Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
18. janvāra sēde. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1996., Nr. 12 (497) https://vestnesis.lv/ta/id/28150

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Deputātu iesniegumi

Vēl šajā numurā

24.01.1996., Nr. 12 (497)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

18. janvāra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 11.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

O.Kostanda (TKL — runas turpinājums). Viss augstāk minētais saista mūsu deputātu uzmanību, tāpēc arī frakcija “Latvijai” sagatavojusi šos likumprojektus kopā ar ekspertiem, speciālistiem, robežapsardzības speciālistiem, arī sabiedriskajām organizācijām, tām, kas, jūs zināt, ir rakstījušas arī vēstules Saeimai, teiksim, robežapsardzības atbalsta fondu “Patriots” un tā tālāk. Tas viss vērš mūsu uzmanību uz nepieciešamību Latvijai veidot stipru valsts robežu, lai sekmētu draudzīgu, civilizētu attiecību veidošanu ar citām valstīm un stingri sargātu Latvijas valsti, tās teritoriju, iedzīvotājus un saimniecību no noziedzīgiem tīkojumiem.

Jāuzsver tas, ka valsts sākas un beidzas ar robežu. Un, ja nav robežas, tad nav arī valsts. Kāds ir pašreizējais stāvoklis. Pavisam īsi. Ir noslēgti starpvalstu līgumi par valsts robežu noteikšanu ar Lietuvas Republiku, Igaunijas Republiku un Baltkrievijas Republiku. Ar Krievijas Federāciju līgums par robežu noteikšanu nav noslēgts, un tā saucamās pagaidu demarkācijas līnijas atrašanās vieta dabā ir vairāk vai mazāk tikai aptuvena. Šī līnija iet pa PSRS laiku kolhozu zemes īpašuma robezām, kuras dažviet atšķiras pat par vairākiem kilometriem, un rezultātā mēs redzam dažādas konfliktsituācijas, kas ir veidojušās kaut vai Punduru stacijas apkārtnē.

Latvijas–Igaunijas robežu un Latvijas–Lietuvas robežu uz paritātes principiem iekārto abas mūsu kaimiņvalstis. Latvija ir iekārtojusi un nodevusi robežkomisijai Latvijas–Igaunijas robežas posmu pilnībā tikai 33 kilometru un daļēji 40 kilometru garumā. Igaunija salīdzinoši — 130 kilometru garumā. Tāpat uz Lietuvas robežas Latvija ir iekārtojusi posmu 20 kilometru garumā, Lietuva savukārt — 115. Mēs redzam, cik mēs atpaliekam kaut vai robežu iekārtošanā. Šie skaitļi, manuprāt, ļoti skaidri to liecina.

Latvijas–Baltkrievijas robežas iekārtošana vispār nav uzsākta. Nav iedalīti līdzekļi arī robežas uzturēšanai. Saskaņā ar Latvijas Republikas Valsts robežas likumu valsts robežas šķērsošana var notikt Ministru kabineta noteiktajās valsts robežas šķērsošanas vietās, proti, kontroles punktos un robežas pārejas punktos. Jā, tas ļoti labi skan. Taču šobrīd uz valsts robežas nav neviena robežas kontroles punkta. Es atkārtoju — uz valsts robežas nav neviena robežas kontroles punkta. Robežsargi veic personu un transportlīdzekļu robežkontroli muitas caurlaides punktos. Muitas robežas caurlaides punkti no 29 autoceļiem ir uzcelti un iekārtoti uz diviem, pārējos robežkontrole tiek veikta, izmantojot primitīvas vagoniņu tipa pagaidu telpas. No 28 robežas pārejas punktiem nav uzcelts un iekārtots neviens. Aizbrauciet un paskatieties, kas tur notiek! Robežas šķērsošanas vietas lielāko tiesu līdzinās būdeļnieku ciemiem. Mēs pārbraucām pāri tai pašai austrumu robežai un redzam otrā pusē, ka dienvidslāvu un somu firmas ir uzcēlušas normālas, labiekārtotas, piemērotas būves muitas un robežsargu darba pienākumu veikšanai.

Līdz ar to mēs uzskatām, ka, ja šobrīd mēs ietu to ceļu, ka sāktu saraustīt robežapsardzības spēkus, daļu nodotu Iekšlietu ministrijai, daļu, tātad robežkontroles punktus uz ceļiem, daļu — tā saucamās zaļās robežas apsardzības spēkus — atstātu Aizsardzības ministrijas pakļautībā, mēs šo sarežģīto situāciju tikai vēl vairāk pasliktinātu. Tā nav nopietna attieksme pret šīs problēmas risināšanu.

Negatīvie momenti, kādi varētu būt, ja valsts robežas apsardzību, izņemot tātad, kā šeit tiek domāts un kā Krastiņa kungs teica, ka kontrolpunktus un robežas pārejas punktus atdos Iekšlietu ministrijai, bet “zaļo robežu” turpinās apsargāt Nacionālie bruņotie... Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku jeb armijas sastāvdaļa — robežsargi... Kas tad notiks? Joprojām pastāvēs iespēja robežkonfliktiem pāraugt militāros konfliktos, kuros uzreiz tad iesaistīsies armija. Tā tas burtiski iznāk.

Otrkārt. Starptautiski arī faktiski tiek uzsvērts, ka, ja gribam saņemt nopietnu atbalstu no citu valstu struktūrām, tad armijas sastāvā, Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, robežapsardzības spēki atrasties nevar. Citādi tiešām mēs būsim viena no tām retajām valstīm vispār pasaulē, kur tāda situācija joprojām ir.

Otrkārt. Mēs ar to pazemināsim valsts robežu sargājošo struktūru statusu, salīdzinot ar citu kaimiņvalstu robežapsardzības struktūru statusu, kur visas valsts robežas apsardzību veic viena struktūra. Latvija tad būs unikāla, te būs gan Iekšlietu ministrijas struktūru apakšvienības, gan Aizsardzības ministrijas, tātad bruņoto spēku struktūrvienības... Tas vispār ir kaut kas neiedomājams... Ar to mēs būsim unikāli jau, protams, pasaules mērogā.

Treškārt. Pārveidojot daļu robežapsardzības spēku policejiskos formējumos, būs vairākkārtīgi jāpalielina robežkontroles punktu un robežpārejas punktu ierēdņu štati. Tie būs ierēdņi, tātad civilisti. Šobrīd robežsargi bieži vien pilda savus dienesta pienākumus uz valsts robežas divas un pat trīs diennaktis. Ierēdni jūs nepiespiedīsiet tādā režīmā strādāt, viņš arī varēs streikot galu galā, jo viņš nav karavīrs. Tas nozīmē, ka izmaksas būs daudz lielākas, cilvēku skaits būs daudz lielāks un rezultāts būs daudz vājāks.

Ceturtkārt. Attiecīgi pasliktināsies Latvijas Republikas valsts sauszemes robežas apsardzība un droša darbības koordinācija, jo papildus būs dažādi starpposmi — Nacionālo bruņoto spēku štābs, Aizsardzības ministrija, tad Iekšlietu ministrija, nebūs vienotas operatīvo datu bāzes par situāciju uz robežas visapkārt, tātad gan uz sauszemes, gan jūras robežas.

Piektkārt. Ja militārie robežapsardzības spēki, kādi tie ir patlaban, perspektīvā kļūs par civilstruktūru, tas neveicinās valsts robežas, it sevišķi austrumu robežas, drošību.

Nākošais, astotais punkts. Vājināsies sadarbība starp robežkontroles institūcijām, kuras tātad būs policejiskā pakļautībā, un robežsargiem, kas veiks “zaļās robežas” apsardzību.

Nākošais. Vājināsies sadarbība starp robežkontroles institūcijām un Zemessardzi, jūras spēkiem un citām Nacionālo bruņoto spēku struktūrām. Būs jāreorganizē apmācību sistēma robežapsardzības spēkos. Iekšlietu ministrijā būs jāizveido jauns mācību centrs robežkontroles speciālistu apmācībai, jāizstrādā jauna apmācību sistēma, jāpārprofilē esošie mācību centri.

Nākošais. Daudzi speciālisti pāries vienkārši uz citām institūcijām, un tas radīs nepieciešamību apmācīt vēl papildus ļoti, ļoti daudz kadru trūkstošajos amatos, kritīsies dienesta darba kvalitāte gan Robežapsardzības spēkos, gan robežkontroles institūcijās. Robežpolicijā būs nepieciešams lielāks ierēdņu skaits, jo, kā jau es teicu, tam darbam, ko veic šobrīd viens robežapsardzības karavīrs, vajadzēs trīs ierēdņus. Tā kā te jau Krastiņa kungs runāja par finansu aprēķiniem, viņam tieši tas tad būtu arī nopietni jāizdomā un jāpārvērtē.

Tāpēc frakcijas “Latvijai” ierosināto un šo mūsu piedāvāto likumprojektu būtības tāds īss kopsavilkums būtu sekojošs. Robežapsardzības spēki miera laikā tiktu izslēgti no Nacionālo bruņoto spēku sastāva un Aizsardzības ministrijas pakļautības un izveidoti kā institūcija... tātad kā atsevišķa institūcija, atsevišķa militāra struktūra ar patstāvīgu statusu Ministru kabineta pakļautībā. Tas pacels šo Robežapsardzības spēku statusu arī attiecībā pret kaimiņvalstu robežapsardzības spēkiem un ļaus arī Latvijas valstij tiešām atzīt, ka prioritāte mums ir robeža. Robeža šobrīd ir caura kā Šveices siers. Visi mīl runāt, ka uz robežas jāiedibina kārtība. Tad, lūk, šis ir tieši tas gadījums. Pacelsim šīs institūcijas statusu! Robežapsardzības spēki atrastos tiešā Ministru kabineta pārraudzībā caur Ministru prezidenta biedru Ziedoni Čeveru, kas šobrīd kā Ministru prezidenta biedrs atbild tieši par drošības, aizsardzības un iekšlietu jautājumiem. Līdz ar to tā būs prioritāte valdības darbā. Mēs, Saeimas deputāti, uzskatām, ka tādā veidā mēs atbalstītu un palīdzētu valdībai nostiprināt situāciju uz robežas.

Nākošais. Tiktu realizēta Robežapsardzības spēku vadības pārveidošana par Robežapsardzības departamentu, īstenojot Latvijas Republikas robežapsardzības sistēmas attīstības koncepciju, kura tika izstrādāta, par pamatu ņemot 1994. gada 11. oktobrī Ministru kabineta akceptēto Latvijas valsts Robežapsardzības spēku attīstības koncepciju. Robežapsardzības spēku virsnieku sagatavošanu veiktu turpmāk gan Nacionālā aizsardzības akadēmija, gan Policijas akadēmija.

Un pēdējais. Pēc Latvijas Republikas robežapsardzības sistēmas attīstības koncepcijas praktiskās realizācijas pārejas perioda beigām Robežapsardzības departaments nākotnē, protams, varētu tikt nodots Iekšlietu ministrijas sastāvā. Pret tālāku perspektīvu mēs neiebilstam, bet mēs uzskatām, ka tas ceļš ir jāiet tāds — kā vienots veselums Robežapsardzības spēki jāsaglabā. Gan tie, kas veic darbu robežkontroles punktos, gan tie, kas sargā robežu, jāapvieno. Un tad, kad Ministru kabineta tiešā pakļautībā būs veikts, nu, var teikt, šīs struktūras nostiprināšanas darbs, tad jau atkal kā gatavu veselu struktūru to var nodot tālāk Iekšlietu ministrijai. Bet neraustīsim, lūdzu, Robežapsardzības spēkus pa daļām, nepasliktināsim situāciju uz robežas vēl vairāk! Es uzskatu, ka šos likumprojektus gaida mūsu Nacionālo bruņoto spēku virsnieki, šos likumprojektus gaida Robežapsardzības spēku virsnieki un karavīri. Viņi seko līdzi tam, kā mēs attiecamies pret šo robežas jautājumu, un viņi vērtēs arī pēc mūsu balsojuma, kāda tad tiešām ir deputātu politiskā attieksme pret šo problēmu.

Es lūdzu balsot, nodot komisijām šos likumprojektus, varam tos pieslīpēt. Krastiņa kungs runāja par finansiāliem aprēķiniem. Lūdzu, uz pirmo lasījumu tos arī var izdarīt... Šobrīd, kad tiek lemts par nodošanu komisijām, nav nepieciešams sīks finansiāli detalizēts izklāsts.

Sēdes vadītāja. Mauliņa kungs, jūs izmantosiet astoņas minūtes? Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Jūs nezināt varbūt to, ka Andrejs Krastiņš balsoja pret Saeimas aizsardzību. Mani tas satrauc. Šobrīd Andrejs Krastiņš — aizsardzības ministrs — balso pret aizsardzības spēku struktūras veidošanu likumīgā ceļā. Mani kā juristu tas uztrauc ļoti nopietni. Gribējās tūlīt teikt, ka Andrejs Krastiņš negrib rīkoties likumīgi. Interesanti vēl bija tas... Jūs dzirdējāt, ka Andrejs Krastiņš piekrīt visām tām reorganizācijām, ko likumprojekti paredz, bet acīmredzot grib tāpat kā līdz šim... Mums daudz kur notika privatizācija — gan kolhozos, gan pilsētās, kur vienkārši, neesot kārtīgiem likumiem, varēja katrs darīt ko gribēja. Aizsardzības lietas nav tik nenopietnas kā vienkārša kopmantas sadalīšana bez likumiem. Šeit tā lieta ir daudz nopietnāka. Un vai pietiekoši jau neesam piedzīvojuši nepatikšanu, kad nebija kārtīgu likumu privatizācijā, nebija kārtīgu likumu banku lietās, kārtīgu likumu komerclietās? Vēl līdz šim nav... Un vai tauta nav pietiekoši jau cietusi no šīs nelikumības, ja pašam aizsardzības ministram, kura labā ir sacerēti šie likumi, kuros tiek daudz kas pateikts viņam priekšā darbam, pat nepatīk, ja šos likumus nodod apspriešanai komisijās.

Es pievēršu deputātu uzmanību tam, ka tas ir kas nenopietns, kaut kas ļoti nenopietns un bīstams, es gribu sacīt, ja aizsardzības ministrs tik ļoti noskaņots rīkoties ārpus likuma. Un es domāju, arī mums būs jāpaceļ jautājums par viņa demisijas pieprasījumu, jo galu galā labāk briesmas novērst ātrāk nekā par vēlu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Ādamsona kungs, jūs izmantosiet piecas minūtes? Jānis Ādamsons, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Ādamsons (LC). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Man bija ļoti interesanti uzzināt šeit no tribīnes par tiem jauninājumiem, ko piedāvā frakcija “Latvijai” sakarā ar robežapsardzes pārpakļautību. Varētu vienīgi izteikt vēlmi, lai šīs frakcijas deputāti tomēr, ja ir nepieciešams, apmeklētu Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdes, un tad viņi būtu dzirdējuši visus argumentus “par” un “pret” robežapsardzības pakļautību, pārpakļautību un tamlīdzīgi.

Es tagad negribētu iedziļināties un dot atbildi uz tiem jautājumiem, kurus šeit ir izteicis Kostandas kungs. Manā uztverē tie paši par sevi ir absurdi no tā viedokļa, ka, ja mēs pieņemam, ka robežapsardze tiek pakļauta tieši Ministru kabinetam un atsevišķam ministram, tad, es atvainojos, ja mēs ejam uz Eiropu, kur tad būs tā civilā kontrole, kas ar šo lietu nodarbosies? Jebkurai spēka struktūrai, lai kāda tā būtu, ir nepieciešama civilā kontrole. ?emot vērā to, ka, kā es jau teicu, šis jautājums par robežapsardzes pārpakļautību, kā arī finansējumu, struktūru reorganizāciju ne vienreiz vien ir izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijā un visām frakcijām ir nosūtīts pieprasījums ar lūgumu sniegt atzinumu par šo problēmu līdz 25. janvārim, man būtu lūgums neatbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu. Pie tā iespējams atgriezties Aizsardzības un iekšlietu komisijā, lai tur arī izteiktu savu viedokli. Un nobeigumā gribētu novēlēt godājamajiem deputātiem Kostandas kungam un Mauliņa kungam tomēr iepazīties ar Eiropas un pasaules pieredzi šī jautājuma risinājumā. Nav tālu jāiet, paskatīsimies uz Igauniju, uz Lietuvu, tur ir ļoti skaidra un strikta politika attiecībā uz robežapsardzes pakļautību un funkcijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta “Par Latvijas Republikas Robežapsardzības spēkiem” nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 30, atturas — 11. Balsojums jāatkārto, jo ir 41 pret 41. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 36, atturas — 16. Saeimas Prezidija atzinums... Atturas, es atvainojos, 10. Saeimas Prezidija atzinums nav pieņemts.

Pirms reģistrācijas un pārtraukuma vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Alfredam Čepānim!

 

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godājamie kolēģi! Gribu atgādināt jums un visiem šeit klātesošajiem, ka šīs ēkas pirmajā stāvā, foajē pie galvenās ieejas, ir nolikta ziedojumu kastīte palīdzības sniegšanai 1991.gada janvāra barikāžu laikā bojā gājušo cilvēku ģimeņu locekļiem. Es domāju, ka arī šie bojā gājušo cilvēku ģimeņu locekļi ļoti cer uz jūsu un visu klātesošo atbalstu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu un Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi, lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Juris Dobelis... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Aleksandrs Kiršteins... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Vilis Krištopans... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Ivars Jānis Šezbers... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Andrejs Požarnovs... — Sēdes vadītāja: Zālē. J.Kušnere: Juris Sinka... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Andris Tomašūns... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Ieņemiet vietas! Turpinām darbu. Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par valsts aizsardzību””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Andrejs Krastiņš savā runā norādīja, ka viņš aicina nenodot komisijām dienas kārtībā iekļautos jautājumus no 17.līdz 20. Šis ir dienas kārtības 18.jautājums, debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Zālē nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par valsts aizsardzību””! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 24, atturas — 9. Likumprojekta nodošana komisijām noraidīta.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par grozījumiem likumā “Par aizsardzības spēkiem””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Tas ir dienas kārtības 19.punkts, pret kurā paredzētā likumprojekta nodošanu komisijām tāpat deputāti ir iebilduši. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 24, atturas — 12. Likumprojekta nodošana komisijām noraidīta.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Tā kā Andrejs Krastiņš noraidīja arī šo priekšlikumu nodot komisijām, lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 24, atturas — 13. Likumprojekta nodošana komisijām noraidīta.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kostandas, Gannusas, Grīnberga, Mauliņa, Rudzīša un Rubina iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Reliģisko organizāciju likums””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Par valsts budžetu 1996.gadam”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 1996.gadam” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Nodots.

 

Šodienas dienas kārtības otrā sadaļa — deputātu jautājumi un atbildes.

Pirmais. Latvijas Republikas labklājības ministra V.Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Zelgalvja, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Čerāna, Grīnberga, Liepas un Kušneres jautājumiem par valdības pasākumiem Latvijas daudzbērnu un maznodrošināto ģimeņu bērnu aizsargāšanā un nodrošināšanā, par pensiju pielikumu pensionāriem un par pasākumiem trūkuma un nabadzības mazināšanā ziemas mēnešos. Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs!

 

V.Makarovs (labklājības ministrs). Labdien, cienījamie deputāti! Dāmas un kungi! Labklājības ministra atbilde tika iesniegta Saeimas frakcijai “Latvijai” vakar, atbilde ir sagatavota rakstiski, ja būs papildus nepieciešams, esmu gatavs atbildēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu: “Lūdzam atklāt debates par Latvijas Republikas labklājības ministra Makarova atbildi uz frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem”. Deputāti Odisejs Kostanda, Elmārs Zelgalvis, Jānis Strods, Andris Saulītis, Edmunds Grīnbergs, Gunta Gannusa, Imants Liepa, Andris Rubins, Kārlis Čerāns, Jānis Mauliņš.” Viens “par”, viens “pret”. Runātāju nav, lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu atklāt debates par labklājības ministra V.Makarova atbildi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 16, atturas — 19. Debates netiek atklātas.

Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Zelgalvja, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Čerāna, Grīnberga, Liepas un Kušneres jautājumiem par bankas “Baltija” noguldītāju zaudēto līdzekļu atgūšanu. Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle! Atvainojiet, Šķēles kungs, Saeimā viss notiek no tribīnes!

 

A.Šķēle (Ministru prezidents). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es lūdzu divas šīs atbildes atlikt, jo mums ir sarunāts, ka runās finansu ministrs Aivars Kreituss un Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers, bet nezinu, kāpēc viņi pazuduši pārtraukuma laikā.

Sēdes vadītāja. Jūs runājat par šo atbildi un par...

 

A.Šķēle. Un par nākamo.

Sēdes vadītāja. Par nākamo — par Ministru prezidenta biedru iecelšanu un to nepieciešamību.

 

A.Šķēle. Es noskaidrošu apstākļus, kāpēc abu divu valdības locekļu nav.

Sēdes vadītāja. Tad jūs lūdzat izskatīt 26.jautājumu pašlaik, ja, un tad... atlikt, ja? Iebildumu deputātiem nav.

Latvijas Republikas zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Gannusas, Kazāka, Zelgalvja, Liepas, Dunkera, Grinberga un Kušneres jautājumiem par Latvijas lauksaimnieku saimnieciskā stāvokļa uzlabošanu. Alberts Kauls — zemkopības ministrs!

 

A.Kauls (zemkopības ministrs). Cienījamie deputāti! Atbilde ir sagatavota un iesniegta Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātiem. Vai jūs vēlētos, lai es viņu visu izlasu, vai arī apmierināties ar to, ka esmu atbildējis rakstiski?

Sēdes vadītāja. Ministra kungs, tas ir atkarīgs no deputātu izvēles un no tā, kā jūs piedāvājat risināt šo jautājumu.

 

A.Kauls. Tātad, cienījamie deputāti, 100 dienas ir tas termiņš, kas atļauts visām valdībām, lai analizētu, sakārtotos un uzsāktu vērā ņemamu darbību. Jūsu pieprasījumu atbildēt uz konkrētiem jautājumiem jau nepilnu trīs nedēļu laikā mēs šobrīd saprotam kā vēlmi izprast, kas vispār notiks turpmāk ar laukiem un lauksaimniecību kā nozari.

Latvijas lauku jēdzienā bez lauksaimniecības nozarēm ietilpst mežkopība, zvejniecība, visāda veida ar lauksaimniecību saistītie pārstrādes un agroservisa uzņēmumi. Tas ietver sevī lauku izglītības, kultūras, veselības aizsardzības un sadzīves pakalpojumu iestādes. Tās ir zemnieku saimniecības un viensētas, mazpilsētas, pagastu centri un latviskas lauku ainavas. Mēs jūsu jautājumos sadzirdam pamatjautājumu — vai valdība mainīs vai turpinās lauksaimniecību graujošo politiku. Stāvoklis pašreiz lauksaimniecības pamatnozarē — graudkopībā ir šāds: tā nonākusi 1923.gada līmenī ar 690 tūkstošiem tonnu kopievākuma. Lopkopības potenciāls ir zem 1945.gada līmeņa, 800 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemju netiek apsaimniekotas.

Laukos ir liels bezdarbs, laukos strādājošo izpeļņa gadījumu vairākumā ir nepieļaujami zema, tā sasniedz tikai 9 latus mēnesī. Šādu depresiju laukos radījusi nepārdomātā agrārā reforma un likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” nepilnības. Šādas privatizācijas rezultātā lauksaimniecībai nodarītie neatgriezeniskie zaudējumi ir ap 410 miljoniem latu. Izpostītas fermas, izkauti lopi, izkomplektētas graudu kaltes, darbnīcas, apdraudēts lopu un graudu šķirņu genofonds. Un ap 200 miljonu latu vērtībā daļēji ir sagrauti, bet vēl atjaunojami lauku infrastruktūras objekti. Ar cenu un nodokļu politikas palīdzību arī privatizāciju pārdzīvojušie uzņēmumi iedzīti parādos, zaudējuši apgrozāmos līdzekļus un nespēj stabilizēt preču ražošanu. Ražotāju stāvokli vēl pasliktinājis ekonomiskās robežas trūkums. Šie zaudējumi budžetam gadā ir ap 150 miljoniem latu. Lauksaimniecības iekšējais tirgus ir neaizsargāts un nesakārtots. No 1991.gada mēs esam pārdzīvojuši mērķtiecīgas lauksaimniecības apkarošanas laikus. Pēdējo gadu laikā, valdībai uzņemoties tikai politisko atbildību, valstī netika radīts pārdomāts saimnieciskais mehānisms pakāpeniskai pārejai uz brīvā tirgus ekonomiku. Galējais ekonomiskais liberālisms sekmēja saimniecisko anarhiju. Laukos tika zaudēti milzīgi iepriekšējo gadu kapitāluzkrājumi. Sagrauta ražošanas un sociālā infrastruktūra. Ienākumu straujas samazināšanās rezultātā daudziem laukos dzīvojošiem zudusi izdzīvošanas iespēja. Radusies garīga apātija un neticība nākotnei. Ja ņem vērā, ka tieši laukos dzīvo lielākā pamatnācijas daļa, tad šāda attieksme pret lauku attīstību uzskatāma par genocīda turpinājumu pret latviešu tautu, kurai ir nolemta pakāpeniska nacionālās identitātes izzušana. Ja tiek deklarēts, ka Latvijā jāvalda latviskam dzīvesveidam un mentalitātei, tad lauku attīstībai piegriežama īpaša vērība un tai jābūt prioritārai. Lai novērstu lauku tālāku lejupslīdi un radītu labvēlīgus apstākļus ražošanas atdzimšanai, valdība izstrādās un realizēs vienotu lauku attīstības politiku, kas ietvers sevī saskaņotu lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un sociālās sfēras attīstību. Latvijas lauksaimniecība tiks veidota kā sociāli orientēta brīvā tirgus saimniecība ar attīstītu privāto iniciatīvu un dažādām īpašuma formām uzņēmējdarbībā, kurā valstij jāuzņemas atbildība par lauksaimniecības politiku. Valdības stratēģiskie mērķi pašreiz lauksaimniecībā ir nodrošināt Latvijas pašapgādi ar galvenajiem lauksaimniecības produktiem un sekmēt to eksportu. Iepriekšējā valdība nespēja izstrādāt un realizēt efektīvu agrāro politiku, un tā rezultātā valsts nokļuva atkarībā no pārtikas produktu importa.

Otrais. Nodrošināt lauku iedzīvotāju stabilu ienākumu līmeni un nodarbinātību.

Trešais. Nodrošināt lauku kompleksu teritoriālo attīstību, saglabājot laukiem raksturīgo dzīvesvidi un izveidojušās reģionālās īpatnības, kā arī veicinot lauku vides kvalitatīvu uzlabošanu.

Valdība uzskata, ka, lai nodrošinātu šo mērķu sasniegšanu, nepieciešams koriģēt agrāro pārveidojumu procesu. Šim nolūkam ražošanas objektu privatizācijas un uzņēmumu organizatorisko formu tālākajā attīstībā nepieciešams pāriet pie lauksaimnieciskās ražošanas makroekonomisko nosacījumu pilnveidošanas, kooperācijas un tirgus infrastruktūras attīstības ar nolūku atvieglot materiāltehnisko, finansu un kredīta resursu pieejamību ražotājiem, paaugstināt ražošanas un realizācijas efektivitāti. Nepieciešams paaugstināt valsts kā garanta lomu agrārā sektora tirgus attīstībā. Lai nodrošinātu ražotājiem ienākumus un sociālās sfēras attīstību, valstij netieši jāiedarbojas uz lauksaimniecības produktu piedāvājumu un pieprasījumu. Nepieciešams demokratizēt ar lauku attīstību saistīto lēmumu pieņemšanas procesu, iesaistot dažādu sociālo grupu pārstāvjus normatīvo aktu sagatavošanā un pieņemto lēmumu ekspertīzē. Šo mērķu īstenošanai valdība izveidos lauku attīstību veicinošu likumdošanu. Šeit lūgsim jūs, Saeimas deputātus, palīgā izstrādāt lauksaimniecības likumu, kurā tiks noteikti lauksaimniecības stratēģijas tiesiskie pamati un valsts regulējošā loma tās attīstībā.

Otrais. Virzoties uz Eiropas Savienību, valodība izstrādās ikgadējus lauksaimniecības gada likumus, stratēģiskas rīcības plānus attiecīgajam laika periodam. Pārejot uz jaunām saimniekošanas formām, zināmu laiku gada likumos tiks noteiktas ikgadējas garantētas produkcijas iepirkuma cenas un apjomi, ievedmuitu tarifi, kredīta lielumi, to likmes un dotācijas.

Trešais. Ar konkrētiem mērķkredītiem, subsīdijām un nodokļu politiku valdība veicinās ražošanu un sociālās infrastruktūras veidošanos. Tiks regulētas attiecības starp ražotājiem un pārstrādes uzņēmumiem. Pamatotos gadījumos uz laiku iesaldēs pārstrādes uzņēmumu parādus valstij. Steidzami izmaksājami parādi zemniekiem par piegādāto produkciju. Ražotājiem jādod atvieglojumi nodokļu maksājumos.

Ceturtais. Paātrinās zemes īpašuma tiesību sakārtošanu, lai varētu sākties hipotekāro aizdevumu, ķīlu, vērtspapīru un zemes tirgus un lai zemes īpašnieki un apsaimniekotāji kļūtu par saimniekiem. Tiks samazinātas īpašuma tiesību noformēšanas izmaksas, uzlabots arhīvu darbs, kura nepilnības būtiski kavē zemes reformu. Būtiski tiks uzlabots rajonu zemes nodaļu darbs.

Un piektais. Valdība sekmēs plašas kooperācijas un kopdarbības sistēmas izveidi ar dažādu īpašuma formu līdzdalību sadarbībai ar kooperatīvajām apvienībām. Tiks veidots lauksaimniecības ražošanas kompleksas kooperācijas mehānisms, analogs pirmskara Latvijas Lauksaimniecības kamerai, kas nodrošinās lauku nozaru attīstību, izejvielu ražošanu, pārstrādes un realizācijas peļņas vienmērīgu sadali lauksaimnieciskajā ražošanā. Organizēs kvalitatīvu galveno lauksaimniecības produktu iepirkšanu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem, kā arī šīs produkcijas realizāciju iekšzemes tirgū un ārzemēs. Veidos valsts un savstarpējās apdrošināšanas sistēmu ražas, kustamā un nekustamā īpašuma apdrošināšanai.

Lauksaimniecības finansiālās saimniecības nodrošināšanai tiks paplašināta Hipotēku un zemes bankas darbība. Šajā bankā ar izveidotu tīklu visā valstī tiks koncentrēti visi lauku attīstībai paredzētie valsts naudas resursi — subsīdijas, kredīti, investīcijas. Ar finansu politikas palīdzību tiks panākta dažādu valsts reģionu attīstības līmeņu izlīdzināšanās un vienmērīga infrastruktūras attīstība. Tiks mainīta nodokļu politika, tā tiks vērsta uz ražošanas intensifikāciju. Lai veicinātu modernu tehnoloģiju ieviešanu, tiks paredzēts, ka valsts kredīti varēs tikt arī daļēji dzēsti pēc paredzētā mērķa sasniegšanas. Ar mērķkredītiem un investīcijām centīsimies veicināt kopējas lauku infrastruktūras veidošanos. Meliorētiem laukiem, labiem ceļiem, sakariem, energopārvaldes un sociālās infrastruktūras sakārtošanai jākļūst par pamatu mazpilsētu, lauku pilsētu, dabas, vēstures un kultūras harmoniskai attīstībai.

Pašvaldībām jādod tiesības un jānes atbildība jautājumos par savas teritorijas attīstību. Tām jābūt ieinteresētām ražošanas veicināšanā. Šajā nolūkā daļa no pievienotās vērtības nodokļa atstājama pašvaldību rīcībā savas finansiālās bāzes veidošanai.

Vēl laikus sniedzam jums arī konkrētas atbildes uz jautājumiem, kas būtībā ir mūsu pasākumu bloka sastāvdaļa.

Tātad jautājums — ko valdība paredzējusi darīt, lai konkrēti uzlabotu Latvijas lauksaimnieku saimniecisko stāvokli? Līdzšinējie likumi par nodokļiem nopietni traucē attīstības ražošanu. Pievienotās vērtības nodoklis — 18 procenti, uzņēmumu ienākuma nodoklis — 25 procenti, sociālais — 37 procenti. Iespējamais akcīzes nodokļa paaugstinājums, sauszemes transporta īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana arī prasīs vairāk nekā 5 miljonus , elektroenerģijas tarifu paaugstinājums tāpat prasa savu, un gandrīz jāsaka tā, ka, lai zemnieks gada laikā sakrātos nodokļus varētu nomaksāt, pašreiz ir jāstrādā gandrīz pusotru gadu.

Neraugoties uz lēno kapitāla apriti, lauksaimniecības uzņēmumi nesaņem ilgtermiņa kredītus, bet īstermiņa kredītus komercbankas izsniedz par pārāk augstiem procentiem.

Pamatojoties uz deklarāciju par Ministru kabineta darbu, ir izstrādāts pasākumu plāns, lai apturētu lejupslīdi un stabilizētu lauksaimniecības saimniecisko stāvokli. Šajā sakarībā tiks veikti šādi pasākumi:

1) izdarīti grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, paredzot lauksaimniecības produktu ražotājiem zināmus atvieglojumus;

2) izdarīti grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību”, mainot Pārtikas centra pakļautību un atbildību;

3) pieņemts pasākumu plāns pavasara sējas materiāltehniskajai nodrošināšanai;

4) izstrādāti normatīvie dokumenti par lauku attīstības fonda un Latvijas Hipotēku un zemes bankas pamatkapitāla palielināšanu un veikti citi pasākumi.

Vai tiks precizētas lauksaimniecības produktu valsts iepirkuma kvotas? Visu galveno lauksaimniecības produktu veidu ražošana, ar kuriem Latvija tradicionāli nodrošināja iekšējo patēriņu pēdējo piecu gadu laikā, ir samazinājusies 2—3 reizes. Ir pamats prognozēt, ka deficīts saglabāsies vēl 2—3 gadus. Deficīts galvenajiem laukkopības produkcijas veidiem gadā pašreiz ir šāds: pārtikas labībai — 110 tūkstoši tonnu; lopbarībai — ap 180 — 200 tūkstošiem tonnu. Iepriekš minētās kļūdaini izvērstās saimniecības rezultātā ļoti krasi ir samazinājies lopu skaits. Salīdzinot ar 1990.gadu, liellopu skaits caurmērā ir samazinājies par 37 procentiem un govju skaits par 54 procentiem, cūku skaits — par 39 procentiem un putnu — par 40 procentiem. Tas savukārt ir radījis lopkopības produktu deficītu — gaļas produktu deficītu apmēram par 50 tūkstošiem tonnu, piena un piena izstrādājumu — par 70 tūkstošiem tonnu un olu — par 120 miljoniem gabalu.

Ielaižot Latvijas tirgū lielos apmēros subsidēto ārzemju produkciju un nenodrošinot Latvijas ražotājiem tādu pašu protekcionisma līmeni un mehānismu, ir radītas ekonomiskas grūtības. Sakarā ar to, ka nauda rezervju veidošanai netika izdalīta un nav izveidotas attiecīgās struktūras, izņemot Labības biroju, lauksaimniecības produktu valsts iepirkuma kvotas netiek noteiktas. Tas rada atsevišķos gadījumos katastrofālu situāciju valstī. Tā, 1995.gadā pieļauto iepriekš minēto kļūdu un daļēji neražas dēļ pat uz samazināto lopu skaitu lopbarības deficīts pašreiz ir ap 120 tūkstošiem tonnu, pārtikas graudu deficīts — ap 70 tūkstošiem tonnu. Latvijā lopbarības graudu valsts rezerve netiek veidota. Pārtikas graudu rezerve pašreiz ir ap 10 tūkstošiem tonnu. Tas ir apmēram trim nedēļām.

Lai normalizētu situāciju un nepieļautu vēl tālāku lauksaimniecības produkcijas ražotāju sagrāvi, ir oficiāli jāatzīst, ka līdz šim piekoptā un realizētā lauksaimniecības produktu ražošanas politika, kā arī iepirkšanas kārtība ir bijusi nepārdomāta. ?emot vērā pašreizējo situāciju lauksaimniecības produkcijas ražošanā un tās pirktspējas līmeni tuvāko 2 — 3 gadu laikā, saražotās produkcijas daudzums ir tāds, ka to pilnīgi var realizēt iekšējā tirgū. Nevajadzētu baidīties no pārprodukcijas. 2—3 gados jāpārņem Eiropas un citu valstu lauksaimniecības atbalsta un tirgus orientācijas mehānismi, kā arī jānodrošina, lai visos gadījumos pārdošanas cena segtu ražošanas izdevumus. Starpība, ja tāda veidojas, jāsedz ar valsts subsīdijām. Uzskatām, ka ir jāveido arī valsts rezerve, varētu teikt, jūtīgākajiem produkcijas veidiem. Pašreiz jāsaka, ka pārtikas graudiem šī valsts rezerve varētu būt ap 30 procentiem, lopbarības graudiem — 15 līdz 25procenti, sviestam — 15 procenti, cukuram — 7 procenti un gaļai — 2 procenti. Mēģinājums veidot rezervi pārtikas graudiem 1995.gadā beidzās ar neveiksmi apjoma ziņā. Valsts šogad sekmēs visas saražotās produkcijas pārdošanu un veidos struktūras, kas to realizēs. Turpmāk veidos jaunu saimniekošanas sistēmu, kur Zemkopības ministrijai būs jānodrošina mehānisma darbība jeb vēlāk varbūt vienkārši kontroles funkcijas.

Trešais jautājums. Vai tiks aprēķināts precīzs pārtikas produktu daudzums, kas nepieciešams katram Latvijas iedzīvotājam, ņemot vērā iedzīvotāju reālo pirktspēju? Galveno pārtikas produktu minimālā vajadzība un ražošana 1995.gadā ir šāda. Minimālā vajadzība Latvijā pēc gaļas produktiem pagājušajā gadā bija 162 tūkstoši tonnu. Saražots ir 105 tūkstoši. Tātad starpība ir 64 tūkstoši. Jeb no vajadzīgā daudzuma saražoti ir 64 procenti. Piens un piena produkti bija vajadzīgi 1 miljons 026 tūkstoši tonnu, saražots — 946 tūkstoši tonnu. Pārtikas kvieši. Vajadzība — 160, saražots — 90. Un tā arī par citiem produkcijas veidiem.

Minimālā vajadzība katram iedzīvotājam valstī pēc Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta datiem ir šāda: gaļa un gaļas produkti — 60 kg; piens, piena produkti — 380 kg; olas — 200 gab., zivis un zivju produkti — 20 kg, cukurs — 25 kg, augu eļļa — 12 kg, kartupeļi — 140 kg, dārzeņi — 75 kg, augļi un ogas — 40 kg, maize un labības produkti — 115 kg. Minētajiem pārtikas daudzumiem vajag orientējoši 30 latu mēnesī. Ievērojot zemo izpeļņu un pensijas, kā arī pārējos maksājumus, dati liecina par ierobežoto pirktspēju un lielas daļas iedzīvotāju nepietiekamo uzturu, kas vēlreiz rāda, ka, ceļoties pirktspējas līmenim, pašražotās produkcijas apjomiem ir nodrošināts tirgus Latvijā.

Ceturtais. Ar kādiem nosacījumiem zemnieki varēs saņemt subsīdijas? Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tika ieviestas, sākot ar 1994.gada 1.maiju līdz ar vienotas apgrozījuma nodokļa likmes noteikšanu visiem produkcijas veidiem. Ikgadējo lauksaimniecības subsīdiju apmēru nosaka Latvijas Republikas likums “Par valsts budžetu”. Zemkopības ministrijai Latvijas Republikas likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam” subsīdijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem sākotnēji tika plānotas 10,13 miljonu latu apmērā. Pēc izdarītajiem valsts pamatbudžeta grozījumiem subsīdijas tika samazinātas līdz 8,9 miljoniem. Faktiski saņemts 8,1 miljons jeb 91 procents no precizētā plāna.

1994.gadā nepietiekamā valsts budžeta līdzekļu finansējuma dēļ netika izmaksātas subsīdijas par ceturto ceturksni, tādēļ Zemkopības ministrija, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto vienošanos ar Finansu ministriju, subsīdijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem 1,7 miljonu latu apmērā izmaksāja 1995.gada pirmajā ceturksnī. Tādējādi 1995.gadā lauksaimnieki ir saņēmuši tikai 6,3 miljonus latu subsīdiju jeb 48,2 procentus no sākotnēji plānotā apjoma. Pie tam ar pusgada nokavēšanos. Uz 1.janvāri ministrijā ir akceptēti dokumenti par 1995.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī aprēķinātajām, bet neizmaksātajām subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem — kopsummā par turpat 5 miljoniem latu.

1995.gadā subsīdijas bija paredzētas augkopībā par reģistrētām šķirnes sējumu platībām, saražoto kondicionēto šķirnes sēklu, šķirnes sēklas izejmateriāla saglabāšanu un sākotnējo sēklkopību, augstas kvalitātes linšķiedras un kartupeļu izaudzēšanu. Subsīdiju izmaksas augkopībā ir nodrošinājušas sēklas sagatavošanu un lauku apsēšanu ar šķirnes sēklu, kā arī agrotehnisko prasību ievērošana sējumu kopšanā.

Lopkopībā — par pārraudzības darbu, augstražīgu dzīvnieku selekciju, buļļu pārbaudi, jaunlopu saglabāšanu un izaudzēšanu kontrolizmēģinājumiem un gaļas šķirņu cūku pavairošanu, vaislas materiālu iegādei no ārvalstīm un produkcijas konkurētspējas paaugstināšanu. Subsīdiju izmaksas lopkopībai ļāva saglabāt jaunlopus, atjaunot pārraudzības darbu — ciltsdarba pamatu, nokomplektēt ganāmpulkus ar kvalitatīvu vaislas materiālu, kas turpmāk ļaus uzlabot lopkopības efektivitāti.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!