Par mūsu mērķiem

Ministru prezidents Andris Šķēle — apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” 2. kongresā

Es priecājos par izdevību sveikt jūs apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” kongresā.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” pēdējās vēlēšanās ir guvusi būtiskus panākumus un apliecinājusi sevi kā nozīmīgu spēku Latvijas politiskajā dzīvē.

Jūsu apvienība ir kļuvusi par ietekmīgu spēku arī jaunajā valdībā, un es esmu ļoti priecīgs par iespēju strādāt kopā ar tādiem ministriem kā Grīnblata, Makarova, Krasta, Rasnača, Sinkas un Viņķeļa kungi. Šī sadarbība ne vienmēr ir viegla, taču tā vieš manī cerības.

Es novēlu jums tā turpināt un ceru, ka šis kongress palīdzēs jūsu organizācijai nostiprināties kā konstruktīvai, politiski nobriedušai un tālredzīgai kustībai mūsu valsts politiskajā dzīvē.

Lai gan man reizēm ir zināmas domstarpības ar jūsu ministriem, visumā es augstu vērtēju apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” atbalstu manis vadītajai valdībai un ceru, ka mums izdosies turpināt darbu produktīvā reālpragmatisma gaisotnē.

Mēdz teikt, ka politika ir kompromisu māksla. Kompromiss savukārt ir tas zelta vidusceļš, kuru mēs meklējam ceļā uz kopīgiem mērķiem. Politika tātad ir māksla skatīties nākotnē, nospraust mērķus un vienoties par to, kādā veidā šie mērķi ir sasniedzami.

Bet mūsu mērķi, par kuriem, veidojot jauno valdību, spēja vienoties tik dažādie politiskie spēki, ir —

nacionāls valstiskums,

demokrātija,

sociāli atbildīgs brīvais tirgus,

Eiropas Savienība un nacionālās identitātes saglabāšana, pirms pieciem gadiem uzsākto procesu neatgriezeniskums.

Šīs valdības prioritāte, protams, ir tautsaimniecības attīstībai labvēlīgas vides radīšana Latvijā.

Sabiedrība, un arī jūsu vēlētāji, no mums gaida dzīves līmeņa celšanās nodrošināšanu, iekšējās un ārējās drošības nostiprināšanu un sociālo problēmu risinājumu.

Lai gan apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” vēlēšanās guva būtiskus panākumus, no otras puses, tā arī zaudēja daļu savu vēlētāju. Es patiesi novēlu jūsu organizācijai ne tikai atgūt savu elektorātu pilnībā, bet arī iegūt daudz jaunu atbalstītāju. Un es ceru, ka cīņa par sava elektorāta atgūšanu mudinās apvienību “Tēvzemei un Brīvībai” atbalstīt tos manis vadītās valdības centienus, kas tiešā veidā ir vērsti uz dzīves līmeņa celšanu valstī, tas ir, uz to, ko arī vēlētāji gaida no jums kā valdības veidotājiem, atbalstītājiem un dalībniekiem.

Bet šie mērķi ir sasniedzami, vienīgi risinot ar tautsaimniecības attīstību saistītos jautājumus, tas ir, sakārtojot likumdošanu, valsts administratīvos mehānismus, kā arī mērķtiecīgi un aktīvi strādājot ārpolitikas jomā. Sabiedrībai un Latvijas politiķiem ir jāapzinās tās kopsakarības, kādas pastāv starp —

sociālajām problēmām un ekonomiku,

ekonomiku un investīcijām,

investīcijām un valsts ārpolitiku,

abām pēdējām un Latvijas neatkarību.

Jaunā valdība ir uzsākusi intensīvu darbu pie ekonomikas attīstībai labvēlīgas vides veidošanas valstī. Manuprāt, likumu grozījumi, kurus Ministru kabinets jau pieņēmis, ir labs šī darba sākums.

Šobrīd viens no nozīmīgākajiem valdības uzdevumiem ir investīciju piesaiste.

Investīcijas — tā ir ekonomikas attīstība un vispārējā dzīves līmeņa celšanās. Investīcijas — tā ir neatkarība; jo ne jau Krastiņa kungs ar saviem puišiem mūs nosargās — daudz efektīvāk mūs sargās Latvijai labvēlīgu ārvalstu ieguldījumi šeit.

Tāpēc man liekas, ka Grīnblata kungs to īsti nesaprot, kad iebilst pret zemes pārdošanu nepilsoņiem un citiem būtiskiem lēmumiem, kas ir jāpieņem, ja Latvija grib piesaistīt investīcijas un iekļauties to valstu vidū, kurās ir normāls un attīstīts brīvais tirgus. Es ceru, ka jūs man palīdzēsit pārliecināt Grīnblata kungu.

Un vēl viens būtisks jautājums šajā kontekstā — tā ir ārpolitika. Ārpolitikā (to, protams, vislabāk varētu paskaidrot Sinkas kungs) mums ir divi darba virzieni. Un panākumus tajos mēs varam gūt, tikai sabalansējot mūsu ārpolitiskās aktivitātes ar norisēm iekšzemē. Šie mērķi ir savstarpēji saistīti — gan tāpēc, ka tiešā veidā skar mūsu valsts tautsaimniecības attīstības perspektīvas un drošības garantijas, gan tāpēc, ka nevienā no tiem nav iespējams gūt panākumus, aktīvi nestrādājot arī otrā virzienā.

Jūs nu noteikti jau sapratāt, ka es runāju par attiecībām ar Eiropas Savienību un Krieviju.

Man ir liels prieks, ka ir tāda kustība kā “Tēvzemei un Brīvībai”, kas neļaus Latvijas politiķiem, virzoties uz Eiropas Savienību, aizmirst to būtisko aspektu, kas saistās ar nacionālās identitātes saglabāšanu vienotās Eiropas apstākļos. Un, no otras puses, mums vienmēr ir jāpatur prātā tas, kā nacionālie jautājumi atbalsojas mūsu attiecībās ar Krieviju.

Tautā mēdz teikt: katrai nūjai ir divi gali. Senie grieķi šo pašu domu izteica savādāk — viņi teica: katrai vāzei ir divas osiņas. Man šķiet, tas ir tā trauslāk un labāk parāda šī jautājuma smalkumu.

Abu Latvijas ārpolitikas prioritāro virzienu sabalansēšana prasa ļoti gudru un smalku politiku, un es ceru, ka es piederu pie gudriem politiķiem, kas vienmēr būs spējīgi saskatīt arī lietas otru pusi, netaisīs politiku ar mietu. Pie politiķiem, kas apzinās to trauslumu, kāds vēl aizvien pastāv Latvijas un Krievijas attiecībās, un to nenoteiktību, kādā vēl aizvien atrodas mūsu eiropeiskā nākotne.

Es domāju, ka šie jautājumi Latvijai ir ļoti būtiski, un es ceru uz jūsu atbalstu arī turpmāk.

Ražīgu, veiksmīgu un daudz gudru lēmumu pilnu jauno gadu, dāmas un kungi!

20. janvārī