Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par darba prioritatem, organizaciju un lidzekliem (Tieslietu ministra Dzintara Rasnaca pirma preses konference). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1996., Nr. 12 (497) https://vestnesis.lv/ta/id/28140

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pēc Ministru kabineta 23. janvāra sēdes

Vēl šajā numurā

24.01.1996., Nr. 12 (497)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par darba prioritatem, organizaciju un lidzekliem

Tieslietu ministra Dzintara Rasnaca pirma preses konference

Vakar, 23. janvari, jaunais tieslietu ministrs Dzintars Rasnacs sava pirmaja preses konference pastastija žurnalistiem par veikto pirmaja darba menesi un par ministrijas planiem un iecerem, ka ari tiesu reformas turpinašanu.

Ievadot sarunu, ministrs teica: “Gribu jus informet par diviem svarigakajiem jautajumiem. Pirmais — Tieslietu ministrijas darba organizacija un ta uzlabošana, sakot ar pašu ministru un beidzot ar musu paklautiba, parraudziba un parzina esošo strukturu un instituciju darbiniekiem. Otrs svarigakais jautajums — 1996. gada budžets un Tieslietu ministrijas prioritates šaja gada.

Kopš stajos sava amata — 1995. gada 22. decembri — ša meneša laika esmu saskaries ar lietam, kuras agrak pietiekami labi neparzinaju. Pirmais un galvenais nosacijums mana darba bija pec iespejas vairak apmeklet ministrijai paklautas iestades un strukturas, uzklausit dažadu darbinieku viedoklus, lai reali redzetu, ka rit darbs. Es laikam bušu pirmais ministrs, kas sper šadu soli, tacu uzskatu: tas ir nepieciešams, lai izdaritu secinajumus un darbs varetu labak sekmeties.”

Galvenais nosacijums, ka uzskata tieslietu ministrs, darba organizacija ir valdibas deklaracija un ministrijas darba plans, kas iesniegts Ministru prezidentam ši gada 12. janvari, ka ari 19. janvari iesniegtais zinojums par stavokli ministrija un veicamajiem uzdevumiem. Tieslietu ministrijas darbibas pirma un svarigaka prioritate, ieverojot to, ka valsti galvenais ir ekonomiskas reformas, ir tada: nekada gadijuma nedrikst upuret tiesiskuma principu attieciba pret lietderiguma principu. Tas ir, tiesu reforma nedrikst atpalikt no ekonomiskajam reformam. Bet tas gaita bus cieša saistiba ar šigada budžetu. Tomer paredzetais finansu lidzeklu pieaugums tieslietam ir niecigs, ipaši ieverojot, ka daudzas funkcijas tam nakušas klat.

Tad tieslietu ministrs ipaši pieversas vissapigakajai problemai, kas saistita ar ekonomisko un tiesu reformu — tas ir, zemesgramatu nodalu darbs un ta pilnveidošana. Pašlaik kopejais nekustamo ipašumu skaits ir 500 tukst. 1993. gada zemesgramata registreja 5 tukst. ipašumu, 1994. gada — 10 tukst., bet pern — 24 tukst. Nav gruti izrekinat, ka, tados tempos stradajot, šo darbu varetu pabeigt aptuveni 2015. gada. Un svarigakais iemesls tam — finansu trukums. Tacu jamekle ari papildu celi, ka normalizet darbu. Zemesgramatu nodalam labak jasadarbojas ar Zemes dienestu. Jarod iespejas atrast dažas štata vietas. Dažkart rodas tada absurda situacija, ka nav kas rajonu zemesgramatu nodalas aizvieto dekreta atvalinajuma aizgajušu tiesnesi. Vai — lai ipašumu nostiprinatu zemesgramata, piemeram, Rigas rajona iespejams pieteikties tikai ...uz junija menesi.

Ka nakamo svarigo jautajumu tieslietu ministrs mineja tiesu reformas pabeigšanu un nostiprinašanu.

Dažkart nepareizi tiek interpreteta ministrijas loma. Lai gan Tieslietu ministrija, tapat ka citas ministrijas, ari ir centralas izpildvaras iestade, tas vieta valsts varas iestažu sistema ir ipatneja, nevienai citai valsts parvaldes jomai neraksturiga. Ministrijas funkcijas un uzdevumi ir siki reglamenteti vairakos desmitos likumu un simtiem normativo aktu. Bet tiesu vara ir neatkariga. Tieslietu ministrija mekle iespejas, ka optimizet šo darbu. Piemeram, svarigi, lai rajonu tiesas lietu izskatišana nevilcinatos, tacu daudzviet, ipaši Latgales rajonos, jasastopas ar tulku, kvalificetu tehnisko darbinieku trukumu, jo šo darbinieku algas ir loti mazas. Tapec ari verojama liela kadru mainiba.

Preses konference Dz.Rasnacs izteica parmetumu 5. Saeimas deputatiem par to, ka, pienemot jaunus likumus, bieži vien netika ieverots Satversmes 66. pants — tas ir, likumu pildišanai japaredz ari finansialie avoti. Protams, te runa galvenokart ir par atseviškam likumu normam, kam vajadzigs finansials segums. Un vel — nav normali, ka vairaku gadu garuma ieilgusi jauno likumu kodeksu projektu izstradašana. Tas galvenokart ir tapec, ka valsts nav spejusi nodrošinat ši procesa finansešanu. Darba grupas ir labi specialisti, tacu vinu pules šaja atbildigaja darba netiek pienacigi atalgotas.

Tieslietu ministrs izteica bažas par Uznemumu registra nesakartotibu, nekvalitativu darbu šaja joma. Nekas tamlidzigs nedrikst turpinaties, tai skaita ar zemesgramatu lietam. Citadi Eiropas strukturas mums nav ko darit.

Pec tam uz žurnalistu jautajumiem atbildeja gan ministrs Dz.Rasnacs, gan Tieslietu ministrijas valsts sekretars Aivars Maldups, ka ari padomnieks Arvids Dravnieks.

“LV” korespondente interesejas, ka Tieslietu ministrija paredz palielinat tiesnešu atbildibu par tiesas spriedumiem, vinu, ipaši jauno tiesnešu, macibam, kvalifikacijas celšanu, ka ari iespejam labak izmantot presi likumu skaidrošanai un tiesu reformas gaitas atspogulošanai.

Tika sanemtas izsmelošas atbildes, kas liecinaja: lai gan problemu ministrijas darba ir krietni daudz, tacu galvenais — netrukst apnemibas un ari optimisma stradat vel energiskak un labak.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!