Ministru prezidenta Andra Šķēles Jaungada uzruna tautai

Labvakar jūsmājās!

Man kā jaunajam Ministru prezidentam šis ir ļoti svarīgs brīdis. Pirmo reizi es izmantoju iespēju ienākt tik daudzu Latvijas iedzīvotāju mājokļos un šajā saviļņojošajā mirklī‚ īsi pirms pusnakts -- uzrunāt Latvijas cilvēkus. Man ir liels prieks par to, taču man tas nav viegli.

No vienas puses, šis ir brīdis, kad visapkārt skan laba vēlējumi, un es ļoti gribētu tiem pievienoties. No otras puses, es saprotu, ka no Ministru prezidenta jau negaida vēlējumus. No Ministru prezidenta gaida cerību -- cerību un solījumus, ka nākošajā gadā piepildīsies kaut nedaudz no tā, ko mēs šajā naktī vēlam sev, saviem draugiem un tuviniekiem.

Ir pagājis sarežģīts gads. Vieniem tas paliks atmiņā kā skolotāju streika gads, citiem saistīsies ar Skrundas lokatora spridzināšanu, daudzi pieminēs to kā skolēnu dziesmu svētku gadu, vēl citi ar skumjām atcerēsies dažu bankrotējušu avīzi.

Gads nav bijis viegls arī politiķiem -- dažs ir lauzis kāju, cits kaklu. Lai viņiem visiem -- mūsu mīļajiem politiķiem -- laba veselība.

1995.gadu ievadīja cerības par reformu veiksmi un ar to saistītu ekonomisko augšupeju, kas ļautu novirzīt papildu līdzekļus sociālās sfēras uzturēšanai un attīstībai -- izglītībai, pensijām un veselības aizsardzībai.

Šīm cerībām pamatu deva pirmās nopietnās ārvalstu investīcijas, uzlabojumi nodokļu iekasēšanā un nodokļu sistēmas reforma, brīvās tirdzniecības līgums ar Eiropas Savienību, kā arī nedaudz nostabilizējušās attiecības ar Krieviju.

Beidzot sākās plašs privatizācijas process, darbu uzsāka arī Rīgas fondu birža, kurā par sertifikātiem tika piedāvātas uzņēmumu akcijas.

Diemžēl labajiem nodomiem un optimismam pārvilka svītru banku sistēmas krīze. Tās rezultātā daudzi Latvijas iedzīvotāji cieta milzīgus zaudējumus. Īpašu triecienu saņēma pašvaldības un daudzi Latvijas uzņēmumi. Krīze radīja lielu sarūgtinājumu un neuzticību pret valsti, iedragāja ticību tirgus ekonomikas pamatprincipiem.

Gadumija ir domu un lietu sakārtošanas laiks, kurā mēs pārdomājam notikušo, izdarām secinājumus un ļoti bieži apņemamies sākt jaunu dzīvi. Nolemjam skriet rīta rosmes, rakstīt dienasgrāmatu, atmest smēķēšanu, iegaumēt tuvinieku dzimšanas dienu datumus un sākt sveicināties ar kaimiņu.

Tas ir laiks, kurā mēs pārrakstām jaunajā piezīmju blociņā noderīgos telefonus un adreses -- izvērtējam gan izdarīto, gan tikai iesākto un labi gribēto.

Šogad tā ir sagadījies, ka tieši gadumijā jaunā valdība pārņem un izvērtē valsts lietas.

Kādi ir pirmie secinājumi?

Šajā brīdī es esmu viesis jūsu mājās, un man negribētos izjaukt svētku noskaņu, taču man ir jāsaka tā skaudrā patiesība, kas iezīmē tuvākās nākotnes kontūras. Iepriekšējais bija vēlēšanu gads, un mēs esam dzirdējuši daudzas solījumu pilnas politiķu runas. Diemžēl ar pilnu atbildības sajūtu man ir jāsaka, ka liela daļa no solītā ir bijusi amorāla tautas krāpšana.

Es negribu šiem solītājiem piebiedroties.

Man ir jāsaka, ka stāvoklis ir daudz smagāks, nekā to spēj iztēloties sabiedrības vairākums.

Valdība vistuvākajā laikā sagatavos ziņojumu par to, kādā stāvoklī tā ir pārņēmusi valsti. Taču arī bez tā mēs zinām virkni smagu problēmu, ar kurām nāk Jaunais gads.

Transporta tarifu celšanās jūtami pazeminās dzīves līmeni daudzās jo daudzās ģimenēs. Naudas trūkums valsts kasē neļaus tuvākajā laikā jūtami paaugstināt ne pensijas, ne algas budžeta iestādēs strādājošiem, nedz arī risināt citas sociālās problēmas.

Nākošais gads būs atgūšanās gads.

Ir jānobremzē valsts budžeta deficīta pieaugums, jāatjauno ārvalstu interese par ieguldījumiem Latvijā un jāceļ vietējo uzņēmēju uzticība Latvijas valstij.

Budžeta deficīta samazināšana būs visgrūtākais valdības uzdevums, taču tas vairs nav atliekams. Turpinot tērēt vairāk, nekā spējam nopelnīt, mēs pārliekam parādu nastu uz mūsu bērnu pleciem, jau tagad iedzenot trūkumā arī viņus.

