Ministru kabineta noteikumi Nr. 152

Rīgā 2016. gada 8. martā (prot. Nr. 12 27. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" 4.2.2. specifisko atbalsta mērķi "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam;

1.5. vienošanās vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;

1.6. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā šādu projektu iesniegumu atlases kārtu ietvaros:

2.1. pirmā projektu iesniegumu atlases kārta "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībās" (turpmāk – pirmā atlases kārta);

2.2. otrā projektu iesniegumu atlases kārta "Energoefektivitātes paaugstināšana un atjaunojamo energoresursu izmantošana ārpus nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām" (turpmāk – otrā atlases kārta).

3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

4. Specifiskā atbalsta pirmo atlases kārtu īsteno atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 10. panta otrās daļas 17. punktam, vadošajai iestādei slēdzot deleģēšanas līgumu ar Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldību.

5. Pirmās atlases kārtas ietvaros atbalsta Reģionālās attīstības koordinācijas padomē saskaņotus pašvaldību attīstības programmās paredzētos projektus.

6. Otrās atlases kārtas ietvaros atbalsta projektus, kuru ideju koncepti ir saskaņoti Reģionālās attīstības koordinācijas padomē.

7. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

8. Specifiskā atbalsta mērķis ir samazināt primārās enerģijas patēriņu, sekmējot energoefektivitātes paaugstināšanu un pašvaldību izdevumu samazināšanos par siltumapgādi un veicot ieguldījumus pašvaldību ēkās atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajām prioritātēm.

9. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir Latvijas Republikas pašvaldības.

10. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:

10.1. iznākuma rādītājus – līdz 2023. gada 31. decembrim:

10.1.1. primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās – vismaz 20 536 239 kilovatstundas gadā, tai skaitā 6 818 002 kilovatstundas gadā no virssaistībām finansētajos projektos;

10.1.2. no atjaunojamiem energoresursiem ražotā papildjauda – vismaz 1,8 megavati, tai skaitā 0,6 megavati no virssaistībām finansētajos projektos;

10.1.3. aprēķinātais siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – vismaz 5 180 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas, tai skaitā 1 720 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas no virssaistībām finansētajos projektos;

10.2. rezultāta rādītāju – līdz 2023. gada 31. decembrim sasniegtais vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei – ne vairāk kā 120 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā;

10.3. finanšu rādītāju – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 14 773 486 euro apmērā.

11. Šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības nosaka kā gada vidējo vērtību triju gadu laikā pēc projekta pabeigšanas, nepārsniedzot šo noteikumu 10.1. apakšpunktā noteikto termiņu.

12. Ja ēkas apkurē izmanto atjaunojamos energoresursus:

12.1. ogļskābās gāzes ekvivalenta aprēķinā piemēro ogļskābās gāzes ekvivalenta faktoru 0,264;

12.2. primārās enerģijas patēriņa aprēķinā piemēro konversijas koeficientu 1,0.

13. Ja, īstenojot projektu, šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju vērtības, kuras plānotas projektā, netiek sasniegtas atbilstoši apstiprinātajā projekta iesniegumā noteiktajam, projekta iesniedzējs atmaksā sadarbības iestādei Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu atbilstoši tā iznākuma rādītāja vērtībai, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā:

D – atmaksājamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);

C – projekta Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums (euro);

R_F – faktiskā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (kilovatstundas gadā, megavati vai ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas gadā);

R_A – apstiprinātā projekta iznākuma rādītāja vērtība, kura izpilde proporcionāli ir vismazākā (kilovatstundas gadā, megavati vai ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas gadā).

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

14. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais finansējums ir vismaz 55 289 876 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 46 996 394 euro (tai skaitā virssaistību finansējums – 15 602 736 euro) un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām) – vismaz 8 293 482 euro.

15. Finansējuma sadalījums pa atlases kārtām:

15.1. pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir vismaz 36 823 018 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 31 299 565 euro (tai skaitā virssaistību finansējums 15 602 736 euro) un nacionālais finansējums – vismaz 5 523 453 euro;

15.2. otrās atlases kārtas ietvaros plānotais finansējums ir vismaz 18 466 858 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 15 696 829 euro un nacionālais finansējums – vismaz 2 770 029 euro.

