Ministru kabineta noteikumi Nr. 188

Rīgā 2016. gada 29. martā (prot. Nr. 15 11. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu
un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.6.1. specifisko atbalsta mērķi "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi un tā īstenošanas nosacījumus;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim, tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vai civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās vai līgums) vienpusējā uzteikuma nosacījumus;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumu un kārtību;

1.7. ar valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanu saistītos nosacījumus.

2. Šo noteikumu izpratnē atbalsta teritorija ir revitalizējamā teritorija, kurā plānotas investīcijas šo noteikumu 35. punktā noteiktajās atbalstāmajās darbībās atbilstoši revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijai.

3. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

4. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) un sadarbības iestāde, kas noteikta Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – likums) 12. pantā.

5. Šo noteikumu 3. punktā minētās atlases ietvaros atbildīgā iestāde veic degradēto objektu un teritoriju atlasi. Katrai revitalizējamai teritorijai izstrādā un apstiprina revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģiju, kuru atbildīgā iestāde saskaņo ar Eiropas Komisiju un iesniedz Ministru kabinetā. Pēc revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijas izskatīšanas Ministru kabinetā sadarbības iestāde uzaicina projekta iesniedzēju saskaņā ar ierobežotās projektu iesniegumu atlases nolikumu iesniegt projekta iesniegumu. Par katru atbalsta teritoriju saskaņā ar revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģiju projekta iesnieguma iesniedzējs sagatavo un iesniedz vienu projekta iesniegumu.

6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbalstu piešķir degradētu objektu un teritoriju revitalizācijai. Minēto objektu un teritoriju skaitā ir ēkas, ēku grupas un būves ar piegulošu teritoriju, kas atbilst Rīgas pilsētas ilgtspējīgās attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam, Rīgas pilsētas attīstības programmai 2014.–2020. gadam un investīciju plānam, kā arī degradētā objekta vai teritorijas kritērijiem, kas noteikti konceptuālajā ziņojumā "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ieviešanu" (apstiprināts ar Ministru kabineta 2016. gada 9. februāra rīkojumu Nr. 130 "Par konceptuālo ziņojumu "Par Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" ieviešanu""). Vienlaikus katrā revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā ir veikta šādu parametru analīze:

6.1. revitalizējamās teritorijas vai apkaimes sociāli ekonomiskā vide;

6.2. degradēto teritoriju un objektu īpatsvars;

6.3. revitalizējamās teritorijas vai apkaimes ģeogrāfiskais novietojums un transporta infrastruktūra, tai skaitā revitalizējamās teritorijas attīstības potenciāls, kas demonstrē, ka pēc investīciju veikšanas būs iespējams nodrošināt pietiekamu apmeklētāju plūsmas pieaugumu;

6.4. Rīgas pilsētas pašvaldības gatavība veikt investīcijas revitalizējamā teritorijā vai apkaimē, papildus nodrošinot kvalitatīvas publiskās infrastruktūras izveidošanu;

6.5. privātā sektora gatavība investēt revitalizējamā teritorijā vai apkaimē, radot investīciju papildinātību, veicinot uzņēmējdarbības un pakalpojumu attīstību revitalizējamā teritorijā.

II. Specifiskā atbalsta mērķis

7. Specifiskā atbalsta mērķis ir veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu, veicot ieguldījumus tādu degradēto objektu un teritoriju revitalizācijā, kas, izveidojot un pārbūvējot maza mēroga sabiedrisku, kultūras, sporta un infrastruktūras objektus, kvantitatīvā izteiksmē paredzēs lielāko revitalizācijas efektu un lielākos privātos līdzieguldījumus, kā arī nodrošinās pievienoto vērtību nacionālajā līmenī atbilstoši mērķiem un uzdevumiem, kas noteikti nacionālajos plānošanas dokumentos kultūras, sporta, tūrisma vai citās nozarēs.

8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir Rīgas iedzīvotāji, komersanti un tūristi.

