Ministru kabineta rīkojums Nr. 271

Rīgā 2016. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 20 30. §)

Par Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu 2017.–2019. gadam

1. Apstiprināt Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu 2017.–2019. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Zemkopības ministriju (turpmāk – ministrija) par atbildīgo institūciju plānā noteikto uzdevumu īstenošanā un kontrolē.

3. Ministrijai un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt plānā paredzēto pasākumu izpildi noteiktajos termiņos no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto rīcības virzienu īstenošanai 2017. gadā un turpmākajos gados izskatīt likumprojekta par valsts budžetu 2017. gadam un likumprojekta par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.

5. Ministrijai, izdarot Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā grozījumus pēc būtības, precizēt šā likuma 5. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu.

6. Ministrijai sagatavot un zemkopības ministram līdz 2020. gada 31. martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna izpildi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministra vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

(Ministru kabineta
2016. gada 27. aprīļa
rīkojums Nr. 271)

Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns 2017.–2019. gadam

Rīga, 2016

Lietotie saīsinājumi

1. KOPSAVILKUMS

Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plāns izstrādāts, pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 5. panta otro daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pamatnostādnes un šīs sistēmas attīstības plānu. Tā kā nav lietderīgi izstrādāt divus dokumentus par vienu un to pašu jautājumu, ir izstrādāts tikai plāns. Tā mērķis ir Latvijā izveidot bioloģiskā drošuma sistēmu, kas ietver ĢMO riska novērtēšanu, uzraudzību un kontroli, lai nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību visos ĢMO aprites posmos, novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi un saglabātu bioloģisko daudzveidību. Kopš 2009. gada septembra, kad EK priekšsēdētāja Ž. M. Barrozu politiskajās vadlīnijās jaunajai EK tika iekļauta atsauce uz subsidiaritātes principu ĢMO jomā kā piemēru, kas parāda, ka starp ES tiesību aktiem ne vienmēr ir līdzsvars un ir vajadzība ņemt vērā atšķirības 27 ES DV, ir saasinājušās politiskās diskusijas par ĢMO jomas jautājumiem, un to rezultātā ir mainīta politika saistībā ar ĢMO izplatīšanu tirgū un DV pilnvarotas pašas lemt par ĢM kultūraugu audzēšanu savā teritorijā.

Ievērojot sabiedrības, arī Latvijas sabiedrības, negatīvo nostāju, ĢMO problemātika ir būtiska, un Latvijas pārstāvji aktīvi piedalās politiskajās diskusijās par ĢMO jomas jautājumiem ne vien ES, bet arī starptautiskā mērogā.

Viens no būtiskiem un joprojām neatrisinātiem jautājumiem Latvijā attiecībā uz ĢMO ir to riska novērtēšana nacionālā līmenī, kā arī pilnvērtīga ĢMO kontrole. Tā kā Latvijā ĢMO riska novērtēšanas sistēma nedarbojas un nav iespējams novērtēt katra atsevišķa ĢMO iespējamo ietekmi uz Latvijas vidi un ekosistēmu, kā arī nav zinātnisku argumentu, lai pamatotu nostāju ES darba grupās, Latvijas līdzdalība lēmumu pieņemšanā nav pilnvērtīga.

Palielinoties ĢMO klāstam ES un pasaules tirgū, palielinās arī ĢM produktu (tostarp ES neatļauto) nonākšanas iespējamība Latvijas tirgū, tāpēc ir vajadzīga to pilnvērtīga uzraudzība un kontrole, arī attiecībā uz ĢMO noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā.

2. Situācijas raksturojums

Kopš 2009. gada 21. maija, kad SELK pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija neatbalsta ĢMO izplatīšanu tirgū (pārtika, dzīvnieku barība un audzēšana), ņemot vērā sabiedrības negatīvo nostāju, ZM kā kompetentā institūcija visu līmeņu ES institūciju darba grupās balso pret atļaujas izdošanu ĢMO izplatīšanai ES tirgū (tostarp audzēšanai).

ZM uzskata, ka lēmumiem, kas attiecas uz atļaujas izdošanu ĢMO izplatīšanai tirgū, ir jāizriet no pamatotiem argumentiem, nevis politiskiem apsvērumiem, tāpēc, izstrādājot nacionālās pozīcijas un instrukcijas, katrs gadījums būtu jāizvērtē atsevišķi, ņemot vērā ĢMO Zinātniskās ekspertu komisijas viedokli.

Ievērojot ES nostāju par ĢMO un EK viedokli par to, ka ĢMO apritei nepieciešamas precīzas un stingras prasības, ES ir izstrādāti normatīvie akti, kuru pamatā ir:

1) riska novērtēšana;

2) atļaujas izdošana pirms ĢMO izplatīšanas tirgū;

3) periodiska un atkārtota riska novērtēšana pēc atļaujas izdošanas.

Šie normatīvie akti nosaka vienotu ES procedūru ĢMO riska novērtēšanai, pieteikumu sagatavošanai atļaujas saņemšanai, ĢMO marķēšanai un izsekojamībai, kā arī prasības ĢMO pārrobežu apritei.

ES ĢMO riska novērtēšanas, kontroles, marķēšanas un izsekojamības, kā arī sabiedrības informēšanas prasības ir stingrākās pasaulē. EK uzskata veselības un vides aizsardzību par prioritāti un cenšas nodrošināt, lai ĢM pārtika un ĢM dzīvnieku barība, kā arī ĢM kultūraugu audzēšana būtu atļauta tikai tad, ja tai nav kaitīgas ietekmes uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.

2.1. ĢMO riska novērtēšana

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/18/EK par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū un Padomes direktīvas 90/220/EK atcelšanu (turpmāk – Direktīva 2001/18/EK) (ieviesta ar Ministru kabineta 2009.gada 26.maija noteikumiem Nr.457 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 457)) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (turpmāk – Regula Nr. 1829/2003), pirms tiek izsniegta atļauja konkrēta ĢMO izplatīšanai ES tirgū, ir jāveic riska novērtēšana. Atļauja tiek izsniegta pieteikuma iesniedzējam, bet EK lēmums attiecas uz visām ES DV un attiecīgo ĢMO bez ierobežojumiem var izplatīt visā ES teritorijā, ciktāl tas nav pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/412, ar ko Direktīvu 2001/18/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ĢMO audzēšanu savā teritorijā (turpmāk – Direktīva 2015/412) (ieviesta ar Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu un MK noteikumiem Nr. 457).

ĢMO riska novērtējumu veic ĢMO ekspertu panelis no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk – EPNI), kas ir no EK neatkarīga zinātniska organizācija.

ĢMO ekspertu panelis ne vien novērtē risku, bet arī sniedz viedokli par attiecīgo ĢMO un priekšlikumus riska pārvaldības pasākumiem. Riska novērtēšana balstās uz zinātniski pamatotu informāciju un datu analīzi. Riska novērtējums nodrošina pamatu EK lēmumprojektam par atļaujas izsniegšanu ĢMO izplatīšanai tirgū.

Riska novērtēšanas procesā eksperti pievērš uzmanību šādiem ĢMO aspektiem:

1) molekulārajam raksturojumam, ņemot vērā donora un recipienta organismu raksturojumu;

2) sastāvdaļu, uzturvērtības un agronomiskajam raksturojumam;

3) iespējamajām toksiskuma un alerģiskuma izpausmēm;

4) iespējamajiem vides apdraudējumiem līdz ar ĢMO izplatīšanu.

Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem DV ir pienākums iesaistīties ĢMO riska novērtēšanā un sniegt savu viedokli.

2.2. ĢM kultūraugu audzēšana

ĢM kultūraugu audzēšana ES ir ierobežota. Kopš 1990. gada piešķirta tikai triju ĢM kultūraugu audzēšanas atļauja, un patlaban audzēt atļauts tikai vienu ĢM kultūraugu (kukurūzu MON810). Tā tiek audzēta piecās ES DV, un tās audzēšanas platība aizņem tikai 1,5 % no ES kukurūzas audzēšanai atvēlētās zemes kopējās platības.

Daudzu DV nostāju šajā jautājumā atspoguļo gan mazais līdz šim piešķirto audzēšanas atļauju skaits, gan vairākas DV pieņemtās drošības klauzulas (tās tiek pieņemtas, pamatojoties uz jauniem zinātniskiem apsvērumiem), kuras liedz lietot ES atļautos ĢMO. Pēdējos gados pretestība pret audzēšanai paredzētiem ĢM kultūraugiem ir pastiprinājusies, piemēram, 2014. gada februāra Eiropadomes sanāksmē daudzas DV bija pret atļaujas piešķiršanu ĢM kukurūzas 1507 audzēšanai (pret – 19, par – piecas, atturējās – četras).

2010. gada jūlijā EK sagatavoja priekšlikumu Direktīvas 2001/18/EK grozīšanai un Ž. M. Barrozu vadlīniju īstenošanai, nodrošinot juridisko pamatu ES tiesiskajā regulējumā par ĢMO, lai visu DV teritorijā vai to daļā pilnvarotu DV ierobežot vai aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu. Šie aizliegumi vai ierobežojumi tiek pamatoti ar citiem apsvērumiem, nevis vides un veselības risku novērtējumā minētajiem apsvērumiem saskaņā ar ES ĢMO atļaujas piešķiršanas sistēmu.

2015. gada 11. martā tika pieņemta Direktīva Nr. 2015/41, kurā noteikts, ka, piešķirot vai atjaunojot atļauju konkrētam ĢMO, DV var pieprasīt atļaujas pielāgošanu noteiktam ģeogrāfiskam apgabalam, lai visā minētās DV teritorijā vai tās daļā ĢM kultūraugu audzēšana netiktu atļauta. Persona, kas pieprasa atļaujas ĢMO izplatīšanai tirgū, var attiecīgi pielāgot vai apstiprināt sākotnējā paziņojumā noteikto ģeogrāfisko apgabalu.

Ja neviena DV nav iesniegusi prasību par ģeogrāfiskā apgabala pielāgošanu vai ja atļaujas pieprasītājs ir apstiprinājis savā sākotnējā paziņojumā noteikto ģeogrāfisko apgabalu, DV pēc tam, kad atļauja attiecīgā ĢM kultūrauga audzēšanai ir izdota, var pieņemt pasākumus, ar ko visā tās teritorijā vai teritorijas daļā ierobežo vai aizliedz attiecīgā ĢM kultūrauga vai ĢM kultūraugu grupas (to nosaka, pamatojoties uz kultūraugu šķirni vai raksturīgām īpašībām) audzēšanu ar noteikumu, ka šādi pasākumi atbilst ES tiesību aktu prasībām, ir pamatoti un proporcionāli, nav diskriminējoši un turklāt izriet no imperatīviem iemesliem, piemēram, tādiem, kas ir saistīti ar vides politikas mērķiem, pilsētu un lauku teritoriju plānojumu, zemes izmantojumu, sociālekonomisko ietekmi, izvairīšanos no ĢMO klātbūtnes citos produktos, neskarot Direktīvas 2001/18/EK 26.a pantā noteikto, lauksaimniecības politikas mērķiem un sabiedrisko politiku.

Direktīvas 2001/18/EK grozījums nodrošina juridisko noteiktību DV, kas vēlas ierobežot vai aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu, kā arī paredz lielāku skaidrību iesaistītajām ieinteresētajām personām (piemēram, ĢM kultūraugus audzējošiem lauksaimniekiem, bioloģiskos produktus ražojošiem lauksaimniekiem, tradicionālos produktus ražojošiem lauksaimniekiem, sēklu ražotājiem, eksportētājiem vai importētājiem, mājlopu audzētājiem, dzīvnieku barības pārstrādes uzņēmumiem un patērētājiem un biotehnoloģijas uzņēmumiem) par ĢM kultūraugu audzēšanu ES un, iespējams, padarīs prognozējamāku lēmumu pieņemšanu par ĢMO.

Pašlaik jau 19 DV, arī Latvija, ir pieprasījušas tās izslēgt no to astoņu ĢM kukurūzas šķirņu audzēšanas ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuru audzēšana ir atļauta ES vai kuru atļauja tās audzēt vēl tiek izskatīta.

2.3. ĢM pārtika un barība

Kopš spēkā ir stājusies Regula Nr. 1829/2003, DV vēl nav bijis kvalificēta balsu vairākuma ne par, ne pret EK lēmumprojektu, kurā paredzēts atļaut tirgū izplatīt kādu ĢMO (audzēšanas nolūkiem, ĢM pārtikai vai ĢM barībai). Balsojuma rezultāts visos lēmuma pieņemšanas posmos (gan pastāvīgajā komitejā, gan pārsūdzību komitejā, gan arī agrāk Padomē) vienmēr bijis "atzinumu nesniegt". DV parasti norādītie iemesli nav zinātniski apsvērumi. Tāpēc EK saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem lēmumus par ĢMO izplatīšanu tirgū ir pieņēmusi bez DV komitejas atzinuma atbalsta.

Tajā pašā laikā, pat ja Regula Nr. 1829/2003 EK dod iespēju papildus EPNI veiktajai riska novērtēšanai ņemt vērā "citus pamatotus faktorus", EK nav varējusi uz šiem faktoriem atsaukties, lai pamatotu atļaujas atteikšanu attiecībā uz produktiem, ko EPNI uzskata par nekaitīgiem, tā kā atļauja tiek attiecināta uz visu ES teritoriju.

EK 2014. gada 15. jūlija paziņojumā COM(2015) 176 final izklāstīti EK apsvērumi, ko tā guvusi, pārskatot lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz ĢMO un ĢM pārtiku un dzīvnieku barību. EK ir secinājusi, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums jāgroza, attiecinot Direktīvā 2015/412 noteikto pieeju ne tikai uz ĢM kultūraugu audzēšanu, bet arī uz ĢM produktiem.

EK 2015. gada 22. aprīlī izplatīja Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu Nr. 1829/2003 attiecībā uz iespēju, ka DV var ierobežot vai aizliegt ES atļautas ĢM pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā.

Regulas priekšlikums paredz iespēju ĢM barības un pārtikas izmantošanas atļaujā ietvert izņēmumus un tos piemērot. DV būs jāpamato šo izņēmuma pasākumu atbilstība ES tiesību aktiem, tostarp iekšējā tirgus principam un ES starptautisko saistību ievērošanai. Izņēmumiem jābūt balstītiem uz pamatotiem iemesliem, kas nav saistīti ar risku cilvēka vai dzīvnieku veselībai vai videi un netiek novērtēti EPNI riska novērtējumā.

2015. gada 28. oktobrī Eiropas Parlaments noraidīja regulas priekšlikumu. Šis balsojums tika pamatots ar tehniskiem argumentiem, nevis ar veselības un drošības apsvērumiem, kas gadiem lieguši panākt DV vienotu nostāju ĢMO jautājumā. Balsojums tika pamatots ar to, ka minētais priekšlikums var izrādīties neīstenojams un būt par iemeslu robežkontroles atjaunošanai starp DV, kas iestājas pret ĢMO, un DV, kas ĢMO atbalsta. Tas savukārt apdraudētu vienu no ES pamatvērtībām – brīvo tirgu, bet vairākums Parlamenta locekļu to nevēlas.

Pašlaik ES teritorijā pārdošanā pieejams tikai nedaudz ĢM pārtikas (lai gan kopīgas atļaujas ar ĢM barību piešķiršanas procedūra nozīmē, ka būtībā atļauti ir daudz vairāk produktu). Eurobarometer aptaujas dati apliecina, ka ES pilsoņiem ir iebildumi pret ĢM pārtiku. Arī Latvijas Universitātes 2015. gadā veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka, pēc Latvijas patērētāju uzskatiem, ģenētiskā modifikācija ir morāli nepareiza un nepieļaujama un ka ĢM produkti ir nedabiski, nav droši nākamajām paaudzēm, rada kaitīgu ietekmei uz vidi, ĢM barība nav droša dzīvnieku veselībai, bet ĢM pārtika – cilvēku veselībai. Daudzi pārtikas mazumtirgotāji ir izšķīrušies netirgot ĢM pārtiku. Tas varētu būt izskaidrojams ar obligātajām prasībām ĢM pārtikas marķēšanai un arī ar ģenētiski nemodificētu alternatīvu pieejamību. Daļa patērētāju pieprasa produktus, kas ir marķēti ar norādi "brīvs no ĢMO" vai "nav barots ar ĢMO", tāpēc pārtikas apritē iesaistītie operatori – lauksaimnieki, tirgotāji un mazumtirgotāji – arvien biežāk izmanto tādas ražošanas metodes, kas garantē, ka nevienā pārtikas ražošanas posmā nav izmantoti ĢMO, vai arī izvēlas tirgot bioloģiskos produktus.

Patlaban ES pārtikā un barībā atļauts izmantot 58 ĢMO līnijas, kas ietver kukurūzu, kokvilnu, sojas pupas, eļļas rapsi un cukurbietes. Pēdējos gados ES ievestās ĢM pārtikas un barības daudzums nav būtiski mainījies.

ĢM barības tirgus salīdzinājumā ar ĢM pārtikas tirgu ES ir nozīmīgs, it īpaši attiecībā uz barības maisījumiem, kas tiek plaši izmantoti, ņemot vērā to augsto enerģētisko vērtību un lielo proteīna saturu. Lielākā daļa ES lietotās dzīvnieku barības tiek importēta (2013. gadā – 32 miljoni tonnu sojas pupiņu un sojas miltu, kas ir 96 % no visa ES nepieciešamā proteīna, turklāt 90 % no visas importētās sojas bija ĢM), galvenokārt no valstīm, kurās pārsvarā tiek audzēti ĢM kultūraugi: 90 % importa ir no valstīm, kurās apmēram 90 % sojas audzēšanai izmantotās zemes platības ir apsēta ar ĢM soju. ES ĢM soju pārsvarā importē no Brazīlijas, Argentīnas, ASV un Paragvajas. Galvenie iemesli plašajai ĢM sojas miltu lietošanai ir to pieejamība, cena un konkurētspēja.

2.4. ĢMO izplatīšana tirgū Latvijā

ĢM kultūraugu audzēšanas jautājums Latvijas teritorijā pašlaik nav aktuāls, jo ES atļauts audzēt tikai vienu ĢM kultūraugu – ĢM kukurūzas līniju MON810, kas ir modificēta ar mērķi, lai iegūtu noturību pret apiņu svilni (Ostrinia nubilalis) (citi nosaukumi – kukurūzas svilinātājs, kukurūzas svilnis (Pyrausta nubilalis)), bet Latvijas agroklimatiskajos apstākļos tas nav īpaši izplatīts.

ZM 2015. gada 3. jūlijā atbilstoši Direktīvai 2015/412 sagatavoja un nosūtīja EK vēstuli ar lūgumu pielāgot astoņu ĢM kukurūzas šķirņu (MON810, 1507, Bt11, GA21, 59122, MIR604, Bt11xMIR604xGA21 un 1507x59122) audzēšanas atļaujās noteikto ģeogrāfisko apgabalu, lai visā Latvijas teritorijā aizliegtu minēto kukurūzas šķirņu audzēšanu.

EK 2015. gada septembrī apstiprināja, ka no ĢM kukurūzas MON810, 1507, Bt11, GA21, 59122, MIR604, Bt11xMIR604xGA21 un 1507x59122 audzēšanas ģeogrāfiskā apgabala ir izslēgta visa Latvijas teritorija.

Pēc robežkontroles datiem, no 2014. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 1. maijam Latvijā no Argentīnas ievesti 1732 kg ĢM sojas spraukumu dzīvnieku barībai. Šajā laikposmā ĢM pārtika no trešajām valstīm Latvijā nav ievesta. Tomēr daļa ĢM pārtikas un barības Latvijā var tikt ievesta no ES DV, bet tā netiek uzskaitīta.

ES, tostarp Latvijā, ievestās ĢM pārtikas un barības daudzums pēdējos gados nav būtiski mainījies.

Pēc lopbarības rūpnīcu sniegtajiem datiem, sojas patēriņš barības maisījumu ražošanā 2014. gadā ir bijis 42 000 t (piemēram, 2012. gadā – 40 000 t), neiekļaujot to ražotāju datus, kas gatavo barību savam patēriņam (piemēram, AS "Balticovo", cūku fermas).

Komerciālie ražotāji (dzīvnieku barības rūpnīcas) pagājušajā gadā barības ražošanā izmantojuši tikai ĢM soju, pamatojot to ar apsvērumu, ka līdz ar konvencionālās sojas izmantošanu barība ir dārgāka. ĢM soja ir arī lētākais pieejamais olbaltumvielu avots. Tonna ĢM sojas ir apmēram par 15–20 % lētāka nekā tonna konvencionālās sojas.

Ierobežošanas iespējas ĢMO izplatīšanai Latvijas tirgū

ĢM kultūraugu audzēšanas un ĢM produktu izplatīšanas ierobežošanai Latvija var piemērot procedūru, kas noteikta saskaņā ar EK dibināšanas līguma 95. panta 5. punktu un Direktīvas 2001/18/EK 23. punktā sniegto drošības klauzulu, proti, pieņemt nacionālās normas ĢM kultūraugu audzēšanas un ĢM produktu ierobežošanai (aizliegšanai), par to argumentēti informējot EK un apturot atbilstošā EK lēmuma piemērošanu Latvijas teritorijā. Šādam lēmumam jābūt zinātniski pamatotam ar jauniem zinātniskiem datiem un informāciju.

Minētā norma ietverta arī Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 5. panta trešajā daļā un paredz, ka Ministru kabinets var noteikt pagaidu aizliegumus un ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ja atbilstoši jauniem vai papildu zinātniskiem datiem konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšana tirgū var nodarīt kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Par minēto aizliegumu vai ierobežojumu nekavējoties jāinformē EK un ES dalībvalstis.

Patlaban Latvija nav izmantojusi minēto iespēju, tāpēc ka Zinātniskā ekspertu komisija, kas būtu jāizveido, pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 15. pantu, nedarbojas finansējuma trūkuma dēļ un neveic ĢMO riska novērtēšanu, un tādējādi Latvijai nav pieejami zinātniski pamatoti argumenti, lai piemērotu drošības klauzulu.

Piemēram, Francija, lai ierobežotu ĢM produktu izplatīšanu tirgū, ir noteikusi drošības klauzulu attiecībā uz trīs ĢMO, pamatojot savu lēmumu ar zinātniskiem apsvērumiem, kurus EPNI ir atzinusi par nepamatotiem. Citas DV savā teritorijā noteikušas vienpusējus vai de facto aizliegumus vai attiecinājušas neizpildāmus nosacījumus. Šie DV vienpusējie pasākumi ir apstrīdēti DV tiesās vai ES Tiesā.

Direktīvā 2015/412 noteikts, ka, piešķirot vai atjaunojot atļauju konkrētam ĢMO, DV var pieprasīt, ka atļauja tiek pielāgota noteiktam ģeogrāfiskam apgabalam, lai visā minētās DV teritorijā vai tās daļā audzēšana netiktu atļauta.

Minētā norma ir ietverta arī nacionālajos normatīvajos aktos. Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 5. panta ceturtā daļa nosaka, ka Ministru kabinets var noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ES atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai:

1) īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība;

2) konkrētam ģenētiski modificētajam kultūraugam Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ievērojot vides politikas mērķus, lauksaimniecības politikas mērķus, zemes izmantošanas politiku, teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, sociālekonomiskos apsvērumus, centienus izvairīties no ģenētiski modificēto organismu klātbūtnes citos produktos vai citus iemeslus, kas izriet no valsts politikas.

Latvija ir izmantojusi šo iespēju, lai savā teritorijā aizliegtu astoņu ĢM kukurūzas šķirņu audzēšanu (sk. 1.3. apakšnodaļu).

Direktīvas 2001/18/EK 26.a pants paredz, ka DV var attiecīgi rīkoties, lai izvairītos no ĢMO netīšas klātbūtnes citos produktos. Pamatojoties uz šo pantu, EK 2010. gada 13. jūlijā pieņēma pamatnostādnes, kā izstrādāt valsts līdzāspastāvēšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai izvairītos no netīšas ĢMO klātbūtnes parastajās un bioloģiskajās kultūrās.

Latvija izmantoja EK piedāvātos instrumentus un minētās normas ietvēra nacionālajos normatīvajos aktos.

Ministru kabineta 2015. gada 10. februāra noteikumi Nr. 78 "Ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas noteikumi" nosaka:

1) prasības ĢM kultūraugu līdzāspastāvēšanai;

2) kārtību, kādā reģistrē ĢM kultūraugu audzētājus, svītro tos no Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas ĢM kultūraugu audzētāju reģistra un apmainās ar audzētāju reģistrā iekļauto informāciju;

3) kārtību, kādā uzrauga un kontrolē ĢM kultūraugu audzētājus.

Noteikumi attiecas tikai uz ES jau atļautām ĢM kultūraugu līnijām un nosaka prasības, kas personām ir jāievēro pirms audzēšanas uzsākšanas un audzēšanas laikā.

Ņemot vērā pašreizējo situāciju un to, ka ES ir izdota atļauja tikai viena ĢM kultūrauga – ĢM kukurūzas MON 810 – audzēšanai, kura modifikācija nav aktuāla Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ĢM kultūraugu audzēšanas jautājums Latvijā pagaidām nav aktuāls.

Saskaņā ar DV ziņojumiem par līdzāspastāvēšanas prasību izstrādi līdz 2009. gada februārim 15 DV (Austrija, Beļģija, Čehija, Vācija, Dānija, Francija, Ungārija, Lietuva, Luksemburga, Latvija, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovēnija un Slovākija) bija pieņēmušas nacionālos tiesību aktus par līdzāspastāvēšanu un dažās no šīm DV prasības noteiktas reģionālā līmenī (Austrija, Beļģija).

Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 22. pants paredz, ka ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumu attiecīgā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Šo lēmumu var pieņemt pašvaldības, ievērojot sociālekonomiskos, klimatiskos vai vides apstākļus vai, izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata.

Pēc VAAD sniegtās informācijas, ĢM kultūraugu audzēšanas ierobežojumi bija stājušies spēkā 100 pašvaldībās, bet no tām 12 pašvaldībās tie ir zaudējuši spēku līdz 2015. gadam, un vēl 13 pašvaldībās tie zaudēs spēku 2016. gadā. Patlaban dažas no pašvaldībām uzsākušas procedūru, lai pagarinātu noteiktos aizliegumus.

2.5. Konstatētās problēmas

1. Nepilnīga ĢMO uzraudzība un kontrole pārtikā, dzīvnieku barībā, sēklās un augu pavairošanas materiālā.

Direktīva 2001/18/EK un Regula Nr. 1829/2003 paredz, ka katrai DV kompetentajai institūcijai jāveic ĢMO un ĢM produktu uzraudzība un kontrole. Latvijā par ĢMO uzraudzību, kontroli un paraugu noņemšanu ir atbildīgs Pārtikas un veterinārais dienests.

No 2007. līdz 2009. gadam, īstenojot ĢMO uzraudzības programmu, Latvijā vidēji gadā tika noņemts 100 paraugu pārtikai un 15 paraugu dzīvnieku barībai. Katru gadu tika konstatēti 2–4 pārkāpumi saistībā ar neatbilstošu marķējumu.

2010. gadā paraugu izmeklējumu lielo izmaksu un nepietiekamā budžeta finansējuma dēļ ĢMO uzraudzības programma netika īstenota, tāpēc pārtikas un dzīvnieku barības paraugi saistībā ar šo programmu netika ņemti.

2011. gadā ir noņemti četri barības paraugi un konstatēta viena neatbilstība marķēšanas prasībām.

2012.–2014. gadā paraugu izmeklējumu lielo izmaksu un nepietiekamā budžeta finansējuma dēļ ĢMO uzraudzības programma netika īstenota, tāpēc pārtikas un dzīvnieku barības paraugi saistībā ar šo programmu netika ņemti.

2015. gadā PVD, īstenojot ĢMO uzraudzības programmu, bija ieplānojis noņemt 50 pārtikas un divus barības paraugu. Līdz 2015.gada decembrim ir noņemti 27 pārtikas paraugi (septiņi desu, pieci šokolādes, 10 graudaugu produktu, viens miltu un četri cīsiņu paraugi), un tajos ĢMO nav ticis konstatēts.

3. Saskaņā ar Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 7. panta 5. punktu VAAD nosaka ĢMO sēklās un augu pavairošanas materiālā, bet finansējuma trūkuma dēļ VAAD šīs funkcijas nepilda.

Tā kā pasaules, tostarp ES (ES pārtikā un barībā atļauts izmantot 58 ĢMO līnijas, kas ietver kukurūzu, kokvilnu, sojas pupas, eļļas rapsi un cukurbietes, un audzēt vienu ĢM kukurūzas līniju), tirgū palielinās izplatīšanai tirgū atļauto ĢMO daudzums, Latvijā ir svarīgi nodrošināt sēklu un pavairojamā materiāla tirgus uzraudzību un kontroli. Tā kā Latvijā lielākā daļa pašvaldību savā teritorijā ir noteikušas ĢM kultūraugu audzēšanas ierobežojumus, īpaši būtiski ir nodrošināt, lai ĢM sēklas vai pavairojamais materiāls neienāktu Latvijas tirgū un līdz ar to neradītu ekonomiskos zaudējumus bioloģiskās un konvencionālās produkcijas ražotājiem. Tāpat svarīgs ir vides faktors, lai ĢMO nenonāktu Latvijas vidē un neradītu apdraudējumu videi.

Lai izveidotu atbilstošu ĢMO sēklu un augu pavairošanas materiāla uzraudzības programmu, 2016. gadā ZM ar Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumiem Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" noteiktajos lauksaimniecībā izmantojamajos zinātnes pētījumos ir paredzējusi EUR 48 000 projekta "Ģenētiski modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku zinātniskā riska novērtēšana Latvijas teritorijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde atbilstoši Latvijas agroekonomiskajiem apstākļiem" pirmajā gadā plānotajām darbībām. Projekta īstenošanai ir nepieciešami trīs gadi, un tā provizoriskās izmaksas ir EUR 220 864,44; projekts tiks īstenots par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

2. ĢMO riska novērtēšanas sistēmas un Latvijai aktuālo ĢMO riska faktoru novērtēšanas trūkums

Direktīva 2001/18/EK un Regula Nr. 1829/2003 paredz, ka pirms ĢMO atļaujas izdošanas katrai DV kompetentajai institūcijai ir pienākums iesaistīties ĢMO riska novērtēšanā. Latvijā kompetentā institūcija ĢMO riska novērtēšanā ir valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"", kura pārraudzībā saskaņā ar Ģenētiski modificēto organismu aprites likuma 15. pantu būtu jādarbojas ĢMO novērtēšanas Zinātniskajai ekspertu komisijai. Atbilstoši ES regulējumam, ja pastāv šaubas, vai ĢMO atļaujas pieprasītājs ir iesniedzis pilnīgu riska novērtējumu, piemēram, attiecībā uz augiem (vai ekosistēmām), kas varētu būt skarti, ja Latvijā tiktu sākta attiecīgā ĢMO izplatīšana tirgū, BIOR kā Latvijas kompetentajai institūcijai ir tiesības pieprasīt papildu riska novērtējumu vai informācijas iesniegšanu.

Saskaņā ar savstarpējās sadarbības līgumu, kas ir noslēgts starp BIOR un EPNI, BIOR pilda EPNI kontaktpunkta funkcijas Latvijā, kā arī īsteno vairākus EPNI līdzfinansētus projektus, bet neviens no tiem nav ĢMO jomā. BIOR eksperti arī pārstāv Latviju dažos EPNI zinātniskajos tīklos. Turklāt ĢMO EPNI panelī, kas veic centralizētu ĢMO riska novērtēšanu, darbojas arī pārstāvis no Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes.

Patlaban Latvijā nav izveidota ĢMO novērtēšanas Zinātniskā ekspertu komisija un BIOR finanšu trūkuma dēļ neveic attiecīgās ĢMO riska novērtēšanas funkcijas un neiesaistās EPNI sagatavoto ĢMO riska novērtējumu atzinumu izvērtēšanā.

Tādējādi Latvijas nostājai – neatbalstīt ĢMO izplatīšanu tirgū – trūkst zinātniski pamatota viedokļa. Latvijā būtu nepieciešams izveidot Zinātnisko ekspertu komisiju, kas sadarbībā ar BIOR riska novērtēšanas nodaļas ekspertiem izskatītu visus EPNI sniegtos ĢMO riska novērtējuma atzinumus un veidotu Latvijas zinātnisko viedokli ĢMO jomā. BIOR eksperti sadarbībā ar Zinātnisko ekspertu komisiju veiktu padziļinātu Latvijai saistošo ĢMO līniju izpēti un riska novērtējuma analīzi, pamatojoties uz situāciju Latvijā, kā arī sniegtu ZM un Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomei, kas atbildīga par nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas politikas izstrādes koordināciju, zinātniski pamatotu viedokli par konkrētās ĢMO līnijas izplatīšanu tirgū.

Zinātniskās ekspertu komisijas sastāvā, ņemot vērā ĢMO riska novērtējumā ietvertās četras sadaļas – apdraudējuma identifikāciju, apdraudējuma aprakstu, ekspozīcijas novērtējumu un riska aprakstu, nepieciešams iekļaut ekspertus ar vismaz doktora grādu atbilstošā zinātnes nozarē, tostarp pārtikas zinātnē, lauksaimniecībā, bioloģijā, medicīnā, veterinārmedicīnā, un darba pieredzi, kura konkrētajā jomā ir ne mazāka par pieciem gadiem. Papildus nepieciešams nodrošināt ekspertu slēdzienu neatkarību, novērst iespējamo interešu konfliktu un panākt darbības caurspīdīgumu.

Ievērojot pašreizējo pieredzi riska novērtējumu izskatīšanā un darba apjomu pie novērtēšanas, gadā plānots izskatīt ne mazāk kā četrus riska novērtējumus.

ZM kā atbildīgās institūcijas par ĢMO jomas jautājumiem un nacionālo pozīciju izstrādāšanu pārraudzībā darbojas starpinstitūciju darba grupa "ĢMO, ĢM pārtika un ĢM dzīvnieku barība" (turpmāk – ĢMO darba grupa), kurā ir iekļauti pārstāvji no valsts un valsts pārvaldes iestādēm, biedrībām un zinātniskām institūcijām. Diemžēl šī darba grupa nav kompetenta, lai veiktu ĢMO riska novērtējumu, bet tikai atbilstoši savu pārstāvju kompetencei izsaka viedokli par attiecīgā ĢMO izplatīšanu tirgū. ĢMO darba grupas viedoklis galvenokārt pamatojas uz vispārīgiem ĢMO riska apsvērumiem, bet nesniedz novērtējumu par katru gadījumu atsevišķi, kā to nosaka ES normatīvie akti. Viedokļi darba grupā bieži vien nesakrīt un tiek atspoguļoti nacionālajās pozīcijās un instrukcijās.

Tā kā Latvijā nedarbojas nacionālā ĢMO riska novērtēšanas sistēma, nav iespējams novērtēt katra atsevišķā ĢMO iespējamo ietekmi uz Latvijas vidi un ekosistēmu, kā arī nav zinātnisku argumentu, lai pamatotu nostāju ES darba grupās. Latvija, pamatojoties tikai uz vispārīgo EPNI sniegto riska novērtējuma atzinumu un ĢMO starpinstitūciju darba grupas viedokli, nespēj pilnvērtīgi aizstāvēt nacionālās intereses ES. Piemēram, ja tiktu lemts par atļaujas izdošanu ĢM rapša audzēšanai ES teritorijā, Latvijai nebūtu zinātniski pamatotu argumentu, ko varētu iesniegt EPNI, lai norādītu uz šīs kultūras iespējamo ekonomisko ietekmi, kā arī varbūtējo ietekmi uz Latvijas vidi un ekosistēmu.

3. PLĀNA MĒRĶIS, RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI

3. Pasākumu izpildei pieejamais un papildu nepieciešamais finansējums un par pasākumu īstenošanu atbildīgās institūcijas

Iepriekšminēto problēmu risināšanai un izvirzīto uzdevumu ieviešanai nepieciešams valsts budžeta finansējums. Kopējais 2015. gadā ĢMO uzraudzībai un kontrolei piešķirtais finansējums bija EUR 7885,62 (EUR 303,12 – dzīvnieku barības kontrolei un EUR 7582,5 – pārtikas kontrolei), lai gan tas nav pietiekams, lai nodrošinātu pilnvērtīgu ĢMO uzraudzību un kontroli. 2016. gadam ĢMO uzraudzības un kontroles programmas nodrošināšanai piešķirti EUR 8188,74 (50 dzīvnieku barības paraugu analīzei un 4 pārtikas paraugu analīzei).

2017. gadā un turpmākajos gados ir nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta, lai nodrošinātu ĢMO uzraudzību un kontroli visos aprites posmos, tostarp sēklās un augu pavairošanas materiālā.

Indikatīvā finansējuma sadalījums atbilstoši rīcības virzieniem

Pašlaik finansējums no valsts budžeta līdzekļiem ĢMO riska novērtēšanai nav piešķirts. Lai nodrošinātu Latvijas pilnvērtīgu dalību ES lēmumu pieņemšanā par ĢMO, ir nepieciešami budžeta līdzekļi EPNI atzinumu ĢMO izplatīšanai tirgū novērtēšanai.

ĢMO riska novērtēšanas sistēmas izveidē un darbības nodrošināšanā tiks piesaistīti pārstāvji no kompetentajām zinātniskajām institūcijām, un ar tiem tiks slēgti uzņēmuma līgumi.

¹ Finansējums paredzēts ĢMO uzraudzībai un kontrolei (EUR 606,24 (pārtikai) un EUR 7582,5 (dzīvnieku barībai).

² Viena parauga laboratoriskās izmeklēšanas cena ir EUR 151,65 (pārtikā) un EUR 151,56 (dzīvnieku barībā).

³ Detalizēts aprēķins pievienots pielikumā.

Zemkopības ministra vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Pielikums
Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas
attīstības plānam 2017.–2019. gadam

EPNI atzinumu ĢMO izplatīšanai tirgū novērtēšanas izmaksas gadā

Piezīme. Stundas likme 9,92 atbilst 12. amatalgu grupai (mēnešalga EUR 1647,00, 2015. gadā bija vidēji 166 stundas mēnesī).

Stundas likme 6,68 atbilst 10. amatalgu grupai (mēnešalga EUR 1109,00, 2015. gadā bija vidēji 166 stundas mēnesī).

Zemkopības ministra vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola