Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.198

Rīgā 2016.gada 19.aprīlī (prot. Nr.72, 2.§)

Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta pirmās daļas 3.punktu,
Alkoholisko dzērienu aprites likuma 8.panta pirmo daļu
un Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440
"Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami
ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību"
8., 9.punktu, 15.8., 19.7. un 26.9.apakšpunktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka:

1.1. kārtību, kādā ar Rīgas pilsētas pašvaldību (turpmāk – pašvaldība) tiek saskaņota:

1.1.1. pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošana vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā;

1.1.2. ielu tirdzniecība un saņemama atļauja:

1.1.2.1. ielu tirdzniecībai pastāvīgā ielu tirdzniecības vietā;

1.1.2.2. ielu tirdzniecības organizēšanai pastāvīgā ielu tirdzniecības vietā;

1.1.2.3. ielu tirdzniecībai pasākuma laikā;

1.1.2.4. ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā;

1.1.2.5. īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai;

1.1.2.6. īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai;

1.1.2.7. ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā;

1.2. kārtību, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana un saņemama ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;

1.3. tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumus kārtības nodrošināšanai;

1.4. tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas;

1.5. nosacījumus pašvaldības izsniegtās ielu tirdzniecības atļaujas darbības apturēšanai uz laiku;

1.6. gadījumus un nosacījumus, kad tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu, ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā;

1.7. administratīvo atbildību par noteikumu neievērošanu.

2. Ja ielu tirdzniecība tiek organizēta pašvaldības īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā, tirdzniecības organizators ir tiesīgs noteikt tirdzniecības dalībniekam maksu par ielu tirdzniecības organizēšanas nodrošināšanu, nepārsniedzot faktisko tirdzniecības nodrošināšanas izmaksu apjomu un sadalot to proporcionāli tirdzniecības dalībnieku skaitam, šādos gadījumos:

2.1. ja pasākuma, kura laikā tiek organizēta ielu tirdzniecība, organizators ir pašvaldība;

2.2. ja par pasākuma rīkošanu, kura laikā tiek organizēta ielu tirdzniecība, vai ielu tirdzniecības organizēšanu Ziemassvētku laikā ar pašvaldību tiek noslēgts sadarbības līgums, projekta finansēšanas līgums vai vienošanās par saistību izpildi;

2.3. ja pašvaldības īpašumā esošais nekustamais īpašums ir iznomāts ar apbūves tiesībām saimnieciskās darbības veikšanai, tostarp ielu tirdzniecības vietu iekārtošanai un ielu tirdzniecības organizēšanai, un zemes nomas līguma termiņš nav mazāks par 10 gadiem.

3. Gadījumos, kad par ielu tirdzniecību ir jāmaksā pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās, ielu tirdzniecības atļauja tiek izsniegta pēc minētās nodevas samaksāšanas. Ja ielu tirdzniecības atļauja nepieciešama ātrāk nekā 5 darba dienu laikā no maksājuma veikšanas datuma, jāuzrāda maksātāja bankas apstiprināts maksājuma dokuments.

2. Kārtība, kādā pašvaldībā tiek saskaņota pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošana vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā

4. Lai saskaņotu pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu vai veiktu izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā, Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā jāiesniedz iesniegums (1.pielikums) un iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādītie dokumenti.

5. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošana tiek saskaņota, ja tās izveidi akceptē:

5.1. attiecīgā pašvaldības izpilddirekcija (turpmāk – izpilddirekcija) par tirdzniecības vietas darbības periodu un tirdzniecības laiku, tirdzniecības vietā pieļaujamo sortimentu un tirdzniecības vietas izveides lietderīgumu gadījumos, ja tirdzniecības vieta ierosināta uz pašvaldībai piekrītošas vai neiznomātas pašvaldības īpašumā vai valdījumā esošas zemes vai publiskajos ūdeņos;

5.2. Rīgas pilsētas būvvalde par tirdzniecības vietas izvietojumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēriem;

5.3. Rīgas domes Satiksmes departaments par tirdzniecības vietas izvietojumu, aizņemamās teritorijas platību un izmēriem, ja tirdzniecības vieta plānota ielas sarkanajās līnijās.

6. Izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā tiek izskatītas šajā nodaļā noteiktajā kārtībā atbilstoši izmaiņu saturam.

7. Pēc noteikumu 5.punktā minēto iestāžu saskaņojumu saņemšanas Rīgas pilsētas izpilddirektors saskaņo pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā, ja pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā atbalstījusi Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

8. Rīgas pilsētas izpilddirektors atsaka saskaņot pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā, ja nav saņemts noteikumu 5.punktā minēto iestāžu saskaņojums vai pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanu vai izmaiņas iepriekš saskaņotā pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā nav atbalstījusi Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

9. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

9.1. nedrīkst tikt bojāti apstādījumi vai pilsētvides elementi;

9.2. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā kopējā tēla uztveres iespēju;

9.3. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai bez tās īpašnieka piekrišanas;

9.4. nedrīkst aizsegt stacionāru reklāmas objektu;

9.5. ielu tirdzniecības vietām ielu sarkanajās līnijās ir šādi maksimāli pieļaujamie izmēri:

9.5.1. platība – 1,50 m x 2 m;

9.5.2. platība saldējuma tirdzniecībai – 1 m x 1,50 m;

9.5.3. platība ziedu tirdzniecībai – 1,50 m x 3 m;

9.5.4. augstums tirdzniecības virsmai – 1 m, kopējai tirdzniecības iekārtai nepārsniedzot 1,30 m;

9.6. rūpnieciski izgatavotas tirdzniecībai paredzētas piekabes (treilera), kas pārsniedz noteikumu 9.5.apakšpunktā noteiktos izmērus, vai mehāniskā transportlīdzekļa izmantošana:

9.6.1. aizliegta Rīgas vēsturiskajā centrā, parkos, skvēros, aizsargājamās apbūves teritorijās un pludmalē ierīkotajās peldvietās (no jūras piekrastes līdz kāpu zonai);

9.6.2. atļauta, izvietojot to ārpus ielu sarkanajām līnijām (izņemot noteikumu 9.6.1.apakšpunktā noteiktās vietās), ja mehāniskā transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3500 kg, piekabes pilna masa nepārsniedz 1750 kg vai mehāniskā transportlīdzekļa kopā ar piekabi pilna masa nepārsniedz 5250 kg;

9.6.3. atļauta ielu sarkanajās līnijās ārpus Rīgas vēsturiskā centra tikai brīvos, nekā citādi neaizņemtos un neizmantotos laukumos, ja mehāniskā transportlīdzekļa pilna masa nepārsniedz 3500 kg, piekabes pilna masa nepārsniedz 1750 kg vai mehāniskā transportlīdzekļa kopā ar piekabi pilna masa nepārsniedz 5250 kg.

10. Saskaņotās pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas tiek apstiprinātas ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu un minētā informācija tiek publicēta pašvaldības portālā www.riga.lv.

3. Kārtība, kādā ar pašvaldību saskaņojama ielu tirdzniecība un tiek izsniegtas ielu tirdzniecības vai tirdzniecības organizēšanas atļaujas

3.1. Kārtība, kādā saņemama atļauja ielu tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā

11. Atļauja ielu tirdzniecībai pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā (2.pielikums) vai atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā (3.pielikums) tiek izsniegta, ja ielu tirdzniecības vieta ir saskaņota šo noteikumu 2.nodaļā noteiktajā kārtībā un plānotā tirdzniecība atbilst attiecīgās saskaņotās pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas darbības nosacījumiem.

12. Lai saņemtu šo noteikumu 11.punktā minēto atļauju, tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators izpilddirekcijā vai Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniedz iesniegumu (4. vai 5.pielikums) un iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādītos dokumentus.

13. Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojuma saņemšanai Rīgas pilsētas būvvaldē iesniedz projektu trijos eksemplāros, projekta sastāvā iekļaujot:

13.1. vietas krāsainu fotofiksāciju bez tirdzniecības vietas izvietojuma;

13.2. objekta novietni inženiertīklu situācijas plānā vai zemesgabala robežu plānā mērogā 1:250 vai 1:500 (A4 formātā) ar izmēriem un piesaistēm;

13.3. vietas iekārtojumu plānā mērogā 1:100;

13.4. detalizētu dizaina risinājumu;

13.5. objekta vizualizāciju vides kontekstā;

13.6. ja tirdzniecība tiek veikta tikai no mehāniskā transportlīdzekļa bez papildu tirdzniecības vietas iekārtojuma ārpus transportlīdzekļa vai tirdzniecības vieta netiek speciāli iekārtota, transportlīdzekļa izvietojumu plānā mērogā 1:100 vai 1:250 ar izmēriem un piesaistēm.

14. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

14.1. jāparedz Rīgai raksturīgajai arhitektūrai un videi, konkrētas pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums, nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

14.2. nav pieļaujama interjera (iekštelpu) mēbeļu izmantošana;

14.3. visiem ielu tirdzniecības vietas elementiem jābūt stilistiski vienotiem;

14.4. aizliegts izvietot teltis, noliktavas, nojumes ar nolaižamām sienām vai cita veida norobežojošas konstrukcijas (izņemot pludmales teritorijas);

14.5. pieļaujami tikai vieglas konstrukcijas saulessargi/lietussargi;

14.6. tirdzniecības iekārtām jābūt mobilām, viegli pārvietojamām, nav pieļaujamas būves;

14.7. karsto uzkodu un bezalkoholisko dzērienu tirdzniecības vietās jāparedz atkritumu urnas;

14.8. ievēro noteikumu 9.punktā noteiktās prasības tirdzniecības vietas platībai, izmēriem un izvietojumam.

15. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā Rīgas vēsturiskajā centrā ievēro 14.punktā noteiktās prasības un papildus ievēro šādas prasības:

15.1. nav pieļaujami zemas kvalitātes standarta risinājumi;

15.2. tirdzniecības aprīkojumā izmantojami latviskajās tradīcijās veidoti stilizēti dizaina risinājumi, piemēram, pūralādes, rati, salokāmi galdiņi, ažūri statīvi koka konstrukcijās (molberti);

15.3. izmantojami kvalitatīvi dabiskie materiāli, piemēram, koks ar atklātu koka tekstūru, klūgu pinumi, metālkalumi, lins vai to kvalitatīva imitācija;

15.4. pieļaujami tikai vieglas konstrukcijas saulessargi/lietussargi neitrālā, ar apkārtējo pilsētvidi saderīgā tonī;

15.5. reklāmu uz saulessargiem/lietussargiem pieļaujams izvietot 30 cm platā joslā saulessarga/lietussarga apakšējā malā.

16. Noteikumu 12.punktā noteiktajā kārtībā iesniegtie dokumenti uzskatāmi par derīgiem vienu gadu no dokumentu reģistrēšanas pašvaldībā noteikumu 17.punktā minētā lēmuma pieņemšanai, izņemot, ja kādam no iesniegtajiem dokumentiem nav beidzies derīguma termiņš vai mainījušies faktiskie vai tiesiskie apstākļi.

17. Izpilddirekcija izsniedz noteikumu 11.punktā minēto atļauju atbilstoši ielu tirdzniecības norises laikam un ilgumam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās, kam pievieno Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma plāna kopiju, izņemot, ja tirdzniecības vieta ir pašvaldības iekārtota un aprīkota ar tirdzniecības galdiem, un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

3.2. Kārtība, kādā saņemama atļauja ielu tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā

18. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecībai pasākuma laikā (6.pielikums) vai atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā (7.pielikums), tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators:

18.1. iesniedz Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniegumu (8. vai 9.pielikums), uzrādot iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra speciālists ieskenē,

18.2. vai elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādīto dokumentu datnes.

19. Ielu tirdzniecības vietu ielu tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

19.1. jāparedz Rīgas arhitektūrai un videi, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums, nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

19.2. pieļaujams izvietot tikai ārtelpai, sezonai, vietai un pasākumam atbilstošu aprīkojumu;

19.3. visiem ielu tirdzniecības elementiem, kā arī, ja iespējams, blakus izvietotām tirdzniecības vietām jābūt stilistiski vienotām un atbilstošām pasākuma tematikai;

19.4. tirdzniecības iekārtām jābūt mobilām, viegli pārvietojamām, nav pieļaujamas būves;

19.5. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai bez tās īpašnieka piekrišanas.

20. Rīgas pilsētas izpilddirektors izsniedz noteikumu 18.punktā minēto atļauju, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma plāna un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

21. Ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām publiska pasākuma rīkošanai jāsaņem Rīgas pilsētas izpilddirektora atļauja vai saskaņojums, atļauja ielu tirdzniecībai vai ielu tirdzniecības organizēšanai pasākuma laikā ir derīga, ja izsniegta atļauja vai saņemts saskaņojums publiska pasākuma rīkošanai.

3.3. Kārtība, kādā saņemama atļauja īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai vai tirdzniecības organizēšanai

22. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība ir tirdzniecība vienā vietā vai adresē ne ilgāk kā 3 dienas ar tirdzniecības norises starplaiku ne mazāku kā 4 dienas (vienas tirdzniecības norise pieļaujama ne biežāk kā reizi nedēļā), tirdzniecībai kalendārajā gadā nepārsniedzot 24 dienas. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecība ar eglītēm var notikt decembrī un janvārī 24 dienas pēc kārtas, ja attiecīgajā vietā vai adresē nav saskaņota pastāvīgā ielu tirdzniecības vieta tirdzniecībai ar eglītēm.

23. Lai saņemtu atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībai (10.pielikums) vai atļauju īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai (11.pielikums), tirdzniecības dalībnieks vai tirdzniecības organizators:

23.1. iesniedz Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniegumu (12. vai 13.pielikums), uzrādot iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra speciālists ieskenē,

23.2. vai elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādīto dokumentu datnes.

24. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietas iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

24.1. jāparedz Rīgas arhitektūrai un videi, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums, nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

24.2. pieļaujams izvietot tikai ārtelpai, sezonai un vietai atbilstošu aprīkojumu;

24.3. visiem ielu tirdzniecības elementiem un blakus izvietotām tirdzniecības vietām jābūt stilistiski vienotām;

24.4. aizliegts ielu tirdzniecības vietās izvietot slēgtas teltis, noliktavas u.c. līdzīgus objektus;

24.5. tirdzniecības iekārtām jābūt mobilām, viegli pārvietojamām, nav pieļaujamas būves;

24.6. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā kopējā tēla uztveres iespēju;

24.7. aizliegts izvietot tirdzniecības vietu pie B un C kategorijas ielām teritorijās starp ēku ielas fasādi un ielas sarkano līniju, izņemot, ja tiek realizētas pašu ražotas pārtikas preces vai pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

24.8. nedrīkst aizsegt pastāvīgās tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietas skatlogu bez tās īpašnieka piekrišanas;

24.9. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai bez tās īpašnieka piekrišanas.

25. Izpilddirekcija izsniedz noteikumu 23.punktā minēto atļauju, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu (tirdzniecības organizēšanas gadījumā), vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

3.4. Kārtība, kādā saņemama atļauja ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā

26. Ielu tirdzniecības organizēšana Ziemassvētku laikā ir tirdzniecība, kas tiek veikta laikposmā no 15.novembra līdz 15.janvārim un kopumā nepārsniedz 45 dienas vienā vietā. Vienā vietā vai adresē ielu tirdzniecības organizēšana Ziemassvētku laikā kopā ar īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības organizēšanai kalendārajā gada izmantoto dienu skaitu nedrīkst pārsniegt 45 dienas kalendārajā gadā.

27. Lai saņemtu atļauju ielu tirdzniecības organizēšanai Ziemassvētku laikā (14.pielikums), tirdzniecības organizators:

27.1. iesniedz Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniegumu (15.pielikums), uzrādot iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādīto dokumentu oriģinālus, kurus Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra speciālists ieskenē,

27.2. vai elektroniski aizpilda un iesniedz iesniegumu pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, pievienojot tam krāsaini skenētas iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādīto dokumentu datnes.

28. Ielu tirdzniecības organizēšanas Ziemassvētku laikā vietas iekārtošanā ņem vērā šādas prasības:

28.1. jāparedz Rīgas arhitektūrai un videi, konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums, nav pieļaujama plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

28.2. tirdzniecības vietu izvietojumam paredzēt vienotu telpisko kompozīciju;

28.3. pieļaujams tikai ārtelpai, sezonai, vietai un pasākumam atbilstošs aprīkojums;

28.4. visiem ielu tirdzniecības elementiem un blakus izvietotām tirdzniecības vietām jābūt stilistiski vienotām atbilstoši Ziemassvētku tematikai;

28.5. tirdzniecības vietu noformējumam jāparedz vienots Ziemassvētku rotājumu un apgaismojuma risinājums;

28.6. reklāmas izvietojumam jābūt saskanīgam ar apkārtējā vidē esošiem reklāmas objektiem;

28.7. nedrīkst tikt bojāti apstādījumi un pilsētvides elementi;

28.8. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā kopējā tēla uztveres iespēju;

28.9. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai bez tās īpašnieka piekrišanas.

29. Izpilddirekcija izsniedz noteikumu 27.punktā minēto atļauju, kam pievieno saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma un vizuālā risinājuma kopiju un saskaņoto tirdzniecības dalībnieku sarakstu, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

3.5. Kārtība, kādā ar pašvaldību saskaņojama sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana un saņemama ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai

30. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana pašvaldībā ir saskaņojama, ja tās darbība tiek veikta publiskās vietās un nav attiecināma uz citiem ielu tirdzniecības veidiem, kā arī teritorijām, kurām piešķirts tirgus statuss.

31. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana publiskās vietās ir veicama atbilstoši gadalaikam pavasara/vasaras sezonā (no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim) vai rudens/ziemas sezonā (no 1.novembra līdz nākamā gada 31.martam). Ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas meteoroloģiskie laikapstākļi atbilst meteoroloģiskā pavasara/vasaras laikapstākļiem, pavasara/vasaras sezona konkrētajā kalendārajā gadā tiek noteikta ātrāk nekā no 1.aprīļa, bet ne ātrāk kā no 1.marta, vai pagarināta līdz 30.novembrim, kas tiek apstiprināts ar Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumu un publiskots pašvaldības portālā www.riga.lv.

32. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai uz pašvaldībai piederošas, piekrītošas vai valdījumā esošas zemes bez piesaistes pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai tiek rīkota zemes nomas tiesību izsole.

33. Piesaiste pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai pastāv gadījumā, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs pastāvīgajā vietā un publiskajā vietā ir viena un tā pati persona, kā arī pastāvīgo vietu un publiskā vietā plānoto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu nešķir zemesgabals vai teritorija, kas atrodas ielas sarkanajās līnijās.

34. Lai saskaņotu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu publiskā vietā un saņemtu ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai (16.pielikums), tirdzniecības dalībnieks Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniedz iesniegumu (17.pielikums) un iesnieguma veidlapas pielikuma daļā norādītos dokumentus.

35. Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojuma saņemšanai Rīgas pilsētas būvvaldē iesniedz projektu trijos eksemplāros, kura sastāvā iekļauta:

35.1. vietas krāsaina fotofiksācija bez tirdzniecības vietas izvietojuma;

35.2. objekta novietne inženiertīklu situācijas plānā vai zemes robežu plānā mērogā 1:250 vai 1:500 (A4 formātā) ar izmēriem un piesaistēm;

35.3. vietas iekārtojums, mēbeļu, mākslīgā grīdas seguma izvietojums plānā mērogā 1:100 vai 1:250 ar izmēriem, uzrādot ietves un brauktuves brīvo platumu, ceļa zīmes, saulessargu pēdas u.tml., kas saskaņots ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, ja darbība plānota ielas sarkanajās līnijās;

35.4. griezums mērogā 1:100 ar augstuma atzīmēm, ja paredzēts mākslīgais grīdas segums, markīzes, saulessargi/lietussargi, puķu kastes un citi elementi;

35.5. detaļu dizains ar izmēriem (mēbeles, saulessargi/lietussargi, norobežojoši elementi, apgaismojums, puķu kastes un citi elementi);

35.6. mākslīgā grīdas seguma izbūves gadījumos noteikumu 49.1.4.1.apakšpunkta ievērošanai plānā jānorāda, kā tiek nodrošināta brīva piekļuve inženierkomunikāciju akām (tajā skaitā ugunsdzēsības hidrantu akām), uztvērējakām (gūlijām) un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem.

36. Rīgas pilsētas būvvalde izvērtē tirdzniecības vietas risinājuma atbilstību noteikumu 40.–48.punkta prasībām un pieņem lēmumu saskaņot vai atteikt saskaņot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas projektu 10 darba dienu laikā, ja projekts Rīgas pilsētas būvvaldē iesniegts no 1.janvāra līdz 1.martam.

37. Rīgas domes Satiksmes departaments izvērtē tirdzniecības vietas risinājumu atbilstību noteikumu 49.punkta prasībām, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta tiek iekārtota teritorijā, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās; gadījumos, kad sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vieta aizņem Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietas teritoriju, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas izvietošana ir saskaņojama ar tās pilnvaroto apsaimniekotāju Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme".

