Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas Republikas valsts budžetu 1996.gadam. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1996., Nr. 12 (497) https://vestnesis.lv/ta/id/28132

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Par mūsu mērķiem." Ministru prezidents Andris Šķēle - apvienības "Tēvzemei un Brīvībai" 2. kongresā

Vēl šajā numurā

24.01.1996., Nr. 12 (497)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI, PROGRAMMAS

Par Latvijas Republikas valsts budžetu 1996.gadam

Materiālu kopskats

Ministru prezidenta iesniegums Saeimas prezidijam par 1996. gada valsts budžeta likumprojekta nosūtīšanu izskatīšana

 

1. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1996. gadam”

 

1. Pielikums.Valsts pamatbudžeta ieņēmumi

 

2. Pielikums.Valsts budžeta izdevumi

 

3. Pielikums. Mērķdotācijas investīcijām republikas pilsētām un rajoniem

 

4. Pielikums.Valsts sociālās apdrošināšanas budžets

 

5. Pielikums.Speciālo budžetu ieņēmumu un izdevumu kopsavilkums

 

6. Pielikums. Tīrie aizdevumi

7. Pielikums. Izsniedzamās

garantijas 1996. gadā

 

2. 1996. gada Valsts budžeta

paskaidrojumi

 

1. Pielikums.Finansu ministra ziņojums par Latvijas Republikas valsts budžeta projektu 1996. gadam

 

2. Pielikums. Valsts ekonomiskais stāvoklis

2.1. Iekšzemes kopprodukts

2.2. Iekšzemes kopprodukts nozaru griezumā

2.3. Iekšzemes kopprodukta izlietojums

2.4. Inflācija

2.5. Darba samaksa un pirktspēja

2.6. Nodarbinātība

2.7. Valsts iekšējais parāds

2.8. Valsts ārējais parāds

 

3. Pielikums.Makroekonomiskās attīstības stratēģija

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.2. Inflācija

3.3. Darba samaksa

3.4. Nodarbinātība

3.5. Valsts ārējais parāds

3.6. Valsts iekšējais parāds

3.7. Makroekonomisko rādītāju dinamika un struktūra

Iekšzemes kopprodukta prognoze salīdzināmās cenās (tūkst. Ls)

Iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskās cenās (tūkst. Ls)

Iekšzemes kopprodukta prognoze salīdzināmās cenās (% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

Iekšzemes kopprodukta prognoze faktiskās cenās (% pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

Galveno makroekonomisko rādītāju prognoze 1996.–1998. gadam

Budžeta rādītāju prognoze 1996.–1998. gadam

Valsts iekšējā parāda prognoze 1995.–1996. gadam

Galveno makroekonomisko rādītāju prognoze 1996.–2000. gadam

 

4. Pielikums.1996. gada ieņēmumi no nodokļiem, nodevām un pārējie ieņēmumi

4.1. Pievienotās vērtības nodoklis

4.2. Akcīzes nodoklis

4.3. Muitas nodoklis

4.4. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

4.5. Iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis

4.6. Nenodokļu ieņēmumi un kredītu procentu nomaksa

4.7. Kopbudžeta ieņēmumu prognoze 1996. gadam

 

5. Pielikums.Pamatbudžeta izdevumu struktūra

1996.g. valsts pamatbudžeta izdevumu struktūra procentos

Valsts pamatbudžeta izdevumu funkcionālais sadalījums

Valsts pamatbudžeta izdevumu ekonomiskā klasifikācija

Valsts pamatbudžeta darba samaksas fonda un valsts investīciju struktūra 1996. gadā

 

6. Pielikums.Izziņa par valstspamatbudžeta izdevumiem 1994.–1996. gados

 

7. Pielikums. Parādu un garantiju finansiālo saistību 1996.–2000. gadam izklāsts

7.1. Ārējā parāda prognoze 1996. gadam

7.2. Valsts garantēto ārvalstu kredītu maksājumi no budžeta 1996. gadā

7.3. Izsniegtie kredīti, kuru atmaksāšana saistīta ar risku

7.4. Ārējā parāda apkalpošanas rādītāji 1996.–2000. gadam

Sākums — iepriekšējā,

23. janvāra numurā

Paskaidrojumi par 1996.gada valsts budžeta projektu

1996. gada ieņēmumi no nodokļiem, nodevām un pārējie ieņēmumi

4. Pielikums

Ar nodokļu sistēmu pārdalītā iekšzemes kopprodukta daļa ir pieaugusi no 35,3% 1994. gadā līdz 35,9% 1995. gadā. Tomēr jāatzīmē, ka nodokļu īpatsvara pieauguma galvenais iemesls ir IKP reālais samazinājums 1995. gadā banku krīzes rezultātā. Sagaidāms, ka šīs krīzes ietekme uz nodokļu ieņēmumiem būs jūtama 1996. gadā, kad, sakarā ar darījumu skaita pieaugumu skaidrā naudā, iespējams nodokļu ieņēmumu īpatsvara kritums līdz 35,0% no IKP.

Tajā pašā laikā mainījusies nodokļu ieņēmumu struktūra. 1995. gadā samazinājās uzņēmumu ienākuma un muitas nodokļu maksājumi valsts pamatbudžetā, kā rezultātā samazinājās arī to īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos. Ieņēmumu līmeņa kritumu ietekmēja dažādi faktori, tomēr jāatzīmē, ka nodokļu likmju pazemināšana nebija izšķirošais iemesls. Ņemot vērā, ka abi šie nodokļi ir valsts pamatbudžeta ieņēmumu avoti, samazinājies arī valsts pamatbudžeta ieņēmumu īpatsvars kopbudžeta nodokļu ieņēmumos.

1996. gada kopbudžeta prognoze paredz ieņēmumus 1022,2 milj. latu līmenī. Šis scenārijs izstrādāts, pieņemot, ka:

• uzlabojumi nodokļu administrēšanā nedos tūlītēju rezultātu un maznozīmīgi ietekmēs nodokļu iekasēšanu 1996. gadā;

• 1996. gadā nodokļu parādi pakāpeniski turpinās pieaugt;

• ieņēmumu pieaugumu ietekmēs tikai makroekonomiskie faktori:

• iekšzemes kopprodukta saglabāšanās šā gada līmenī,

• cenu pieaugums.

Sagaidāms, ka 1996. gadā nodokļu ieņēmumi nomināli pieaugs par aptuveni 14,8 procentiem. Kopbudžeta ieņēmumi no nodokļiem un nodevām 1996. gadā prognozēti 909,7 milj. latu apmērā.

Ieņēmumu prognoze tika balstīta uz spēkā esošo likumdošanu, un tajā netika ņemtas vērā iespējamās likumdošanas izmaiņas, kas varētu ietekmēt budžeta ieņēmumu līmeni.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 398,5 milj. latu līmenī, tajā skaitā 377,3 milj. latu — ieņēmumi no nodokļiem un nodevām. Galvenais valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots joprojām ir pievienotās vērtības nodoklis. Sagaidāms, ka 1996. gadā tas veidos aptuveni 62% no visiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem.

4.1. Pievienotās vērtības nodoklis

1995. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir palielinājušies par 26,4 procentiem. Ieņēmumu pieauguma galvenie iemesli bija:

• vispārējā cenu līmeņa pieaugums;

• vienotā likme, kas stājās spēkā ar 1994. gada 1. jūniju;

• preču importa apjoma pieaugums.

Sagaidāms, ka līdz 1995. gada beigām tiks iekasēti 222 000 tūkst. latu no apgrozījuma un pievienotās vērtības nodokļiem, tajā skaitā 25 tūkst. latu — pašvaldību budžetā.

1996. gadā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu pieaugumu sekmēs:

• apgrozījuma pieaugums;

• importa pieaugums;

• inflācija.

1996. gada valsts pamatbudžeta ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa prognozēti 246 milj. latu apmērā.

4.2. Akcīzes nodoklis

Sagaidāms, ka 1995.gadā akcīzes nodokļa kopējie ieņēmumi varētu būt 51 200 tūkst. latu, tajā skaitā 37 500 tūkst. latu — valsts pamatbudžetā, 7 200 tūkst. latu — Autoceļu fondā un 6 500 tūkst. latu — Veselības aizsardzības budžetā.

 

1995. gada akcīzes nodokļa ieņēmumu struktūra bija:

I ceturksnī II ceturksnī III ceturksnī

 

alkoholiskie dzērieni 47,4% 38,6% 40,5%

benzīns un dīzeļdegviela 41,6% 51,6% 53,2%

tabakas izstrādājumi 6,7% 4,2% 2,4%

pārējie 4,3% 5,6% 3,9%

 

Kopumā 1995. gada 11 mēnešos gandrīz pusi — 48,6% — no visiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem veidoja maksājumi par benzīnu un dīzeļdegvielu, otrs lielākais ieņēmumu avots ir ieņēmumi no alkoholiskajiem dzērieniem — 43,5 procenti.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu līmeņa pieaugumu 1995. gadā veicināja:

• importa un vietējās ražošanas pieaugums;

• cenu pieaugums;

• administrēšanas uzlabošanās.

1996. gadā, saglabājoties 1995. gada otrās puses vidējam ieņēmumu līmenim, ieņēmumi no akcīzes nodokļa prognozēti 57 milj. latu apmērā. Ja vienlaicīgi ar likumu “Par valsts budžetu 1996.g.” tiks apstiprināti grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredz ar š.g. 1. martu paaugstināt akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, valsts budžeta ieņēmumi palielinātos par 3,1 milj. latu. Šajā gadījumā valsts pamatbudžeta ieņēmumi no akcīzes nodokļa plānoti 44,7 milj. latu apmērā, savukārt Autoceļu fonda ieņēmumi — 15,4 milj. latu. No akcīzes nodokļa ieņēmumiem 0,9 milj. latu paredzēts atmaksāt zemes lietotājiem par lauku darbos patērēto dīzeļdegvielu.

4.3. Muitas nodoklis

1995. gadā muitas nodokļa ikmēneša ieņēmumi ir stabilizējušies zemākā līmenī kā 1994. gadā. Pēc Valsts Statistikas komitejas datiem 1995. gada 10 mēnešos ārējās tirdzniecības apgrozījums, salīdzinot ar 1994. gada atbilstošo periodu, palielinājies par 30,7 procentiem. Turpretim muitas nodokļa ieņēmumi 1995. gadā bija mazāki kā iepriekšējā gadā. Šī atšķirība liecina, ka muitas ieņēmumu samazināšanos nosaka Latvijas noslēgtie līgumi par ārējo tirdzniecību, īpaši tas attiecināms uz brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, jo tā ir galvenais Latvijas tirdzniecības partneris.

Kopumā 1995. gadā ieņēmumi no muitas sasniegs aptuveni 18 700 tūkst. latu līmeni. 1996. gadā ieņēmumus samazinās:

• brīvās tirdzniecības līgumi;

• pārstrādei Latvijā ievedamo preču īpatsvara palielināšanās kopējā importā.

1996. gadā ieņēmumi no muitas nodokļa plānoti 17 milj. latu apmērā.