Jaunās valdības pamatuzdevums būs tautsaimniecības attīstībai labvēlīgas vides radīšana Latvijā, vietējo ražotāju atbalstīšana un investīciju piesaiste. Investoru ieguldītā nauda mums nav vajadzīga kā pašmērķis, bet gan kā Latvijas drošības un ekonomiskās attīstības garants -- kā vienīgā iespēja izrauties no vispārējās nabadzības un atpalicības.

Taču Latvija nav vienīgā zeme, kas vēlas sagaidīt šos ieguldījumus pie sevis, tāpēc nākošajā gadā ir jārada priekšnoteikumi, lai ieguldīt Latvijā būtu droši un izdevīgi. Ir jārada stabila tiesiska kārtība ar minimālu birokrātiju. Ir jādod iespēja līdz ar uzņēmumu nopirkt zemes gabalu, uz kura tas atrodas. Ir jārod iespēja norakstīt vecos uzņēmuma parādus. Arī lielo valsts uzņēmumu privatizāciju vairs nevar atlikt.

Radot ekonomikas augšupejai labvēlīgu vidi, Latvija spēs izmantot arī tās vienreizējās iespējas, ko mums dod mūsu zemes ģeogrāfiskais stāvoklis, un veiksmīgi konkurēt ar kaimiņvalstīm.

Domājot par to, kāds ir bijis šis gads un cik svarīgs Latvijai būs 1996.gads, man prātā nāk tikai viens salīdzinājums.

Barikādes. Barikādes -- tajā janvārī pirms pieciem gadiem.

Tur nebija laucinieku un pilsētnieku, tur nebija politiķu un mazo cilvēku, tur nebija kreiso un labējo, tur nebija skolotāju un ierēdņu, tur bija reāls spēks -- cilvēki, kas gatavi cīnīties par savu nākotni.

Latvijai šis ir tikpat izšķirošs laiks, bet šodien mums ir jācīnās ne vairs pret ārēju ienaidnieku, bet gan pret pašu kašķīgumu, kūtrumu un vienaldzību. Mēs vai nu izārstēsim savas slimības, pārvarēsim savu vājumu un spēsim izlauzties jaunā attīstības pakāpē, vai arī ieslīgsim neārstējamā atpalicībā,-- uz laiku lakiem paliekot jaunattīstības valstu līmenī. Pasaules karte ir pilna ar šādām valstiņām. Un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs gribam papildināt pasaules nabagu un palīdzības lūdzēju rindas, vai būt pārtikuši, lepni un neatkarīgi savas zemes saimnieki.

Mūsu panākumus noteiks divi faktori.

Pirmais, cik gudri un godīgi būs mūsu amatvīri un politiķi. Pēdējā laikā man bieži vaicā, cik stabila būs šī valdība un cik ilgi tā noturēsies?

Četru gadu vecumā es ticēju, ka Jaungada naktī runā zirgi, viņos klausoties, varot uzzināt nākotni. Šajās dienās es to atcerējos, klausoties tos profesionālos pareģus, kuri pareģo šai valdībai neilgu mūžu.

Mana attieksme ir skaidra. Šo lietu nebija vērts sākt tāpēc, lai pasēdētu augstajos krēslos kādu pusgadu. Tāpēc varu solīt, ka es kā premjers izdarīšu visu no manis atkarīgo, lai nākošajā Jaungadā es nevis vienkārši atkal varētu būt jūsu priekšā, bet lai es varētu uzrunāt jūs ar gandarījuma sajūtu par paveikto un pamatotām cerībām par labāku 1997.gadu.

Otrs faktors, kas noteiks mūsu panākumus, ir Latvijas cilvēki. Tas, cik daudz katrs Latvijas iedzīvotājs palīdzēs Latvijas valdībai, ievērojot likumus, uzticoties tai un ar savu darbu un izdomu vairojot savu un valsts labklājību. Mums ir jāsaprot, ka mūsu katra personīgajās interesēs ir veicināt valsts uzplaukumu.

Tikai sakārtota un bagāta valsts, kurā nav pusbadā dzīvojošu cilvēku, ir garants ikkatra šejienes cilvēka attīstībai un sapņu piepildījumam. Tad arī strādāsim kopīgi pie tā, lai celtu šādu valsti un piepildītu savus sapņus.

Ja kāds nemaksā nodokļus, pērk kontrabandas preces, brīvprātīgi atdod savu nopelnīto noziedzniekiem, krāpj valsti visos iespējamos veidos, viņš krāpj pats sevi. Tā var iegūt santīmus, bet tā tiek zaudēti gadi, kuros Latvijas valsts nespēs izķepuroties no krīzes.

Es negribu mazināt to atbildību, kas gulstas uz valdības pleciem, taču vislabākā valdība ir bezspēcīga, ja tai trūkst sabiedrības uzticības un atbalsta.

Mums ir jāpārstāj gaidīt dāvanas, un varbūt tieši šī Jaungada nakts ir īstais brīdis, lai to saprastu. Un tieši tāpēc es vispirms vēlu, lai katram no jums izdodas ietekmēt savu dzīvi tik daudz, cik tas ir atkarīgs no jums pašiem.

Es vēlu, lai jums pietiek spēka mīlestībai, laika un uzmanības saviem tuviniekiem un draugiem. Es vēlu jums veselību un darbaspējas.

Bet pats galvenais -- es vēlu jums, lai šis gads kļūst par to gadu, kurā atdzimst cerība un ticība saviem spēkiem.

Priecīgus svētkus jūsu mājās!

Uzruna Latvijas Valsts televīzijā 1995.gada 31.decembrī pulksten 23.45.