Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas organizācijas augstais komisārs Makss van der Stūls. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1996., Nr. 12 (497) https://vestnesis.lv/ta/id/28135

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie ekonomikas ministra

Vēl šajā numurā

24.01.1996., Nr. 12 (497)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas organizācijas augstais komisārs Makss van der Stūls

Otrdien, 23. janvārī, Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse tikās ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Maksu van der Stūlu, kurš Latvijā bijis jau vairākkārt.

Augstais komisārs minoritāšu jautājumos atgādināja, ka viņa darba lauks un pienākumi ir daudz plašāki, nekā tas izriet no amata nosaukuma, turklāt viņu interesē pēc iespējas plašāka, daudzpusīgāka un, galvenais, — objektīva informācija par ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kas risinājušies Latvijā kopš neatkarības atgūšanas. Makss van der Stūls ar izpratni novērtēja sasniegto valsts stabilitātes nostiprināšanā un interesējās par naturalizācijas procesa gaitu Latvijā, kā arī vēlējās dzirdēt Saeimas priekšsēdētājas viedokli par “Tēvzemei un Brīvībai” izstrādāto Pilsonības likuma projektu.

Raksturojot iekšpolitisko situāciju valstī, I. Kreituse uzsvēra, ka nav pamata runāt par nacionālajām pretrunām. Kad sāka darboties Pilsonības likums, kļuva skaidrs, ka pilsonība nenozīmē darba vai pensijas iegūšanu vai zaudēšanu. Ekonomiskā dzīve pierādīja latviešu valodas nepieciešamību, un tas bija galvenais arguments, lai krievu valodā runājošās ģimenes saviem bērniem aizvien vairāk izvēlētos skolas ar latviešu mācību valodu. Šobrīd situācija var mainīties, jo sākta parakstu vākšana apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” izstrādātajam Pilsonības likuma projektam. Analizējot pašreizējo parakstīšanās gaitu un likumprojektā ietvertās normas, Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka tiem politiskajiem spēkiem, kuri šī jautājuma risināšanu redz citādu, vajadzētu aktīvāk pamatot savu viedokli un no savām pozīcijām izvērtēt situāciju valstī un šīs kampaņas sekas.

Runājot par naturalizācijas procesu Latvijā, I. Kreituse uzsvēra, ka beidzot ir skaidrs, ka pilsonība ir ne tikai ieguvums, bet arī pienākums. Līdz ar to rodas situācijas, ka nepilsoņi Latvijā pat bauda dažas priekšrocības, piemēram, jauni vīrieši nevēlas iegūt Latvijas pilsonību, lai viņiem nebūtu jādien Latvijas armijā un tūlīt pēc vidusskolas beigšanas varētu iegūt augstāko izglītību; PSRS pasu īpašnieki var ceļot uz Krieviju bez vīzām, turpretī Latvijas pilsoņiem vīzas ir nepieciešamas.

Tikšanās laikā sarunas dalībnieki apmainījās domām par naturalizācijas noteikumiem un to piemērošanu. Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka ir ļoti nepieciešama ANO palīdzība latviešu valodas mācīšanā cittautiešiem, jo Latvija nav tik bagāta, lai visiem garantētu bezmaksas latviešu valodas apguvi. Turklāt trūkst arī labu valodas pedagogu un šis jautājums ir saistāms arī ar zemajām pedagogu algām. Saeimas priekšsēdētāja izteica savu personīgo viedokli par latviešu valodas atstāstījuma piemērošanas nepamatotību pensijas vecuma cilvēkiem, kā arī vēstures eksāmena pielietojumu naturalizācijas procesā, uzsverot, ka Latvijai ir nepieciešams unificēts pasaules standarts tā realizēšanai. Pretējā gadījumā eksaminētāju subjektīvisma dēļ šis eksāmens var kļūt par nepārvaramu šķērsli pilsonības saņemšanai.

 

Otrdien, 23. janvārī, EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Makss van der Stūls tikās arī ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedru Aivaru Endziņu.

Sarunas gaitā M.van der Stūls interesējās, kā tiek pildīts patlaban spēkā esošais Pilsonības likums. EDSO augstais komisārs atzina, ka EDSO misija Latvijā un viņš personīgi ir apmierināts ar Pilsonības likuma īstenošanas norisi. Makss van der Stūls piebilda, ka, lai iegūtu pilsonību naturalizācijas kārtībā, nepieciešams iesniegt pārāk daudz dokumentu. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedrs A.Endziņš paskaidroja, ka tiesības iegūt pilsonību ārpus kārtas naturalizācijas ceļā ir dokumentāri jāpierāda, tādēļ prasībām jābūt stingrām.

Tikšanās laikā pārrunāts apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” izstrādātais alternatīvais LR Pilsonības likums. M. van der Stūls šai sakarā izteica bažas gan savā, gan EDSO misijas vārdā. Aivars Endziņš atzīmēja, ka personīgi neatbalsta “Tēvzemei un Brīvībai” izstrādāto likumprojektu, jo kvotu ieviešana ievērojami pagausinās naturalizācijas procesu, piemēram, pilsonības piešķiršanu bijušajiem Lietuvas un Igaunijas pilsoņiem, kā arī LR pilsoņu dzīvesbiedriem, kas savukārt var negatīvi noskaņot lielu daļu Latvijai lojālu pilsoņu.

EDSO augstais komisārs, runājot par PID darbību, izteica cerību, ka tiesas spriedumu neizpildes gadījumi samazināsies. Aivars Endziņš atzina, ka situācija šajā jomā ir nedaudz uzlabojusies un ka Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar EDSO misiju sekos, lai tiesas spriedumi netiktu novilcināti vai neizpildīti.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!