauta šīs personas darījumu pārraudzības pieprasīšana kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā.

(2) Ir atļauta arī tādas personas darījumu pārraudzības pieprasīšana kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā, kura ir saistīta ar šā panta pirmajā daļā minēto personu, meklējamo personu, noziedzīgi iegūtu mantu un citu mantu (arī finanšu līdzekļiem), kas var tikt pakļauta arestam saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ja ir pamats uzskatīt, ka darījumu pārraudzība kredītiestādes vai finanšu iestādes klienta kontā ļaus noskaidrot noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus vai to izdarījušās personas, meklējamās personas atrašanās vietu, novērst vai atklāt valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu vai arī ļaus identificēt vai atrast šajā pantā minēto mantu."

14. Izteikt 17.pantu šādā redakcijā:

"17.pants. Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā sarunu noklausīšanās un operatīvā publiski nepieejamas vietas videonovērošana

(1) Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatota informācija par personas gatavotu vai izdarītu noziegumu vai tās radītu valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu vai nozieguma izdarīšanā aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā persona tiek meklēta, ir atļauta:

1) operatīvā korespondences kontrole — tas ir, šīs personas nosūtāmās un saņemamās pasta, telegrāfa un cita veida korespondences (sūtījuma), kā arī šādas korespondences (sūtījuma) nosūtīšanai un saņemšanai paredzētās, šīs personas rīcībā esošās elektrosakaru un cita veida sistēmas kontrole bez nosūtītāja un adresāta ziņas;

2) operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem — tas ir, šīs personas paustās vai uzglabātās informācijas satura noņemšana vai kopēšana no personu īpašumā vai rīcībā esošajām elektroniskajām un cita veida informācijas glabāšanas ierīcēm un informācijas kanāliem bez šo elektronisko un cita veida informācijas glabāšanas ierīču un informācijas kanālu vai datu īpašnieka, valdītāja vai turētāja ziņas;

3) operatīvā sarunu noklausīšanās — tas ir, to sarunu noklausīšanās, kuras notiek starp šo personu un citām personām (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem);

4) operatīvā publiski nepieejamas vietas videonovērošana — tas ir, publiski nepieejamā vietā notiekošo norišu videonovērošana bez šīs vietas īpašnieka, valdītāja un apmeklētāju ziņas.

(2) Ir atļauta arī tādas personas operatīvā korespondences kontrole, operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem vai operatīvā sarunu noklausīšanās, kura šā panta pirmajā daļā minētajām personām sniedz jebkādu palīdzību nozieguma gatavošanā, izdarīšanā vai nozieguma pēdu slēpšanā vai palīdz slēpties nozieguma izdarīšanā aizdomās turētajai, apsūdzētajai vai notiesātājai meklējamai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgais operatīvās darbības pasākums ļaus noskaidrot nozieguma apstākļus vai to izdarījušās personas, noskaidrot meklējamās personas atrašanās vietu, novērst vai atklāt valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu vai arī ļaus identificēt vai atrast noziedzīgi iegūtu mantu."

15. 18.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "operatīvie pasākumi" ar vārdiem "operatīvās darbības pasākumi";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Operatīvās darbības process var sākties pirms kriminālprocesa uzsākšanas, tas var norisēt kriminālprocesa laikā un turpināties pēc tā pabeigšanas."

16. Aizstāt 20.panta otrās daļas pirmajā teikumā vārdus "minētos pasākumus" ar vārdiem "minēto pasākumu".

17. 21.pantā:

aizstāt otrajā, trešajā un ceturtajā daļā vārdu "iestādes" ar vārdu "subjekta";

izslēgt piekto daļu.

18. 22.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "valstij svarīgu interešu apdraudējumu" ar vārdiem "valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu";

aizstāt otrajā daļā vārdu "iestādes" ar vārdu "subjekta";

aizstāt piektajā daļā vārdu "iestādes" ar vārdu "subjekta".

19. 23.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Operatīvās darbības iestādes ir tiesīgas vākt" ar vārdiem "Operatīvās darbības subjekti ir tiesīgi vākt" un vārdus "oficiālo legālo" — ar vārdiem "publiski pieejamo";

papildināt ceturto daļu ar 1.¹ punktu šādā redakcijā:

"1¹) turpmāka šā likuma 2.pantā minēto uzdevumu izpilde un 1.pantā noteikto mērķu sasniegšana nav iespējama vai nav samērīga ar apdraudējuma veidu vai bīstamības pakāpi;";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Operatīvās uzskaites lietas pēc to izbeigšanas tiek uzglabātas likumā un operatīvās darbības subjekta noteiktajā kārtībā. Operatīvās uzskaites lietas pēc to izbeigšanas glabā 10 gadus, bet lietas, kas saistītas ar personu speciālās aizsardzības nodrošināšanu, — 75 gadus. Iznīcinot operatīvās uzskaites lietu, operatīvās darbības subjekts saglabā dokumentus (materiālus), kas satur informāciju, kura nepieciešama un kurai ir nozīme operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanā."

20. Papildināt likumu ar 23.¹ un 23.² pantu šādā redakcijā:

"23.¹ pants. Tiesneša un prokurora akcepta saņemšana operatīvās darbības pasākuma veikšanai

(1) Lai īstenotu sevišķajā veidā veicamu operatīvās darbības pasākumu, operatīvās darbības subjekta amatpersona pieņem attiecīgu lēmumu, kurā norāda:

1) tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kas pieņēma lēmumu;

2) tā operatīvās darbības procesa stadiju, kurā nepieciešams veikt attiecīgo operatīvās darbības pasākumu, lietas numuru un iestādi, kas veic lietvedību šajā lietā;

3) veicamās darbības un to veikšanas laikposmu vai ilgumu;

4) operatīvās darbības pasākuma veikšanas nepieciešamības pamatojumu;

5) gaidāmo rezultātu;

6) iemeslu, kas neļauj gaidāmo rezultātu sasniegt citā veidā vai tā sasniegšanu būtiski apgrūtina.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju norāda arī šā likuma 15.panta trešajā daļā, 15.¹ panta ceturtajā daļā un 16.panta ceturtajā daļā minētajā operatīvās darbības subjekta amatpersonas lēmumā.

(3) Lēmumā par operatīvās darbības pasākuma veikšanu vienlaikus var iekļaut informāciju par vairākiem sevišķajā veidā veicamiem vai šā likuma 15.panta trešajā daļā, 15.¹ panta ceturtajā daļā un 16.panta ceturtajā daļā minētajiem operatīvās darbības pasākumiem, ja šo pasākumu veikšana ir savstarpēji saistīta un visus šos operatīvās darbības pasākumus akceptē (dod piekrišanu) attiecīgi tiesnesis vai prokurors.

(4) Lēmumu par attiecīgā operatīvās darbības pasākuma veikšanu saskaņo operatīvās darbības subjekta amatpersonas tiešais vadītājs (priekšnieks) vai viņa vietnieks.

(5) Lai izlemtu, vai attiecīgais operatīvās darbības pasākums ir akceptējams, tiesnesis vai prokurors iepazīstas ar lēmumu par operatīvās darbības pasākuma veikšanu, kā arī ar tiem operatīvās darbības subjekta rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju, ar ko tiek pamatota konkrētā operatīvās darbības pasākuma veikšanas nepieciešamība.

(6) Tiesnesis vai prokurors, lemjot par operatīvās darbības pasākuma akceptēšanu, izvērtē tā veikšanas pamatojumu, kā arī šā likuma 4.pantā minēto operatīvās darbības principu ievērošanu. Lemjot par operatīvās iekļūšanas akceptēšanu, tiesnesis izvērtē arī tā operatīvās darbības pasākuma pamatojumu, kura īstenošanai tiek veikta operatīvā iekļūšana.

(7) Tiesnesis, lemjot par tāda operatīvās darbības pasākuma akceptēšanu, kas veikts neatliekamos gadījumos saskaņā ar šā likuma 7.panta piektās daļas nosacījumiem, papildus šā panta sestajā daļā minētajam izvērtē operatīvās darbības pasākuma neatliekamās uzsākšanas pamatotību. Ja minētajā gadījumā tiesnesis atzinis operatīvās darbības pasākuma veikšanu par nepamatotu vai prettiesisku, operatīvās darbības subjekts iegūto informāciju nekavējoties iznīcina.

(8) Akceptējot operatīvās darbības pasākumu, norāda tā veikšanai atļauto laikposmu vai ilgumu.