16. Šo noteikumu 15. punktā minētajās atlases kārtās līdz 2018. gada 31. decembrim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma plāno ne vairāk kā 45 081 530 euro (tai skaitā virssaistību finansējumu – 15 602 736 euro):

16.1. pirmās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 30 342 133 euro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma (tai skaitā virssaistību finansējumu – 15 602 736 euro);

16.2. otrās atlases kārtas ietvaros – ne vairāk kā 14 739 397 euro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

17. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 15. punktā minētajam apmēram un palielināt šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minēto sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtību proporcionāli šo noteikumu 15. punktā plānotajam kopējam attiecināmajam finansējuma apmēram. Šajā punktā minētais nosacījums attiecināms uz esošiem projektiem, kā arī jauniem projektiem.

18. Finansējumu specifiskā atbalsta ietvaros piešķir atmaksājamas palīdzības veidā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L 347/320), 67., 68. un 69. pantam.

19. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums projektā nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām.

20. Projekta iesniedzēja līdzfinansējumā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.

21. Projekta minimālais kopējo izmaksu apmērs nav mazāks par 50 000 euro.

22. Otrās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs īsteno ne vairāk kā trīs projektus, kuriem kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 1 000 000 euro.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi

23. Projekta iesniedzējs:

23.1. pirmajā atlases kārtā ir nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldība – Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Rīgas, Valmieras un Ventspils pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu;

23.2. otrajā atlases kārtā ir pašvaldība ārpus nacionālas nozīmes attīstības centriem vai tās izveidota iestāde, vai šajā apakšpunktā minētās pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu.

24. Projektu īsteno līdz 2022. gada 31. decembrim.

25. Projekta iesniedzējs par katru ēku vai kopēju ēku grupu var iesniegt vienu projekta iesniegumu. Vienā projekta iesniegumā var iekļaut investīcijas vairākās ēkās, kuras atrodas vienā adresē un kurām ir kopīga enerģijas uzskaite.

26. Pašvaldība, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta īstenošanu iekļauj pašvaldības attīstības programmā (pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros). Projekta idejas konceptā (otrās atlases kārtas ietvaros) norāda projektā sasniedzamos iznākuma rādītājus.

27. Finansējuma saņēmējs uzraudzības periodā uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem un iesniedz tos sadarbības iestādei.

28. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu (megavatstundas) pēc projekta īstenošanas.

29. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus var veikt:

29.1. projekta iesniedzēja īpašumā;

29.2. publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.

30. Projektu īsteno ēkā, kurā netiek veikta saimnieciskā darbība, kas kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, izņemot atbalstu, kas paredzēts pašvaldību vai pašvaldību kapitālsabiedrību ēkām, kurās:

30.1. atbalstu sniedz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – Komisijas lēmums Nr. 2012/21/ES):

30.1.1. sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecības vai siltumapgādes);

30.1.2. valsts vai pašvaldības apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem;

30.2. paredzēts atbalsts kultūras un sporta mērķiem, ja nav ietekmes uz tirdzniecību un ja netiek kropļota konkurence Eiropas Savienības iekšējā tirgū, un sniegtajiem pakalpojumiem ir izteikti vietējs raksturs.

31. Ja projekta iesniedzējs ir valsts vai pašvaldības apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tas ar pašvaldību noslēdz pakalpojumu līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojumu līgumā norāda:

31.1. konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus vai valsts vai pašvaldības apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;

31.2. prasības ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam noteiktajām prasībām;

31.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

31.4. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas teritoriju;

31.5. ūdenssaimniecības vai siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;

31.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības vai siltumapgādes pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

31.7. atsauci uz Komisijas lēmumu Nr. 2012/21/ES.

32. Finansējuma saņēmējs skaidri nodala sabiedrisko pakalpojumu vai valsts vai pašvaldības apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu no citiem darbību veidiem (un ar tiem saistītās finanšu plūsmas). Ienākumus, kas rodas, sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, izmanto, lai segtu tikai tās izmaksas, kas saistītas ar projekta ietvaros attīstīto infrastruktūru sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.

33. Dokumentāciju, kas saistīta ar valsts atbalstu komercdarbībai, atbalsta sniedzējs un atbalsta saņēmējs glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

34. Ja ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts vai projekts, kas saistīts ar tādu saimniecisko darbību, kura nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kura kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, kura avots nav publiskie līdzekļi, atmaksā sadarbības iestādei visu saņemto publisko finansējumu.

35. Sadarbības iestāde lēmumu par šo noteikumu 13. punktā minētā atmaksājamā finansējuma apmēru pieņem sešu mēnešu laikā pēc apstiprinātajā projekta iesniegumā noteikto iznākuma rādītāju sasniegšanas termiņa beigām.

36. Ja sadarbības iestāde ir pieņēmusi šo noteikumu 35. punktā minēto lēmumu, finansējuma saņēmējs šo noteikumu 13. punktā minēto atmaksājamo finansējumu atmaksā 12 mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu.

37. Ja šo noteikumu 13. punktā minēto atmaksājamo finansējumu nav iespējams atmaksāt 12 mēnešu laikā, finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde var vienoties par finansējuma atmaksas grafiku, kas kopumā nepārsniedz 24 mēnešus no šo noteikumu 35. punktā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

38. Šo noteikumu 13. punktā minēto atmaksāto finansējumu izmanto šo noteikumu 15. punktā minētās attiecīgās atlases kārtas īstenošanai atbilstoši šo noteikumu 8. punktā noteiktajam mērķim.

39. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nepārsniedzot 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.

40. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai civiltiesiskā līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

40.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt:

40.1.1. šo noteikumu 8. punktā minētā mērķa sasniegšanu;

40.1.2. šo noteikumu 10. punktā minēto rādītāju sasniegšanu;

40.2. citos gadījumos saskaņā ar vienošanos vai civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

41. Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu 10.1. apakšpunktā minēto iznākuma rādītāju sasniegšanu un ietver investīcijas pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanā saskaņā ar pašvaldības attīstības programmā noteikto:

41.1. esošu ēku pārbūve vai atjaunošana, tai skaitā būvdarbi ēkas norobežojošajās konstrukcijās, kas nodrošina ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu un kas ir paredzēti ēkas energosertifikātā;

41.2. lokālās vai autonomās siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana, kas ir paredzēta ēkas energosertifikātā;

41.3. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu iegāde un uzstādīšana, kas ir paredzēta ēkas energosertifikātā;

41.4. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;

41.5. projekta vadības nodrošināšana.

42. Projekta ietvaros atbalsta darbības, kas minētas šo noteikumu 41. punktā un vienlaikus sekmē šo noteikumu 8. un 10. punktā minētā specifiskā atbalsta mērķa un rādītāju sasniegšanu. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

43. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētajām izmaksām. Netiešās attiecināmās izmaksas aprēķina:

43.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

43.2. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošus dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu.

44. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

44.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

44.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir pieci miljoni euro vai lielākas;

44.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās personāla izmaksas;

44.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

44.2. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

44.2.1. būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

44.2.2. energosertifikācijas, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums, lai izstrādātu būvprojektu, būvdarbu ieceres dokumentāciju vai būvprojektu minimālā sastāvā;

44.3. izmaksas, kas saistītas ar būvdarbiem esošā ēkā:

44.3.1. būvdarbu veikšana ēkas norobežojošajās konstrukcijās;

44.3.2. pagraba un augšējā stāva pārseguma siltināšana;

44.3.3. ēkas inženiersistēmu pārbūve, atjaunošana vai izveide, ja tā nepieciešama projekta rezultātu sasniegšanai vai nodrošina siltumenerģijas patēriņa samazinājumu, tai skaitā ventilācijas un apgaismojuma inženiersistēmu pārbūve, atjaunošana vai izveide;

44.3.4. lokālas un autonomas siltumapgādes infrastruktūras pārbūve vai atjaunošana;

44.4. atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģiju ražojošu avotu iegāde un uzstādīšana, nepārsniedzot 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām;

44.5. autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, kas kopsummā nepārsniedz trīs procentus no būvdarbu līgumu summas;

44.6. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

44.7. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, un nepārsniedz vienu procentu no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

45. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām.

46. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

47. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 44.2. apakšpunktā minētās izmaksas (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli), kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2014. gada 1. janvāra.

48. Šo noteikumu 43., 44., 45. un 46. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja ar saimniecisko darbību nesaistītā projektā ēkas daļa, kura tiek iznomāta vai kurā tiek veikta jebkāda cita saimnieciska darbība, radot ieņēmumus, nepārsniedz 15 procentus no ēkas kopējās platības.

49. Projekta neattiecināmās izmaksas sedz finansējuma saņēmējs, un tās ir izmaksas, kas:

49.1. pārsniedz šo noteikumu 43., 44. un 45. punktā minēto attiecināmo izmaksu apmēru;

49.2. nav noteiktas šo noteikumu 43., 44., 45. un 46. punktā, bet ir norādītas tehniskajā projektā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards