Projekti, koncepcijas, plāni, programmas

Meža atjaunošanas norādījumi

Apstiprināti ar
Zemkopības ministrijas Valsts meža dienesta
1995. gada 27. septembra rīkojumu Nr.97.

1. Vispārējie norādījumi.

1.1. Meža atjaunošanas norādījumi (tālāk tekstā Norādījumi) ir izstrādāti, lai nodrošinātu LR Ministru kabineta 24.01.95. Noteikumu nr.25 (prot.nr. 6 2§) "Meža atjaunošanas noteikumi" (tālāk tekstā Noteikumi) izpildi.

1.2. Norādījumi ir saistoši visiem meža apsaimniekotājiem un Valsts meža dienesta pakļautībā esošām institūcijām.

1.3. Meža atjaunošanas norādījumi stājas spēkā ar "01." 10. 95.g.

2. Projektēšana.

2.1. Meža atjaunošanas fonds.

Meža atjaunošanas fondā ietilpst ar mežu neapklātās zemes (izcirtumi, degumi, iznīkušas audzes, vējgāzes, rekultivētas zemes, lauces) ,kur paredzēts mežu atjaunot vai ieaudzēt

2.2. Sugu izvēle.

Atjaunojamo koku sugu projektē atbilstoši Meža audzēšanas mērķu klasifikācijai (apstiprināti ar Valsts Meža dienesta "27." 09. 95.g. rīkojumu nr.97.)

2.3. Atjaunošanas veida izvēle.

Projektē sekojošus meža atjaunošanas veidus:

- mākslīgā meža atjaunošana (meža kultūras),

- dabiskā meža atjaunošana (ar vai bez veicināšanas pasākumiem).

Meža atjaunošanas veidu projektē ievērojot Noteikumu prasības.

2.4. Mākslīgā meža atjaunošana.

2.4.1.Apmežošanas veida izvēle.

Apmežošanas veids ir atjaunojamo koku sējums vai stādījums. To izvēlas atkarībā no koku sugas bioloģiskajām īpašībām un augšanas apstākļu tipa. Rekomendēti sekojoši apmežošanas veidi:

Augšanas apstākļu tipu apzīmējumu atšifrējumi:

Sl-sils, Mr-mētrājs, Ln-lāns, Dm -damaksnis, Vr - vēris, Gr - gārša, Gs -grīnis, Dms - slapjais damaksnis, Mrs - slapjais mētrājs, Vrs -slapjais vēris, Av - viršu ārenis, Am - mētru ārenis, Kv - viršu kūdrenis, Km - mētru kūdrenis, As - šaurlapju ārenis, Ks -šaurlapju kūdrenis, Ap - platlapju ārenis, Kp -platlapju kūdrenis.

2.4.2.Augsnes sagatavošanas paņēmiena izvēle.

Augsnes sagatavošanas paņēmienu izvēlas atkarībā no augsnes sagatavošanas mērķa un tie ir sekojoši:

Augsnes sagatavošanai nelielās platībās var rekomendēt arī rokas darba rīkus -meža kapli, bet silā zemsegas noraušanai - dārza kapli vai grābekli.

2.4.3.Meža kultūru biezums.

Meža kultūru biezums ir vienmērīgi izvietotu projektētās koku sugas kociņu skaits uz hektāra. Ierīkojot meža kultūras rekomendēti sekojoši meža kultūru biezumi:

priedei - 5 t.gb./ha

eglei - 3 "

lapeglei - 2 "

cietiem lapu kokiem - 1,6 "

mīkstiem lapu kokiem - 3 "

rekomendētā priedes sēklu izsējas norma - 0.7 kg/ha

2.5. Dabiskā atjaunošana.

2.5.1.Dabisko atjaunošanu projektē ar vai bez veicināšanas pasākumiem.

2.5.2.Veicināšanas pasākumi ir:

- paaugas saudzēšana,

- ošu ''atsēdināšana uz celma"

- sēklinieku atstāšana,

- zemsedzes irdināšana.

2.5.3.Paaugas saudzēšana.

Paauga ir zem audzes klāja atjaunojusies dzīvotspējīga tās sugas paaudze, kas konkrētajos augšanas apstākļos var veidot mērķa vai pieļaujamā sastāva mežaudzi.

Priedes paaugas saudzēšanu projektē, ja dzīvotspējīgo paaugas kociņu skaits nav mazāks par 4,0 tūkst.gab./ha, bet egles paaugas sadzēšanu -attiecīgi - 2,0 tūkst.gab./ha un paaugas kociņi ir izvietoti platībā vienmērīgi.

2.5.4.Ošu "atsēdināšana uz celma".

Ošu atsēdināšanu uz celma projektē kailcirtēs ar ošu paaugu Gr, Vrs, Grs, Ap un Kp augšanas apstākļu tipos, kur paaugas kociņu skaits nav mazāks par 1,6 tūkst.gab./ha un tie platībā ir vienmērīgi izvietoti.

2.5.5.Sēklinieku atstāšana.

Sēklinieki ir audzes augstas kvalitātes koki ar labu stumbra formu , pietiekami attīstītu un simetriski veidotu vainagu , labi ražo sēklas ;tos cirsmā atstāj ar nolūku veicināt dabisko atjaunošanos ar sēklām .

Sēklinieku atstāšana ir rekomendējama priedes galvenās cirtes platībās Sl, Mr, Ln, Nd,Pv augšanas apstākļu tipos. Pirmkārt sēklinieki atstājami, izstrādājot kailcirtes meža ģenētisko rezervātu audzēs, sēklu audzēs . Audzēs, kuras izcērt sanitārajās kailcirtēs (slimību, kaitēkļu ligzdās), kā sēklinieki atstājami pret slimībām un kaitēkļu bojājumiem neuzņēmīgie (rezistentie ) koki.

2.5.6.Augsnes virskārtas mineralizāciju projektē platībās, kur ir atstāti sēklinieki vai arī paaugu ieaudzējot platībās, kur audzi nocērt grupu,joslu izlases vai pakāpeniskā cirtē.

2.5.7.Dabisko atjaunošanu bez veicināšanas pasākumiem projektē tādos gadījumos, kad ar kopšanas pasākumiem var nodrošināt izcirstās platības atjaunošanu ar projektēto koku sugu.

3. Dokumentācija.

3.1. Valsts un lietošanā nodotajos mežos uzskaites pamatdokuments meža atjaunošanā ir Meža atjaunošanas zīme, kuru sastāda pēc Norādījumiem pievienotā 1. pielikuma formas parauga. Meža atjaunošanas zīmi valsts mežzinis izsniedz Noteikumos 6.1 p - tā noteiktā kārtībā ;

3.2. Lai sakārtotu meža atjaunošanas informāciju īpašumā piešķirtajos mežos, kā meža atjaunošanas uzskaites pamatdokuments ir noteikts Meža atjaunošanas uzskaites karte, kuru sastāda pēc Norādījumiem pievienotā 2. pielikuma formas parauga. Meža atjaunošanas uzskaites karti sastāda divos eksemplāros, kur 1. un 2. sadaļu aizpilda meža īpašnieks. Pēc meža atjaunošanas projekta saskaņošanas ar valsts mežzini Meža atjaunošanas uzskaites kartes 1. eksemplāru meža īpašnieks patur pie sevis, bet 2. eksemplāru nodod valsts mežniecībai.

3.3. Pēc meža atjaunošanas projekta sastādīšanas un saskaņošanas Meža atjaunošanas zīmei un Meža atjaunošanas kartei valsts mežniecība piešķir numuru, kas sastāv no divām daļām , kuras atdala ar šķērssvītru. Pirmajā daļā raksta virsmežniecības un mežniecības kodus ; otrajā daļā raksta pamatdokumenta (Meža atjaunošanas zīme , Meža atjaunošanas karte) numuru pēc kārtas to izsniegšanas secībā ,katru saimniecisko gadu iesākot ar 0001. Lietošanā nodotajos mežos un īpašumā piešķirtajos mežos uzrāda kodu saskaņā ar mežierīcības dienesta klasifikatoru . Meža atjaunošanas zīmes un Meža atjaunošanas uzskaites kartes valsts mežniecība numerācijas kārtībā iešuj speciālā lietā pa meža apsaimniekotāju grupām.

3.4.Valsts mežniecība lietas glabā līdz nepabeigto apmežojumu pārskaitīšanai ar mežu apklātā zemē vai pēc tās līdz mežierīcībai. Pēc tam tās iznīcina. Iznīcināšanu veic valsts mežziņa iecelta komisija. Par minēto dokumentu iznīcināšanu sastāda aktu pēc Norādījumiem pievienotā 3. pielikuma formas parauga. Meža atjaunošanas pamatdokumenti ir jāiznīcina arī pēc attiecīgā apmežojuma norakstīšanas.

4. Meža atjaunošanas pamatdokumentu veidlapu aizpildīšana.

4.1. Šos dokumentus aizpilda ar pildspalvu, rakstāmmašīnu vai ar datordrukas iekārtu .

4.2. Sadaļu "Vispārējās ziņas" valsts un lietošanā nodotajos mežos aizpilda valsts mežzinis , bet īpašumā piešķirtajos mežos - meža īpašnieks .

4.3. Sadaļa "Meža atjaunošanas projekts" :

4.3.1 Platības raksturojums - ieraksta atjaunojamās platības kvartālu, nogabalu numuru, augšanas apstākļu tipu, zemes kategoriju (izcirtums, degums, iznīkusi audze, lauce, rekultivēta platība), nocirstās audzes sastāvu (pēc taksācijas apraksta), platību hektāros ar noteiktību līdz hektāra desmitdaļai.

4.3.2 Meža atjaunošanas darbus projektē atbilstoši mežierīcības projektētajam meža atjaunošanas saimnieciskajam rīkojumam, vai arī izmainītajam saimnieciskajam rīkojumam, ja tas izmainīts atbilstoši Noteikumu 5.punkta prasībām, bet mežos, kur mežierīcība nav veikta, kā arī izcērtot sanitārās kailcirtes nepieciešamos meža atjaunošanas pasākumus visu apsaimniekotāju mežos nosaka valsts mežzinis pēc platības apskates dabā. Katrā nogabalā projektē vienu meža atjaunošanas veidu.

Mākslīgā meža atjaunošana :

- apmežošanas veids (atjaunojamo koku sējums vai stādījums, piem., P sēj., P stād., E stād. u.t.t.);

- sēj -, stādvietu skaitu uz hektāra projektē atbilstoši rekomendētajam meža kultūru biezumam (Norādījumu 2. 4. 3. p-ts. ) ;

- nepieciešamo sējeņu , stādu vairumu aprēķina ņemot par pamatu projektēto stādvietu skaitu uz hektāra , bet sēklu vairumu attiecīgi pēc rekomendētās sēklu izsējas normas ( Norādījumu 2.4.3. p-ts. );

- augsnes sagatavošanu projektē atbilstoši Norādījumu 2.4.2. p-ta rekomendācijām ;

- meža kultūru ierīkošanas termiņu projektē atbilstoši Noteikumu 10.1. p-ta prasībām .

Dabiskā meža atjaunošana

- no 17. .... 20. ailei ieraksta uz kādas platības (hektāros ar noteiktību līdz hektāra desmitdaļai) tiek projektēti dabiskās atjaunošanas veicināšanas pasākumi . Platībām kur netiek projektēti dabiskās atjaunošanas veicināšanas pasākumi 21. ailē ieraksta projektēto koku sugu, 22. ailē platību (hektāros ar noteiktību līdz hektāra desmitdaļai).

4.3.3. Valsts un lietošanā nodotajos mežos meža atjaunošanas projektu izstrādā valsts mežzinis , bet īpašumā piešķirtajos mežos - meža īpašnieks ;

4.3.4. Atjaunojot mežu atkāpes no projekta ir pieļaujamas tikai Noteikumu 8. punktā uzskaitītajos gadījumos ;

4.4. Sadaļas: "Tehniskā pieņemšana", "Atestācija", "Nepabeigto apmežojumu pārskaitīšana ar mežu apklātā zemē" visos eksemplāros aizpilda apmežojumu kvalitātes pārbaudes komisija. Komisija šajās sadaļās ieraksta attiecīgās kvalitātes pārbaudes rezultātus.

4.5. Sadaļā "Saimnieciskie rīkojumi" ieraksta nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pārbaudēs konstatētos trūkumus. Šos ierakstus visos pamatdokumentu eksemplāros veic kvalitātes pārbaudes komisija vai jebkurš revidents, kas pārbauda konkrēto apmežojumu . Atzīmes par saimnieciskā rīkojuma izpildi valsts mežos izdara valsts mežsargs, lietošanai nodotajos mežos - meža lietotājs, īpašumā piešķirtajos mežos - meža īpašnieks, norādot saimnieciskā rīkojuma izpildes datumu, to apliecinot ar savu parakstu.

Meža atjaunošanas zīmē nepieciešamos pasākumus, kas jāveic pēc tehniskās pieņemšanas ieraksta 4. sadaļā, bet attiecīgi pēc attestācijas un pārbaudot nepabeigto apmežojumu atbilstību to pārskaitīšanai ar mežu apklātā zemē - 7. sadaļā.

4.6. Dabiskās atjaunošanas veicināšanas pasākumus (paaugas saudzēšana, ošu "atsēdināšana uz celma") ieraksta arī koku ciršanas biļetē rindā "īpaši norādījumi", bet sēklinieku atstāšanu attiecīgi rindā "nav cērtami".

5. Mežsaimnieciskās prasības meža atjaunošanā.

Mežsaimnieciskās prasības ietvertas Noteikumu 4. nodaļā.

6. Tehniskās prasības meža atjaunošanā.

6.1. Meža kultūras.

6.1.1.Augsne meža kultūrām atbilstoši meža atjaunošanas projektam jāsagatavo iepriekšējā sezonā, izņemot mazauglīgos sausieņu tipos (sils, mētrājs, lāns ) , kur veic meža sēšanu reizē ar augsnes gatavošanu.

6.1.2.Augsne jāsagatavo tā, lai nodrošinātu vienmērīgu sēj-, stādvietu izvietojumu.

6.1.3.Meža kultūras jāierīko pavasara sezonā, bet izņēmumu gadījumos, kuru valsts mežos nosaka valsts virsmežzinis, bet lietotāju un īpašnieku mežos - valsts mežzinis, stādījumus var ierīkot arī rudens sezonā . Rudens stādījumi jāierīko ar tādu aprēķinu ,lai stādāmais materiāls līdz meža kultūru tehniskajai pieņemšanai varētu ieaugties.

6.1.4.Stādāmajam materiālam nepieciešamības gadījumos pirms stādīšanas jāsaīsina garākās saknes, kas traucē sakņu ievietošanu stādāmā spraugā.

Lapu kokiem jāveic arī zaru saīsināšana un izgriešana .

6.1.5.Platībās, kur projektētās meža kultūras vietā, izstrādājot kailcirti, ir saudzēta paauga, kura atbilst tehniskās pieņemšanas prasībām, jāmaina projektētais meža atjaunošanas veids un meža kultūra nav jārīko. Šādu lēmumu visu apsaimniekotāju mežos pēc platības apskates dabā pieņem valsts mežzinis, kurš izdara arī attiecīgās izmaiņas meža atjaunošanas pamatdokumentu (Meža atjaunošanas zīme, Meža atjaunošanas uzskaites karte) visos eksemplāros.

6.2. Dabiskā atjaunošana.

6.2.1.Sēkliniekus visu apsaimniekotāju mežos izvēlas valsts mežniecības pārstāvis . Atstājamos kokus iezīmē, uzkrāsojot uz stumbriem labi redzamas atzīmes - 5 cm platu gaišas krāsas svītru ap stumbru krūšu augstumā , vai stumbram apsienot gaišas krāsas plastikāta lentu .

6.2.2.Platībās, kur projektēta dabiskā atjaunošanās ar paaugas saudzēšanu, jāpielieto tāda mežizstrādes tehnoloģija, kas nodrošina paaugas saglabāšanu.

6.2.3.Egles, priedes paaugas saudzēšanas gadījumā pēc audzes nociršanas un cirsmas satīrīšanas mežizstrādātājam jānocērt nokaltušie, nolauztie un mežizstrādes gaitā stipri bojātie paaugas un nevēlamo sugu koki un krūmi.

7. Platību noformēšana.

7.1Platību noformēšanu veic meža apsaimniekotājs.

7.2 Noformējot visas meža atjaunošanai paredzētās platības , lauzuma punktus apzīmē ar 6 - 8 cm resniem un 0,7 m augstumā virs zemes mizotiem skuju vai cieto lapu koku mietiņiem. Platības stūrī, kas atrodas uz kvartālstigas, tuvu ceļam, grāvim vai citā labi saskatāmā vietā 0.6 m dziļumā ierok 2m garu , 12 - 16 cm resnu nomizotu skuju vai cieto lapu koku stabu ar apakšā piestiprinātu šķērskoku. Stabam jābūt 1,4 m augstumā virs zemes un tā augšgalam jābūt notestam (nozāģētam ) konusa vai piramīdas veidā ; 5 cm zem konusa pamatnes izveido 20 cm garu gludu "seju" vai piestiprina uzraksta plāksnīti(14x20cm ).

Stabu ierokot "seja" vai plāksnīte jāvērš pret stigu , ceļu, grāvi vai tml.

Uz plāksnītes uzrakstu iekārto trīs rindās: pirmajā - kvartāla un nogabala numurus, otrajā - ierīkošanas gada pēdējos divus ciparus un saīsinājumā apmežošanas veidu vai dabiskās atjaunošanas paņēmienu , trešajā - platību ha

ar precizitāti	līdz hektāra desmitdaļai.
53	- 2
91	P SĒJ.
	0,4

Apmežošanas veidu šifri:

P SĒJ. - Priežu sējums

P ST. - Priežu stādījums

E ST. - Egļu stādījums

B ST. - Bērzu stādījums

M ST. - Melnalkšņu stādījums

A ST. - Apšu stādījums

BA ST. - Baltalkšņu stādījums

OZ ST. - Ozolu stādījums

LE ST. - Lapegļu stādījums

PC ST. - Citu priežu stādījums

PG SAUDZ.- paaugas saudzēšana

OS UZ CELMA - ošu "atsēdināšana" uz celma

[Sugas šifrs] ATJ - dabiskā atj. bez veicināšanas pasākumiem (piem. B ATJ )

SĒKL - sēklinieku atstāšana

Platība jānoformē pirms tehniskās pieņemšanas un noformējums jāsaglabā līdz nepabeigtā apmežojuma pārskaitīšanai ar mežu apklātā zemē.

8. Platību precizēšana.

Nosakot ierīkotās meža kultūras platību, atsevišķas nelielas līdz 0,3 ha īpatnējas vietas (tērces, pārmitras vietas), kur nav iespējams ierīkot meža kultūras, neizskaita no meža kultūru platības. Meža kultūru biezumu nosaka tikai tai platībai, kur ir tā ierīkota.

9. Apmežojumu kvalitātes pārbaudes.

9.1. Tās veic sekojošos etapos:

-mākslīgi vai dabiski atjaunotu platību tehniskajā pieņemšanā,

- meža kultūru atestācijā,

- nepabeigto apmežojumu pārskaitīšanā ar mežu apklātā zemē.

9.2. Kvalitātes pārbaudēs pārbauda:

- platības noformējumu,

- apmežojuma atbilstību meža atjaunošanas projektam un meža atjaunošanas mežsaimnieciskajām prasībām,

- aizzēluma pakāpi.

9.3. Kvalitātes pārbaudes visu apsaimniekotāju mežos veic valsts virsmežziņa ieceltas meža atjaunošanas kvalitātes pārbaudes komisijas. Kvalitātes pārbaudēs citu apsaimniekotāju mežos komisijas darbā pieaicina meža lietotāju vai meža īpašnieku . Valsts mežos atjaunojamo platību tehniskajā pieņemšanā pieaicina meža izstrādātāju .

9.4. Projektētās koku sugas kociņu skaita un augstuma noteikšana.

Lai atjaunotajās platībās noteiktu projektētās koku sugas kociņu skaitu, veic uzskaiti 1,5% apmērā no platības - 6 apļveida 25 m2 lielos (R - 2,82 m) parauglaukumos uz 1 ha, bet mazākās platībās ne mazāk par 4 parauglaukumiem nogabalā. Parauglaukumus izvieto vienmērīgi uz garākās nogabala diagonāles vai 2 diagonālēm. Pēc uzskaites datiem pārrēķina projektētās koku sugas skaitu uz hektāra.

Kociņu vidējo augstumu aprēķina no mērījumu rezultātiem katram otrajam kociņam parauglaukumā. Augstumu mēra no sakņu kakla līdz galotnes pumpuram.

9.5. Tehniskā pieņemšana.

Tehniskā pieņemšana ir mākslīgi vai dabiski atjaunotu meža platību apskate un rezultātu dokumentēšana. Pieņemtās mākslīgi vai dabiski atjaunotās platības ieskaita nepabeigtajos apmežojumos.

9.5.1.Mākslīgi atjaunotās platības.

Nosakot projektētās koku sugas skaitu nogabalā, parauglaukumos uzskaita ieaugušos, mākslīgi ieaudzētos un veselos pašizsējas kociņus, kas ir ne tuvāk par 0,5 m no sētiem vai stādītiem, kā arī savā starpā. Katru sējvietu neatkarīgi no sējeņu skaita uzskaita par vienu kociņu. Sējumiem uzskaita sējeņus , kuru garums nav mazāks par 10 cm .

Mākslīgi atjaunoto platību tehniskajā pieņemšanā pieņem, ja:

- platība noformēta atbilstoši Norādījumu 7. punkta prasībām,

- meža kultūra ierīkota ar projektētās koku sugas un Valsts meža dienesta apstiprinātās atļautās izcelsmes reproduktīvo materiālu,

- projektētās koku sugas kociņu skaits pie to vienmērīga izvietojuma platībā , pārrēķinot uz hektāra , nav mazāks par 90% no meža atjaunošanas pamatdokumentos sadaļā Meža atjaunošanas projekts ģ uzrādītā sēj- ,stādvietu skaita uz hektāra . Nekādā gadījumā tas nevar būt mazāks par Noteikumu 12.1. punktā uzrādīto projektētās koku sugas kociņu maksimālo skaitu ;

- nepieciešamības gadījumā veikta agrotehniskā kopšana un izcirsti visi nevēlamo sugu koku un krūmi.

Ja viena no minētajām prasībām nav izpildīta, meža kultūru nepieņem, un komisija meža atjaunošanas pamatdokumentā (Meža atjaunošanas zīme, Meža atjaunošanas uzskaites karte) sadaļā "Saimnieciskie rīkojumi" ieraksta nepieciešamos pasākumus, kas jāveic, lai novērstu konstatētos trūkumus, norādot izpildes termiņus. Komisija nozīmē atkārtotu tehnisko pieņemšanu ne vēlāk kā līdz nākošā gada 15. oktobrim.

Ja ierīkotās meža kultūras koku suga neatbilst projektētajai, kā arī meža kultūru ierīkošanai izmantots neatbilstošas vai nezināmas izcelsmes reproduktīvais materiāls, meža kultūra jāierīko no jauna.

Sējumiem sēklu izcelsmi komisija nosaka pēc meža apsaimniekotāja piestādītās sēklas izsniegšanas pavadzīmes (formas paraugs apstiprināts ar LR Meža ministrijas 20.06.92. pavēli Nr. 53), bet stādījumiem pēc stādāmā materiāla izsniegšanas pavadzīmes (pēc LR standarta "Meža stādāmais materiāls" formas parauga).

Ja meža apsaimniekotājs nevar uzrādīt dokumentus par reproduktīvā materiāla izcelsmi, tad meža kultūra ir ar nezināmu izcelsmi.

Ja meža kultūru ierīkošanā izmantoti mežeņi, tad meža apsaimniekotājam jānorāda kuras virsmežniecības , mežniecības teritorijā tie iegūti.

Par tehniskajā pieņemšanā pieņemtajām meža kultūrām meža apsaimniekotājs izdara atzīmes daļplānos ar zaļu krāsu, iezīmējot platības konfigurāciju un nogabala vidū ieraksta sugu, tehniskās pieņemšanas gada divus pēdējos ciparus un platību hektāros ar precizitāti līdz hektāra desmitdaļai. Atzīmes jāizdara līdz tekošā gada 1. decembrim.

9.5.2.Dabiskā atjaunošana.

Uzskaitot projektētās koku sugas kociņus, jāievēro, ka platībās, kur saudzēta paauga:

- paaugā ieskaita zem audzes klāja atjaunojušos dzīvotspējīgu tās sugas paaudzi, kas dotajos augšanas apstākļos var veidot projektētās koku sugas mežaudzi,

- ģeneratīvajā paaugā ieskaita dzīvotspējīgus eksemplārus, kam ir sānu vasas vai dzinumi,

- veģetatīvajā paaugā ieskaita celmu un sakņu atvases, pie kam viena celma atvases pieņem par vienu eksemplāru, bet katru sakņu atvasi - par atsevišķu eksemplāru,

- pie saglabātiem paaugas kociņiem nevar pieskaitīt kociņus ar ielauztiem stumbriem, mizas ievainojumiem un noplēsumiem, kas aptver vairāk par 1/4 no stumbra apkārtmēra un pie zemes pieliektiem kociņiem ar pārrautām saknēm,

- uzskaita paaugas kociņus, kuru garums ir 0,5 - 6 m un kuri atrodas ne tuvāk kā 0,5 m viens no otra.

Turpinājums blakus lappusē