Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pulkstenis ir 15.00. Paziņoju par atklātu Saeimas 24.janvāra ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 38.pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs. Darba kārtībā, kas jums izdalīta, ir 28 jautājumi, un ārkārtas sēdē — vienkārši gribu jums atgādināt — klāt citi darba kārtības jautājumi nevar tikt iekļauti.

Pirmais darba kārtības jautājums likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. Ārlietu komisija. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — komisijas vārdā!

I.Bērziņš

(LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ja jūs atceraties, tad tas bija likumprojekts, par kuru jau mēs nonācām tik tālu, ka bija jāsāk spiest pogu, bet, par nožēlu, tas tika iztraucēts. Tā ka es aicinu deputātus balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I.Bērziņš.

Tāpat es lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš.

Komisijas vārdā es lūdzu, ja deputātiem nav iebildumu, nobalsot otrajā lasījumā un pieņemt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par —70, pret — nav, atturas — 3. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi” ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar auto-transportu”. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā!

I.Bērziņš

(LC). Ārlietu komisijas vārdā, tāpat kā par šiem iepriekšējiem līgumiem, es lūdzu sākumā nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta steidzamību! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 2. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš.

Tāpat kā iepriekšējā gadījumā, ja kolēģiem nav iebildumu, lūdzu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā un pieņemt to.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 2. Likums “Par Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes līgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” ir pieņemts... likumprojekts par pārvadājumiem ar autotransportu ir pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ekonomisko, tehnisko un ar to saistīto palīdzību”. Valdis Birkavs “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — komisijas vārdā!

V.Birkavs

(LC). Godātie kolēģi! Vispirms es lūdzu, ja augstā Saeima neiebilst, nobalsot par steidzamību viena iemesla dēļ, jo no tā ir atkarīgs, cik ātri varēs sākt darboties Baltijas—Amerikas uzņēmējdarbības fonds mazā un vidējā biznesa atbalstīšanai 15 miljonu USD apmērā. Fonds neuzsāk savu darbību tikai tādēļ, ka vēl nav šis palīdzības līgums ratificēts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 3, atturas — 4. Steidzamība ir pieņemta.

V.Birkavs.

Godātie kolēģi! Kopš ASV ir sākusi sniegt palīdzību, izveidot Rīgā aģentūras pārstāvniecību, mēs esam saņēmuši kopējo palīdzību apjomu 40 miljonu apjomā. Tajā skaitā nozīmīgākie projekti ir bijuši tehniskā palīdzība uzņēmumu pārstrukturēšanā un privatizācijā, Skrundas lokatora nojaukšanā un tamlīdzīgi. ASV šāda veida līgumus slēdz ar valstīm, tas ir parasti, kurām sniedz palīdzību. Parasti tas notiek, pirms sāk šo palīdzību sniegt. Bet, ņemot vērā, es gribētu teikt, politisko spiedienu Eiropā, šīs palīdzības programmas sākās ievērojami ātrāk.

Kāda problēma ir radusies šobrīd? Šobrīd problēma ir radusies tajā apstāklī, ka ASV kongress arvien vairāk uzstāj uz palīdzības samazināšanu tajos gadījumos, kad redz, ka ASV nodokļu maksātāju līdzekļi, kas tiek veltīti kā palīdzība, tiek aplikti ar nodokļiem. Līdz ar to reālās palīdzības apjoms samazinās. Tādēļ, saskaņojot ar Finansu ministriju, saskaņojot ar Ārlietu ministriju, ir sagatavots un parakstīts Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgums, kas attiecas tātad tikai uz tām valdības palīdzības programmām, kuras ir apstiprinātas Tehniskās palīdzības komisijā, un uz tiem palīdzības īstenotājiem, kuri ir iekļauti sarakstā. ASV vēstniecība šos sarakstus regulāri iesniedz Ārlietu ministrijai.

Kā jau es minēju, pirmā nepieciešamība ir saistīta tieši ar pēdējo lielo piešķīrumu 15 miljonu USD apmērā mazajam un vidējam biznesam. Mans lūgums būtu akceptēt šo līgumu. Tas ir rūpīgi izdiskutēts, un tā īstenošana jau faktiski tiek arī ļoti rūpīgi kontrolēta. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Līdz ar to lūdzu zvanu! Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsošanas režīms ir ieslēgts, lūdzu deputātus balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 3, atturas — 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

V.Birkavs

. Ja mēs varētu spert arī nākamo soli — nobalsot uzreiz otrajā lasījumā, tad viss būtu kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 3, atturas — 6. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par ekonomisko, tehnisko un ar to saistīto palīdzību” ir pieņemts.

V.Birkavs.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā!

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Pirms sākam izskatīt šo jautājumu pirmajā lasījumā, Ārlietu komisijas vārdā es lūdzu nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta steidzamību! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 3, atturas — 6. Steidzamība ir pieņemta.

I.Bērziņš.

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka pagājušajā sēdē mēs jau pieņēmām principiālu lēmumu par to, ka mēs nosūtām savus puišus miera uzturēšanai bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā. Principā tā ir iznācis, ka pagājušā sēde tika pārtraukta un tas, kas tika iecerēts, ka pagājušās sēdes laikā arī attiecīgi tiktu iesniegtas izmaiņas likumprojektos likumos, kas darbojas, nenotika, varētu teikt, tehnisku iemeslu dēļ, jo sēde tika pārtraukta. Tāpēc mums gandrīz ar nedēļas starpību vēlreiz jāatgriežas pie šā jautājuma.

Izmaiņas likumā, kuras jūs redzat, tas ir likumprojekts nr. 197, uz vienas lappusītes, ir nepieciešamas tādēļ, lai tiešām mūsu bruņotie spēki, tas lēmums, kas tika pieņemts, pilnībā atbilstu tiem likumiem, kurus Saeima bija pieņēmusi iepriekš. Šodien Ārlietu komisijā izskatot vēlreiz šo jautājumu un arī jautājumu par valsts aizsardzību, daudzi Ārlietu komisijas locekļi izteica domu, ka varbūt vajadzētu izdarīt izmaiņas šajos likumos kopumā, lai sakārtotu tos tādā veidā, ka nebūtu pēc tam jāizdara kaut kādas atsevišķas izmaiņas, ja atkal mandātā, kas tiks dots, ko dos, teiksim, Apvienotās Nācijas vai kāda cita institūcija, ja šajā mandātā būs norādīti citi termini. Tomēr šobrīd, lai pieņemto lēmumu neviens nekādā veidā nevarētu apšaubīt, mums ir nepieciešams pieņemt šīs izmaiņas. Attiecīgi tāpēc Ārlietu komisijas vārdā es aicinu nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 8, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

I.Bērziņš.

Tā kā šo likumprojektu ir izskatījusi ne tikai Ārlietu komisija, bet arī Aizsardzības un iekšlietu komisija ļoti uzmanīgi, nekādi labojumi, vismaz pagaidām, nav paredzami no komisiju puses. Tie neizskanēja nevienā no komisiju sēdēm. Tādā gadījumā, ja kolēģiem nav iebildumu, es aicinu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā, tādā veidā sakārtojot šo likumdošanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu otrajā un pēdējā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 8, atturas — 5. “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” ir pieņemti.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par autoceļiem””. Atis Sausnītis, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā!

A.Sausnītis

(DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Vienlaicīgi ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu iekļaut sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” Satiksmes ministrijai tika lūgts iesniegt deputātiem uz pirmo lasījumu sēdē Ministru kabineta noteikumu projektu, kur ir noteiktas maksas tiltu un kustības pārvadu sarakstu, kā arī īpašas teritorijas, kurās tiktu iekasēta maksa par valsts un pašvaldību autoceļu lietošanu, tāpat arī reglamentēt šīs maksas lielumu un iekasēšanas kārtību. Sakarā ar to, ka Satiksmes ministrija lūdz pagarināt minēto noteikumu projektu iesniegšanas termiņu, komisija uzskata, ka bez šo noteikumu projekta vispusīgas izpētes šodien nevaram lemt par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu noņemt no darba kārtības šo punktu!

Sēdes vadītāja. Cik es saprotu, citu priekšlikumu par atkaliekļaušanu darba kārtībā nav. Līdz ar to šodien šis jautājums netiek izskatīts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””.

Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, — Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā!

K.Druva

(LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts par valsts aizsardzību ir trešais no trīs likumprojektu komplekta. Par iepriekšējo, lai nosūtītu mūsu jauniešus uz miera uzturēšanas operācijām, mēs jau nobalsojām pēdējā sēdē. Deputāts Indulis Bērziņš tikko runāja par labojumiem Latvijas Nacionālo bruņoto spēku likumā, un šobrīd mums jāveic tas pats grozījums arī likumā “Par valsts aizsardzību”. Vienīgā izmaiņa, kā jūs labi zināt, ir viens vārds, un tas ir “uzturēšana”, kas šobrīd tiek saukts par “nodrošināšanu”. Es lūgtu jūsu atbalstu tagad, lai mēs varētu nobalsot par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 9. Steidzamība pieņemta.

K.Druva.

Tagad es lūdzu kolēģus balsot par pirmo lasījumu, lai mēs varētu šo grozījumu vienkārši pieņemt.

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušies nav. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par likumprojektu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 1, atturas — 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

K.Druva.

Paldies, un tagad es lūgtu kolēģus balsot otrajā lasījumā, lai mēs varētu pilnveidot šo paketi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav, tāpēc lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 4, atturas — 7. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību”” ir pieņemts.

Pārejam pie darba kārtības otrās sadaļas — patstāvīgie priekšlikumi.

Pirmais. Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu bankas “Baltija” krīzes cēloņus, bankrota pamatotību un izvērtētu iesniegtos bankas sanācijas projektus, izveidošanu”. Te ir 39 paraksti atbilstoši prasībai par komisijas izveidošanu. Debatēs pieteicies Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts.

O.Kostanda

(TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamo Prezidij! Kolēģi! Gribu sniegt īsu pamatojumu tam, kāpēc mēs, tik daudz deputātu, iesniedzām šo prasību, pamatojām nepieciešamību izveidot izmeklēšanas komisiju. Sākšu ar īsu bankas “Baltija” 1995.gada krīzes hronikas izklāstu pēc laikrakstu informācijas. Un patiešām jāsaka — klausies, piemuļķotā un aplaupītā tauta! 1995. gada 2.maijā finansu ministrs Piebalgs, izrādās, ir bijis dedzīgs bankas “Baltija” fans, jo savus sūrā darbā gūtos ietaupījumus glabāšot tieši šajā komercbankā. To viņš paziņoja Latvijas televīzijā. Kas tas, interesanti, bija? Vai finansu ministra bezmaksas reklāma bankai “Baltija”? “Neatkarīgā Rīta Avīze”, 17.maijs — valdība nolēmusi palīdzēt bankai “Baltija” izkļūt no finansiālajām problēmām, pārņēmusi 50 procentus akciju, valdība garantēs noguldītājiem viņu noguldītās naudas atmaksu depozītu līgumā noteiktajā termiņā, taču, paredzams, negarantēs augsto bankas solīto procentu samaksu. Taču Piebalgs aicināja visus bankas “Baltija” noguldītājus necelt paniku un neņemt naudu ārā no šīs bankas, jo tādējādi problēmas tikai palielinātos un cietēju būtu daudz vairāk (“Diena”). Pirmkārt, kāpēc Gailis un citi paši tā nerīkojās? Otrkārt, Lavents kādā intervijā vēlāk teica, ka Piebalgs te esot pat pārteicies, ka valdība tomēr uzņēmusies maksāt arī procentus. Nevar bankrotēt Latvijas valsts, teica bankas “Baltija” prezidents Freimanis, un mierināja cilvēkus kopā ar Piebalgu. Tas noguldītājiem novēlēja — guliet mierīgi (“Rīgas Balss”). 18.maijā Einars Repše — lielumā banku krīze ir lokalizēta, faktiski krīzes vairs nav (“Labrīt”). Ulmanis, Valsts prezidents Ulmanis Ministru kabineta lēmumu par bankas “Baltija” akciju pārņemšanu vērtē kā valdības stingru apņemšanos nepieļaut valsts iedzīvotāju krāpšanu un aizstāvēt viņu intereses. Arī pats esot šajā bankā noguldījis dažus simtus latu, kurus nedomājot izņemt, un cerot saņemt gan noguldījuma summu, gan procentus pilnā apmērā, neesot vērts radīt ažiotāžu (“Labrīt”). 19.maijs — cilvēks, kas sagadīšanās pēc iztaujāts pie bankas, teica: “Bankai es pilnībā uzticos, it sevišķi tagad, kad to pārņēmusi valdība, ja valdība solīja, tad jātic, ja neticēs valdībai, kam tad lai cilvēks tic” (“Rīgas Balss”). Un šādus cilvēkus vēlāk Gailis un valdība ciniski apmeloja un palīdzēja aplaupīt. Piebalgs atkāpjas no finansu ministra amata. Valdība simtprocentīgi pārņem banku “Baltija”. Repše sapratis, ka bankai “Baltija” būs problēmas, kad tā par depozītnoguldījumiem sāka maksāt 90 procentus (laikraksts “Diena”). Lavents tajā pašā laikā (citēju): “Nez kāpēc daudzi tagad piemirsuši, ka Valsts Banka starpbanku kredītiem bija pat 165 procenti, vēlāk 120 procenti, bet mums tikai 90 procenti (“Neatkarīgā Rīta Avīze”). 25.maijā — Gailis — no bankas “Baltija” tiek prasīta bezierunu kapitulācija (“Labrīt”). Ko nozīmē šāds izteiciens? Vai Gailis jutās kā karavadonis, pieteica bankai karu un pēc tam prasīja tās kapitulāciju? 26.maijā tiek iecelta finansu ministre Sāmīte. 1.jūnijā runā, ka izvirzīs apsūdzību Laventam un Freimanim. Ādamsons, toreizējais iekšlietu ministrs saka: “Man nav tādas pārliecības, ka šajā gadījumā noteikti kādam jāsēž cietumā” (laikraksts “Diena”). 8.jūnijā Lavents: — “Līdz aprīļa vidum nekas nevēstīja par tuvojošos krīzi, vienīgais signāls bija mēģinājums destabilizēt situāciju bankā ar masu informācijas līdzekļu palīdzību (“Labrīt”). 29.jūnijā pirmo reizi Gailis drošina noguldītājus, vēl gan neminot datumu un summu, kas tiks izmaksāta atpakaļ, taču izmaksas plānotas sākt vasaras beigās (“Diena”). 11.jūlijā iecelts Latvijas komercbanku asociācijas ieteiktais bankas “Baltija” administrators Grūbe. 18.jūlijā — augusta otrajā pusē sāksies naudas izmaksa visu bankrotējušo Latvijas komercbanku noguldītājiem, fiziskajām personām, kā jau valdība to ir solījusi. Sākotnēji noguldītāji varēs saņemt 200 latu, taču kopumā valdība garantē 500 latu izmaksu. Pārējie 300 tiks izmaksāti vēlāk. Tam būs vajadzīgi 30,4 miljoni latu, ko gatavojas aizdot ārvalstis (“Diena”). 20.jūlijā bankas “Baltija” darbu pārtrauc pilnībā. 29.jūlijā — apdraudēta ir solīto 200 latu izmaksa, un finansu ministrei Sāmītei nav jēgas, kur ņemt šos valdības un Gaiļa apsolītos 200 latus visu slēgto banku noguldītājiem (“Diena”). 31.jūlijā — valdība joprojām neatkāpjas no sava solījuma sākt 200 latu kompensācijas izmaksu bankrotējušo banku noguldītājiem jau augustā (“Diena”). 28.augustā — valdības apstiprinātais 1995.gada valsts budžeta grozījumu projekts paredz, ka maksātnespējīgo banku noguldītājiem kompensācijas var izmaksāt tikai no līdzekļiem, kas atgūti no šo banku parādniekiem. Pēc Finansu ministrijas rīcībā esošās informācijas komercbankās ir ap 1,4 miljoni latu, ko varētu izmaksāt kompensācijās, taču, lai šogad izmaksātu valdības solītās noguldījumu kompensācijas līdz 200 latiem visiem banku noguldītājiem, nepieciešami 30 miljoni latu. Ministru prezidents Gailis paziņoja par kompensāciju izmaksu sākumu un nesaprotamu iemeslu dēļ preses kon-ferencē teica, ka šim mērķim tikšot izmantoti ārvalstu kredīti (laikraksts “Diena”).

Lūk, šī īsā 1995.gada notikumu hronika uzskatāmi rāda, ka noteikti ir nepieciešama parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana. Tāpēc, pirmkārt, frakcija “Latvijai” un pārējie deputāti, kas parakstījuši šo prasību, iestājas par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu bankas “Baltija” krīzes cēloņus un bankrota pamatotību un izvērtētu iesniegtos bankas sanācijas projektus. Pagājis jau vairāk nekā pusgads pēc bankas “Baltija” slēgšanas, bet sabiedrībai joprojām nav zināms, kā īsti radās šīs bankas krīze, kāda loma bankas bankrotā bija valdībai un Latvijas Bankai, cik objektīvi bankas sabrukumu ietekmēja valstī radusies finansu un ekonomikas krīze un cik liela nozīme bija subjektīvajai valdības vīru, Latvijas Bankas vadības un konkurējošo komercbanku ieinteresētībai. Nav apkopoti bankas “Baltija” bankrota kopējie rezultāti, tā teikt, apkopotas bankas bankrota mācības — kurš īsti bija lielākais zaudētājs, bet kurš bija ieguvējs, sabrūkot lielākajai Latvijas komercbankai.

Otrkārt, noziedzīgi ir tas, ka neviens neliekas ne zinis par 149 tūkstošiem bankas “Baltija” noguldītāju, kuri zaudējuši savus ieguldījumus bankas bankrota rezultātā. Risinot ar bankas likvidāciju saistītos jautājumus, šie noguldītāji netiek vairs pat pieminēti. Protams, izņēmums ir “Latvijas ceļš”, kas izmantoja lielisko iespēju manipulēt ar noguldītājiem 6.Saeimas vēlēšanu kampaņā. Esmu pārliecināts, ka vairums cilvēku vēl atceras dāsnos toreizējā premjerministra Gaiļa solījumus izmaksāt noguldītājiem 200 latu lielās kompensācijas no valsts budžeta. Ir skaidrs, ka, vienīgi nez jau kuro reizi manipulējot ar cilvēku uzticību valdībai, “Latvijas ceļš” ieguva savas deputātu vietas Saeimā. Šodien ir skaidri zināms, ka kompensāciju izmaksas uzsākšana bija priekšvēlēšanu triks, kura īstenošanai no valsts budžeta tika izmaksāti apmēram 1,4 miljoni latu. Pirms vēlēšanām kompensācijas saņēma tikai aptuveni 4 procenti noguldītāju. Ir skaidrs, ka šī kampaņa jau sākotnēji apzināti bija iecerēta kā savdabīgs šovs, par ko liecina Gaiļa valdības pēkšņais intereses zudums par kompensāciju izmaksām pēc vēlēšanām. Šodien mēs redzam paradoksālu ainu. Katru nedēļu pie Ministru kabineta ēkas piketē bankas “Baltija” noguldītāji, bet neviens viņus pat nepamana. Šos cilvēkus neredz ne laikraksti, ne televīzija, ne radio, kas parasti tik acīgi pamana citu cilvēku niecīgāko izteikumu vai rokas mājienu. Šos piketētājus nepamana arī Šķēles valdības ministri, kuri neuzskata par vajadzīgu pieiet pie šiem cilvēkiem un uzklausīt viņus. Vienīgi finansu ministrs Kreituss reiz aprunājās ar šiem cilvēkiem. Visu godu un cieņu finansu ministram! Bet tādējādi mēs atkal redzam, ka Latvijas valdošajiem politiķiem ir vienaldzīgas citu cilvēku rūpes un ciešanas. Viņu aktivitātes vērstas tikai vienā virzienā — pašu politiskā reitinga taisīšanai.

Treškārt. Domāju, ka šodien mēs visi ar interesi sekojam līdzi notikumiem Lietuvā, kas saistīti ar līdzīgu banku krīzi. Starptautisku skandālu izraisīja Lietuvas premjerministra Sleževiča un iekšlietu ministra rīcība. Kļuva zināms, ka Lietuvas premjerministrs tikai divas dienas pirms Lietuvas inovācijas bankas slēgšanas izņēmis no tās visus savus ieguldījumus un tāpat