38. Izpilddirekcija izskata noteikumu 34.punktā minēto iesniegumu un izsniedz ielu tirdzniecības atļauju sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai atbilstoši ielu tirdzniecības norises laikam un ilgumam vai samaksātajai pašvaldības nodevai par tirdzniecību publiskās vietās, kam pievieno Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma kopiju, vai pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju.

39. Ja ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai tiek izsniegta tirdzniecībai pie pastāvīgās tirdzniecības vietas, kas atrodas dzīvojamā mājā, tās darba laiks nedrīkst būt ilgāks par plkst. 22.00, izņemot Vecrīgas teritoriju.

40. Visām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām jānodrošina vides pieejamība, tostarp, ja tiek izvietots mākslīgais grīdas segums, jāparedz panduss ar slīpumu (augstuma un garuma attiecību) 1:12 un manevrēšanas laukums.

41. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas ārpus Rīgas vēsturiskā centra ar piesaisti pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas vietai pavasara/vasaras sezonā izveidē ņem vērā šādas prasības:

41.1. jāparedz konkrētās pilsētvides zonas raksturam un mērogam atbilstošs dizaina risinājums; nav pieļaujama ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas funkciju nodrošināšanu nesaistītu, vides mērogam neatbilstošu reklāmu un vides dizaina objektu izvietošana, kā arī plēves un zemas kvalitātes materiālu izmantošana;

41.2. darbības vietā atļauts izvietot tikai apmeklētājiem paredzētos galdiņus ar sēdvietām, nelielu apkalpojošā personāla leti servēšanas priekšmetu izvietošanai, brīvi stāvošus saulessargus/lietussargus vai markīzes, vai pie fasādes stiprināmas markīzes, kā arī podestus;

41.3. saulessarga/lietussarga apakšējai malai jāatrodas vismaz 2,20 m virs ietves līmeņa, tā projekcija uz zemes nedrīkst pārsniegt vietas aizņemto platību uz zemes;

41.4. darbības vieta tiešā arhitektūras pieminekļa tuvumā nedrīkst traucēt tā kopējā tēla uztveres iespēju;

41.5. visas teritorijas norobežojums ar dekoratīviem elementiem vai stikla barjerām atļauts ar maksimālo augstumu 1,20 m; divas sānu malas perpendikulāri ēkai atļauts norobežot ar caurredzamiem (neaplīmētiem, neaizklātiem, bez teksta un attēliem) stikla norobežojumiem ar maksimālo augstumu 1,50 m; augstumu mēra no ietves līmeņa atzīmes pie ēkas; norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

41.6. mākslīgā grīdas seguma izvietošana (maksimālais augstums 0,15 m) pieļaujama tikai teritorijās bez cietā seguma, uz nekvalitatīva seguma un nolūkā izlīdzināt ietves slīpumu pret brauktuvi;

41.7. aizliegta jebkādu vitrīnu, grilu, saldējamo iekārtu, brīvi stāvošu ledusskapju, interjera (iekštelpu) mēbeļu vai iekārtu izvietošana;

41.8. aizliegti zemas kvalitātes standarta risinājumi, mēbelēm jāatbilst laba dizaina paraugam, visiem elementiem jābūt stilistiski vienotiem;

41.9. aizliegtas būves un telpiski risinājumi, t.sk. slēgtas apkalpojošā personāla telpas, noliktavas, teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām, necaurredzami nožogojumi; jāveido maksimāli caurredzams risinājums, neradot slēgtas telpas iespaidu;

41.10. reklāmu uz saulessargiem/lietussargiem pieļaujams izvietot 30 cm platā joslā saulessarga/lietussarga apakšējā malā;

41.11. aizliegta pārvietojamo tualešu uzstādīšana;

41.12. nedrīkst tikt bojāti apstādījumi un pilsētvides elementi;

41.13. nedrīkst aizsegt elektronisko kartes apkalpošanas ierīci skaidras naudas iemaksai un/vai izņemšanai bez tās īpašnieka piekrišanas.

42. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai Rīgas vēsturiskajā centrā ar piesaisti pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst noteikumu 41.punktā minētajām prasībām un šādām papildprasībām:

42.1. nedrīkst traucēt Rīgas vēsturiskā centra kopējā tēla uztveres iespēju, nedrīkst izmantot pārāk spilgtus, ar kultūrvēsturiski vērtīgo vēsturisko apbūvi izteikti kontrastējošus detaļu (saulessargu/lietussargu, markīžu, norobežojošo elementu, grīdas segumu, gaismas ķermeņu u.c.) krāsu toņus;

42.2. virs apmeklētājiem paredzētajiem galdiņiem atļauts izvietot brīvi stāvošus saulessargus/lietussargus, markīzes vai pie fasādes stiprinātas markīzes, kā arī, izvērtējot pilsētbūvniecisko situāciju, kvalitatīvas koka jumta konstrukcijas.

43. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai Vecrīgā ar piesaisti pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst noteikumu 41.punktā (izņemot noteikumu 41.5.apakšpunktu) un 42.punktā minētajām prasībām un papildus jāievēro: teritorijas norobežojums ar dekoratīviem elementiem vai stikla barjerām atļauts tikai gar divām malām ar maksimālo augstumu 1,50 m; stikla norobežojumiem jābūt caurredzamiem (neaplīmētiem, neaizklātiem, bez teksta un attēliem); augstumu mēra no ietves līmeņa atzīmes pie ēkas; norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu.

44. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai ārpus Rīgas vēsturiskā centra bez piesaistes pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst noteikumu 41.1., 41.4., 41.8., 41.10., 41.12. un 41.13.apakšpunktā minētajām prasībām un šādām papildprasībām:

44.1. aizliegtas būves un telpiski risinājumi, t.sk. slēgtas teltis vai nojumes ar nolaižamām sienām (izņemot pludmales teritorijas), necaurredzami nožogojumi; jāveido maksimāli caurredzams risinājums, neradot slēgtas telpas iespaidu;

44.2. pieļaujama mākslīgā grīdas seguma izvietošana (maksimālais augstums 0,15 m);

44.3. atļauts teritorijas trīs malas norobežot ar dekoratīviem elementiem vai stikla barjerām ar maksimālo augstumu 1,50 m; stikla norobežojumiem jābūt caurredzamiem (neaplīmētiem, neaizklātiem, bez teksta un attēliem); augstumu mēra no seguma līmeņa; norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

44.4. pieļaujams dizainiski kvalitatīvu, caurredzamu nolaižamo/paceļamo sienu, slēģu, žalūziju pielietojums bāra daļai laikposmā no plkst. 22.00 līdz plkst. 9.00;

44.5. jānodrošina sabiedriskā tualete, paredzot vienu vienību uz 60 apmeklētāju sēdvietām, slēdzot līgumu ar blakus esošu iestādi (ne tālāk par 50 m no darbības vietas) par tās sabiedrisko tualešu izmantošanu vai uzstādot pārvietojamo sabiedrisko tualeti; uzstādot pārvietojamo sabiedrisko tualeti, tā jānoformē atbilstoši vides estētiskajām prasībām, integrējot to kopējā dizaina risinājumā;

44.6. pieslēgšanās pie esošajiem komunikāciju tīkliem saskaņojama ar attiecīgo inženierkomunikāciju tīkla pārvaldītāju;

44.7. trauku mazgāšana pieļaujama tikai tad, ja darbības vieta pieslēgta pilsētas kanalizācijas tīklam.

45. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai Rīgas vēsturiskajā centrā bez piesaistes pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas vietai pavasara/vasaras sezonā jāatbilst noteikumu 44.punktā (izņemot noteikumu 44.2. un 44.3.apakšpunktu) minētajām prasībām un šādām papildprasībām:

45.1. aizliegts veidot konstrukcijas ar monolītiem jumtiem, tie nedrīkst traucēt Rīgas vēsturiskā centra kopējā tēla uztveres iespēju, nedrīkst izmantot pārāk spilgtus, ar kultūrvēsturiski vērtīgo vēsturisko apbūvi izteikti kontrastējošus detaļu (saulessargu/lietussargu, markīžu, norobežojošo elementu) krāsu toņus;

45.2. virs apmeklētājiem paredzētajiem galdiņiem atļauts izvietot tikai brīvi stāvošus saulessargus/lietussargus; saulessarga/lietussarga apakšējai malai jāatrodas vismaz 2,20 m virs ietves līmeņa, tā projekcija uz zemes nedrīkst pārsniegt vietas aizņemto platību uz zemes;

45.3. nojumju izvietošana pieļaujama tikai virs ēdienu servēšanai paredzētās letes/bāra;

45.4. teritorijas norobežojums ar dekoratīviem elementiem vai stikla barjerām (neaplīmētām, neaizklātām, bez teksta un attēliem) atļauts, izvietojot norobežojumu divās malās ar maksimālo augstumu 1,50 m vai trijās malās ar maksimālo augstumu 1,20 m; augstumu mēra no seguma līmeņa; norobežojumi nedrīkst būt vienlaidu;

45.5. mākslīgais grīdas segums (maksimālais augstums 0,15 m) atļauts tikai saimniecības zonā; pārējā teritorijā mākslīgā grīdas seguma izvietošana pieļaujama tikai teritorijās bez cietā seguma, uz nekvalitatīva seguma un nolūkā izlīdzināt ietves slīpumu pret brauktuvi;

45.6. bāra lete nedrīkst būt augstāka par 1,50 m;

45.7. sagatavošanas un servēšanas iekārtas, tostarp vitrīnas un trauku mazgāšanas, saldējamās u.c. iekārtas, nedrīkst pārsniegt bāra letes līmeni.

46. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas ar piesaisti pastāvīgai sabiedriskās ēdināšanas vietai visā pašvaldības teritorijā rudens/ziemas sezonā jāatbilst noteikumu 41.13.apakšpunktā minētajiem kritērijiem un šādiem papildkritērijiem:

46.1. darbības vietā drīkst izvietot tikai apmeklētājiem paredzētos galdiņus ar sēdvietām un gāzes sildītājus;

46.2. vietas iekārtojums nedrīkst traucēt ielu un ietvju attīrīšanu no sniega un sniega izvešanu.

47. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana bez piesaistes pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas vietai rudens/ziemas sezonā aizliegta:

47.1. ielu sarkanajās līnijās;

47.2. jūras piekrastē un publiskajos ūdeņos;

47.3. uz pašvaldībai piederošas vai piekrītošas zemes.

48. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas bez piesaistes pastāvīgajai sabiedriskās ēdināšanas vietai visā pašvaldības teritorijā rudens/ziemas sezonā izveidei ņem vērā noteikumu 44. un 45.punktā minētās prasības.

49. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām publiskās vietās ielu sarkanajās līnijās jāatbilst šādiem nosacījumiem:

49.1. visā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā:

49.1.1. nedrīkst būt aizsegti satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;

49.1.2. pie krustojuma izvietotās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas nedrīkst traucēt gājēju plūsmu, pasliktināt krustojuma pārredzamību un transportlīdzekļu braukšanu krustojumos;

49.1.3. jānodrošina ugunsdzēsības tehnikai paredzēto piebrauktuvju un iebrauktuvju platums vismaz 3,50 m, ja tas iespējams;

49.1.4. ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas konstrukcijas pamatnē ir grīda:

49.1.4.1. jābūt izbūvētai brīvai piekļuvei inženierkomunikāciju akām (t.sk. ugunsdzēsības hidrantu lūkām), uztvērējakām (gūlijām) un vietējā ģeodēziskā tīkla punktiem;

49.1.4.2. jānodrošina brīva piekļuve sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietai publiskā vietā;

49.2. papildus šo noteikumu 49.1.apakšpunktā minētajam ārpus Vecrīgas teritorijas:

49.2.1. jāparedz ietves brīvais platums ne mazāk kā 1,50 m, bet Rīgas vēsturiskajā centrā – ne mazāk kā 2 m;

49.2.2. gājēju ielās brīvas ielas teritorijas platumam starp divām pretējās ielas pusēs izvietotām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām ir jābūt ne mazākam kā 3,50 m;

49.2.3. iekārtot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietu uz brauktuves ir atļauts, aizņemot tikai autostāvvietu daļu;

49.3. papildus šo noteikumu 49.1.apakšpunktā minētajam Vecrīgas teritorijā:

49.3.1. jāparedz ietves brīvais platums ne mazāk kā 1,20 m (vai esošais platums, ja ietve ir šaurāka), izņemot gājēju ielas;

49.3.2. jānodrošina, lai ielas teritorijas brīvais platums kopā ar braucamo daļu būtu ne mazāks kā 3,50 m, no kura ne mazāk kā 3 m jābūt braucamajai daļai. Gadījumā, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas tiek izvietotas divās pretējās ielas pusēs, ielas teritorijas brīvo platumu (3,50 m) nosaka, mērot no brauktuves ass līnijas 1,75 m uz katru pusi, ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji nav vienojušies citādi. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju vienošanās ir noslēdzama rakstveidā un iesniedzama pašvaldībā;

49.3.3. jānodrošina, lai ielās ar divvirzienu satiksmi (izņemot gājēju ielas) brauktuves garums starp divām sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietām (vienā vai pretējās ielas pusēs) ir ne mazāks kā 10 m, kā arī vienas vai vairāku tirdzniecības vietu (blakus izvietoto tirdzniecības vietu) kopgarums nepārsniedz 15 m;

49.3.4. ievērojot noteikumu 49.3.2. un 49.3.3.apakšpunktā minētos nosacījumus, nepieciešamības gadījumā jāuzstāda attiecīga ceļa zīme, aizliedzot transportlīdzekļu stāvēšanu pretī tirdzniecības vietai.

50. Gadījumā, ja šo noteikumu 49.punktā minēto prasību ievērošanai ir nepieciešama attiecīgajā teritorijā izvietoto satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu un/vai citu elementu pārvietošana, visas ar pārvietošanu saistītās izmaksas sedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs.

51. Veicot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas risinājumu saskaņošanu:

51.1. Rīgas pilsētas būvvaldei, secinot, ka konkrētās vietas telpiskās iespējas rada šķēršļus ievērot šo noteikumu prasības, kā arī, ja paredzētais risinājums ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam un neskar trešo personu tiesības, ir tiesības atkāpties no noteikumu 41.–45.punktā noteiktajām prasībām;

51.2. Rīgas domes Satiksmes departamentam, izvērtējot satiksmes intensitāti, teritorijas funkcionalitāti, teritorijā izvietotos satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, apstādījumus un citus elementus, ir tiesības atkāpties no noteikumu 49.2.1., 49.3.1. un 49.3.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām, paredzot mazāku brauktuvju vai ietvju brīvo platumu, kā arī no 49.3.3.apakšpunktā noteiktajām prasībām, paredzot mazāku brauktuves garumu vai lielāku tirdzniecības vietas kopgarumu. Ja tiek noteikta atkāpe no noteikumu 49.2.1., 49.3.1. un 49.3.2.apakšpunktā noteiktajām prasībām par brauktuvju un ietvju brīvo platumu, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas aprīkošanai ir izmantojamas viegli demontējamas konstrukcijas.

4. Tirdzniecības dalībnieka un tirdzniecības organizatora pienākumi kārtības nodrošināšanai

52. Tirdzniecības dalībnieks ir atbildīgs par:

52.1. tirdzniecības noteikumu ievērošanu un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu konkrētajā tirdzniecības vietā;

52.2. atļaujā norādīto nosacījumu ievērošanu;

52.3. saskaņotās tirdzniecības vietas izvietojuma, platības un augstuma ievērošanu;

52.4. noteikumos noteikto attālumu, brīvo neaizņemamo teritoriju un piekļuves nodrošināšanu;

52.5. saskaņotās tirdzniecības vietas vizuālā risinājuma ievērošanu;

52.6. tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietā un 1,50 m rādiusā ap tirdzniecības vietu un noteikumos noteiktajos gadījumos atkritumu urnu izvietošanu;

52.7. speciālo iekārtu un objektu, kas tiek izmantoti tirdzniecības veikšanai, atbilstību normatīvo aktu prasībām, uzturēšanu kārtībā, tīrībā un bez bojājumiem, kā arī iekārtu un objektu, kas zaudējuši savu funkcionālo nozīmi, novākšanu;

52.8. ielu tirdzniecības vietu, tostarp saulessargu/lietussargu, demontāžu darba dienas beigās pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā un īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietā, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām;

52.9. tirdzniecības vietas atbrīvošanu pēc darba beigšanas no tirdzniecības dalībniekam piederoša inventāra, produkcijas un taras un sakopšanu.

53. Tirdzniecības organizators ir atbildīgs par:

53.1. saskaņoto tirdzniecības vietu skaita, izvietojuma, platības un augstuma ievērošanu;

53.2. noteikumos noteikto attālumu, brīvo neaizņemamo teritoriju un piekļuves nodrošināšanu;

53.3. saskaņoto tirdzniecības vietu vizuālā risinājuma nodrošināšanu;

53.4. tīrības un kārtības nodrošināšanu ielu tirdzniecības vietās un noteikumos noteiktajos gadījumos atkritumu urnu izvietošanu;

53.5. atļaujā norādīto nosacījumu ievērošanu;

53.6. sabiedrisko tualešu nodrošināšanu tirdzniecības dalībniekiem;

53.7. tirdzniecības dalībnieku saraksta aktualizēšanu pašvaldībā;

53.8. tirdzniecības vietu aprīkojuma savlaicīgu demontāžu, beidzoties tirdzniecības atļaujas derīguma termiņam, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vietas saskaņotas Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām;

53.9. tirdzniecības vietu uzturēšanu kārtībā tirdzniecības laikā un to sakopšanu pēc darba beigšanas.

54. Ja ir gan tirdzniecības dalībnieks, gan tirdzniecības organizators, par saskaņotās tirdzniecības vietas risinājuma ievērošanu ir atbildīgs tirdzniecības organizators.

55. Tirdzniecības vietā atrasties ar preci un veikt tirdzniecību var:

55.1. tirdzniecības atļaujā norādītā persona;

55.2. tirdzniecības atļaujā norādītās fiziskās personas, kas nav reģistrējusi savu saimniecisko darbību, pilnvarots laulātais, vecāki, bērni, brāļi vai māsas, vecvecāki, mazbērni;

55.3. persona, kas ar tirdzniecības atļaujā norādīto personu atrodas darba tiesiskajās attiecībās.

56. Tirdzniecības dalībnieks vai organizators ir tiesīgs uzsākt ielu tirdzniecības vietas montāžas darbus:

56.1. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā ne ātrāk kā piecas dienas pirms ielu tirdzniecības atļaujā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vietas saskaņotas Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām. Ja montāžas darbus veic teritorijā, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, Rīgas domes Satiksmes departamentā jāsaņem atļauja Rīgas ielu un transporta būvju aizņemšanai;

56.2. pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā un īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietā ielu tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma dienā, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vietas saskaņotas Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām;

56.3. pasākuma rīkošanas gadījumā – ne ātrāk kā publiska pasākuma atļaujā norādītajā montāžas jeb uzbūves laikā;

56.4. Ziemassvētku laikā, ievērojot noteikumu 26.punkta nosacījumus:

56.4.1. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros tiek saskaņota publiska pasākuma norise – ne ātrāk kā publiska pasākuma atļaujā norādītajā montāžas jeb uzbūves laikā;

56.4.2. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros netiek saskaņota publiska pasākuma norise – ne ātrāk kā 10 dienas pirms ielu tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa sākuma.

57. Tirdzniecības dalībniekam vai organizatoram ielu tirdzniecības vietas demontāžas darbi jāveic:

57.1. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās attiecīgajā gadā un sezonā izsniegtās ielu tirdzniecības atļaujas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņa izbeigšanās, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītu tirdzniecības vietu. Ja montāžas darbus veic teritorijā, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, Rīgas domes Satiksmes departamentā jāsaņem atļauja Rīgas ielu un transporta būvju aizņemšanai;

57.2. pastāvīgajā ielu tirdzniecības vietā un īslaicīga rakstura ielu tirdzniecības vietā ielu tirdzniecības atļaujā norādītā derīguma termiņa ietvaros, katru dienu pēc tirdzniecības norises laika beigām, izņemot gadījumu, kad tirdzniecības vieta saskaņota Rīgas pilsētas būvvaldē kā teritorijas labiekārtojuma projekts ar norādītām tirdzniecības vietām;

57.3. pasākuma rīkošanas gadījumā – ne vēlāk kā līdz publiska pasākuma atļaujā norādītajam demontāžas laikam;

57.4. Ziemassvētku laikā, ievērojot noteikumu 26.punkta nosacījumus:

57.4.1. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros tiek saskaņota publiska pasākuma norise – ne vēlāk kā līdz publiska pasākuma atļaujā norādītajam demontāžas laikam;

57.4.2. ja Ziemassvētku gadatirgus ietvaros netiek saskaņota publiska pasākuma norise – ne vēlāk kā 10 dienas pēc ielu tirdzniecības atļaujā norādītā atļaujas derīguma termiņa beigām.

58. Tirdzniecības organizatoram un tirdzniecības dalībniekam aizliegts:

58.1. bojāt apstādījumus vai pilsētvides elementus;

58.2. traucēt tuvumā esošo kultūras un izglītības iestāžu darbu, kā arī apgrūtināt bērnu rotaļlaukumu izmantošanu;

58.3. aizsegt satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus, pasliktinot to redzamību un uztveršanu;

58.4. traucēt piekļuvi ieejai/izejai ēkā, tostarp evakuācijas izejai;

58.5. traucēt ugunsdzēsības tehnikas uzstādīšanu un šļūteņu pieslēgšanu ugunsdzēsības hidrantu akām;

58.6. izvietot ar konkrētā tirdzniecības dalībnieka realizējamo produkciju nesaistītu reklāmu;

58.7. iekārtot un ekspluatēt ielu tirdzniecības vietu, kas nav iekārtota atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotam projektam;

58.8. iekārtot tirdzniecības vietu pirms ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanas vai ielu tirdzniecības atļaujā norādītā termiņa;

58.9. atrasties ar preci tirdzniecības vietā bez ielu tirdzniecības atļaujas;

58.10. pārdot dzērienus stikla iepakojumā atvērtā vai izlejamā veidā pasākumu laikā, izņemot noteikumu 66.punktā minēto gadījumu.

59. Ielu tirdzniecības vietā jābūt:

59.1. tirdzniecības dalībnieka personu apliecinošam dokumentam vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtai izziņai, kas apliecina, ka personai ir izsniegts personu apliecinošs dokuments;

59.2. ielu tirdzniecības atļaujai;

59.3. Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotam tirdzniecības vietas projektam vai citai dokumentācijai, ja nav tirdzniecības vietas projekta;

59.4. tirdzniecības preču izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, izņemot gadījumus, ja tiek tirgotas savvaļas ogas, augļi, rieksti, sēnes un savvaļas ziedi, svaigi zvejas produkti un medījumu gaļa nelielos apjomos saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par primāro produktu apriti nelielos apjomos, kā arī lietotas personiskās mantas, vai tiek sniegti sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi;

59.5. noteikumu 55.punktā minētajos gadījumos pilnvarai vai darba tiesiskās attiecības apliecinošam dokumentam.

60. Tirdzniecības dalībniekam un tirdzniecības organizatoram pēc izpilddirekcijas izpilddirektora vai viņa pakļautībā esošo pilnvaroto amatpersonu, kā arī pēc kontrolējošo iestāžu amatpersonu pieprasījuma jāuzrāda noteikumu 59.punktā norādītie dokumenti.

5. Tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas

61. Tirdzniecības vietās realizējamo preču grupas tiek noteiktas atbilstoši ielu tirdzniecības veidam un vietām.

62. Ielu tirdzniecības vietās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai atļauts tirgot tikai pārtikas preces, kas domātas patērēšanai tirdzniecības vietā.

63. Pastāvīgajās ielu tirdzniecības vietās realizējamo preču grupu uzskaitījums:

63.1. Vecrīgas teritorijā, kuru ierobežo 11.novembra krastmala–Krišjāņa Valdemāra iela–Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris–Aspazijas bulvāris–13.janvāra iela:

63.1.1. saldējums;

63.1.2. iepirkti ziedi;

63.1.3. karstās uzkodas un bezalkoholiskie dzērieni;

63.1.4. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

63.1.5. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;

63.1.6. iepirkti Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari un no tiem gatavoti izstrādājumi;

63.1.7. preses izdevumi (tirdzniecības veikšanai saskaņotā tirdzniecības maršrutā bez transportlīdzekļu izmantošanas);

63.1.8. pašu ražotas Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 7.1.2.apakšpunktā minētās preces, izņemot puķu un dārzeņu stādus, dēstus, sīpolus, gumus, ziemcietes un sēklas;

63.2. Rīgas vēsturiskajā centrā, izņemot Vecrīgas teritoriju:

63.2.1. saldējums;

63.2.2. iepirkti ziedi;

63.2.3. karstās uzkodas un bezalkoholiskie dzērieni;

63.2.4. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

63.2.5. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;

63.2.6. iepirkti Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari un no tiem gatavoti izstrādājumi;

63.2.7. teritorijā, kas atrodas ārpus ielu sarkanajām līnijām, pašu ražotas vai pašu iegūtas Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 7.1. un 7.2.apakšpunktā minētās preces;

63.2.8. preses izdevumi (tirdzniecības veikšanai saskaņotā tirdzniecības maršrutā bez transportlīdzekļu izmantošanas);

63.3. kultūras un atpūtas parka "Mežaparks" teritorijā:

63.3.1. saldējums;

63.3.2. karstās uzkodas un bezalkoholiskie dzērieni;

63.3.3. iepirkti augļi, dārzeņi, ogas;

63.3.4. sporta un atpūtas inventāra preces;

63.3.5. preses izdevumi (tirdzniecības veikšanai saskaņotā tirdzniecības maršrutā);

63.4. pašvaldības apsaimniekojamās pludmales teritorijās un Lucavsalas atpūtas parkā:

63.4.1. saldējums;

63.4.2. karstās uzkodas un bezalkoholiskie dzērieni;

63.4.3. sporta un atpūtas inventāra preces;

63.4.4. preses izdevumi (tirdzniecības veikšanai saskaņotā tirdzniecības maršrutā bez transportlīdzekļu izmantošanas);

63.5. tirdzniecības vietās pie kapiem:

63.5.1. grieztie ziedi, zari, no tiem gatavoti izstrādājumi, puķu un dekoratīvo koku un krūmu stādi;

63.5.2. Lieldienu svētku laikā (četras dienas no piektdienas līdz pirmdienai), 18.novembrī (vienu dienu), Mirušo piemiņas dienā (divas dienas – sestdienā un svētdienā pirms Mirušo piemiņas dienas) papildus noteikumu 63.5.1.apakšpunktā minētajam – mākslīgie ziedi, kapu vāzes, sveces;

63.6. pārējā Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā:

63.6.1. saldējums;

63.6.2. iepirkti ziedi;

63.6.3. karstās uzkodas un bezalkoholiskie dzērieni;

63.6.4. pašu izgatavoti amatniecības darinājumi;

63.6.5. pašu izgatavoti mākslas priekšmeti;

63.6.6. iepirkti Ziemassvētkiem paredzētie skuju koki un zari un no tiem gatavoti izstrādājumi;

63.6.7. pašu ražotas vai pašu iegūtas Ministru kabineta 2010.gada 12.maija noteikumu Nr.440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" 7.1, 7.2. un 7.4.apakšpunktā minētās preces, izņemot medījamos dzīvniekus;

63.6.8. iepirkti augļi, dārzeņi, ogas;

63.6.9. preses izdevumi (tirdzniecības veikšanai saskaņotā tirdzniecības maršrutā bez transportlīdzekļu izmantošanas);

63.6.10. pašu kūpinātas zivis.

64. Īslaicīga rakstura ielu tirdzniecībā atļauts realizēt pārtikas preces, šo noteikumu 63.punktā minētās preces un rūpnieciski ražotas preces, lietotas personiskās mantas, izņemot autortiesību vai blakustiesību objektus, kas reproducēti personiskām vajadzībām.

65. Ielu tirdzniecībā pasākuma laikā papildus šo noteikumu 63. un 64.punktā minētajām precēm atļauts realizēt alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums nepārsniedz 15 tilpuma procentus, un koncertu norises laikā mūzikas ierakstu audio un videomateriālus.

66. Ielu tirdzniecībā pasākuma laikā ir atļauta mazajā alkoholisko dzērienu darītavā ražota vīna, raudzēto dzērienu un pārējo alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība stikla vai citā plīstošā iepakojumā, ja tas atbilst pasākuma saturam, neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību, nepiesārņo apkārtējo vidi un ja to saskaņo:

66.1. attiecīgā pasākuma organizators;

66.2. pasākuma norises vietas īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai apsaimniekotājs – jautājumā par teritorijas sakopšanu;

66.3. Rīgas pašvaldības policija – jautājumā par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu.

67. Ielu tirdzniecībā Ziemassvētku laikā realizējamās preču grupas netiek ierobežotas.

6. Nosacījumi ielu tirdzniecības atļaujas darbības apturēšanai uz laiku

68. Rīgas pilsētas izpilddirektors, izpilddirekcija vai Rīgas domes Satiksmes departaments atbilstoši savai kompetencei var pieprasīt, lai tirdzniecības veicējs pārtrauc darbību un atbrīvo konkrēto ielu tirdzniecības darbības vietu uz laiku, par to informējot ielu tirdzniecības atļaujas izsniedzēju, šādos gadījumos:

68.1. sakarā ar pilsētā veicamajiem neatliekamajiem remontdarbiem (ūdensvada remonts, ēkas fasādes remonts, ietves un ielas seguma remonts u.c.);

68.2. sakarā ar paredzētajiem publiskiem pasākumiem, kurus akceptējis Rīgas pilsētas izpilddirektors;

68.3. ja tas nepieciešams pašvaldības projektu realizācijai;

68.4. ja tas rada draudus apmeklētāju drošībai.

69. Šo noteikumu 68.punktā minētajos gadījumos ielu tirdzniecības darbības vieta uz laiku var tikt pārcelta citā vietā vai ielu tirdzniecības atļaujas darbība tiek apturēta uz laiku, kamēr pastāv noteikumu 68.punktā minētie apstākļi.

70. Ielu tirdzniecības atļaujas darbību var apturēt uz laiku, ja tirdzniecības vieta nav iekārtota atbilstoši Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņotajam projektam.

71. Ja izpilddirekcijai rodas pamatotas aizdomas par sniegtās informācijas patiesumu par realizējamo preču izcelsmi, izpilddirekcija var apturēt ielu tirdzniecības vietas darbību uz laiku, lai pieprasītu un pārbaudītu informāciju par ielu tirdzniecībā realizējamām precēm un to izcelsmi.

7. Administratīvā atbildība par noteikumu neievērošanu

72. Par noteikumu pārkāpumiem, kas nav paredzēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155., 155.⁴ un 156.⁴pantā, uzliek šādu administratīvo sodu:

72.1. par noteikumu 52.3.–52.6., 52.8. un 52.9.apakšpunkta prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 35 līdz 75 euro, bet juridiskajām personām – no 145 līdz 360 euro; ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 75 līdz 145 euro, bet juridiskajām personām – no 360 līdz 715 euro;

72.2. par noteikumu 53.1.–53.4., 53.6., 53.8. un 53.9.apakšpunkta prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 75 līdz 145 euro, bet juridiskajām personām – no 145 līdz 360 euro; ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 145 līdz 350 euro, bet juridiskajām personām – no 360 līdz 1400 euro;

72.3. par noteikumu 56. vai 57.punkta prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 75 līdz 145 euro, bet juridiskajām personām – no 145 līdz 360 euro; ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 145 līdz 350 euro, bet juridiskajām personām – no 360 līdz 1400 euro;

72.4. par noteikumu 58.7. vai 58.8.apakšpunkta prasību neievērošanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 75 euro, bet juridiskajām personām – līdz 715 euro.

8. Noteikumu izpildes kontrole

73. Noteikumu izpildi kontrolē:

73.1. Rīgas pašvaldības policija saskaņā ar likumu "Par policiju";

73.2. Rīgas pilsētas būvvalde – noteikumu 52.3.–52.5., 53.1.–53.3., 58.7. un 58.8.apakšpunktā noteikto prasību ievērošanu;

73.3. Rīgas domes Administratīvā inspekcija, izņemot noteikumu 52.3.–52.5., 53.1–53.3., 58.7. un 58.8.apakšpunktā noteikto.

74. Izpilddirekcija un Rīgas pilsētas būvvalde, konstatējot noteikumu prasību neievērošanu, ir tiesīgas izdot administratīvo aktu, kas uzliek adresātam pienākumu veikt noteiktas darbības noteikumu izpildes nodrošināšanai.

75. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu pieņem izpilddirekcijas izpilddirektors, izņemot šo noteikumu 76.punktā minētos gadījumus. Izpilddirekcijas izpilddirektora pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var pārsūdzēt Rīgas domes Administratīvajā komisijā.

76. Administratīvā pārkāpuma lietu par šo noteikumu 52.3.–52.5., 53.1.–53.3., 58.7. un 58.8.apakšpunkta nosacījumu pārkāpumu izskata un lēmumu pieņem Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītājs. Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldes vadītāja pieņemto lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā var apstrīdēt pie Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja.

9. Noslēguma jautājumi

77. Pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas, kas pašvaldībā ir saskaņotas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir uzskatāmas par saskaņotām. Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietas projekts, kas iepriekš Rīgas pilsētas būvvaldē saskaņots ar derīguma termiņu uz vairākiem gadiem, ir derīgs līdz Rīgas pilsētas būvvaldes saskaņojuma derīguma termiņa beigām, ja projektā nav jāveic izmaiņas atbilstoši Rīgas domes Satiksmes departamenta prasībām.

78. Atzīt par spēku zaudējušiem:

78.1. Rīgas domes 2011.gada 18.janvāra saistošos noteikumus Nr.108 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" (Latvijas Vēstnesis, 2011, Nr.22, Nr.103, Nr.110; 2013, Nr.249, Nr.250);

78.2. Rīgas domes 2011.gada 15.februāra saistošos noteikumus Nr.112 "Par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību izbraukuma tirdzniecībā sabiedrisko pasākumu norises vietās Rīgā" (Latvijas Vēstnesis, 2011, Nr.49, Nr.111; 2013, Nr.249, Nr.250).

79. Atcelt Rīgas domes 2016.gada 1.marta saistošos noteikumus Nr.196 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība".

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

1.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

2.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

3.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

4.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

5.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

6.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

7.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

8.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

9.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

10.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

11.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

12.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

13.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

14.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

15.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

16.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

17.pielikums
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa
saistošajiem noteikumiem Nr.198

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs

Paskaidrojuma raksts
Rīgas domes 2016.gada 19.aprīļa saistošajiem noteikumiem Nr.198 "Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība"

Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs