Rajonu padome — domubiedru organizācija

Pirmo darbības gadu aizvada Kurzemes un Zemgales rajonu padome, kas apvieno vienpadsmit Daugavas kreisā krasta rajonu padomju priekšsēdētājus. Padomes izpilddirektors Jānis Kalviņš un Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs Andris Rāviņš 23.janvārī žurnālistus iepazīstināja ar šīs jaunās sabiedriskās organizācijas darbību un dalījās domās par teritoriālo reformu Latvijā.

Rajonu kooperēšanās ideja dzimusi Dobelē. Domāt par spēku apvienošanu mudinājušas grūtības, daudzās neatliekami risināmās saimnieciskās un sociālās problēmas. Pagājušajā pavasarī Kuldīgā notikusi pirmā sēde, pieņemti statūti.

Jānis Kalviņš: — Mēs nekādā ziņā neesam domājuši vājināt Pašvaldību savienību. Tieši otrādi — padome ar savu vienoto platformu palīdz konkretizēt un aktivizēt tās darbību. Ir taču atšķirība — vai par kaut ko cenšas vienoties 26 vai 11 rajonu pārstāvji. Daži ir kautrīgāki, neprot savu domu argumentēt — un lielākā pulkā paliek neuzklausīti. Tāpēc arī nolēmām kooperēties šaurākā lokā — kurzemnieki un zemgalieši. Sākumā pulcējāmies Kuldīgā, tagad padomes priekšsēdētājs un sanāksmes vieta mainās pēc rotācijas principa: piemēram, ja sanāksme sarīkota Dobelē, tad šī rajona padomes priekšsēdētājs vienu mēnesi — līdz nākamajai sanāksmei — vada mūsu padomes darbu. Veidojot apvienoto padomi, visvairāk baidījāmies no divām lietām — vai mūsu darbs nesīs cilvēkiem labumu un vai spēsim darbu turpināt. Sākumā bija zināmas organizatoriskas grūtības, bet ar laiku esam panākuši, ka ik sanāksme vainagojas ar kāda dokumenta pieņemšanu un konkrētā jautājuma tālāku virzīšanu. Esam pārliecinājušies, ka visi 11 tiešām esam domubiedri. Mūsu stratēģiskais mērķis ir dzīves kvalitātes uzlabošana, bet uz to neved plats lielceļš. Pati dzīve izvirza vairākus starpmērķus, kas dažkārt var būt mazliet sānis no galvenā mērķa. Tālab cenšamies uzklausīt jebkuru argumentu, atzīstam elastīgu viedokli.

Ko līdz šim izdevies paveikt?

Andris Rāviņš: — Mūs sākusi uzklausīt, piemēram, Finansu ministrija. Tagad saņemam regulāru maksājumu grafiku, ziņas par budžeta izpildes gaitu. Izdevies mazliet sakārtot robežu lietas, transporta problēmas. Pati galvenā rajonu padomju funkcija ir reģionālā plānošana un teritoriālā reforma. Tieši šajā darbības jomā esam pārliecinājušies, ka tādai plānošanai pagasta un bieži vien arī rajona mērogs ir par mazu — nepieciešama vairāku rajonu kooperēšanās.

Kāds ir Kurzemes un Zemgales rajonu padomes viedoklis attiecībā uz teritoriālo reformu?

Jānis Kalviņš: — Esam sākuši apzināšanas darbu. Noskaidrojam infrastruktūras atbilstību iedzīvotāju kontingentam. Nevaram pašlaik pateikt, cik tajā un tajā teritorijā uzņēmumu, firmu utt. Rodas kāda SIA, aiziet uz Uzņēmumu reģistru — un lieta darīta. Pašvaldībai nekādas ziņas netiek sniegtas. Te nepieciešama skaidrība. Iepazīstamies ar Somijas pieredzi, jo šajā valstī kooperēšanās sasniegusi ļoti augstu līmeni. Kaut gan esam pārliecināti, ka mums neder ne Amerikas, ne kādas Eiropas valsts modelis, mums jāizstrādā pašiem savs, tieši Latvijai piemērots modelis. Tam jānotiek diskusijā bez liekām emocijām, jebkurā reformas posmā raugoties, lai cilvēki no tās ko iegūtu. Ja reforma nedod ne ekonomisku, ne sociālu labumu, tā nav vajadzīga. Sēžot pie kartes, nekāda teritoriālā reforma nevar notikt. Vienmēr galvenie ir konkrētie apstākļi. Pašlaik mēs esam kā šoferi, kam satiksmes noteikumi jāapgūst braucot. Strādājam un mācāmies.

Savstarpēja bagātināšanās, kopīga ideju ģenerēšana, pleca sajūta — tā jau arī ir Kurzemes un Zemgales rajonu padomes darbības jēga un būtība.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore