Jēkabpils pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.7

Jēkabpilī 2016.gada 24.martā

Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapavietu piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtību, apbedīšanas kārtību, kā arī kapličas izmantošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst nekoptas kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – kapavieta, kas 5 (piecus) gadus pēc kārtas ir atzīta par nekoptu kapavietu;

2.3. atvērta kapsēta – kapsētas daļa, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.4. daļēji slēgta kapsēta – kapsētas daļa, kurā mirušos apbedī ģimenes kapavietās;

2.5. slēgta kapsēta – kapsētas daļa, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.6. kapavieta – noteikta izmēra zemes gabals kapsētā mirušo apbedīšanai, kapavietas izveidošanai un kopšanai, apzaļumošanai, kapa aprīkojuma uzstādīšanai;

2.7. ģimenes kapavieta – noteikta izmēra zemes gabals kapsētā, kurā blakus izmantotai kapavietai atrodas rezervētas kapavietas apbedītā tuviniekiem;

2.8. kapavietas aprīkojums – kapavietā uzstādīta piemiņas plāksne, piemineklis, apmales, sēta, soliņš u.tml.

2.9. kapavietas nomnieks – fiziska persona, ar kuru tiek slēgts līgums par zemes gabala nomu kapavietas izveidošanai un kopšanai;

2.10. kapliča – ēka kapsētā mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei;

2.11. kapsētas apsaimniekotājs – juridiska persona, kas pārrauga un kontrolē šo noteikumu ievērošanu, uzrauga kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu, uztur kārtībā kapsētas teritoriju. Kapsētas apsaimniekotājs darbojas uz līguma pamata, kas, pamatojoties uz publiskā iepirkuma rezultātiem, noslēgts starp pašvaldību un kapsētas apsaimniekotāju;

2.12. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja nozīmēts darbinieks, kurš saskaņā ar darba līgumu pilda šajos noteikumus paredzētos pienākumus;

2.13. kapavietu komisija – Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētsaimniecības departamenta direktora izveidota komisija, kas nodrošina nekoptas kapavietas aktēšanu;

2.14. kultūras pieminekļi – atsevišķas kapsētas teritorijas, atsevišķas kapavietas, piemiņas vietas, pieminekļi, kuriem ir mākslinieciska, vēsturiska, zinātniska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Jēkabpils sabiedrības, Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm;

2.15. pašvaldības pilnvarota persona – Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētsaimniecības departamenta direktors;

2.16. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma.

3. Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā ir šādas pašvaldības kapsētas:

3.1. Jēkabpils pilsētas kapsēta;

3.2. Kapeles kapsēta;

3.3. Tatāru (ebreju) kapsēta.

4. Pašvaldības kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīves vieta ir bijusi Jēkabpils administratīvajā teritorijā, apbedīšanai. Citu personu, izņemot augšupējos (vecāki, vecvecāki utt.), lejupējos (bērni, mazbērni utt.) vai sānu līnijas (brāļi, māsas, tēva un mātes brāļi un māsas utt.) radiniekus, apbedīšana Jēkabpils pilsētas kapsētās iespējama uz motivēta iesnieguma pamata, ja kapavietas nomnieks ir saņēmis Jēkabpils pilsētas pašvaldības pilnvarotas personas saskaņojumu, bet iepriekš piešķirtā un izveidotā ģimenes kapavietā – bez saskaņojuma.

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

5. Kapsētas apmeklētājiem ir atvērtas:

5.1. vasaras periodā (no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim) – no plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00;

5.2. ziemas periodā (no 1.novembra līdz 31.martam) – no plkst. 8.00 līdz plkst. 20.00.

6. Mirušo piemiņas dienā un citās oficiālās mirušo atceres dienās kapsētu darba laiku nosaka kapsētas apsaimniekotājs, saskaņojot to ar pašvaldības pilnvarotu personu.

7. Kapsētas pārzinis apmeklētājus pieņem Kapu ielā 2, Jēkabpilī – pirmdienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.00, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās un sestdienās no plkst. 8.00 līdz plkst. 16.00.

8. Valsts svētku dienās un svētdienās kapsētas apbedīšanai ir slēgtas.

9. Kapsētas apmeklētājiem, neatkarīgi no apmeklējuma mērķa kapsētā, jāuzvedas godbijīgi un klusi, jāievēro šie noteikumi, kā arī citi kapsētas apsaimniekotāja vai kapsētas pārziņa norādījumi.

10. Kapsētas apmeklētājiem kapsētas teritorijā jāpārvietojas pa tam paredzētiem ceļiem un celiņiem. Piekļuve pie kapavietas ir pieļaujama no tam paredzēto ceļu un celiņu puses.

11. Kapsētas apmeklētājiem kapsētās aizliegts:

11.1. uzturēties ārpus tās darba laika;

11.2. rakt smiltis un zemi kapsētu un to aizsargjoslu teritorijās;

11.3. kāpt, staigāt vai sēdēt uz kapavietām;

11.4. traucēt bēru ceremonijas norisi;

11.5. traucēt kapraču darbu;

11.6. sniegt apbedīšanas un kapavietu kopšanas komercpakalpojumus bez kapsētas pārziņa saskaņojuma par darbu veikšanu;

11.7. ievest kapsētas teritorijā dzīvniekus un/vai apglabāt tos;

11.8. iebraukt ar transportlīdzekli, izņemot:

11.8.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja;

11.8.2. policijas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļus;

11.8.3. kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētos transportlīdzekļus;

11.8.4. personām ar I vai II grupas invaliditāti, uzrādot apliecību;

11.8.5. garīdzniekiem amata pienākumu veikšanai, lai izpildītu reliģiskas vai rituālas ceremonijas.

III. Kapsētas apsaimniekotāja un pārziņa pienākumi un tiesības

12. Kapsētas apsaimniekotāja un pārziņa pienākums ir nodrošināt:

12.1. kapsētas biroja un saimniecības telpu, kapliču, iekšējo ceļu, koplietošanas laukumu uzturēšanu tīrībā un tehniskā kārtībā, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritorijas labiekārtošanu, atkritumu izvešanu, ūdens ņemamo vietu uzturēšanu tehniskā kārtībā;

12.2.kapsētu paplašināšanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātajiem projektiem;

12.3. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem;

12.4. noteikumos noteikto komisiju darbību;

12.5. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā;

12.6. sanitāro normu un noteikumu ievērošanu;

12.7. kapsētās esošo vērtību, īpašumu un kultūras pieminekļu uzraudzību;

12.8. kārtības uzturēšanu kapsētu teritorijā;

12.9. lietvedības kārtošanu par saskaņojumu un atļauju izsniegšanu;

12.10. lietvedības kārtošanu par katra mirušā apbedīšanu;

12.11. kapavietas nomas līgumu reģistra uzturēšanu;

12.12. kapavietu elektroniskā reģistra veidošanu;

12.13. kapsētās esošo valsts nozīmes un vietējās nozīmes dižkoku un citu retu citzemju koku sugu saglabāšanu;

12.14. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti kapsētās, kā arī šīs informācijas pieejamību. Apbedīšanas un apbedījumu vietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata un apbedījumu vietu kartotēka, kur jāizdara ieraksts par katru kapsētā notikušu apbedīšanu;

12.15. noteikumu 13.punktā noteiktās maksas iekasēšanu.

13. Jēkabpils pilsētas dome nosaka maksu par:

13.1. jaunas kapavietas vai jaunas ģimenes kapavietas nomu, noslēdzot beztermiņa kapavietas nomas līgumu;

13.2. nekoptās kapavietas nomas tiesību atjaunošanu;

13.3. kapličas nomu mirušā novietošanai līdz apbedīšanai;

13.4. kapličas nomu bēru ceremonijas laikā un tās sakopšanu pirms un pēc ceremonijas (izņemot bēru ceremonijai nepieciešamo priekšmetu izvietošanu).

IV. Kapavietas piešķiršanas kārtība

14. Kapavieta tiek piešķirta, ierādīta un noslēgts kapavietas nomas līgums, pamatojoties uz:

14.1. personas vai sociālās aprūpes institūcijas amatpersonas rakstveida iesniegumu par kapavietas piešķiršanu un ierādīšanu;

14.2. dzimtsarakstu nodaļas izsniegtu miršanas apliecības kopiju (uzrādot oriģinālu);

14.3. dokumentu, kas apliecina vienreizējas nomas maksas par kapavietu veikšanu.

15. Kapavietas nomniekam ir pienākums noslēgt kapavietas nomas līgumu (2.pielikumā).

16. Kapsētas apsaimniekotājs ir pilnvarots kapavietas nomas līgumu noslēgt Jēkabpils pilsētas pašvaldības vārdā.

17. Kapsētās jauns zemes gabals apbedīšanai tiek ierādīts tā, lai nodrošinātu attiecīgās sektora daļas izmantošanu apbedīšanas secībā.

18. Kapsētas pārzinis piešķir un ierāda jaunu zemes gabalu apbedīšanai ne lielāku kā četrvietīga kapavieta (kapavietas lielums tiek noteikts saskaņā ar 1.pielikumu).

19. Pamatojoties uz personas iesniegumu, kapsētas pārzinis ģimenes kapavietu var paplašināt uz kapavietai piegulošās brīvās zemes (teritorijas) rēķina, par to attiecīgi noslēdzot kapavietas nomas līgumu.

20. Daļēji slēgtā kapsētā, ja ģimenes kapavietā ir brīva vieta, bet tajā nav iespējams veikt apbedījumu tehnisku iemeslu dēļ, kapsētas pārzinis piešķir jaunu kapavietu, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu.

21. Atvērtā un daļēji slēgtā kapsētā ģimenes kapavietā, kurā ir brīva vieta vai kurā var veikt virsapbedījumu, atļauju apbedīt mirušo dod kapsētas pārzinis, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu par atļauju apbedīt mirušo, kam pievienota dzimtsarakstu nodaļas izsniegta miršanas apliecības kopija (uzrādot oriģinālu).

22. Ja slēgtā kapsētā ir brīva vieta, tad pašvaldības pilnvarotā persona var dot piekrišanu kapavietas piešķiršanai mirušā apbedīšanai, kuram dzīves laikā ir bijuši sevišķi nopelni Latvijas valsts vai Jēkabpils pilsētas labā, pamatojoties uz attiecīgās valsts pārvaldes iestādes, radošās apvienības, nevalstiskās organizācijas, profesionālās biedrības vai radinieku iesniegumu un attiecīgās kapsētas pārziņa rakstveida apliecinājumu par iespēju piešķirt kapavietu un tās iespējamo lielumu.

23. Kapavietas nomas līgumu kapavietas nomnieka nāves gadījumā, ja līgumā par kapavietas nomu nav norādīts kapavietas nomnieka tiesību un pienākumu pārņēmējs, var noslēgt ar kapavietas nomnieka laulāto, radinieku vai ar kapavietā apbedītā mirušā laulāto vai radinieku.

24. Ja par kapavietas nomas tiesību iegūšanu piederīgie nevar vienoties, priekšroka ir pirmajam, kurš iesniedzis kapsētas pārzinim rakstveida iesniegumu par kapavietas nomas tiesību pārņemšanu.

25. Kapavietas nomas līgums izbeidzas, un kapavieta pāriet pašvaldības valdījumā, ja:

25.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

25.2. kapavieta piecus gadus ir atzīta par nekoptu.

26. Izbeidzoties kapavietas nomas līgumam, kapavieta var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai.

27. Kapavieta, kas noteikumos noteiktā kārtībā atzīta par nekoptu, var tikt piešķirta un ierādīta jaunu apbedījumu veikšanai, ja pagājuši 20 (divdesmit) gadi pēc pēdējā apbedījuma.

28. Piešķirot un ierādot personai aktētu kapavietu, tiek slēgts kapavietas nomas līgums.

29. Kapsētas pārzinis ierāda kapavietu virs esoša apbedījuma virsapbedījuma veikšanai, ja pēc pēdējā apbedījuma šajā vietā pagājis ne mazāk kā 20 (divdesmit) gadi un ir saņemta Veselības inspekcijas atļauja. Šo termiņu drīkst samazināt līdz 15 (piecpadsmit) gadiem, ja virsapbedījums tiek lūgts ģimenes kapavietā un ir iesniegta Veselības inspekcijas atļauja.

30. Veicot virsapbedījumus, tiek saglabāti kultūras pieminekļi.

V. Apbedīšanas kārtība

31. Apbedīšanu organizē kapavietas nomnieks vai apbedīšanas pakalpojumu pasūtītāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas.

32. Kapsētas pārzinis ierāda kapavietu un vienojas par apbedīšanas laiku. Apbedīšana notiek atbilstoši noteikumos minētajam kapsētas darba laikam. Ja kapavietas nomnieks vienojas ar kapsētas pārzini, ir iespējami izņēmumi.

33. Kapam jābūt izraktam un sagatavotam mirušā apbedīšanai ne vēlāk kā vienu stundu pirms apbedīšanas ceremonijas sākuma. Kapa rakšana jāsaskaņo ar kapsētas pārzini.

34. Mirušos, kuriem nav radinieku, apbedī atsevišķā sektorā vai atsevišķā kapu rindā.

35. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt, ievērojot šo noteikumu 29.punktu.

36. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā gadu pēc apbedīšanas, saņemot kapsētas apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju.

37. Mirstīgo atlieku ekshumāciju var veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar pašvaldības pilnvaroto personu.

38. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2,0 m, platumam – 1,0 m, dziļumam 1,7 m līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

39. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,5 m līdz zārka vākam.

40. Kaps ierādīšanas brīdī nedrīkst būt tuvāk par 0,5 m no koka stumbra un 0,3 m no pieminekļa.

41. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā vai jaunā kapavietā, ne mazāk kā viena metra dziļumā. Vienā kapavietā ir pieļaujama vairāku urnu apbedīšana, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

42. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības noteikt izņēmumus noteikumos noteiktajai apbedīšanas kārtībai kapsētā, ņemot vērā reliģisko konfesiju vai kultūras tradīcijas.

VI. Kapličas izmantošana

43. Kapličas ceremoniju zāli (mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norisei) apbedīšanas pakalpojumu pasūtītājam iznomā kapsētas pārzinis.

44. Saldējamā telpa kapličā, uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu medicīnisku slēdzienu par nāvi, tiek izmantota mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. Piederīgie mirušo drīkst apmeklēt kapsētas administrācijas darba laikā, saskaņojot to ar kapsētas pārzini. Pārējā laikā saldējamā telpa ir slēgta.

45. Bēru ceremonijas ilgums kapličā tiek noteikts, vienojoties bēru rīkotājiem ar kapsētas pārzini.

VII. Kapavietas kopšana un uzturēšana

46. Kapavietas nomnieks var kopt un uzturēt kapavietu pats vai arī noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar trešo personu, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas pārzini.

47. Kapavietas nomnieka tiesības un pienākumi noteikti kapavietas nomas līgumā.

48. Jautājumus, kas saistīti ar šo noteikumu ievērošanu pēc iesnieguma saņemšanas, izskata kapsētas apsaimniekotāja izveidota komisija, kuras sastāvā ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības un kapsētu apsaimniekotāja pārstāvji, pieaicinot ieinteresētās puses.

VIII. Nekoptas kapavietas nomas tiesības

49. Lai atzītu kapavietu par nekoptu un aktualizētu kapsētās saglabājamos kultūras pieminekļus, reizi gadā tiek izveidota kapavietu komisija, kuras sastāvā ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības, kapsētas apsaimniekotāja un nevalstisko organizāciju pārstāvji, nepieciešamības gadījumā tiek pieaicināti speciālisti no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas.

50. Kapavietu komisija sniedz priekšlikumus par kapsētās saglabājamiem kultūras pieminekļiem.

51. Kapavietu komisija apseko nekoptās kapavietas, sastāda aktu par katru nekopto kapavietu un marķē to ar brīdinājuma zīmi. Brīdinājuma zīmes paraugs un informācija, kur vērsties, redzot šādu zīmi kapavietā, tiek izvietota uz informācijas stenda pie centrālās ieejas kapsētā.

52. Kapavietu komisija aktu par nekoptu kapavietu ar uzaicinājumu sakopt kapavietu un ierasties pie kapsētas pārziņa nosūta kapavietas nomniekam vai zināmajiem radiniekiem.

53. Ja kapavietu komisija ir sastādījusi aktu par nekoptu kapavietu un nav iespējams identificēt kapavietas nomnieku, kapavietu komisija ievieto Jēkabpils pilsētas portālā www.jekabpils.lv un Jēkabpils pilsētas pašvaldības informatīvajā laikrakstā "Jēkabpils Vēstis" aicinājumu atsaukties apbedītā piederīgajiem un ierasties pie kapsētas pārziņa.

54. Ja nomas līgums ir izbeigts, pamatojoties uz to, ka 5 (piecus) gadus pēc kārtas kapavieta tiek atzīta par nekoptu, persona var lūgt atjaunot kapavietas nomas tiesības, izņemot gadījumu, ja ir noslēgts jauns līgums par kapavietas nomu ar citu kapavietas nomnieku un kapavietā ir veikts virsapbedījums.

55. Personai, kura vēlas atjaunot kapavietas nomas līgumu ir pienākums:

55.1. samaksāt Jēkabpils pilsētas domes noteikto nomas maksu;

55.2. sakopt kapavietu;

55.3. noslēgt jaunu kapavietas nomas līgumu.

IX. Kapavietu kopēju un amatnieku profesionālā darbība kapsētās

56. Fiziskas un juridiskas personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas pārzini, var veikt kapavietu kopšanu un amatnieku pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas nomnieka pasūtījuma.

57. Jebkādu profesionālu darbību, tajā skaitā kapavietas kopšanu, kapavietas aprīkojuma uzstādīšanu un amatnieka pakalpojumu sniegšanu, drīkst veikt tikai kapsētas darba laikā, izņemot gadījumus, kad darbu veikšana ir iepriekš saskaņota ar kapsētas pārzini.

58. Personām, kas kapsētās sniedz pakalpojumus, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu kustību kapsētā. Pirms darbu uzsākšanas ir jānoslēdz līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par kapavietas labiekārtošanas rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu t.sk. par nojaukto pieminekļu un apmaļu palieku izvešanu no kapsētas. Beidzot darbus vai darba dienas beigās ir pienākums sakārtot darba vidi. Ja darbu veikšanai nepieciešams transports, amatnieki un kapavietu kopēji drīkst izmantot tikai tos celiņus, kuri atbilst transportlīdzekļu izmēriem.

59. Ja kapsētas pārzinis konstatē, ka persona, kura kapsētā sniedz pakalpojumu, atkārtoti nepilda šos noteikumus, viņš ir tiesīgs anulēt iepriekš doto saskaņojumu un aizliegt šai personai turpmāk sniegt pakalpojumus attiecīgajā kapsētā.

X. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

60. Kapavietu komisijas lēmumu par kapavietas aktēšanu un kapsētas pārziņa lēmumu vai faktisko rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt Jēkabpils pilsētas domē.

XI. Administratīvā atbildība par saistošo noteikumu neievērošanu un saistošo noteikumu izpildes kontrole

61. Par noteikumu 11.1.–11.7.apakšpunktos noteikto prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai piemēro naudas sodu no 20 līdz 350 euro.

62. Par noteikumu 11.8.apakšpunktā noteikto prasību neievērošanu vainīgo personu sauc pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

63. Saistošo noteikumu izpildi tiesīgi kontrolēt un sastādīt administratīvos protokolus ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības policija.

XII. Noslēguma jautājumi

64. Kapavietu, kas ierādītas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, izmēri var atšķirties no šajos noteikumos 1.pielikumā noteiktajiem.

65. Kapavietas nomas līgumi, kuri noslēgti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, paliek spēkā.

66. Kapavietas vai ģimenes kapavietas faktiskajam uzturētājam, kuram nav noslēgts kapavietas nomas līgums, ir pienākums noslēgt kapavietas nomas līgumu, to izdarot bez maksas trīs gadu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

67. Ar šo saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Jēkabpils pilsētas domes 2009.gada 19.februāra saistošie noteikumi Nr.3 "Jēkabpils pilsētas kapsētas uzturēšanas un darbības saistošie noteikumi".

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
sociālos jautājumos J.Raščevskis

1.pielikums
Jēkabpils pilsētas domes 24.03.2016.
saistošajiem noteikumiem Nr.7

Kapsētās ierādāmo kapavietu izmēri

2.pielikums
Jēkabpils pilsētas domes 24.03.2016.
saistošajiem noteikumiem Nr.7

Kapavietas nomas līgums Nr. ______

Jēkabpils pilsētas pašvaldība, PVN reģistrācijas Nr.90000024205, tās pilnvarotās personas

saskaņā ar Jēkabpils pilsētas domes 24.03.2016. saistošajiem noteikumiem Nr.7 "Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi" (turpmāk – Saistošie noteikumi), turpmāk saukta Pašvaldība, no vienas puses, un

abi kopā saukti Puses, bet katrs atsevišķi arī Puse, savstarpēji vienojoties, noslēdz šāda satura līgumu, kas ir saistošs Pušu tiesību, pienākumu un saistību pārņēmējiem,

1. LĪGUMA PRIEKŠMETS

1.1. Pašvaldība nodod, un Kapavietas nomnieks pieņem nomā kapavietu un apņemas to kopt un uzturēt atbilstoši Saistošo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām.

2. NOMAS MAKSA

2.1. Kapavietas nomnieks par kapavietas nomu maksā Pašvaldībai vienreizēju nomas maksu

2.2. Nomas maksa tiek maksāta līdz līguma parakstīšanai. Slēdzot līgumu, maksājuma uzdevums tiek pievienots līgumam.

2.3. Kapavietas nomnieks ierādīto kapavietu uztur par saviem līdzekļiem un Pašvaldībai ne šī līguma darbības laikā, ne arī tam izbeidzoties nav pienākuma atlīdzināt kapavietas nomniekam šī līguma izpildes rezultātā radušos izdevumus vai zaudējumus.

3. PUŠU PIENĀKUMI UN TIESĪBAS

3.1. Kapavietas nomniekam ir pienākums:

3.1.1. kopt ierādīto kapavietu;

3.1.2. ievērot saistošos noteikumus un kapsētas pārziņa norādījumus;

3.1.3. mēneša laikā paziņot kapsētas pārzinim par dzīvesvietas jauno adresi;

3.1.4. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu (novākt ziedus, vainagus, zarus, izveidot kapa kopiņu u.tml.);

3.1.5. gada laikā pēc apbedīšanas atbilstoši noteiktām vajadzībām un tradīcijām labiekārtot kapavietu (uzstādīt piemiņas zīmi, pieminekli, soliņu, izveidot kapavietu norobežojošu dzīvžogu, sētiņu u.tml.);

3.1.6. regulāri kopt un uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju (novākt kritušas lapas, zarus, gružus, nopļaut zāli u.tml.);

3.1.7. apgriezt kapavietas dzīvžogu līdz 70 cm augstumam;

3.1.8. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus savākšanas vietās novietotajos konteineros;

3.1.9. saņemt kapsētas pārziņa rakstisku saskaņojumu kapavietas aprīkojuma uzstādīšanai, demontāžai, izvešanai, rekonstrukcijai, restaurācijai;

3.1.10. reizi gadā pārbaudīt kapavietas aprīkojuma stabilitāti un novērst tā defektus;

3.1.11. koku vai krūmāju stādīšanu kapavietā un ārpus tās veikt tikai ar rakstveida kapsētas pārziņa saskaņojumu;

3.1.12. nepalielināt ierādītās kapavietas robežas;

3.1.13. veicot jebkurus darbus kapavietā, ievērot drošības tehnikas, ugunsdrošības, apkārtējās vides aizsardzības instrukcijas, kā arī citus normatīvos aktus, kas regulē šādu darbu veikšanu.

3.2. Kapavietas nomniekam ir tiesības noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar citu fizisku vai juridisku personu, kura savu darbību saskaņojusi ar kapsētas pārzini.

3.3. Pašvaldībai ir pienākums ierādīt kapavietu ar līguma parakstīšanas brīdi.

3.4. Pašvaldībai ir tiesības:

3.4.1. apsekot ierādīto kapavietu tādā apjomā, lai pārliecinātos par kapavietas izmantošanu;

3.4.2. izbeidzoties līgumam, izlemt jautājumu par kapavietas nomas tiesību piešķiršanu citai personai.

4. LĪGUMA DARBĪBAS LAIKS

4.1. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku.

4.2. Līgums izbeidzas, ja:

4.2.1. Puses par to rakstiski vienojas;

4.2.2. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

4.2.3. kapavieta piecus gadus ir atzīta par nekoptu (pamatojoties uz aktēšanu).

5. CITI NOTEIKUMI

5.1. Līgums ir saistošs kapavietas nomnieka saistību pārņēmējam.

5.2. Puses ir materiāli atbildīgas viena otrai par savu līgumisko saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildi, kā arī par zaudējumu nodarīšanu otrai Pusei saskaņā ar šo līgumu, saistošajiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

5.3. Visus strīdus līguma izpildes laikā Puses risina savstarpējo pārrunu ceļā. Ja strīdu nav iespējams atrisināt pārrunu ceļā, tad strīds izskatāms tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5.4. Kapsētas pārzinis nav atbildīgs par kapavietas aprīkojuma zādzību vai bojājumu, kuru izdarījušas trešās personas.

5.5. Jebkuras izmaiņas līgumā ir izdarāmas rakstiski un ir spēkā pēc Pušu parakstīšanas.

5.6. Līgums sastādīts divos eksemplāros, pa vienam eksemplāram katrai Pusei.

5.7. Pašvaldība un kapavietas nomnieks piekrīt līguma noteikumiem un apstiprina, to parakstot.

6. PUŠU REKVIZĪTI UN PARAKSTI

Jēkabpils pilsētas domes 24.03.2016. saistošo noteikumu Nr.7 "Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas saistošie noteikumi"
paskaidrojuma raksts

Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks
sociālos jautājumos J.Raščevskis