9. Specifisko atbalstu īsteno, sasniedzot šādus rādītājus:

9.1. iznākuma rādītājs līdz 2023. gada 31. decembrim:

9.1.1. pilsētas teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa ar platību, ne mazāku kā 10 000 m²;

9.1.2. pilsētā uzceltas vai atjaunotas publiskās ēkas vai komercēkas ar platību, ne mazāku kā 20 000 m²;

9.1.3. atjaunoto, izveidoto un pārbūvēto sabiedrisko objektu un infrastruktūras objektu skaits – ne mazāk kā 18 objekti;

9.2. rezultāta rādītājs līdz 2023. gada 31. decembrim – piesaistītas privātās investīcijas atbalstāmajās teritorijās trīs gadus pēc projekta pabeigšanas ne mazāk kā 210 000 000 euro apmērā;

9.3. finanšu rādītājs līdz 2018. gada 31. decembrim – sertificēti izdevumi ne mazāk kā 18 913 598 euro apmērā.

10. Šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāju vērtības ir attiecināmas, ja tās radušās:

10.1. pēc revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijas izskatīšanas Ministru kabinetā;

10.2. 36 mēnešu laikā pēc projekta pabeigšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

III. Specifiskajam atbalstam pieejamais finansējums

11. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 94 567 990 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums granta veidā – 80 382 791 euro, kā arī nacionālais publiskais finansējums (valsts budžeta finansējums, tai skaitā valsts budžeta dotācija pašvaldībai, un pašvaldības finansējums) un privātais finansējums – ne mazāks kā 14 185 199 euro.

12. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 88 799 793 euro, tajā skaitā ERAF finansējums ne vairāk kā 75 479 823 euro, kā arī nacionālais publiskais finansējums (valsts budžeta finansējums, tai skaitā valsts budžeta dotācija pašvaldībai, un pašvaldības finansējums) un privātais finansējums – ne mazāks kā 13 319 969 euro.

13. Līdz 2018. gada 31. decembrim projekta iznākuma rādītājus plāno atbilstoši šo noteikumu 12. punktā noteiktajam pieejamam finansējuma apmēram. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt finansējuma saņēmējam projektā veikt grozījumus, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus, vai ierosināt iesniegt jaunu projekta iesniegumu, attiecīgi palielinot šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtību proporcionāli šo noteikumu 11. punktā plānotajam kopējam finansējuma apmēram.

14. ERAF maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 procenti no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.

15. Projekta iesniedzējam, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros būtu kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, atbalsta summa, kas ietver ERAF līdzfinansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 37. punktā norādītajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no tiešajām attiecināmajām izmaksām iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu. Finansējuma saņēmējam, kas ekspluatē ēku, kurā īstenotas projekta aktivitātes, ir ļauts projekta pārskata periodā paturēt samērīgu peļņu saskaņā ar Komisijas 2014. gada 3. marta Regulas Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk – Komisijas regula Nr.480/2014) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 13. maijs, Nr. L 138), 1. pielikumu.

16. Projekta iesniedzējs, ja tas ir valsts iestāde vai valsts kapitālsabiedrība, var saņemt atbalstu darbībai no publiska finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:

16.1. ja projektā īstenotajā infrastruktūrā neveic saimniecisku darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

16.2. ja projektā īstenotajā infrastruktūrā veic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz summu, kas vajadzīga pamatdarbības zaudējumu segšanai un samērīgai peļņai attiecīgajā laikposmā. To nosaka iepriekš saskaņā ar pamatotām prognozēm vai izmanto atgūšanas mehānismu.

17. Projekta iesniedzējs nodrošina projekta līdzfinansējumu, ja:

17.1. projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;

17.2. projekta iesniedzējs veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzēja līdzfinansējums nodrošināms no tādiem komerciāliem vai pašu finanšu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

18. Vienai atsevišķai neatkarīgai funkcijai, kas ir izvērtēta atbilstoši specifiskā atbalsta vērtēšanas kritērijam par darbības funkcionālo nodalāmību, maksimālais kopējo izmaksu apmērs vienam šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktā norādītajam investīciju objektam nevar pārsniegt 5 000 000 euro.

IV. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim un projekta īstenošanas nosacījumi

19. Projekta iesniedzējs ir Rīgas pilsētas pašvaldība vai tās izveidota iestāde, valsts iestāde, valsts kapitālsabiedrība (tai skaitā valsts kapitālsabiedrība, kura pārvalda valsts nekustamos īpašumus, ja tā projekta infrastruktūrā īsteno valsts iestāžu funkciju) vai komersanti.

20. Projektu īsteno ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

21. Projekta iesniedzējs sadarbības partnera statusā var piesaistīt Rīgas pilsētas pašvaldību vai tās izveidotu vienu vai vairākas iestādes, vienu vai vairākas valsts iestādes (tai skaitā valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas).

22. Sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā.

23. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar tā īpašumā esošu nekustamo īpašumu, finansējumu vai cilvēkresursiem. Šādi ieguldījumi finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri nerada tādas tiesiskās attiecības, no kurām izriet, ka šis darījums atbilst publiska iepirkuma līguma pazīmēm atbilstoši Publisko iepirkumu likumam vai Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam vai ka darījumam piemērojami normatīvie akti par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

24. Ja projekta iesniedzējs sadarbojas ar komersantu projekta rezultāta rādītāju sasniegšanā, komersants rakstiski apliecina savu interesi par dalību projektā un apņemšanos nodrošināt šo noteikumu 9.2. apakšpunktā noteiktā rezultāta rādītāja sasniegšanu tādā apmērā, kāds nepieciešams teritorijas revitalizācijas stratēģijas īstenošanai.

25. Projekta īstenošana atbilst Rīgas pilsētas ilgtspējīgās attīstības stratēģijai 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam investīciju plānam.

26. Projekta iesniedzējs revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā sadarbībā ar Kultūras ministriju un Rīgas pilsētas pašvaldību nosaka projekta paredzamo ietekmes areālu un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā minētajiem iznākuma un rezultāta rādītājiem, kā arī uzkrāj datus par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" rādītāju "Objektu skaits, kuros ERAF ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība" un datus par horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" rādītāju par veikto zaļo publisko iepirkumu summu (euro) projektu ietvaros. Ja projekta ietvaros plānots uzcelt vai atjaunot šo noteikumu 9.1.2. apakšpunktā minētās publiskās ēkas vai komercēkas vai plānots ieviest enerģiju patērējošas iekārtas šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktā minētajos atjaunotajos, izveidotajos un pārbūvētajos objektos un infrastruktūras objektos, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu esošās ēkās vai enerģiju patērējošās iekārtās pirms projekta īstenošanas (megavatstundas). Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas (megavatstundas) un nodrošināt apmeklējumu uzskaiti šo noteikumu 9.1.3. apakšpunktā minētajos sabiedriskajos objektos.

27. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nevar pretendēt uz finansējumu, ja:

27.1. projekta iesniedzējs atbilst jebkuram no likuma 23. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem;

27.2. projekta iesniedzējs vai tā sadarbības partneris atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 18. punkta definīciju;

27.3. Rīgas pilsētas pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

27.4. finanšu ministrs ir iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

28. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli. Projekta pārskata periodu (projekta dzīves ciklu) nosaka atbilstoši Komisijas regulas Nr. 480/2014 1. pielikumam.

29. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā var veikt:

29.1. projekta iesniedzēja īpašumā;

29.2. sadarbības partnera īpašumā, ja sadarbības partneris ir pašvaldība, vai tās izveidota viena vai vairākas iestādes;

29.3. īpašumā, kura īpašumtiesības ir nostiprinātas uz valsts vārda ministrijas personā vai uz valsts kapitālsabiedrības vārda un ēku izmanto valsts iestāde vai kapitālsabiedrība valsts pārvaldes funkciju veikšanai.

30. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nemaina īpašumtiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašumtiesības nostiprina zemesgrāmatā, izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašumtiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā, vai īpašumtiesības ir nostiprinātas uz valsts vārda ministrijas personā vai uz valsts kapitālsabiedrības vārda un ēku izmanto valsts iestāde vai kapitālsabiedrība valsts pārvaldes funkciju veikšanai.

31. Sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Maksimālais avansa apjoms ir 90 procenti no projekta darbībām piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas un darbībām, uz kurām attiecas valsts atbalsts, maksimālais avansa apjoms ir 40 procenti. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

32. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību un kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei visu saņemto publisko finansējumu. Ja projektam, kas saistīts ar saimniecisku darbību un kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, nav piemērota atbilstoša valsts atbalsta intensitāte, bet ir ievēroti pārējie nosacījumi par valsts atbalstu komercdarbībai, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei publiskā finansējuma starpību starp sākotnēji piemēroto atbalsta intensitāti un to atbalsta intensitāti, kas piemērojama faktiskajā situācijā atbilstoši šo noteikumu 16. punktam.

33. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komercdarbības atbalstu.

34. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās vai līguma jebkurā no šādiem gadījumiem:

34.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos vai līgumu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta, tā iznākuma radītāju vai uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

34.2. citos gadījumos saskaņā ar vienošanos vai līgumu.

V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi

35. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu II nodaļā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 9. punktā noteikto rādītāju sasniegšanu:

35.1. atbalsta teritorijas revitalizācijas mērķim paredzēto ēku, būvju un to infrastruktūras attīstīšana;

35.2. revitalizējamās teritorijas labiekārtošana;

35.3. ielu un ar to saistītās infrastruktūras izbūve vai pārbūve revitalizējamā teritorijā vai funkcionāls savienojums, ja šāds risinājums ir pamatots revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijā;

35.4. projekta vadības nodrošināšana;

35.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

36. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 37.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, ko aprēķina:

36.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

36.2. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu;

36.3. netiešo izmaksu vienoto likmi nepiemērojot projektiem, kas kvalificējami kā valsts atbalsts komercdarbībai.

37. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

37.1. tiešās personāla izmaksas:

37.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma (pakalpojuma līguma) pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

37.1.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar pieciem miljoniem euro vai lielākas par šo summu;

37.1.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projektu vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

37.1.2. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, ievērojot, ka attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze noteiktā laikposmā (vismaz viens mēnesis), ja personāls iesaistīts projektā saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

37.2. projektu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas, nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām:

37.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

37.2.2. audita, ekspertīzes, izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums šo noteikumu 37.2.1. apakšpunktā noteiktās dokumentācijas izstrādei;

37.2.3. revitalizējamās teritorijas attīstības stratēģijas izstrāde;

37.2.4. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;

37.2.5. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

37.3. jaunas būves būvniecības, esošas būves pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas izmaksas:

37.3.1. ielu, satiksmes pārvadu, stāvlaukumu un ar to saistītās infrastruktūras izbūve vai pārbūve revitalizējamā teritorijā vai funkcionāls savienojums, tai skaitā lietusūdens kanalizācijas infrastruktūras izbūve vai pārbūve (piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas attiecināmas tikai gadījumā, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka, projekta ietvaros veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves un ieguldījumi inženiertīklu pārbūvē tiek veikti, nemainot inženiertīklu tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem), nepārsniedzot 25 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

37.3.2. ēku, būvju un ar to saistītās infrastruktūras būvniecība, pārbūve, atjaunošana vai restaurācija;

37.3.3. ūdensapgādes, siltumapgādes, gāzes, elektroenerģijas, sakaru komunikāciju, sadzīves kanalizācijas un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošana revitalizējamā teritorijā, ja tā nepieciešama teritorijas un objektu funkcionalitātes nodrošināšanai atbilstoši šo noteikumu 29.1. apakšpunktam, nepārsniedzot 20 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

37.4. revitalizējamās teritorijas labiekārtošana, kas nepieciešama teritorijas un objektu funkcionalitātes nodrošināšanai, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

37.5. projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras darbībai nepieciešamo iekārtu un stacionārā aprīkojuma iegāde un uzstādīšana, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

37.6. ekspertu izmaksas, kas tieši saistītas ar investīcijām infrastruktūrā, tai skaitā autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas;

37.7. projekta darbības nodrošināšanas ekspertu (tai skaitā finansējuma piesaistes eksperta, privāto investīciju piesaistes eksperta, eksperta valsts atbalsta jautājumos un citu ekspertu) izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta rādītāju sasniegšanu;

37.8. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

37.9. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu publicitātes, saziņas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanu un nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām;

37.10. šo noteikumu 37.2.2., 37.6. un 37.7. apakšpunktā noteiktās izmaksas, kas kopā nepārsniedz 10 procentus no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.

38. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos vai līgumu.

39. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmas izmaksas, ja tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokļa atgūšanu noteiktajā kārtībā.

40. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 37.2. apakšpunktā minētās un ar tām saistītās šo noteikumu 39. punktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas no 2014. gada 1. janvāra. Saistībā ar komercdarbības atbalstu:

40.1. izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē;

40.2. darbības, kas uzsāktas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, attiecināmas de minimis atbalsta ietvaros.

41. Specifiskā atbalsta ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kas tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir izmērāmas, samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu vadības principiem. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos ("zaļais publiskais iepirkums").

42. Projekta neattiecināmās izmaksas:

42.1. ir izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 36. punktā, 37.1., 37.2., 37.3.1., 3.7.3.3., 37.4., 37.5., 37.10. apakšpunktā un 38. punktā noteikto attiecināmo izmaksu apmēru;

42.2. ir izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 36., 37., 38. un 39. punktā;

42.3. sedz projekta iesniedzējs;

42.4. nefinansē no publiskajiem līdzekļiem, ja paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai.

VI. Ar valsts atbalsta saņemšanu komercdarbībai saistītie nosacījumi

43. Valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

43.1. saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53., 55. un 56. pantu;

43.2. de minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir šo noteikumu 37.2. apakšpunktā paredzētajām projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām un 37.7. apakšpunktā paredzētajām ekspertu izmaksām, sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013).

44. Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ja ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:

44.1. atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punktā, 55. panta 1. punktā un 56. panta 1. punktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 1. panta 3. punktā, 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā, 1. panta 5. punktā, 4. panta 1. punkta "z", "bb" vai "cc" apakšpunktā un 4. panta 2. punktā minētie nosacījumi;

44.2. attiecībā uz valsts atbalstu komercdarbībai, kas sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem tās 53. panta 2. punktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi:

44.2.1. atbalsts netiek sniegts Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm;

44.2.2. atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 30. punktam un 53. panta 4. punktam ieguldījumu atbalsta izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar šo noteikumu 37., 38. un 39. punktu un atbilstoši 53. panta 5. punktam darbības atbalsta izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu;

44.2.3. vismaz 80 procentu no gada jaudas izmantojami kultūras mērķim;

44.2.4. atbalsta summu ieguldījumu atbalstam aprēķina atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 6. punktam, un atbalsta summu darbības atbalstam aprēķina atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 7. punktam, nepārsniedzot šo noteikumu 15. punktā minēto atbalsta summu, kas ietver ERAF līdzfinansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedzot starpību starp šo noteikumu 37. punktā norādītajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma;

44.3. attiecībā uz valsts atbalstu komercdarbībai, kurš tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 55. pantu, papildus ir ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi:

44.3.1. atbalsts netiek sniegts atpūtas parku vai viesnīcu infrastruktūras izveidei;

44.3.2. finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris, lietojot sporta infrastruktūru, ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 55. panta 2., 4., 5. un 6. punkta nosacījumus;

44.3.3. atbalsta summu ieguldījumu atbalstam aprēķina atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 55. panta 10. un 12. punktam, un atbalsta summu darbības atbalstam aprēķina atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 55. panta 11. un 12. punktam, nepārsniedzot šo noteikumu 15. punktā minēto atbalsta summu, kas ietver ERAF līdzfinansējumu un citu publisko finansējumu, nepārsniedzot starpību starp šo noteikumu 37. punktā norādītajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma;

44.3.4. atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 30. punktam un 55. panta 7. un 8. punktam izmaksas ieguldījumu atbalstam ir attiecināmas saskaņā ar šo noteikumu 37., 38. un 39. punktu, un atbilstoši 55. panta 7. un 9. punktam darbības atbalsta izmaksas ir attiecināmas saskaņā ar šo noteikumu 16. punktu;

44.4. attiecībā uz valsts atbalstu komercdarbībai, kurš tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. pantu, papildus ir ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi:

44.4.1. atbalsts netiek sniegts Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. panta 2. un 7. punktā minētajai infrastruktūrai, kura radīta viena komersanta interesēs;

44.4.2. finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris, lietojot infrastruktūru, ievēro Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. panta 3. un 4. punkta nosacījumus;

44.4.3. atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 30. punktam un 56. panta 5. punktam izmaksas ieguldījumu atbalstam ir attiecināmas saskaņā ar šo noteikumu 37., 38., 39. un 40. punktu;

44.4.4. atbalsta summu ieguldījumu atbalstam aprēķina atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. panta 6. punktam;

44.4.5. darbības atbalsta izmaksas nav attiecināmas.

45. Ja nav iespējams piemērot Komisijas regulas Nr. 651/2014 nosacījumus vai projekts pārsniedz Komisijas regulā Nr. 651/2014 paredzētās paziņošanas robežvērtības, iesniedz paziņojumu Eiropas Komisijai, un valsts atbalstu komercdarbībai piešķir, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

45.1. Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru paziņotais valsts atbalsts komercdarbībai ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu;

45.2. valsts atbalstu komercdarbībai, ko Eiropas Komisija atzinusi par saderīgu ar iekšējo tirgu, paredz vienam vai vairākiem šo noteikumu 42.1. apakšpunktā noteiktajiem mērķiem, kuri uzskatāmi par precīzi definētiem vispārējas nozīmes mērķiem;

45.3. izmaksas, kuras ir norādītas paziņojumā Eiropas Komisijai un par kurām ir pieņemts šo noteikumu 45.1. apakšpunktā minētais lēmums, ir attiecināmas saskaņā ar šo noteikumu 37., 38. un 39. punktu;

45.4. grozījumus saistībā ar šo noteikumu 46. punktā minēto Komisijas apstiprināto valsts atbalstu komercdarbībai, kuru rezultātā valsts atbalsts komercdarbībai kļūst par jaunu atbalstu saskaņā ar Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulas (ES) Nr. 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2015. gada 24. septembris, Nr. 248) (turpmāk – Padomes regula Nr. 2015/1589), 1. panta "c" apakšpunktu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris drīkst veikt tikai pēc tam, kad par to ir paziņots Komisijai saskaņā ar Padomes regulas Nr. 2015/1589 2. pantu un Komisija ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru valsts atbalsts komercdarbībai ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

46. Valsts atbalstu komercdarbībai, kuru piešķir atbilstoši šiem noteikumiem saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 vai saskaņā ar Komisijas lēmumu, kurš pieņemts, pamatojoties uz Komisijai iesniegtu paziņojumu:

46.1. drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu komercdarbībai un de minimis atbalstu, kurš attiecas uz atšķirīgām attiecināmajām izmaksām;

46.2. drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu komercdarbībai attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja pēc kumulēšanas netiek pārsniegta maksimālā šo noteikumu 15. punktā noteiktā intensitāte vai šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētajā Komisijas lēmumā noteiktā maksimālā valsts atbalsta komercdarbībai intensitāte vai atbalsta summa;

46.3. drīkst kumulēt ar de minimis atbalstu, kas nav piešķirts konkrētu attiecināmo izmaksu segšanai vai kas nav attiecināms uz konkrētām attiecināmajām izmaksām;

46.4. nedrīkst kumulēt ar de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc šādas kumulēšanas valsts atbalsta komercdarbībai intensitāte pārsniegtu šo noteikumu 15. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti vai šo noteikumu 43.1. apakšpunktā minētajā Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta intensitāti vai summu.

47. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulu Nr. 651/2014 var pieņemt līdz šo regulu darbības termiņa beigām vai līdz 2021. gada 30. jūnijam.

48. Atbilstoši šo noteikumu 45. punktam finansējumu nepiešķir līdz laikam, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi galīgo lēmumu, ar kuru piešķirtais valsts atbalsts ir atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

49. Sadarbības iestāde, pieņemot lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu šo noteikumu 37.2., 37.6. un 37.7. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, ievēro šādus nosacījumus:

49.1. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā un 2. punktā minētos nozaru, darbības un izmaksu ierobežojumus;

49.2. sadarbības iestāde pirms finanšu atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis apmēru. Izvērtējot atbalsta apmēru, saņemtais de minimis atbalsts vērtējams viena vienota uzņēmuma līmenī. Vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

49.3. finanšu atbalstu nepiešķir šo noteikumu 25. punktā minētajos gadījumos.

50. De minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem.

51. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014:

51.1. 9. panta 1. un 4. punktā noteiktos publicitātes pasākumus;

51.2. 12. pantā minētos nosacījumus.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Kultūras ministre Dace Melbārde