18. janvāra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr.11., 12.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

A.Kauls (zemkopības ministrs — runas turpinājums). Trešais jautājums. Vai tiks aprēķināts precīzs pārtikas produktu daudzums, kas nepieciešams katram Latvijas iedzīvotājam, ņemot vērā iedzīvotāju reālo pirktspēju? Galveno pārtikas produktu minimālā vajadzība un ražošana 1995.gadā ir šāda. Minimālā vajadzība Latvijā pēc gaļas produktiem pagājušajā gadā bija 162 tūkstoši tonnu. Saražots ir 105 tūkstoši. Tātad starpība ir 64 tūkstoši. Jeb no vajadzīgā daudzuma saražoti ir 64 procenti. Piens un piena produkti bija vajadzīgi 1 miljons 026 tūkstoši tonnu, saražots — 946 tūkstoši tonnu. Pārtikas kvieši. Vajadzība — 160, saražots — 90. Un tā arī par citiem produkcijas veidiem.

Minimālā vajadzība katram iedzīvotājam valstī pēc Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta datiem ir šāda: gaļa un gaļas produkti — 60 kg; piens, piena produkti — 380 kg; olas — 200 gab., zivis un zivju produkti — 20 kg, cukurs — 25 kg, augu eļļa — 12 kg, kartupeļi — 140 kg, dārzeņi — 75 kg, augļi un ogas — 40 kg, maize un labības produkti — 115 kg. Minētajiem pārtikas daudzumiem vajag orientējoši 30 latu mēnesī. Ievērojot zemo izpeļņu un pensijas, kā arī pārējos maksājumus, dati liecina par ierobežoto pirktspēju un lielas daļas iedzīvotāju nepietiekamo uzturu, kas vēlreiz rāda, ka, ceļoties pirktspējas līmenim, pašražotās produkcijas apjomiem ir nodrošināts tirgus Latvijā.

Ceturtais. Ar kādiem nosacījumiem zemnieki varēs saņemt subsīdijas? Subsīdijas lauksaimniecības produkcijas ražotājiem tika ieviestas, sākot ar 1994.gada 1.maiju līdz ar vienotas apgrozījuma nodokļa likmes noteikšanu visiem produkcijas veidiem. Ikgadējo lauksaimniecības subsīdiju apmēru nosaka Latvijas Republikas likums “Par valsts budžetu”. Zemkopības ministrijai Latvijas Republikas likumā “Par valsts budžetu 1995.gadam” subsīdijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem sākotnēji tika plānotas 10,13 miljonu latu apmērā. Pēc izdarītajiem valsts pamatbudžeta grozījumiem subsīdijas tika samazinātas līdz 8,9 miljoniem. Faktiski saņemts 8,1 miljons jeb 91 procents no precizētā plāna.

1994.gadā nepietiekamā valsts budžeta līdzekļu finansējuma dēļ netika izmaksātas subsīdijas par ceturto ceturksni, tādēļ Zemkopības ministrija, pamatojoties uz savstarpēji noslēgto vienošanos ar Finansu ministriju, subsīdijas lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem 1,7 miljonu latu apmērā izmaksāja 1995.gada pirmajā ceturksnī. Tādējādi 1995.gadā lauksaimnieki ir saņēmuši tikai 6,3 miljonus latu subsīdiju jeb 48,2 procentus no sākotnēji plānotā apjoma. Pie tam ar pusgada nokavēšanos. Uz 1.janvāri ministrijā ir akceptēti dokumenti par 1995.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī aprēķinātajām, bet neizmaksātajām subsīdijām lauksaimniecības produkcijas ražotājiem — kopsummā par turpat 5 miljoniem latu.

1995.gadā subsīdijas bija paredzētas augkopībā par reģistrētām šķirnes sējumu platībām, saražoto kondicionēto šķirnes sēklu, šķirnes sēklas izejmateriāla saglabāšanu un sākotnējo sēklkopību, augstas kvalitātes linšķiedras un kartupeļu izaudzēšanu. Subsīdiju izmaksas augkopībā ir nodrošinājušas sēklas sagatavošanu un lauku apsēšanu ar šķirnes sēklu, kā arī agrotehnisko prasību ievērošana sējumu kopšanā.

Lopkopībā — par pārraudzības darbu, augstražīgu dzīvnieku selekciju, buļļu pārbaudi, jaunlopu saglabāšanu un izaudzēšanu kontrolizmēģinājumiem un gaļas šķirņu cūku pavairošanu, vaislas materiālu iegādei no ārvalstīm un produkcijas konkurētspējas paaugstināšanu. Subsīdiju izmaksas lopkopībai ļāva saglabāt jaunlopus, atjaunot pārraudzības darbu — ciltsdarba pamatu, nokomplektēt ganāmpulkus ar kvalitatīvu vaislas materiālu, kas turpmāk ļaus uzlabot lopkopības efektivitāti.

1996.gada valsts budžeta projektā subsīdijām pašreiz ir paredzēti 8,9 miljoni. Bez tam valdības prioritāšu sarakstā iekļauti vēl 5 miljoni 1995.gada parādu segšanai.

Pēc Latvijas Republikas likuma “Par valsts budžetu 1996.gadam” likuma apstiprināšanas 6.Saeimā un izsludināšanas Zemkopības ministrija atbilstoši valdības deklarācijā paredzētajiem mērķiem un noteiktajiem subsīdiju apmēriem izstrādās un pilnveidos lauksaimniecības subsidēšanas noteikumus, paredzot subsīdijas augkopības un lopkopības nozaru ražošanas tālākai attīstībai, racionālai zemes izmantošanai, aizdevumu procentu likmju subsidēšanai noteiktu mērķprogrammu ietvaros, eksportbarjeru pārvarēšanai.

Piektais. Kā notiks zemkopju kooperācija laukos? Kā valdība domā veicināt šo kooperāciju? Pašreiz agrārās reformas rezultātā laukos izveidojušies 64,3 tūkstoši zemnieku saimniecības ar vidējo platību 19,9 ha. Pašreiz pastāv arī 118 478 piemājas saimniecības un personīgās palīgsaimniecības ar vidējo platību 5,2 ha. Lielākā daļa no tām pēc būtības ir ļoti nelielas, jo tikai 4,8 procenti no zemnieku saimniecību kopskaita ir lielākas par 50 ha. Tikai 338 saimniecībās ir vairāk par 10 govīm. No minētā zemnieku saimniecību kopskaita tikai 3,5 tūkstoši ir normālas saimniecības, kas nodrošinātas ar ražošanas ēkām, tehniku, šķirnes lopiem, šķirnes graudaugu kultūrām. 15 tūkstoši tā saucamo starta zemnieku ir minimāli nodrošināti ar ražošanas līdzekļiem un nodrošina pašapgādi, bet nespēj nopietni ražot preču produkciju. 45,8 tūkstoši zemnieku ir tādi, ko tautā sauc par “cerību zemniekiem”, kuriem vienīgais nodrošinājums ir apņēmība strādāt un veidot savu saimniecību.

Kolhozu un sovhozu privatizācijas gaitā no 613 saimniecībām kā paju sabiedrības un SIA saglabājušās 154. Uz likvidējušos saimniecību bāzes privatizētie galvenie ražošanas objekti ir mehāniskās darbnīcas, kaltes, fermas, noliktavas un citi, tie ir sadrumstaloti un tajā pašā laikā netiek izmantoti vai tiek izmantoti daļēji. Lai šīs saimniecības spētu sevi atražot un kopā ar paju sabiedrībām un citiem formējumiem nodrošinātu Latvijas iedzīvotājus ar galvenajiem pašražotajiem pārtikas produktiem, izeja ir to kooperācijā. Valdība veicinās kooperācijas attīstību laukos, kas uz kopīgo interešu bāzes veidos pašpārvaldes sistēmu un apmierinās savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, cels viņu sabiedrisko darbību, zināšanas un arī labklājību.

Šobrīd galvenie šķēršļi kooperācijai ir šādi: kooperācijai neatbilstoša likumdošana un nodokļu politika; psiholoģiska nesagatavotība kooperācijai; kredītu neierobežotas saņemšanas iespējas; iekšējā tirgus nesakārtotība un neaizsargātība; lauksaimnieciski ražotās produkcijas apmaksas sistēmas, tas ir, lauksaimniecības saražotās produkcijas pasūtījumu minimālās cenas garantiju trūkums; apmācības sistēmas un mācību programmas trūkums; abpusējas informācijas trūkums.

Kā galvenie pasākumi šā jautājuma risināšanā būtu minama 1991.gada 6.augustā pieņemtā likuma “Par kooperatīvajām sabiedrībām” pārstrādāšana un Saeimā iesniegtā likumprojekta pasteidzināta izskatīšana; kreditēšanas sistēmas — Hipotēku un zemes bankas, krājaizdevu sabiedrību, Laukkredīta un Lauku attīstības fonda pilnveidošana; nodokļu politikas pilnveidošana lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un tirgus sakārtošana; zemnieku un kooperatīvu vadītāju apmācības; analīze par esošo kooperatīvu struktūru un priekšlikumi kooperācijas pārvaldes pilnveidošanai.

Sestais. Kā valdība uzraudzīs importētās lauksaimniecības produkcijas ievešanu? Kā novērsīs tās ievešanu lielos apjomos, lai veicinātu vietējās lauksaimniecības produkcijas ražošanu? 1994.gada 1.decembrī stājās spēkā likums “Par muitas nodokli”, kas nosaka muitas nodevu likmes importa precēm. Šis likums nosaka neierobežotu importu, samaksājot attiecīgo muitas nodokli. Izņēmums ir graudi un to izstrādājumi: cukurs, alkohols un tabakas izstrādājumi, kurus var ievest, saņemot attiecīgu licenci. Licences graudiem izsniedz Valsts labības birojs konkursa kārtībā, saņemot ar Ministru kabineta rīkojumu šo kvotu, cukuram — Cukura licencēšanas komisija, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas kvotu. Piena, gaļas produktu un lopbarības importam nepieciešama tikai Valsts veterinārā dienesta sanitārā atļauja.

Aizvadītajā gadā ir izdoti vairāki tūkstoši šo atļauju.

1995.gada 31.augustā Saeimā tika pieņemts Eiropas līgums par asociācijas izveidošanu starp Eiropas kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses. Līguma 25.pants nosaka, ka ar 1995.gada 1.janvāri tirdzniecībā starp kopienu un Latviju netiek ieviesti nekādi jauni muitas tarifi un netiek ieviesti nekādi jauni kvantitatīvi ierobežojumi importa vai eksporta precēm. Līdz ar to Latvijas lauksaimnieks tiek pakļauts neierobežotai Eiropas Savienības valstu lauksaimnieku konkurencei, kuri saņem ievērojamas Eiropas Savienības ražošanas un eksporta subsīdijas, kuriem ir nesalīdzināmi labāks nodrošinājums ar kredītiem un tehnoloģijām. Lai ierobežotu ārzemju pārtikas produktu importu Latvijā, ir jāveic šādi pasākumi: 1) nekavējoties jāievieš Eiropas Savienības sistēma, kas importu atļauj tikai licencētām firmām; 2) jāpārskata un ar 1.martu jāievieš jauni importa preču ievešanas veterinārie noteikumi. Tāpat tiks veikti arī citi pasākumi, gan iepriekš minētie, gan tie, kas noteikti deklarācijas par Ministru kabineta darbu realizācijas pasākumu plānā.

Lūdzam, cienījamie deputāti, pieņemt arī zināšanai, ka minētā plāna un pasākumu īstenošanas tempi būs atkarīgi no visas Latvijas tautsaimniecības attīstības un valsts budžeta izdalītās daļas laukiem, par ko runāsim pēc budžeta apstiprināšanas. Pateicos par uzmanību! Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs saņēmis sekojoša rakstura dokumentu: “Lūdzam atklāt debates pēc Latvijas Republikas zemkopības ministra A.Kaula atbildes uz Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Grinberga, Gannusas, Kazāka un citu jautājuma par Latvijas lauksaimnieku saimnieciskā stāvokļa uzlabošanu. Kārlis Čerāns, Oļģerts Dunkers, Māris Rudzītis, Ojārs Grinbergs, Edmunds Grīnbergs, Elmārs Zelgalvis, Andris Rubins, Imants Liepa, Gunta Gannusa, Jānis Kazāks.”

Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsojam par desmit deputātu priekšlikumu atklāt debates! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 28, atturas — 23. Debates netiek atklātas.

Atgriežamies pie dienas kārtības 24.punkta — Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Zelgalvja, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Čerāna, Grīnberga, Liepas un Kušneres jautājumiem par bankas “Baltija” noguldītāju zaudēto līdzekļu atgūšanu. Aivars Kreituss, finansu ministrs — Ministru kabineta vārdā!

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski, pie tam mūsu izpratnē diezgan detalizēti. Es tikai gribētu vienam punktam pieskarties — 3. punktam. Bija jautājums, kā valdība plāno aizstāvēt bankas “Baltija” noguldītāju intereses. Uz to var atbildēt, ka 12.janvārī valdībā jau notika pirmā sēde, veltīta bankas “Baltija” noguldītāju interešu aizstāvības jautājumiem. Finansu ministrijā plānota regulāra šī jautājuma apspriešana, pieaicinot prokuratūras un citu ieinteresēto organizāciju pārstāvjus. Un man ir lūgums atļaut tālāk atbildi nenolasīt, jo tā ir visiem izdalīta.

Sēdes vadītāja. Iesnieguma par debašu atklāšanu nav.

Nākamais. Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kazāka, Zelgalvja, Mauliņa, Stroda, Saulīša, Čerāna, Grīnberga, Liepas un Kušneres jautājumu par piecu Ministru prezidenta biedru iecelšanu un to nepieciešamību. Ziedonis Čevers, iekšlietu ministrs, vai, atvainojos. Ministru prezidenta biedrs — Ministru kabineta vārdā!

Z.Čevers (Ministru prezidenta biedrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja!Cienījamie Saeimas deputāti! Ir sagatavota rakstiskā veidā atbilde visiem Saeimas deputātiem. Papildus man gribētos atbildēt un komentēt tikai 6.punktu — vai Ministru prezidentam ir zināms, ka Latvija ir vienīgā valsts, kas atļaujas tādu luksusu — piecus Ministru prezidenta biedrus? Vai viņš zina, ka Kārlim Ulmanim nebija neviena vietnieka? Šo drukāto atbildi es gribētu papildināt ar sekojošu apstākli. Tātad Eiropas valstīs, īpaši raksturīgs tas ir Centrāleiropas valstīm, kurās, tāpat kā Latvijā, notiek ekonomiskās un politiskās reformas, piemēram, Rumānijā un Horvātijā, ir četri valdības vadītāja vietnieki, Polijā, Čehijā, Slovakijā, Bulgārijā un Dienvidslāvijas Federatīvajā Republikā — trīs vietnieki, Albānijā — divi. Runājot par situāciju Rietumeiropas valstīs, varētu pateikt, ka Beļģijā ir četri premjerministra vietnieki, Nīderlandē — divi, Lielbritānijā, Luksemburgā, Črijā, Spānijā, Grieķijā un Portugālē, kā arī Turcijā — viens. Šo vietnieku skaits šinīs valstīs ir pamatā atkarīgs no to partiju skaita, kas vienojušās, tieši tāpat vai līdzīgi kā mūsu parlamentā, ap valdības deklarāciju vai arī zināmā veidā koalīcijas sastāvā.

Runājot par Kārļa Ulmaņa valdīšanas laikiem, es gribētu atgādināt cienījamajai Saeimai, ka pirmajā Kārļa Ulmaņa veidotajā valdībā, tātad Pagaidu valdībā, kas tika izveidota 1918.gada 18.novembrī, Ministru prezidenta vietnieka funkcijas izpildīja iekšlietu ministrs Miķelis Valters. Un no 1934. līdz 1938.gadam Ministru prezidenta biedra pienākumus izpildīja Marģeris Skujenieks. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Saeimas Prezidijs saņēmis sekojošu dokumentu: “Lūdzam atklāt debates par Latvijas Republikas Ministru prezidenta Andra Šķēles atbildi uz frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem par piecu Ministru prezidenta biedru iecelšanu un to nepieciešamību. Saeimas deputāti Odisejs Kostanda, Elmārs Zelgalvis, Jānis Strods, Andris Saulītis, Edmunds Grīnbergs, Gunta Gannusa, Imants Liepa, Andris Rubins, Kārlis Čerāns, Jānis Mauliņš.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu par priekšlikumu atklāt debates! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 33, atturas — 24. Priekšlikums atklāt debates noraidīts.

Latvijas Republikas finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Grinberga, Mauliņa, Liepas, Zelgalvja, Kazāka, Gannusas, Rubina, Rudzīša un Stroda jautājumiem par budžeta izdevumiem. Aivars Kreituss — finansu ministrs!

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde ir sagatavota rakstiski ar cipariem, ar tabulām, ar visu pārējo. Man ir lūgums piekrist to nelasīt un iepazīties.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Latvijas Republikas tieslietu ministra Dz.Rasnača un Latvijas Republikas ārlietu ministra V.Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Bartaševiča, Lujāna, Staša, Urbanoviča un Kuprijanovas jautājumiem par Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 17.janvāra rīkojuma nr.13 pildīšanu (kas konkrēti izdarīts Latvijas Republikas likumdošanas aktu un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, tās 11.papildprotokola saskaņošanas jomā). Dzintars Rasnačs — tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Pirmdien, 15.janvārī, visiem deputātiem tika izdalīts šis atbildes teksts. Visiem bija iespēja to izlasīt. Tā ka taupīsim laiku! Ja būs kādi jautājumi, Tieslietu ministrija atbildēs. Lūdzu!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu par debašu atklāšanu nav. Birkava kungs, jūs arī vēlaties? Valdis Birkavs — ārlietu ministrs!

V.Birkavs (ārlietu ministrs). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Jautājumu iesniedzēji lūdza man sīkāku informāciju arī no tribīnes. Tādēļ es paskaidrošu, ka Ārlietu ministrija ir izstrādājusi pasākumu plānu, kas jau iesniegts Eiropas Padomei. Plāns paredz līdz 31.janvārim iesniegt pārskatu par pirmajiem 12 konvencijas pantiem, un tas faktiski jau ir pabeigts, tas tiks izdarīts paredzētajos termiņos. Pārskats par pārējiem konvencijas pantiem ir jāiesniedz maija beigās. Tad Eiropas Padomes eksperti sagatavos savus ziņojumus par Latvijas paveikto darbu. Ir sagatavots arī Ministru prezidenta rīkojums par jaunas darba grupas izveidošanu, jo iepriekšējās darba grupas sastāvs pēc būtības ir pamatīgi paplicināts — cilvēki vienkārši ir projām. Taču bez šīs darba grupas jau ir noteikts par katru konvencijas pantu atbildīgais cilvēks, kas veic šī panta analīzi, Latvijas likumdošanas analīzi šī konkrētā panta kontekstā. Tāpat tiek apzinātas pretrunas starp Latvijas likumdošanu un minēto konvenciju. Mēs esam izpētījuši un ņēmuši vērā arī Igaunijas un Lietuvas pieredzi šī darba veikšanā. Tātad pēc tam, kad būs veikts šis sākotnējais darbs, tiks gatavoti likumprojekti un noteiktajā kārtībā iesniegti Saeimā. Es gribētu uzsvērt, godātie kolēģi, ka šis darbs jau no paša sākuma bija plānots nevis kā dažu mēnešu darbs, bet gan vismaz divu gadu darbs. Dažām valstīm šis ratifikācijas process ilga vairāk nekā 10 gadu, bet neviena valsts nav tikusi ātrāk par diviem gadiem galā. Tātad faktiski šobrīd sakarā ar Eiropas Padomes vispārējo konvenciju par mazākumtautību jeb nacionālo minoritāšu aizsardzību vēl ir jāmin fakts, ka šī konvencija joprojām ir atvērta parakstīšanai un, lai konvencija vispār stātos spēkā, vēl ir vajadzīga 12 Eiropas Padomes dalībvalstu ratifikācija. Tā ka laiks mums ir pietiekoši, bet mēs strādājam ļoti intensīvi kopā ar Tieslietu ministriju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi par debašu atklāšanu nav saņemti.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Janīnai Kušnerei saņemto jautājumu nolasīšanai.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Jautājumi Latvijas Republikas zemkopības ministram Albertam Kaulam. “Cienītais Kaula kungs! Maizes ražošanas un labības pārstrādes uzņēmumu dati liecina, ka 1995.—1996.gada ziemā var nepietikt rudzu un kviešu graudu, lai Latvijā apgādātu cilvēkus ar uzturam visnepieciešamāko — maizi. Simtiem un tūkstošiem Latvijā dzīvojošo cilvēku maize ir vienīgais fiziskās izdzīvošanas uzturlīdzeklis. Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādas šobrīd ir valsts graudu rezerves? Vai tās ir pietiekamas līdz jaunās ražas iepirkšanas sākumam?

2. Ja graudu rezerves ir nepietiekamas, kāds ir nepieciešamo papildinājumu apjoms? Vai trūkstošie graudi tiks iepirkti ārzemēs vai no vietējiem zemniekiem?

3. Vai ir aprēķinātas nepieciešamās graudu rezerves turpmākajiem gadiem? Cik lielā apjomā tās varēs nodrošināt ar Latvijas zemnieku izaudzētajiem graudiem?

4. Kādā veidā Latvijas valdība rosinās zemniekus audzēt graudaugus?

Deputāti Gunta Gannuse, Jānis Mauliņš, Kārlis Čerāns, Jānis Kazāks, Ojārs Grinbergs, Odisejs Kostanda, Andris Saulītis, Jānis Strods, Imants Liepa, Edmunds Grīnbergs.”

Sēdes vadītāja. Vārds Guntai Gannusai, frakcijas “Latvijai” deputātei jautājuma motivācijai!

G.Gannusa (TKL). Godājamie deputāti un godājamais Prezidij! Mūsu frakcijas “Latvijai” deputātu vārdā izsakām tiešām pateicību ministram Kaula kungam par sniegto atbildi, un domāju, ka Kaula kungs ir laikam šajā kabinetā viens no nopietnākajiem ministriem, ko nevar teik, piemēram, par “Tēvzemes un Brīvības” ministru Makarova kungu, kas pat nevēlējās nolasīt savu sagatavoto ūdeņaino atbildi. Redzams, ka zemkopības ministrs grib sakārtot lielo haosu, kas valda ministrijā kopš “Latvijas ceļa” valdīšanas laikiem. Bet arī šodien mūsu frakcija grib uzdot jautājumu par galveno nozari — graudkopību. Zemniekiem ir tāds teiciens, ka ratus taisa ziemā, bet ragavas — vasarā. Pašlaik ir jaunā gada pirmais mēnesis — janvāris. Un tāpēc es jūs visus, 6.Saeimas deputātus, aicinu ieklausīties, ka mums ir pienācis pēdējais laiks gatavoties šā gada rudens sējai. Jā, jā! Nevis pavasara, bet rudens sējai, lai mēs vismaz nākošajā pavasarī nebūtu tādā situācijā, kādā esam pašlaik. Grūti aptvert to, ka senai rudzu zemei Latvijai šogad jāsāk pirkt arī rudzi. Pērn Latvijā rudzus iesēja septiņas reizes mazākā platībā nekā pirms kara. 54 239 tonnas pārtikas graudu. Tik neliels atlikums valsts apcirkņos ir pašlaik. Tā ir ceturtā daļa no nepieciešamā daudzuma. Paredzams, ka kviešu krājumi izbeigsies kaut kad aprīlī, bet rudzu — jūnijā. Pērn Latvijā ieguva tikai 0,7 miljonus tonnu graudu. Tas ir tikpat daudz, cik 1923.gadā. Tik tālā vēsturē laukus atsvieda neveiksmīgās reformas, kuras valdība atstāja pašplūsmā. Ar šādu ražošanu mēs esam pabeiguši, vēl varbūt ne gluži pilnīgi, zemes reformas pirmo kārtu. Šādas agrārās politikas rezultātā lauksaimniecība nespēj iedzīvotājus apgādāt ar pārtiku un arī pašas valsts pastāvēšana kļūst visai nosacīta. Graudaugiem atvēlēta tāda platība, ka tā nesasniedz pusi no tās platības, ko maizes kultūrām atvēlēja pirms kara. Neviena valsts iestāde nerūpējas par labības tirgu.

Un vēl. Joprojām 6.Saeimas dažādās komisijās mēs spriežam par to, ka nepārtraukti ir jāpaceļ transportlīdzekļu apdrošināšana, jāievieš jauna obligāta ceļu apdrošināšana un vēl nezin cik dažādu nodokļu, kas būtībā pilnīgi iznīcinās visu, kas vēl pašlaik laukos atrodas. Kaut gan šogad, es uzskatu, galvenais, lai veicinātu graudkopību Latvijā, būtu 1996.gadā atcelt pievienotās vērtības nodokli vietējās labības tirgum. Un 6.Saeimai, lai nepieļautu iepriekšējās kļūdas, nopietnāk jāizsver likumi, jāmēģina saprast, ka lauksaimnieciskā ražošana ir atšķirīga no citām ražošanas nozarēm. Un, tā kā šajā zālē bieži dzirdam runājam, ka šeit sēž profesionāli politiķi, tad es visu zālē sēdošo profesionālo agronomu vārdā, kā arī pārējo profesionālo lauksaimniecības speciālistu vārdā gribu izteikt vienu ļoti profesionālu politisku domu, ko teicis kāds vācu agrārists: “Pasaules vēsture ir atkārtoti pierādījusi visu tautu dzīvē, ka svētību nenes tā maize, kuru ražojot, zemnieks nonāk nelaimē un postā, pazaudē savu dzimto māju. Un, ja kāda tauta ir akli pastāvējusi uz to, ka taisni šādu maizi tā vēlas ēst, tad nepagāja ilgs laiks un šī tauta bija zudusi.” Paldies!

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam zemkopības ministram Albertam Kaulam.

J.Kušnere. Latvijas Republikas Ministru kabinetam. Jautājums. “Vairākkārt visās valsts institūcijās ir griezušies mērķobligāciju īpašnieku kustības pārstāvji, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar PSRS 1990.gada mērķobligāciju dzēšanu. Ņemot vērā mērķobligāciju īpašnieku kuplo skaitu Latvijas Republikā, kā arī to apsvērumu, ka iepriekšējās valdības nenoliedza valsts saistības šinī jomā, par ko liecina mēģinājums ieslēgt attiecīgas izmaksas 1994. gada budžeta projektā, lūdzam atbildēt:

1. Kas tiks darīts, lai noskaidrotu faktisko stāvokli? Cik mērķobligāciju turētāju pašlaik dzīvo valstī un kāds ir kopējais parādu apjoms?

2. Ko Ministru kabinets plāno darīt, lai risinātu šo aktuālo problēmu?

Deputāti: Jānis Jurkāns, Jānis Urbanovičs, Leonards Stašs, Andris Ameriks, Ludmila Kuprijanova.”

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas Ministru kabinetam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. “Cienītais Šķēles kungs! 1995. gada 12. aprīlī 5. Saeima pieņēma un 26. aprīlī Valsts prezidents izsludināja likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Šā likuma pārejas noteikumos bija uzdots Ministru kabinetam līdz 1995. gada 31. decembrim izskatīt jautājumu par tiesību aktu vai likumprojektu sagatavošanu, lai nodrošinātu īpašuma atgūšanu vai tā kompensāciju personām, kuras līdz šā likuma pieņemšanai tika uzskatītas par netieši politiski represētajām, tas ir, tām, kas tika izliktas no savām mājām, vai kam tika atņemta manta sakarā ar paaugstināto nodokļu nenomaksāšanu, kā arī pret tām personām, kuras izvairījās no represijām, kā rezultātā gāja bojā to īpašums.

Kaut arī ar šo likumu noteiktais termiņš — 1995. gada 31. decembris — minēto dokumentu izstrādāšanai jau pagājis, Ministru kabinets šā likuma pārejas noteikumu normu līdz šim nav izpildījis.

Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kad tiks izstrādāti tiesību akti vai likumprojekti, kas noteikts kārtību, kādā nodrošinās īpašuma atgūšanu vai tā kompensāciju minētajām personām?

2. Vai ir apzināts personu skaits, kuras 1948.—1949. gadā tika apliktas ar paaugstinātiem nodokļiem un nodevām, kam sekoja mantas atņemšana un izlikšana no mājām un dzīvokļiem?

3. Kādas naudas summas ir plānotas 1996. gada valsts budžetā šiem mērķiem?

4. Kad tiks apstiprinātas jaunā parauga politiski represētās personas apliecības? Kādā termiņā tiks veikta politiski represēto personu pārreģistrācija?

Saeimas deputāti: Odisejs Kostanda, Imants Liepa, Elmārs Zelgalvis, Edmunds Grīnbergs, Kārlis Čerāns, Andris Saulītis, Jānis Strods, Gunta Gannusa, Jānis Mauliņš, Andris Rubins.”

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam, Latvijas Republikas izglītības valsts ministram Jānim Gaigalam. “Cienītais Grīnblata kungs! Cienītais Gaigala kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz jautājumiem:

1. Vai Latvijas Republikas Ministru kabinetā vai arī Izglītības un zinātnes ministrijā 1995. gadā tika apspriesta Latvijas Republikas izglītības koncepcija vai kāds analogs dokuments?

2. Ja šāda izglītības koncepcija tika apspriesta vai arī apstiprināta, lūdzam jūs informēt par tās pašreizējo statusu un iepazīstināt ar tās pilnu tekstu.

Saeimas deputāti: Kārlis Čerāns, Odisejs Kostanda, Māris Rudzītis, Jānis Strods, Edmunds Grīnbergs, Andris Saulītis, Elmārs Zelgalvis, Imants Liepa, Andris Rubins, Gunta Gannusa.”

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam izglītības un zinātnes ministram Mārim Grīnblatam un valsts ministram Jānim Gaigalam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministram Eiropas Savienības lietās Aleksandram Kiršteinam. “Cienītais Kiršteina kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Cik ilgi Eiropas integrācijas birojā tiks tulkota latviešu valodā Baltā grāmata Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas Savienības iekšējā tirgū?

2. Kad deputāti un citas ieinteresētās personas varēs šo dokumentu izmantot savā darbā?

Saeimas deputāti: Andris Rubins, Odisejs Kostanda, Andris Saulītis, Elmārs Zelgalvis, Jānis Strods, Kārlis Čerāns, Edmunds Grīnbergs, Oļģerts Dunkers, Imants Liepa.”

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas īpašo uzdevumu ministram Eiropas Savienības lietās Aleksandram Kiršteinam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas finansu ministram Andrim Kreitusam.

Sēdes vadītāja. Aivaram...

J.Kušnere. “Cienītais Kreitusa kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. 1991. gadā vienpusēji tika likvidēta “Vņešekonombankas” Rīgas nodaļa. Cik naudas tobrīd bija Rīgas nodaļas rēķinā? Kur tā palika?

2. Cik pavisam Latvijas naudas šobrīd atrodas “Vņešekonombankā” Krievijas teritorijā? Kādiem uzņēmumiem un organizācijām tā pienākas? Summas lielums katram uzņēmumam un organizācijai.

3. Kā konkrēti valdība plāno risināt jautājumu par “Vņešekonombankā” esošās naudas atgūšanu?

Saeimas deputāti: Odisejs Kostanda, Māris Rudzītis, Kārlis Čerāns, Imants Liepa, Oļģerts Dunkers, Edmunds Grīnbergs, Andris Saulītis, Ojārs Grinbergs, Gunta Gannusa, Andris Rubins.”

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam. “Cienītais Krastiņa kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai tiks veikta dienesta izmeklēšana par NBS komandiera vietas izpildītāja Zemessardzes pulkveža Jāņa Eihmaņa noslēgto līgumu par automašīnu “Landrover” iegādi, kā arī citiem apšaubāmajiem finansiālajiem darījumiem NBS?

2. Vai disciplinārā kārtā ir sodīts NBS komandiera vietas izpildītājs Zemessardzes pulkvedis Jānis Eihmanis par sev neesoša amata piedēvēšanu līgumā par automašīnu “Landrover” iegādi?

3. Vai jūs uzskatāt, ka NBS komandiera vietas izpildītājs Zemessardzes pulkvedis Jānis Eihmanis ir morāli tiesīgs vadīt NBS vai ieņemt kādu citu augstāku amatu pēc tam, kad ir atklājušies fakti par viņa slēgtajiem apšaubāmajiem finansiālajiem darījumiem tik milzīgos apmēros?

4. Vai jūs uzskatāt, ka NBS vadībā joprojām jāatrodas neprofesionāliem virsniekiem, kas jau vairākkārt pierādījuši savu nekompetenci militārās aizsardzības un karaspēka vadīšanas jautājumos?

5. Vai tiks turpināta Baltbata un citu miera uzturēšanas spēku īpaša privileģēšana, atstājot novārtā pārējās NBS daļas?

6. Vai šā gada janvārī Aizsardzības ministrija saņēma finansējumu vienas divpadsmitās daļas apmērā no 1995. gada budžeta apmēra? Ja saņēma, tad kāpēc NBS daļas saņēma daudzkārt mazāk nekā vienu divpadsmito daļu no šā budžeta?

7. Kādā veidā Aizsardzības ministrija plāno segt NBS daļu parādus par 1995. gadu, ja arī 1996. gada janvāris tiek sākts ar ikdienai nepieciešamo līdzekļu trūkumu?

8. Vai jūs uzskatāt, ka ir nepieciešams tik liels Aizsardzības ministrijas NBS štāba un Zemessardzes štāba darbinieku aparāts, ja Latvijā ir tik mazskaitlīgas NBS daļas?

9. Vai jūs uzskatāt par lietderīgu atsevišķa zemessargu štāba uzturēšanu pēc NBS štāba izveidošanas un it kā vienotas armijas koncepcijas pasludināšanas?

Saeimas deputāti: Odisejs Kostanda, Andris Rubins, Elmārs Zelgalvis, Jānis Strods, Edmunds Grīnbergs, Andris Saulītis, Kārlis Čerāns, Imants Liepa, Gunta Gannusa, Māris Rudzītis.

Sēdes vadītāja. Vārds Odisejam Kostandam, frakcijas “Latvijai” deputātam, jautājuma motivācijai!

O.Kostanda (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja, Prezidij, cienījamie kolēģi! Šķiet, visiem ir zināma ābeces patiesība, ka viens no valsts neatkarības garantiem ir tās robežu drošība, tās bruņotie spēki, to morālais stāvoklis un materiālā apgāde. Un pārkāpumi šajos jautājumos attiecībā pret mūsu tēvzemes sargiem, es uzskatu, ir jāvērtē kā pārkāpumi pret valsts neatkarību, pret valsts drošību. Tie apdraud mūsu valsts pastāvēšanu. Un domāju, katram ir saprotams, ka valstī jārada tādi bruņotie spēki, kas spētu veikt tiem uzticētos pienākumus un uzdevumus. Tātad tiem ir jāsaņem arī viss nepieciešamais, kas tiem vajadzīgs šo uzdevumu veikšanai. Protams, valstij ir arī jākontrolē, kā bruņoto spēku vadība izlieto līdzekļus, kas tai tiek piešķirti no valsts budžeta, par ko mēs lemjam šeit, parlamentā. Drīzumā mēs apspriedīsim jaunu valsts budžetu, atkal lemsim par budžeta līdzekļu iedalīšanu arī aizsardzībai, tātad mums ir jābūt skaidrībai, ka godprātīgi šie līdzekļi tiek izlietoti.

Gada beigās, 1995. gada beigās, atklātībai presē tika darīti zināmi fakti no Valsts kontroles, kas bija veikusi pārbaudi Zemessardzē un darīja zināmus šīs pārbaudes rezultātus. Valsts kontrole pārbaudes laikā ir konstatējusi vairākus pārkāpumus, un var vienīgi pabrīnēties, cik nesaimnieciski Zemessardzes vadība ir iztērējusi tai atvēlētos valsts līdzekļus. Piemēram, Zemessardzes štābs 1993. gada oktobrī ar kādu britu firmu parakstīja līgumu par simt apvidus automašīnu “Landrover” piegādi Latvijas bruņotajiem spēkiem. Anglijā šīs mašīnas jau bija norakstītas, savu laiku nokalpojušas, 20—25 gadus vecas. Ceturtdaļgadsimtu veca tehnika, lieliski... Nu var jau būt, ka mums tieši tāda ir jāpērk, es nestrīdēšos par šo jautājumu, bet līgums paredzēja par katru mašīnu maksāt 7300 dolāru. Valsts kontrole konstatējusi, ka patiesībā šīs mašīnas izmaksājušas daudz dārgāk. Lieta tāda, ka darījumā iesaistījusies zemessargu izveidotā SIA “Labais krasts”, tātad tādi labie ļaudis, labie cilvēki, labdari mums uzradās, kas it kā remontējuši šīs mašīnas. Rezultātā tāds jauks remonts — vai tur nokrāsots kaut kas, vai nopulēts, vai nolakots... Iznāca tā, ka katra mašīna maksā 6300 latu. Nu, laikam ir atšķirība — 7000 dolāru vai 6300 latu. Laikam jau jā, tāda neliela... vai divas mašīnas tur varēja nopirkt, vai uzreiz nopirkt vienu jaunu... To varētu katrs rēķināt, nebūdams, teiksim, profesors. Salīdzinājumam varu piebilst, ka jauni lētākie “Landrover” automobiļi maksā apmēram 13 tūkstošus dolāru. Nu tad parēķiniet paši, cik “milzīgs ieguvums” ir bijis valsts budžetam, šādu finansu darījumu veicot, un cik “milzīgi ieguvēji” ir zemessargi, saņemot vecus graustus, drusciņ pieremontētus gan, jāsaka.

Ir skaidrs, ka šādu pirkumu nekādā gadījumā nevar uzskatīt par izdevīgu vai lietderīgu un valsts interesēm atbilstošu. Turklāt Zemessardzes vadība ilgstoši apmaksājusi arī šai pašai manis jau pieminētajai firmai “Labais krasts” rēķinus par patērēto elektroenerģiju. Kāpēc tas ir darīts? Tas atkal nav saprotams nekādā veidā.

Valsts kontrole ir konstatējusi arī, ka no Zemessardzes budžeta pārskaitīti 23 tūkstoši latu kādai citai firmai SIA “Arsenāls” — ieroču veikala iekārtošanai, taču izrādās, ka “Arsenāls” savu darbību tā arī nav uzsācis un veikals nav ierīkots, bet naudiņa ir pārskaitīta.

Jāpiebilst, ka šie nebūt nav vienīgie pārkāpumi, kādus ir pieļāvusi Zemessardzes vadība. Tāpēc nav saprotams, kāpēc joprojām nav nekādas Aizsardzības ministrijas reakcijas uz šiem pārkāpumiem Zemessardzē. Krastiņa kungs jau veselu mēnesi ir strādājis, un, manuprāt, šis skandāls ir viens no pirmajiem, ar ko viņam vajadzēja nodarboties.

Unikāls ir vēl arī fakts, ka tagadējais Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietas izpildītājs Eihmanis 1993. gadā atļāvies, parakstot šo līgumu, jau toreiz parakstīties kā Nacionālo bruņoto spēku vadītājs. Tātad pats sevi tā vienkārši ņēmis un nosaucis, un ierakstījis starpvalstu līgumā. Bet 1993. gadā bruņotie spēki... Nacionālie bruņotie spēki vēl nebija izveidoti un arī Eihmanis tolaik vēl vadīja tikai Zemessardzi un nekādā gadījumā nebija tiesīgs ņemt un saukt sevi tā, kā viņam ienāk prātā — Nacionālo bruņoto spēku vadītājs. Nu, tad varēja nosaukt sevi vēl, teiksim, par Latvijas armijas virsaiti vai kaut ko tamlīdzīgu...

Domāju, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs ir tiesīgs zināt, kādu disciplinārsodu ir saņēmis Eihmanis par šādu patvaļīgu rīcību. Varbūt arī tagad viņš atļaujas, mums visiem nezinot, parakstīties jebkura valsts vadītāja vietā, varbūt pat jau kā prezidents ir parakstījis kādus dokumentus un turpina slēgt dažādus apšaubāmus šāda veida darījumus. Tāpēc mums ir šī jautājumu virkne un mēs gribam skaidri dzirdēt šeit atbildi bez izvairīšanās, nolasītu no tribīnes, nevis rakstiski kaut kur pagrūstu ar pāris miglainiem teikumiem. Mēs gribam skaidri zināt, vai ir veikta dienesta izmeklēšana par Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem Zemessardzē, vai ir noskaidrots, kas ir iedzīvojies uz šāda apšaubāma finansiāla darījuma rēķina... Jā, mēs ceram dzirdēt plenārsēdē skaidras, atklātas un tiešas atbildes un ceram, ka Andrejs Krastiņš — aizsardzības ministrs — ieviesīs skaidrību šajos jautājumos.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam.

J.Kušnere. Latvijas Republikas labklājības ministram Vladimiram Makarova kungam. “Latvijas Republikas 6. Saeimas LZS, KDS un LDP frakcijas deputātu jautājums. Lielā parfimērijas preču importa dēļ un tāpēc, ka daudzām parfimērijas precēm ir piešķirti neizskaidrojami atvieglojumi un labvēlības režīms, lūdzam atbildēt Saeimas deputātiem uz šādiem jautājumiem:

1. Vai parfimērijas preces, lūdzu nosaukt šīs preces, piemēram, frizētavām paredzētā “WELLA” produkcija bija oficiāli iekļauta Labklājības ministrijas apstiprinātajā zāļu reģistrā 1993., 1994. un 1995. gadā?

2. Kāda būs Labklājības ministrijas rīcība, apstiprinot zāļu reģistru 1996. gadam, ja tajā būs iekļautas parfimērijas preces?

3. Vai parfimērijas produkcija — matu krāsas, peroksīdi, matu lakas — ir medikamenti vai ārstnieciskā kosmētika?

4. Vai Labklājības ministrijas pakļautībā esošās iestādes ir aicinājušas Finansu ministriju un Muitas departamentu izslēgt raksturīgas parfimērijas preces no muitas nodokļa aplikšanas?

5. Kāda ir aptuvenā summa, kas nav aplikta ar ievedmuitu laika posmā no 1993. gada līdz 1995. gadam, importējot parfimērijas produkciju kā medikamentus?

6. Ja Latvijas Republikas likumdošana paredz, ka visus tos medikamentus, kas iekļauti zāļu reģistrā, realizē tikai caur aptiekām, tad kāda ir parfimērijas preču, piemēram, “WELLA” produkcijas, realizācija aptiekās laika posmā no 1993. gada līdz 1995. gadam?

Deputāti: Pauls Putniņš, Māris Vītols, Aida Prēdele, Kārlis Druva, Anta Rugāte.”

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas labklājības ministram Makarova kungam.

J.Kušnere. Jautājumi Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam. “Cienītais Kreitusa kungs! Lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ministru kabinets pie 1996. gada budžeta ir sagatavojis investīciju un mērķdotāciju pielikumu, kurā būtu atšifrēti rajoni, objektu nosaukumi, naudas līdzekļi?

2. Vai investīcijas un mērķdotācijas tiks iedalītas tieši rajoniem vai nodotas ministriju pārziņā? Lūdzam iesniegt arī 1996.gadā paredzēto investīciju un mērķdotāciju sarakstu, kurā norādīti rajoni, objektu nosaukumi, naudas līdzekļi. Saeimas deputāti: Odisejs Kostanda, Janīna Kušnere, Gunta Gannusa, Imants Liepa, Jānis Kazāks, Andris Rubins, Imants Liepa, Elmārs Zelgalvis, Edmunds Grīnbergs, Kārlis Čerāns.”

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

J.Kušnere. Jautājums Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam. “Cienītais Kreitusa kungs, lūdzam jūs atbildēt uz jautājumu — kā tiks risināts jautājums par bijušās PSRS 1990.gadā izlaisto un pārdoto valsts mērķobligāciju atlīdzināšanu Latvijas iedzīvotājiem? Saeimas deputāti: Odisejs Kostanda, Jānis Mauliņš, Gunta Gannusa, Janīna Kušnere, Edmunds Grīnbergs, Jānis Strods, Jānis Kazāks, Andris Rubins, Imants Liepa, Edmunds Zelgalvis.”

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam.

J.Kušnere. “Albertam Kaula kungam, zemkopības ministram. Kur palikuši 610 miljoni latu, ko zaudējusi Latvijas lauksaimniecība, un kas par to atbildēs? Deputāti Oļģerts Dunkers, Kārlis Čerāns, Māris Rudzītis, Ojārs Grinbergs, Edmunds Grīnbergs.”

Sēdes vadītāja. Oļģerts Dunkers, frakcijas “Latvijai” deputāts, — jautājuma motivācijai!

O.Dunkers (TKL). Godājamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es tiešām esmu patīkami pārsteigts par Kaula kunga drosmīgo un ļoti atklāto situācijas vērtējumu Zemkopības ministrijā un par to, kas ir šajā ziņojumā paredzēts, lai uzlabotu Latvijas lauksaimniecību, kas šeit ir izdomāts. Vienīgais jautājums, kas man ir, — Kaula kungs savā ziņojumā min summu 610 miljoni, ko zaudējusi Latvijas lauksaimniecība, plus vēl 150 miljoni, kas zaudēti, kontrabandas ceļā ienākot precēm. Cik mums ir zināms, naudiņai nepiemīt tāda īpašība, ka tā izkūp gaisā. Tātad šie miljoni kaut kur ir iestrēguši un palikuši, ja tie bijuši Latvijas lauksaimniecībai kā zaudējums. Kur tad ir šie miljoni palikuši? Kas tos ir izlietojis? Un šajā ziņojumā diemžēl nav neviena vārda par to, kurš tiks saukts pie kriminālatbildības par šo jautājumu. Mīļie, ja tramvajā viena veca pensionāre nesamaksā biļeti, tad četri braši veči viņu izvelk uz ielas un vai nu stundu tirpina, vai piekauj par dažiem santīmiem. Mēs dzirdējām masu medijos veselu simfoniju par to, kā Rugātes kundze esot iztērējusi te kafijai kaut kādus pāris latus. Par to rakstīja visa prese, bet par to, ka ir tik daudzi miljoni zuduši Latvijas lauksaimniecībai, par to nekādi masu mediji nav runājuši. Un arī šajā ziņojumā diemžēl es neredzu, kas būs vainīgs pie tā un kas tiks saukts pie atbildības. Es domāju, ka cerības šajā gadījumā man ir uz Šķēles kungu, es ļoti augsti cienu viņa vīrišķību. Ja viņš ir iesniedzis lūgumu, lai izmeklē pret viņu vērstos apvainojumus, tad tas liecina par vīrišķību, tas liecina par pilsonisku drosmi, un es ceru, ka Šķēles kungam šīs drosmes nepietrūks, iesniedzot arī šādu jautājumu un noskaidrojot vainīgos, kas ir vainīgi pie tā, ka Latvijas lauksaimniecība ir novesta sabrukuma priekšā, lai šie vainīgie cilvēki nes pilnu atbildību par šiem neprātīgajiem miljoniem, kas sastāda divu gadu Latvijas valsts budžeta ienākumus. Mēs varētu nerunāt par budžeta krīzi šodien. Divu gadu ienākumi mums ir rokā.

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam zemkopības ministram Albertam Kaulam.

 

Pārejam pie dienas kārtības trešās sadaļas — par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata. Juris Kaksītis — Juridiskās komisijas vārdā, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Juridiskā komisija pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas izskatīja dokumentus par vairāku rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu, kā arī par administratīvā tiesneša iecelšanu amatā. Izskatot šos jautājumus, Juridiskajai komisijai bija vienots viedoklis atbalstīt šos lūgumus, un tādēļ šodien saskaņā ar Tiesu varas likuma 60.pantu es lūdzu jūs atbalstīt šos lēmumus. Tiesu varas likuma 60.pants paredz, ka jau pēc tam, kad rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis divus gadus ir nostrādājis un ir parādījis pozitīvas darba iemaņas, tieslietu ministram pēc šī laika termiņa iztecēšanas ir tiesības griezties Saeimā, lai šos tiesnešus apstiprinātu par tā vai cita rajona vai pilsētas tiesnešiem. Vienīgi, pirms izteikt lūgumu par balsojumu, es gribu precizēt, ka attiecībā uz tiesnesi Guntu Ozoliņu ir radusies drukas kļūda — viņa Ziemeļu rajona tiesas tiesnese ir no 1994.gada, nevis no 1993.gada, kā norādīts. Ņemot vērā teikto, es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu un apstiprināt Guntu Ozoliņu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums slēgts. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 12. Gunta Ozoliņa apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu apstiprināt par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi Viju Silenieci.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 4, atturas — 13. Vija Sileniece apstiprināta par Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Es lūdzu Saeimu apstiprināt par Preiļu rajona tiesas tiesnesi Anitu Stikāni.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 9. Vija Stikāne apstiprināta par Preiļu rajona tiesas tiesnesi.

J.Kaksītis. Saskaņā ar Tiesu varas likuma 60.panta ceturto daļu es lūdzu Saeimu iecelt Normundu Salenieku par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 3, atturas — 11. Normunds Salenieks iecelts par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas administratīvo tiesnesi.

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā kā ir piecas minūtes līdz pārtraukumam, bet divi deputāti ir lūguši vārdu paziņojumam, tad, lūdzu, vārds Kārlim Druvam, LZS, KDS un LDP frakcijas deputātam.

K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Gribu jums paziņot, ka pusdienas pārtraukumā, pulksten 12.30, Sarkanajā zālē būs īsa, apmēram 15 minūtes gara krājaizdevu sabiedrību atbalsta grupas sanāksme. Krājaizdevu sabiedrībām ir svarīga loma mazo uzņēmēju, amatnieku un lauksaimnieku darbības sekmēšanā. Saeimas atbalsta grupa piedalīsies krājaizdevu sabiedrību likumprojekta izstrādāšanā un veicinās tā izskatīšanu. Visi Saeimas deputāti laipni lūgti piedalīties. Paldies.

Sēdes vadītāja. Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs šodien pulksten 11.05 sākām izskatīt dienas kārtības otro sadaļu — deputātu jautājumi un atbildes. Šajā laikā mums bija jānoklausās sešas atbildes uz jautājumiem, kā arī tika, ja es esmu pareizi saskaitījis, nolasīti, uzdoti deviņi jauni jautājumi, plus vēl mums stāv viens pieprasījums. Tam mēs patērējām stundu un 15 minūtes. Darba laiks, ja sēde netiek pagarināta, ir sešas stundas. Kārtības ruļļa 131.pants saka sekojošo: “Ja jautājumi vai pieprasījumi saņemti tādā skaitā, ka traucē Saeimas likumdošanas darbību, Prezidijs to izskatīšanai nosaka atsevišķu sēdi, bet ne biežāk kā reizi nedēļā. Par šādu sēdi paziņo deputātiem vismaz 24 stundas iepriekš.” Ja mēs vēl būtu nobalsojuši šodien par debašu atklāšanu pie atsevišķiem jautājumiem, tad praktiski Saeima pie savas galvenās funkcijas, likumdošanas funkcijas, tā arī nevar tikt klāt. Un, cik es skatos, tad opozīcija — kustība “Latvijai”, praktiski laikam ir šādu kursu uzsākusi, un tāpēc es aicinātu cienījamo Prezidiju ņemt to vērā un paredzēt īpašu sēdi, ievērojot Kārtības ruļļa 131.pantu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Es aicinātu šodien pulksten 15.00 komisijas telpā uz īsu komisijas sēdi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā, lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre): Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Juris Dobelis... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Modris Goba... — Sēdes vadītāja: Zālē. J.Kušnere: Ervids Grinovskis... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Aleksandrs Kiršteins... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Aivars Guntis Kreituss... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Ivars Jānis Ķezbers... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Juris Sinka... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Andris Tomašūns... — Sēdes vadītāja: Nav zālē. J.Kušnere: Paldies!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam darbu! Sakarā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā tagad mēs izskatām Latvijas Republikas Saeimas lēmumu “Par kopīgas Dānijas Karalistes un Latvijas Republikas militārās vienības izveidošanu”. Deputātiem tas ir dokuments nr.237 un dokuments nr. 239. Saeimas Prezidijā debatēs neviens pieteicies nav.

Druvas kungs, lūdzu, jūs kaut ko... Lūdzu tribīnē! Jūlijs Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

J.Druva (LZS, KDS, LDP). Es runāšu Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā. 1996.gada 16.janvārī Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas bruņoto spēku vienību nosūtīšanu miera spēku misijā uz bijušo Dienvidslāviju”. Es gribu jums šo lēmuma projektu nolasīt, jo bija viena maza izmaiņa šajā lēmuma projektā.

1. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos starptautiskajās operācijās (5.pants) nosūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību Latvijas Republikas un Dānijas Karalistes kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai NATO vadītajās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās bijušās Dienvidslāvijas teritorijā uz ANO Drošības padomes 1995. gada 15.decembra rezolūcijā nr. 1031 paredzēto pilnvaru laiku.

2. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Tātad vienīgā izmaiņa šajā lēmuma projektā ir tāda, ka izņemta viena maza rindkopa — ne vairāk kā 40 brīvprātīgas militārpersonas — un tās vietā ierakstīts “apakšvienību”, kas ir apmēram tanī pašā skaitā. Šis lēmuma projekts Aizsardzības un iekšlietu komisijā tika pieņemts vienbalsīgi. Arī tādā pašā veidā Ārlietu komisijā. Es lūdzu visu deputātu atbalstu šim lēmuma projektam.

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

I.Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Es Ārlietu komisijas vārdā arī runāšu. Tātad Ārlietu komisija arī izskatīja šo jautājumu par Latvijas bruņoto spēku sūtīšanu uz bijušo Dienvidslāvijas teritoriju un vienbalsīgi, es gribu pasvītrot, vienbalsīgi visām frakcijām un politiskajiem spēkiem, kas piedalījās, balsojot “par”, atbalstīja šo lēmumu. Tātad Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu balsot par šo lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vairāk runātāju pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Latvijas Republikas Saeimas lēmumu, dokuments nr. 239! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 5, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas līgumu par draudzību un sadarbību”. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Principā tas ir tradicionāls līgums, kādus mēs esam noslēguši ar vairākām valstīm, un tomēr es negribētu teikt, ka tas ir vienkāršs tradicionāls līgums, jo, ja mēs skatāmies arī NVS valstu kontekstā, tad Uzbekistānas Republika zināmā mērā atšķiras, tāpat kā Ukraina, no pārējām NVS valstīm. Atšķiras ar savu stingro, patstāvīgo pozīciju. Tāpēc šī līguma noslēgšana un attiecīgi, es ceru, ratificēšana šeit, Saeimā, arī nebūs nejaušība, vienkārši formāls solis, pieklājības žests pret kādu no jaunizveidotajām valstīm.

Runa nav tikai par šīs valsts politisko stāju visos politiskajos jautājumos. Runa ir arī par šīs valsts dabas bagātībām un iespēju sadarboties mums ar šo valsti — Uzbekistānas Republiku — ekonomiski. Es gribu minēt tikai vienu piemēru. Piemēram, ar Vāciju Uzbekistānai pagājušajā gadā ir bijis 1 miljardu vācu marku liels tirdzniecības apgrozījums. Starp citu, šī valsts ir ļoti aktīva tieši Eiropas virzienā, ne tikai tajā reģionā, kuram šī valsts atrodas tuvāk. No šī viedokļa mums kā vienai no Baltijas valstīm, mums kā Latvijai noteikti būtu izdevīgi sadarboties ar šo valsti, un tāpēc šāds pamatlīgums, kas, es vēlreiz uzsveru, nebūt nav formāls. Ārlietu komisija uzskata, ka būtu ļoti pozitīvi vērtējams, ja mēs to varētu ratificēt, bet, lai mēs to izdarītu, lai pieņemtu šo likumprojektu, Ārlietu komisija aicina vispirms, ņemot vērā to, ko iepriekš jums teicu, iepriekš minēto, nobalsot par šo likumprojektu kā par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu, ka likumprojekts tiek atzīts par steidzamu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 2. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš. Lūdzu nobalsot pirmo lasījumu!

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ja nevienam nav iebildumu, es lūgtu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā un tad attiecīgi to pieņemt.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību”. Indulis Bērziņš — “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts — Ārlietu komisijas vārdā!

I.Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šis līgums starp Latvijas Republiku un Portugāles Republiku ir tipveida līgums, kādus mēs jau esam apstiprinājuši, un attiecīgi Ārlietu komisija uzskata, ka šo likumu vajadzētu pieņemt, tātad parlamentam teikt savu “jā” vārdu. Ņemot vērā jau iepriekšējās reizēs, kad šāda veida jautājumi tika apspriesti parlamentā, izteiktos argumentus, ka šādu ieguldījumu savstarpēja veicināšana un aizsardzība var tikai sekmēt normāla biznesa klimata veidošanos šeit, palīdzēt gan mūsu biznesmeņiem, gan arī tiem biznesmeņiem, kas grib ieguldīt līdzekļus šeit, Latvijā, aktīvi darboties, kopumā kaut kad nākotnē mēs varam cerēt celt visu mūsu labklājību. Ņemot visu to vērā, es komisijas vārdā aicinu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Bērziņš. Es lūdzu nobalsot likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš. Ja cienījamajiem kolēģiem nav iebildumu, es aicinātu nobalsot likumprojektu otrajā lasījumā un tādā veidā pieņemt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 4. Likums “Par Latvijas Republikas un Portugāles Republikas līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību” ir pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi.” Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā.

I.Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Nākošie pieci likumprojekti ir ļoti līdzīgi. Praktiski tie ir līgumi, kas noslēgti par vienu un to pašu problēmu, tas ir, par pasažieru un kravas starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu. Vienīgā atšķirība jeb izņēmums, ja jūs iepazīsities ar šiem likumprojektiem, ir līgums ar Moldāvijas Republiku, kas noslēgts uz vienu gadu. Ir iespējams to pagarināt pēc tam automātiski, ja abām pusēm nav iebildumu. Tā ka reāli varētu uzskatīt, ka tā arī ir formālā atšķirība, jo līgums, protams, turpinās darboties.

Visiem pārējiem nav arī šādas piebildes, un šie līgumi ir ļoti līdzīgi. Praktiski līdz 1996.gada 1.janvārim ir parakstīti jau vairāk nekā 20 šādi starptautiski līgumi — ar Beļģiju, Igauniju, Lietuvu, Luksemburgu, Nīderlandi, Austriju, Baltkrieviju, Bulgāriju, Dāniju, Franciju, Čriju, Krieviju, Lielbritāniju, Moldāviju, Norvēģiju, Poliju, Rumāniju, Somiju, Spāniju, Turciju, Ukrainu, Ungāriju, Vāciju un Zviedriju.

Šodien jūsu izskatīšanai ir nodoti pieci šādi likumprojekti jeb līgumi. Ar likumu palīdzību tie tiek ratificēti. Ārlietu komisija iepazinās ar visiem šiem līgumiem, tika uzaicināti arī kompetenti speciālisti šo līgumu jautājumā, kas atbildēja uz jautājumiem, un Ārlietu komisija vienbalsīgi pieņēma lēmumu balsot par tiem, aicināt balsot par steidzamību visos piecos gadījumos, attiecīgi balsot par tiem pirmajā lasījumā un, ja nav iebildumu, tad uzreiz tos atbalstīt arī otrajā lasījumā. Tas attiecas, es atvainojos, tas attiecas uz visiem pieciem likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Bērziņa kungs, diemžēl es nevaru lūgt Saeimu nobalsot par piecu likumprojektu paketi, kā jūs to lūdzāt. Mums ir jābalso par katru atsevišķi.

I.Bērziņš. Protams, cienījamā sēdes vadītāja, es neaicināju balsot par visiem kopā, es vienkārši izteicos vienreiz, lai katru reizi neatkārtotu to, ko es jau pateicu.

Sēdes vadītāja. Paldies par mūsu laika ekonomiju! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par pirmo lasījumu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Zālē iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 1. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi” pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Črijas valdības līgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. Indulis Bērziņš — “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā!

I.Bērziņš (LC). Komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šā likuma steidzamību un attiecīgi pēc tam par pirmo lasījumu. Un, ja nav iebildumu, otrajā lasījumā pieņemt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta steidzamību! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — nav. Steidzamība atzīta. Lūdzu balsošanas režīmu pirmajam lasījumam! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Iebildumu pret to, ka otrais lasījums tiek izdarīts šodien, nav. Tāpēc es lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — nav. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Črijas valdības līgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” pieņemts.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Fede-rācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. Indulis Bērziņš — “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā!

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Ārlietu komisija ir pieņēmusi analoģisku lēmumu — lūgt sēdi balsot par steidzamību, attiecīgi pēc tam pirmajā lasījumā un, ja nav iebildumu, otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par steidzamību! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 2, atturas — 2. Steidzamība pieņemta. Roberts Jurdžs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

R.Jurdžs (TB). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Indulis Bērziņš teica, ka likumi ir vienādi. Gribētos ticēt. Bet mums ir neskaidrs punkts Krievijas līgumā, tas ir, 18.punkts, ko, es domāju, mēs varētu noskaidrot uz otro lasījumu. Tāpēc es aicinu balsot par pirmo lasījumu un atstāt laiku otrajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Vienīgais precizējums. Līguma tekstu Saeima nemaina. Bet, tā kā ir iebildums pret otro lasījumu, taču mēs vēl neesam balsojuši pirmo lasījumu, lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — nav, atturas — 6. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi” pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu, kad otrais lasījums?

I.Bērziņš. Principā mēs tiešām vēlētos šos likumprojektus... Ārlietu komisija vēlētos šos likumprojektus pēc iespējas ātrāk pieņemt, un, ja iespējams, es domāju, ka laiks būs attiecīgi noskaidrot, kā darbojas šis minētais pants, tā kā līguma tekstu tiešām Saeima nemaina, tad par likuma tekstu iesniegt labojumus varētu līdz nākamajai pirmdienai...

Sēdes vadītāja. Mums vajag lasījumu... Bērziņa kungs, tas ir steidzams. Mums nevajag iesniegšanas laiku, mums vajag otrā lasījuma laiku.

I.Bērziņš. Otrajā lasījumā, ja nav iebildumu, varētu nākamo ceturtdien...

Sēdes vadītāja. Datums?

I.Bērziņš. 25.janvāris.

Sēdes vadītāja. 25. janvāris. Citu priekšlikumu nav. Tātad otrais lasījums 25. janvārī.

 

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā!

I.Bērziņš (LC). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā es aicinātu nobalsot par šī likumprojekta steidzamību, attiecīgi balsot par pirmo lasījumu un, ja nav iebildumu, tādā gadījumā arī par otro lasījumu. Paldies!

Sēdi vada Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

 

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret Bērziņa kunga priekšlikumu? Nav. Tad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības....

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

 

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Godātie deputāti! Policija ir saņēmusi paziņojumu, ka mūsu ēka ir mīnēta. Drošības dienests ierosina atstāt Saeimas ēku. Plenārsēdi paziņoju par pārtrauktu līdz... Es atvainojos, mēs varam dot vārdu, ja deputāti vēlas, drošības dienesta pārstāvim. Lūdzu! Cienījamie deputāti! Lūdzu, tagad uzmanīgi klausieties informāciju!

Drošības dienesta pārstāvis. Cienījamie deputāti! Mums piezvanīja sie-viete un pateica, ka mūsu ēkā ir iespējams spridzeklis. Bez šaubām, mēs pieļau-jam iespēju, ka tā ir dezinformācija, bet drošības pasākumi prasa, lai visi cilvēki pamestu ēku, jo gadījumi ir visādi. Lūdzu mūs saprast un lūdzu atstāt ēku! Paldies!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos... Ābiķa kungs... Jautājumus no tribīnes!

Drošības dienesta pārstāvis. Uz cik ilgu laiku, es nevaru pateikt, ēka tiks pārmeklēta, un pēc tam tiks ziņots par rezultātiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tā kā nepieciešamais laiks ir trīs stundas, tad 18.janvāra plenārsēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā plenārsēde, kārtējā plenārsēde 25.janvārī pulksten 9.00.