Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.7

Jūrmalā 2016.gada 10.martā (prot. Nr.3, 20.p.)

Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Jūrmalas pilsētā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
43.panta pirmās daļas 10.punktu, 44.panta pirmās daļas 1.punktu,
Dzīvnieku aizsardzības likuma 8.panta trešo un ceturto daļu,
Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.491
"Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība" 11.punktu,
Ministru kabineta 2012.gada 2.oktobra noteikumu Nr.678
"Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas prasības" 16.punktu,
Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumu Nr.266
"Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un
demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" 13.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka prasības, kādas jāievēro, turot suņus, kaķus, mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus, klaiņojošo dzīvnieku izķeršanas kārtību Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

2. Noteikumos lietotais termins Mājas (istabas) dzīvnieki – Noteikumu izpratnē suņi, kaķi un seski.

3. Noteikumu mērķis ir:

3.1. nodrošināt veselīgu un tīru vidi Jūrmalas pilsētā, lai Mājas (istabas) dzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēku veselībai un drošībai, mantai, kā arī nodrošināt Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrāciju un novērst to klaiņošanu;

3.2. novērst zaļo zonu apstādījumu bojāšanu, sekmēt teritorijas sakoptību, novērst koplietošanas telpu (inženierkomunikāciju) bojāšanu, veicināt sanitāri higiēniskās situācijas uzlabošanu Jūrmalas pilsētā.

4. Noteikumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Jūrmalas pilsētā, kuru īpašumā vai valdījumā ir Mājas (istabas) dzīvnieki.

5. Par klaiņojošiem Mājas (istabas) dzīvniekiem Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā jāziņo Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai vai arī privātpersonai (fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība), ar kuru Jūrmalas pilsētas dome (turpmāk – Pašvaldība) noslēgusi līgumu par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu.

6. Par ievainotu dzīvnieku vai dzīvnieka līķi sabiedriskajās vietās Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā jāziņo Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijai vai arī privātpersonai, ar kuru Pašvaldība noslēgusi līgumu par dzīvnieku līķu savākšanu.

7. Rodoties nelabvēlīgai epizootiskai situācijai vai epidēmijai, pēc tam, kad Pārtikas un veterinārā dienests noteiktā kārtībā ir paziņojis par dzīvnieku infekcijas slimības iespējamo izplatīšanos, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs nekavējoties izdod rīkojumu, kurā nosaka attiecīgus ierobežojumus Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

II. Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi

8. Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā Mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieks reģistrē Mājas (istabas) dzīvnieku datu bāzē Lauksaimniecības datu centrā vai pie praktizējoša veterinārārsta.

9. Mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

10. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums:

10.1. nodrošināt Mājas dzīvnieku vakcināciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

10.2. nodrošināt suņiem kakla siksnu ar tai piestiprinātu norādi par suņa īpašnieka vai turētāja kontaktinformāciju, kad tas atrodas ārpus dzīvokļa vai mājas (vai mājas iežogota pagalma);

10.3. nepieļaut dzīvnieku klaiņošanu;

10.4. nodrošināt, ka Mājas (istabas) dzīvnieki daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un Jūrmalas pilsētas publiskajās vietās, tostarp privātmājām pieguļošajās teritorijās nenokārto savas dabiskās vajadzības. Gadījumā, ja tas notiek, Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks nekavējoši sakopj attiecīgo vietu;

10.5. nepieļaut Mājas (istabas) dzīvnieku iekļūšanu publiskajās iestādēs un stadionos, izņemot, ja dzīvnieku atrašanās attiecīgajā teritorijā saistīta ar to demonstrēšanu un saskaņota ar publiska pasākuma organizatoru.

11. Aizliegta Mājas (istabas) dzīvnieka atrašanās:

11.1. bērnu rotaļu laukumos;

11.2. Dzintaru Mežaparkā;

11.3. peldvietās;

11.4. pludmalē;

11.5. publisku pasākumu vietās pasākumu laikā;

11.6. vietās, kurā uzstādītas speciālas zīmes (piktogrammas) vai aizliegums noteikts citos normatīvajos aktos.

12. Nekustamā īpašuma īpašnieks viņam piederošajā (apsaimniekošanā esošajā) objektā un teritorijā nedrīkst pieļaut klaiņojošu dzīvnieku pastāvīgu uzturēšanos.

13. Klaiņojošo dzīvnieku barošana ir pieļaujama vietās, kuras ir saskaņotas ar īpašuma īpašnieku, nodrošinot barošanas vietas sakopšanu.

14. Nekustamā īpašuma īpašniekam piederošajā teritorijā ir atļauts uzturēties sterilizētiem kaķiem, ja tas netraucē apkārtējo īpašumu īpašniekus un ir ievērotas labturības prasības.

15. Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tuvumā vai speciāli tam norobežotajās dzīvojamo māju iekštelpās var tikt turēti sterilizēti bezsaimnieku kaķi ar nosacījumu, ja tas netraucē apkārtējo īpašumu īpašniekus un ja tiek nodrošināta to labturība.

16. Par katru gadījumu, kad Mājas (istabas) dzīvnieki ir kontaktējušies ar plēsīgiem dzīvniekiem vai klaiņojošiem Mājas (istabas) dzīvniekiem, vai tos ir sakoduši minētie dzīvnieki, vai ir aizdomas par Mājas (istabas) dzīvnieka saslimšanu ar trakumsērgu, īpašniekam vai turētājam nekavējoties jāziņo par to praktizējošam veterinārārstam vai Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai un jāveic nepieciešamie pasākumi savu (cietušo vai slimo) Mājas (istabas) dzīvnieku izolācijai.

17. Ja no Mājas (istabas) dzīvnieka ir cietis cilvēks vai cits dzīvnieks, Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam par to nekavējoties jāziņo policijai, praktizējošam veterinārārstam un medicīnas iestādei, tādējādi nodrošinot Mājas (istabas) dzīvnieka apskati un medicīnisko palīdzību cietušajai personai. Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks vai turētājs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atlīdzina cietušajam zaudējumus.

III. Klaiņojošu vai bezpalīdzības stāvoklī nonākušu Mājas (istabas) dzīvnieku izķeršana

18. Klaiņojošu vai bezpalīdzības stāvoklī nonākušu Mājas (istabas) dzīvnieku izķeršanu Jūrmalas pilsētā veic privātpersona, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi līgumu par Mājas (istabas) dzīvnieku izķeršanu un nogādāšanu patversmē, un kurš to var veikt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

19. Pēc dzīvnieka identifikācijas datiem (kakla siksna ar kontaktinformāciju, mikroshēma vai tetovējums), nosakot Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieku, dzīvnieku ķērājs rīkojas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Izmaksas, kas saistītas ar dzīvnieka noķeršanu, izmitināšanu un aprūpi sedz Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks.

IV. Noteikumu izpildes kontrole un atbildība

20. Noteikumu prasības savas kompetences ietvaros uzrauga un kontrolē Pašvaldības pilnvarotas iestādes un privātpersona, ar kuru Pašvaldība ir noslēgusi attiecīgu līgumu.

21. Par šo noteikumu pārkāpšanu fiziskas un juridiskas personas tiek sauktas pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Neatkarīgi no uzliktā administratīvā soda vai kriminālsoda, vainīgais pilnībā kompensē pašvaldībai vai privātpersonai nodarītos zaudējumus, kas izriet no šo noteikumu pārkāpumiem.

22. Sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus par šo Noteikumu neievērošanu ir tiesīgas Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas amatpersonas. Administratīvo pārkāpumu lietas izskata Jūrmalas pilsētas domes Administratīvā komisija.

23. Par Noteikumu neievērošanu iekasētā soda nauda tiek izlietota klaiņojošu dzīvnieku ķeršanai un dzīvnieku 14 (četrpadsmit) dienu uzturēšanas izmaksu segšanai dzīvnieku patversmē.

V. Noslēguma jautājumi

24. Ar Noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē:

24.1. Jūrmalas pilsētas domes 1997.gada 8.maija lēmums Nr.72 "Par suņu turēšanas nodevas samaksas kārtību";

24.2. Jūrmalas pilsētas domes 1996.gada 18.aprīļa lēmums Nr.279 "Par suņu turēšanas noteikumiem".

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G.Truksnis

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G.Truksnis