ministriju zinas

Ar apņēmību labi iesākto turpināt

Aizvadītā gada nogalē, 30. decembrī, Satiksmes ministrijā notika jaunās valdības satiksmes ministra Viļa Krištopana rīkotā pirmā preses konference, kurā viņš iepazīstināja žurnālistus ar ministrijas galvenajām darba vadlīnijām 1996. gadā. Sarunā ar žurnālistiem piedalījās arī valsts sekretārs Uldis Pētersons un ministra padomniece Regīna Svirska.

Ministrs pastāstīja, ka par sava un ministrijas darba galveno uzdevumu uzskata "Nacionālās transporta attīstības programmas" īstenošanu. Viņš augstu novērtēja speciālistu izstrādāto un iepriekšējā ministra un valdības apstiprināto satiksmes attīstības programmu. Mēs šajā programmā nedomājam neko jaukt vai izmainīt, liekot soli aiz soļa, tā ir pakāpeniski jārealizē, -- sacīja Vilis Krištopans. -- Jau pēc nedēļas mēs tiekamies ar Ministru prezidentu Andri Šķēli, lai informētu valdības vadītāju, kā esam nolēmuši sākt valdības deklarācijā satiksmes jomai izvirzīto uzdevumu izpildi.

Pēc tam Vilis Krištopans un Uldis Pētersons atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums

("LV" žurnālists): -- Sakiet, lūdzu, ministra kungs, ko jūs dokumentā "Deklarācija par Ministru kabineta darbu" satiksmes jomā atzīmētu kā pašu galveno?

Vilis Krištopans:

-- Šoreiz gribētu teikt, ka pats galvenais ir arī pats problemātiskākais, un to ietver viens teikums: "valsts iedzīvotāju pieprasījuma apmierināšana pēc pasažieru transporta pārvadājumiem, nodrošinot laukos un valsts attālos reģionos dzīvojošos iedzīvotājus ar autobusu un dzelzceļa satiksmi, izveidojot vienotu subsidēšanas mehānismu." Īpaši izceļama pēdējā daļa par vienota subsidēšanas mehānisma izveidi. Būtībā ir runa par veselas transporta subsidēšanas programmas izstrādi un realizēšanu.

Gan dzelzceļa transports, gan pārvadājumi ar autobusiem, gan pasažieru un pasta transportēšana -- viss diemžēl ir jāsubsidē. Izveidot vienotu subsidēšanas mehānismu, kas veiksmīgi funkcionētu jebkurā, arī pagastu, līmenī, ir ļoti sarežģīti. Liels darbs jau ir paveikts iepriekšējā ministra vadībā, jo Autoceļu departaments savlaicīgi ir izstrādājis un iesniedzis pirmo projektu.

Uldis Pētersons:

-- Tik tiešām tā ir liela problēma, cik pasažierim ir jāmaksā un cik no šīs maksas varam segt ar ienākumiem no kravas pārvadājumiem. Jo vairāk mēs "spiežam" uz kravas pārvadājumiem un tranzītu, jo rodas atkal jaunas problēmas. Tostarp arī tādas problēmas, kas saistītas ar reģionālo attīstību. Valstī ir tādas vietas, kur cilvēkiem vienīgā satiksmes artērija ir dzelzceļš, piemēram, Gulbenes un Alūksnes pusē. Arī līnijās Liepāja--Ventspils un Rīga--Ērgļi, kur ir ļoti maza kravas apgrozība, pasažieru pārvadāšana ir nerentabla.

Vilis Krištopans:

-- Katru gadu viena pati līnija Liepāja--Ventspils rada vairāk nekā pusmiljonu latu lielus zaudējumus. Taču šo līniju nedrīkst likvidēt, jo cilvēkiem tā ir vajadzīga. Tātad tās darbība, tās materiālās bāzes uzturēšana ir jāsubsidē. Transporta subsidēšana notiek visās valstīs, jo samaksāt tik daudz, lai uzturētu transporta funkcionēšanu, pasažieri nespēj. Tarifus var paaugstināt līdz zināmai loģiskai robežai. Savukārt arī kravas pārvadājumu tarifu paaugstināšanai ir robeža, kuru pārsniedzot, mēs varam zaudēt konkurences cīņā ar kaimiņiem. Tāpēc tarifu politika mums ir jāveido ļoti sabalansēta un transporta pārvadājumu subsidēšana jāveic pārdomāti.

Uldis Pētersons:

-- Gan degvielas, gan elektroenerģijas cenas kāpj, un transporta tarifi tām seko -- tas ir likumsakarīgi. Un rodas sociālas problēmas -- kaut vai skolēnu pārvadāšana u.c. Īsi sakot, gluži šaurās tansporta problēmas pāraug sociālās problēmās. Tādēļ šo jautājumu par transporta subsidēšanu mēs plānojam risināt kopīgi ar Vides un reģionālās attīstības ministriju. Piemēram, Lubānas pašvaldība iestājas par to, lai tai atdod pirms desmit gadiem slēgto līniju Madona -- Gulbene. Mums nav iebildumu -- šī līnija ir pilnīgā kārtībā. Tikai viens noteikums -- to nedrīkst izjaukt un pārdot. Tai ir jāfunkcionē. Gulbenes un Madonas pašvaldības ir jau izveidojušas kontaktus, lai kopīgi atjaunotu mazā bānīša satiksmi. Intensīvi privatizējot objektus gar dzelzceļa līniju, piemēram, nododot koncesijās visus veikalus, un intensīvi ekspluatējot dzelzceļu, ir iespējams panākt, ka tas nes arī peļņu.

Jautājums:

-- Vai ir iespējama transporta tarifu samazināšana Latvijā?

Vilis Krištopans:

-- Vispār es neredzu iespējas pazemināt transporta tarifus tuvākajos gados. Runa var būt vienīgi par atvieglojumiem tiem cilvēkiem -- pensionāriem, skolēniem, invalīdiem un citiem --, kuri nav spējīgi samaksāt par transporta līdzekļu izmantošanu.

Noslēgumā ministrs izteica pārliecību, ka tiks turpināts ministrijā iesāktais darbs "Nacionālās transporta attīstības programmas" īstenošanā.

Vairis Ozols,

"LV" iekšpolitikas redaktors