4.4. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Uzņēmumu ienākuma nodokļa dinamika liecina par to, ka šī nodokļa ieņēmumi nav saistīti ar makroekonomiskajiem rādītājiem, un tos ietekmē citi faktori.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa zemais faktisko ieņēmumu līmenis 1995. gadā ir izskaidrojams galvenokārt ar uzņēmumu finansiālajām grūtībām (daudzi strādā ar zaudējumiem). Sakarā ar to peļņas nodokļa pārmaksas par 1994. gadu tika atmaksātas nodokļa maksātājiem. Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pārejas noteikumos paredzēta avansa maksājumu kārtība, kurā ar atsevišķiem izņēmumiem ir noteikts, ka gadījumā, ja uzņēmuma 1994. gada pārskatā ir uzrādīti zaudējumi, avansa maksājumi par 1995. gadu nav jāizdara.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu apjomu ietekmē tā pamatparāda izmaiņas. Novērojama negatīva tendence — no aprīļa līdz augustam nodokļu parāds nepārtraukti pieauga. 34,8% no kopējās parādu summas valsts budžetam uz 1995. gada 1. decembri ir peļņas (uzņēmumu ienākuma) nodokļa parāds. No kopējās nodokļu parādu summas, par kuru ir noslēgtas vienošanās par nomaksas termiņa pagarināšanu, uzņēmumu ienākuma nodokļa pagarinājumi (11 004 tūkst. latu) veido 60,3 procentus.

Pamatojoties uz likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” pārejas noteikumu 7. punktu un Ministru kabineta noteikumiem N¼ 101 par zaudējumu kompensāciju, kas radušies sakarā ar valsts pasūtījuma izpildi un Latvijas rubļa ieviešanu 1992. gadā un netika kompensēti 1992. un 1993. gadā, uzņēmumiem līdz 1995. gada 1. decembrim dzēsts peļņas nodokļa pamatparāds 4,3 milj. latu apmērā.

Sagaidāms, ka 1995. gadā peļņas un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi būs aptuveni 45 000 tūkst. latu valsts pamatbudžetā un 3 tūkst. latu pašvaldību budžetā, bet 1996. gada valsts pamatbudžeta ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa plānoti 50 milj. latu apmērā.

Šī prognoze ir piesardzīga un tā pamatojas uz nodokļa mēneša ieņēmumu stabilizēšanos 1995. gadā. Paredzamais ieņēmumu pieaugums pamatojas uz to, ka liela daļa uzņēmumu, kuri cieš finansiālus zaudējumus, bija atbrīvoti no avansa maksājumiem par 1995. gadu, tātad, gadījumā, ja arī 1995. gadā to darbības rezultāti neuzlabosies, uzņēmumu ienākuma nodokļa atmaksa no valsts pamatbudžeta nebūs jāveic, un tas nesamazinās šī nodokļa ieņēmumus 1996. gadā.

 

4.5. Iedzīvotāju ienākuma un sociālais nodoklis

Dati par 1993. un 1994. gadu liecina par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un īpaši sociālā nodokļa ieņēmumu palielināšanos gada beigās. Ievērojot, ka 1995. gada III ceturksnī darba samaksa ir palikusi II ceturkšņa līmenī, sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļu ieņēmumu pieaugums būs relatīvi zemāks kā iepriekšējos gados. Kopumā līdz 1995. gada beigām sociālā nodokļa ieņēmumi sagaidāmi 270 000 tūkst. latu (neieskaitot decentralizētos maksājumus, kas tiek vērtēti aptuveni 18 500 tūkst. latu), un iedzīvotāju ienākuma nodoklis — 132 300 tūkst. latu līmenī.

Ņemot vērā prognozēto vidējās darba samaksas nominālo pieaugumu, 1996. gadā sociālā nodokļa ieņēmumi plānoti 322,7 milj. latu, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi — 150 milj. latu apmērā.

 

4.6. Nenodokļu ieņēmumi un kredītu procentu nomaksa

Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumus veido:

• kredītu un kredītu procentu atmaksas;

• valsts institūciju iemaksas valsts pamatbudžetā.

Kredītu un kredīta procentu iemaksas valsts pamatbudžetā plānotas 8 066 tūkst. latu apmērā.

Valsts institūciju iemaksas ir Latvijas Bankas peļņas atlikuma iemaksas, Valsts īpašuma privatizācijas fonda iemaksas un Valsts īpašuma fonda iemaksas pamatbudžetā par valsts īpašuma pārdošanu, maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu un valsts īpašuma iznomāšanu. Latvijas Bankas peļņas atlikuma iemaksas valsts pamatbudžetā 1996. gadā plānotas 1,5 milj. latu.

Valsts īpašuma fonda iemaksas par valsts kapitāla izmantošanu un valsts īpašuma iznomāšanu saglabāsies iepriekšējā gada līmenī — 6,8 milj. latu.

Ieņēmumu apjomu no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka lēmumi, kādus objektus un cik ilgā laikā jāpārdod, kā arī pārdošanas noteikumi. Valsts īpašuma fonda speciālisti uzskata, ka pašreizējā brīdī nekustamā īpašuma tirgus nav labvēlīgs. Situācija uzlabosies, kad tiks izpildīta “Deklarācijā par Ministru kabineta darbu” minētā tēze, ka valdība “vienkāršos zemes pirkšanas procedūru ārvalstu ieguldītājiem un uzņēmējsabiedrībām investīciju objektu celtniecībai un ekspluatācijai”. Valsts īpašuma pārdošana ir politiski jūtīgs process un budžeta ieņēmumos piedāvātā summa (3 milj. latu) ir sasniedzama, ja MK atbalstīs valsts īpašumu pārdošanu.

Valsts īpašuma privatizācijas fonda maksājumi ir atkarīgi no Privatizācijas aģentūras iemaksām šajā fondā, fonda līdzekļu izlietošanas programmā paredzētajiem izdevumiem un fonda programmas izpildes. Minētie faktori ir atkarīgi no MK lēmumiem un tos prognozēt nav iespējams.

Par Latvijas Republikas valsts budžetu 1996.gadam

 Paskaidrojumi par 1996.gada valsts budžeta projektu

Turpinājums no 3.lpp.

1996. gada ieņēmumi no nodokļiem, nodevām un pārējie ieņēmumi

6. pielikums

 Par valsts pamatbudžeta izdevumiem 1994.—1996. gadā

1994. gada 1995. gada pre- 1996. gada

izpilde cizētais plāns projekts uz

16.01.96.

Valsts prezidenta Kanceleja 489800 556151 566000

Saeima 2516566 3465168 5055552

Ministru kabinets 1738816 2714513 4314768

Aizsardzības ministrija 12246378 15347055 20700000

Zemessardze 5528429 5557992 0

Ārlietu ministrija 4834661 6221715 6819802

Ekonomikas ministrija 1494527 3014247 1899200

Finansu ministrija 46080896 56751741 72235222

 

t. sk. bez valsts iekšējā

un ārējā parāda apkalpošanas 12583554 15087322 16115722

Iekšlietu ministrija 39401797 46825782 46085861

Izglītības un zinātnes ministrija 71970466 95348310 98038108

Zemkopības ministrija 21165780 27329822 27120577

Satiksmes ministrija 13089624 8589894 5824170

Labklājības ministrija 287494115 96013666 103247859

Tieslietu ministrija 5484412 6836803 7349996

Valsts reformu ministrija 671858 104440 0

Vides aizs. un reģ. attīst. min. 2251127 3508557 6163494

Kultūras ministrija 13523193 15224738 13789232

Valsts zemes dienests 2712805 2622157 3251362

Valsts kontrole 389566 457049 588348

Valsts meža dienests 3679882 1642194 499868

Augstākā tiesa 268720 319349 503544

Satversmes tiesa 0 0 60661

Prokuratūra 1935724 2948007 3543203

Latvijas Banka 6413

Centrālā vēlēšanu komisija 1159624 967441 191441

Centrālā zemes komisija 40523 809852 506184

Kriminoloģisko pētījumu centrs 26031 23311 25000

Radio un televīzijas padome 21048 25177 142000

“Latvijas Radio” 1554852 1714775 1914775

“Latvijas Televīzija” 2264298 3163447 3700000

Satversmes aizs. birojs 0 411140 655838

Dotācijas un mērķdotācijas 53368979 54930000 23035000

Citi izdevumi 1791283

Pavisam izdevumu 599202193 463444493 457827065

Ieņēmumi 561271620 371069190 398469000

Deficīts 37930573 92375303 59358065

Parādu un garantiju finansiālās saistības 1996.—2000.gadam

7.1. Ārējā parāda prognoze 1996. gadam (miljonos)

Kredīti

Kreditors Līguma Līguma Ārējā parā- Ārējā

summa summa da progno- parāda

latos ze 1996.g. prognoze

latos

1996.g.

Company AEG (Vācija) 15,64 DEM 5,94 5,34 DEM 2,03

Finnish Export Credit (Somija) 50,00 FIM 5,90 9,04 USD 4,88

Eiropas rekonstr. & att. banka 30,00 ECU 21,81 32,24 USD 17,41

Eiropas kopiena (G—24) 80,00 ECU 55,60 80,00 ECU 55,60

AB Svensk Exportkredit (G—24) 21,00 USD 11,34 21,00 USD 11,34

Finnish Export Credit Ltd (G—24) 4,20 USD 2,27 4,20 USD 2,27

Starptautiskais valūtas fonds (LB)

valūtas stabilizācijai 77,78 SDR 62,20 46,50 SDR 37,19

Starpt. valūtas fonds (STF—1,

STF—2) maksājumu bilances

stabilizēšanai 45,75 SDR 36,59 45,75 SDR 36,59

Pasaules banka (rehab.) 45,00 USD 24,30 44,50 USD 24,03

Pasaules banka (lauks.) 25,00 USD 13,50 21,75 USD 11,75

Pasaules banka (privatiz.) 35,00 USD 18,90 11,90 USD 6,43

Japānas EXIM banka (rehab.) 3599,36 JPY 19,80 3599,36 JPY 19,80

Commodity Credit

Corporation (ASV) 10,00 USD 5,40 10,00 USD 5,40

Pasaules banka (Liepāja) 4,00 USD 2,16 2,51 USD 1,36

ERAB (ceļu projekts) 10,40 USD 5,62 10,40 USD 5,62

Japānas EXIM (Latvenergo proj.;

ceļu projekts) 30,00 USD 16,20 14,69 USD 7,93

Nomura International 4000,00 JPY 24,04 4000,00 JPY 24,04

Pasaules banka (Jelgava) 14,00 USD 7,56 4,43 USD 2,39

A/s Eksportfinans (Norvēģija G—24) 6,30 USD 3,40 6,30 USD 3,40

Dānijas bezprocentu aizdevums

(Rīgas gāze) 3,49 DKK 0,34 3,49 DKK 0,34

Dānijas bezprocentu aizdevums

(Ceļu seguma vadības sistēma) 14,53 DKK 1,41 14,53 DKK 1,41

Dānijas bezprocentu aizdevums

(Līgatne) 0,40 DKK 0,04 0,40 DKK 0,04

Dānijas bezprocentu aizdevums

(Strenču centrālapkures sist.) 14,24 DKK 1,38 14,24 DKK 1,38

Dānijas bezprocentu aizdevums

(Strenču attīrīšanas iekārtām) 2,47 DKK 0,24 2,47 DKK 0,24

Minataur International Ent., Inc.

Labklājības ministrijai 1,37 USD 0,74 1,13 USD 0,61

Kopā kredīti: 346,67 283,46

7.pielikums

Parakstāmo kredītu prognoze

Kreditors Līguma Līguma Ārējā parā- Ārējā

summa summa da progno- parāda

latos ze 1996.g. prognoze

latos

1996.g.

Pasaules banka

Komunālo pakalpojumu projekts 27,30 USD 14,74 8,00 USD 4,32

Credit Lyonnais

(Labklājības ministrija) 1,44 DEM 0,55 1,30 DEM 0,49

Dānijas bezprocentu aizdevumi 74,30 DKK 7,21 74,30 DKK 7,21

Export Development Corporation

(Iekšlietu ministrija) 3,90 USD 2,11 3,51 USD 1,90

Pasaules banka

(Labklājības ministrija) nav zināma — 2,00 LVL 2,00

Valsts ieguldījumu programmas

projekti, kuriem nav zināms

kredīta devējs (TRt01; EV43; TRt08;

ENh01; ENh04; EV35) — — 5,55 LVL 5,55

Kredīts Aizsardzības ministrijai

no Slovēnijas 3,90 USD 2,11 3,90 USD 2,11

Iespējamie Valsts ieguldījumu

programmas projekti, kuriem nav

zināms kredīta devējs (ENh01; ENh03;

ENg01; WE09; WE06; IA09; EV13) — — 12,60 LVL 12,60

Valdības vērtspapīru emisija

ārvalstīs budžeta deficīta segšanai — — 20,21 LVL 20,21

Kopā kredītu prognoze: 56,39

Kopā kredīti ar kredītu prognozi: 339,85

 

Valdības izsniegtās garantijas

Kreditors Garantētā Garantētā Ārējā parā- Ārējā

Kredīta galējais saņēmējs summa summa da progno- parāda

latos ze 1996.g. prognoze

latos

1996.g.

Franz Kleine Maschinenfabrik

GmbH&Co. (Vācija)

SIA “Latvijas cukurs” 1,53 DEM 0,58 0,00 DEM 0,00

“H. Maurer & Söhne” (Vācija)

SIA “Rīgas miesnieks” 4,37 DEM 1,66 3,06 DEM 1,16

Eiropas Rekonstrukcijas

un attīstības banka

Lidosta “Rīga” 12,10 USD 6,53 7,38 USD 3,99

“Marubeni Corporation” (Japāna)

Valsts a/s “Dautex” 941,93 JPY 5,18 560,45 JPY 3,08

“Vācija” Thode+Sehobel

Osthandelsgesellschaft GmbH

A/s “Ādaži” 2,00 USD 1,08 1,20 USD 0,65

Kreditanstalt fūr Wiederaufbau

A/s “Preses nams” 3,40 DEM 1,29 3,06 DEM 1,16

Nordic Sport Ltd.

Latvijas Olimpiskā komiteja 2,00 USD 1,08 0,10 USD 0,05

Eiropas Investīciju banka

Latvijas Investīciju banka 5,00 ECU 3,48 5,00 ECU 3,48

DEG (Vācija)

Latvijas Investīciju banka 3,40 DEM 1,29 3,40 DEM 1,29

Zviedrijas eksportkredīts

(Latvenergo) 5,52 USD 2,98 1,00 LVL 1,00

Kopā garantijas: 25,16 15,86

1996. gadā izsniedzamo garantiju prognoze

Kreditors Garantētā Garantētā Ārējā parā- Ārējā

Kredīta galējais saņēmējs summa summa da progno- parāda

latos ze 1996.g. prognoze

latos

1996.g.

Vācijas/Šveices eksportkredīts

(Latvenergo) 7,00 DEM 2,66 1,20 LVL 1,20

EIB (Latvenergo) 7,50 USD 4,05 0,20 LVL 0,20

ERAB (Latvenergo)

Daugavas HES kaskādes rek. 34,10 USD 18,41 5,10 LVL 5,10

ERAB (Rīgas Dome)

Ūdens apgādes un attīrīšanas iek. 22,80 LVL 22,80 3,00 LVL 3,00

Kredīts Jūras administrācijai 4,00 LVL 4,00 4,00 LVL 4,00

Finnish Export Credit

(Latvijas Eksportkredītam) 0,50 LVL 0,50 0,50 LVL 0,50

Kopā garantiju prognoze: 52,42 14,00

Kopā garantijas un garantiju prognoze: 29,86

Kopā kredīti un garantijas ar prognozi: 369,71

Kredīti, kuru atmaksāšana saistīta ar risku: 22,20

IKP 2599,00

14% no IKP 363,86

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!