(9) Lēmums par operatīvās darbības pasākuma veikšanu, tiesneša vai prokurora akcepts šā pasākuma veikšanai vai atteikums to akceptēt noformējams rakstveidā, ievērojot šā likuma, likuma "Par valsts noslēpumu", Informācijas atklātības likuma un citu informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

23.² pants. Tiesneša un prokurora akceptētā operatīvās darbības pasākuma veikšanas pārskats

(1) Operatīvās darbības subjekta amatpersona 10 darbdienu laikā pēc tāda operatīvās darbības pasākuma veikšanas, kuru akceptējis tiesnesis vai prokurors, vai pēc tam, kad beidzies akceptā norādītais pieļaujamais laiks, vai pēc atteikšanās veikt operatīvās darbības pasākumu sagatavo operatīvās darbības pasākuma veikšanas pārskatu, kurā norāda:

1) vai operatīvās darbības pasākums ir veikts;

2) operatīvās darbības pasākuma faktisko veikšanas laikposmu vai ilgumu;

3) vai operatīvās darbības pasākuma veikšanas laikā notika atkāpšanās no akcepta, kā tā izpaudās un kādi bija šādas atkāpšanās iemesli;

4) sasniegto rezultātu.

(2) Operatīvās darbības pasākuma veikšanas pārskatu apstiprina operatīvās darbības subjekta amatpersonas tiešais vadītājs (priekšnieks) vai viņa vietnieks. Minēto pārskatu pievieno attiecīgās operatīvās darbības procesa materiāliem.

(3) Ja operatīvās darbības subjekta amatpersonas tiešais vadītājs (priekšnieks) vai viņa vietnieks konstatē, ka ir notikusi atkāpšanās no akcepta, attiecīgais operatīvās darbības subjekts informē par to ģenerālprokuroru, kas norīko prokuroru pārbaudes veikšanai.

(4) Prokurors, veicot pārbaudi, izvērtē to, vai atkāpšanās no akcepta būtiski aizskāra personas pamattiesības, un operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pamatotību. Ja prokurors atzīst, ka atkāpšanās no akcepta ir bijusi nepamatota un tā būtiski aizskārusi personas pamattiesības, viņš uzdod operatīvās darbības subjekta amatpersonai nekavējoties iznīcināt informāciju, kas iegūta, pārkāpjot akceptu, un informē Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ja pieļauta atkāpšanās no tiesneša akcepta."

21. 24.pantā:

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja kriminālprocesā kā pierādījumu izmanto operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju vai šāda informācija tiek izmantota, sagatavojot un veicot izmeklēšanas darbības kriminālprocesā, pēc kriminālprocesa virzītāja pieprasījuma ar šajā operatīvās darbības procesā iegūto informāciju, kas attiecas uz pierādīšanas priekšmetu vai izmeklēšanas darbību sagatavošanu un veikšanu, jāiepazīstina kriminālprocesa virzītājs.

(5) Sevišķajā veidā veicamā operatīvās darbības pasākuma gaitā iegūto informāciju par personu cita operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšanai drīkst nodot tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgā mērķa sasniegšanai, ja šī informācija norāda uz iespēju, ka attiecīgā persona izdarījusi vai plāno izdarīt citu noziedzīgu nodarījumu vai radījusi vai gatavojas radīt valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu.";

papildināt pantu ar sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja sevišķajā veidā veicamā operatīvās darbības pasākuma gaitā iegūtā informācija par personu tiek nodota cita operatīvās darbības procesa mērķa sasniegšanai, tad tā operatīvās darbības procesa materiāliem, kurā tika īstenots sevišķajā veidā veicamais operatīvās darbības pasākums, pievieno šādu informāciju:

1) operatīvās darbības subjekts, kuram nodota informācija;

2) informācijas nodošanas pamatojums;

3) informācijas nodošanas datums un apjoms.

(7) Ja, veicot operatīvās darbības pasākumus, ir iegūta informācija, kas izpausta, lai saņemtu zvērinātu advokātu, ārstu, psihologu un garīdznieku profesionālo palīdzību, šādu informāciju nekavējoties iznīcina. Ja attiecīgā informācija norāda uz minēto personu izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu vai radītu apdraudējumu valsts vai sabiedrības drošībai, šīs informācijas saglabāšana ir pieļaujama tikai ar ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora akceptu."

22. Papildināt 3.nodaļu ar 24.¹ un 24.² pantu šādā redakcijā:

"24.¹ pants. Informācijas sniegšana par operatīvās darbības pasākumu veikšanu

(1) Pabeidzis operatīvās darbības procesu, operatīvās darbības subjekts par sevišķajā veidā veikto operatīvās darbības pasākumu un tā veikšanas laiku informē personu, pret kuru minētais pasākums tika veikts.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto personu neinformē par veikto operatīvo darbību, ja tas var:

1) radīt kaitējumu citas personas likumīgajām tiesībām un interesēm;

2) atklāt operatīvās darbības slepenā palīga vai tās personas identitāti vai slepenās sadarbības faktu, kura konfidenciāli sniedza palīdzību operatīvās darbības subjekta amatpersonai;

3) atklāt operatīvās darbības nodrošināšanai izveidotās segorganizācijas un citus maskēšanās līdzekļus;

4) atklāt operatīvās darbības pasākumu organizāciju, metodiku un taktiku;

5) kaitēt valsts drošības interesēm;

6) kaitēt operatīvās darbības uzdevumu izpildei;

7) kaitēt kriminālprocesam.

(3) Ja ir konstatēti šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, operatīvās darbības subjekta amatpersona par to sagatavo pamatotu uzziņu, ko apstiprina operatīvās darbības subjekta vadītājs (priekšnieks) vai viņa pilnvarota amatpersona.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto personu informē par veikto operatīvās darbības pasākumu, tiklīdz beidz pastāvēt šā panta otrajā daļā minētie apstākļi, ja vien attiecīgā operatīvās uzskaites lieta nav iznīcināta.

24.² pants. Iegūtās informācijas un operatīvās uzskaites lietu iznīcināšana

(1) Šajā likumā paredzētajos gadījumos, iznīcinot operatīvās darbības pasākumu gaitā iegūto informāciju, raksta informācijas iznīcināšanas aktu un pievieno to attiecīgās operatīvās darbības procesa lietas materiāliem.

(2) Kad beidzies šā likuma 23.panta piektajā daļā paredzētais operatīvās uzskaites lietas glabāšanas termiņš, operatīvās uzskaites lietu iznīcina un par to raksta aktu, kurā norāda lietas numuru, nosaukumu, lietas uzsākšanas, izbeigšanas un iznīcināšanas datumu, kā arī dokumentus (materiālus), kas saglabāti operatīvās darbības un kriminālprocesa uzdevumu veikšanai. Mēnesi pirms operatīvās uzskaites lietas iznīcināšanas par to informē ģenerālprokuroru vai viņa īpaši pilnvarotu prokuroru.

(3) Iznīcinot ierobežotas pieejamības informāciju vai valsts noslēpuma objektu, ievēro attiecīgajai informācijai paredzēto iznīcināšanas kārtību."

23. 27.pantā:

aizstāt 1.punktā vārdus "cilvēktiesību sfērā" ar vārdiem "personu pamattiesībās";

izteikt 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

"3) likumos noteiktajos gadījumos un kārtībā savlaicīgi informēt valsts varas un pārvaldes iestādes par atklātajiem ārējiem vai iekšējiem valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas, teritoriālās integritātes, ekonomiskās suverenitātes, militārā potenciāla, kā arī citiem valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumiem, likumā noteiktajā kārtībā veikt pasākumus šo apdraudējumu novēršanai vai neitralizēšanai;

4) nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību;".

24. Aizstāt 28.panta pirmās daļas 5.punktā vārdus "piederību un darbinieku identitāti" ar vārdiem "piederību un darbinieku, kā arī operatīvajā darbībā iesaistīto personu identitāti".

25. Izslēgt 29.panta trešo daļu.

26. Izslēgt 32.panta otrajā daļā vārdu "iestāžu".

27. Aizstāt 33.panta otrajā daļā vārdu "iestādes" ar vārdu "subjekta".

28. 34.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus "operatīvās darbības iestāžu vadītāju" ar vārdiem "operatīvās darbības subjektu vadītāju";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "Kontroles kārtību operatīvās darbības iestādēs nosaka šo iestāžu vadītāji" ar vārdiem "Operatīvās darbības subjektu iekšējās kontroles kārtību nosaka šo subjektu vadītāji".

29. 35.pantā:

izteikt pirmās daļas otro un trešo teikumu šādā redakcijā:

"Veicot uzraudzību, viņi ir tiesīgi iepazīties ar operatīvās darbības subjekta rīcībā esošajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju jebkurā operatīvās darbības stadijā. Informācijas avotu identitāte atklājama vienīgi ģenerālprokuroram, bet viņa īpaši pilnvarotiem prokuroriem — tikai ar operatīvās darbības subjekta vadītāja atļauju.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja, veicot uzraudzību pār operatīvās darbības atbilstību likumiem, konstatē likuma pārkāpumu, prokuroram ir pienākums atbilstoši likuma pārkāpuma raksturam:

1) brīdināt par likuma pārkāpuma nepieļaujamību;

2) iesniegt protestu vai iesniegumu par nepieciešamību novērst likuma pārkāpumu;

3) iesniegt prasības pieteikumu tiesā;

4) uzsākt kriminālprocesu;

5) ierosināt izskatīt jautājumu par saukšanu pie administratīvās vai disciplinārās atbildības."

30. Papildināt likumu ar 36., 37. un 38.pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pārbaude

(1) Ja persona iesniegusi sūdzību par iespējamu operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcību, kas pārkāpj tās likumīgās tiesības un brīvības, īpaši pilnvarots prokurors noskaidro, vai pret attiecīgo personu sūdzībā norādītajā laikā tika veikta operatīvā darbība.

(2) Ja pret attiecīgo personu sūdzībā norādītajā laikā tika veikta operatīvā darbība, īpaši pilnvarots prokurors, pārbaudot operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības atbilstību likumam, iepazīstas ar attiecīgajā operatīvās darbības procesā iegūtajiem dokumentiem, materiāliem un informāciju, ievērojot šā likuma 35.panta pirmās daļas nosacījumus, un noskaidro:

1) vai ievēroti operatīvās darbības procesa, kā arī operatīvās darbības pasākumu veikšanas nosacījumi;

2) vai operatīvās darbības subjekta amatpersona operatīvās darbības pasākumus veikusi atbilstoši izsniegtajam akceptam (piekrišanai);

3) citus apstākļus, kuru pārbaude nepieciešama, lai izskatītu sūdzību.

(3) Ja īpaši pilnvarots prokurors, kas pārbauda operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības atbilstību likumam, attiecīgajā operatīvās darbības procesā akceptējis (sniedzis piekrišanu) operatīvās darbības pasākuma veikšanu, viņš par to informē ģenerālprokuroru, kurš norīko citu īpaši pilnvarotu prokuroru pārbaudes veikšanai.

(4) Pārbaude saistībā ar sūdzību par operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības atbilstību likumam veicama divu mēnešu laikā. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams pārbaudi pabeigt divu mēnešu laikā, to ar ģenerālprokurora akceptu var pagarināt vēl uz diviem mēnešiem, par to rakstveidā informējot sūdzības iesniedzēju.

37.pants. Operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pārbaudes atzinums

(1) Pabeidzis pārbaudi saistībā ar sūdzību par operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības atbilstību likumam, prokurors sagatavo atzinumu, kurā norāda:

1) kas konstatēts par šā likuma 36.panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem apstākļiem;

2) vai operatīvās darbības gaitā ir pretlikumīgi aizskartas personas likumīgās tiesības un brīvības;

3) vai konstatējama tāda operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcība, kas neatbilst likuma prasībām, un kā tā izpaudās.

(2) Sagatavojot atzinumu, ievēro šā likuma 8.panta trešās daļas, 24.panta pirmās daļas un 31.panta pirmās daļas nosacījumus, kā arī likuma "Par valsts noslēpumu" un citu informācijas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.

(3) Ja prokuroram ir pamats uzskatīt, ka, akceptējot tādu operatīvās darbības pasākumu, kas veicams ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu, nav ievērotas likuma prasības, prokurors par to informē Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

38.pants. Paziņojums par operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pārbaudi

(1) Kad sagatavots atzinums saistībā ar sūdzību par operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības atbilstību likumam, prokurors informē sūdzības iesniedzēju par pārbaudes pabeigšanu un norāda (nesniedzot papildu skaidrojumu), vai pārbaudē konstatēts personas likumīgo tiesību un brīvību pretlikumīgs aizskārums, kā arī izskaidro viņa tiesības vērsties tiesā.

(2) Paziņojumā par operatīvās darbības subjekta amatpersonas rīcības pārbaudi papildu skaidrojums sniedzams tikai tad, ja pieļaujama attiecīgās personas informēšana saskaņā ar šā likuma 24.¹ panta nosacījumiem, ka pret to tika veikta operatīvā darbība."

31. Papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

"7. Grozījumi šā likuma 9.panta piektajā daļā, kuri paredz saglabājamo datu iegūšanu ar īpaši pilnvarota rajona (pilsētas) tiesas tiesneša akceptu, stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī.

8. Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.janvārim izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem likumā "Par tiesu varu", paredzot kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis pilnvarojams lemt par akceptu operatīvajai datu iegūšanai no elektronisko sakaru komersantiem."

Likums stājas spēkā 2016.gada 1.augustā.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 10.martā.

Valsts prezidenta vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Mūrniece

Rīgā 2016.gada 22.martā