Lai līdzdarbotos Eiropas telemātikas tīklos

Vakar, 5. februārī, satiksmes ministra Anatolija Gorbunova un ekonomikas ministra Aigara Kalvīša rīkotās preses konferences darba kārtībā bija divi jautājumi: sociāli ekonomiskās programmas "e—Latvija" rīcības plāna projekta prezentācija un iepazīstināšana ar trešā mobilo sakaru operatora licences izsoles rīkošanas kārtību. Preses konferencē piedalījās arī ekonomikas ministra palīgs Edvīns Karnītis, tieslietu ministres padomnieks Ints Kalniņš un Informātikas departamenta direktors Andris Virtmanis.

Pirms iepazīstināt ar izstrādāto programmas "e—Latvija" rīcības plāna projektu, ko izskatīšanai plānots iesniegt nākamajā valdības sēdē, A. Gorbunovs atzīmēja: telekomunikāciju un informātikas progress Latvijā ir jūtams gan mobilo telefonu skaita, gan interneta pieslēguma, gan citu kvalitātes rādītāju ziņā. Tomēr, salīdzinot mūsu valsti ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, vērojama atpalicība. Savukārt, ja Eiropa sevi salīdzina ar ASV un Japānu, tad arī var konstatēt atpalicību moderno tehnoloģiju pieejamības un izmantošanas ziņā. Eiropas Savienībā tika apstiprināta programma "e—Eiropa" ar desmit pamatuzdevumiem, šī programma darbojas jau vismaz divus gadus. Līdz 2002. gadam programmas pamatuzdevumi Eiropā tiks izpildīti. Telekomunikāciju un informatizācijas process Latvijā ies savu ceļu, bet, ja gribam integrēties Eiropas telemātikas tīklos, tad jārīkojas mērķtiecīgi. Pirmkārt, jāizvirza konkrēti mērķi un skaidri jāformulē uzdevumi, otrkārt, jāplāno nepieciešamās investīcijas. Rīcības plāna projektā ietverti abi aspekti.

Plānā ir četras daļas. Lai nodrošinātu vispārēju pieeju internetam, līdz nākamā gada janvāra vidum plānots pabeigt pilnu telekomunikāciju tīkla digitalizāciju, līdz 2003. gadam veikt pasākumu kopumu telekomunikāciju tirgus liberalizācijai, bet līdz 2004. gadam ar interneta pieslēgumu nodrošināt ikvienu skolu, pašvaldību un bibliotēku. Rīcības plāna otrā daļa aptver pasākumus, kas nostiprinās interneta lietošanas prasmes – informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanu, tālmācības programmu un pakalpojumu ieviešanu un citus. Trešajā daļā apkopoti uzdevumi, kas veicinās interneta izmantošanu. Līdz nākamā gada sākumam plānots īstenot koncepciju par elektronisko dokumentu izmantošanu un elektroniskā paraksta ieviešanu, savukārt līdz 2002. gada pirmajam jūlijam kā universālu pieejas līdzekli informācijas pakalpojumiem paredzēts ieviest ID kartes. Līdz 2003. gada sākumam jānostiprina e—komercijai labvēlīga vide, bet 2004. gadā vajadzētu būt pilnībā ieviestai e—pārvaldei.

Līdz 2004. gadam, kas ir programmas īstenošanas beigu termiņš, jāveic virkne pasākumu veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, integrētas transporta informācijas sistēmas izveidei, muzejos uzkrātā kultūrvēsturiskā mantojuma pieejamības nodrošināšanai un citu pakalpojumu attīstībai.

Rīcības plāna sastādītāji lēš, ka šajās trīs daļās ietverto projektu un pasākumu īstenošanai būs nepieciešami vairāk nekā 36 miljoni latu. Plāna ceturtajā daļā apkopoti projekti reģionu iniciatīvas iekļaušanai "e–Latvijas" rīcības programmā. Pašvaldību izstrādāto projektu izmaksas varētu pārsniegt 14 miljonus latu.

A. Gorbunovs norādīja, ka rīcības plāns būs pamats investīciju sadalei pa ministrijām, kas tās izlietos plānoto uzdevumu veikšanai. Šajā gadā investīcijām informācijas un sakaru nozares attīstībai paredzēti 15,7 miljoni latu.

A. Kalvītis atgādināja, kādēļ Ekonomikas ministrija izstrādāja sociāli ekonomisko programmu "e–Latvija": daudzi pasākumi tika veikti jau iepriekš, bet koordinēta un vienota darbība netika izvērsta. Programmas pamatuzdevums ir ieviest Latvijā jaunās ekonomikas pamatprincipus, dot iespēju gan ikvienam iedzīvotājam, gan uzņēmumam piedalīties jaunās ekonomikas procesos. Kad Ministru kabinets bija apstiprinājis programmu, Ekonomikas ministrija vienojās kopīgā darbā ar Satiksmes ministriju, aptuveni mēneša laikā izstrādājot rīcības plānu. A. Kalvītis atzinīgi vērtēja ne vien rīcības plānā iestrādāto pasākumu detalizēto uzrādījumu, bet arī to, ka tajā ietvertas projektu īstenošanai nepieciešamās izmaksas.

Tieslietu ministres padomnieks I. Kalniņš atzina, ka programmas "e–Latvija" izstrāde ir nozīmīgs solis uz priekšu, tomēr norādīja: Tieslietu ministrijas darba grupa uzskata, ka šo nopietno sociāli ekonomisko programmu vajadzēja izveidot nedaudz rūpīgāk, atvēlot darbam ilgāku laiku. A. Kalvītis savukārt uzsvēra, ka vilcināties nedrīkst un no noteiktajiem termiņiem atkāpties nevajadzētu nekādā ziņā. I. Kalniņš norādīja, ka programmas pašreizējo variantu vajadzētu pilnīgot, ietverot tajā dažus trūkstošos tiesiskos aspektus un sasaistot ar Eiropas programmām. Tāpat I. Kalniņš informēja, ka darba grupa, kas Tieslietu ministrijā (TM) izstrādā programmu "e–valdība", ir lūgusi pagarināt termiņu, jo sasteigt tik nopietnu darbu nedrīkstētu. TM darba grupa ir saņēmusi daudzu institūciju atzinumus par elektronisko dokumentu izmantošanu. Nedēļas laikā viedokļi būs saskaņoti un likumprojektu varēs virzīt tālāk.

Par trešā mobilo sakaru operatora licences izsoles rīkošanas kārtību ziņoja satiksmes ministrs A. Gorbunovs. Pēc nopietnām diskusijām valdība izlēma konkursa kārtībā aicināt ārzemju konsultāciju firmu, kas veiks izsoli. Firma izstrādās noteikumus, rīkos izsoli un noteiks tās rezultātus. Katrā rīcības posmā valdības izveidota komisija, kurā varētu darboties divi trīs speciālisti no Ekonomikas un Satiksmes ministrijas un pa vienam pārstāvim no valdību veidojošajām partijām, iesniegs valdībai atzinumu. Jaunā pieeja izvēlēta tālab, lai izsoli rīkotu profesionāla kompānija, kurai ir pieredze šādu izsoļu rīkošanā Eiropā vai citur un kura varēs garantēt iespējami lielāku līdzekļu ieguvi. Turklāt ārzemju firmas rīkota izsole izslēgs arī visas nevajadzīgās diskusijas par vienas vai otras partijas pārāk lielo ietekmi uz izsoles procesu. Valdība teiks galavārdu, apstiprinot normatīvos jautājumus, bet praktisko darbu veiks konsultantu firma.

A. Kalvītis uzsvēra, ka izsoles rīkošanai tiks izvēlēta ne vien pieredzes bagāta konsultantu firma, bet pat konkrēti speciālisti, kas sekmīgi rīkojuši izsoles citās valstīs.

Abi ministri bija vienisprātis, ka licences izsolei jānotiek līdz šā gada beigām. Tomēr precīzākus termiņus varēs nosaukt pēc tam, kad konsultantu firma būs sākusi darbu. A. Kalvītis pastāstīja, ka Starptautiskā valūtas fonda pārstāvji iesaka ar licences izsolē iegūto naudu segt valsts ārējo parādu, savukārt A. Gorbunovs pauda uzskatu, ka šie līdzekļi būtu jāiegulda Latvijas infrastruktūras attīstībā.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore