Informācija

Par Saeimas Prezidija 22. janvāra sēdi

 1. Sēdē izskatīja astoņus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Sakarā ar deputāta M.Grīnblata iesniegumu par deputāta mandāta nolikšanu uz izglītības un zinātnes ministra amata pildīšanas laiku Prezidijs nolēma iekļaut Saeimas 25. janvāra sēdes darba kārtībā jautājumu par attiecīgā saraksta nākamā kandidāta deputāta mandāta apstiprināšanu.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996. gada 25. janvāra sēdes darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai informāciju, ka par Tautas saskaņas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts J.Urbanovičs.

5. Pieņēma lēmumu “Par grozījumiem Saeimas Prezidija 1995. gada 18. decembra lēmumā “Par “Nolikuma par likumprojektu sagatavošanu, noformēšanu un virzību Saeimā” apstiprināšanu””.

6. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: V. Birkavam (Saeimas 11. janvāra sēdes daļā); E. Jurkānam (Saeimas 11. janvāra sēdes daļā); A.Kiršteinam (Saeimas 18. janvāra sēdē); A.Krastiņam (Saeimas 11. janvāra sēdē).

Saeimas sekretārs I.Daudišs

 Komisiju iesniegumi

Dokuments nr.263

Par Satversmes tiesas likumu

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79.pantu Juridiskā komisija iesniedz likumprojektus “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” un “Satversmes tiesas likums”.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” izstrādāts uz 5.Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” bāzes, bet Satversmes tiesas likuma projekts — uz 5.Saeimā otrajā lasījumā pieņemtā Satversmes tiesas likuma projekta bāzes.

Pielikumā:

1) likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” uz 1 lapas;

2) Satversmes tiesas likuma projekts uz 14 lapām.

Ar cieņu,—

1996.gada 17.janvārī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

 

Likumprojekts

“Satversmes tiesas likums”

Iesniedz Saeimas Juridiskā komisija

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Satversmes tiesa

(1) Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu tiesību normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk — Satversme), kā arī citas ar šo likumu tās kompetencē nodotās lietas.

(2) Satversmes tiesa spriež tiesu tikai saskaņā ar Satversmi un šo likumu.

 

2.pants. Satversmes tiesas neatkarība

Tieša vai netieša iejaukšanās Satversmes tiesas darbībā, kas saistīta ar tiesas spriešanu, nav pieļaujama.

 

3.pants. Satversmes tiesas sastāvs

Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši.

 

4.pants. Satversmes tiesas tiesneša apstiprināšana

(1) Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina Saeima. Trīs Satversmes tiesas tiesnešus apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma, bet divus Satversmes tiesas tiesnešus — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma.

(2) Par Satversmes tiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kas atbilst likuma “Par tiesu varu” 55.panta prasībām, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz desmit gadus ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē vai zinātniski pedagoģiskajā darbā tieslietu specialitātē.

 

5.pants. Satversmes tiesas tiesneša zvērests

(1) Pēc apstiprināšanas Satversmes tiesas tiesnesis dod likumā “Par tiesu varu” paredzēto tiesneša zvērestu, ko pieņem Valsts prezidents.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis stājas pie amata pienākumu pildīšanas pēc zvēresta nodošanas.

(3) Ja par Satversmes tiesas tiesnesi ir apstiprināts citas tiesas tiesnesis, kas jau devis minēto zvērestu, viņš zvērestu atkārtoti nedod un stājas pie amata pienākumu pildīšanas tūdaļ pēc apstiprināšanas.

 

6.pants. Satversmes tiesas tiesneša mantija un amata zīme

Satversmes tiesas tiesnesis pilda amata pienākumus tiesas sēdēs, tērpies mantijā un aplicis amata zīmi.

 

7.pants. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš

(1) Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru termiņš ir desmit gadi.

(2) Savu pilnvaru laikā, izņemot šā likuma 10.pantā noteiktos gadījumus, Satversmes tiesas tiesnesis ir neatceļams.

(3) Viena un tā pati persona nevar ieņemt Satversmes tiesas tiesneša amatu ilgāk kā 10 gadus pēc kārtas.

 

8.pants. Satversmes tiesas tiesneša amata atstāšana pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās

(1) Satversmes tiesas tiesnesis atstāj tiesneša amatu ar 75 gadu vecuma sasniegšanu.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis pirms pilnvaru termiņa izbeigšanās var atstāt amatu pēc paša vēlēšanās, rakstveidā par to paziņojot Satversmes tiesai.

 

9.pants. Satversmes tiesas tiesneša pilnvaru apturēšana

(1) Ja Saeima ir piekritusi kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi, šā tiesneša pilnvaras ir apturētas līdz brīdim, kad spēkā stājas tiesas spriedums attiecīgajā krimināllietā vai attiecīgā krimināllieta tiek izbeigta.

(2) Ja Satversmes tiesa pieņem lēmumu par dienesta izmeklēšanas uzsākšanu pret Satversmes tiesas tiesnesi, lai noskaidrotu, vai viņš ir pieļāvis ar tiesneša statusu nesavienojamu rīcību, Satversmes tiesa var apturēt šā tiesneša pilnvaras līdz dienesta izmeklēšanas beigām, bet ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

 

10.pants. Satversmes tiesas tiesneša atbrīvošana vai atlaišana no amata

(1) Pēc Satversmes tiesas nolēmuma Saeima Satversmes tiesas tiesnesi var atbrīvot no amata, ja viņš nespēj turpināt darbu veselības stāvokļa dēļ.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis zaudē savu amatu, ja viņš ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā.

(3) Pēc Satversmes tiesas nolēmuma Saeimas Satversmes tiesas tiesnesi var atlaist no amata, ja viņš ir pārkāpis šā likuma 35.panta prasības, pieļāvis apkaunojošu nodarījumu, kas nav savienojams ar tiesneša statusu, vai sistemātiski nepilda savus darba pienākumus un viņam par to uzlikts disciplinārsods.

 

11.pants. Kārtība, kādā apstiprināms jauns Satversmes tiesas tiesnesis, ja ir izbeigušās iepriekšējā tiesneša pilnvaras

Satversmes tiesas tiesneša pilnvarām izbeidzoties, Saeima pēc tās institūcijas priekšlikuma, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, apstiprina citu tiesnesi.

 

12.pants. Satversmes tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieks

Satversmes tiesas tiesneši, aizklāti balsojot, ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu no sava vidus uz trim gadiem ievēlē Satversmes tiesas priekšsēdētāju un viņa vietnieku.

 

13.pants. Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pienākumi un tiesības

(1) Satversmes tiesas priekšsēdētājs vada Satversmes tiesas sēdes, organizē tiesas darbu un pārstāv Satversmes tiesu.

(2) Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks palīdz Satversmes tiesas priekšsēdētājam pildīt šā panta pirmajā daļā minētos priekšsēdētāja pienākumus un aizstāj Satversmes tiesas priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā.

(3) Atsevišķus Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumus var pildīt viņa norīkots tiesnesis.

(4) Satversmes tiesas priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības dot rīkojumus Satversmes tiesas tiesnešiem tikai organizatoriskos amata pienākuma pildīšanas jautājumos.

 

14.pants. Satversmes tiesas reglaments

Satversmes tiesas struktūru un darba organizāciju nosaka Satversmes tiesas reglaments, kuru pieņem ar absolūtu balsu vairākumu no tiesnešu kopskaita.

 

15.pants. Satversmes tiesas statuss

Satversmes tiesa ir juridiska persona. Tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un tiesas nosaukumu.

 

 

II nodaļa. Satversmes tiesas kompetence

16.pants. Satversmes tiesā izskatāmās lietas

Satversmes tiesa izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas parakstīto vai ratificēto starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru līgumu atbilstību Satversmei;

3) Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

4) Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī Ministru kabinetam pakļauto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

5) Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

6) citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

7) pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

8) tāda rīkojuma atbilstību likumam, ar kuru ar likumu uz to pilnvarots ministrs atcēlis pašvaldības domes (padomes) izdotos saistošos noteikumus;

9) Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem un ratificētajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi.

