Par bankrotējušās a/s “Banka Baltija” noguldījumu pārvēršanu akciju kapitālā

Pēdējā laikā sabiedrības uzmanība pievērsta vairāku politiķu izteikumiem par jaunām bankrotējušās a/s “Banka Baltija” Uzraudzības padomes priekšsēdētāja A. Laventa iecerēm “palīdzēt” bankai.

Noguldītājiem tiek piedāvāts šķietami vilinošs plāns naudas atgūšanai: viņiem tikai labprātīgi uz laiku jāatsakās no savām pašreizējām likumīgajām prasībām pret banku, pretī saņemot bankrotējušās a/s “Banka Baltija” akcijas. Tādējādi banka it kā būtu atbrīvota no saistībām pret noguldītājiem un varētu sākt jaunas atveseļošanas procesu.

Kā tas notiks? Jāļaujot bankā atkal strādāt A. Laventam, kurš tūlīt iegūšot kredītus, piesaistīšot investīcijas, un jau pēc trim mēnešiem “mazie noguldītāji” saņemšot savu naudu.

Latvijas Banka uzskata par nepieciešamu paskaidrot: pēc šāda darījuma noguldītāji savu naudu vairs nesaņems, jo viņi būs kļuvuši par šīs bankrotējušās bankas līdzīpašniekiem. Tas ir, no noguldītājiem būs kļuvuši par akcionāriem, labprātīgi atsakoties no savām prasībām — ieguldītās naudas. Bet iegūs savu reputāciju zaudējušas bankas akcijas ar tirgus vērtību, kas tuva nullei.

Idejas popularizētāji, uzdodamies par noguldītāju interešu aizstāvjiem, protams, noklusē, kādu kārtību naudas atgūšanā paredz “Kredītiestāžu likums”. Noguldītāji — fiziskās personas naudas atguvēju rindā ir pirmajā vietā, bet akcionāri kā īpašnieki — pēdējā. Tātad, zinot bankas finansiālo stāvokli, — bez jebkādām cerībām atgūt savus līdzekļus.

A/s “Banka Baltija” gadījumā aizstāt parādus ar akcijām būtu arī pretlikumīgi. Proti, likums “Par akciju sabiedrībām” aizliedz akciju sabiedrībai veikt šādu darbību, ja tās saistības pret kreditoriem vairāk nekā divas reizes pārsniedz pašu kapitālu vai arī ja tai nav pašu kapitāla. Kā zināms, līdz pozitīvam pašu kapitālam akciju sabiedrībai “Banka Baltija” trūkst vismaz 180 miljoni latu.

Uzmanības vērts ir arī A. Laventa tālākais plāns bankas atjaunošanā. Tikšot ņemti kredīti un piesaistītas investīcijas. Tātad banka tiktu apkrauta ar jaunu parādu nastu. Ne ar pušplēstu vārdu Laventa ideju aizstāvji neieminas par to, ka A. Lavents varētu pats atdot bankai parādus. Vismaz tos 50 miljonus latu, kuri, spriežot pēc Ģenerālprokuratūras rīcībā esošās informācijas, pārskaitīti ar viņu saistītam uzņēmumam “Finhold” ārzemēs.

Maz ticams, ka tiem, kas nāk klajā ar šādām idejām, tiešām rūp noguldītāju liktenis. Ja tas tā būtu, viņi neatļautos piedāvāt plānu, kuru izpildot, noguldītāji tiktu apkrāpti vēlreiz. Viņu plāniem kā “āža kāja” cauri vīd galvenais motīvs — izpestīt no cietuma apsūdzēto A. Laventu. No noguldītāju aizstāvjiem varētu gan gaidīt ko citu — prasību, lai A. Lavents atmaksā bankai savus parādus.

Latvijas Bankas

preses sekretārs E. Vējiņš

1996. gada 23. janvārī