Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs visi esam pircēji. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1996., Nr. 12 (497) https://vestnesis.lv/ta/id/28147

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Privatizācijas sertifikātu vidējā cena biržās un izsolēs

Vēl šajā numurā

24.01.1996., Nr. 12 (497)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ministiju ziņas

Mēs visi esam pircēji

I. Mūsu interešu aizstāve — Tirdzniecības uzraudzības komiteja

Pirmdien, 22.janvārī, Ekonomikas ministrijā notika preses konference, ko rīkoja Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas priekšsēdētājs Kārlis Freimanis. Viņš iepazīstināja žurnālistus ar komitejas veikumu ne vien 1995.gadā, bet arī salīdzinoši analizēja darbu aizvadītajos trijos gados — tātad šī preses konference bija arī sava darba cēliena apzināšanās.

Īsa uzziņa. 1993.gada 21.janvārī ar Ministru padomes lēmumu tika nodibināta Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja. Sākotnēji darbība ritēja Ārējās tirdzniecības ministrijas paspārnē. Sākumā bija paredzēts, ka komitejā strādās 44 darbinieki, šobrīd ir 34 štata vietas, strādā — 30 darbinieki. Bija plānots, ka rajonos darbosies atsevišķi uzraudzības dienesti, taču tie dažādu iemeslu — arī finansiālu apsvērumu dēļ — netika izveidoti. Valsts komitejas galvenie uzdevumi ir:

• kontrolēt, kā tiek ievēroti tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas un sadzīves pakalpojumu noteikumi;

• reģistrēt iedzīvotāju sūdzības un pretenzijas, pārbaudīt tās un pieņemt attiecīgus lēmumus; nepieciešamības gadījumos palīdzēt iedzīvotājiem saņemt kompensācijas un konsultācijas;

• par visiem konstatētajiem pārkāpumiem izskatīt pārkāpumu lietas, piemērot administratīvos sodus un nodrošināt pieņemto lēmumu īstenošanu.

Valsts komiteja 1993.gadā izdarījusi 629 pārbaudes, no tām 90% Rīgā; 1994.gadā — 1636 pārbaudes, tajā skaitā ārpus Rīgas — 388 pārbaudes (23,7%). 1995.gadā — 2524 pārbaudes, no tām 737 jeb 29% pārbaužu veiktas ārpus Rīgas. Pavisam 1995.gadā kontrolētas 104 administratīvās teritorijas un aptverti 17 administratīvie centri.

Analizējot komitejas veikumu, Kārlis Freimanis pastāstīja:

— Viens no galvenajiem rādītājiem tiek noskaidrots, uzzinot, cik tirdzniecības vietās, sabiedriskās ēdināšanas un sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumos, kur izdarītas pārbaudes, nav konstatēti likumu pārkāpumi. 1993.gadā šis rādītājs (procentos) bija zems: Rīgā — 7,6 procenti; pārējā Latvijas teritorijā — 7,9 procenti, vidēji Latvijā — 7,6 procenti. 1994.gadā attiecīgi — 20; 10,6; 17,8 procenti. 1995.gadā — 21,4; 10,7; 18,3 procenti. Tātad legālā tirdzniecība sakārtojas.

Mūsu kontroles apstiprināja arī to, ka cilvēki tirdzniecības punktos joprojām tiek apkrāpti — nepareizi noteikta maksa par pirkumu, aplami svērts un mērīts. 1993.gadā Latvijā vidēji 22 gadījumos no simta mēs konstatējām, ka cilvēki tiek apmānīti. 1994.gadā šis skaitlis sasniedza 21, bet 1995.gadā — 17,5 procentus. It kā nav liels uzlabojums, taču, ņemot vērā iepriekšējo gadu inerci, jūtams, ka tirgotāji sāk uzskatīt, ka godīga tirgošanās galu galā ir ienesīgāka un sodu maksāšana tomēr ir visai nepatīkama.

Vēl viena problēma, ar ko nodarbojamies, ir preču realizācijas termiņu neievērošana, kā rezultātā tiek pārdotas nekvalitatīvas preces. Valstī aina ir neviendabīga. Rīgā no visām pārbaudēm apmēram 37 procentos gadījumu konstatēts, ka tiek tirgotas preces, kam beidzies realizācijas termiņš, bet ārpus Rīgas šis rādītājs sasniedz jau 71 procentu. Nevarētu gluži teikt, ka ārpus Rīgas strādā vairāk negodīgu tirgotāju. Vienkārši Rīgā ir lielākas iespējas vairumtirdzniecības bāzēs iegādāties preces mazākos apjomos, turpretim tirgotāji no laukiem, lai taupītu transporta izdevumus, iepērk vairāk un rezultātā visu preci līdz termiņa beigām nespēj realizēt. Tomēr atsevišķos reģionos situācija jau uzlabojas.

Piemēram, 1993.gadā Rīgā mēs konstatējām nekvalitatīvu preču pārdošanu 46,5 procentos gadījumu, 1994.gadā — 45 procentos gadījumu, 1995.gadā — 37 procentos gadījumu. Nekvalitatīvu preču pārdošanas nelaime Latvijā dažādās vietās ir visai atšķirīga, piemēram, Daugavpilī tā konstatēta 75 procentos, Jūrmalā — 60 procentos, Liepājā — 25 procentos gadījumu.

Turpinājumā Kārlis Freimanis iepazīstināja žurnālistus ar preču uzskaites dokumentācijas pārbaužu rezultātiem, kā arī pastāstīja par pārbaudēm alkohola tirdzniecībā. Kā atzīmēja priekšsēdētājs, alkohola tirgotāji galvenokārt pārkāpj likumus, neievērojot noteikumus, kas attiecas uz licencēm, sertifikātiem un marķējumu. Taču arī alkohola tirdzniecībā vērojama pozitīva tendence aizvien vairāk ievērot likumus. Tā, 1993.gadā likumu pārkāpumi tika konstatēti 84 procentos gadījumu, 1994.gadā — 22 procentos, bet 1995.gadā, kad pārbaudītas 1149 alkohola tirdzniecības vietas, — 10,6 procentos gadījumu, kaut gan tieši pēdējā gadā tirdzniecībai ar alkoholu tika izvirzīti jauni noteikumi.

Interesantus datus Kārlis Freimanis minēja par iedzīvotāju sūdzībām, pretenzijām un ierosinājumiem, kas iesūtītas par kases čeku neizsniegšanu. 1993.gadā tādu sūdzību vispār nebija (pircēju pilnīga vienaldzība), 1994.gadā tās veidoja 11 procentus no visu sūdzību klāsta, bet 1995.gadā — jau 23 procentus. Mūsu pircējs, respektīvi, pilsonis, ir kļuvis aktīvāks!

Preses konferences noslēgumā Kārlis Freimanis atbildēja uz žurnālistu jautājumiem un ierosināja veikt pasākumus, kas palīdzētu uzlabot valsts komitejas darbu un koordinētu sadarbību ar citām valsts institūcijām.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

 II. Mūsu interešu aizstāvība — skaitļos un faktos

1. Tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas

un sadzīves pakalpojumu uzņēmumu (vietu)

darbības pārbaude

1995. gadā

* Veiktas 2524 pārbaudes, tajā skaitā:

* teritoriāli (pārbaužu skaits attiecīgajā teritorijā, % no pārbaužu kopskaita):

• Rīgā — 1787 (71%)

no tām: • Latgales priekšpilsēta — 470 (26,3%)

• Centra rajons — 354 (19,8%)

• Vidzemes priekšpilsēta — 326 (18,2%)

• Kurzemes rajons — 250 (14,0%)

• Zemgales priekšpilsēta — 210 (11,8%)

• Ziemeļu rajons — 177 (9,9%)

• citās pilsētās un apdzīvotās vietās

(tālāk tekstā — “citur”), pavisam 104,

tajā skaitā 17 rajonu centros — 737 (29%)

* tirdzniecības objektos (pārbaužu skaits attiecīgajā objektā, % no pārbaužu kopskaita):

• veikalos — 1605 (63,6%)

• ēdināšanas uzņēmumos — 309 (12,2%)

• tirgos — 192 (7,6%)

• kioskos — 153 (6,1%)

• tirdzniecības vietās — 120 (4,8%)

• noliktavās — 77 (3,1%)

 

Minētajos objektos veikto pārbaužu skaits sastāda 97% no pārbaužu kopskaita; pārbaudes veiktas arī frizētavās, atlejē, ķīmiskajās tīrītavās, veļas mazgātuvēs, DUS u.c.

* Pārbaužu veikšanai patērēts “tīrais laiks” 5554 stundas 30 minūtes, t.i., vidēji vienā pārbaudē 2 stundas 20 minūtes.

* Izdarīti kontrolpirkumi un konstatēts, ka nepareizi noteikta maksa par pirkumu (kontrolpirkumi/ nepareizi noteikta maksa par pirkumu/ % no kontrolpirkumu skaita):

* teritoriāli:

• Rīgā — 1946 / 314 / 16,1%

• citur — 793 / 127 / 16,0%

• Latvijā — 2739 / 441 / 16,1%

* tirdzniecības objektos:

• veikalos — 1805 / 315 / 17,5%

• ēdināšanas uzņēmumos — 315 / 52 / 16,5%

• tirgos — 194 / 41 / 21,1%

• kioskos — 154 / 14 / 9,1%

• tirdzniecības vietās — 119 / 7 / 5,9%

• noliktavās — 87 / 1/ 1,1%

Izdarot degvielas kontrolpirkumus degvielas uzpildes stacijās, nepareizi noteikta maksa par pirkumu 47,4% no kontrolpirkumu skaita.

* Tirdzniecības noteikumu (kārtības) pārkāpumi vidēji vienā pārbaudē:

* teritoriāli:

• Rīgā — 2,40

• citur — 3,05

• Latvijā — 2,59

* tirdzniecības objektos:

• veikalos — 2,49

• ēdināšanas uzņēmumos — 2,77

• tirgos — 2,84

• kioskos — 3,50

• tirdzniecības vietās — 2,54

• noliktavās — 2,40

 

* Raksturīgākie tirdzniecības noteikumu (kārtības) pārkāpumi:

* teritoriāli (pārbaudes, kurās konstatēts attiecīgais pārkāpums / % pret pārbaužu kopskaitu):

Pārkāpumu Rīga Citur Latvija

veids 1787 pārb. 737 pārb. 2524 pārb.

Tirdzniecības pamatnoteikumu pārkāpumi 487 / 27,3% 304 / 41,2% 791 / 31.3%

Preču realizācijas termiņa neievērošana 532 / 30,0% 520 / 71,0% 1052 / 42,0%

Preču sertifikācijas noteikumu neievērošana 500 / 28,0% 400 / 54,0% 900 / 36,0%

Preču uzskaites kārtības neievērošana 836 / 47,0% 375 / 51,0% 1211 / 48,0%

Noteiktās norēķinu kārtības neievērošana 278 / 16,0% 196 / 27,0% 474 / 19,0%

EKA neuzstādīšana vai neizmantošana 375 / 21,0% 63 / 9,0% 438 / 17,0%

Darījumu apliecinoša dokumenta (čeka)

neizsniegšana 487 / 27,0% 100 / 14,0% 587 / 23,0%

 

* Pārbaudes, kurās nav konstatēti tirdzniecības noteikumu (kārtības) pār-kāpumi:

* teritoriāli (pārbaudes, % no attiecīgajā teritorijā veikto pārbaužu kop-skaita):

• Rīgā — 381 (21,4%)

• Citur — 79 (10,7%)

• Latvijā — 461 (18,3%)

* tirdzniecības objektos (pārbaudes, % no attiecīgajā objektā veikto pārbaužu kopskaita):

• veikalos — 308 (19,2%)

• ēdināšanas uzņēmumos — 55 (17,8%)

• tirgos — 21 (10,9%)

• kioskos — 21 (13,7%)

• tirdzniecības vietās — 22 (18,3%)

• noliktavās — 16 (20,1%)

* tirdzniecības objektos (pārbaudes, kurās konstatēts attiecīgais pārkāpums / % pret pārbaužu kopskaitu attiecīgajā objektā):

 

Pārkāpuma Veikali Ēdināšanas uzņēmumi Tirgi Kioski Tirdzniecības vietas Noliktavas

veids 1605 pārb. 309 pārb. 192 pārb. 153 pārb. 120 pārb. 77 pārb.

 

Tirdzniecības pamatnoteikumu pārkāpumi 451 / 28% 179 / 58% 63 / 33% 46 / 30% 38 / 32% 11 / 14%

Preču realizācijas termiņa neievērošana 847 / 53% 74 / 24% 41 / 21% 57 / 37% 15 / 13% 14 / 18%

Preču sertifikācijas noteikumu neievērošana 654 / 41% 92 / 30% 37 / 19% 57 / 37% 22 / 18% 20 / 26%

Preču uzskaites kārtības neievērošana 663 / 41% 217 / 70% 94 / 49% 112 / 73% 56 / 47% 38 / 49%

Noteiktās norēķinu kārtības neievērošana 312 / 19% 57 / 18% 26 / 14% 68 / 44% 6 / 5% 3 / 4%

EKA neuzstādīšana vai neizmantošana 141 / 9% 42 / 14% 82 / 43% 54 / 35% 65 / 54% 39 / 51%

Darījumu apliecinoša dokumenta (čeka) neizsniegšana 266 / 17% 63 / 20% 89 / 46% 62 / 41% 60 / 50% 29 / 38%

2. Iedzīvotāju sūdzības par preču (pakalpojumu)

kvalitāti un tirdzniecības vai pakalpojumu

sniegšanas noteikumu pārkāpumiem 1995. gadā

* Reģistrētas 835 iedzīvotāju sūdzības, tajā skaitā:

• Rīgā — 757 (90,7%),

no tām:

• Latgales priekšpilsēta — 215 (28,4%);

• Centra rajons — 166 (21,9%);

• Vidzemes priekšpilsēta — 162 (21,4%);

• Kurzemes rajons — 87 (11,5%);

• Zemgales priekšpilsēta — 66 (8,7%);

• Ziemeļu rajons — 61 (8,1%);

• citas pilsētas un apdzīvotās vietās — 78 (9,3%);

 

* Iedzīvotāju sūdzības par noteikumu un kārtības pārkāpumiem atsevišķās komitejas uzraudzībā esošajās jomās (sūdzību skaits, %):

• tirdzniecība — 780 (93,4%);

• sabiedriskā ēdināšana — 41 (4,9%);

• sadzīves pakalpojumi — 14 (1,7%).

* Pārbaudot 447 (53,5%) sūdzības, tika konstatēti tajās minētie tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumi, vai preču (pakalpojumu) kvalitātes neatbilstība prasībām. Sūdzību iesniedzēju prasības apmierinātas vai arī noteikumu pārkāpējiem uzlikts administratīvais sods.

* Pārbaudot 384 (46%) sūdzības, tajās minētie tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumi vai preču (pakalpojumu) kvalitātes neatbilstība prasībām netika konstatēta.

 

* Par ko visbiežāk sūdzējās iedzīvotāji (sūdzību skaits, %):

• neapmierinoša preču (pakalpojumu) kvalitāte — 224 (26,8%);

• neizmanto EKA, neizsniedz darījumu apliecinošu

dokumentu — 193 (23,1%);

• pārdošanā preces ar izbeigušos realizācijas termiņu — 127 (15,2%);

• nepareizi noteikta maksa par pirkumu — 85 (10,2%);

• alkoholisko dzērienu zema kvalitāte vai

tirdzniecības noteikumu pārkāpumi — 70 (8,4%).

 

* Par kādu preču neapmierinošu kvalitāti visbiežāk sūdzējās iedzīvotāji (sūdzību skaits, %):

• pārtikas preces — 143 (63,8%);

• nepārtikas preces — 81 (36,2%).

 

* Pārtikas preču grupā saņemtas sūdzības (sūdzību skaits, %):

• piens, piena produkti — 25 (17,5%);

• gaļa, gaļas izstrādājumi — 8 (5,6%);

• zivis, zivju izstrādājumi — 29 (20,3%);

• milti, maize, putraimi u.c. labības produkti — 25 (17,5%);

• kulinārijas un konditorejas izstrādājumi, konfektes — 19 (13,3%);

• augļi, augļu, dārzeņu konservi, sulas — 13 (9,1%);

• pārējās pārtikas preces (pavisam 11 nosaukumi) — 24 (16,7%).

* Nepārtikas preču grupā saņemtas sūdzības par 39 nepārtikas preču veidiem (nosaukumiem). Visvairāk sūdzību šajā grupā saņemts par apavu un radiopreču neapmierinošu kvalitāti, attiecīgi 31 (38,3%) sūdzība un 9 (11,1%) sūdzības.

 

* Ko par preču kvalitāti liecina laboratoriski veiktu kvalitātes analīžu rezultāti:

Preču Analīžu Neatbilst kvalitātes Nav novirzes

nosaukums skaits prasībām no kvalitātes

Pārtikas preces

(izņemot alkoholiskos dzērienus) 125 97 (7,6%) 28 (22,4%)

Alkoholiskie dzērieni 69 27 (39,1%) 42 (60,9%)

Nepārtikas preces 25 16 (64%) 9 (36,1%)

Kopā 219 140 (63,9%) 79 (36,1%)

 * Izskatītas 2137 administratīvo pārkāpumu lietas, ieskaitot lietas, kad pārbaudes veikušas un administratīvo pārkāpumu protokolus sastādījušas citas institūcijas.

* Pamatojoties uz Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas veikto pārbaužu rezultātiem, pieņemti 2072 lēmumi par administratīvā soda uzlikšanu, tanī skaitā:

• par maksimālā naudas soda, t.i., 250 lati, uzlikšanu pieņemti 126 (6,1%) lēmumi;

• par naudas soda 200 lati uzlikšanu pieņemti 214 (10,3%) lēmumi;

• par preču konfiskāciju pieņemti 657 (31,7%) lēmumi (alkoholisko dzērienu konfiskācija paredzēta 175 lēmumos, nekvalitatīvu preču, preču ar izbeigušos realizācijas termiņu vai preču bez pavaddokumentiem konfiskācija — 566 lēmumos, tabakas izstrādājumu konfiskācija — 20 lēmumos);

• par brīdinājuma izteikšanu bez naudas soda uzlikšanas vai preču konfiskācijas pieņemti 230 (11,1%) lēmumi.

* Administratīvo atbildību mīkstinoši apstākļi ņemti vērā, pieņemot 594 (28,7%) lēmumus.

* Par konstatētajiem tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas noteikumu un patērētāju tiesību pārkāpumiem iekasēts naudas sods 197770 lati.

* Tiesu izpildītāju kantoriem izpildei piespiedu kārtā nosūtīti 587 lēmumi.

* Ar tiesu izpildītāju kantoru starpniecību izpildīts 261 lēmums un iekasēti 36145 lati.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!