 

17.pants. Tiesības iesniegt pieteikumu

(1) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par likuma atbilstību Satversmei (16.panta 1.punkts), Latvijas parakstīto vai ratificēto starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru līgumu atbilstību Satversmei (16.panta 2.punkts), kā arī Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem (16.panta 3.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

3) Ministru kabinetam;

4) Augstākās tiesas Senātam;

5) tiesai uz izskatāmās lietas pamata;

6) ģenerālprokuroram.

(2) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem, kā arī Ministru kabinetam pakļauto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem (16.panta 4.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

4) Augstākās tiesas Senātam;

5) tiesai uz izskatāmās lietas pamata;

6) ģenerālprokuroram;

7) pašvaldības domei (padomei).

(3) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem (16.panta 5.punkts) ir:

1) Valsts prezidentam;

2) Saeimai;

3) ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

4) Ministru kabinetam.

(4) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas apstiprināto, iecelto vai vēlēto institūciju vai amatpersonu izdoto normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem (16.panta 6.punkts) ir:

1) Saeimai;

2) ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

3) Augstākās tiesas Senātam;

4) tiesai uz izskatāmās lietas pamata;

5) ģenerālprokuroram;

6) pašvaldības domei (padomei).

(5) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par pašvaldības domes (padomes) izdoto saistošo noteikumu, kā arī citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem (16.panta 7.punkts) ir:

1) ar likumu uz to pilnvarotam ministram;

2) Augstākās tiesas Senātam;

3) tiesai uz izskatāmās lietas pamata;

4) ģenerālprokuroram.

(6) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par tāda rīkojuma atbilstību, ar kuru ar likumu uz to pilnvarots ministrs atcēlis pašvaldības domes (padomes) izdotos saistošos noteikumus (16.panta 8.punkts), ir attiecīgajai domei (padomei).

(7) Tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par Latvijas nacionālo tiesību normu atbilstību tiem Latvijas noslēgtajiem un ratificētajiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nav pretrunā ar Satversmi (16.panta 9.punkts), ir:

1) Valsts prezidentam;

2) ne mazāk kā vienai trešdaļai Saeimas deputātu;

3) Ministru kabinetam;

4) Augstākās tiesas Senātam;

5) tiesai uz izskatāmās lietas pamata;

6) ģenerālprokuroram.

 

III nodaļa. Tiesvedība

18.pants. Pieteikuma iesniegšana

(1) Pieteikums par lietas ierosināšanu (turpmāk — pieteikums) Satversmes tiesā iesniedzams rakstveidā. Pieteikumā jānorāda:

1) pieteikuma iesniedzējs;

2) institūcija vai amatpersona, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts;

3) lietas faktisko apstākļu izklāsts;

4) pieteikuma juridisks pamatojums;

5) prasījums Satversmes tiesai.

(2) Vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā pieļaujama vienīgi, ja:

1) tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa un uz tās pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas;

2) tiek apstrīdēti kādas institūcijas (amatpersonas) izdotie akti sakarā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktā kārtībā vai institūcija vai amatpersonas pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, sakarā ar kuriem tās izdotajiem aktiem nav juridiska spēka.

(3) Pieteikumu paraksta pieteikuma iesniedzējs. Ja pieteikumu iesniedz koleģiāla institūcija, to paraksta tās vadītājs. Ja pieteikumu iesniedz tiesa uz izskatāmās lietas pamata, to paraksta tiesas sēdes priekšsēdētājs. Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu, to paraksta katrs no šiem deputātiem.

(4) Pieteikumam pievieno:

1) koleģiālās institūcijas vai tiesas lēmumu, ja pieteikumu iesniedz koleģiāla institūcija vai tiesa;

2) paskaidrojumus vai dokumentus, kas nepieciešami lietas apstākļu noskaidrošanai;

3) pilnvarojumu personai, kas saskaņā ar šā likuma 24.panta otro daļu ir tiesīga izdarīt procesuālās darbības pieteikuma iesniedzēja vārdā, ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu.

 

19.pants. Tiesas pieteikuma pieņemšanas sevišķie noteikumi

(1) Tiesas pieteikums uz izskatāmās lietas pamata saskaņā ar šā likuma 17.panta pirmās daļas 5.punktu, otrās daļas 5.punktu, ceturtās daļas 4.punktu, piektās daļas 3.punktu un septītās daļas 5.punktu tiek pieņemts tikai tad, ja tiesai ir radušās pamatotas šaubas, vai attiecīgais normatīvais akts atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai, un ja tiesas nolēmums ir atkarīgs no tā, kā tiek izlemts jautājums par attiecīgā normatīvā akta atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(2) Tiesvedība izskatāmajā lietā, uz kuras pamata iesniegts pieteikums Satversmes tiesā, ar pieteikuma pieņemšanas brīdi tiek apturēta, un tā tiek atjaunota ar Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās brīdi.

 

20.pants. Pašvaldības domes (padomes) pieteikuma pieņemšanas sevišķie noteikumi

(1) Pašvaldības domes (padomes) pieteikums saskaņā ar šā likuma 17.panta otrās daļas 7.punktu un ceturtās daļas 6.punktu tiek pieņemts tikai tad, ja pašvaldība uzskata, ka tie Ministru kabineta noteikumi vai citi normatīvie akti, kas reglamentē pašvaldību darbību, ir pretrunā ar Satversmi, likumu “Par pašvaldībām” vai citiem likumiem.

(2) Pašvaldības domes (padomes) pieteikums saskaņā ar šā likuma 17.panta sesto daļu tiek pieņemts likuma “Par pašvaldībām” 49.pantā no-teiktajā kārtībā.

 

21.pants. Lietas ierosināšana vai atteikšanās ierosināt lietu

(1) Saņemot pieteikumu, Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa norīkots tiesnesis pārliecinās:

1) vai lieta ir piekritīga Satversmes tiesai (16.pants);

2) vai pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu (17.pants);

3) vai pieteikums atbilst vispārīgajām (18.pants) un sevišķajām (19., 20.pants) pieteikuma pieņemšanas prasībām.

(2) Ja lieta ir piekritīga Satversmes tiesai, pieteikuma iesniedzējs ir tiesīgs iesniegt pieteikumu, un, ja pieteikums atbilst vispārīgajām un sevišķajām pieteikuma pieņemšanas prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu.

(3) Ja lieta nav piekritīga Satversmes tiesai vai iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu, vai pieteikums neatbilst vispārīgajām vai sevišķajām pieteikuma pieņemšanas prasībām, tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu.

(4) Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu tiesnesis pieņem mēneša laikā, skaitot no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa trīs tiesnešu sastāvā ar lēmumu šo termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem.

(5) Ja pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) lēmuma noraksts tiek nosūtīts lietas dalībniekiem;

2) institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, tiek nosūtīts pieteikuma noraksts;

3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, uzaicina Satversmes tiesas tiesneša noteiktā termiņā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) lēmuma noraksts tiek nosūtīts publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(6) Ja pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma noraksts tiek nosūtīts pieteikuma iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu,— to pilnvarotajam pārstāvim.

 

22.pants. Lēmuma par atteikšanos ierosināt lietu pārsūdzēšana

(1) Lēmumu par atteikšanos ierosināt lietu divu nedēļu laikā pēc tā noraksta saņemšanas pieteikuma iesniedzējs var pārsūdzēt Satversmes tiesā.

(2) Sūdzību Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā mēneša laikā no sūdzības saņemšanas dienas un pieņem lēmumu par tās apmierināšanu un lietas ierosināšanu vai par sūdzības noraidīšanu.

(3) Ja pieņemts lēmums par sūdzības apmierināšanu un lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas:

1) lēmuma noraksts tiek nosūtīts lietas dalībniekiem;

2) institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, tiek nosūtīts pieteikuma noraksts;

3) institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, uzaicina Satversmes tiesas noteiktā termiņā iesniegt savu atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisku pamatojumu;

4) lēmuma noraksts tiek nosūtīts publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(5) Ja pieņemts lēmums par sūdzības noraidīšanu, trīs dienu laikā pēc tā pieņemšanas lēmuma noraksts tiek nosūtīts sūdzības iesniedzējam, bet gadījumos, kad pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu,— to pilnvarotajam pārstāvim.

 

23.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Kad lieta ierosināta, Satversmes tiesas priekšsēdētājs uzdod vienam no tiesnešiem to sagatavot izskatīšanai.

(2) Lietu sagatavojot, tiesnesis, ja nepieciešams:

1) pieprasa papildu paskaidrojumus un dokumentus no pieteikuma iesniedzēja, no institūcijas vai amatpersonas, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts, kā arī no jebkuras valsts institūcijas, iestādes vai amatpersonas;

2) pieaicina lietpratējus (ekspertus) atzinuma došanai.

(3) Lieta sagatavojama ne ilgāk kā triju mēnešu laikā. Čpaši sarežģītās lietās Satversmes tiesa trīs tiesnešu sastāvā ar lēmumu ir tiesīga šo termiņu pagarināt, bet ne vairāk kā par diviem mēnešiem.

(4) Lietas sagatavošana noslēdzama ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai un Satversmes tiesas sēdes laiku un vietu.

(5) Tiesas sēde nosakāma ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai.

(6) Ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes:

1) sēdes laiku un vietu paziņo lietas dalībniekiem;

2) paziņojumu par sēdes laiku un vietu nosūta publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

24.pants. Pārstāvība Satversmes tiesā

(1) Lietas dalībnieku — pieteikuma iesniedzēju, kā arī institūciju vai amatpersonu, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts,— var pārstāvēt tā pārstāvis.

(2) Ja pieteikumu iesniedz ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas deputātu, viņi ir uzskatāmi par vienu procesuālo personu. Procesuālās darbības viņi var izdarīt tikai ar viena pilnvarotā pārstāvja starpniecību. Šādu pilnvarojumu apstiprina Saeimas Kanceleja.

(3) Lietas dalībnieki var izmantot zvērināta advokāta palīdzību.

 

25.pants. Lietas dalībnieku tiesības iepazīties ar lietas materiāliem

Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par lietas nodošanu izskatīšanai, lietas dalībniekiem — pieteikuma iesniedzējam un institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi aktu, kurš tiek apstrīdēts,— ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

 

26.pants. Tiesas sastāvs

(1) Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata lietas par:

1) likumu atbilstību Satversmei;

2) Latvijas ratificēto starptautisko līgumu atbilstību Satversmei;

3) Saeimas lēmumu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

4) Ministru kabineta noteikumu un citu Ministru kabineta normatīvo aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem;

5) Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu atbilstību Satversmei un citiem likumiem.

(2) Lietas, kuras nav minētas šā panta pirmajā daļā, Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Ja Satversmes tiesa lietu izskata pilnā sastāvā, tajā ir visi Satversmes tiesas tiesneši, kuri veselības stāvokļa vai citu objektīvu apstākļu dēļ nav kavēti piedalīties tiesas sēdē. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem Satversmes tiesas tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(4) Ja Satversmes tiesa lietu izskata triju tiesnešu sastāvā, tiesnešus, kuri ir tiesas sastāvā, nosaka Satversmes tiesas priekšsēdētājs, bet tiesas sēdes priekšsēdētāju ievēl šie tiesneši no sava vidus.

 

27.pants. Lietu izskatīšanas procesuālā kārtība

Lietu izskatīšanas procesuālo kārtību nosaka šis likums un likums par Satversmes tiesas procesu.

 

28.pants. Satversmes tiesas sēdes atklātums

(1) Satversmes tiesas sēdes notiek atklāti, izņemot gadījumus, kad tas ir pretrunā ar valsts noslēpumu sargāšanas interesēm. Lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā sēdē pieņem Satversmes tiesa.

(2) Lietas izskatīšana slēgtā tiesas sēdē notiek, ievērojot visus tiesvedības noteikumus. Tiesas spriedumu visos gadījumos pasludina publiski.

(3) Tiesas sēžu zālē neielaiž personas, kas jaunākas par sešpadsmit gadiem, ja viņas nav liecinieki izskatāmajā lietā.

 

29.pants. Satversmes tiesas sēde

(1) Satversmes tiesas sēdi atklāj tiesas sēdes priekšsēdētājs. Viņš paziņo tiesas sastāvu, nosauc lietas dalībniekus un citas lietā iesaistītās personas un pārbauda to personību un pilnvarojumu.

(3) Lietas izskatīšana pēc būtības sākas ar tiesneša ziņojumu.

(4) Pēc ziņojuma lietas dalībnieki izklāsta lietas faktiskos apstākļus un juridisko pamatojumu. Pieteikuma iesniedzējam vārdu dod pirmajam.

(5) Pēc tam, ja nepieciešams, tiek uzklausīti ekspertu atzinumi un pratināti liecinieki.

(6) Pēc tam seko tiesas debates.

(7) Satversmes tiesas sēde beidzas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, kad tiks pasludināts spriedums.

(8) Satversmes tiesas sēdes norisi fiksē fonogrammā, pēc kuras sagatavo stenogrammu. Stenogrammu pievieno protokolam. Protokolu paraksta visi lietā piedalījušies Satversmes tiesas tiesneši.

 

30.pants. Tiesvedības izbeigšana

Tiesvedību lietā var izbeigt līdz sprieduma pasludināšanai ar Satversmes tiesas lēmumu:

1) pēc pieteikuma iesniedzēja rakstiska lūguma;

2) ja apstrīdētā tiesību norma (akts) zaudējusi spēku;

3) ja Satversmes tiesa konstatē, ka lēmums par lietas ierosināšanu neatbilst šā likuma 21.panta pirmās daļas prasībām.

 

31.pants. Satversmes tiesas sprieduma pieņemšana

(1) Pēc Satversmes tiesas sēdes notiek tiesnešu apspriede, kurā tiek taisīts spriedums Latvijas Republikas vārdā.

(2) Tiesa spriedumu pieņem ar balsu vairākumu. Tiesneši var balsot tikai “par” vai “pret”.

(3) Balsīm sadaloties līdzīgi, tiesa taisa spriedumu, ka apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai.

(4) Spriedums pasludināms ne vēlāk kā 15 dienas pēc Satversmes tiesas sēdes. Ne vēlāk kā 3 dienas pēc pasludināšanas spriedums tiek nosūtīts lietas dalībniekiem.

(5) Spriedumu paraksta visi tiesneši, kas piedalījušies Satversmes tiesas sēdē.

(6)Tiesnesis, kurš nobalsojis pret viedokli, kas izteikts spriedumā, izsaka rakstveidā savas atsevišķās domas, kuras pievieno lietai, bet tiesas sēdē tās nepaziņo.

 

32.pants. Satversmes tiesas sprieduma saturs

Satversmes tiesas spriedumā norādāms:

1) sprieduma taisīšanas laiks un vieta;

2) Satversmes tiesas sastāvs un tiesas sēdes sekretārs;

3) lietas dalībnieki (norādot pieteikuma iesniedzēju);

4) šā likuma norma, uz kuras pamata Satversmes tiesa izskatījusi lietu;

5) tiesību norma (akts), kas tiek apstrīdēts;

6) Satversmes tiesas nodibinātie apstākļi;

7) argumenti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti Satversmes tiesas secinājumi;

8) argumenti un pierādījumi, ar kuriem Satversmes tiesa noraida tos vai citus pierādījumus;

9) Satversmes norma vai cita tiesību norma, no kuras vadījusies Satversmes tiesa, novērtējot apstrīdētās tiesību normas (akta) atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normai;

10) Satversmes tiesas nolēmums par to, vai apstrīdētā tiesību norma (akts) atbilst vai neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai;

11) norāde, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

 

33.pants. Satversmes tiesas sprieduma spēks

(1) Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(2) Satversmes tiesas spriedums ir obligāts visām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un amatpersonām, ieskaitot tiesas, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.

(3) Tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no tās pieņemšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi, ka šī norma nav spēkā no Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.

 

34.pants. Satversmes tiesas sprieduma publicēšana

(1) Satversmes tiesas spriedumu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pasludināšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Sprieduma lemjošā daļa tiek publicēta arī izdevumā “Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs”.

(2) Satversmes tiesa reizi gadā publicē Satversmes tiesas spriedumu krājumu, kurā pilnībā ievietoti visi spriedumi un lietām pievienotās tiesnešu atsevišķās domas.

 

IV nodaļa. Satversmes tiesas tiesneša statuss

35.pants. Ierobežojumi strādāt citu algotu darbu un piedalīties sabiedriskajā darbībā

(1) Satversmes tiesas tiesnesis nedrīkst vienlaikus ieņemt jebkādu citu amatu vai strādāt citu algotu darbu, izņemot pedagoģisku darbu. Viņš nedrīkst būt Saeimas vai pašvaldības domes (padomes) deputāts.

(2) Satversmes tiesas tiesnesis nedrīkst ieņemt amatus sabiedriskajās organizācijās. Satversmes tiesas tiesnesim, kurš ir kādas politiskas organizācijas (partijas) biedrs, uz savu pilnvaru laiku ir jāaptur darbība šajā organizācijā.

 

36.pants. Satversmes tiesas tiesneša neaizskaramība

(1) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez Saeimas piekrišanas.

(2) Satversmes tiesas tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

(3) Par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem Satversmes tiesas tiesnesis var tikt saukts pie disciplinārās atbildības.

 

37.pants. Satversmes tiesas tiesneša disciplinārā atbildība

(1) Satversmes tiesas tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) šā likuma 35.pantā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu;

2) darba pienākumu nepildīšanu;

3) necienīgu rīcību;

4) administratīvu pārkāpumu.

(2) Disciplinārlietu var ierosināt Satversmes tiesas priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai ne mazāk kā trīs Satversmes tiesas tiesneši.

(3) Disciplinārlietu izskata Satversmes tiesa pilnā sastāvā, piedaloties visiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kuri veselības stāvokļa dēļ vai citu objektīvu apstākļu dēļ nav kavēti piedalīties tiesas sēdē. Tiesnesis, attiecībā uz kuru disciplinārlieta ierosināta, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par četriem tiesnešiem. Sēdi vada Satversmes tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

(4) Lēmumu disciplinārlietā Satversmes tiesa pieņem ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, disciplinārlieta tiek izbeigta.

(5) Izskatot disciplinārlietu, Satversmes tiesa var:

1) uzlikt disciplinārsodu;

2) ierosināt Satversmes tiesas tiesneša atlaišanu no amata atbilstoši šā likuma 10.panta trešajai daļai;

3) izbeigt disciplinārlietu.

(6) Disciplinārsodi, kurus Satversmes tiesa var uzlikt tiesnesim, ir šādi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas.

(7) Disciplinārsoda uzlikšana neizslēdz Satversmes tiesas tiesneša kriminālo un materiālo atbildību.

 

V nodaļa. Satversmes tiesas finansēšana,

tiesnešu darba samaksa un sociālās garantijas

38.pants. Satversmes tiesas finansēšana

Satversmes tiesu finansē no valsts budžeta.

 

39.pants. Satversmes tiesas tiesnešu atalgojums

(1) Satversmes tiesas tiesneša, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalga atbilst attiecīgi Augstākās tiesas tiesneša, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatalgai.

(2) Satversmes tiesas priekšsēdētājs par priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu saņem piemaksu, kas atbilst piemaksai, kāda noteikta Augstākās tiesas priekšsēdētājam par priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks par priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildīšanu — piemaksu, kas atbilst piemaksai, kāda noteikta Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietniekam par priekšsēdētāja vietnieka pienākumu pildīšanu.

(3) Satversmes tiesas tiesneši papildus amatalgai saņem piemaksas, kas spēkā esošajos likumdošanas aktos paredzētas Augstākās tiesas tiesnešiem, kuriem ir pirmā kvalifikācijas klase.

 

40.pants. Satversmes tiesas tiesnešu sociālās garantijas

Uz Satversmes tiesas tiesnešiem attiecas visas sociālās garantijas un atvieglojumi, kas tiesnešiem paredzēti spēkā esošajos normatīvajos aktos.

Pārejas noteikums

Līdz likuma par Satversmes tiesas procesu spēkā stāšanās dienai lietu izskatīšanas procesuālo kārtību regulē šis likums un Satversmes tiesas reglaments.